Anotācija

Analizējo situāciju ar KLP SP horizontālo mērķi "Ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu", konstatēts, ka no kopējā lauku saimniecību vadītāju skaita tikai 31,3 % vadītāju ir izglītība lauksaimniecības jomā – vai nu augstākā, vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība. Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs liels gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā 82,5 % saimniecību vadītāju ir 45–65 gadu vecumā vai vecāki. Turklāt šajā vecumgrupā 53 % saimniecību vadītāju ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā, tomēr salīdzinājumā ar 2010. gada lauku saimniecību apsekojuma rezultātiem šis rādītājs ir ievērojami samazinājies (2010. gadā – 63 %) un šajā vecumgrupā palielinājies to vadītāju skaits, kuri ieguvuši izglītību lauksaimniecības jomā (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālo) izglītību). Līdzīga situācija vērojama arī gados jaunu saimniecību vadītāju (18–44 gadi) vecuma grupā: salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājies to vadītāju skaits, kuriem ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā, un nedaudz palielinājies to vadītāju skaits, kuri ieguvuši izglītību lauksaimniecības jomā (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālo) izglītību). Savukārt gandrīz nemainīgs šajā vecumgrupā palicis to vadītāju skaits, kuriem ir pamatizglītība lauksaimniecības jomā. Pastāvīgi kļūst arvien vairāk to lauku saimniecību vadītāju, kam ir izglītība lauksaimniecības jomā, tomēr vienlaikus samazinās lauku saimniecību skaits. Tas nozīmē, ka laukos aizvien vairāk saimnieko tie cilvēki, kam ir profesionālā izglītība lauksaimniecības jomā, un tas dod pozitīvu efektu nozares attīstībai. Minētās pārmaiņas ir veicinājuši arī Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam (turpmāk – LAP 2014–2020) īstenotie pasākumi un tajos ietvertās obligātās prasības par atbalsta saņēmēju zināšanām un izglītību (atbalsts mazajām saimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem u. c.), kā arī demogrāfiskās situācijas tendences Latvijā kopumā. Īstenojot LAP 2014–2020, sniegts atbalsts gan zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai, tostarp mācībām, demonstrējumu ierīkošanai un īstenošanai un saimniecību un meža apmeklējumiem, gan konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.
Eiropas Parlaments ziņojumā par paaudžu maiņu Eiropas Savienības lauku saimniecībās turpmākajā periodā, ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A9-0283/2023), vērš uzmanību uz to, ka 2020. gadā lielākā daļa (57,6 %) lauku saimniecību vadītāju (abu dzimumu) bija vismaz 55 gadus veci un tikai ap 12 % lauku saimniecību vadītāju bija jaunāki par 40 gadiem (no tiem gandrīz puse bija 35–39 gadu veci) un ka daudzās dalībvalstīs ir salīdzinoši liels īpatsvars lauksaimnieku vismaz 65 vecumā un caurmērā uz katru par 40 gadiem jaunāku lauksaimnieku trīs lauku saimniecību vadītāji ir vecāki par 65 gadiem (2016. gada dati), ka paaudžu maiņas problēma sevišķi aktuāla ir dalībvalstīs, kurās gados jauno lauksaimnieku īpatsvars ir zem vidējā rādītāja, savukārt pensionēšanās vecumu pārsniegušu lauksaimnieku īpatsvars ir virs vidējā rādītāja, ka nepietiekama paaudžu nomaiņa var novest pie zemes pamešanas un ka paaudžu maiņa prasa, lai jaunieši no lauksaimnieku ģimenēm paliktu šajā profesijā, kā arī ir jāmudina jaunpienācēji iesaistīties šajā nozarē. Eiropas Parlaments uzsver, ka paaudžu maiņa ir priekšnoteikums tam, lai lauku apvidos panāktu sociālo, ekonomisko un vidisko ilgtspēju. Eiropas Parlaments atgādina, ka atbalsts paaudžu maiņai lauksaimniecībā ir viens no 2023.–2027. gada kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kā arī aicina dalībvalstis nodrošināt, lai gados jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanas un ieguldījumu atbalsts būtu pieejams visā KLP budžeta periodā, un pilnībā izmantot visas iespējas, kādas pieejamas gados jaunu lauksaimnieku atbalstīšanai, uzverot, ka ir jānodrošina piekļuve apmācībai.
KLP SP SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīzē joprojām tiek norādīts, ka vājā puse ir zināšanu un izpratnes trūkums. Nepieciešams veicināt zināšanu apmaiņu, lai sekmētu izpratni par lauksaimniecības daudzveidību, ekonomisko ilgtspēju, uzņēmuma izaugsmi, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu ar tehnoloģiju un inovāciju izmantošanu nozarē un saimniecībā, pievienotās vērtības palielināšanu, digitalizācijas potenciālu nozarē, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu nozīmi, vides aspektiem, lai veicinātu videi saudzīgu saimniekošanu, ilgtspējīgām dabas resursu apsaimniekošanu veicinošām saimniekošanas metodēm, ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, par gaisa kvalitāti un gaisu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, bioloģisko daudzveidību, resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, lauksaimniecības produktu ražošanas procesu un tehnoloģiju pilnveidošanu un attīstīšanu, dzīvnieku labturību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību un par citiem jautājumiem.

Pamatojoties uz situācijas analīzi par norisēm tautsaimniecībā, jo īpaši lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijā, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, KLP SP tiek noteiktas atbalsta intervences, kas ļauj nodrošināt Latvijas ieguldījumu kopējos ES mērķos, kā arī būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībā un sekmēt lauku problēmu risināšanu.
SVID analīzē tika noteikta vajadzība paaugstināt zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī sabiedrībā kopumā, tādējādi veicinot izpratni par dažādām lauksaimniecības metodēm un jaunu tehnoloģiju, tostarp digitālo tehnoloģiju, izmantošanu, un sekmējot zināšanu un inovāciju pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Regula 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, ko var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai starpniecību, un dalībvalstis, ievērojot ekonomisko un sociālo situāciju valstī, izvēlas konkrētus pasākumus. Regula 2021/2115 dalībvalstīm dod rīcības brīvību regulas ieviešanā, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP SP. 
Lai nodrošinātu ELFLA finansējuma piešķiršanu intervences īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumu projektā saskaņā ar regulas 2021/2115 78. pantu noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu intervencē. Noteikumu izpratnē mācības ir teorētisku un praktisku atziņu kopums, kas zināšanu apmaiņas un pārneses ceļā nodrošina pieaugušo izglītošanos, profesionālo prasmju un zināšanu pilnveidi, personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
Intervences mērķis ir nodrošināt profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidi, īstenojot mācības par lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas (izņemot zivsaimniecības produktu) ražošanas jautājumiem, uzņēmumu izaugsmi, efektivitātes palielināšanu un konkurētspējas uzlabošanu, digitalizāciju un jauno tehnoloģiju izmantošanu, saimniekošanas dažādošanu, vides un klimata pasākumiem, kā arī dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas metožu lietošanu, atjaunojamiem energoresursiem, antimikrobiālās rezistences un dzīvnieku labturības jautājumiem, darba tiesībām, darba drošības un arodveselības jautājumiem, zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamību, kā arī citiem jautājumiem, tādējādi sekmējot lauku teritorijas attīstību.
Noteikumu projektā noteikti atbalsta pretendenti, gala labuma guvēji (par uzņēmumu uzskata ikvienu subjektu, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tā juridiskās formas), atbalsta saņemšanas nosacījumi un kārtība, kā arī publiskā finansējuma veids un apmērs.
Intervences īstenošanas vieta ir Latvijas Republika un citas Eiropas valstis.
Mācību ilguma amplitūda noteikta, ņemot vērā iepriekšējā plānošanas perioda ­– Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi" apakšpasākuma "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi" – īstenošanas pieredzi, kā arī KLP SP intervences LA1.1 "Mācības" (Profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide) sasaisti ar citām KLP SP intervencēm, piemēram, "Bioloģiskā lauksaimniecība", "Agrovide", "Mazās saimniecības" un "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem", kurās tematiskie kursi noteiktā apjomā ir noteikti par obligātiem. Konkrēto mācību kursu ilgums tiks noteikts, izstrādājot iepirkuma priekšmeta tehniskās specifikācijas prasības.
Atbalstu varēs saņemt juridiskas personas, kas atbilst noteikumu projektā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem un kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu tiek izvēlētas intervences īstenošanai. Iepirkumu organizēs Zemkopības ministrija (centralizēto iepirkumu institūcija), ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus, nosakot iepirkuma priekšmetu (mācību tematus) un norādot mācību nodrošināšanas prasības iepirkuma nolikuma tehniskajā specifikācijā. Prasības par pretendenta profesionālajām spējām tiks konkretizētas iepirkuma nolikumā, un tajā tiks minēti arī iesniedzamie dokumenti, ar kuriem pretendents apliecina atbilstību konkrētai iepirkuma nolikuma prasībai, vai arī norādīti informācijas ieguves avoti, ja iepirkuma komisijai ir iespēja faktus pārbaudīt publiski pieejamā datubāzē. Līgumu ar iepirkuma uzvarētāju slēgs Lauku atbalsta dienests. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, kas nepieciešamas neformālās izglītības programmas īstenošanai. Īstenojot šīs programmas Latvijas teritorijā, jāievēro Izglītības likumā noteiktās normas.
Atbalstu gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām mežsaimniecības nozarē piešķirs saskaņā ar regulu 2022/2472.
Atbalstu gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām pārtikas ražošanas (Līguma par ES darbību I pielikumā neminētu pārtikas produktu (izņemot zivsaimniecības produktu) ražošanas) nozarē un darbībām jebkurā citā nelauksaimniecības nozarē (izņemot mežsaimniecības nozari, jo tādos gadījumos atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472) piešķirs saskaņā ar regulu 2023/2831. De minimis atbalsta kopsumma tiek noteikta trīs gadu laikposmā kā slīdošā periodā. Par trīs gadu periodu uzskatāms laikposms no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts, līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2025. gada 18. jūlijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2022. gada 18. jūlijam.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu ELFLA atbalstam nepiemēro komercdarbības atbalsta normas, ja atbalsts attiecināms uz darbībām, kas vērstas uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.
Tiešie atbalsta saņēmēji ir noteikumu projektā minētie gala labuma guvēji, nevis mācību organizētāji (noteikumu projektā – atbalsta pretendents, finansējuma saņēmējs). Minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus gala labuma guvējiem, un tas tiek nodrošināts ar pasākumu īstenotāju starpniecību.
Lai KLP finansētās darbības nepārklātos ar citu Eiropas Savienības fondu finansētām darbībām, Lauku atbalsta dienestam ir izveidota tieša sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanos un atbalsta nedublēšanos. Darbību efektivitāti palielina atbalstāmo jomu un mērķa grupu papildinātība un mijiedarbība. Tā, piemēram, Eiropas Savienības fondu specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) 4.2.4.2. pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" mērķa grupa ir nodarbinātās personas, kas sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu, prioritāri atbalstu sniedzot nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni (pabeigtu vai nepabeigtu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību), nodarbinātajiem vecumā no 50 gadiem, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu (rādītājs – nodarbinātu personu, tostarp pašnodarbinātu personu, skaits). SAM atbalsts neformālās izglītības programmu apguvei ietver darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu profesionālo pamatprasmju, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas, kā arī zaļās un digitālās pārejas prasmju, apguvi. Izglītības iestāde ir akreditēta atbalstāmās darbības jomā un īsteno akreditēta studiju virziena licencētu studiju programmu atbilstoši izglītības iestādes un studiju virzienu akreditāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. ZM, nosakot mācību tematus, nodrošinās komunikāciju ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (turpmāk – VIAA), lai izvērtētu plānoto mācību saturisko demarkāciju ar VIAA piedāvātām izglītības programmām un lai izvairītos no dubultā finansējuma riskiem.
KLP SP intervencē LA1.1. "Mācības" gala labuma guvēji var būt gan juridiskas personas, gan fiziskas personas lauku teritorijā,  bet lielāka atbalsta intensitāte paredzēta gados jauniem gala labuma guvējiem līdz 40 gadiem (rādītājs – mācību dalībnieku (fizisku personu) skaits).
Atbalsts tiek plānots pieaugušo neformālajai izglītībai, kas tiek paredzēta teorētisku un praktisku mācību veidā, tostarp ar saimniecību, mežu un uzņēmumu apmeklējumiem pieredzes gūšanai. Kā liecina LAP 2014–2020 pasākuma "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi" apakšpasākuma "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi" īstenošanas pieredze, visvairāk pieprasītas ir mācības, kas ilgst 16, 24 un 40 stundas.