Anotācija

Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut ēku (būvju) īpašniekam atsavināt nekustamo īpašumu "Dorēnieši" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 42540020159) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 42540020159) - 1,6 ha platībā, tai skaitā, valsts meža zemi 0,8200 ha platībā - Inešu pagastā, Cēsu novadā, kas nepieciešama uz zemes vienības esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.

Vispārējā kārtība

Nekustamais īpašuma "Dorēnieši", Inešu pagastā, Cēsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā Vidzemes rajona tiesas Inešu pagasta  zemesgrāmatas nodalījumā Nr.133, lēmuma datums: 13.07.1999.

Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 1,6 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 42540020159), lietošanas mērķis: 0903 – Valsts un pašvaldības pārvaldes iestāžu apbūve 1,6000 ha platībā.

Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Meža likuma 3.panta pirmā daļa noteic, kāda zeme ir šā likuma objekts. Saskaņā ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu Meža likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 42540020159) platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība 0,8000 ha; zemes zem ēkām platība 0,4000 ha; zemes zem ceļiem platība – 0,1000 ha; lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,3000 ha, tai skaitā augļu dārzu platība - 0,2000 ha  un ganību platība 0,1000 ha.
Saskaņā ar 05.05.2020. Vecpiebalgas novada Inešu pagasta “Dorēnieši” Meža apsaimniekošanas plānu, kurš sastādīts laika periodam no 2020.gada līdz 2039.gadam meža platība ir 0,8200 ha.
Ministru kabineta 21.06.2016.  noteikumi Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 4. pielikumā noteikta meža inventarizācijas rādītāju noteiktība, tas ir, ja inventarizējamās zemes vienības robežas uzmērītas instrumentāli, nogabalu un kopējo zemes lietošanas kategorijas "mežs" platību gan pilsētu un ciemu teritorijās, gan ārpus tām var noteikt ar 0,01 ha noteiktību.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 42540020159) sastāvā meža platība attiecīgi ir 0,8200 ha.

Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam “Dorēnieši”, Inešu pagastā, Cēsu novadā, uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 3992 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 6125 euro apmērā.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS, nekustamā īpašuma universālais novērtējums kadastrā ir noteikts 8437 euro, tajā skaitā zemes vienības universālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. noteikta  6125 euro, līdz ar to zemes vienībā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 2312 euro.

Zemes vienībai NĪVKIS noteiktie apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,04 km;
-  ceļa servitūta teritorija 0,20 km;
- ūdenstilpes aizsargjoslas teritorija 0,20 km;
- ūdenstilpes aizsargjoslas teritorija 0,2000 ha.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.133 atzīmes veidā ierakstīts apgrūtinājums:
- ceļa servitūts - 0,20 km.
Saskaņā ar tīmekļvietnē www.ozols.gov.lv pieejamo OZOLS publiskās pieejas versiju Zemes īpašums neatrodas teritorijā, kam, atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrās daļas noteikumiem, pastāv atsavināšanas ierobežojumi.

Cēsu novada pašvaldība ar 25.10.2024. vēstuli Nr. 6.2-8/2024/4140 informē, ka:
- Nekustamā īpašuma plānotā (atļautā) izmantošana  atbilstoši spēkā esošajam Vecpiebalgas novada teritorijas plānojumam, kurš apstiprināts ar Vecpiebalgas novada domes 23.02.2013. lēmumu,  – lauku zemes un mežu teritorijas, kurās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha;
- uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, jo īpašums atrodas publiskās ūdenstilpes  Ineša ezera aizsargjoslā un šajā teritorijā atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam nav paredzēta apbūve kā primārā īpašuma izmantošana, kā arī īpašuma sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā un meža zeme;
- atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 4.punkta skaidrojumam, Nekustamais īpašums neatbilst degradētas teritorijas statusam;
- Nekustamajam īpašumam piekļuve nodrošināta no pašvaldības autoceļa  “Sproģi-Inesieši”.

Uz zemes vienības atrodas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LBE SERVICES" (reģistrācijas numurs 40103463722)  piederošs būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 42545020001). Īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 42545020001) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LBE SERVICES"  nostiprinātas Vidzemes rajona tiesas Inešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.134, lēmuma datums:08.09.2023. Būvju nekustamais īpašums sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 4254002 0159001) - dzīvojamā māja ar kopējo platību 193 m²; būves (būves kadastra apzīmējums 42540020159002) – pirts ar kopējo platību 100,5 m² un būves (būves kadastra apzīmējums 42540020159003) – saimniecības ēka ar kopējo platību 125 m².

Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju būves - dzīvojamās mājas ekspluatācija uzsākta 1948.gadā, būves - pirts ekspluatācija uzsākta 1971.gadā un būves- saimniecības ēka ekspluatācija uzsākta 1972.gadā.
Līdz ar to uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LBE SERVICES"  īpašumā esošajām būvēm ir attiecināms likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

Pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta pirmo un otro daļu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LBE SERVICES" ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu (zemesgabalu) un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu.
Atbilstoši Satiksmes ministrijas 03.09.2024. vēstulē Nr. 03.1-04/3083 sniegtajai informācijai, Satiksmes ministrija   30.01.2024. nosūtīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LBE SERVICES" paziņojumu Nr. 03.1-07-10 atbilstoši likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” noteiktajam, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 42540020159) atrodas SIA “LBE SERVICES” likumiskajā lietošanā un SIA “LBE SERVICES” maksā Satiksmes ministrijai zemes lietošanas maksu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LBE SERVICES" 10.04.2024. ir iesniegusi valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu (reģistrēts VNĪ lietvedībā  10.04.2024.  ar Nr. S/5561).

Satiksmes ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.1 pantu ar 03.09.2024. vēstuli Nr.03.1-04/3083 iesniegusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LBESRVICES" atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām.  
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0.5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.


Nekustamā īpašuma funkcionāli nepieciešamās zemes platība tika noteikta ņemot vērā šādus faktiskos un juridisko aspektus:
- Normatīvajā regulējumā nav skaidri definēts kā lauku teritorijās nosakāma funkcionāli nepieciešamās platība. Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021. Anotācijā). Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi:1) esošā apbūve;2) apbūves parametri;3) pagalmu plānošanas noteikumi;4) transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c.;5) pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju. Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju.
- Atbilstoši spēkā esošajam Vecpiebalgas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 771.punktam, lauku zemēs  jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha. Atbilstoši Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 786.punktam, arī mežu teritorijās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha.
- Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 14.2. un 15.1. punkti paredz, ka veidojot jaunas zemes vienības, ievēro šādus nosacījumus: jaunveidojamās zemes vienības platības atkāpe nepārsniedz 10% no šajos Apbūves noteikumos noteiktās minimālās platības, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams inženiertīklu vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai, esošās ēkas vai būves funkcionēšanai, kā arī gadījumos, kad jaunā zemes vienība tiek veidota, apvienojot vairākas esošās mazākas zemes vienības. Zemes vienību nevar sadalīt, ja atkāpe pārsniedz 15% no šajos Apbūves noteikumos noteiktās minimālās platības, izņemot gadījumus, kad nepieciešams reāli sadalīt kopīpašumā esošas ēkas un būves jau apbūvētā zemes vienībā un citi risinājumi nav iespējami.
- uz Nekustamā īpašuma atrodas trīs būves, kuras izvietotas atstatus un veido vienotu būvju īpašumu, kam nepieciešams nodrošināt vienotu platību apsaimniekošanai. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta 21.04.1999. zemes robežu plānā minēto, funkcionāli nepieciešamā platība ēku un būvju uzturēšanai noteikta ar Inešu pagasta zemes komisijas 11.10.1996. lēmumu (Protokols Nr.11).

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to, ka Nekustamā īpašuma sadalīšana saskaņā ar spēkā esošo Vecpiebalgas novada teritorijas plānojumu nav iespējama, jo zemes vienības kopplatība (1.6 ha) jau šobrīd ir mazāka par plānojumā noteikto jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību (2 ha) un līdz ar to valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ir konstatējami Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā paredzētie nosacījumi, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju būvju uzturēšanai nepieciešamās valsts meža zemes atsavināšanai 1,6 ha platībā.

Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas pabeigšanas likums nosaka valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā termiņu līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus un šis termiņš likumā ir definēts kā pabeigšanas datums (31.08.2006.). Ievērojot to, ka atsavināšanas ierosinājums no apbūves īpašnieka par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir saņemts 10.04.2024., kas ir pēc likumā noteiktā pabeigšanas datuma – 31.08.2006., Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Atsavināšanas likumu.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta trešo daļu lēmumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai, par kuru Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, pieņem VNĪ. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta trešajai daļai, VNĪ nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tā kā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, ka Nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, apbūvēto zemes vienību var nodot atsavināšanai Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minēta panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem.

Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
 

Nē

Nē

Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.

Nē

Nē

Nē

Nē

-