Anotācija (ex-ante)

22-TA-1520: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk – Projekts) izstrādāts saskaņā ar indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim (atbalstīts ar Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 17 "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim" (turpmāk – MK rīkojums)), un saskaņā ar "Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (turpmāk – Valdības rīcības plāns) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") 127. uzdevumu.
Tāpat arī balstoties uz 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kas stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī, jāveic saistīto terminu precizējumi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Saskaņā ar MK rīkojumu no 2022. gada 1. septembra  pedagogu zemākās mēneša darba algas likme ir  900 euro, kā rezultātā pieaugs katra pedagoga darba samaksa. Vienlaikus tiek paaugstināta pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme līdz 970 euro.
Projekts paredz arī aktualizēt profesionālās izglītības iestāžu statusus atbilstoši 2022. gada 3. martā pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Izglītības likuma 53. panta trešā daļa nosaka:
"Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā". MK rīkojumā plānotais pedagogu darba samaksas pieaugums apstiprināts arī Valdības rīcības plāna 127.1. uzdevumā, kur kā darbības rezultāts minēts – nodrošināta pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas grafika izpilde, sākot ar 2019. gada septembri.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" nosaka, ka pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 830 euro, pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 872 euro. 
Indikatīvais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu katra gada 1.septembrī:




 
01.09.2020. 01.09.2021 01.09.2022
Zemākā pedagogu darba algas likme saskaņā ar pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, euro 790 830 900
Pamata un vidējās izglītības skolotāju vienas darba stundas izmaksa (par 30 darba stundu slodzi), euro 6,58 6,92 7,50
Zemākā pirmsskolas pedagogu darba algas likme, euro 790 872 970
Pirmsskolas skolotāju vienas stundas izmaksa (par 40 darba stundu slodzi), euro 4,94 5,45 6,06

Vienlaikus Ministru kabineta  rīkojuma 3.punkts nosaka, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūt, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Atbilstoši Ministru kabineta rīkojuma 4.punktam finansējums, kas veidosies pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, prioritāri novirzāms pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.

Šobrīd noteikumi Nr. 445 paredz 10% piemaksu profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem 10 procentu apmērā no mēneša darba algas.
Ar 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā,  kas stājās spēkā 2022. gada 1.aprīlī, no likuma tika izslēgtas normas par  profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu profesionālās izglītības iestādēm,  kā arī noteikti jauni profesionālās izglītības iestāžu statusi „tehnikums”, „mākslu izglītības kompetences centrs”,  “profesionālā vidusskola” “profesionālās tālākizglītības centrs”. Profesionālās izglītības iestādes ar  statusu „tehnikums” un „mākslu izglītības kompetences centrs” atbilstoši to veicamajām funkcijām aizstās profesionālās izglītības centra kompetences centra statusu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemākās darba algas likmes celšana vien nenodrošina visiem pedagogiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa pedagogu strādā ar mazu darba slodzi.
Būtiskākie secinājumi par skolotāju darba samaksu un noslodzi 2021./2022. mācību gadā:
1. 72% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme "apsteidz" indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, jo algas likme ir lielāka par 900 euro.
2. Pašvaldību vispārizglītojošās skolās skolotāju slodze ir atkarīga no izglītojamo skaita skolā un skolas vadības vēlmes un prasmes risināt personālpolitikas jautājumus. 21% skolotāju kopējā slodze, ņemot vērā arī darbu vairākās skolās, ir mazāka par 15 darba stundām nedēļā.  Vidējā skolotāju slodze pašvaldību vispārizglītojošās skolās ir 26,4 darba stundas nedēļā, kas ir 0,88 no normatīvos noteiktās skolotāju slodzes, kas atbilst mēneša darba algas likmei.
3. 12% skolotāju darba slodzē vairāk par 30% no apmaksātā darba laika ir citu pienākumu veikšanai. Neskatoties uz to, ka normatīvais regulējums (Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"  32. punkts) ļauj skolotāja slodzē iekļaut apmaksātas darba stundas citu pienākumu veikšanai, tai skaitā mācību stundu sagatavošanai, 10% no visiem pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotājiem darba slodzē nav iekļautas apmaksātas darba stundas citu pienākumu veikšanai vai arī minēto darba stundu skaits veido mazāk par 5% no tarificētās darba slodzes. Šo skolotāju grupu veido skolu direktori, viņu vietnieki, izglītības metodiķi, sporta organizatori, izglītības iestāžu bibliotekāri, kas saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem strādā kā skolotāji līdz septiņām stundām nedēļā, saņemot par to papildu samaksu. Minētajos gadījumos tarifikācijā minimāli tiek iekļautas apmaksātas darba stundas mācību stundu sagatavošanai. Šajā skolotāju grupā ietilpst arī daļa mazo skolu (līdz 60 izglītojamiem) skolotāju, kuriem netiek apmaksāts darbs mācību stundu sagatavošanai, kā arī citu pienākumu veikšanai.
4. 47% skolotāju, kuru darba slodze ir no 30 līdz 40 darba stundām nedēļā, saņem darba samaksa 1 000 euro un vairāk.

Lai panāktu būtisku pedagogu darba samaksas pieaugumu, jānodrošina priekšnosacījumu kopums skolu tīkla optimizācijai ar mērķi rast optimālu izglītojamo/ pedagogu skaita attiecību (piemēram: ja apvieno divas mazas skolas vienā, bet turpina mācīt abu skolu izglītojamos iepriekšējās adresēs un nesamazina skolotāju skaitu, tad skolotāju darba samaksā nekas nemainās).

Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 31. punktā tika noteikts, ka  profesionālās izglītības iestādes, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2022. gada 31. martam, dibinātājs  līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam un iesniedz pieņemto lēmumu Izglītības iestāžu reģistrā. Profesionālās izglītības iestāde, kas ieguvusi profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz 2022. gada 31. martam un saņem valsts budžeta finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju veikšanai, turpina saņemt minēto valsts budžeta finansējumu līdz 2022. gada 31. decembrim un no 2023. gada 1. janvāra līdz kārtējai akreditācijai saņem šā likuma 31. panta 2.1 daļā noteikto valsts budžeta finansējumu, ja dibinātājs, ievērojot pārejas noteikumu 31. punktu, šai profesionālās izglītības iestādei ir noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu. Tādējādi likums paredz, ka līdz jaunā statusa noteikšanai profesionālās izglītības iestādes, kam piešķirts profesionālās izglītības kompetences statuss, saglabā šo statusu līdz jaunā statusa noteikšanai, kā arī turpina saņem valsts budžeta finansējumu, kas piešķirts saistībā ar šo statusu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar MK rīkojumā plānoto, Projekts paredz zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu no 830 euro par likmi 2021./2022.m.g., kas noteikta Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", uz 900 euro par likmi no 2022.gada 1.septembra (pieaugums 8,4%), kā rezultātā pieaugs katra pedagoga darba samaksa, ja pedagoga darba slodze nemainīsies. Atbilstoši tam tiek palielinātas arī  zemākās mēneša darba algas likmes profesionālās vidējās izglītības iestāžu direktoriem, koledžu direktoriem un vietniekiem, vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājiem izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kā arī izglītības metodiķiem. 

Projekts paredz arī pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājumu  no 872 euro par likmi 2021./2022.m.g. uz 970 euro par likmi no 2022. gada 1. septembra (pieaugums 11,2%). Tādējādi pakāpeniski tiek turpināts mazināt nevienlīdzību darba samaksā starp pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu un pārējo izglītības pakāpju un izglītības veidu pedagogiem. Nevienlīdzība veidojas tādēļ, ka pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, bet pārējiem pedagogiem normatīvos  noteiktā darba slodze ir 30 darba stundas nedēļā. Līdz ar to, vienas darba stundas izmaksa attiecībā pret normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi pirmsskolas izglītības pedagogiem 2022./2023.m.g. ir 6,06 euro, bet pārējiem pedagogiem– 7,50 euro.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei", kas ar 2021.gada 21.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.992 "Par konceptuālo ziņojumu "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" ir atbalstīts. 
Konceptuālais ziņojums  ietver pašvaldību vispārizglītojošo skolu (izņemot speciālās skolas) pedagogu atalgojuma un skolu tīkla  esošās situācijas aprakstu, priekšlikumus valsts finansējuma aprēķina maiņai vispārējās izglītības iestāžu, izņemot speciālās izglītības iestādes, pedagogu darba samaksai, priekšlikumus pašvaldību vispārizglītojošo skolu tīkla sakārtošanai, analīzi par papildu nepieciešamā valsts finansējuma vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas aprēķina pilnveidei un pašvaldību priekšlikumus aprēķina "Skolēns pašvaldībā" pilnveidei un turpmākās rīcības. Ministru kabinets, atbalstot konceptuālo ziņojumu, ir atbalstījis valsts finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai 3. modeļa "Skolēns pašvaldībā"- finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo īstenošanu.

Ievērojot Profesionālās izglītības likumā, tai skaitā likuma pārejas noteikumos noteikto, grozījumi noteikumu 22. punktā paredz saglabāt piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas to profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuru izglītības iestāžu statuss tiks noteikts “tehnikums” un  „mākslu izglītības kompetences centrs”. Vienlaicīgi pārejas noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas paredz ka piemaksu par profesionālās izglītības kompetences statusu 10 procentu apmērā  līdz jaunā statusa noteikšanai turpinās saņemt to profesionālās izglītības iestāžu, kas ieguvušas profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz 2022. gada 31. martam, pedagogi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumi stāsies spēkā vispārējā kārtībā, izņemot noteikumu projekta 1.3. apakšpunktu, kas stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.

Ar mērķi nodrošināt nepārtrauktību pedagogu darba samaksas aprēķinos un finansējuma piešķiršanā noteikumu projekts izskatāms kopā ar diviem saistītiem tiesību aktu projektiem: 1) grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumos Nr. 538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs" (22-TA-970) un 2) grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs".
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
442 877 672
0
465 879 852
0
465 879 852
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
442 877 672
0
465 879 852
0
465 879 852
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 681 052
465 879 852
5 043 156
465 879 852
5 043 156
5 043 156
2.1. valsts pamatbudžets
0
521 816
465 879 852
1 565 448
465 879 852
1 565 448
1 565 448
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
1 159 236
0
3 477 708
0
3 477 708
3 477 708
3. Finansiālā ietekme
442 877 672
-1 681 052
0
-5 043 156
0
-5 043 156
-5 043 156
3.1. valsts pamatbudžets
442 877 672
-521 816
0
-1 565 448
0
-1 565 448
-1 565 448
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-1 159 236
0
-3 477 708
0
-3 477 708
-3 477 708
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 681 052
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-5 043 156
-5 043 156
-5 043 156
5.1. valsts pamatbudžets
0
-1 565 448
-1 565 488
-1 565 448
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-3 477 708
-3 477 708
-3 477 708
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atbilstoši MK 24.09.2021. sēdē nolemtajam, 2022. gadā un turpmākajos gados finansējums nodrošināts, lai sākot ar 2022. gada 1. septembri palielinātu pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogu zemāko algas likmi no 830 euro līdz 900 euro par vienu slodzi (slodze - 30 h nedēļā) un pirmsskolas skolotāju zemāko algas likmi no 872 euro līdz 942 euro par vienu slodzi (slodze - 40 h nedēļā).
Pamata un vidējās izglītības skolotāju vienas darba stundas izmaksa, par 30 darba stundu slodzi, ir 7,50 euro/h, savukārt, pirmsskolas skolotāju vienas darba stundas izmaksa, par 40 darba stundu slodzi, ir 5,89 euro/h.
Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis ir pakāpeniski mazināt  vienas darba stundas izmaksas atšķirību.
Projektā paredzēts, ka pirmsskolas skolotāju zemākā algas likme, sākot ar 2022.gada 1.septembri, palielināma līdz 970 euro par vienu slodzi, tādējādi 2022./2023.mācību gadā pirmsskolas skolotāju vienas darba stundas izmaksa sasniegtu 6,06 euro/h.
Lai nodrošinātu pirmsskolas skolotāju zemākās algas likmes pieaugumu līdz 970 euro, sākot ar 2022.gada 1.septembri, papildu nepieciešami:
2022.gada četriem mēnešiem - 1 681 052 euro, no kuriem:
- 521 816 euro tiks nodrošināti no valsts budžeta resorā "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" pieejamiem finanšu līdzekļiem, veicot pārdali no finansējuma atlikuma 62.resorā, kas pārsniedz 1% no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas 2021. budžeta gadā.
- 1 159 236 euro nodrošināmi no pašvaldību budžetos pieejamiem finanšu līdzekļiem.
2023.gadā un turpmāk ik gadu - 5 043 156 euro.
Vienlaikus jāatzīmē, ka  2022.gada pirmajos četros mēnešos pašvaldības ir saņēmušas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus lielākā apmērā nekā sākotnēji prognozēts.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nākamajam saimnieciskajiem gadiem, t.i., 2023. gadam un turpmāk ik gadu, izskatāms Ministru kabinetā kārtējā gada un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā, kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Informācija par aprēķina metodiku:
Papildu finansējuma apmērs noteikts, ņemot vērā 2021. gada 1. septembrī aprēķināto pirmsskolas skolotāju darba likmju skaitu un minimālās algas pieaugumu 28 euro (970-942) vienai likmei.
Nosakot ietekmi uz pašvaldību budžetiem, aprēķinam izmantoti dati no Valsts izglītības informācijas sistēmas par pašvaldību finansēto pirmsskolas skolotāju likmju skaitu 2021. gada 1. septembrī, ka arī, minimālās algas pieaugums – 28 euro.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Izvērsts aprēķins EXCEL formā nosūtīts Finanšu ministrijai.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izvērsts aprēķins EXCEL formā nosūtīts Finanšu ministrijai.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums koledžu direktoriem un vietniekiem, nodrošināms koledžām apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros.

Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējums tām ministrijas un 62. resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" programmām, kuras noteikumu Projekts ietekmē:
62.resors:
programma 01.00.00: 2022. gads – 55 629 175 euro, 2023. gads un turpmāk – 57 315 081 euro;
programma 05.00.00: 2022. gads – 327 716 473 euro, 2023. gads un turpmāk – 345 825 459 euro;
programma 10.00.00: 2022. gads – 45 853 488 euro, 2023. gads un turpmāk – 48 372 408 euro,
15.resors:
apakšprogramma 01.05.00: 2022. gads – 13 678 536 euro, 2023. gads un turpmāk – 14 366 904 euro.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
2022.gada 28.februārī tikšanās ar sociālajiem partneriem: Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.
10.03.2022.tikšanās ar sociālajiem partneriem Latvijas Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. 
17.03.2022.pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas sanāksme, kurā iekļauti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Neatkarīgās izglītības biedrības, pašvaldībām, izglītības iestādēm,  kurā tika skatīts pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes izlīdzināšanas jautājumi.


 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi