Anotācija

Šobrīd dati par TPL pakalpojumu iekļauta NRC “Vaivari”, LNS un LNB datu bāzēs, kas ir tehnoloģiski novecojušas un nespēj pilnvērtīgi sniegt atbalstu pakalpojuma sniedzējam, lai mazinātu klientu rindas, gaidot savu TPL vai to nomainītu. Turklāt informācijas sistēmas nav pilnībā drošas personu sensitīvo datu aizsardzībai.
Savukārt sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojuma administrēšanas dati pašlaik tiek uzkrāti LNB un LNS datu bāzēs, kas veidotas attiecīgi 2019.-2020.gados un laika posmā no 2010.gada. Šīm datu bāzēm nav saskarņu ar ārējiem datu avotiem (piemēram, PMLP, VDEĀVK), tajās netiek uzkrāti dati par pilnu pakalpojuma administrēšanas procesu.
DI 2 projektā ir paredzēts uzlabot pakalpojumu piešķiršanas efektivitāti, elektronizējot procesus un publiskos pakalpojumus, lai mazinātu iedzīvotājiem administratīvo slogu un veicinātu arvien aktīvāku valsts informācijas sistēmās esošo datu atkalizmantošanu valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti.
 

DI 2 projekta apakšmērķi ir :
 - paplašināt TPL pakalpojuma saņemšanas kanālu skaitu, piedāvājot klientiem elektroniski sniegto pakalpojumu iespējas.
 - elektronizēt TPL pakalpojuma administrēšanas procesus, ieviešot jaunu, uz procesiem balstītu funkcionalitāti SPOLIS;
 - ieviest datu apmaiņas risinājumus TPL pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.
TPL administrēšanas moduļa izstrāde:
SPOLIS DI 2 projekta ietvaros tiek izstrādāts TPL administrēšanas modulis. Ar šī moduļa palīdzību varēs ātrāk apstrādāt pieprasījumus, pārvaldīt/uzraudzīt pieprasījumus pēc TPL un ātrāk nodrošināt tā pieejamību. SPOLIS tiks uzkrāti dati par pakalpojuma pieprasītāju un tā likumiskajiem pārstāvjiem, kas ir tiesīgi pārstāvēt personu – tiks izmantota saskarne ar Pilsonības un migrācijas pārvaldes Fizisko personu reģistra. Operatīvai un korektai datu saņemšanai par personai noteikto invaliditāti vai izsniegto atzinumu īpašas kopšanas nepieciešamībai, tās termiņu, pamatojošajiem lēmumiem, tiks izmantota saskarne ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvo sistēmu. Savukārt pazīme, par trūcīgas personas statuss (t.sk. termiņu, pamatojošo lēmumu), kas dot personai tiesības nemaksāt vienreizējo iemaksu par TPL saņemšanu, tiks saņemta ar starpsistēmu saskarnes palīdzību no pašvaldību lietojumprogrammas SOPA.
SPOLIS tiks uzkrāti dati par visu dokumentāciju, kas saistīta ar personai izsniegto TPL, sākot no personas iesnieguma, ārstējošā ārsta atzinuma, beidzot ar līgumu un pieņemšanas – nodošanas aktu vai pēc garantijas TPL remontu, ja tāds nepieciešams. Šādi dati nepieciešami, lai sistēmā tiktu uzkrāta visa personas lieta, kā arī būtu iespējams izsekot pakalpojuma sniegšanas procesu konkrētajā gadījumā.
Gadījumos, kad persona saņem rūpnieciski izgatavotu TPL, ko izsniedz Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs, tik gatavots veselības izvērtējums jeb dokuments, kurā pakalpojuma sniedzējs norāda dažādus ar personas fiziskajām spējām saistītus aspektus, piemēram, raksturo pašaprūpes aktivitātes, piemēram, cik lielā mērā persona pati spēj mazgāties dušā, veikt augšējās/ apakšējās ķermeņa daļas tualeti, veikt augšējās/ apakšējās ķermeņa daļas noģērbšanu, pārsēšanos no gultas ratiņkrēslā, spēj pārvietoties telpās vai ārpus tām, vai raksturo personas interpretācijas un uztveres spējas, piemēram, uztvert temperatūru vai noteikt laiku, lasīt grāmatas u.c. Papildus tiek fiksēti arī personas antropometriskie rādītāji – svars, auguma garums, sēdvietas platums, gurnu platums, gūžas – ceļa garums, ceļa – pēdas garums. Šie dati nepieciešami, lai maksimāli atbilstoši būtu iespējams personai piemeklēt tehnisko palīglīdzekli, īpaši ratiņkrēslu gadījumā.
Lai nodrošinātu pilna procesa uzkrāšanu SPOLIS, tiek izstrādāta arī atsevišķa sadaļa iepirkto-izsniegto tehnisko palīglīdzekļu administrēšanai jeb TPL noliktava. Šajā sadaļā tiks uzkrāti dati par pavadzīmēm, ar kurām TPL piegādāti, dati par konkrētajiem TPL, to inventāra numuriem, piegādātājiem, pēcgarantijas remontdarbiem. Dubultas datu ievades izslēgšanai, dati tiks automātiski nodoti resursu vadības sistēmai Horizon.
Lai nodrošinātu operatīvāku atskaitīšanos par pakalpojuma sniegšanu, pakalpojuma sniedzējiem SPOLIS tiks nodrošināta iespēja gan sagatavot finanšu un rezultatīvo rādītāju atskaites, izmantojot sistēmā uzkrātos datus, gan  caur sistēmu šīs atskaites iesniegt ministrijai izskatīšanai. Izmantojot sistēmas tehnoloģiskās iespējas, tiks nodrošināta arī ministrijas atbildes nodošana pakalpojuma sniedzējam.
Papildus iepriekšminētajam SPOLIS funkcionalitāte nodrošina arī iespēju uzkrāt datus par pakalpojuma sniedzēju – tā nosaukumu, reģistrācijas numuru, paraksttiesīgo personu, adresēm, kontaktinformāciju, darbības periodu. Tā kā SPOLIS autentifikācijai izmanto latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli, pakalpojuma sniedzēja personām, kuras darbosies sistēmā, ir jānorāda savs personas kods. Gan pakalpojuma sniedzējiem, gan tā darbiniekiem, kas strādās ar SPOLIS, tiek nodrošināta iespēja norādīt darbības periodu, lai šādā veidā kontrolētu, ka darbinieks vai pakalpojuma sniedzējs, kam zudis tiesiskais pamats datu apstrādei, netiek pielaists pie sistēmas.

Viens  no DI 2 projekta apakšmērķiem ir arī “Pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti administrēšanas procesu sistēmā SPOLIS”. Šī mērķa izpildei SPOLIS paredzēts iekļaut arī LNS un LNB administrējamo sociālās rehabilitācijas (tai skaitā surdotulka pakalpojuma) bloku, kurā tiks iekļauti dati par personu – pakalpojuma pieprasītāju, pilna dokumentu plūsma, sākot ar personas iesniegumu un beidzot ar līgumu par pakalpojuma saņemšanu. Līdzīgi kā par tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu, arī šim pakalpojumam dati par personu un tās likumisko pārstāvi, tiks saņemti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra, savukārt dati par personas invaliditāti – no  Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvās sistēmas.
SPOLIS tiks nodrošināta funkcionalitāte pilnai pakalpojuma izpildes datu ievadei – stundu pakalpojumiem būs pieejama informācija, cik daudz stundu ir piešķirts, cik apgūts, cik vēl pieejams, savukārt surdotulku pakalpojumā būs iespējams norādīt, kādos gadījumos pakalpojums sniegts, cik tas bijis laikietilpīgs.
Arī šajā modulī pakalpojuma sniedzējiem tiks nodrošināta iespēja gan sagatavot finanšu un rezultatīvo rādītāju atskaites, izmantojot sistēmā uzkrātos datus, gan  caur sistēmu šīs atskaites iesniegt ministrijai izskatīšanai, kā arī saņemt atgriezenisko saiti no ministrijas. Di 2 projektā notiek analīzes un izstrādes darbi izmaiņu veikšanas uzsākšanai.
 

MK noteikumu N.587 pašreizējā redakcijā 12.8. apakšpunkta, kas nosaka informāciju par pakalpojuma saņemšanas uzsākšanu un pakalpojuma sniegšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – institūcija), 12.8.2. un 12.8.5. apakšpunkti neietver to informāciju, kas SPOLIS jau tiek ievadīta un apkopota, minētos apakšpunktus ir jāizsaka jaunā redakcijā, ietverot trūkstošo informāciju.
MK noteikumu Nr.587 12.8.14. apakšpunkts ir izsakāms jaunā redakcijā, jo pašreizējā redakcijā tas nosaka tikai informācijas ievadi par pakalpojuma izbeigšanu, taču, tā kā pakalpojums tiek arī pārtraukts, tas ir papildināms ar pakalpojuma pārtraukšanu institūcijā saistīto informāciju. 

 

Noteikumu projekts papildināts ar 5. un 6.punktu, 12.8.2. un 12.8.5. apakšpunktus izsakot jaunā redakcijā, ietverot trūkstošo informāciju, kas saistīta ar personas iestāšanos institūcijā.
Vienlaikus MK noteikumu Nr.587  12.8.14.apakšpunkts par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu ir izteikts jaunā redakcijā, lai noteiktu ievadāmo informāciju par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu attiecīgajā institūcijā, t.i. institūcijas rīkojumu par pakalpojuma pārtraukšanu (dokumenta datums, numurs), pakalpojuma izbeigšanas vai pārtraukšanas datumu un pakalpojuma izbeigšanas vai pārtraukšanas iemeslu.
 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa noteikumu Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 39.punktu, institūcijas vadītājam, saņemot personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu, ir jāpieņem lēmums par pakalpojuma sniedzēja maiņu, tādējādi MK noteikumu Nr.587 regulējums ir jāharmonizē ar Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”.
Tā kā atbilstoši SPSPL 29.panta pirmās daļas 3.punktam  institūcijas klientam ir tiesības  laikposmu no viena mēneša līdz trim mēnešiem uzturēties ārpus institūcijas citas personas (ģimenes) aprūpē,  institūcijai rakstveidā vienojoties ar personu (ģimeni), tad MK noteikumi Nr.587 ir papildināmi ar 12.8.13.1  apakšpunktu, lai kontekstā ar iepriekš minēto noteiktu SPOLIS ievadāmo informāciju.
MK noteikumi Nr.587 šībrīža redakcijā neietver informāciju par pakalpojuma finanšu izlietojumu un rezultatīvo rādītāju izpildi, tāpēc noteikumu projekts ir jāpapildina, nosakot minētās informācijas ievadi.
 

Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr.587 papildināt ar 12.8.9.1  apakšpunktu, kas nosaka informācijas ievadi par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas lēmumu par pakalpojuma sniedzēju maiņu, t.i. informāciju par dokumenta pieņemšanas datumu, dokumenta numuru un datumu, kad lēmums stājas spēkā. 
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.587 ar 12.8.13.1  apakšpunktu, lai iesniedzamās informācijas apjomā ietvertu arī informāciju par personas uzturēšanos ārpus institūcijas citas personas (ģimenes) aprūpē, t.i. līgumu par personas uzturēšanos ārpus institūcijas un tā datumu, līguma numuru,  personas uzturēšanās ārpus institūcijas periodu un institūcijas rīkojumu (dokumenta datums, numurs);”
Tāpat MK noteikumi Nr.587 papildināti ar 12.8.16. apakšpunktu, lai noteiktu, ka SPOLIS ievadāma informācija par pakalpojuma finanšu izlietojumu un rezultatīvo rādītāju izpildi, kā arī ar 12.8.17. apakšpunktu, lai noteiktu, ka ievadāma informācija par  pakalpojuma sniedzēju pārskata par pakalpojuma sniegšanu.
 

Atbalsta centru darba vide ir SPOLIS, kurā šai iestādei ir izstrādāts attiecīgs modulis. Pašlaik SPOLIS netiek uzkrāta pilna informācija, kas nepieciešama audžuģimenes lietas izveidei, tāpēc daļa datu tiek sagatavoti un uzkrāti papīra formātā, daļai informācijas tiek veikta datu manuāla pārvadīšana SPOLIS, tādējādi radot pārrakstīšanās risku, kā arī var veidoties situācijas, ka, neuzkrājot pilnu informāciju par audžuģimeni, tiek apgrūtināta bērna ātrāka nonākšana bērna vajadzībām atbilstošā audžuģimenē.
 

Lai nodrošinātu pilna apjoma datus audžuģimeņu lietu izveidei, kā arī nodrošinātu plašāku pieejamo informāciju, kas būtu noderīga darbam ar atbalsta saņēmēju (turpmāk – ģimene), ir nepieciešams paplašināt SPOLIS uzkrātās informācijas apjomu.
Papildus jau iepriekš SPOLIS uzkrātajiem datiem, nepieciešams uzkrāt informāciju par ģimenes nodarbošanos, reliģisko pārliecību, saziņas valodu, mājdzīvniekiem, sadarbības dokumentiem, informāciju par ģimenes kapacitāti, to cik bērnu un kāda dzimuma var uzņemt savā aprūpē, kā arī informāciju par dzīvesvietas apsekojumiem. Proti minētā informācija  ir būtiska, lai atbalsta centri varētu gūt priekšstatu, par to cik liela ir ģimenes noslodze pamatdarbā, kādas ģimenes iespējas piedalīties atbalsta centra plānotajās aktivitātēs (piemēram, atbalsta grupās, ikgadējās zināšanu pilnveides mācībās), kā spēs apvienot darba grafiku ar bērnu aprūpi. Datus par ģimenes reliģisko pārliecību nepieciešams uzkrāt, lai būtu plašāka iespēja piedāvāt atbalsta grupu un individuālo konsultāciju tēmas.  Atbalsta centra lietotājam ir atstāta rīcības brīvība minētās informācijas ietveršanā, individuāli vērtējot ģimeni. Piemēram, ja tā tikai formāli “pieskaitāma” kādai reliģijai, bet ikdienā to nepraktizē, ziņas par reliģisko piederību būs salīdzinoši nesvarīgas. Tāpat arī jāuzsver, ka , ka augstāk uzskaitītās informācijas aizpildīšana notiek pēc ģimenes piekrišanas – ja attiecīgo informāciju tā sistēmas lietotājam ir izpaudusi. Minētie datu lauki nav obligāti aizpildāmi.  Saziņas valoda ir būtiska, lai ģimene spētu komunicēt ar bērnu, sniegt nepieciešamo atbalstu, tādējādi piemeklējot bērnam atbilstošu audžuģimeni. Dati par mājdzīvniekiem ir būtiski gadījumos, kad bērnam ir alerģijas reakcijas pret mājdzīvniekiem, kas var pasliktināt veselības stāvokli. Lai neradītu situācijas, ka dēļ tā, ka bērnam ir alerģija pret mājdzīvniekiem vai arī bailes no kādiem dzīvniekiem, ģimene atteiktos no bērna turpmākas aprūpes, tādējādi radot atkārtotu traumatizāciju. Tāpat arī būtiska informācija ir par ģimenes kapacitāti, tas ir vai ģimene var uzņemt bērnu savā aprūpē, kāda vecuma un dzimuma un dzīvesvietas apsekojumu. Ņemot vērā, ka bērnu mainība ģimenēm ir salīdzinoši liela, tad būtiski šos datus uzkrāt, lai monitorētu esošo situāciju un atbalsta centrs, gadījumos, kad tiek saņemta informācija no bāriņtiesas par nepieciešamību bērnam piemeklēt ģimeni, spētu operatīvi reaģēt un sazināties ar attiecīgo ģimeni par iespējām bērnu uzņemt savā aprūpē.
 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 26.junija noteikumiem Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 355), atbalsta centriem ir noteikts, ka jāizstrādā audžuģimenes, specializētās audžuģimenes atbalsta un tajā ievietotā bērna individuālās attīstības plāns, kā arī, lai saņemtu atbalsta centra sniegtos pakalpojumus, atbalsta centrs ar audžuģimeni, specializēto audžuģimeni, aizbildni, adoptētāju un viesģimeni slēdz vienošanos un ar specializētājām audžuģimenēm līgumus par atlīdzības izmaksu. Proti, grozījumi noteikumos, paredz, ka atbalsta centri SPOLIS izstrādā atbalsta plānus un bērnu individuālās attīstības plānus, kā arī iekļauj informāciju par noslēgtajām vienošanās un līgumiem.

DI 2 projekta ietvaros tiek izstrādāts jauns e-pakalpojums “Pieteikšanās mācībām adoptētāja, audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa saņemšanai/ ikgadējai zināšanu pilnveidei”. Šāds pakalpojums tika izstrādāts, jo atbilstoši Noteikumu Nr. 355 12.2. un 12.3. apakšpunktā definētajām prasībām, atbalsta centram ir jānodrošina mācības audžuģimenēm, tai skaitā specializētajām audžuģimenēm, un potenciālajiem adoptētājiem, lai bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par attiecīgā statusa piešķiršanu. Tāpat saskaņā ar Noteikumu Nr. 355 12.10. punktu, atbalsta centriem ir katru gadu ir jānodrošina zināšanu pilnveides mācības audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm. Šobrīd pieteikšanās gan mācībām statusa iegūšanai, gan zināšanu pilnveides mācībām notiek klātienē izvēlētajā atbalsta centrā, kur tiek veikta mācību grupu manuāla komplektēšana, saskaņojot klausītāju un lektoru pieejamību.
Lai mērķgrupām būtu iespējams operatīvāk pieteikties mācībām, ir izstrādāts jauns e-pakalpojums, kas būs pieejams valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv. Pašlaik notiek tehniskie darbu e-pakalpojuma izvietošanā, tāpēc tas vēl nav publiski pieejams.
E-pakalpojumā ir nodrošināta funkcionalitāte klienta pamatdatu ievadei (t.sk. statusu pamatojošo bāriņtiesu lēmumu datu ievade), vēlamā atbalsta centra izvēlnei no kataloga un mācību veida izvēlne (mācības statusa iegūšanai vai zināšanu pilnveidei). Ievadītie dati strukturētā veidā nonāk sistēmā SPOLIS atbalsta centru modulī, kur tie tiek piesaistīti atbalsta centram, kurš sniegs pakalpojumu. Tālāko saziņu organizē atbalsta centrs ārpus sistēmas.

 

Uzturlīdzekļu garantiju fonds, sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību sociālo dienestu pārstāvjiem un Labklājības ministriju ir identificējis nepieciešamību īstenot individuālu pieeju no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņai, lai pēc iespējas atgrieztu Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekus valsts ekonomikā un mazinātu ne tikai uzturlīdzekļu parāda apmēru, bet mazinātu slogu valsts budžetam arī citos apsektos.
 

Risinājums ir saskarnes izstrāde, lai padotu SPOLIS datus pēc Uzturlīdzekļu garantiju fonda pieprasījuma par Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieku uzturēšanos valsts sociālās aprūpes centros, kā arī par to, vai šīm personām nav trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.
 

Projektā pilnveidotas atsauces uz informācijas apriti. Piemēram, MK noteikumu Nr.587 17.4. apakšpunkts nosaka izņēmumus saistībā ar pakalpojuma sniegšanu institūcijā SIVA  ievadāmajā informācijā, taču tie neietver atsauces uz visiem 12.8. apakšpunktiem, kuros noteikto informāciju ievada VSAC un līgumorganizācijas, tādējādi, izņēmumu saraksts ir papildināms, t.sk. ar atsauci uz noteikumu projektā no jauna iekļautajiem 12.8. apakšpunktiem. Pēc analoģijas ir precizējams arī MK noteikumu Nr.587 17.13. apakšpunkts, kas nosaka VSAC un līgumorganizācijām iesniedzamo informāciju atbilstoši 12.8 apakšpunktiem.
 

Noteikumu projekts paredz precizēt informācijas apriti MK noteikumu Nr.587 17.punktā.