Anotācija

25-TA-523: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmas (turpmāk – Programma) 2021.–2027. gadam 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti” (turpmāk – 3.2.1.SAM) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu 3.2.1.SAM mērķa sasniegšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
3.2.1.SAM mērķis uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī. 3.2.1.SAM mērķa sasniegšanai tiks veikta tilta pārbūve. 3.2.1.SAM ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzams šāds iznākuma rādītājs – 0,31 kilometri rekonstruētu vai modernizētu autoceļu – ārpus Eiropas transporta tīkla (turpmāk - TEN-T).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši MK 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr.38, 2.§) 4.punktā lemto saistībā ar informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” Aizsardzības ministrijas prioritārais pasākums “Militārā poligona “Sēlija” piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai” ir finansējams Eiropas Savienības fondu pasākumu ietvaros.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu par Programmas 2021.–2027.gadam vidusposma pārskata finansējuma novirzīšanu budžeta prioritātei – ar valsts drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem.
Izpildot MK 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmumu, 3.2.1.SAM ietvaros ES fondu finansējumu plānots ieguldīt transporta infrastruktūras attīstībai Latvijas Austrumu pierobežas reģionā, veicot Vienības tilta pārbūvi Daugavpilī, tādējādi uzlabojot civilo un militāro mobilitāti. Plānotie ieguldījumi uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā. Plānotie ieguldījumi transporta infrastruktūrā arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu un TEN-T, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un infrastruktūras kvalitāti.
Daugavpils valstspilsētas transporta infrastruktūra ir saistīta gan ar valsts galveno autoceļu A6, gan valsts galvenajiem autoceļiem A13 un A14. Pilsētas teritoriju divās daļās sadala Daugava. Vienības tilts Daugavpilī ir vienīgā transporta būve, ko var izmantot upes šķērsošanai. Vienības tilta tehniskais stāvoklis ir slikts. Kopš 1989. gada, kad tika veikta tilta rekonstrukcija, līdz šim tam nav veikti vērienīgi uzlabošanas darbi, līdz ar to ir nepieciešami apjomīgi ieguldījumi tilta atjaunošanā.
Vienības tiltam ir būtiska nozīme pilsētas transporta infrastruktūrā, kā arī novadu savstarpējai savienojamībai. Vienības tilta slēgšana satiksmei būtiski ierobežotu Daugavpils un Augšdaugavas novada iedzīvotāju ikdienas mobilitātes iespējas, jo tuvākā iespēja šķērsot Daugavas upi, ir, izmantojot Sventes tiltu (attālums vienā virzienā aptuveni 12 km) vai tiltu Krāslavā (attālums vienā virzienā aptuveni 45 km).
Vienības tilts ir vienīgais tilts pilsētas teritorijā, un tas savieno Daugavas kreiso krastu ar pilsētas centru. Vienības tilts ir būtisks satiksmes mezgls Daugavpils kreisā krasta apkaimju (Grīva, Judovka, Niderkūni, Kalkūni) savienošanai ar pakalpojumu centru, kā arī būtisks Augšdaugavas novada iedzīvotāju nokļūšanai Daugavpilī.
Plānots, ka pēc 3.2.1.SAM plānoto darbību īstenošanas Vienības tilts nodrošinās duālās mobilitātes iespējas, tādējādi stiprinot drošību Austrumu pierobežā. Vienības tilta pārbūves risinājumiem ir divējādas lietojamības pielietojums, tas ir, tādas objekta prasības un īpašības, kas atbilst gan militārām, gan civilās aizsardzības vajadzībām. Vienības tilta kā mobilitātes infrastruktūras objekta pārbūve no divējādas lietojamības viedokļa paredz, piemēram, risinājumus, kas vienlaikus var nodrošināt gan militārā, gan civilā transporta mobilitāti, gan arī nepieciešamās pretmobilitātes prasības, tas ir, apdraudējuma gadījumā tilta posmu iespējams bojāt, tādā veidā bloķējot pārvietošanos.
3.2.1.SAM ietvaros plānotās darbības atbilst plānošanas dokumentos noteiktajiem virzieniem un uzdevumiem:
- Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “Latvija 2030”[1] Austrumu pierobežas attīstībai ir izvirzāmi vairāki risinājumi, tostarp pierobežas teritoriju sasniedzamības uzlabošana, attīstot transporta koridorus, efektivizējot kravu un pasažieru pārvadājumus, uzlabojot esošo autoceļu kvalitāti;
- Plānotās investīcijas atbilst Latgales plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentā “Latgales stratēģija 2030”[2] definētam stratēģiskajam virzienam jeb ilgtermiņa prioritātei “Savienojumi”. Atbilstoši stratēģijai ātra un neapgrūtināta cilvēku preču un pakalpojumu plūsma ir viena no svarīgākajām labi strādājošas ekonomiskās sistēmas sastāvdaļām;
- Vienības tilta pārbūve Daugavpilī atbilst Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam[3] ilgtermiņa prioritātes “Savienojumi” prioritātes “Ceļi” apakšprioritāšu uzdevumiem, kas paredz atbalstīt attīstības centru tiltu, satiksmes pārvadu, tuneļu un ielu būvniecību un rekonstrukciju, kā arī atbalstīt tiltu un pārvadu atjaunošanu;
- Atbilstoši īstermiņa plānošanas dokumentā “Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam”[4] minētajam Vienības tilta rekonstrukcija Daugavpilī ir viens no reģiona ekonomikas attīstību veicinošiem atbalsta pasākumiem Austrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai. Plānoto darbību rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība Daugavpils valstspilsētā un Austrumu pierobežā;
- Vienības tilta atjaunošana Daugavpilī ir viens no aktuālajiem reģionālās attīstības veicinošiem projektiem, kas apkopoti informatīvā ziņojuma “Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai” 1.pielikumā[5];
- Plānotās darbības atbilst Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam stratēģiskajam mērķim "SM3 Sasniedzama un kvalitatīva lauku un urbānā telpa" un ilgtermiņa prioritātei "IP3 Klimatneitrāla vide";
- Vienības tilta pārbūve atbilst Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada attīstības programmā 2022.-2027.gadam noteiktajam vidēja termiņa prioritātes "VTP4 Videi draudzīga un integrēta mobilitāte" rīcības virziena "RV20 Iekšējā sasniedzamība un mobilitāte" uzdevumam "U76 Uzlabot satiksmes un saistīto infrastruktūru drošības un sasniedzamības veicināšanai". Plānotās darbības ir iekļautas Daugavpils valstspilsētas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā[6].
Noteikumu projektā ir paredzēti 3.2.1.SAM projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.
3.2.1.SAM tiek īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes vienotā atlases metodikas Nr. 3.1. “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodikas 2021.–2027.gadam” 9. punktu Satiksmes ministrija 2025. gada martā iesniedza Finanšu ministrijai priekšlikumu iekļaut ierobežotas projektu iesniegumu atlases izņēmumu sarakstā 3.2.1.SAM, lūdzot nodrošināt papildinātā izņēmumu saraksta virzību apstiprināšanai ES fondu Uzraudzības komitejas 2021.-2027.gadam rakstiskajā procedūrā. Ar ES fondu Uzraudzības komitejas 2021.-2027.gadam 2025.gada 9.jūnija lēmumu Nr.2025/5.2-6/16/41 3.2.1.SAM ir iekļauts sarakstā “Ierobežotas projektu iesniegumu atlases, kurām piemērojams izņēmums attiecībā uz vienoto izvēles kritēriju un vienoto kritēriju izmantošanu”. Izvēlētais risinājums ļauj operatīvi nodrošināt 3.2.1.SAM projektu iesniegumu atlasei nepieciešamo kritēriju apstiprināšanu, lai Vienības tilta pārbūvei varētu piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.
3.2.1.SAM plānotais finansējums ir 5 086 621 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 4 323 627 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldības finansējums) nav mazāks par 762 994 euro.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir ne mazāks kā 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā nepieciešamības gadījumā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus attiecināmo izmaksu segšanai (piemēram, pašvaldības finansējumu vai pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē, ievērojot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos aizņemšanās mērķus un nosacījumus).
3.2.1.SAM ietvaros līdz 2029. gada beigām ir plānots sasniegt:
- iznākuma rādītāju – 0,31 km rekonstruētu vai modernizētu autoceļu – ārpus TEN-T;
- rezultāta rādītāju – jaunuzbūvēto, rekonstruēto, jaunināto vai modernizēto autoceļu lietotāju skaits – 4 186 131 pasažierkilometri gadā.
Iznākuma rādītājs RCO 46 “Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – ārpus TEN-T” un rezultāta rādītājs RCR 55 “Jaunuzbūvēto, rekonstruēto, jaunināto vai modernizēto autoceļu lietotāju skaits gadā” ir noteikts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 (2021.gada 24.jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – Regula Nr. 2021/1058) I pielikumam. Iznākuma rādītāja RCO 46 vērtība ir noteikta atbilstoši tehniskās apsekošanas datiem par Vienības tilta garumu. Rezultāta rādītāja RCR 55 vērtība ir noteikta atbilstoši Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izstrādātajam rādītāja vērtības un aprēķina metodes aprakstam.
Noteikumu projekts noteic, ka projekta iesniedzējs ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldība. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām, un projekta iesniegumu iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pievienojot projektam papildus iesniedzamos dokumentus saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā līdz būvdarbu uzsākšanas brīdim nodrošina, ka transporta infrastruktūras izbūve paredzēta finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās vai ka finansējuma saņēmējam ar īpašuma vai zemes vienību īpašnieku ir noslēgta atbilstoša vienošanās par īpašuma vai zemes vienības ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesībām, vai apbūves tiesībām, kā arī būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšanas, pārbūves) kārtību. Finansējuma saņēmēja tiesības uz konkrēto objektu vai īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā līdz projekta pabeigšanai.
3.2.1.SAM ietvaros atbalstāmā darbība ir Vienības tilta pārbūve, kas uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā. 3.2.1.SAM ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajai darbībai. Atbalstāmā darbība atbilst Programmas 2021.-2027.gadam 3.2. prioritātes “Pārrobežu mobilitāte” noteiktajam intervences kodam Nr. 93 “Citi rekonstruēti vai modernizēti ceļi (automaģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie ceļi)” (ES fondu finansējums 4 323 627 euro).
3.2.1.SAM ietvaros ir plānotas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. 3.2.1.SAM ietvaros plānotajā projektā ir skaidri definētas attiecināmo izmaksu pozīcijas un to izmaksas. Vienības tilta pārbūvei ir izdota būvatļauja, ir izpildīti projektēšanas nosacījumi, kā arī ir veikta apspriede ar piegādātājiem.
3.2.1.SAM ietvaros tiek piemērots vienkāršoto izmaksu vienotās likmes veids – netiešo izmaksu vienotā likme 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 (turpmāk – Regula 2021/1060) 54.panta b) apakšpunktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai. Netiešās attiecināmās izmaksas ir, piemēram, attiecīgo būvspeciālistu normatīvajos aktos noteiktās obligātās apdrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā, kā arī projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas.
Noteikumu projektā ir ņemta vērā vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2 “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” spēkā esošā redakcija. Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas un vadlīniju Nr. 1.2 grozījumu apstiprināšanas atbildīgā iestāde vajadzības gadījumā vērtēs, vai noteikumos veicami grozījumi, balstoties uz aktuālo vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2 redakciju, ievērojot visus tajā ietvertos nosacījumus, t.sk. pārvērtējot visas izmaksu pozīcijas, attiecināšanas nosacījumus un izmaiņu ietekmi uz jau īstenošanā esošo projektu.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Atbilstoši Regulas 2021/1060[7] 63.panta 2. punktam 3.2.1.SAM ietvaros izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad Programmas 2021.-2027.gadam grozījumi, kas paredz 3.2.1.SAM īstenošanu, ir iesniegti Eiropas Komisijā. 3.2.1.SAM projektu īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Pēc tam, kad atbilstoši regulas 2021/1060 63.panta 7.punktam Eiropas Komisijai tiks iesniegts Programmas grozījumu pieprasījums, kas paredz 3.2.1.SAM īstenošanu, atbildīgā iestāde par to informēs finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi.
Noteikumu projekts paredz viena projekta iesnieguma iesniegšanu.
3.2.1.SAM ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par iznākuma rādītāju RCO 46 “Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – ārpus TEN-T” un rezultāta rādītāju RCR 55 “Jaunuzbūvēto, rekonstruēto, jaunināto vai modernizēto autoceļu lietotāju skaits gadā” atbilstoši Regulas Nr. 2021/1058 I pielikumam.
3.2.1.SAM projektā, veicot iepirkuma procedūru, ir atbalstāma vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – ja attiecināms.
Finansējuma saņēmējam vienlaikus jāievēro obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums", kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
3.2.1.SAM nav ietekmes uz horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu. Plānotajām investīcijām ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana" un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK). Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa “Klimatdrošināšana” nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram:
1) projektā paredzēts īstenot darbības, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, proti, siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanu (projekta iesniegumā vai tā pielikumā sniedzot informāciju par SEG emisiju apjoma samazinājumu projekta īstenošanas rezultātā);
2) nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības, piemēram:
a) izbūvēt lietus ūdens novadīšanas sistēmas u.tml. transporta būves elementus atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams;
b) transporta infrastruktūras drošības uzlabošanā būvniecības procesā segumam paredzēt materiālus, kas samazina seguma (segas) paliekošo deformāciju (temperatūras un slodzes ietekmē) un citu bojājumu veidošanos, vienlaicīgi nodrošinot tilta nestspēju atbilstoši paredzētai slodzei un satiksmes intensitātei.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros horizontālais princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju:
1) Kritērijs “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas”: veicot 3.2.1.SAM plānotās darbības – Pārbūvējot Daugavpils pilsētas transporta infrastruktūru, uzlabosies braukšanas apstākļu kvalitāte un satiksmes plūsma būs vienmērīgāka. Vienmērīgu braukšanas režīmu raksturo zemāks degvielas patēriņš, kas ir SEG emisiju cēlonis. Transporta infrastruktūras savienojuma pārbūve ļauj efektīvi un droši izmantot esošo Daugavpils pilsētas transporta infrastruktūru, un samazina risku, ka slikta tehniskā stāvokļa dēļ tilta nestspēja ir samazināta, un ir jāizmanto citi transporta savienojumi ārpus pilsētas;
2) Kritērijs “pielāgošanās klimata pārmaiņām”: Daugavpils pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Projektēšanas stadijā ir ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Pamatotos gadījumos plānotās darbības ietver tādu elementu izbūvi kā virsmas ūdens notekcaurules un zemsegas ūdens notekcaurules atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam. Īstenojot transporta infrastruktūras pārbūves darbus un plānojot tehniskos risinājumus, plānots ņemt vērā ar plūdu laikā radīto tilta balstu izskalojumu saistītos riskus, veicināt ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas un drenāžas risinājumu izveidi;
3) Kritērijs “ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība”: 3.2.1.SAM nav būtiskas ietekmes, jo, pārbūvējot Daugavpils pilsētas transporta infrastruktūru, tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi un tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un negatīvā ietekme tiks novērsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;
4) Kritērijs “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi”: Projekta īstenošanā, kur attiecināms, atbilstoši plānotajam pārbūves veidam un tā ietvaros sasniedzamajam rezultātam, tiks piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, tostarp tiks nodrošināta MK noteikumos Nr. 353 noteikto obligāto prasību izpilde attiecībā uz apgaismojumu un satiksmes signāliem, piemērojot ciktāl tas ir racionāli un iespējami būvdarbos atkārtoti pārstrādātu vai otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu resursu vietā. Plānots, ka būvniecības laikā būvdarbu veicēji tiks aicināti ierobežot atkritumu rašanos saskaņā ar Eiropas Savienības būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglot atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, kas panākams ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus.
5) Kritērijs “piesārņojuma novēršana un kontrole”: Plānojot Daugavpils pilsētas transporta infrastruktūras pārbūvi, nav paredzama būtiska ietekme uz vides piesārņojumu, jo īstermiņā projekta īstenošanas – būvniecības procesā ietekme tiks mazināta, kur attiecināms, zaļā publiskā iepirkuma piemērošana paredzēta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353, tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi.
Nav paredzams, ka 3.2.1.SAM būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, jo Daugavpils pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve ir daļa no visaptverošā plāna transporta jomā un atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030. gadam.
6) Kritērijs “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana”: 3.2.1.SAM paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska un aktivitātes nepieprasa padziļinātu 3.2.1.SAM novērtējumu no NBK viedokļa. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli.
3.2.1.SAM ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība” (VINPI_12).
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību Noteikumu projektā izvirzītajām prasībām.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, kā arī nodrošina, ka projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas un tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā “pabeigtu darbību”) būtu saprotams projekts kopumā, proti, pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, tilts ir nodots ekspluatācijā. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nebūtu/nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.
3.2.1.SAM ietvaros plānotais atbalsts finansējuma saņēmējam nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām četrām kumulatīvajām pazīmēm. 3.2.1.SAM ietvaros pārbūvētā transporta infrastruktūra pēc pieņemšanas ekspluatācijā būs pieejama ikvienam bez diskriminācijas un ierobežojumiem, saglabājot vispārējās publiskās infrastruktūras statusu atbilstoši tam, kā tas izriet no Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 203.punktu, proti, 3.2.1.SAM/projekta ietvaros pārbūvētā infrastruktūra netiks izmantota komerciāli un to bez maksas varēs izmantot ikviens, tai skaitā satiksmes dalībnieki, tostarp mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. Līdz ar to 3.2.1.SAM ietvaros netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.
3.2.1.SAM projekta īstenošanas rezultātā ikvienam, tostarp senioriem, personām ar invaliditāti, vecākiem ar bērniem, bērniem būs iespēja izmantot pārbūvēto transporta būvi (tiltu). Tāpat tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām pakalpojuma saņemšanā, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips). 3.2.1.SAM ir atbalstāmas specifiskas darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību, piemēram, personai ar vecuma izraisītām veselības problēmām, kuru dēļ personai ir grūti pārvietoties pa kāpnēm, pārvietošanās būs iespējama, izvairoties no nepieciešamības izmantot kāpnes, kā arī izvēlētais apgaismojuma risinājums (jauna dizaina apgaismojuma stabi ar energoefektīvu apgaismojumu) veicinās vienmērīgu mobilitāti un pieejamību attiecībā uz visiem lietotājiem.

[1] https://www.mk.gov.lv/lv/media/15129/download?attachment

[2] https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2011/lpr-planosanas-dokumenti/Latgales_strategija_2030_apstiprinata_01.12.2010.pdf

[3] https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/08/Latgales-planosanas-regiona-Attistibas-programma-2021.-2027.gadam_.pdf

[4] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4

[5] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/76fee60d-3817-45d7-a91f-f85b66bd1a26

[6] https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Dokumenti/Planosana/IV_I_Investiciju_plans_Daugavpils_aktual_17_10_2024_559_27_12_2024_.pdf

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis "Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti".
Risinājuma apraksts
Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis "Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Ņemot vērā, ka:
- ES fondu finansējums 3.2.1.SAM ietvaros ir paredzēts, lai attīstītu divējādas lietojamības infrastruktūru, nodrošinot militāro un civilo pielietojumu,
- projekta iesniegumā ir jāsniedz pamatojums, ka projekta iesniegumā ietvertās darbības nodrošina militārās mobilitātes iespējas, tādējādi stiprinot drošību Latvijas Austrumu pierobežā,
- 3.2.1.SAM plānotās darbības attiecas uz Aizsardzības ministrijas prioritārā pasākuma ieviešanu,
projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā ir plānots iekļaut arī pārstāvjus no Aizsardzības ministrijas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā ikvienam būs iespēja izmantot pārbūvēto Vienības tiltu Daugavpilī.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Projekta iesniedzējs 3.2.1.SAM ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldība.
Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Vienības tilta infrastruktūras modernizācija nodrošinās visiem satiksmes dalībniekiem kvalitatīvu un ērtu pārvietošanos. Tilta pārbūve ievērojami uzlabos mobilitātes iespējas pilsētas robežās, nodrošinot savienojamību ar Augšdaugavas novadu, tādējādi uzlabojot gan darbaspēka migrāciju, gan publisko pakalpojumu pieejamību abu pašvaldību iedzīvotājiem. Daugavas upes kreisajā krastā dzīvo gan ievērojama daļa novada iedzīvotāju, gan vairāk kā 7000 pilsētas iedzīvotāju, kas darba gaitās dodas uz pilsētas apkaimēm, kas izvietotas upes labajā krastā, kā arī nepieciešamos publiskos, t.sk. izglītības, veselības aprūpes u.c. pakalpojumus, šie iedzīvotāju var saņemt galvenokārt, šķērsojot upi.
Vienības tilta pārbūves rezultātā tiks uzlabota velosipēdistu drošība, tādējādi 3.2.1.SAM ietvaros plānotās investīcijas veicinās tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu un rādītāju sasniegšanu – sekmējot iedzīvotāju īpatsvara, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā, pieaugumu līdz 10% līdz 2027.gadam. Rādītāja sasniegšana paredzēta saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Transporta politikas rezultātu 1. politikas rezultāta “Uzlabotas mobilitātes iespējas” noteikto 7. rezultatīvo rādītāju.
Tiks veicināta arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" 312.uzdevuma sasniegšana, proti, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un vides piekļūstamību, vienlaikus attīstot drošu ielu infrastruktūru.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
432 362
0
2 464 467
1 426 798
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
432 362
0
2 464 467
1 426 798
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
508 662
0
2 899 373
1 678 586
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
432 362
0
2 464 467
1 426 798
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
76 300
0
434 906
251 788
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-76 300
0
-434 906
-251 788
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-76 300
0
-434 906
-251 788
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-76 300
-434 906
-251 788
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-76 300
-434 906
-251 788
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopējais indikatīvais finansējuma sadalījums 3.2.1.SAM ietvaros ir 5 086 621 euro, tai skaitā ERAF finansējums 4 323 627 euro un pašvaldības finansējums 762 994 euro.
Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa. Budžeta izdevumi ir 3.2.1.SAM ieviešanai nepieciešamais kopējais publiskais finansējums (ERAF finansējums un pašvaldības finansējums).
Indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais 3.2.1.SAM finansējums pa gadiem:
2026. gadā – 508 662 euro, t.sk. ERAF finansējums 432 362 euro, nacionālais līdzfinansējums (pašvaldības līdzfinansējums) 76 300 euro;
2027. gadā – 2 899 373 euro, t.sk. ERAF finansējums 2 464 467 euro, nacionālais līdzfinansējums (pašvaldības līdzfinansējums) 434 906 euro;
2028. gadā – 1 678 586 euro, t.sk. ERAF finansējums 1 426 798 euro, nacionālais līdzfinansējums (pašvaldības līdzfinansējums) 251 788 euro.
3.2.1.SAM ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst intervences laukumam Nr. 93 “Citi rekonstruēti vai modernizēti ceļi (automaģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie ceļi)”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 25. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 63.panta 7.punkts
Noteikumu projekta 28. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 30.8.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr.2024/2509 61.pants
Noteikumu projekta 30.13.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f8c78e27-0c60-48d3-92ab-166144203a8f

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība tika organizēta no 2025. gada 24. marta līdz 7. aprīlim. Sabiedrības līdzdalības procesā ierosinājumu tiesību akta pilnveidošanai sniedza biedrība "Zaļā brīvība". Attiecībā uz attiecināmo izmaksu papildināšanu priekšlikums nav ņemts vērā, ņemot vērā Daugavpils pašvaldības sniegto informāciju par būvprojektā izvēlēto risinājumu.

6.4. Cita informācija

Noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta sabiedrības pārstāvju un nozares/ jomas pārstāvošu biedrību, nodibinājumu, nevalstisko organizāciju iesaiste, nododot noteikumu projektu publiskā apspriešanā (sabiedrības līdzdalības organizēšana), kā arī nodrošinot iespēju sniegt viedokli par noteikumu projektu Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Plānotie ieguldījumi uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā. Plānotie ieguldījumi transporta infrastruktūrā arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu un TEN-T, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un infrastruktūras kvalitāti. Uzlabojumi transporta infrastruktūrā ir nozīmīgi tostarp arī valstspilsētas, reģionālo un pārrobežu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka Projekts neapdraud horizontālā principa “Klimatdrošināšana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” noteiktos klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanos klimata pārmaiņām, un vides principus. Projekta ietvaros horizontālais princips “Klimatdrošināšana” un princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” atbilst šādiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka Projekts neapdraud horizontālā principa “Klimatdrošināšana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” noteiktos klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanos klimata pārmaiņām, un vides principus. Projekta ietvaros horizontālais princips “Klimatdrošināšana” un princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.2.1.SAM ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju - objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projekta ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- objektā izvēlētais apgaismojuma risinājums veicinās vienmērīgu mobilitāti un pieejamību attiecībā uz visiem lietotājiem (atbilstošais rādītājs VINPI_12);
- personai ar vecuma izraisītām veselības problēmām, kuru dēļ personai ir grūti pārvietoties pa kāpnēm, pārvietošanās ir iespējama, izvairoties no nepieciešamības izmantot kāpnes (atbilstošais rādītājs VINPI_12);
- izbūvējot transporta infrastruktūru, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz personu ar kustību traucējumiem un personu ar invaliditāti vajadzībām, attiecībā gan uz fizisku piekļūstamību, gan uz specifiskām vajadzībām, piemēram, transporta infrastruktūras objekta noformējumu, lietojamību un funkciju, ja attiecināms (atbilstošais rādītājs VINPI_12).

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, tādēļ plānotas vispārīgas un specifiskas horizontālā principa darbības, kas vērstas uz dzimumu līdztiesību.
Vispārīgo darbību piemēri:
- īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un  tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”);
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
Specifiskās darbības piemērs:
- lai ārtelpā būtu ērti un droši pārvietoties visiem, īpaši sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem, tiks ierīkots ārtelpas apgaismojums. Labs apgaismojums mazinās riskus vardarbībai, aizskaršanai/apdraudējumam (atbilstošais rādītājs VINPI_12).

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP) ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs ievēro HP un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju – objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
HP VINPI vērtēšana notiks, vērtējot iesniegto projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu aizpildīšanas metodikā noteiktajam.
Projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par HP īstenošanu, paredzot vispārīgas un specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Līdz ar to projektā jāiekļauj vismaz 3 vispārīgās HP darbības un vismaz 3 specifiskās HP darbības, kas risinās identificētās mērķa grupas vajadzības un problēmas un veicinās vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
HP vispārīgo un specifisko darbību piemēri un rādītāji noteikti LM izstrādātajā metodikā “Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanas un uzraudzības metodika (2021-2027)”, pieejama: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros, veicot iepirkumus, ja attiecināms, nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai, publiskos iepirkumus var īstenot sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma un inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk