23-TA-973: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākuma “Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros” īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai un Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Tiesību akta projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus (turpmāk – ESF+), Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) un ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.
Lai uzlabotu situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus, ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam (turpmāk - SVP), kuru izstrādē veikta esošā veselības aprūpes sistēmas analīze. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. SVP paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus:
1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids;
2) Infekcijas izplatības mazināšana;
3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles);
4) Cilvēkresursi;
5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.
Paralēli šiem noteikumiem tiek izstrādāti dažādi dokumenti, kas atspoguļos nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, lai spētu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus un to nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā. Cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un Atveseļošanās noturības mehānisma plāna, kā arī Tehniskā atbalsta instrumenta projekta līdzekļus, tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas attīstībai.
Lai apmierinātu iedzīvotāju un veselības aprūpes sistēmu mainīgās vajadzības, ES valstīm ir liels izaicinājums piesaistīt un saglabāt darbā veselības aprūpes darbiniekus nepieciešamajā skaitā, ģeogrāfiskajā izvietojumā un ar atbilstošām prasmēm. Šīs problēmas kļūst arvien neatliekamās, jo pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, turpretī veselības aprūpes darbaspēks samazinās, daudzi darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu, tādējādi Eiropas veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja un piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir apdraudēta. Eiropas Komisija norādījusi uz faktu, ka daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku trūkums ir kļuvis kritisks darba apstākļu dēļ, kas mazina šo profesiju pievilcību. Uz kopējā ES valstu fona, Latvijā veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas ir daudz izteiktākas, jo Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, joprojām vairāk kā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Latvijā māsu nodrošinājums ir kritiski zemā līmenī un būtiski, ka slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks kā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb The Organization for Economic Cooperation and Development (turpmāk - OECD) valstīs. Tieši šo iemeslu dēļ, veselības nozares cilvēkresursi ir pēdējo gadu prioritāte.
Lai piesaistītu nepieciešamos cilvēkresursus, Veselības ministrija (turpmāk – VM) līdz šim ir veikusi vairākus pasākumus, kas uz brīvprātības principa veicina mediķu piesaisti darbā slimnīcās Covid-19 un ne Covid pacientu ārstēšanā. Joprojām notiek aktīva rezidentu un medicīnas studentu piesaiste, kas ir bijis liels darba spēka atbalsts slimnīcām jau no Covid-19 izraisītās krīzes pirmsākumiem, un arī šobrīd sadarbībā ar augstskolām ir nodrošināts, ka vairāk kā 75% rezidenti strādā slimnīcās nodaļās, kur ārstē Covid-19 pacientus. VM atkārtoti ir aktualizējusi aicinājumu mediķiem pieteikties darbam slimnīcās, piedāvājot noslēgt darba līgumus uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Slimnīcas sazinās ar pieteikumu iesniedzējiem un ar katru veic individuālas pārrunas par iespēju dibināt darba attiecības. Slimnīcām ir liels izaicinājums salāgot piedāvāto darba apjomu ar slimnīcas vajadzību un darba grafiku Covid-19 nodaļās. Nepieciešamību gadījumā pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, lai nodrošinātu operatīvu stabilizēto pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām, t.sk., reģionālajām slimnīcām. Savukārt, ja netiks nodrošināti iepriekš minētie pasākumi, ar laiku var tikt ierobežota visu stacionāro un neatliekamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas kopumā veselības aprūpes pakalpojumus valstī padarīs nepieejamus un potenciāli palielinās novēršamo nāves gadījumu skaitu. Jāņem vērā arī apstāklis, ka veselības nozare šobrīd paredz paplašināt ģimenes ārstu prakses, t.i. nodrošināt papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē, līdz ar to paplašinās potenciālo kompensāciju saņēmēju daudzums.
Specifiskā atbalsta plānotā ietekme
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir svarīgs sociālās atstumtības aspekts, ņemot vērā to, ka, ja iedzīvotājam šie pakalpojumi nav pieejami un pakalpojumu nepieejamības dēļ pasliktinās veselība, tad secīgi pieaug bezdarba un nabadzības risks, tāpat veselības aprūpes pieejamība ietekmē invaliditātes iestāšanos un citus sociālās atstumtības aspektus. Līdz ar to ir ļoti svarīgi nodrošināt ārstniecības personu pieejamību visā Latvijā, tādējādi uzlabojot pieejamību ārstniecības pakalpojumiem.
SVP norāda, ka Latvijā pastāv viena no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti galvenokārt strādā galvaspilsētā. Tādēļ ir nepieciešama cilvēkresursu programma, kas piesaistītu esošos un jaunos ārstus darbam ārstniecības iestādēs, kur ir ārstniecības personu trūkums. Lielākā daļa veselības aprūpes un medicīnas studiju programmas beigušo vēlas palikt strādāt Rīgā un samērā neliela daļa savu turpmāko darbu plāno ārpus Rīgas, pamatojot to ar sliktiem sadzīves apstākļiem, karjeras iespēju trūkumu, profesionālās izaugsmes trūkumu. Svarīgs faktors ir veselības aprūpes cilvēkresursu novecošanās Latvijā, jo īpaši ģimenes ārstu vidū. Šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Latvijā vairāk kā 36% ārstu ir pirmspensijas un pensijas vecumā (60 gadi un vecāki), līdz ar to ir nepieciešama vienmērīga un kvalitatīva paaudžu maiņa veselības aprūpē un bez visaptverošas un aktīvas jaunu speciālistu piesaistīšanas programmas tuvākajā laikā iespējama situācijas tālāka pasliktināšanās. Atsevišķās vietās Latvijā joprojām ir vietas, kurās problemātiski atrast ģimenes ārstu, kā arī liela daļa ģimenes ārstu ir vecumā virs 65 gadiem, līdz ar to nepieciešams nodrošināt ģimenes ārstus tajās vietās, kur tie trūkst, kā arī nodrošināt paaudžu nomaiņu ārstu praksēs, lai tuvākajā nākotnē nerastos situācija, kad strauji sāktu pieaugt pašvaldību skaits, kurās nav praktizējošu ģimenes ārstu.
Jāatzīmē, ka Covid-19 uzliesmojums ir prasījis bezprecedenta pasākumus slimības izplatīšanās un ietekmes ierobežošanai. Covid-19 uzliesmojums ir izgaismojis Latvijas veselības sistēmas strukturālos trūkumus, kas tieši saistīti ar tai pieejamo finanšu resursu un cilvēkresursu ierobežotību, līdz ar to ir nepieciešams investīcijas koncentrēt arī veselības aprūpes cilvēkresursiem un nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanai, kas ļautu sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus līdztekus Covid-19 pacientu aprūpei.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis/SAM) 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (turpmāk – 4.1.2.5. pasākums).
4.1.2.5. pasākuma mērķis ir piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros.
4.1.2.5. pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota SVP, kā arī informatīvajā ziņojumā “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam” (2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta protokollēmums Nr. 36/105.§ (22-TA-1198)), kur cita starpā atspoguļoti rīcības virzieni cilvēkresursu plānošanai, izglītošanai, piesaistei un noturēšanai veselības aprūpes darba tirgū.
4.1.2.5. pasākuma mērķa grupa ir piesaistīto ārstniecības personas, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē Latvijas teritorijā.
4.1.2.5. pasākuma iznākuma rādītājs ir piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē (i.4.1.2.a), t.i., 458 ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu pasākuma mērķa ietvaros un kuras atbalsta rezultātā strādā ārstniecības iestādē, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp uz 2024. gada 31. decembri - 50 ārstniecības personas, no kurām
- pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar vidējo izglītību” uz 2029. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 45 ārstniecības personas un uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 5 ārstniecības personas;
- pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar augstāko izglītību” uz 2029. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 413 ārstniecības personas un uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 45 ārstniecības personas.
Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs papildināms arī iznākuma rādītāju - personas ar vidējo izglītību (darbības programmas rādītājs EECO10) un iznākuma rādītāju - personas ar augstāko izglītību (darbības programmas rādītājs - EECO11). Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības personāls.
Latvijas veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar nepietiekamu cilvēkresursu nodrošinājumu, ko raksturo novecojoša vecuma struktūra un nevienmērīgs reģionālais izvietojums. Ja Latvijā praktizējošo ārstu skaits ir tuvs OECD valstu vidējam rādītājam (Latvijā - 3,3 uz 100 000 iedzīvotājiem, OECD vidēji - 3,6), tad praktizējošo māsu skaits ir kritiski zems – tikai 4.4 uz 1 000 iedzīvotājiem (OECD- 8,8). Kopumā veselības aprūpes sistēmā personāla trūkums ir visās ārstniecības personu profesijās (ārstu palīgi, vecmātes, atsevišķu specialitāšu ārsti, īpaši ģimenes ārsti u.c.), kas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu.
Lai risinātu cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, pasākuma 4.1.2.5. ietvaros, tiks sniegts atbalsts ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Nepieciešams risināt cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā un panākt, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās.
4.1.2.5 pasākuma ietvarā ir atbalstāmas darbības prioritārajās veselības jomās:
- sirds un asinsvadu slimības;
- onkoloģija;
- psihiskā veselība;
- mātes un bērna veselības aprūpe;
- retās slimības;
- paliatīvā aprūpe;
- medicīniskā rehabilitācija.
4.1.2.5. pasākumu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim, ievērojot, ka kompensācijas tiks piešķirtas līdz finansējuma pieejamībai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, savukārt līdz 2029. gada 31. decembrim tiks nodrošināta kompensācijas līgumu uzraudzība.
Ievērojot ierobežoto investīciju apjomu, izstrādājot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam un atbilstoši SVP, kas ir galvenais veselības nozares plānošanas dokuments Latvijā, tika nolemts veikt ieguldījumus pasākumos, kas ar lielāko atdevi var nodrošināt potenciāli zaudēto mūža gadu samazināšanu un veselīgo mūža gadu skaita palielināšanu, ar mērķi uzlabot un nodrošināt dažādu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
Specifiskā atbalsta īstenošanā tiks nodrošināta sinerģija ar nacionālajos plānošanas dokumentos noteikto attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu. Specifiskā atbalsta ietvaros izstrādājamajā Cilvēkresursu piesaistes plānā (turpmāk – Cilvēkresursu plāns), tiks ņemts vērā plānošanas dokumentos noteiktais, tai skaitā īstenojamās reformas, prasības ārstniecības iestādēm un plāns attiecībā uz cilvēkresursu jautājumiem veselības jomā.
Projekta ietvaros tiks izstrādāts Cilvēkresursu plāns, nodrošinot sinerģiju ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem, tostarp politikas plānošanas dokuments veselības nozares attīstības jomā, un Pasaules bankas izvērtējumu. Izstrādājot minēto Cilvēkresursu plānu tiks ņemts vērā darbības programmā noteiktais par nepieciešamību īstenot mērķtiecīgus pasākumus, uzlabojot pieejamību pakalpojumiem, t. sk. Cilvēkresursu plāns nodrošinās atbilstību un sinerģiju ar nozares politiku un attiecīgajiem nacionālajiem plānošanas dokumentiem. Cilvēkresursu plānā tiks prioritizēti atbalsta saņēmēji pa specialitātēm uz ārstniecības iestāžu līmeņiem, kā arī noteikta piesaistes nepieciešamības izvērtēšanas kārtība.
Cilvēkresursu plāna izpildei tiks izstrādāta Cilvēkresursu piesaistes Kārtība (turpmāk - Kārtība). Kārtībā paredzēts iestrādāt vismaz:
- informācijas par kompensācijas saņemšanas iespējam izplatīšanas nosacījumus;
- vienotu pieteikšanās kārtību;
- vienotus atbalstāmo personu izvērtēšanas kritērijus;
- pasākumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai īstenošanas un piemērošanas nosacījumus, tostarp noteiks atbalsta pieteikumu iesniegšanas nosacījumus.
Lai nodrošinātu, ka sniegtais atbalsts tiek izmantots lietderīgi un sniedz pozitīvu ietekmi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visā Latvijas teritorijā, tiks izveidota specifiskā atbalsta cilvēkresursu piesaistes konsultatīvā darba grupa (turpmāk – Konsultatīvā darba grupa). Konsultatīvās darba grupas sastāvā kā pastāvīgie locekļi ar balsstiesībām tiks pieaicināti VM kā nozares ministrijas struktūrvienību pārstāvji un Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) pārstāvji. Ņemot vērā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 22 daļā noteikto, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus ES vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;
3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu, konsultatīvās darba grupas pastāvīgo locekļu ar balsstiesībām plānotā pienākuma - apstiprināt atlasīto atbalstāmo ārstniecības personu sarakstu izpildei tiks noteikts, ka pastāvīgajiem locekļiem ar balsstiesībām jābūt noteiktam valsts amatpersonas statusam. Savukārt pastāvīgo locekļu bez balsstiesībām novērotāju statusā tiks pieaicināti Atbildīgās iestādes pārstāvji.
Lai radītu izpratni par interešu konflikta riska vadības ietvaros veicamajiem pasākumiem finansējuma saņēmēja organizācijā, nolūkā, ņemt vērā, ka Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību noteikumos ir ietverts pienākums finansējuma saņēmējam izveidot iekšējās kontroles sistēmu krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai. Līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedzējam būs jāapliecina, ka tas ir informēts par Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 61. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas Nr. 2014/24/ES, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9. aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” prasībām un ir tās integrējis organizācijas iekšējā kontroles sistēmā, kā arī organizācijā ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai, ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un ir izveidota trauksmes celšanas sistēma.
Konsultatīvās darba grupas sanāksmes organizē pēc nepieciešamības un savas kompetences ietvaros veic šādas darbības:
- sniedz priekšlikumus un saskaņo Cilvēkresursu plānu, kas nosaka nepieciešamo
cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai visā Latvijas
teritorijā;
- reizi pusgadā izvērtē Cilvēkresursu plāna izpildi un saskaņo tā vērtējumu;
- saskaņo Kārtību, kādā veicama cilvēkresursu piesaiste un kompensāciju piešķiršana;
- apstiprina atbalstāmo iestāžu un kompensācijas pretendentu / saņēmēju sarakstu.
Specifiskā atbalsta ieviešanas nosacījumi
Specifisko atbalstu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, finansējuma saņēmējs ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē – Veselības ministrija. Sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, tās nepiesaistot kā sadarbības partnerus, tiks slēgti trīspusējie kompensāciju līgumi, lai nodrošinātu pilnīgāku līgumu izpildi.
Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības personāls.
Specifiskā atbalsta ietvaros plānots atbalstīt gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai atbilstoši Cilvēkresursu plānā plānotajam. Kā liecina statistikas dati veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kurā nodarbināto sieviešu skaits ir krietni lielāks nekā nozarē nodarbināto vīriešu skaits (dati par 2017. - 2021. gadu) un īpaši izteikts sieviešu pārsvars ir zemāk apmaksātajās profesijās veselības jomā.
Ārstniecības personu skaita sadalījums pa dzimumiem (procentuāli)
*2017. - 2018. gadā zobārstu skaits neiekļauj stažierus un rezidentus. Sākot ar 2019. gadu rezidenti attiecīgajā specialitātē ir iekļauti.
**Pie medicīnas māsām netiek ieskaitītas zobārstniecības māsas. 2017. - 2018. gadā pie medicīnas māsām iekļauti radiologa asistenti. Sākot ar 2019. gadu netiek ieskaitīti radiologu asistenti.
Līdz ar to, plānojot aktivitātes speciālistu piesaistei darbam, tiks ņemti vērā arī dzimuma aspekti, vienlaicīgi nodrošinot, ka speciālistu piesaistē netiek izmantoti diskriminējoši nosacījumi atkarībā no to dzimuma kā galveno izvēles faktoru, vērtējot konkrēto ārstniecības speciālistu profesionālās prasmes un pieredzi.
Ņemot vērā, ka pieejamais finansējums nav pietiekams visu nepieciešamo ārstniecības personu piesaistei, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu veselības nozares attīstības jomā paredzēts noteikt prioritāri atbalstāmās specialitātes un ārstniecības iestādes. Atbalsts ārstniecības personām tiks sniegts atbilstoši Cilvēkresursu plānā noteiktajam provizoriskajam specialitāšu sarakstam, kas vēl var tikt precizēts atbilstoši padziļinātai izpētei paredzētā veselības jomas politikas plānošanas un Cilvēkresursu plāna līmenī.
4.1.2.5. pasākuma ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 6 690 300 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 5 686 755 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) 1 003 545 euro.
4.1.2.5. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots 160. intervences kods “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Fondu finansējums 5 686 755 euro apmērā.
Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.2. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.2.1 pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (turpmāk - 4.1.2.1. pasākums) ietvarā, attiecīgi 4.1.2.1. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija, pēc EK lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.2.1. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
4.1.2.5. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
1) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
2) ārstniecības personu piesaiste;
3) ģimenes ārsta prakses nodošana, t.sk., specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes
nodošanas, pasākumu nodrošināšanu;
4) informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana – šo atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas saskaņā ar Regulas 2021/1060, 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā noteiktās robežvērtības. Ņemot vērā minēto regulējumu, kā arī ar Vadošo iestādi, t.i. Finanšu ministriju, saskaņotos aprēķinus[1], 4.1.2.5. pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 13% apmērā no pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
Minētais likmes apmērs ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmēru personālam noteikts tāds, kas paredz algu pieaugumu saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likmē iekļautās atlīdzības izmaksas ir pamatotas un noteiktas atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam. Vienlaikus, aprēķinātā 13% likme paredz atlīdzības izmaksas projektā tādā apmērā, lai projekta īstenošanas laikā segtu iespējamās izmaiņas vidējā darba samaksā un inflāciju;
2) tas ir objektīvs – vienotā personāla atlīdzības likmes apmērs ir atbilstošs projekta iesniedzēja iestādē (t.i. Veselības ministrijā) noteiktajam par līdzvērtīga darba veikšanu un ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktajām mēnešalgu grupām un to noteiktajām minimālās un maksimālās mēneša darba algas apmēram normālā darba laika ietvaros;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudām. Aprēķini ir veikti pamatojoties uz datiem par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto amatu klasifikāciju, tai piemērojamo mēnešalgas likmi, kā arī iekļaujot visas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla atlīdzības likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.1.2.5. pasākuma šo noteikumu 15. punktā. Vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins paredz, ka visas projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām 4.1.2.5. pasākuma šo noteikumu 33. punktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla, īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ārstniecības personu informēšana, piesaiste kompensāciju saņemšanai un kompensāciju līgumu uzraudzība Projekta īstenošanas laikā. Izmaksas par īstenošanas pasākumiem tiks izvērtētas pēc jaunā projekta vienošanās. Projekta atlīdzība ir no likmes, kas ir piesaistīta konkrētām īstenošanas izmaksām (kompensācijām), kuras katra tiks attiecināta uz savu periodu, līdz ar to nevar attiecināt vienu kompensāciju uz diviem periodiem un attiecīgi nevar izmaksāt atlīdzību divos periodos vienlaicīgi.
Lai realizētu atbalstāmās darbības un ņemot vērā aprēķinus VM projektā - Eiropas Savienības fondu 2014.- 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" un 9.2.7. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” (turpmāk - esošā perioda projekti), pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai līdz 2027. gada 31.decembrim, nepieciešamas četras amata vietas - projekta vadītājs, kas nodrošinās finanšu jautājumus, projekta koordinators, kas nodrošinās administratīvos jautājumus un veiks kompensāciju līgumu uzraudzību, savukārt projekta īstenošanai – divi eksperti īstenošanas jautājumos, kas veiks pienākumus, kas saistīti ar saturisko pasākuma aktivitāšu īstenošanas nodrošināšanu. Jaunās amata vietas, kuru klasifikācija attiecīgi ir saskaņojama ar Valsts kanceleju.
Pasākumi ārstniecības personu piesaistei ietver sevī atbalstāmās darbības, kuru ietvaros ir attiecināmās vienreizējās kompensācijas ārstniecības personām izmaksas par pasākumiem, kuri ir vērsti uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un tiek īstenotas visā Latvijas teritorijā, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums un iekļauj atbalsta pasākumi ārstniecības personu piesaistei. Izmaksu pasākumi iekļauj vienreizējās kompensācijas ārstniecības personām izmaksas, kuras tiek noteiktas pamatojoties uz Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu un uz Atbildīgās iestādes, t.i. Veselības ministrijas, izstrādātajām vienas vienības izmaksām un ir attiecināmas šādām ārstniecības personām:
1) ārsts un zobārsts, kas sertificēts specialitātē; t.sk. ja ārsts vēlas strādāt noteiktajā specialitātē, papildus nepieciešams sertifikāts atbilstošajā specialitātē;
2) šādu profesiju pārstāvjiem - ārsta palīgs, māsa, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, zobu higiēnists, audiologopēds un mākslas terapeits;
3) šādu profesiju pārstāvjiem - zobārsta asistents, māsas palīgs.
Iepriekš minētajām ārstniecības personām jābūt reģistrētām “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi.
Vienreizējās kompensācijas, plānots izmaksāt ārstniecības personām darbam prioritārajās jomās un ar tām saistītajās specialitātēs atbalstāmās iestādēs, t.i., ārstniecības iestādēs, kurām ir noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kartības jomā (t.sk. zobārsts, kuram ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu) vai ārstniecības iestādēs, kurām ir noteikts deleģējums nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus. Kā arī ārstniecības personām ar atbalstāmo iestādi, ir jābūt noslēgtam darba līgumam vismaz uz pieciem gadiem par normālo (tai skaitā saīsināto) darba laiku neatkarīgi no darba laika organizācijas (piemēram, nakts darbs, maiņu darbs vai summētais darba laiks) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Uz atbalstu var pretendēt ārsti - rezidenti, kas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas strādājuši atbalstāmajā iestādē, jo tiem kā rezidentiem nav specialitātes sertifikāts un līdz ar to tie nestrādā specialitātē. Ārsti – rezidenti uz atbalstu var pretendēt arī tad, ja tiem rezidentūras laikā ir noslēgtas vienošanās ar atbalstāmo iestādi par darba attiecībām pēc rezidentūras pabeigšanas, ja šāds atbalsts nav pretrunā ar minēto līgumu.
Rezidents, kas nav sertificēts specialitātē, kurā attiecīgajā ārstniecības iestādē valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ir konstatēts trūkums, nevar pretendēt uz kompensāciju. Turklāt, ja ārstniecības iestādē valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ir konstatēts ārstu (profesijā) trūkums, tad rezidents uz to var pretendēt, jo rezidentam ir iepriekš iegūts ārsta grāds, kas sniedz tiesības patstāvīgi praktizēt ārsta profesijā un ir reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Ārstniecības iestāde atbalstu saņem cilvēkresursu vienībās un, lai ārstniecības persona varētu pretendēt uz darbu konkrētajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādei ir jābūt līgumattiecībās ar NVD, t.i. jābūt noslēgtam līgumam ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, t.sk. zobārstam līgums paredz zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības jomā, vai ārstniecības iestādei jābūt noteiktam deleģējumam nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus.
Kopumā kompensāciju izmaksa vērsta uz papildu ārstniecības personāla piesaisti stacionāriem, ģimenes ārstu praksēm, psihiatrijas praksēm, kā arī valsts deleģēto funkciju nodrošināšanai (NMPD, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs), t.i., iestādēs, kurās iedzīvotājiem sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Jebkuras izmaiņas kompensācijas līguma darbības laikā izskata un saskaņo Konsultatīvā darba grupa.
Vienlaicīgi jānorāda, ka paralēli šo noteikumu izstrādei, tiek izstrādāta vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika, kas noteiks:
1) vienas vienības izmaksu standarta likmi kā vienreizēju kompensāciju ārstniecības personām par piesaisti darbam veselības aprūpes sistēmā:
- ārsts un zobārsts, kas sertificēts specialitātē, t.sk. ja ārsts vēlas strādāt noteiktajā specialitātē, papildus nepieciešams sertifikāts atbilstošajā specialitātē - 16 000,00 euro;
- ārsta palīgs, māsa, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, zobu higiēnists, zobārsta asistents, audiologopēds un mākslas terapeits – 11 000,00 euro;
- māsu palīgi – 9 500,00 euro.
2) vienas vienības izmaksu standarta likmi kā vienreizēju kompensāciju ģimenes ārstam, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi, par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu citam ģimenes ārstam, kurš pārņem praksi - 5 000,00 euro.
Lai nodrošinātu ES fondu sniegtā atbalsta ilgtspēju, slēdzot līgumu par kompensācijas saņemšanu, ārstniecības personai tiks noteikts pienākums turpināt darbu atbalstošajā specialitātē atbalstošajā ārstniecības iestādē vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja ārstniecības persona minētos nosacījumus neizpildīs, tad tai būs jāatmaksā saņemtā kompensācija proporcionāli nenostrādātajam laikam. Kompensācijas saņēmēja nāves gadījumā, saņemtā kompensācija netiek mantota un tā nav jāatmaksā.
Ārstniecības persona kompensāciju var saņemt vienu reizi projekta īstenošanas periodā atbilstoši MK noteikumu 30. punktam.
Ņemot vērā esošā perioda cilvēkresursu piesaistes projektus, kuru viens no mērķiem ir nodrošināt ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, mērķis ir grūti sasniedzams un nav saistošs esošajiem ģimenes ārstiem, kuri ir pensijas vecumā, lai nodotu praksi gados jaunākiem ārstiem Jaunā perioda pasākuma ietvarā prioritātes tiks novirzītas uz jauno speciālistu piesaisti darbam atbalstāmajās ārstniecības iestādēs.
Vienreizēja kompensācija ģimenes ārstiem par prakses nodošanu tiks piešķirta pamatojoties uz NVD sniegto informāciju par prakses nodošanas un pārņemšanas procesu. Ģimenes ārstam tiks izmaksāta kompensācija trīs mēnešu apmērā noteiktās ārstniecības personas zemākās noteiktās algas apmērā. Pamatojoties uz šobrīd, t.i. 2023. gada 1. aprīļa, spēkā esošo normatīvo regulējumu par ārstniecības personu zemākās noteiktās mēnešalgas apmēru[2] un aprēķiniem, kas tiks veikti vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikā, vienreizējā izmaksājamā summa par trīs mēnešu periodu sastādīs 5 000,00 euro. Atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas vienreizējās kompensācijas ģimenes ārstiem izmaksas par pasākumiem, kuri ir vērsti uz specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanas, nododot ģimenes ārsta praksi. Lai nodrošinātu zināšanu pārņemšanas procesu, kā procesa beigu termiņš tiks noteikts jaunā ģimenes ārsta noslēgtais līgums ar NVD par jaunās ģimenes ārsta prakses izveidošanu. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, pasākuma ietvarā būs iespējams izmaksāt ~ 50 ģimenes ārstiem vienreizējās kompensācijas par ģimenes ārstu prakšu nodošanu.
Atbalsts pasākumiem (apmācībām) ģimenes ārstu prakšu efektīvai pārņemšanai, kas tiek piešķirts ģimenes ārstam, kurš nodod praksi, nodrošinot apmācības ģimenes ārsta prakses efektīvai pārņemšanai jaunajam ģimenes ārstam, kurš pārņem praksi, nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, jo ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, nodrošinot specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu, nodod tikai sev zināmas lietas, notikumus par praksi un pacientiem, ko nevar tirgū izdarīt neviens cits. Tās nav vienkāršas apmācības un pieredzes nodošana, tā ir ārsta prakses darba vidū veicama konkrētas prakses darba organizācijas un konkrētu un specifisku pacientu lietu nodošanu starp diviem ģimenes ārstiem. Daktere Bērziņa šo savas prakses un pacientu specifiskās zināšanas, pieredzi un lietas var nodot tikai pati, proti neviens cits viņas vietā to nevar izdarīt - tirgus nepastāv. Protams ir gadījumi, kad prakse tiek pārņemta un neviens nevienam neko nenodod, bet tieši šis atbalsts ir orientēts uz efektīvu prakses pārņemšanu jaunajam ģimenes ārstam. Ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, nodrošinot apmācības ģimenes ārsta prakses efektīvai pārņemšanai jaunajam ģimenes ārstam, iziet no tirgus - pārstāj būt saimnieciskās darbības veicējs attiecīgajā nozarē, līdz ar to vairs nevar ietekmēt konkurenci un attiecīgi tam vairs nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi. Attiecīgi šis pasākums neietekmē tirgu un konkurenci starp uzņēmumiem un dalībvalstīm, līdz ar to, tam vairs nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Noteikumu 27. punktā minētais nosaka, ka kompensāciju saņēmējiem vismaz 5 (piecus) gadus ir jāsniedz valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Esošā perioda projektu īstenošanas laikā secināts, ka nereti ārsti un zobārsti papildus pamatspecialitātei vēlas iegūt arī apakšspecialitāti vai papildspecialitāti, kā rezultātā, lai saņemtu valsts apmaksātas rezidentūras vietu, rezidenti slēdz līgumu par darbu attiecīgajā ārstniecības iestādē attiecīgajā profesijā uz 3 (trīs) gadiem pēc rezidentūras beigšanas. Piemēram, sertificēts zobārsts var vēlēties iegūt bērnu zobārsta apakšspecialitāti. Zobārsts ir noslēdzis kompensācijas līgumu par darbu zobārsta specialitātē uz 5 (pieciem) gadiem, savukārt, lai zobārsts varētu iegūt valsts apmaksātu rezidentūras vietu bērnu zobārstniecībā, viņam rezidentūras laikā un 3 (trīs) gadus pēc rezidentūras beigšanas ir jāstrādā pār bērnu zobārstu. Ņemot vērā faktu, ka tik un tā tiktu sasniegts projekta mērķis – uzlabota pieejamība ārstniecības personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, visā Latvijas teritorijā, 16. punktā minētajām ārstniecības personām var ietvert noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību noteikto prasību izpildi attiecībā uz nodarbinātību rezidentūras laikā un pēc rezidentūras beigšanas neatkarīgi no specialitātes, kurā tā tiek veikta. Līdz ar to tiek paredzēts, ka konkrētās ārstniecības personas darba laika uzskaitē projekta ietvaros tiktu ieskaitītas arī tās stundas, kuras strādātas rezidentūras citā specialitātē ietvaros vai lai pildītu normatīvajos aktos par rezidentu uzņemšanu, sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību noteiktās prasības citā vai tajā pašā specialitātē, ja šāds nosacījums ir attiecināms uz kompensācijas saņēmēju.
Valsts atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību
Vienreizējā kompensācija tiks sniegta ārstniecības personu piesaistei darbam noteiktajā atbalstāmajā ārstniecības iestādē, tādējādi pastarpināti atbalstot attiecīgo ārstniecības iestādi. Ņemot vērā, ka paredzēts, ka ārstniecības personu piesaiste būs valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tad atbalsts piešķirams saskaņā ar nosacījumiem par atlīdzības maksājuma par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot Komisijas 2012/21/ES lēmums par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi noteiktās prasības. Atbalsta piešķiršana neierobežo ārstniecības personas tiesības iesaistīties maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī citās saimnieciskās darbības veikšanā. Par uzņēmumu jeb saimnieciskās darbības veicēju, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uzskatāma atbalstāmā ārstniecības iestāde, kurā tiks nodarbināts kompensācijas saņēmējs. Valsts atbalsts ir piemērojams atbalstāmajām ārstniecības iestādēm, kurām ir noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kartības jomā, bet nav attiecināms uz atbalstāmajām ārstniecības iestādēm, kurām ir noteikts deleģējums nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus.
Ietekme uz valsts budžetu
Specifiskā atbalsta darbības paredz ietekmi uz valsts budžetu, jo nacionālo līdzfinansējumu paredzēts nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem, kā rezultātā būs nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 1 003 545 euro apmērā.
[1] Visi aprēķinos izmantotie dati ir pieejami un vismaz līdz 4.1.2.5. pasākuma īstenošanas laika beigām tiks uzglabāti Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamentā, kā arī Vadošajai iestādei ir iesniegts vienotās likmes detalizētāks aprēķins.
[2] 2018. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”.
Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.
Lai uzlabotu situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus, ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam (turpmāk - SVP), kuru izstrādē veikta esošā veselības aprūpes sistēmas analīze. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. SVP paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus:
1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids;
2) Infekcijas izplatības mazināšana;
3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles);
4) Cilvēkresursi;
5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.
Paralēli šiem noteikumiem tiek izstrādāti dažādi dokumenti, kas atspoguļos nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, lai spētu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus un to nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā. Cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un Atveseļošanās noturības mehānisma plāna, kā arī Tehniskā atbalsta instrumenta projekta līdzekļus, tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas attīstībai.
Lai apmierinātu iedzīvotāju un veselības aprūpes sistēmu mainīgās vajadzības, ES valstīm ir liels izaicinājums piesaistīt un saglabāt darbā veselības aprūpes darbiniekus nepieciešamajā skaitā, ģeogrāfiskajā izvietojumā un ar atbilstošām prasmēm. Šīs problēmas kļūst arvien neatliekamās, jo pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, turpretī veselības aprūpes darbaspēks samazinās, daudzi darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu, tādējādi Eiropas veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja un piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir apdraudēta. Eiropas Komisija norādījusi uz faktu, ka daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku trūkums ir kļuvis kritisks darba apstākļu dēļ, kas mazina šo profesiju pievilcību. Uz kopējā ES valstu fona, Latvijā veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas ir daudz izteiktākas, jo Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, joprojām vairāk kā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Latvijā māsu nodrošinājums ir kritiski zemā līmenī un būtiski, ka slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks kā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb The Organization for Economic Cooperation and Development (turpmāk - OECD) valstīs. Tieši šo iemeslu dēļ, veselības nozares cilvēkresursi ir pēdējo gadu prioritāte.
Lai piesaistītu nepieciešamos cilvēkresursus, Veselības ministrija (turpmāk – VM) līdz šim ir veikusi vairākus pasākumus, kas uz brīvprātības principa veicina mediķu piesaisti darbā slimnīcās Covid-19 un ne Covid pacientu ārstēšanā. Joprojām notiek aktīva rezidentu un medicīnas studentu piesaiste, kas ir bijis liels darba spēka atbalsts slimnīcām jau no Covid-19 izraisītās krīzes pirmsākumiem, un arī šobrīd sadarbībā ar augstskolām ir nodrošināts, ka vairāk kā 75% rezidenti strādā slimnīcās nodaļās, kur ārstē Covid-19 pacientus. VM atkārtoti ir aktualizējusi aicinājumu mediķiem pieteikties darbam slimnīcās, piedāvājot noslēgt darba līgumus uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Slimnīcas sazinās ar pieteikumu iesniedzējiem un ar katru veic individuālas pārrunas par iespēju dibināt darba attiecības. Slimnīcām ir liels izaicinājums salāgot piedāvāto darba apjomu ar slimnīcas vajadzību un darba grafiku Covid-19 nodaļās. Nepieciešamību gadījumā pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, lai nodrošinātu operatīvu stabilizēto pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām, t.sk., reģionālajām slimnīcām. Savukārt, ja netiks nodrošināti iepriekš minētie pasākumi, ar laiku var tikt ierobežota visu stacionāro un neatliekamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas kopumā veselības aprūpes pakalpojumus valstī padarīs nepieejamus un potenciāli palielinās novēršamo nāves gadījumu skaitu. Jāņem vērā arī apstāklis, ka veselības nozare šobrīd paredz paplašināt ģimenes ārstu prakses, t.i. nodrošināt papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē, līdz ar to paplašinās potenciālo kompensāciju saņēmēju daudzums.
Specifiskā atbalsta plānotā ietekme
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir svarīgs sociālās atstumtības aspekts, ņemot vērā to, ka, ja iedzīvotājam šie pakalpojumi nav pieejami un pakalpojumu nepieejamības dēļ pasliktinās veselība, tad secīgi pieaug bezdarba un nabadzības risks, tāpat veselības aprūpes pieejamība ietekmē invaliditātes iestāšanos un citus sociālās atstumtības aspektus. Līdz ar to ir ļoti svarīgi nodrošināt ārstniecības personu pieejamību visā Latvijā, tādējādi uzlabojot pieejamību ārstniecības pakalpojumiem.
SVP norāda, ka Latvijā pastāv viena no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti galvenokārt strādā galvaspilsētā. Tādēļ ir nepieciešama cilvēkresursu programma, kas piesaistītu esošos un jaunos ārstus darbam ārstniecības iestādēs, kur ir ārstniecības personu trūkums. Lielākā daļa veselības aprūpes un medicīnas studiju programmas beigušo vēlas palikt strādāt Rīgā un samērā neliela daļa savu turpmāko darbu plāno ārpus Rīgas, pamatojot to ar sliktiem sadzīves apstākļiem, karjeras iespēju trūkumu, profesionālās izaugsmes trūkumu. Svarīgs faktors ir veselības aprūpes cilvēkresursu novecošanās Latvijā, jo īpaši ģimenes ārstu vidū. Šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Latvijā vairāk kā 36% ārstu ir pirmspensijas un pensijas vecumā (60 gadi un vecāki), līdz ar to ir nepieciešama vienmērīga un kvalitatīva paaudžu maiņa veselības aprūpē un bez visaptverošas un aktīvas jaunu speciālistu piesaistīšanas programmas tuvākajā laikā iespējama situācijas tālāka pasliktināšanās. Atsevišķās vietās Latvijā joprojām ir vietas, kurās problemātiski atrast ģimenes ārstu, kā arī liela daļa ģimenes ārstu ir vecumā virs 65 gadiem, līdz ar to nepieciešams nodrošināt ģimenes ārstus tajās vietās, kur tie trūkst, kā arī nodrošināt paaudžu nomaiņu ārstu praksēs, lai tuvākajā nākotnē nerastos situācija, kad strauji sāktu pieaugt pašvaldību skaits, kurās nav praktizējošu ģimenes ārstu.
Jāatzīmē, ka Covid-19 uzliesmojums ir prasījis bezprecedenta pasākumus slimības izplatīšanās un ietekmes ierobežošanai. Covid-19 uzliesmojums ir izgaismojis Latvijas veselības sistēmas strukturālos trūkumus, kas tieši saistīti ar tai pieejamo finanšu resursu un cilvēkresursu ierobežotību, līdz ar to ir nepieciešams investīcijas koncentrēt arī veselības aprūpes cilvēkresursiem un nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanai, kas ļautu sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus līdztekus Covid-19 pacientu aprūpei.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis/SAM) 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (turpmāk – 4.1.2.5. pasākums).
4.1.2.5. pasākuma mērķis ir piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros.
4.1.2.5. pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota SVP, kā arī informatīvajā ziņojumā “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam” (2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta protokollēmums Nr. 36/105.§ (22-TA-1198)), kur cita starpā atspoguļoti rīcības virzieni cilvēkresursu plānošanai, izglītošanai, piesaistei un noturēšanai veselības aprūpes darba tirgū.
4.1.2.5. pasākuma mērķa grupa ir piesaistīto ārstniecības personas, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē Latvijas teritorijā.
4.1.2.5. pasākuma iznākuma rādītājs ir piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē (i.4.1.2.a), t.i., 458 ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu pasākuma mērķa ietvaros un kuras atbalsta rezultātā strādā ārstniecības iestādē, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp uz 2024. gada 31. decembri - 50 ārstniecības personas, no kurām
- pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar vidējo izglītību” uz 2029. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 45 ārstniecības personas un uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 5 ārstniecības personas;
- pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar augstāko izglītību” uz 2029. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 413 ārstniecības personas un uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 45 ārstniecības personas.
Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs papildināms arī iznākuma rādītāju - personas ar vidējo izglītību (darbības programmas rādītājs EECO10) un iznākuma rādītāju - personas ar augstāko izglītību (darbības programmas rādītājs - EECO11). Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības personāls.
Latvijas veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar nepietiekamu cilvēkresursu nodrošinājumu, ko raksturo novecojoša vecuma struktūra un nevienmērīgs reģionālais izvietojums. Ja Latvijā praktizējošo ārstu skaits ir tuvs OECD valstu vidējam rādītājam (Latvijā - 3,3 uz 100 000 iedzīvotājiem, OECD vidēji - 3,6), tad praktizējošo māsu skaits ir kritiski zems – tikai 4.4 uz 1 000 iedzīvotājiem (OECD- 8,8). Kopumā veselības aprūpes sistēmā personāla trūkums ir visās ārstniecības personu profesijās (ārstu palīgi, vecmātes, atsevišķu specialitāšu ārsti, īpaši ģimenes ārsti u.c.), kas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu.
Lai risinātu cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, pasākuma 4.1.2.5. ietvaros, tiks sniegts atbalsts ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Nepieciešams risināt cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā un panākt, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās.
4.1.2.5 pasākuma ietvarā ir atbalstāmas darbības prioritārajās veselības jomās:
- sirds un asinsvadu slimības;
- onkoloģija;
- psihiskā veselība;
- mātes un bērna veselības aprūpe;
- retās slimības;
- paliatīvā aprūpe;
- medicīniskā rehabilitācija.
4.1.2.5. pasākumu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim, ievērojot, ka kompensācijas tiks piešķirtas līdz finansējuma pieejamībai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, savukārt līdz 2029. gada 31. decembrim tiks nodrošināta kompensācijas līgumu uzraudzība.
Ievērojot ierobežoto investīciju apjomu, izstrādājot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam un atbilstoši SVP, kas ir galvenais veselības nozares plānošanas dokuments Latvijā, tika nolemts veikt ieguldījumus pasākumos, kas ar lielāko atdevi var nodrošināt potenciāli zaudēto mūža gadu samazināšanu un veselīgo mūža gadu skaita palielināšanu, ar mērķi uzlabot un nodrošināt dažādu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
Specifiskā atbalsta īstenošanā tiks nodrošināta sinerģija ar nacionālajos plānošanas dokumentos noteikto attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu. Specifiskā atbalsta ietvaros izstrādājamajā Cilvēkresursu piesaistes plānā (turpmāk – Cilvēkresursu plāns), tiks ņemts vērā plānošanas dokumentos noteiktais, tai skaitā īstenojamās reformas, prasības ārstniecības iestādēm un plāns attiecībā uz cilvēkresursu jautājumiem veselības jomā.
Projekta ietvaros tiks izstrādāts Cilvēkresursu plāns, nodrošinot sinerģiju ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem, tostarp politikas plānošanas dokuments veselības nozares attīstības jomā, un Pasaules bankas izvērtējumu. Izstrādājot minēto Cilvēkresursu plānu tiks ņemts vērā darbības programmā noteiktais par nepieciešamību īstenot mērķtiecīgus pasākumus, uzlabojot pieejamību pakalpojumiem, t. sk. Cilvēkresursu plāns nodrošinās atbilstību un sinerģiju ar nozares politiku un attiecīgajiem nacionālajiem plānošanas dokumentiem. Cilvēkresursu plānā tiks prioritizēti atbalsta saņēmēji pa specialitātēm uz ārstniecības iestāžu līmeņiem, kā arī noteikta piesaistes nepieciešamības izvērtēšanas kārtība.
Cilvēkresursu plāna izpildei tiks izstrādāta Cilvēkresursu piesaistes Kārtība (turpmāk - Kārtība). Kārtībā paredzēts iestrādāt vismaz:
- informācijas par kompensācijas saņemšanas iespējam izplatīšanas nosacījumus;
- vienotu pieteikšanās kārtību;
- vienotus atbalstāmo personu izvērtēšanas kritērijus;
- pasākumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai īstenošanas un piemērošanas nosacījumus, tostarp noteiks atbalsta pieteikumu iesniegšanas nosacījumus.
Lai nodrošinātu, ka sniegtais atbalsts tiek izmantots lietderīgi un sniedz pozitīvu ietekmi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visā Latvijas teritorijā, tiks izveidota specifiskā atbalsta cilvēkresursu piesaistes konsultatīvā darba grupa (turpmāk – Konsultatīvā darba grupa). Konsultatīvās darba grupas sastāvā kā pastāvīgie locekļi ar balsstiesībām tiks pieaicināti VM kā nozares ministrijas struktūrvienību pārstāvji un Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) pārstāvji. Ņemot vērā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 22 daļā noteikto, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus ES vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;
3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu, konsultatīvās darba grupas pastāvīgo locekļu ar balsstiesībām plānotā pienākuma - apstiprināt atlasīto atbalstāmo ārstniecības personu sarakstu izpildei tiks noteikts, ka pastāvīgajiem locekļiem ar balsstiesībām jābūt noteiktam valsts amatpersonas statusam. Savukārt pastāvīgo locekļu bez balsstiesībām novērotāju statusā tiks pieaicināti Atbildīgās iestādes pārstāvji.
Lai radītu izpratni par interešu konflikta riska vadības ietvaros veicamajiem pasākumiem finansējuma saņēmēja organizācijā, nolūkā, ņemt vērā, ka Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību noteikumos ir ietverts pienākums finansējuma saņēmējam izveidot iekšējās kontroles sistēmu krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai. Līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedzējam būs jāapliecina, ka tas ir informēts par Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 61. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas Nr. 2014/24/ES, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9. aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” prasībām un ir tās integrējis organizācijas iekšējā kontroles sistēmā, kā arī organizācijā ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai, ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un ir izveidota trauksmes celšanas sistēma.
Konsultatīvās darba grupas sanāksmes organizē pēc nepieciešamības un savas kompetences ietvaros veic šādas darbības:
- sniedz priekšlikumus un saskaņo Cilvēkresursu plānu, kas nosaka nepieciešamo
cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai visā Latvijas
teritorijā;
- reizi pusgadā izvērtē Cilvēkresursu plāna izpildi un saskaņo tā vērtējumu;
- saskaņo Kārtību, kādā veicama cilvēkresursu piesaiste un kompensāciju piešķiršana;
- apstiprina atbalstāmo iestāžu un kompensācijas pretendentu / saņēmēju sarakstu.
Specifiskā atbalsta ieviešanas nosacījumi
Specifisko atbalstu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, finansējuma saņēmējs ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē – Veselības ministrija. Sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, tās nepiesaistot kā sadarbības partnerus, tiks slēgti trīspusējie kompensāciju līgumi, lai nodrošinātu pilnīgāku līgumu izpildi.
Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības personāls.
Specifiskā atbalsta ietvaros plānots atbalstīt gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai atbilstoši Cilvēkresursu plānā plānotajam. Kā liecina statistikas dati veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kurā nodarbināto sieviešu skaits ir krietni lielāks nekā nozarē nodarbināto vīriešu skaits (dati par 2017. - 2021. gadu) un īpaši izteikts sieviešu pārsvars ir zemāk apmaksātajās profesijās veselības jomā.
Ārstniecības personu skaita sadalījums pa dzimumiem (procentuāli)
| Profesija | 2017. g. | 2018. g. | 2019. g. | 2020. g. | 2021. g. | |||||
| sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | |
| Ārsti (bez zobārstiem, mutes, sejas un žokļu ķirurgiem, ar stažieriem un rezidentiem) | 73.9 | 26.1 | 74.2 | 25.8 | 73.9 | 26.1 | 74.1 | 25.9 | 74.3 | 25.7 |
| Zobārsti* | 85.4 | 14.6 | 84.9 | 15.1 | 84.5 | 15.5 | 84.4 | 15.6 | 84.0 | 16.0 |
| Medicīnas māsas** | 99.4 | 0.6 | 99.4 | 0.6 | 99.6 | 0.4 | 99.5 | 0.5 | 99.6 | 0.4 |
| Ārsta palīgi (feldšeri) un NMP ārsta palīgi | 90.4 | 9.6 | 89.8 | 10.2 | 89.3 | 10.7 | 89.3 | 10.7 | 89.2 | 10.8 |
| Vecmātes | 100.0 | 0.0 | 100.0 | 0.0 | 100.0 | 0.0 | 100.0 | 0.0 | 100.0 | 0.0 |
| Māsu palīgi | 94.4 | 5.6 | 94.2 | 5.8 | 5.8 | 94.2 | 93.2 | 6.8 | 92.6 | 7.4 |
| Vidējais | 90.6 | 9.4 | 90.4 | 9.6 | 90.3 | 9.7 | 90.1 | 9.9 | 90.0 | 10.0 |
*2017. - 2018. gadā zobārstu skaits neiekļauj stažierus un rezidentus. Sākot ar 2019. gadu rezidenti attiecīgajā specialitātē ir iekļauti.
**Pie medicīnas māsām netiek ieskaitītas zobārstniecības māsas. 2017. - 2018. gadā pie medicīnas māsām iekļauti radiologa asistenti. Sākot ar 2019. gadu netiek ieskaitīti radiologu asistenti.
Līdz ar to, plānojot aktivitātes speciālistu piesaistei darbam, tiks ņemti vērā arī dzimuma aspekti, vienlaicīgi nodrošinot, ka speciālistu piesaistē netiek izmantoti diskriminējoši nosacījumi atkarībā no to dzimuma kā galveno izvēles faktoru, vērtējot konkrēto ārstniecības speciālistu profesionālās prasmes un pieredzi.
Ņemot vērā, ka pieejamais finansējums nav pietiekams visu nepieciešamo ārstniecības personu piesaistei, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu veselības nozares attīstības jomā paredzēts noteikt prioritāri atbalstāmās specialitātes un ārstniecības iestādes. Atbalsts ārstniecības personām tiks sniegts atbilstoši Cilvēkresursu plānā noteiktajam provizoriskajam specialitāšu sarakstam, kas vēl var tikt precizēts atbilstoši padziļinātai izpētei paredzētā veselības jomas politikas plānošanas un Cilvēkresursu plāna līmenī.
4.1.2.5. pasākuma ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 6 690 300 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 5 686 755 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) 1 003 545 euro.
4.1.2.5. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots 160. intervences kods “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Fondu finansējums 5 686 755 euro apmērā.
Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.2. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.2.1 pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (turpmāk - 4.1.2.1. pasākums) ietvarā, attiecīgi 4.1.2.1. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija, pēc EK lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.2.1. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
| Pasākuma Nr. | Pasākuma nosaukums | ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro | ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro |
| 4.1.2.1. | Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi | 11 207 658 | 7 199 882 |
| 4.1.2.2. | Veselības veicināšana un slimību profilakse pašvaldībās | 12 575 937 | 12 575 937 |
| 4.1.2.3. | Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem | 961 350 | 961 350 |
| 4.1.2.4. | Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana | 443 700 | 443 700 |
| 4.1.2.5. | Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros | 5 686 755 | 5 686 755 |
| 4.1.2.6. | Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību | 14 790 000 | 10 782 224 |
| 4.1.2.7. | Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti | 2 588 250 | 2 588 250 |
| 4.1.2.8. | Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā | 2 550 000 | 2 550 000 |
| 4.1.2. SAM finansējums | 50 803 650 | 42 788 098 |
4.1.2.5. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
1) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
2) ārstniecības personu piesaiste;
3) ģimenes ārsta prakses nodošana, t.sk., specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes
nodošanas, pasākumu nodrošināšanu;
4) informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana – šo atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas saskaņā ar Regulas 2021/1060, 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā noteiktās robežvērtības. Ņemot vērā minēto regulējumu, kā arī ar Vadošo iestādi, t.i. Finanšu ministriju, saskaņotos aprēķinus[1], 4.1.2.5. pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 13% apmērā no pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
Minētais likmes apmērs ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmēru personālam noteikts tāds, kas paredz algu pieaugumu saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likmē iekļautās atlīdzības izmaksas ir pamatotas un noteiktas atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam. Vienlaikus, aprēķinātā 13% likme paredz atlīdzības izmaksas projektā tādā apmērā, lai projekta īstenošanas laikā segtu iespējamās izmaiņas vidējā darba samaksā un inflāciju;
2) tas ir objektīvs – vienotā personāla atlīdzības likmes apmērs ir atbilstošs projekta iesniedzēja iestādē (t.i. Veselības ministrijā) noteiktajam par līdzvērtīga darba veikšanu un ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktajām mēnešalgu grupām un to noteiktajām minimālās un maksimālās mēneša darba algas apmēram normālā darba laika ietvaros;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudām. Aprēķini ir veikti pamatojoties uz datiem par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto amatu klasifikāciju, tai piemērojamo mēnešalgas likmi, kā arī iekļaujot visas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla atlīdzības likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.1.2.5. pasākuma šo noteikumu 15. punktā. Vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins paredz, ka visas projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām 4.1.2.5. pasākuma šo noteikumu 33. punktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla, īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ārstniecības personu informēšana, piesaiste kompensāciju saņemšanai un kompensāciju līgumu uzraudzība Projekta īstenošanas laikā. Izmaksas par īstenošanas pasākumiem tiks izvērtētas pēc jaunā projekta vienošanās. Projekta atlīdzība ir no likmes, kas ir piesaistīta konkrētām īstenošanas izmaksām (kompensācijām), kuras katra tiks attiecināta uz savu periodu, līdz ar to nevar attiecināt vienu kompensāciju uz diviem periodiem un attiecīgi nevar izmaksāt atlīdzību divos periodos vienlaicīgi.
Lai realizētu atbalstāmās darbības un ņemot vērā aprēķinus VM projektā - Eiropas Savienības fondu 2014.- 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" un 9.2.7. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” (turpmāk - esošā perioda projekti), pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai līdz 2027. gada 31.decembrim, nepieciešamas četras amata vietas - projekta vadītājs, kas nodrošinās finanšu jautājumus, projekta koordinators, kas nodrošinās administratīvos jautājumus un veiks kompensāciju līgumu uzraudzību, savukārt projekta īstenošanai – divi eksperti īstenošanas jautājumos, kas veiks pienākumus, kas saistīti ar saturisko pasākuma aktivitāšu īstenošanas nodrošināšanu. Jaunās amata vietas, kuru klasifikācija attiecīgi ir saskaņojama ar Valsts kanceleju.
Pasākumi ārstniecības personu piesaistei ietver sevī atbalstāmās darbības, kuru ietvaros ir attiecināmās vienreizējās kompensācijas ārstniecības personām izmaksas par pasākumiem, kuri ir vērsti uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un tiek īstenotas visā Latvijas teritorijā, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums un iekļauj atbalsta pasākumi ārstniecības personu piesaistei. Izmaksu pasākumi iekļauj vienreizējās kompensācijas ārstniecības personām izmaksas, kuras tiek noteiktas pamatojoties uz Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu un uz Atbildīgās iestādes, t.i. Veselības ministrijas, izstrādātajām vienas vienības izmaksām un ir attiecināmas šādām ārstniecības personām:
1) ārsts un zobārsts, kas sertificēts specialitātē; t.sk. ja ārsts vēlas strādāt noteiktajā specialitātē, papildus nepieciešams sertifikāts atbilstošajā specialitātē;
2) šādu profesiju pārstāvjiem - ārsta palīgs, māsa, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, zobu higiēnists, audiologopēds un mākslas terapeits;
3) šādu profesiju pārstāvjiem - zobārsta asistents, māsas palīgs.
Iepriekš minētajām ārstniecības personām jābūt reģistrētām “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi.
Vienreizējās kompensācijas, plānots izmaksāt ārstniecības personām darbam prioritārajās jomās un ar tām saistītajās specialitātēs atbalstāmās iestādēs, t.i., ārstniecības iestādēs, kurām ir noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kartības jomā (t.sk. zobārsts, kuram ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu) vai ārstniecības iestādēs, kurām ir noteikts deleģējums nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus. Kā arī ārstniecības personām ar atbalstāmo iestādi, ir jābūt noslēgtam darba līgumam vismaz uz pieciem gadiem par normālo (tai skaitā saīsināto) darba laiku neatkarīgi no darba laika organizācijas (piemēram, nakts darbs, maiņu darbs vai summētais darba laiks) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Uz atbalstu var pretendēt ārsti - rezidenti, kas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas strādājuši atbalstāmajā iestādē, jo tiem kā rezidentiem nav specialitātes sertifikāts un līdz ar to tie nestrādā specialitātē. Ārsti – rezidenti uz atbalstu var pretendēt arī tad, ja tiem rezidentūras laikā ir noslēgtas vienošanās ar atbalstāmo iestādi par darba attiecībām pēc rezidentūras pabeigšanas, ja šāds atbalsts nav pretrunā ar minēto līgumu.
Rezidents, kas nav sertificēts specialitātē, kurā attiecīgajā ārstniecības iestādē valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ir konstatēts trūkums, nevar pretendēt uz kompensāciju. Turklāt, ja ārstniecības iestādē valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ir konstatēts ārstu (profesijā) trūkums, tad rezidents uz to var pretendēt, jo rezidentam ir iepriekš iegūts ārsta grāds, kas sniedz tiesības patstāvīgi praktizēt ārsta profesijā un ir reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Ārstniecības iestāde atbalstu saņem cilvēkresursu vienībās un, lai ārstniecības persona varētu pretendēt uz darbu konkrētajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādei ir jābūt līgumattiecībās ar NVD, t.i. jābūt noslēgtam līgumam ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, t.sk. zobārstam līgums paredz zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības jomā, vai ārstniecības iestādei jābūt noteiktam deleģējumam nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus.
Kopumā kompensāciju izmaksa vērsta uz papildu ārstniecības personāla piesaisti stacionāriem, ģimenes ārstu praksēm, psihiatrijas praksēm, kā arī valsts deleģēto funkciju nodrošināšanai (NMPD, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs), t.i., iestādēs, kurās iedzīvotājiem sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Jebkuras izmaiņas kompensācijas līguma darbības laikā izskata un saskaņo Konsultatīvā darba grupa.
Vienlaicīgi jānorāda, ka paralēli šo noteikumu izstrādei, tiek izstrādāta vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika, kas noteiks:
1) vienas vienības izmaksu standarta likmi kā vienreizēju kompensāciju ārstniecības personām par piesaisti darbam veselības aprūpes sistēmā:
- ārsts un zobārsts, kas sertificēts specialitātē, t.sk. ja ārsts vēlas strādāt noteiktajā specialitātē, papildus nepieciešams sertifikāts atbilstošajā specialitātē - 16 000,00 euro;
- ārsta palīgs, māsa, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, zobu higiēnists, zobārsta asistents, audiologopēds un mākslas terapeits – 11 000,00 euro;
- māsu palīgi – 9 500,00 euro.
2) vienas vienības izmaksu standarta likmi kā vienreizēju kompensāciju ģimenes ārstam, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi, par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu citam ģimenes ārstam, kurš pārņem praksi - 5 000,00 euro.
Lai nodrošinātu ES fondu sniegtā atbalsta ilgtspēju, slēdzot līgumu par kompensācijas saņemšanu, ārstniecības personai tiks noteikts pienākums turpināt darbu atbalstošajā specialitātē atbalstošajā ārstniecības iestādē vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja ārstniecības persona minētos nosacījumus neizpildīs, tad tai būs jāatmaksā saņemtā kompensācija proporcionāli nenostrādātajam laikam. Kompensācijas saņēmēja nāves gadījumā, saņemtā kompensācija netiek mantota un tā nav jāatmaksā.
Ārstniecības persona kompensāciju var saņemt vienu reizi projekta īstenošanas periodā atbilstoši MK noteikumu 30. punktam.
Ņemot vērā esošā perioda cilvēkresursu piesaistes projektus, kuru viens no mērķiem ir nodrošināt ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, mērķis ir grūti sasniedzams un nav saistošs esošajiem ģimenes ārstiem, kuri ir pensijas vecumā, lai nodotu praksi gados jaunākiem ārstiem Jaunā perioda pasākuma ietvarā prioritātes tiks novirzītas uz jauno speciālistu piesaisti darbam atbalstāmajās ārstniecības iestādēs.
Vienreizēja kompensācija ģimenes ārstiem par prakses nodošanu tiks piešķirta pamatojoties uz NVD sniegto informāciju par prakses nodošanas un pārņemšanas procesu. Ģimenes ārstam tiks izmaksāta kompensācija trīs mēnešu apmērā noteiktās ārstniecības personas zemākās noteiktās algas apmērā. Pamatojoties uz šobrīd, t.i. 2023. gada 1. aprīļa, spēkā esošo normatīvo regulējumu par ārstniecības personu zemākās noteiktās mēnešalgas apmēru[2] un aprēķiniem, kas tiks veikti vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikā, vienreizējā izmaksājamā summa par trīs mēnešu periodu sastādīs 5 000,00 euro. Atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas vienreizējās kompensācijas ģimenes ārstiem izmaksas par pasākumiem, kuri ir vērsti uz specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanas, nododot ģimenes ārsta praksi. Lai nodrošinātu zināšanu pārņemšanas procesu, kā procesa beigu termiņš tiks noteikts jaunā ģimenes ārsta noslēgtais līgums ar NVD par jaunās ģimenes ārsta prakses izveidošanu. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, pasākuma ietvarā būs iespējams izmaksāt ~ 50 ģimenes ārstiem vienreizējās kompensācijas par ģimenes ārstu prakšu nodošanu.
Atbalsts pasākumiem (apmācībām) ģimenes ārstu prakšu efektīvai pārņemšanai, kas tiek piešķirts ģimenes ārstam, kurš nodod praksi, nodrošinot apmācības ģimenes ārsta prakses efektīvai pārņemšanai jaunajam ģimenes ārstam, kurš pārņem praksi, nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, jo ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, nodrošinot specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu, nodod tikai sev zināmas lietas, notikumus par praksi un pacientiem, ko nevar tirgū izdarīt neviens cits. Tās nav vienkāršas apmācības un pieredzes nodošana, tā ir ārsta prakses darba vidū veicama konkrētas prakses darba organizācijas un konkrētu un specifisku pacientu lietu nodošanu starp diviem ģimenes ārstiem. Daktere Bērziņa šo savas prakses un pacientu specifiskās zināšanas, pieredzi un lietas var nodot tikai pati, proti neviens cits viņas vietā to nevar izdarīt - tirgus nepastāv. Protams ir gadījumi, kad prakse tiek pārņemta un neviens nevienam neko nenodod, bet tieši šis atbalsts ir orientēts uz efektīvu prakses pārņemšanu jaunajam ģimenes ārstam. Ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, nodrošinot apmācības ģimenes ārsta prakses efektīvai pārņemšanai jaunajam ģimenes ārstam, iziet no tirgus - pārstāj būt saimnieciskās darbības veicējs attiecīgajā nozarē, līdz ar to vairs nevar ietekmēt konkurenci un attiecīgi tam vairs nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi. Attiecīgi šis pasākums neietekmē tirgu un konkurenci starp uzņēmumiem un dalībvalstīm, līdz ar to, tam vairs nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Noteikumu 27. punktā minētais nosaka, ka kompensāciju saņēmējiem vismaz 5 (piecus) gadus ir jāsniedz valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Esošā perioda projektu īstenošanas laikā secināts, ka nereti ārsti un zobārsti papildus pamatspecialitātei vēlas iegūt arī apakšspecialitāti vai papildspecialitāti, kā rezultātā, lai saņemtu valsts apmaksātas rezidentūras vietu, rezidenti slēdz līgumu par darbu attiecīgajā ārstniecības iestādē attiecīgajā profesijā uz 3 (trīs) gadiem pēc rezidentūras beigšanas. Piemēram, sertificēts zobārsts var vēlēties iegūt bērnu zobārsta apakšspecialitāti. Zobārsts ir noslēdzis kompensācijas līgumu par darbu zobārsta specialitātē uz 5 (pieciem) gadiem, savukārt, lai zobārsts varētu iegūt valsts apmaksātu rezidentūras vietu bērnu zobārstniecībā, viņam rezidentūras laikā un 3 (trīs) gadus pēc rezidentūras beigšanas ir jāstrādā pār bērnu zobārstu. Ņemot vērā faktu, ka tik un tā tiktu sasniegts projekta mērķis – uzlabota pieejamība ārstniecības personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, visā Latvijas teritorijā, 16. punktā minētajām ārstniecības personām var ietvert noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību noteikto prasību izpildi attiecībā uz nodarbinātību rezidentūras laikā un pēc rezidentūras beigšanas neatkarīgi no specialitātes, kurā tā tiek veikta. Līdz ar to tiek paredzēts, ka konkrētās ārstniecības personas darba laika uzskaitē projekta ietvaros tiktu ieskaitītas arī tās stundas, kuras strādātas rezidentūras citā specialitātē ietvaros vai lai pildītu normatīvajos aktos par rezidentu uzņemšanu, sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību noteiktās prasības citā vai tajā pašā specialitātē, ja šāds nosacījums ir attiecināms uz kompensācijas saņēmēju.
Valsts atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību
Vienreizējā kompensācija tiks sniegta ārstniecības personu piesaistei darbam noteiktajā atbalstāmajā ārstniecības iestādē, tādējādi pastarpināti atbalstot attiecīgo ārstniecības iestādi. Ņemot vērā, ka paredzēts, ka ārstniecības personu piesaiste būs valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tad atbalsts piešķirams saskaņā ar nosacījumiem par atlīdzības maksājuma par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot Komisijas 2012/21/ES lēmums par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi noteiktās prasības. Atbalsta piešķiršana neierobežo ārstniecības personas tiesības iesaistīties maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī citās saimnieciskās darbības veikšanā. Par uzņēmumu jeb saimnieciskās darbības veicēju, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uzskatāma atbalstāmā ārstniecības iestāde, kurā tiks nodarbināts kompensācijas saņēmējs. Valsts atbalsts ir piemērojams atbalstāmajām ārstniecības iestādēm, kurām ir noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kartības jomā, bet nav attiecināms uz atbalstāmajām ārstniecības iestādēm, kurām ir noteikts deleģējums nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus.
Ietekme uz valsts budžetu
Specifiskā atbalsta darbības paredz ietekmi uz valsts budžetu, jo nacionālo līdzfinansējumu paredzēts nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem, kā rezultātā būs nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 1 003 545 euro apmērā.
[1] Visi aprēķinos izmantotie dati ir pieejami un vismaz līdz 4.1.2.5. pasākuma īstenošanas laika beigām tiks uzglabāti Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamentā, kā arī Vadošajai iestādei ir iesniegts vienotās likmes detalizētāks aprēķins.
[2] 2018. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums tieši nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības pēc būtības. Sabiedrības locekļiem - ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām – ārstiem, ārsta palīgiem, medicīnas māsām, māsas palīgiem un vecmātēm, kuras strādā pamatspecialitātēs un apakšspecialitātēs prioritārajās jomās un ar tām saistītajās jomās tiks sniegts atbalsts kā papildu motivācija darbam ārstniecības iestādēs.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums tieši nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības pēc būtības. Sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, tās nepiesaistot kā sadarbības partnerus, tiks slēgti trīspusējie kompensāciju līgumi, lai nodrošinātu pilnīgāku līgumu izpildi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
28 434
0
540 242
0
1 137 351
1 990 365
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
28 434
0
540 242
0
1 137 351
1 990 365
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
33 452
0
635 579
0
1 338 060
2 341 606
2.1. valsts pamatbudžets
0
33 452
0
635 579
0
1 338 060
2 341 606
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-5 018
0
-95 337
0
-200 709
-351 241
3.1. valsts pamatbudžets
0
-5 018
0
-95 337
0
-200 709
-351 241
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-5 018
-95 337
-200 709
-351 241
5.1. valsts pamatbudžets
-5 018
-95 337
-200 709
-351 241
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.1.2.5. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 690 300 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums – 5 686 755 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 1 003 545 euro. Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF+ daļa 85% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. 4.1.2.5. pasākumu plānots ieviest līdz 2027. gada 31. decembrim, tai skaitā paredzēts:
2023. gadā plānots apgūt 33 452 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 28 434 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 5 018 euro;
2024. gadā - 635 579 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 540 242 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 95 337 euro.
2025. gadā – 1 338 060 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 137 351 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 200 709 euro. Finansējums 2025. gadam tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās.
2026. gadā – 2 341 606 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 990 365 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 351 241 euro. Finansējums 2026. gadam tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās.
2027. gadam kopējās izmaksas 2 341 603 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 990 363 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 351 240 euro. Finansējums 2027. gadam tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās.
4.1.2.5. pasākuma īstenošanai tiks izveidota jauna Veselības ministrijas budžeta apakšprogramma „Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu īstenošana (2021-2027)”.
Pēc projekta apstiprināšanas Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas pārdalei no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai””.
2023. gadā plānots apgūt 33 452 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 28 434 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 5 018 euro;
2024. gadā - 635 579 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 540 242 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 95 337 euro.
2025. gadā – 1 338 060 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 137 351 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 200 709 euro. Finansējums 2025. gadam tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās.
2026. gadā – 2 341 606 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 990 365 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 351 241 euro. Finansējums 2026. gadam tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās.
2027. gadam kopējās izmaksas 2 341 603 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 990 363 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 351 240 euro. Finansējums 2027. gadam tiks iestrādāts budžeta ilgtermiņa saistībās.
4.1.2.5. pasākuma īstenošanai tiks izveidota jauna Veselības ministrijas budžeta apakšprogramma „Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu īstenošana (2021-2027)”.
Pēc projekta apstiprināšanas Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas pārdalei no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai””.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai līdz 2027. gada 31. decembrim, nepieciešamas četras amata vietas - projekta vadītājs, kas nodrošinās finanšu jautājumus, projekta koordinators, kas nodrošinās administratīvos jautājumus un veiks kompensāciju līgumu uzraudzību, savukārt projekta īstenošanai – divi eksperti īstenošanas jautājumos, kas veiks pienākumus, kas saistīti ar saturisko pasākuma aktivitāšu īstenošanas nodrošināšanu. Jaunās amata vietas tiks saskaņotas ar Valsts kanceleju. Finansējuma saņēmēja izmaksas projekta administrēšanas personāla nodrošināšanai - projekta vadībai un projekta īstenošanas personālam - uz visu 4.1.2.5. pasākuma īstenošanas periodu plānotas 762 102 euro apmērā un tās tiks segtas no projekta attiecināmā finansējuma.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32012D0021
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2012/21/ES: Komisijas Lēmums (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380) Dokuments attiecas uz EEZ.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ regulu (ES) Nr. 1296/2013.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2012/21/ES: Komisijas Lēmums (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380) Dokuments attiecas uz EEZ.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES 2. panta 2. punkts
MK noteikumu projekta 47. 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES 4. pants
MK noteikumu projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES
MK noteikumu projekta 46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punkts
MK noteikumu projekta 15. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta b) apakšpunkts
MK noteikumu projekta 16. un 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ regulu (ES) Nr. 1296/2013.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) 2021/1057 1. pielikums
MK noteikumu projekta 43.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Specifiskā atbalsta regulējuma izstrādē tika organizētas konsultācijas ar Nacionālo veselības dienestu.
Pēc specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieviešanas nosacījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, tiks sagatavota un sniegta informācija - par sabiedrības pārstāvju iesaisti normatīvā regulējuma izstrādē, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātam (uz e-pastu: nvo@mk.gov.lv).
Pēc specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieviešanas nosacījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, tiks sagatavota un sniegta informācija - par sabiedrības pārstāvju iesaisti normatīvā regulējuma izstrādē, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātam (uz e-pastu: nvo@mk.gov.lv).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta vadība un informēšanas pasākumi u.c. projekta darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar invaliditāti, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas informācijas tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, visi dati par pasākuma mērķa grupām, kur vien tas ir iespējams, tiks sniegti sadalījumā pēc dzimumiem
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kompensāciju piešķiršana ārstniecības personām nodrošinās papildus cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes nozarei, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju pieejamību ārstniecības pakalpojumiem
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Projekta iesniegumā ir:
1) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina HP VINPI (ja attiecināms);
2) identificētas galvenās problēmas, kas skar mērķa grupu, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un apraksts, kā projektā paredzētās HP VINPI darbības risinās identificētās problēmas;
3) ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt) informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c. pazīmes par projekta mērķa grupām;
4) paskaidrots, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Informācija ir sagatavota, balstoties, piemēram, uz konsultācijām ar valsts, pašvaldību institūcijām vai nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv mērķa grupu intereses, dažādiem pieejamiem statistikas datiem, pētījumiem u.c. datu avotiem, kas raksturo attiecīgās mērķa grupas situāciju.
Plānotajām vispārīgajām HP VINPI darbībām jāaptver visas vispārīgo darbību jomas – informāciju un publicitāti, projekta vadību un īstenošanu un publiskos iepirkumus (ja attiecināms).
Projekta iesniegumā ir paredzētas vismaz trīs vispārīgās darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu, vismaz trīs specifiskās darbības, kas veicina dalību pasākumā nelabvēlīgā situācijā nonākušām personām un noteikts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs un izpildīti pārējie vērtēšanas nosacījumi, t.i., vērtējot kritēriju, jābūt izpildītiem visiem minētajiem nosacījumiem:
1) tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgās darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu;
2) tiek paredzētas vismaz trīs specifiskās darbības, kas izriet no pasākuma atbalstāmo darbību un projekta satura un kas īpaši veicina dalību pasākuma dažādām mērķa grupām, t.sk. ar īpašu risku atbilstoši jomu specifikai;
3)tiek noteikts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs.
Kad atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, pienācīgi ievērojot tādus principus kā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu visās dzīves jomās, personai piemītošās cieņas, personīgās patstāvības un neatkarības, t.sk. personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas, diskriminācijas aizlieguma principu, piekļūstamības principu, līdzdalības principu, iekļaušanas principu un izpratnes veicināšanas principu, neveicinot nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregāciju/ izolāciju, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu izcelsmes personu segregāciju/ izolāciju.
Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, savukārt, uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” pasākumam nav ietekmes.
Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības ietvaros, intervenci tiek īstenota papildinātībā ar ESSBJR. 4.1.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena “Veselība” īstenošanā. Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ārstniecības personu piesaistē, uzlabos ārstu pieejamību, nodrošinot ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Veicot cilvēkresursu attīstību, tiek veicināta ilgtspējīga pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, pacientu drošība, pakalpojumu kvalitāte un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecība un pieejamība. Tāpat pasākuma ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu.
Plānotie ieguldījumi veicinās Bauhaus mērķu sasniegšanu.
Nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējs var plānot arī inovatīvu iepirkumu.
1) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina HP VINPI (ja attiecināms);
2) identificētas galvenās problēmas, kas skar mērķa grupu, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un apraksts, kā projektā paredzētās HP VINPI darbības risinās identificētās problēmas;
3) ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt) informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c. pazīmes par projekta mērķa grupām;
4) paskaidrots, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Informācija ir sagatavota, balstoties, piemēram, uz konsultācijām ar valsts, pašvaldību institūcijām vai nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv mērķa grupu intereses, dažādiem pieejamiem statistikas datiem, pētījumiem u.c. datu avotiem, kas raksturo attiecīgās mērķa grupas situāciju.
Plānotajām vispārīgajām HP VINPI darbībām jāaptver visas vispārīgo darbību jomas – informāciju un publicitāti, projekta vadību un īstenošanu un publiskos iepirkumus (ja attiecināms).
Projekta iesniegumā ir paredzētas vismaz trīs vispārīgās darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu, vismaz trīs specifiskās darbības, kas veicina dalību pasākumā nelabvēlīgā situācijā nonākušām personām un noteikts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs un izpildīti pārējie vērtēšanas nosacījumi, t.i., vērtējot kritēriju, jābūt izpildītiem visiem minētajiem nosacījumiem:
1) tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgās darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu;
2) tiek paredzētas vismaz trīs specifiskās darbības, kas izriet no pasākuma atbalstāmo darbību un projekta satura un kas īpaši veicina dalību pasākuma dažādām mērķa grupām, t.sk. ar īpašu risku atbilstoši jomu specifikai;
3)tiek noteikts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs.
Kad atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, pienācīgi ievērojot tādus principus kā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu visās dzīves jomās, personai piemītošās cieņas, personīgās patstāvības un neatkarības, t.sk. personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas, diskriminācijas aizlieguma principu, piekļūstamības principu, līdzdalības principu, iekļaušanas principu un izpratnes veicināšanas principu, neveicinot nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregāciju/ izolāciju, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu izcelsmes personu segregāciju/ izolāciju.
Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, savukārt, uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” pasākumam nav ietekmes.
Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības ietvaros, intervenci tiek īstenota papildinātībā ar ESSBJR. 4.1.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena “Veselība” īstenošanā. Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ārstniecības personu piesaistē, uzlabos ārstu pieejamību, nodrošinot ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Veicot cilvēkresursu attīstību, tiek veicināta ilgtspējīga pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, pacientu drošība, pakalpojumu kvalitāte un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecība un pieejamība. Tāpat pasākuma ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu.
Plānotie ieguldījumi veicinās Bauhaus mērķu sasniegšanu.
Nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējs var plānot arī inovatīvu iepirkumu.
Pielikumi