Anotācija

Noteikumos lietotais termins “zinātnes nozares” šobrīd pēc satura atbilst “zinātnes nozares grupām”.

Noteikumos šobrīd nav paredzēti atsevišķie gadījumi 2025.gada novērtējuma veikšanai, kuros zinātniskā institūcija ir tikusi vai tiek integrēta citā zinātniskajā institūcijā. Tādēļ, ja neņem vērā to, ka šādas integrācijas laika posmā no 2023.–2026. gadam Latvijā tiek veiktas (Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros), tās var radīt nepamatoti apgrūtinošus vai ierobežojošus apstākļus dalībai tām zinātniskajām institūcijām, kurās tiek integrēta cita zinātniskā institūcija, jo rezultātā zinātniskās institūcijas vērtējamo vienību kopskaits var pārsniegt to, kas šobrīd ir noteikts Noteikumos (15.2. apakšpunktā).

Noteikumi ir jāprecizē, jo nav noteikti vienoti konsolidētā institūcijas vērtējuma (turpmāk – konsolidētais vērtējums) piešķiršanas principi tām zinātniskajām institūcijām, kuras starptautiskajā novērtējumā piedalās ar vairākām vērtējamām vienībām, tostarp, ja kāda no vērtējamām vienībām ir tikusi vai tiek integrēta šajā zinātniskajā institūcijā zinātnisko institūciju konsolidācijas ietvaros. Zinātnes politikas plānošanai un finansēšanai ir būtisks vienots zinātniskās institūcijas vērtējums, kura noteikšanā tiek ievērota konsekvence.

Papildus, noteikumi jāpapildina, jo šobrīd nav noteikts, kā starptautiskā novērtējuma veikšanā tiek ņemts vērā pētniecības starpdisciplinaritātes aspekts attiecībā uz zinātnisko institūciju un vērtējamo vienību atbilstību zinātnes nozaru grupām.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un starptautiskajām praksēm un Eiropas pētniecības telpā vispāratzītiem principiem atbilstošu novērtējuma veikšanu, papildināta Noteikumu 2. punkta redakcija, nosakot, ka ministrijas piesaistītajam izpildītājam ir kompetence Eiropas pētniecības telpas zinātnes novērtējuma reformēšanas procesā (CoARA) noteikto vienotu zinātnisko institūciju darbības novērtēšanas principu izmantošanā. CoARA zinātnisko institūciju darbības novērtēšanai izvirza kopā 10 pamatprincipus, kas cita starpā iekļauj: kvalitatīvās (ne kvantitatīvās) ekspertīzes veikšanu, kas balstīta atvērtā izvērtēšanas procesā (peer review), nodrošināt kvantitatīvo datu atbildīgu izmantošanu u.c. principi. CoARA izvirzītie principi pieejami: https://coara.eu.

Aktualizēt Noteikumu redakciju, visā tekstā aizstājot “zinātnes nozares” ar “zinātnes nozaru grupām”;

Noteikumu 6.2. apakšpunktā paredzēt, ka ekspertu grupā vismaz 4 piesaistītie eksperti atbilst vērtējamās vienības vai zinātniskās institūcijas zinātnes nozaru grupai. Vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā 4 piesaistītie ekspertu pārstāvētā zinātnes nozaru grupa būs atbilstoša primārajai zinātnes nozaru grupai (Noteikumu 17.punkts) un nepieciešamības gadījumā saistītajai zinātnes nozaru grupai iespējams piesaistīt papildu ekspertus, kas pārstāv saistīto zinātnes nozaru grupu.

Papildināt Noteikumus ar 10.3. un 10.4. apakšpunktiem, kuros noteikts, kā piešķir institūcijas konsolidēto vērtējumu tām zinātniskajām institūcijām, kuras vērtējumā piedalās ar vairākām vērtējamām vienībām.
Tāpat kā katras vērtējamās vienības saņemtie vērtējumi, arī konsolidētais vērtējums ir ekspertu veikta kvalitatīva izvērtējuma rezultātā piešķirts kvantitatīvs vērtējums (skalā no 1 (minimālais vērtējums) līdz 5 (maksimālais piešķiramais vērtējums)). Novērtējuma metodoloģiju nemainīgi izstrādā izpildītājs, ko nosaka Noteikumu 4. punkts.
Konsolidēto vērtējumu piešķir izpildītājs sadarbībā ar ekspertu grupas vadītājiem, ņemot vērā: (1) ekspertu grupas ziņojumu par katru zinātniskās institūcijas vērtējamo vienību, kā arī zinātniskās institūcijas sniegumu zinātnes nozaru grupu ietvarā izvērtē arī attiecībā pret citu zinātnisko institūciju Latvijā sniegumu šajās zinātnes nozaru grupās. Piešķirot konsolidēto vērtējumu var ņemt vērā arī to informāciju, kas iekļauta zinātnisko institūciju vai vērtējamo vienību pašvērtējuma ziņojumos un zinātniskās literatūras datubāzēs pieejamo informāciju un bibliometriskās analīzes rezultātus. Papildu kritēriji un principi, ko ņem vērā, piešķirot konsolidēto vērtējumu: zinātnes nozares grupas specifika un kopējā aina valstī un starptautiskā griezumā (piemēram, humanitāro zinātņu specifika attiecībā uz starptautisko sadarbību un zinātnes pasūtījumu); zinātniskās institūcijas kapacitāte (piemēram, spēja kvalitatīvi veikt pētniecisko darbību, spēja piesaistīt finansējumu, kā arī veidot sadarbību u.tml.) un katras vērtējamās vienības ietekme uz zinātniskās institūcijas attīstību, pētniecības kapacitāti (tostarp citu vērtējamo vienību kontekstā). Ņemot vērā, ka konsolidētais vērtējums balstīts ekspertu vērtējumā par katru vērtējamo vienību, to piešķir tikai pēc visu zinātniskās institūcijas vērtējamo vienību vērtējumu piešķiršanas. Noteikumu 10.3. un 10.4. apakšpunktos minētais konsolidētais vērtējums galvenokārt tiek balstīts ekspertu grupu veiktajā ekspertīzē jeb jau sagatavotajos pārskatos (pārskatu sagatavošanu nosaka Noteikumu 9.5. apakšpunkts). Piešķirot Noteikumu 10.3. un 10.4. apakšpunktos minēto konsolidēto vērtējumu izpildītājs sadarbībā ar ekspertu grupu vadītājiem:
1) izskata un ņem vērā ekspertu sagatavotos ziņojumus, tostarp ekspertu sagatavotās rekomendācijas, par visām vienas zinātniskās institūcijas vērtējamām vienībām, ņemot vērā  zinātnes nozaru grupu specifiku (humanitārās un mākslas zinātnes nozaru grupas rezultāti nav tieši salīdzināmi ar dabaszinātņu nozaru grupas rezultātiem u.tml.);
2) ņem vērā zinātniskās institūcijas katras vērtējamās vienības pētniecības kapacitāti šīs institūcijas ietvaros (t.i., tostarp arī attiecībā pret citām šīs zinātniskās institūcijas vērtējamām vienībām);
3) ņem vērā katras vērtējamās vienības ietekmi uz zinātniskās institūcijas attīstību un zinātniski pētnieciskās darbības zinātnes ietekmi; cilvēkkapitāla attīstību un kapacitāti zinātniskajā institūcijā; pētniecības infrastruktūras nodrošinājumu un piedāvājumu (pētniecības sadarbībai);
4) ja nepieciešams, papildus var izskatīt un ņemt vērā vērtējamo vienību pašvērtējuma ziņojumus un zinātniskās literatūras datubāzēs pieejamo informāciju un bibliometriskās analīzes rezultātus; 
5) ja nepieciešams, var lūgt ekspertiem sniegt papildu komentārus par konkrētās vērtējamās vienības sniegumu starptautiskajā novērtējumā;
6) ja nepieciešams, salīdzina vērtējamo vienību sniegumu (ekspertu vērtējumā, pašvērtējuma ziņojumos) ar citām Latvijas zinātnisko institūciju vai vērtējamo vienību sniegumu (sakritīgā zinātnes nozaru grupā un zinātnes nozarē).

Papildināt Noteikumus ar 22. punktu, kurā noteikts, ka tās zinātniskās institūcijas, kurās laika posmā no 2022. gada 31. oktobra līdz 2026. gada 31. maijam Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros tiek integrētas citas zinātniskās institūcijas, izlemj un sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par tiem dalības novērtējumā aspektiem, kas attiecas uz integrētajām vai vēl integrējamām zinātniskajām institūcijām.
Šie aspekti ietver: iekļaušana vai neiekļaušana atsevišķi vērtējamo vienību klāstā; kopīga pašvērtējuma ziņojuma sagatavošana; atsevišķo vērtējamo vienību saņemto vērtējumu iekļaušana vai neiekļaušana konsolidētajā vērtējumā. Četru scenāriju iekļaušana aptver veikto un veicamo zinātnisko institūciju konsolidāciju spektru, ņemot vērā konsolidācijas plānu, ka arī to, kādā stadijā ir konsolidācijas process, savstarpējie zinātnisko institūciju kapacitātes aspekti , iespējas nodrošināt atsevišķa pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu vai tā integrēšanu kopīgā pašvērtējuma ziņojumā. 


Papildināt Noteikumus ar 23. punktu, lai noteiktu, ka 2025.gada novērtējumā uz tām zinātniskajām institūcijām, kurās tikušas integrētas, vai tiek integrētas citas zinātniskās institūcijas, noteikumos noteiktais vienas zinātniskās institūcijas maksimālais pieļaujamais vērtējamo vienību skaits nav attiecināms.