Anotācija (ex-ante)

1. Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 27.punkts noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga veikt "pašvaldības Transporta kontroles dienesta amatpersona". Ar Transporta kontroles dienestu saprotama pašvaldības izveidota kontroles institūcija, kuras kompetence ietver dažādu transportlīdzekļu kontroli, atbilstoši pašvaldības deleģējumam (piemēram, specializētie tūrisma transportlīdzekļi, velorikšas pārbaudi). Atbilstoši Likuma 4.panta trešajai daļai autopārvadājumu kontroli šā Likuma tvērumā atbilstoši savai kompetencei īsteno Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, pašvaldības un šo ministriju un pašvaldību padotībā esošās institūcijas, pārvadātāji, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās personas un institūcijas. Tieslietu ministrija atzinumā par Likumprojektu (21-TA-34) "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" norādīja, ka pašvaldības kontroles dienesta nosaukums neatbilst Administratīvās atbildības likuma 115. pantā minētajām iestādēm, līdz ar to Likumprojekts paredz precizēt pašvaldības kontroles dienesta nosaukumu, vienādojot ar Administratīvās atbildības likuma 115. pantā minēto. 

Tāpat Tieslietu ministrija norādīja, ka administratīvā pārkāpuma procesu, piemēram, par Likuma 57. pantā noteikto pārkāpumu, veic gan pašvaldības kontroles dienests, gan pašvaldības policija, gan Valsts policija, un secināms, ka regulējums administratīvā pārkāpuma procesā bija pretrunīgs. Tā, piemēram, pašvaldībās, kurās ir visas trīs kompetentās iestādes, nav skaidrs, kura iestāde būs kompetentā iestāde, kura veiks administratīvā pārkāpuma procesu (pašvaldības kontroles dienests, pašvaldības policija vai Valsts policija). Tāpat nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem šādā gadījumā ir jāvadās, nosakot kompetento iestādi (kura no trīs uzskaitītajām iestādēm ir "kompetentākā"). Atbilstoši Likumā noteiktajai kompetencei Likumā noteikto autopārvadājumu kontroli veic Valsts policija, pašvaldības policija un pašvaldības kontroles dienests.
Lai novērstu tiesību normas interpretācijas, ierosināts izslēgt Likuma 60.panta pirmo daļu. Par pašvaldības policijas kapacitāti un kompetenci Latvijas Pašvaldību savienība priekšlikumu par jaunu administratīvo sodu ieviešanu ar Likuma 57.¹ pantu atbalsta, bet neatbalsta priekšlikumu izslēgt Likuma 60.panta pirmo daļu, paredzot, to, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana neietilps pašvaldības administratīvā komisijas vai apakškomisijas kompetencē.  Pašvaldības policija nav pakļauta Valsts policijai un sākot ar 2023.gadu tā būs pašvaldību autonomā funkcija. Šobrīd, konstatējot gadījumus, kad tīmekļvietne vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs pārkāpj minētos noteikumus, un pie šobrīd spēkā esošā normatīvā regulējuma lietas materiālus pārsūta Autotransporta direkcijai pārbaudes veikšanai, jo līdz šim pašvaldībām nav tiesību sodīt par minēto prasību neievērošanu, lai gan tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēji veic komercdarbību, pasažieru komercpārvadājumus organizē kopā ar pārvadātāju un no pasažiera iekasē braukšanas maksu par braucienu. Lai nodrošinātu uzraudzību par administratīvā akta ievērošanu,  pašvaldībā jānodrošina sava datu bāze, kā arī jāparedz pilnvaras lemt par pārkāpumiem un iekasēt soda naudas savā budžetā.

Šobrīd specializētu transporta kontroles dienestu - pašvaldības kontroles dienestu ir izveidojusi tikai Rīgas pašvaldība. Ņemot vērā to, ka Valsts policijas kapacitāte ir ierobežota, aktualizējot jautājumu par pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem pārvadājumu kontroles uz ceļiem efektivizēšanu, 2018.gada 4.decembrī tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr.411,  papildinot tos ar regulējumu par pašvaldības policijas kompetenci veikt autopārvadājumu kontroli vietējās administratīvajās teritorijās. Lai nodalītu kompetences Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, Likumprojekts paredz noteikt, ka pašvaldības policija administratīvo pārkāpumu procesu veic pašvaldības teritorijā, kurā nav izveidots pašvaldības kontroles dienests.  

Likumprojekta 1.pants paredz precizēt un turpmāk visā Likumā lietot nosaukumu "pašvaldības transporta kontroles dienests".  
Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 60.panta pirmo daļu, vienlaikus precizējot šā panta ceturto daļu.

2. Regula (ES) Nr.2020/1055 groza Regulas (EK) Nr.1071/2009 16.pantu un noteic, ka valsts elektroniskajā reģistrā arī glabājas dati par iepriekšējā gada 31. decembrī uzņēmumā nodarbināto personu skaitu, ko katru gadu līdz 31. martam reģistrē valsts elektroniskajā reģistrā.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 6.pantu un 30.pantu attiecīgi ar vienpadsmito un divpadsmito daļu, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests katru gadu līdz 31. janvārim, pamatojoties uz Autotransporta direkcijas pieprasījumu, sniedz informāciju par nodarbināto personu skaitu licencētā pasažieru un kravu pārvadātāja uzņēmumā iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrī. No Valsts ieņēmumu dienesta saņemto informāciju Autotransporta direkcija iekļauj valsts elektroniskajā reģistrā.

3. Šobrīd  pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili jomā noteikti vairāki pasākumi ieņēmumu uzskaites un nodokļu nomaksas disciplīnas uzlabošanā:
- noteiktas īpašas tehniskas prasības taksometra skaitītājiem; 
- pārvadātājiem, tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem ir jāizpilda obligāta prasība pēc katra brauciena tiešsaistē nodot datus VID par veiktajiem pakalpojumiem;
- noteikta obligāta autotransporta līdzekļa reģistrācija pārvadātāja īpašumā vai turējumā, u.c.
VID ir sniedzis informāciju, ka neskatoties uz jau paveikto, tomēr ir saskatāmas vairākas iezīmes, kas raksturo nodokļu nomaksas problēmas un norāda uz augstu ēnu ekonomiku.
Šādas iezīmes norāda uz apzinātu šajā nozarē darbojošos komersantu rīcību ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas pienākuma. Nodokļu maksātājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili, konstatēta virkne pārkāpumu:
-   nozari reglamentējošo prasību neievērošana (pakalpojumu sniegšana bez speciālās atļaujas (licences) un/vai bez licences kartītes, nav nodrošināta taksometru skaitītāju žurnālu regulāra un pareiza aizpildīšana, netiek ievērota žurnālu iesniegšanas disciplīna);
-   maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšana (nav uzstādītas un lietotas elektroniskās ierīces un iekārtas, čeku neizdrukāšana un neizsniegšana uzreiz pēc samaksas saņemšanas, ieņēmumu nereģistrēšana);
-   izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (nav samaksāts VSAOI avanss (depozīts) 130 euro apmērā par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, nesamaksāts VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba devēja ziņojumā uzrādot darba ņēmējam mazāk nostrādātās stundas, nesamaksāts pievienotas vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) no nedeklarētās darījumu vērtības, nesamaksāts PVN, pārsniedzot PVN reģistrēšanās slieksni un nereģistrējoties kā PVN maksātājam, nesamaksāts mikrouzņēmumu nodoklis (turpmāk – MUN) no nedeklarētā apgrozījuma);
-   grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana;
-   atsevišķos gadījumos kredītiestādē nav atvērts maksājumu norēķinu konts;
-   nodokļu kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana.
Ierosināts ieviest un noteikt jaunu lieguma veidu saimnieciskās darbības apturēšanas procesā – liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili.
Vienlaikus administratīvā pārkāpuma procesā, lai novērstu administratīvā pārkāpuma turpināšanu  un nodrošinātu, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 135., 138. vai 140. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, ko izdarījusi persona, kas veic pasažieru  komercpārvadājumu, pārvadātājs vai persona, kas tā vārdā vai atbilstoši sadarbības līgumam veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un ar vieglo automobili, tiek izpildīts, likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (22-TA-2462) paredzētas nodokļu administrācijas (amatpersonas) tiesības piemērot nodrošinājuma līdzekli - aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes.

Attiecībā uz transportlīdzekļa reģistrāciju pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili vai taksometru, Likuma 29.pants noteic prasības autotransporta līdzeklim, kuru izmanto pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili (autotransporta līdzekļa kategoriju, piederību, aprīkojumu u.c.).
Attiecībā uz pārvadājumiem ar taksometru Likuma 29.panta sestā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar autotransporta līdzekli, kam normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā ir izsniegtas taksometra numura zīmes. Taksometra numura zīmes atļauts saņemt vai mainīt pret vispārējās izmantošanas reģistrācijas numura zīmēm, pamatojoties uz plānošanas reģiona vai valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - institūcijas)  izdarītu atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk - Reģistrs).
Pirms atzīmes izdarīšanas taksometra numura zīmju saņemšanai institūcijas pārbauda autotransportlīdzekļa reģistrācijas datus Reģistrā atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumos Nr. 405 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru" noteiktajai kārtībai. Savukārt atzīmi taksometra numura zīmju maiņai uz vispārējās nozīmes numura zīmēm institūcijas  izdara pēc informācijas par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kas piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru regulējošo noteikumu pārkāpumiem. Tikai pēc šādas atzīmes saņemšanas autotransporta līdzekļa vadītājs var veikt turpmākās darbības, piemēram, izmantot minēto autotransporta līdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru citā administratīvā teritorijā un izmantot pārvadājumiem ar vieglo automobili u.c.

Savukārt pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili speciālo atļauju (licenci) un licences kartīti izsniedz Autotransporta direkcija Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumos Nr. 389 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili" noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili speciāla numura zīme netiek izsniegta, tādējādi atļauja autotransportlīdzekļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumos izbeidzas līdz ar izsniegtās licences kartītes derīguma termiņu. Līdz ar to, šāda transportlīdzekļa izmantošana komercdarbībā nav ierobežota arī tad, ja pārvadātājam, izmantojot šo autotransporta līdzekli, ir konstatēti pārkāpumi un uzsākta administratīvā lietvedība.

2022.gada janvārī saskaņā ar VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sniegto informāciju, Latvijā reģistrēti un ceļu satiksmē piedalās 1342 taksometri, savukārt Autotransporta direkcija ir izsniegusi 916 licences kartītes pārvadājumiem ar vieglajiem automobiļiem. Salīdzinoši, 2019.gada janvārī Latvijā bija reģistrēti 2359 taksometri, bet pārvadājumiem ar vieglo automobili bija izsniegtas 297 licences kartītes.
Izvērtējot šī skaita izmaiņas segmentos, novērota tendence, ka sākoties komersantu pārbaudēm,  autotransporta līdzekļi tiek nodoti turējumā citam pārvadātājam vai notiek pāriešana no pārvadājumiem ar taksometriem uz pārvadājumiem ar vieglajiem automobiļiem, kur pārvadājumu veikšanai nav nepieciešams speciāls aprīkojums un ir mazāks administratīvais slogs. Šādas darbības tiek veiktas laika posmā, kamēr nav pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kas parasti ilgst līdz diviem mēnešiem. 
Finanšu ministrijas un VID sagatavotajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (22-TA-2462) paredzēts noteikt ierobežojumu - liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili. Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu pārvadājumus administrējošo un kontrolējošo institūciju darbību, nepieciešams Likumā noteikt, ka autotransporta līdzekli (norādot tā identifikācijas numuru (VIN)), kuram Reģistrā VID reģistrējis liegumu izmantošanai pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, institūcijas, pārbaudot informāciju par autotransporta līdzekli, nereģistrēs atzīmi atļaujai saņemt taksometru numurus, kā arī Autotransporta direkcija neizsniegs licences kartīti pasažieru komercpārvadājumu veikšanai ar vieglo automobili līdz minētā lieguma noņemšanai. 
Līdz ar to lieguma darbības laikā autotransporta transportlīdzekli nevarēs izmantot ne komercpārvadājumos ar taksometru, ne ar vieglo automobili, neatkarīgi no tā, kādi komercpārvadājumi ar to iepriekš ir veikti.

Lai novērstu autotransporta līdzekļa "pārlikšanu" uz citu komersantu vai citu pārvadājuma veidu, nepieciešams precizēt Likuma 29.panta otro un ceturto daļu, paredzot ierobežojumu izmantot autotransporta līdzekli, kuram VID reģistrējis attiecīgo liegumu, abos pasažieru komercpārvadājumu veidos līdz lieguma atcelšanai.
Likumprojekts paredz papildināt 29.panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības autotransporta līdzekļiem, kurus atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, nosakot, ka šos komercpārvadājumus  veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, kuram Reģistrā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērotais liegums, izmantot konkrēto autotransporta līdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili.
Paredzēts, ka šis regulējums stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

4. Latvijā ir vienas no lielākajām CO₂ emisijām jauniem, pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem. Lai arī pēdējos gados ir novērojama pozitīva tendence vidējam CO₂ samazinājumam Latvijas autoparkā, tomēr, lai izpildītu turpmākos Latvijai dotos uzdevumus siltumnīcefektu izraisošo gāzu (arī CO₂) samazināšanai, ir nepieciešama būtiska autoparka struktūras izmaiņa. Šādai izmaiņai būtu jārada apstākļi, kas padarītu finansiāli un arī citādi neizdevīgu tādu autotransporta līdzekļu lietošanu, kuriem ir palielinātas CO₂ emisijas. Ierobežojuma noteikšana komercpārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļiem varētu rosināt izvērtēt autotransporta līdzekļa efektivitāti un stimulēt uzņēmējus izvēlēties videi draudzīgākus autotransporta līdzekļus ar mazāku CO₂ izmešu daudzumu. 
Ievērojot minēto, lai mazinātu mazāk ekoloģisku autotransporta līdzekļu skaitu, kuri sniedz sabiedriskas nozīmes pakalpojumus un pastāvīgi atrodas ceļu satiksmē un ietekmē vides kvalitāti, likumprojekts paredz noteikt, ka pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili var izmanto autotransporta līdzekli, kuram, ja izlaiduma gads ir pēc 2009.gada 1.janvāra, radītā oglekļa dioksīda (CO₂) izmešu maksimālais daudzums gramos uz vienu kilometru saskaņā ar Eiropas jaunā braukšanas cikla metodi autotransporta līdzeklim ar ietilpību līdz septiņām sēdvietām nepārsniedz 140 gramus, bet autotransporta līdzeklim ar ietilpību vairāk nekā septiņas sēdvietas nepārsniedz 190 gramus. Savukārt automobilim, kas pirmo reizi reģistrēts pēc 2020. gada 31. decembra tā radīto oglekļa dioksīda (CO₂) izmešu maksimālais daudzums gramos uz vienu kilometru atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai autotransporta līdzeklim ar ietilpību līdz septiņām sēdvietām nepārsniedz 140 gramus, bet autotransporta līdzeklim ar ietilpību vairāk nekā septiņas sēdvietas nepārsniedz 190 gramus. Autotransporta līdzeklim, kuram izlaiduma gads ir līdz 2008.gada 31.decembrim, motora tilpums kubikcentimetros (cm³) nepārsniedz 2000 cm³, tādējādi veicinot videi kaitīgu transportlīdzekļu lietošanas ierobežošanu.

Likumprojekts paredz izteikt likuma 29.panta piekto daļu jaunā redakcijā, tādējādi tiek salāgotas normas ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu, kurā ir nostiprināts princips, ka transportlīdzekļa lietošana ar mazāku CO₂ emisiju ir finansiāli izdevīgāka.
Eiropas zaļā kursa mērķis ir par 90 % samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai kļūt par klimatneitrālu ekonomiku. Mērķi plānots sasniegt, izmantojot dažādus pasākumus un regulējumus. Ņemot vērā Eiropas Savienības noteiktos ambiciozos mērķus klimata jomā, lai tos izpildītu, nepieciešami papildu pasākumi autotransporta jomā, līdz ar to papildu vides prasību noteikšana arī taksometru jomā ir likumsakarīga. Tāpēc līdz 2026.gada 31.decembrim ir spēkā norma par pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili var veikt ar autotransportlīdzekli, kas pirmo reizi reģistrēts līdz 2008.gada 31.decembrim (Pārejas noteikumu 53.punkts).

5. Likuma 33. panta trešajā daļā noteikts, ka viens no rādītājiem, kas tiek ņemts vērā atbilstošas kategorijas noteikšanai autoostai, ir to apkalpoto reisu skaits. Rādītājs – apkalpotie reisi, kas pašlaik tiek ņemts vērā autoostas kategorijas noteikšanai, ir interpretējams, proti, var būt gan autoostā ienākošie reisi, gan no autoostas izejošie reisi. Līdz ar to, lai izvairītos no interpretācijas un nodrošinātu vienādu normatīvā akta izpratni, nepieciešams paredzēt normatīvajā aktā konkrētu rādītāju, kas tiek ņemts vērā autoostas kategorijas noteikšanai, proti, Likumā paredzot rādītāju “izejošie reisi”.  
Savukārt Likuma 33. panta piektajā daļā, kurā ir ietvertas deleģējošas normas Ministru kabinetam:
1) lai uzlabotu visu autoostu sniedzamo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, nepieciešams paredzēt jaunu deleģējumu Ministru kabinetam vienota standarta noteikšanai, tādējādi sniegtie pakalpojumi pasažieriem būtu ērti, pieejami un klientu prasībām atbilstoši. Ar šādu standartu tiku radīta unificēta izpratne par obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem autoostās, turklāt tiem būtu obligāts, nevis ieteikuma raksturs. Šāda standarta noteikšana radītu pasažieriem obligāti sniedzamo pakalpojumu vienveidību visās autoostās, to izmantošanu un uztveramību nodrošinot ar, piemēram, visās autoostās ieviestu vienotu informācijas (norādes uz obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem, informāciju par kustības sarakstiem platformās, uzgaidāmajā telpā, kasē,  izmantojamo burtu lielumu, izvietojamās informācijas apmēru u.c.) izvietošanas veidu, stilu un apmēru;
2) ņemot vērā, ka maksa par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājiem tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, lai Autotransporta direkcija varētu izvērtēt autoostas sniegto pakalpojumu maksā iekļauto izmaksu apmēru un to veidu un lai pārliecinātos, ka autoostas sniegto pakalpojumu maksā ir iekļautas uz to tieši attiecināmas izmaksas, un gadījumos, ja tiek konstatēts, ka iekļautas nav tieši attiecināmas vai ļaunprātīgi tiek izmantots autoostu monopolstāvoklis maksas nepamatotai paaugstināšanai, Likumā nepieciešams paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt autoostas pakalpojumu maksas saskaņošanai  iesniedzamās informācijas apjomu un informācijas iesniegšanas termiņus, kritērijus un gadījumus, kādos Autotransporta direkcija dotēto reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošo autoostu  īpašniekam vai valdītājam neapstiprina un  uzdod pārrēķināt autoostas pakalpojumu maksu, kas piemērojama dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanai un autoostas pakalpojumu maksā iekļaujamo izmaksu maksimālos apmērus.

Likumprojekts paredz precizēt Likuma 33. panta regulējumu, paredzot, ka autoostas kategorijas noteikšanai kā viens no rādītājiem turpmāk būs izejošie reisi, kā arī paredzot, ka Ministru kabinets nosaka vienotu standartu autoostu obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un autoostas pakalpojumu maksas saskaņošanai  iesniedzamās informācijas apjomu un informācijas iesniegšanas termiņus, gadījumus un kritērijus, kādos Autotransporta direkcija autoostas īpašniekam vai valdītājam neapstiprina un  uzdod pārrēķināt autoostas pakalpojumu maksu, kas piemērojama dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanai un autoostas pakalpojumu maksā iekļaujamo izmaksu maksimālos apmērus.

6. Likumprojekts izstrādāts, lai:
- noteiktu sankcijas par jauno kabotāžas pārvadājumu nosacījumu, kas ietverti Regulā (ES) Nr.2020/1055, pārkāpšanu;
- noteiktu sankcijas par kabotāžas pārvadājumiem piemērojamiem nosacījumiem attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu neesamību transportlīdzeklī vai to neuzrādīšanu pārbaudes uz ceļa laikā, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1073/2009;
-  noteiktu sankcijas par tahogrāfa izmantošanas prasību, kas ietvertas Regulā (ES) Nr.2020/1054, neievērošanu;
-  iekļautu administratīvā pārkāpuma sastāvu par transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva), kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, pilnās masas pārsniegšanu;
- iekļautu administratīvā pārkāpuma sastāvu par pārvadājuma veikšanu, pārsniedzot atļauto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) bez kravas (CSN noteikumu 2.pielikuma 17.punkts) pieļaujamo augstumu;
-  precizētu administratīvā soda piemērošanu un, ņemot vērā, ka Likuma 57. panta otrajā daļā jau ir noteikta administratīvā atbildība par pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili veikšanas noteikumu pārkāpšanu, aizliegumu neievērošanu vai nenodrošināšanu ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu un ietver arī aizliegumu veikt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili bez speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes, ir nepieciešams precizēt 55.panta septīto un astoto daļu, nosakot, ka tās attiecas tikai uz komercpārvadājumiem ar autobusu veikšanu. Nepieciešams precizēt 56.panta otro daļu, tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 otrajā pielikumā noteikti vispārīgie noteikumi par to, kā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar autobusu un Autopārvadājumu likuma 30 pantā noteikts kā veicama pasažieru pārvadājumu licencēšana. Tāpat uz šo brīdi pēc 55. panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, devītās, desmitās un 56. panta pirmās, trešās, ceturtās, piektās, sestās daļas formulējuma un tvēruma ir skaidri saprotams, ka tās attiecas uz pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem un piedāvātais precizējums vienādos pārvadājumu veidu uz kuru attiecināmas visas minēto pantu daļas;
-  pilnībā pārņemtu Direktīvu (ES) Nr.2020/1057, nepieciešams papildināt Likumu ar jaunu 58.¹ pantu, nosakot administratīvo atbildību par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā noteikumu pārkāpšanu;
- Likumprojektā paredzētās administratīvās atbildības apmērs harmonizēts ar Regulu (ES) Nr.2022/694, kas stājās spēkā 2022.gada 22.maijā un kurā ietverta pārkāpumu gradācija pēc to smaguma pakāpes, kā arī nosakot administratīvās atbildības apmēru ņemti vērā līdz šim Likumā noteiktie administratīvo sodu apmēri par līdzīgiem pārkāpumiem.
Tieslietu ministrija, izvērtēja Regulā (ES) Nr.2022/694 ietverto vienoto, autopārvadājumu nozarei specifiski izstrādāto pārkāpumu un sankciju regulējumu, kā arī to, ka Regulā (ES) Nr.2022/694 noteiktas konkrētas pārkāpumu gradācijas pēc to smaguma pakāpes. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas un VSIA “Autotransporta direkcija” sniegtos skaidrojumus, kuru ietvaros tika uzsvērta  autopārvadājumu nozares izteiktā mobilitāte, un tas, ka Eiropas Savienībā ar Regulu (ES) Nr.2022/694 ir izstrādāts specifisks autopārvadājumu nozarei radīts regulējums attiecībā uz pārkāpumu detalizāciju un gradāciju pēc to smaguma pakāpes, lai veidotu vienotu pieeju  uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai, nodrošinot vienādu attieksmi pret visiem transportlīdzekļu vadītājiem un transporta uzņēmumiem attiecībā uz pārbaudēm un sankcijām saskaņā ar piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem, kā arī bez papildu administratīvo resursu piesaistes tiktu nodrošināta kvalitatīvu datu sniegšana ES valstu kompetentajām institūcijām par konstatētajiem pārkāpumiem autopārvadājumu jomā, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistra informācijas apmaiņas sistēmu (ERRU) un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI sistēma), Tieslietu ministrija izņēmuma  kārtā  atbalsta, ka Likumprojektā tiek ietverti detalizēti administratīvo pārkāpumu sodi par noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jauniem administratīvajiem pārkāpumiem, ņemot vērā šādus apsvērumus:

Administratīvo pārkāpumu sastāvi veidoti, tos pēc iespējas precīzi salāgojot ar Eiropas Savienības veidoto regulējumu un vienlaikus nenosakot tādus personu tiesību ierobežojumus, kurus neparedz Regula (ES) 2020/1054, Regula (ES) 2020/1055, Regula (EK) Nr.1073/2009, Regula (ES) Nr.2022/694 un Likuma V1nodaļa, kā arī ievērojot, ka pārbaudes uz ceļiem būtu jāveic efektīvi un ātri, lai tās pabeigtu pēc iespējas īsākā laikā, radot minimālu transportlīdzekļa vadītāja kavēšanos. Skaidri jānošķir pārvadātāju pienākumi un transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, kā arī jāizvērtē ekspeditoru atbildība kravas autopārvadājuma organizēšanas procesā atbilstoši Autopārvadājuma likuma 28.pantam. Papildus, Likumprojektā administratīvo pārkāpumu normas attiecas tikai uz tām darbībām, kas tiešā tekstā noteiktas Likuma normās, kā arī Regulā (ES) 2020/1054, Regulā (ES) 2020/1055 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009 to šaurākajā izpratnē, tādējādi veidojot korespondējošas normas.

2)  Eiropas Savienības izstrādātais regulējums paredz, ka sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem, atturošiem un nediskriminējošiem. Sankciju apmērs par pārkāpumiem autotransporta jomā harmonizēts ar Regulā (ES) Nr.2022/694 noteikto pārkāpumu klasifikāciju pēc to smaguma pakāpes. Autotransporta nozarei ir pārrobežu raksturs, tāpēc harmonizētas pieejas īstenošana visā ES teritorijā ir priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu uzlabošanai un konkurences izkropļojumu, ko rada noteikumu neievērošana, novēršanai. Līdzvērtīgi Regulā (ES) Nr.2022/694 noteiktajai pārkāpumu smaguma gradācijai, noteikti arī nacionāla līmeņa pārkāpumi, par kuru neievērošanu noteikti administratīvie sodi kuru apmērs noteikts ņemot vērā pārkāpuma smagumu. Attiecīgi noteikta arī tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzēju administratīvās atbildības apmērs, par noteikto prasību neievērošanu.

3) Likumprojektā administratīvā atbildība paredzēta, ievērojot administratīvā akta prioritātes principu, kas paredz, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Savukārt tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams, prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai. Administratīvā akta prioritātes princips nozīmē, ka tikai tad, ja problēmsituāciju nav iespējams risināt, izdodot administratīvo aktu, ir pieļaujams piemērot administratīvo sodu (Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru kolektīvs. E.Danovska un G.Kūtra zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55.lpp.). Likumprojektā paredzētie administratīvo pārkāpumu sastāvi par sodāmām paredz aizliegtas personas darbības ar augstu kaitīguma pakāpi. Lai iekšējais tirgus darbotos nevainojami, ir ļoti svarīgs līdzsvars starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo un darba apstākļu uzlabošanu un brīvības sekmēšanu sniegt autotransporta pakalpojumus vietējo un ārvalstu pārvadātāju godīgas konkurences apstākļos. Turklāt, jāņem vērā, ka par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā t.sk. šajā Likumprojektā iekļautajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem, uzraugošām iestādēm ir rīcības brīvība, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu t.s. īsajā procesā, kas tiek izskatītas tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, attiecīgi šādā situācijā ir nepieciešama tūlītēja lēmuma pieņemšana, un ar administratīvā akta izdošanu problēmsituāciju nav iespējams risināt.  attiecībā uz tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes darbībām, ar administratīvā akta izdošanu pārkāpuma novēršana radītu smagas sekas, jo tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas anulēšana būtu nesamērīgi liels ierobežojums, kas ietekmētu ne tikai konkrēto pakalpojumu sniedzēju, bet arī visu pasažieru komercpārvadātājus ar vieglo automobili, kas sadarbojas ar šo pakalpojumu sniedzēju, kā arī liegtu pasažieriem izmantot šo pārvadātāju pakalpojumus, kas ierobežotu pasažieru mobilitāti. Līdz ar to, lai motivētu ievērot noteiktās prasības un atturētu no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas nolemts noteikt administratīvo sodu par pārkāpumiem, ko izdarījis tīmekļvietņu vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējs. Tādējādi Likumprojekta 8.pantā ietvertajā 52.panta otrajā daļā, 9.pantā ietvertajā 52.⁵panta otrajā daļā, 12.pantā ietvertajā 54.panta 29.¹ un 29.² daļā, 15.pantā ietvertajā 57.¹ pantā, 16.pantā ietvertajā 58.panta 2.¹, 15., 25. un 27.daļā un 17.pantā ietvertajā 58.¹ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu sastāvos ietvertās darbības nav novēršamas ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību, attiecīgi par tām ir paredzēta administratīvā atbildība, jo kabotāžas pārvadājumu veikšanas nosacījumi, tahogrāfu izmantošanas nosacījumi un transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanai darbā prasības ir svarīgs vienlīdzīgas konkurences un harmonizētu sociālo aspektu autotransporta nozarē elements.

4) Izvērtējot Likumā, Regulā (ES) 2020/1054, Regulā (ES) 2020/1055 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009 iekļautās prasības un Eiropas Savienības vienoto pieeju kabotāžas pārvadājumu veikšanas nosacījumiem, tahogrāfu izmantošanas nosacījumiem un transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanai darbā noteikumu ievērošanai, kā arī izvērtējot tīmekļvietņu vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēju darbības, šobrīd ir grūti prognozēt iespējamo administratīvo pārkāpumu skaitu, apmēru un izplatību autopārvadājumu jomā. Tomēr, veidojot administratīvo pārkāpumu sastāvu un nosakot līdzvērtīgus, samērīgus, nediskriminējošus, iedarbīgus un atturošus naudas sodus, paredzams, ka autopārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītās puses būs pietiekami motivētas, lai ievērotu normatīvajos aktos ietvertās prasības.
nosakot administratīvā naudas soda apmērus, ir izvērtēts pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas piemērots. Likumprojekta 52.panta otrajā daļā, 52.⁵panta otrajā daļā, 54.panta 29.¹ un 29.² daļā,  57.¹ pantā, 58.panta 2.¹, 15., 25. un 27.daļā un 58.¹pantā, nosakot administratīvo naudas sodu apmērus, ir ņemti vērā Likumā jau iepriekš noteiktie administratīvā naudas soda apmēri par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā, proti, pārvadātājam vai tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam par pārkāpumu, kas atbilst vissmagākā pārkāpuma kategorijai, piemērojams sods no astoņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām,  par pārkāpumu, kas atbilst ļoti smaga pārkāpuma kategorijai, no četrdesmit divām līdz  astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet par pārkāpumu, kas atbilst smaga pārkāpuma kategorijai, no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.
Tādējādi, izvērtējot nozares specifiku un naudas soda apmērus par līdzīgiem pārkāpumiem autopārvadājumu jomā, par pārkāpumiem tīmekļvietņu vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēju darbībās, par pārkāpumiem  kabotāžas pārvadājumu veikšanā, tahogrāfu izmantošanā un transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanā darbā ir paredzēti līdzvērtīgi, samērīgi, nediskriminējoši, iedarbīgi un atturoši naudas sodi, kas atbilst smaga un ļoti smaga pārkāpuma smaguma klasifikācijai.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Likumprojektā ir iekļautā šādi jauni administratīvie pārkāpumi:

Likuma 54.pantā noteikti piemērojamie sodi par  kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu. Atbilstoši Likuma 60.pantā noteiktajai kompetencei sodu par kravas pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu var piemērot Valsts policija un Pašvaldības transporta kontroles dienests. Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu kontroles dienests veic kravu pārvadājumu kontroli, pamatojoties uz Likuma 4.2 pantu, MK noteikumiem Nr.411. 
Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienests (turpmāk – Kontroles dienests) saskaņā ar Likuma 4.2 pantu savas kompetences ietvaros veic pasažieru komercpārvadājumu uzraudzību un kontroli Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp konstatē pārkāpumu, kas saistīts ar noteiktās transportlīdzekļa pieļaujamās ass slodzes pārsniegumu.
Pieļaujamās asu slodzes summas, kā arī divasu un trīsasu tilta slodzes summas (tajā skaitā piekabēm un puspiekabēm) atkarībā no starpasu attāluma, ir noteiktas Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 2.pielikumā “Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze”.
Savukārt likuma 54.panta sešpadsmitajā, septiņpadsmitajā, astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā atbildība ir paredzēta par pārsniegtu noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo ass slodzi.
Ņemot vērā, ka CSN 2.pielikumā ir norādītas pieļaujamās divasu un trīsasu tilta asu slodzes summas, savukārt Likuma 54.panta 16., 17., 18. un 19. daļa paredz atbildību par pārsniegtu noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo ass slodzi nevis asu slodzes summu, Kontroles dienesta amatpersonas pārbaudes laikā sver katru tilta asi atsevišķi. Pēc tam CSN 2.pielikumā noteiktā pieļaujamā tilta asu slodzes summa tiek dalīta uz asu skaitu, iegūstot vienas ass pieļaujamo slodzi. Tādējādi, rēķinot faktisko ass pārsvaru, Kontroles dienests pielieto formulu:
faktiski konstatētā (nosvērtā) transportlīdzekļa ass slodze - pieļaujamā ass slodze - maksimāli pieļaujamā svaru kļūda
Administratīvais sods atkarībā no procentuāli pārsniegtās ass slodzes tiek piemērots par katru divasu vai trīsasu tilta asi atsevišķi, kā to nosaka Likuma 54.panta 16., 17., 18. un 19. daļa.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 22.panta otrajai daļai, ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu, līdz ar to par katru administratīvo pārkāpumu tiek uzsākts atsevišķs administratīvā pārkāpuma process. Kontroles dienestā ir saņemts pie administratīvās atbildības saucamās personas iesniegums, kurā norādīts, ka Kontroles dienesta amatpersona nepareizi interpretē Likuma 54.panta 16., 17.,18. un 19. daļu, jo administratīvā pārkāpuma noteikšana par katras ass pieļaujamās slodzes pārsniegumu atsevišķi, pie administratīvās atbildības saucamās personas ieskatā, pilnībā neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un tādā veidā pārkāpējs pēc būtības tiek prettiesiski sodīts divas reizes par vienu un to pašu pārkāpumu (par vienu un to pašu kravu un attiecībā uz vienu un to pašu divasu tiltu).
CSN 2.pielikumā ir tieši un nepārprotami noteikts, ka slodze mērāma pēc abu asu slodzes summas. Kontroles dienests, aprēķinot pieļaujamās slodzes pārsniegumu uz katru asi atsevišķi, ir pārkāpis CSN  2.pielikumā noteikto aprēķināšanas kārtību.
Konkrētajā gadījumā transportlīdzeklim bija divasu tilta piekabe ar starpasu attālumu 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m. CSN 2.pielikumā noteiktā pieļaujamā asu slodzes summa – 18 t. Pie administratīvās atbildības saucamā persona norāda, ka slodzes pārsniegums ir aprēķināms, summējot abu asu fiksēto svaru un no abu asu slodzes summas atņemot pieļaujamo asu slodzes summas svaru, kā arī maksimāli pieļaujamo svaru kļūdu. Formula vizualizējot varētu izskatīties šādi:
 - faktiski konstatētās (nosvērtās) transportlīdzekļa  pirmās  un  otrās  ass slodzes summa – pieļaujamā divasu tilta slodzes summa - maksimāli pieļaujamā svaru kļūda.
Šādā aprēķināšanas gadījumā iegūtais pārsvars ir asu slodzes summa. Par šādiem lielumiem atbildība normatīvajos aktos nav paredzēta. Likuma 16., 17., 18. un 19.  daļa paredz sankciju par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo ass slodzi. Minētajos tiesību aktos nav paredzēts administratīvais sods par asu slodzes summu.
Līdz ar to,  gadījumā, ja tiek rēķināts pēc pie administratīvās atbildības saucamās personas iesniegtā aprēķina, tad, neatkarīgi no tilta asu skaita, sods var tikt piemērots tikai par vienu administratīvo pārkāpumu, proti, pieļaujamās tilta asu slodzes summas pārsniegšanu. Lai novērstu atšķirīgu tiesību normu interpretāciju, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus hierarhiski augstāka juridiska spēka tiesību normā, t.i., Likuma 54.pantā, nosakot atbildību par pārkāpumiem saskaņā ar CSN 2.pielikumā noteiktajiem lielumiem. 

Likumprojekts paredz precizēt 54.panta 16., 17., 18. un 19.daļu.

7. Nacionālajos tiesību aktos, šobrīd nav paredzēta administratīvā atbildība par kravas kabotāžas pārvadājumu veikšanu četru dienu laikā pēc pēdējā atļautā kabotāžas pārvadājuma Latvijas teritorijā un par skaidru pierādījumu neiesniegšanu pārbaudes uz ceļa laikā par iepriekšējo starptautisko kravas pārvadājumu vai katru secīgo kravas kabotāžas pārvadājumu, vai par visiem veiktajiem pārvadājumiem, ja kravas transportlīdzeklis atrodas Latvijas teritorijā četru dienu laikā pirms starptautiskā kravas pārvadājuma, kas atbilstoši Regulas (ES) 2020/1055 2.panta 4.punktam ir papildnosacījumi kravas kabotāžas pārvadājumu veikšanai.
Regula (ES) 2022/694 paredz detalizētāku pārkāpumu sadalījumu saistībā ar pasažieru kabotāžas pārvadājumu veikšanu atbilstoši Regulai (EK) 1073/2009, tādējādi Likuma 56.pants  attiecīgi jāpapildina ar septīto daļu, nosakot, ka par pasažieru kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu neesamību transportlīdzeklī vai to neuzrādīšanu pārbaudes uz ceļa laikā piemēro administratīvo sodu.   Lai nodrošinātu harmonisku ES iekšējā tirgus darbību, nepieciešams paredzēt administratīvo sodu, izmantojot Latvijas izvēlēto soda samērīguma novērtēšanas metodi atbilstoši Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) Nr. 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu, ietvertajai pārkāpumu klasifikācijai.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 54.pantu ar 29.¹ un 29.² daļu un, nosakot administratīvo atbildību par kravas kabotāžas pārvadājumu veikšanu četru dienu laikā pēc pēdējā atļautā kravas kabotāžas pārvadājuma Latvijas teritorijā un par skaidru pierādījumu neiesniegšanu pārbaudes uz ceļa laikā par iepriekšējo starptautisko kravas pārvadājumu vai katru secīgo kravas kabotāžas pārvadājumu, vai par visiem veiktajiem pārvadājumiem, ja transportlīdzeklis atrodas Latvijas teritorijā četru dienu laikā pirms starptautiskā pārvadājuma, veidojot neatbilstību  Regulas (ES) 2020/1055 2.panta 4.punktā ietvertajiem nosacījumiem. Likumprojekts paredz arī  papildināt Likuma 56.pantu ar septīto daļu, nosakot administratīvo atbildību par to, ka autobusā nav pasažieru kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu (brauciena formulārs neregulāriem pārvadājumiem vai līgums, kas noslēgts starp pārvadātāju un pārvadājumu organizētāju, vai to apliecināta kopija speciālo regulāro pārvadājumu gadījumā) vai pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma nav iespējams uzrādīt šos pasažieru kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentus kā noteikts Regulas (EK) 1073/2009 17.pantā. Regulas (ES) 2022/694 I pielikuma 4. un 5. punktā ir norādīts, ka iepriekš minētie pārkāpumi uzskatāmi par ļoti smagiem pārkāpumiem, par kuriem atbilstoši Likumā jau iepriekš noteiktajiem administratīvā naudas soda apmēriem par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet pārvadātājam - no četrdesmit divām līdz  astoņdesmit sešām naudas soda vienībām. Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par papildnosacījumu un kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu neesamību transportlīdzeklī vai to neuzrādīšanu, veicot kravas kabotāžas pārvadājumus pārkāpšanu, pēc iespējas precīzi salāgojot ar Eiropas Savienības veidoto regulējumu un Regulā (ES) 2022/694 klasificēto pārkāpuma smagumu, vienlaikus nenosakot tādus nesamērīgus personu tiesību ierobežojumus, kurus neparedz Regula (ES) 2020/1055 un Regula (EK) 1073/2009, kā arī ievērojot, ka pārbaudes uz ceļiem būtu jāveic efektīvi un ātri, lai tās pabeigtu pēc iespējas īsākā laikā un radot minimālu transportlīdzekļa vadītāja kavēšanos. Papildus, Likumprojektā administratīvo pārkāpumu normas attiecas tikai uz tām darbībām, kas tiešā tekstā noteiktas Regulas (ES) 2020/1055 2.panta 4.punktā un Regulas |(EK) 1073/2009 17.pantā  to šaurākajā izpratnē, tādējādi veidojot korespondējošas normas.

Izvērtējot jaunā administratīvā pārkāpuma atbilstību šādiem kritērijiem:
1) nodarījuma bīstamība;
2) sabiedriskais kaitīgums;
3) nodarījuma sekas;
4) nodarījuma aktualitāte;
5) nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām
konstatējams, ka šādas administratīvās atbildības ieviešana ir būtiska šādu iemeslu dēļ:
Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums – kravas un pasažieru  kabotāžas pārvadājumu nosacījumu radīšanas mērķis ir nodrošināt sakārtotu tirgus regulējumu starptautiskajiem iekšzemes autopārvadājumiem ES. Sadrumstalots regulējums nevar pietiekami labi nodrošināt sakārtotu tirgus regulējumu atsevišķās dalībvalstīs. To mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt ES līmenī. Lai veicinātu un palīdzētu pārvadātājiem izpildīt kabotāžas prasības, kabotāžas pārvadājumu biežumam un laikposmam, kurā tos var veikt, vajadzētu būt ierobežotam un skaidrāk definētam, kā arī nepārprotami jānorāda to kontroles dokumentu nepieciešamība, kas apliecina atbilstību kravas vai pasažieru kabotāžas pārvadājumu prasībām, veicot kontroli uz ceļa.
Autotransporta joma sevī ietver kravu pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem, tādējādi skarot lielu sabiedrības daļu. Turklāt ir jāņem vērā, ka transportlīdzekļu vadīšanai ir pārrobežu raksturs, kas ir priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu uzlabošanai un konkurences izkropļojumu, ko rada noteikumu neievērošana, novēršanai.

Nodarījuma sekas – ja netiek ievērots papildnosacījums četru dienu periods, kurā pēc atļautā kabotāžas pārvadājumu laikposma beigām attiecīgajā  dalībvalstī nevar veikt kabotāžas pārvadājumus šajā dalībvalstī, kā arī nav vai nav iespējams uzrādīt kontroles dokumentus, kas skaidri apliecina pasažieru kabotāžas pārvadājuma  faktu,  tiek kropļota konkurence autopārvadājumu tirgū.
Nodarījuma aktualitāte – viens no kravas kabotāžas pārvadājumu atļaušanas mērķiem   ir samazināt tukšbraucienu skaitu, bet tie nevar notikt tādā veidā, kas veido pastāvīgu vai ilgstošu darbību attiecīgajā dalībvalstī. Lai nodrošinātu, ka kravas kabotāžas pārvadājumus neveic veidā, kas rada pastāvīgu vai nepārtrauktu darbību, pārvadātājiem ir noteikts četru dienu periods, kurā pēc atļautā kravas  kabotāžas pārvadājumu laikposma beigām attiecīgajā  dalībvalstī nevar veikt kabotāžas pārvadājumus šajā dalībvalstī, kā arī pasažieru kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu nenoformēšana var radīt situāciju, kad ilgstošā periodā neatļautā veidā tiek veikti pasažieru pārvadājumi vienas valsts teritorijā, pārkāpjot Regulā (EK) 1073/2009 noteikto īslaicīguma principu.
Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām – Tādu apstākļu radīšana, kad netiek ievēroti kabotāžas pārvadājumu nosacījumi, radot bīstamību transportlīdzekļu vadītājiem, visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kā arī kropļojot konkurenci autopārvadājumu nozarē, kas aizskar visas sabiedrības intereses.

Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par kravas kabotāžas pārvadājumu veikšanas  papildnosacījumu pārkāpšanu un pasažieru  kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu neesamību transportlīdzeklī vai to neuzrādīšanu veiks Valsts policija.

Valsts policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Valsts policijas kompetencē ir veikt pārbaudes uz ceļa, tādējādi pēc iespējas operatīvi kontrolēt un pārbaudīt, vai tiek ievēroti kravas kabotāžas  veikšanas nosacījumi Latvijas teritorijā. Ņemot vērā iepriekš minēto un Valsts policijas noteikto kompetenci, tieši Valsts policija būtu vispiemērotākā un atbilstošākā institūcija šādu pārkāpumu izskatīšanai.

8. Attiecībā uz Likuma 54.panta pirmajā, otrajā, trešajā daļā noteikto sankcijas apmēru Kontroles dienesta ieskatā nepieciešama soda apmēra palielināšana, lai sankcijas atbilstu samērīguma principam, proti, būtu iedarbīgas, nediskriminējošas, samērīgas un atturošas, kā arī jāņem vērā pārkāpuma raksturs - apdraudējums, kādu tas ir radījis tiesiski aizsargātajām interesēm. Konkrētā pārkāpuma rezultātā tiek apdraudēta satiksmes drošība un nodarīts kaitējums transporta būvēm, līdz ar to arī budžetam, no kura tiek finansēta transporta būvēm konstatēto bojājumu novēršana. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.33 panta septītā – desmitā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 30.06.2020.) paredzēja administratīvo atbildību par šādiem pārkāpumiem:
“Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām vai ass slodzi līdz 0,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, līdz 1 tonnai, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, kravas pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no četrdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt astoņdesmit euro, kravas pārvadātājam — no piecsimt septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajai personai — no piecsimt septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 5 līdz 8 tonnām vai ass slodzi no 2 līdz 3,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 3 līdz 5 tonnām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, kravas pārvadātājam — no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš trīssimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajai personai — no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš trīssimt euro.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, par 5 tonnām vai vairāk, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kravas pārvadātājam — no divtūkstoš trīssimt līdz piectūkstoš septiņsimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajai personai — no divtūkstoš trīssimt līdz piectūkstoš septiņsimt euro”.
No minētajām tiesību normām redzams, ka pirms dekodifikācijas administratīvo pārkāpumu sastāvos nebija atsevišķi izdalīta transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamā faktiskā masa un ass slodze, kā arī pārsniegšana tika mērīta konkrētos lielumos, t.i., tonnās, nevis procentos, kā to paredz pašlaik spēkā esošais regulējums.
Dekodifikācijas laikā bija pamatnostāja par to, ka attiecīgo nozari regulējošajos likumos ietver LAPK nostiprinātos sodus.
Autopārvadājumu likuma 54.panta sešpadsmitajā daļā (transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pilnās masas vai faktiskās masas pārsniegšana līdz pieciem procentiem vai slodzes sadalījuma uz asīm vai ass slodzes pārsniegšana, vai tilta slodzes pārsniegšana līdz pieciem procentiem), septiņpadsmitajā daļā (ass slodzes pārsniegšana), astoņpadsmitajā daļā (ass slodzes pārsniegšana) un deviņpadsmitajā daļā (ass slodzes pārsniegšana) ir saglabāti sodu apmēri, kas par minētajiem pārkāpumiem bija nostiprināti LAPK.
Savukārt administratīvie sodi par transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamās faktiskās masas pārsniegšanu robežās - no pieciem līdz 10 % (neieskaitot) (Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmā daļa), no 10 līdz 20 % (neieskaitot) (Autopārvadājumu likuma 54.panta otrā daļa) un 20 % un vairāk (Autopārvadājumu likuma 54.panta trešā daļa) – nav pārņemti no LAPK. Tādējādi, ne tikai nav ievērota dekodifikācijas laikā paustā pamatnostāja par sodu apmēra saglabāšanu nemainīgā apmērā, bet arī nav saprotama, trūkst pamatojuma pašlaik spēkā esošo sodu apmēra noteikšanai.
Palielinot sodus Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, tiktu novērsta dekodifikācijas ceļā pieļautā kļūda, proti, nesaglabājot sodu apmērus LAPK nostiprinātajā apmērā un tādējādi radot pārkāpējos pārliecību par tiesību normās paredzētā pārkāpuma nepietiekošu svarīgumu un mazinot iespēju sasniegt tādu soda sankcija mērķi kā pārkāpēju atturēšana no jauno pārkāpumu izdarīšanas. Minētais apstāklis ir konstatēts un atrunāts arī Vidzemes apgabaltiesas 2021.gada 15.janvāra spriedumā (lietas arhīva Nr.105AA-0002-21/6, ECLI:LV:VAT:2021:0115.1A71014220.5.S), kur Vidzemes apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 4.panta otro daļu, samazināja pārvadātājam piemērojamo sodu sakarā ar uz izskatīšanas brīdi spēkā esošo pārvadātājam labvēlīgāku sodu par transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas pārsniegšanu.
Kontroles dienests regulāri veic kravu pārvadājumu smagsvara kontroles un, apkopojot Kontroles dienesta datus par konstatētajiem Autopārvadājumu likuma pirmās, otrās, trešās daļas pārkāpumiem 2021. un 2022.gadā, redzams, ka:
1) 2021.gadā tika konstatēti 33 pārkāpumu gadījumi, no kuriem astoņi par Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmo daļu, astoņi par Autopārvadājumu likuma 54.panta otro daļu un 17 par Autopārvadājumu 54.panta trešo daļu;
2) 2022.gadā tika konstatēti 35 pārkāpumu gadījumi, no kuriem 13 par Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmo daļu, 11 par Autopārvadājumu likuma 54.panta otro daļu un 11 par Autopārvadājumu 54.panta trešo daļu.
Tāpat no apkopotās statistikas redzams, ka minētajā periodā:
1) A pārvadātājam konstatēti divi Autopārvadājumu likuma 54.panta trešās daļas pārkāpumi un viens Autopārvadājumu likuma 54.panta otrās daļas pārkāpums;
2) B pārvadātājam konstatēti divi Autopārvadājumu likuma 54.panta trešās daļas pārkāpumi;
3) C pārvadātājam konstatēti divi Autopārvadājumu likuma 54.panta trešās daļas pārkāpumi. Pārvadātāji personas datu aizsardzības nolūkos tiek šifrēti.
Redzams, ka Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmās, otrās un trešās daļas pārkāpumu skaits nesamazinās, turklāt, spēkā esošie administratīvie sodi neattur pārkāpējus no atkārtotas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas, par ko liecina atsevišķu pārvadātāju pārkāpumu atkārtošanās.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2015/719 (2015.gada 29.aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos 12.paragrāfu pārkāpumi saistībā ar pārslogotiem transportlīdzekļiem ir pienācīgi jāskata dalībvalstīm, lai nepieļautu nekādus konkurences kropļojumus un garantētu ceļu satiksmes drošību, savukārt 14.paragrāfs nosaka, ka, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, nediskriminējošām, samērīgām un atturošām.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 13.pantam administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.
Kontroles dienesta kā autopārvadājumus kontrolējošās institūcijas ieskatā, transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamās pilnās masas vai faktiskās masas pārsniegšana ir nopietns administratīvais pārkāpums un šobrīd spēkā esošie administratīvie sodi (Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmā, otrā un trešā daļa) par šo pārkāpumu nav samērīgi ar apdraudējumu, kādu tās rada tiesiski aizsargātajām interesēm, proti, tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība, jo pa ceļu pārvietojas transportlīdzeklis ar pārsniegtu atļauto masu, kas savukārt var novest pie ceļu satiksmes negadījuma un pastiprināt no tā izrietošo seku smagumu, kā arī nodarīts kaitējums transporta būvēm, līdz ar to arī budžetam, no kura tiek finansēta transporta būvēm konstatēto bojājumu novēršana. Transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) atļautās masas un gabarīti ir noteikti, ievērojot Eiropas Savienībā apstiprinātos standartus un attiecīgo iekšzemes ceļu būvju infrastruktūru, tāpēc jo īpaši svarīga nozīme ir kontroles pasākumiem un sankciju efektivitātei.
Kā Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmās, otrās un trešās daļas sankciju nesamērīgumam Kontroles dienests min šādus piemērus.
- Par transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pilnās vai faktiskās masas pārsniegšanu līdz pieciem % (Autopārvadājumu likuma sešpadsmitā daļa) paredzēts sods vadītājam no sešām (30 euro) līdz četrpadsmit (70 euro) naudas soda vienībām, pārvadātājam — no četrpadsmit (70 euro) līdz piecdesmit sešām (280 euro) naudas soda vienībām, savukārt par pilnās vai faktiskās masas pārsniegšanu no pieciem līdz 10 % (Autopārvadājumu likuma pirmā daļa) sods paredzēts vadītājam no astoņām (40 euro) līdz četrpadsmit (70 euro) naudas soda vienībām, bet pārvadātājam — no četrpadsmit (70 euro) līdz četrdesmit divām (210 euro) naudas soda vienībām. Tādējādi, sanāk, ka vadītājam soda apmērs par pārvadājuma veikšanu ar pārsniegtu transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pilno vai faktisko masu līdz pieciem % ir gandrīz tāds pats kā tādā gadījumā, ja pārsniegts būtu no pieciem līdz 10 %. Atšķirība ir tikai minimālajā naudas soda robežā, proti, divu naudas soda vienību atšķirība, kas atbilst 10 euro. Savukārt pārvadātājam minimālā naudas soda robeža par abiem pārkāpumiem ir vienāda, taču atšķiras maksimālā naudas soda robeža, proti, pārvadātājam par procentuāli mazāku (līdz pieciem %) transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pilnās vai faktiskās masas pārsniegšanu var nākties maksāt lielāku sodu, t.i., līdz 280  euro, nekā gadījumā, ka pilnās vai faktiskās masas pārsvars būs lielāks (no pieciem līdz 10 %), jo šādā gadījumā naudas soda maksimālā robeža ir 210 euro.
- Tāpat arī var būt gadījumi, kad tiek pārsniegta transportlīdzekļa sastāva pilnā vai faktiskā masa, taču netiek pārsniegta ass vai asu grupas slodze.
 Piemēram, tiek veikts pārvadājums ar:
1)       divasu transportlīdzekli un trīsasu puspiekabi. Transportlīdzekļa sastāva atļautā faktiskā masa, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 2.pielikuma (turpmāk – CSN 2.pielikums) 8.6.punktu, ir 40 t. Apskatot atļauto masu katrai asij vai asu grupai atsevišķi, sanāk, ka transportlīdzekļa vienass tilta slodze dzītajam tiltam ar vai bez dubultriteņiem ir 10 t (CSN 2.pielikuma 9.1., 9.2.punkts), puspiekabei: dzenošajam tiltam – 11,5 t (CSN 2.pielikuma 9.3.punkts), trīsasu tilta asu slodzes summa – 24 t, ja starpasu attālums ir lielāks par 1,3 m, bet nepārsniedz 1,4 m (CSN 2.pielikuma 11.2.punkts). Veicot matemātisku aprēķinu, saskaitot atļautās ass vai asu grupas masas, izriet sekojošais: 10+11,5+24=45,5 t (kopējais transportlīdzekļa sastāva svars). Tādējādi, konstatējams transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas pārsvars 5,5 t (13,75 %), par ko administratīvā atbildība paredzēta Autopārvadājumu likuma 54.panta otrajā daļā. Sods - vadītājam no četrpadsmit (70 euro) līdz divdesmit astoņām (140 euro) naudas soda vienībām, bet pārvadātājam no četrdesmit divām (210 euro) līdz astoņdesmit sešām (430 euro) naudas soda vienībām;
2)       trīsasu transportlīdzekli un trīsasu piekabi (baļķvedējs). Pieņemsim, ka transportlīdzekļa sastāvam ir lielgabarīga un smagsvara atļauja, kas dod tiesības pārvietoties ar faktisko masu 52 t. Apskatot atļauto masu katrai asij vai asu grupai atsevišķi, izriet, ka transportlīdzekļa vienass tilta slodze dzītajam tiltam ar vai bez dubultriteņiem ir 10 tonnas (CSN 2.pielikuma 9.1., 9.2.punkts), transportlīdzekļa divasu tilta asu slodzes summa mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m, un ja dzenošajai asij ir dubultriteņi vai ja abām dzenošajām asīm ir dubultriteņi un katras ass slodze nepārsniedz 9,5 t, ir 19 t (CSN 2.pielikuma 10.1.4.punkts), piekabei: divasu slodzes summa – 18 t, ja starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m, (CSN 2.pielikuma 10.2.3.punkts). Veicot matemātisku aprēķinu, saskaitot atļautās ass vai asu grupas masas, izriet sekojošais: 10+19+18+18=65 t (kopējais transportlīdzekļa sastāva svars). Tādējādi, konstatējams transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas pārsvars 13 t (25 %), par ko administratīvā atbildība paredzēta Autopārvadājumu likuma 54.panta trešajā daļā. Sods - vadītājam no divdesmit astoņām (140 euro) līdz piecdesmit sešām (280 euro) naudas soda vienībām, bet pārvadātājam no astoņdesmit sešām (430 euro) līdz simt četrdesmit (700 euro) naudas soda vienībām.
No minētajiem piemēriem secināms, ka administratīvie sodi gadījumos, kad netiek pārsniegtas asu slodzes, taču ir konstatējams transportlīdzekļu sastāvu pilnās vai faktiskā masas pārsvars, turklāt, tas ir ievērojams, nav adekvāti, samērīgi un atturoši, ko pārkāpēji var izmantot savās interesēs, prasmīgi, t.i., lai netiktu pārsniegtas asu slodzes, iekraujot kravu.

Rezumējot visu iepriekš norādīto, Kontroles dienests aicina pielīdzināt administratīvos sodus par transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pilnās vai faktiskās masas pārsniegšanu (Autopārvadājumu likuma 54.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļās) sodiem, kādi ir paredzēti par ass slodzes pārsniegšanu (Autopārvadājumu likuma 54.panta septiņpadsmitajā, astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļās).

Likuma 54.panta pirmajā, otrajā, trešajā daļā nepieciešams palielināt sankcijas apmēru, pielīdzinot to šā Likuma septiņpadsmitās, astoņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas sankcijai.

9. Ievērojot to, ka autopārvadājumus kontrolējošās institūcijas arvien vairāk ikdienas darbā konstatē atļautās faktiskās masas pārsniegšanu vieglajiem automobiļiem, kuru atļautā masa ir līdz 3,5 t, taču pašreizējā regulējumā par šādu pārkāpumu nav paredzēta administratīvā atbildība, sabiedrības interesēs būtu noteikt administratīvo atbildību tiesību subjektiem līdzīgi kā tas ir noteikts automobiļiem ar lielāku atļauto faktisko masu, piemēram, Likuma 54.panta no pirmās līdz trešajai daļai. Turklāt, sankcijas robežām ir jābūt vienādām neatkarīgi no transportlīdzekļa veida un atļautās faktiskās masas, jo uz konkrētas kategorijas transportlīdzekļiem ir attiecināmi dažādi pārvietošanās ierobežojumi, kas ir pielāgoti konkrētās ceļu būves nestspējai. Šādas atbildības noteikšana disciplinētu konkrētos tiesību subjektus ar represīviem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.
Kompetentajām amatpersonām, lemjot jautājumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, soda un mēra izvēli, šajā gadījumā tikai naudas soda apmēru, ir jāņem vērā virkne apstākļu, kam ir nozīme administratīvās atbildības piemērošanai, soda mērķa sasniegšanai un taisnīga soda izvēlei. Likumdevējs Administratīvās atbildības likuma 19., 20. un 21.pantā jau ir definējis daļu no apstākļiem, kuru konstatācija var ietekmēt administratīvā soda izvēli, taču daļu apstākļu, piemēram, pārkāpuma raksturu (bīstamības pakāpe, kaitējuma apmērs apdraudētajām tiesiskajām interesēm), pie atbildības saucamās personas reputāciju (t.sk., līdzšinējā attieksme pret likumu ievērošanu), mantisko stāvokli (gadījumos, ja tiesību piemērotājam ir pieejama šāda informācija), un pārkāpuma izdarīšanas apstākļu izvērtējumu, likumdevējs ir atstājis tiesību piemērotāja ziņā.
Tādējādi administratīvais sods, kas tiktu piemērots konkrētajam tiesību subjektam, būtu objektīvi izvērtēts un samērīgs ar nodarījumu, kādu tas ir radījis tiesiski aizsargātajām interesēm.

Likumprojekts paredz 54.panta 33., 34. un 35.daļā noteikt administratīvo atbildību par transportlīdzekļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, pilnās masas pārsniegšanu.

10. Lai nepieļautu negodīgu konkurenci, nepieciešams noteikt administratīvo atbildību par maksimāli pieļaujamā transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) ar kravu vai bez kravas augstuma ierobežojuma pārkāpumiem. Sodu sankcijām ir jābūt atbilstošām radītajam apdraudējumam, jo pretējā gadījumā pārvadātāji mēģinās ignorēt prasības, kas noteiktas 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”.

Likumprojekts 54.panta 36., 37. un 38.daļā paredz noteikt administratīvo atbildību par maksimāli pieļaujamā transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) ar kravu vai bez kravas augstuma ierobežojuma pārkāpumiem, pārsniedzot 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 2. pielikuma 3. punktā noteiktās prasības 4 metri.

11. Ņemot vērā, ka Likuma 57. panta otrajā daļā jau ir noteikta administratīvā atbildība par pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili veikšanas noteikumu pārkāpšanu, aizliegumu neievērošanu vai nenodrošināšanu ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu un ietver arī aizliegumu veikt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili bez speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes, ir nepieciešams precizēt 55.panta septīto un astoto un 56.panta otro daļu, nosakot ka tās attiecas tikai uz komercpārvadājumiem ar autobusu veikšanu.

Lai radītu tiesisko noteiktību un atvieglotu sodu piemērošanu, Likumprojekts paredz precizēt Likuma 55.panta septīto un astoto daļu un 56.panta otro daļu, nosakot, ka administratīvais sods tiek piemērots par pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu.

12. Tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēju darbības regulējums tika ieviests ar grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā 2019.gada 28.jūnijā. Pēc regulējuma ieviešanas un faktiskās darbības rezultātā iegūtās pieredzes konstatēti trūkumi normu izpildē, kas nesniedz vēlamo rezultātu. 
Konstatēts, ka rodas situācijas, kad pakalpojumu sniegšanai tiek piedāvāti autovadītāji, kuriem ir beigusies reģistrācija vai tie ir izslēgti no Taksometru vadītāju reģistra un tiek piedāvāti Likuma prasībām neatbilstoši transportlīdzekļi. Likumā noteiktie kvalitātes kritēriji pakalpojuma sniegšanai pirms ieviešanas ir tikuši vērtēti un to ieviešana pamatota. Izsniedzot licences kartīti, kā arī reģistrējot autovadītāju  taksometru vadītāju reģistrā, institūcija pārbauda atbilstību vairākiem  kritērijiem. Piemēram, vadītāju reģistrē reģistrā, ja tam reģistrēto pārkāpumu uzskaites punktu skaits ir mazāks par 8, savukārt, konstatējot, ka autovadītājam ir 8 un vairāk punkti, autovadītāju no reģistra izslēdz.
Tāpat, attiecībā uz autotransporta līdzekli, tiek vērtēta tā atbilstība Ceļu satiksmes likumā noteiktajām tehniskajām prasībām. Transportlīdzeklim ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, jābūt veiktai atbilstošai valsts tehniskajai apskatei, kas jāveic reizi sešos mēnešos. Attiecībā uz pārvadātāju tiek pārbaudīta nodokļu nomaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa nomaksa.
Autotransporta direkcija saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumu Nr. 541 “Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili” (turpmāk – MK noteikumi Nr.541) 14. punktu īsteno uzraudzības darbības, tostarp veic uzraudzības braucienus, izmantojot pakalpojuma sniedzēja organizēto pārvadājuma pakalpojumu, kā arī saņem informāciju par neatbilstībām no kontrolējošajām institūcijām.  Kopš noteikumu spēkā stāšanās, kopumā ir nosūtīti 18 paskaidrojumu pieprasījumi visiem tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējiem, norādot konkrētu termiņu neatbilstību novēršanai. Tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma  sniedzēji trūkumus novērš, atsaucoties uz cilvēcisko faktoru, bet trūkumi atkārtojas un līdz ar to, līdz nākošajai fakta konstatācijai pastāv iespēja, ka šajā laikā tiek turpināta piekļuve pakalpojumu sniegt neatbilstošiem komersantiem.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 57.¹ pantu, paredzot administratīvo atbildību par prasībām neatbilstoša pārvadātāja, autovadītāja vai autotransporta līdzekļa piedāvāšanu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē paredzot tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, kā arī vienlaikus precizēt 60.pantā noteikto institūciju kompetenci. Nosakot administratīvā naudas soda apmēru ir ņemts vērā, ka Likuma 40. panta 14. daļa noteic pārvadātāja un tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja solidāro atbildību, tādējādi soda apmērs ir noteikts tāds pats kā pārvadātājam par pārkāpumiem, kas noteikti Likuma 57. pantā. Likuma 35. panta pirmā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis plānošanas reģiona vai valstspilsētas (Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas vai Ventspils) pašvaldības izsniegtu speciālo atļauju (licenci) un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli. Šā panta piektā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un šā panta astotā daļa noteic, ka tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili ir tādai personai, kuras stāžs, vadot B transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā. Lai nodrošinātu Likumā noteikto prasību izpildi un saskaņā ar 35.2 panta ceturtajā daļā noteikto, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pasažierim piedāvāt licencētus pārvadātājus un transportlīdzekļus, kā arī tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrētus autovadītājus un tātad pirms pārvadājuma pakalpojuma piedāvāšanas ir jāpārliecinās vai pārvadātājam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) vai licences kartīte un vadītājs ir reģistrēts Taksometru vadītāju reģistra, kā arī vai minētie dokumenti nav anulēti.
Izvērtējot jaunā administratīvā pārkāpuma atbilstību šādiem kritērijiem:
1) nodarījuma bīstamība;
2) sabiedriskais kaitīgums;
3) nodarījuma sekas;
4) nodarījuma aktualitāte;
5) nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām
Konstatējams, ka šādas administratīvās atbildības ieviešana ir būtiska šādu iemeslu dēļ:
Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums- konstatējams, ka pastāv problēmsituācija, kas ir bīstama un kaitīga sabiedrības interesēm. Iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedrības intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību. Likuma 40.panta četrpadsmitā daļa nosaka, ka tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs un pārvadātājs, kas sniedz pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni, ir solidāri atbildīgi par pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanu, bet uz šo brīdi administratīvā atbildība ir paredzēta tikai pārvadātājiem par pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanu. Paredzot administratīvo sodu tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam par Likuma prasībām neatbilstošu pārvadātāju un autotransporta līdzekļu piedāvāšanu, tas atturētu tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējus no šādām darbībām, kur sekas var būt pasažiera drošība, kas var radīt draudus pasažiera veselībai vai dzīvībai.
Likums šobrīd paredz tikai tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas anulēšanu par Likumā noteikto prasību vai aizliegumu neievērošanu. Līdz ar to atbilstoši Likumā noteiktajam, ja kontrolējošās institūcijas konstatē kaut vienu likuma prasībām neatbilstošu autovadītāju vai pārvadātāju, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja reģistrācija ir jāanulē. Šāda komersantam nelabvēlīga administratīvā akta izdošana par konstatētu kaut tikai vienu gadījumu (nav noteikts konstatētais pārkāpumu skaits) apturētu visu konkrētajā tīmekļvietnē reģistrēto pārvadātāju (apmēram 500 - 1600 autovadītājus, atkarībā no tīmekļvietnes/ mobilās lietotnes), kas sniedz pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili vai taksometru, darbību un radītu ekonomiskas sekas.
Nodarījuma sekas- Autotransporta direkcija ir konstatējusi, ka līdz šim konstatētie gadījumi, kad tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē tiek piedāvāti prasībām neatbilstoši pārvadātāji, autovadītāji vai autotransporta līdzekļi salīdzinājumā ar kopējo sniegto pārvadājumu skaitu nav būtisks pārkāpums, par kuru saskaņā ar Likuma 35. 2 panta otro daļu ir paredzēta tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas anulēšana. Tomēr atkārtoti novērotie gadījumi, kad tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē tiek piedāvāti prasībām neatbilstoši pārvadātāji, autovadītāji vai autotransporta līdzekļi, rada negodīgas konkurences apstākļus un draudus pasažiera drošībai, kā arī padara iespējamu nereģistrētu ienākumu gūšanu. 
Autotransporta līdzeklim, kuru izmanto pasažieru komercpārvadājumos, jābūt aprīkotam un atpazīstamam, kas dod iespēju arī kontroles institūcijām atpazīt to un apturēt pārbaudei, taču nelicencēts autotransporta līdzeklis neatšķiras no pārējiem, līdz ar to nelicencēta komercdarbība ir konstatējama tikai, ja tiek veikts kontrolpasūtījums un piegādāts konkrētais autotransporta līdzeklis.
Ieviešot administratīvo sodu, tiks sasniegti sabiedriskās kārtības mērķi un veicinās tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējus pievērst pastiprinātu uzmanību savā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē reģistrētajiem pārvadātājiem, autotransporta līdzekļiem un autovadītājiem, regulāri pārbaudot to atbilstību Likuma prasībām Autotransporta direkcijas uzturētajā Autopārvadātāju informatīvajā datubāzē un  Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt. Konstatējot pārkāpumu, kontrolējošas kompetentās institūcijas administratīvā procesa ietvarā ierosinās administratīvā pārkāpuma lietu un piemēros sodu, kas atturēs no atkārtota pārkāpuma,  taču netiks ietekmēti licencētie pakalpojumu sniedzēji un pasažieri.
Nodarījuma aktualitāte- sabiedrības interesēs ir noteikt administratīvo atbildību tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam par konstatētajiem pārkāpumiem tā darbībā, tādējādi disciplinējot konkrēto tiesību subjektu. Savukārt, gadījumos, kad tiek konstatēti būtiski tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja komercdarbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, tiesību subjektam var tikt anulēta reģistrācija, izdodot personai nelabvēlīgu administratīvo aktu. Ar dažādiem tiesiskajiem procesiem, šajā gadījumā administratīvo procesu un administratīvā pārkāpuma procesu, par vienām un tām pašām darbībām, tiesību piemērotājam tiktu dota rīcības brīvība katra konkrētā gadījuma objektīvā izvērtēšanā un atbilstoša procesa izvēlē.
Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām – tādu apstākļu radīšana, kad tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē tiek piedāvāti prasībām neatbilstoši pārvadātāji, autovadītāji vai autotransporta līdzekļi aizskar visas sabiedrības intereses. Kompetentajām amatpersonām, lemjot jautājumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, soda un mēra izvēli, šajā gadījumā tikai naudas soda apmēru, ir jāņem vērā virkne apstākļu, kam ir nozīme administratīvās atbildības piemērošanai, soda mērķa sasniegšanai un taisnīga soda izvēlei. Likumdevējs Administratīvās atbildības likuma 19., 20. un 21.pantā jau ir definējis daļu no apstākļiem, kuru konstatācija var ietekmēt administratīvā soda izvēli, taču daļu apstākļu, piemēram, pārkāpuma raksturu (bīstamības pakāpe, kaitējuma apmērs apdraudētajām tiesiskajām interesēm), pie atbildības saucamās personas reputāciju (t.sk., līdzšinējā attieksme pret likumu ievērošanu), mantisko stāvokli (gadījumos, ja tiesību piemērotājam ir pieejama šāda informācija), un pārkāpuma izdarīšanas apstākļu izvērtējumu, likumdevējs ir atstājis tiesību piemērotāja ziņā.
Konstatējot pārkāpumu un pieņemot lēmumu  administratīvajā procesā, tiesību piemērotājam ir tikai divas iespējas, vai nu atzīt tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja pārkāpumus par būtiskiem un anulēt tā reģistrāciju vai tieši pretēji - atturēties no administratīvā akta izdošanas. Tādējādi konstatējams, ka administratīvais sods, kas tiktu piemērots tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam, kas faktiski uztur klientu datu bāzi un kuru rīcībā ir reģistrēto pakalpojuma pieprasījumu vēsture un telefona numuri, būtu samērīgs, jo tas neietekmētu faktisko pakalpojumu izpildītāju komercdarbību un pakalpojuma pieejamību pasažieriem, tomēr tas spētu mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību.

13. Autopārvadājumu likuma 58.pantā jau ietverti  pārkāpumi, kas saistīti ar noteiktās informācijas reģistrācijas diagrammas vai tahogrāfa ierakstos nenodrošināšanu vai daļēju nodrošināšanu, kā arī noteikta administratīvā atbildība par reģistrācijas diagrammas vai tahogrāfa ierakstos to valsts simbolu neattēlošanu, kuru robežas transportlīdzekļu vadītājs ir šķērsojis ikdienas darba laikposmā. Atbilstoši Regulā (ES) Nr. 2020/1054 noteiktajam, atbildības apmēru nepieciešams harmonizēt ar Regulu (ES) Nr.2022/694, kas ietver izdarīto pārkāpumu gradāciju pēc to smaguma pakāpes. Soda apmērs jaunajiem pārkāpumiem, tiek pielīdzināts jau esošajiem sodiem, kas Regulā(ES) Nr.2022/694 ir klasificēti zem tādas pašas smaguma pakāpes. Lēmumu par soda piemērošanu pieņem Valsts policija, konstatējot pārkāpumu. Nacionālajos tiesību aktos, šobrīd nav paredzēta administratīvā atbildība par Regulas (ES) 2020/1054 2.pantā ietverto grozījumu Regulā (ES) Nr. 165/2014, ka no 2024.gada 31.decembra kontroles laikā ir jāuzrāda digitālā tahogrāfa dati, reģistrācijas diagrammas, jebkuri manuālie pieraksti vai izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 56 dienām. Pašlaik ir spēkā prasība, ka jāuzrāda digitālā tahogrāfa dati, reģistrācijas diagrammas, jebkuri manuālie pieraksti vai izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 28 dienām, kas būs spēkā līdz 2024.gada 30.decembrim.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 58.pantu ar jaunu 2.¹daļu, 58.panta piecpadsmitās daļas 3., 4., 5. un 6.punktu izteikt jaunā redakcijā un precizēt 25. un 27.daļu, nosakot administratīvo atbildību par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, izmantojot tahogrāfu, kuram nav veikta pirmreizējā vai periodiskā pārbaude vai kalibrācija, vai noplombēšana, par datu par attiecīgo dienu un par iepriekšējām 56 dienām neuzrādīšanu un par manuāli ievadītu datu un izdrukas par attiecīgo dienu un par iepriekšējām 56 dienām neuzrādīšanu, nosakot ka prasība par 56 dienu atskaites periodu  piemērojama no 2024.gada 31.decembra atbilstoši Regulā (ES) Nr. 2020/1054 noteiktajam. Regulas (ES) 2022/694 I pielikuma 2. punktā ir norādīts, ka iepriekš minētie pārkāpumi uzskatāmi par ļoti smagiem pārkāpumiem, par kuriem atbilstoši Likumā jau iepriekš noteiktajiem administratīvā naudas soda apmēriem par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet pārvadātājam - no četrdesmit divām līdz  astoņdesmit sešām naudas soda vienībām. ES līmenī harmonizētā nopietnu pārkāpumu klasifikācija ir pamats nacionālās riska novērtējuma sistēmas  pilnveidošanai atbilstoši  2022. gada 2. maija Komisijas Īstenošanas Regulai (ES) 2022/695, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK piemērot attiecībā uz vienoto formulu transporta uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai, kurā iekļaujams pārvadātāja pārkāpumu skaits, smaguma pakāpe un biežums, to kontroles pasākumu rezultāti, kuros pārkāpumi nav konstatēti.
Izvērtējot jaunā administratīvā pārkāpuma atbilstību šādiem kritērijiem:
1) nodarījuma bīstamība;
2) sabiedriskais kaitīgums;
3) nodarījuma sekas;
4) nodarījuma aktualitāte;
5) nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām
konstatējams, ka šādas administratīvās atbildības ieviešana ir būtiska šādu iemeslu dēļ:

Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums – Transportlīdzekļu vadīšanas laikposmu un obligāto pārtraukumu un atpūtas laikposmu nosacījumu radīšanas un ievērošanas mērķis ir uzlabot sociālos apstākļus darbiniekiem, uz kuriem tie attiecas, kā arī uzlabot vispārējo satiksmes drošību. Lai to panāktu, galvenokārt jāparedz noteikumus, kas attiecas uz maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas laikposmu vienā dienā, vienā nedēļā un divu secīgu nedēļu laikposmā, kā arī noteikumus, kas liek transportlīdzekļu vadītājiem veikt regulāru iknedēļas atpūtas laikposmu vismaz reizi divās secīgās nedēļās, un noteikumus, ka paredz, ka ikdienas atpūtas laikposms nekādā ziņā nedrīkstētu būt īsāks par deviņām nepārtrauktām stundām.
 Autotransporta joma sevī ietver kravu pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem, tādējādi skarot lielu sabiedrības daļu. Turklāt ir jāņem vērā, ka transportlīdzekļu vadīšanai ir pārrobežu raksturs, kas ir priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu uzlabošanai un konkurences izkropļojumu, ko rada noteikumu neievērošana, novēršanai. Ņemot vērā pieaugumu pasažieru un kravu pārrobežu pārvadājumos, ir vēlams satiksmes drošības labā ietvert transportlīdzekļa vadīšanas laikposmus, atpūtas laikposmus un pārtraukumus, kas veikti citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, un noteikt vai atbilstīgie noteikumi ir pilnībā un pareizi ievēroti, kā arī, lai uzlabotu pārbaudes uz ceļiem un pārbaudes uzņēmumu telpās.
Nodarījuma sekas – Novēršot transportlīdzekļu vadīšanas, proti transportlīdzekļu vadīšanas laikposmu, pārtraukumu un atpūtas periodu  pārkāpumus, kas kaitē sabiedrības interesēm, tiek veicināta sabiedrības, t.i., transportlīdzekļu vadītāju un pārējo ceļu satiksmes dalībnieku, labklājības un drošības aizsardzība. Turklāt uzreiz ievērojot transportlīdzekļu vadīšanas nosacījumus var tikt savlaicīgi novērsti transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu un sociālo garantiju pārkāpumi, konkurences kropļojumi, kā arī, tas veicinātu ceļu satiksmes drošību, būtiski mudinot pārvadātājus ieviest drošības kultūru, kas tiek ievērota visos līmeņos. It īpaši, lai nepieļautu transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas noteikumu pārkāpumus vai ceļu satiksmes drošības apdraudējumu.
Nodarījuma aktualitāte – Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 ex-post izvērtējumā apstiprinājās, ka ES sociālo notiekumu nekonsekventās un neefektīvās izpildes pamatā galvenokārt bija neskaidri noteikumi, neefektīvs un nevienāds kontroles rīku pielietojums un nepietiekama administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm. Lai uzlabotu skaidrību un konsekvenci, skaidri, piemēroti, samērīgi un vienādi piemēroti noteikumi ir būtiski, lai sasniegtu politikas mērķus – uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un it īpaši nodrošināt neizkropļotu un godīgu konkurenci starp pārvadātājiem un veicināt ceļu satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, ir būtiski, lai kompetentās iestādes, veicot pārbaudes uz ceļiem, varētu noteikt, vai transportlīdzekļa vadīšanas laiki un atpūtas laikposmi bija pienācīgi ievēroti gan pārbaudes dienā, gan iepriekšējās 56 dienās.
Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām – Tādu apstākļu radīšana, kad netiek ievēroti transportlīdzekļa vadīšanas nosacījumi, proti, vadīšanas laikposmu, pārtraukumu un atpūtas periodi, tādējādi radot bīstamību transportlīdzekļu vadītājiem, visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kā arī kropļojot konkurenci autopārvadājumu nozarē, tāpēc aizskar visas sabiedrības intereses.

Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par tahogrāfa izmantošanu un attiecīgā perioda tahogrāfa datu esamību  veiks  Valsts policija un pašvaldības transporta kontroles dienests.
Valsts policijas un pašvaldības transporta kontroles dienests kompetencē ir veikt pārbaudes uz ceļa, tādējādi pēc iespējas operatīvi kontrolēt un pārbaudīt vai transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiks tiek pareizi uzskaitīts, izmantojot reģistrācijas ierīci – tahogrāfu.

14. Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 5.pants noteic, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas darbā pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi, atturoši un nediskriminējoši. Sankciju apmērs par pārkāpumiem transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas jomā harmonizējams ar Regulā (ES) Nr.2022/694 noteikto pārkāpumu klasifikāciju pēc to smaguma pakāpes. ES līmenī harmonizētā nopietnu pārkāpumu klasifikācija ir pamats nacionālās riska novērtējuma sistēmas izveidei, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, noteikumu saskaņotāku piemērošanu ERRU efektīvu darbību.

 Likumprojekta  iekļautais 58.¹pants paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā noteikumu pārkāpšanu, pēc iespējas precīzi salāgojot ar Eiropas Savienības veidoto regulējumu. Eiropas Savienības Parlaments un Padome, pieņemot Direktīvu (ES) Nr. 2020/1057, ir īpaši uzsvērušas, ka, lai nodrošinātu autopārvadājumu nozarei specifisko noteikumu par darba ņēmēju nosūtīšanu darbā efektīvu un sekmīgu izpildi un novērstu nesamērīgu administratīvo slogu pārvadātājiem, autotransporta nozarē jānosaka īpašas administratīvas un kontroles prasības. Augsti mobilā autotransporta nozare rada specifiskus juridiska rakstura jautājumus un grūtības, tādējādi jautājumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas darbā būtu jārisina ar īpaši autotransporta nozarei izstrādātiem normatīvajiem aktiem. Turklāt ir jāstiprina ES līmeņa kontroles pasākumi un sadarbība ar mērķi apkarot krāpšanu, kas ir saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā. Šīs īpašās prasības, ieskaitot sankcijas par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā noteikumu pārkāpšanu, ietveramas autopārvadājumu nozari regulējošos normatīvajos aktos, jo tas ir viens no pārvadātāja darbības autopārvadājumu tirgū izvērtēšanas aspektiem, kā arī minētās atbildības ietveršana nozares normatīvajā aktā nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu, starp dalībvalstīm, izmantojot ERRU. Lai nodrošinātu citu ES dalībvalstu pārvadātāju Latvijā izdarīto pārkāpumu klasifikāciju atbilstoši ES noteiktajam pārkāpumu iedalījumam un izmantojot ERRU to nosūtītu pārvadātāja reģistrācijas dalībvalstij, atbilstoši pārvadātāja riska skaitļa aprēķina formulai jāveic pārvadātāja atbilstības izvērtējums labas reputācijas prasībai. Ja pārkāpumu dalījums nebūs atbilstošs ES prasībās noteiktajam, tad informācijas apmaiņa būs apgrūtināta un būs nepieciešams papildus manuālais darbs tās apstrādei un nosūtīšanai. Kā arī Latvijas pārvadātāju labas reputācijas izvērtējums jāveic atbilstoši noteiktajam pārkāpumu sadalījumam pēc to smaguma. Lai nodrošinātu operatīvu informācijas apriti, grozot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra  Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”), ir izveidoti trīs jauni specifiski IMI sistēmas moduļi, kas arī norāda uz specifiska ar autopārvadājumu nozari saistīta regulējuma nepieciešamību katrā ES dalībvalstī, lai nodrošinātu Mobilitātes pakotnes I prasību izpildi:
1) par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas deklarācijām;
2) par stabilas uzņēmējdarbības autopārvadājumu jomā izvērtēšanas kritērijiem;
3) par sociālajiem nosacījumiem autopārvadājumu nozarē.
Lai nodrošinātu prasību, kas saistītas ar autopārvadātāju labas reputācijas kritēriju izvērtējumu, ko nosaka  Regula Nr. 1071/2009[1], ievērojot pārkāpumu klasifikāciju pēc to smaguma, ko nosaka Regula Nr. 2016/403[2], un vienotas formulas piemērošanu  pārvadātāja riska skaitļa un riska pakāpes noteikšanai, ko paredz Regula Nr. 2022/695[3], kā arī ar nacionālo elektronisko reģistru savienošanu atbilstoši Regulai Nr. 2016/480[4], un lai rastu iespēju informācijas automatizētai apmaiņai starp nacionālajām un citu valstu informācijas sistēmām, nepieciešams nodrošināt pārkāpumu iedalījumu atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajam dalījumam pēc pārkāpumu veidiem arī nacionālajos reģistros. Tikai tad būs iespējams nākotnē izveidot automatizētu informācijas nodošanu par pārkāpumiem, ko citu dalībvalstu pārvadātāji būs izdarījuši Latvijā. Viens no tādiem iespējamiem pārkāpumu veidiem, kuram nepieciešama detalizēta gradācija, ir saistīts ar transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarāciju iesniegšanu,kas ir elektronizēts process un norāda uz darba devēja nodomu veikt autopārvadājumu, uz kuru attiecināma transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas situācija atbilstoši Autopārvadājumu likuma V 1 nodaļā noteiktajam, jo tā ir daļa no sociālo aspektu regulējuma autopārvadājumu nozarē.  Tas atvieglos kontroles institūciju darbu, informāciju par izdarītajiem pārkāpumiem ievadot soda reģistra sistēmā no kuras varēs tikt nodrošināta automatizēta pārkāpumu nosūtīšana pārvadātāja reģistrācijas valstij, atbilstoši noteiktajai klasifikācijai, izmantojot vienoto informācijas apmaiņas sistēmu ERRU. Turklāt tas dos iespēju Valsts policijai veikt automatizētu katra Latvijas pārvadātāja riska skaitļa un riska pakāpes aprēķināšanu, lai tas tiktu iekļauts nacionālajā pārvadātāju reģistrā. Nākotnē katra pārvadātāja riska skaitlim un riska pakāpei būs jābūt pieejamai visām kontroles institūcijām, kas veic autopārvadājumu pārbaudes uz ceļiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Izvērtējot jaunā administratīvā pārkāpuma atbilstību šādiem kritērijiem:
1) nodarījuma bīstamība;
2) sabiedriskais kaitīgums;
3) nodarījuma sekas;
4) nodarījuma aktualitāte;
5) nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.
konstatējams, ka šādas administratīvās atbildības ieviešana ir būtiska šādu iemeslu dēļ:
Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums: Transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas nosacījumu radīšanas un ievērošanas mērķis, no vienas puses, ir nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību transportlīdzekļu vadītājiem, un, no otras puses, radīt atbilstošus uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļus pārvadātājiem, kā arī veicināt ES dalībvalstu sadarbību ar mērķi apkarot krāpšanu, kas ir saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā. Autotransporta joma sevī ietver kravu pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem, tādējādi skarot lielu sabiedrības daļu. Turklāt ir jāņem vērā, ka transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanai ir pārrobežu raksturs, kas ir priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu uzlabošanai un konkurences izkropļojumu, ko rada noteikumu neievērošana, novēršanai. Papildus svarīgi ir vērst uzmanību uz transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļiem, kuriem ir jābūt atbilstošiem un samērīgiem, ņemot vērā nobraukto attālumu un slodzi, kas ietekmē transportlīdzekļu vadītāju veselību, nodrošinot pasažieru vai kravu pārvadājumus.
Nodarījuma sekas: Novēršot transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā pārkāpumus, kas kaitē sabiedrības interesēm, tiek veicināta sabiedrības, proti, transportlīdzekļu vadītāju un pārējo ceļu satiksmes dalībnieku, labklājības un drošības aizsardzība. Turklāt uzreiz ievērojot transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā nosacījumus var tikt savlaicīgi novērsti transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu un sociālo garantiju pārkāpumi, konkurences kropļojumi, kā arī kopējās ceļu satiksmes drošības pārkāpumi, kā arī tiktu veicināts līdzsvars starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus.
Nodarījuma aktualitāte: Direktīvas (ES) Nr. 2020/1057 mērķis ir stiprināt un izveidot drošu, efektīvu un sociāli atbildīgu autotransporta nozari, lai to varētu īstenot, ir nepieciešams, nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī jārada atbilstoši uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļi pārvadātājiem. Līdz ar to noteiktie detalizētie administratīvie pārkāpumi atzīstami par aktuāliem, ņemot vērā pārrobežu raksturu un aktualitāti visā Eiropas Savienībā.
Transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā pārkāpumu novēršana ir vērsta uz visas sabiedrības būtisku interešu aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu (vai tiktu pēc iespējas efektīvāk atklāti un apkaroti), ir vajadzīgs vienots un efektīvs mehānisms, kas visās ES dalībvalstīs nodrošinās vienotu pieeju, stiprinot ES līmeņa kontroles pasākumus un sadarbību ar mērķi apkarot krāpšanu, kas ir saistīta  ar transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.
Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām: Tādu apstākļu radīšana, kad netiek ievēroti transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas darbā nosacījumi, tādējādi radot bīstamību transportlīdzekļu vadītājiem, visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kā arī kropļojot konkurenci autopārvadājumu nozarē, tāpēc aizskar visas sabiedrības intereses.
Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā pārkāpšanu veiks  Valsts policija.
Valsts policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Valsts policijas kompetencē ir veikt pārbaudes uz ceļa, tādējādi pēc iespējas operatīvi kontrolēt un pārbaudīt vai tiek ievēroti transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā nosacījumi, kas tieši skar personas tiesības uz pienācīgiem darba apstākļiem un sociālo aizsardzību. Ņemot vērā iepriekš minēto un Valsts policijas noteikto kompetenci, tieši Valsts policija būtu vispiemērotākā un atbilstošākā institūcija šādu pārkāpumu izskatīšanai.

Regula (ES) Nr.2022/694 noteic konkrētas Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 pārkāpumu grupas autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju nosūtīšanai darbā un šo pārkāpumu sadalījumu pēc smaguma pakāpes, kas ir iekļautas Likumprojekta 58.¹panta attiecīgajā daļā:

Regulā (ES) Nr.2022/694 definētais pārkāpums - nepilnīga informācija norīkojuma deklarācijā (Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 1.panta 11.punkta a)apakšpunkts), iekļauts Likumprojekta 58.¹ panta pirmajā daļā.
Šis administratīvais pārkāpums paredz atbildību par Likuma 52.5panta pirmās daļas  neievērošanu, kur ir noteikta kāda informācija ir ietverama transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā.
Administratīvā pārkāpuma saturs ietver to, ka transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju jābūt ietvertai pilnīgi visai Likuma 52.5panta pirmajā daļā norādītajai informācijai un, ja, piemēram, tajā nav norādīts transportlīdzekļa vadītāja apliecības numurs,  piemērojama Likumprojekta 58.1 panta pirmajā daļā ietvertā sankcija.
Attiecīgais pārkāpums Regulā (ES) Nr.2022/694 klasificēts kā smags pārkāpums, tādējādi, izvērtējot līdzvērtīgus administratīvos pārkāpumus, kas jau šobrīd ir iekļauti Likumā, piemēram,  58.panta 15.daļā, administratīvā naudas soda apmērs ir nosakāms pārvadātājam no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.
Norīkojuma deklarācija ne vēlāk kā līdz norīkojuma sākumam nav iesniegta dalībvalstij, uz kuru transporta līdzekļa vadītājs nosūtīts darbā (Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 1.panta 11.punkta a)apakšpunkts) iekļauts Likumprojekta 58.1panta otrajā daļā. Šis administratīvais pārkāpums paredz atbildību par Likuma 52.3 panta 1.punkta pārkāpumu.
Administratīvā pārkāpuma saturs ietver to, ja kontrolieris, veicot pārbaudi uz ceļa, konstatē, ka, salīdzinot tahogrāfa datus, kuros obligāti ir jābūt informācijai par Latvijas robežšķērsošanas laiku (stunda, minūte), ar transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju iesniegšanas laiku Eiropas Komisijas publiskajā saskarnē, kas savienota ar IMI sistēmu "Autotransports - Deklarācija par norīkošanu darbā" (https://www.postingdeclaration.eu/), deklarācija iesniegta pēc fiksētā  robežšķērsošanas laika, piemērojama 58.¹ panta ceturtajā daļā ietvertā sankcija.
Attiecīgais pārkāpums Regulā (ES) Nr.2022/694 klasificēts kā ļoti smags pārkāpums, tādējādi, izvērtējot līdzvērtīgus administratīvos pārkāpumus, kas jau šobrīd ir iekļauti Likumā, piemēram,  58.panta 2., 9., 10. un 13.daļā, administratīvā naudas soda apmērs ir noteikts pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
Pārvadātājs nav atjauninājis norīkojuma deklarācijas publiskajā saskarnē, kas savienota ar IMI sistēmu (Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 1.panta 12.punkta) iekļauts Likumprojekta 58.¹panta trešajā daļā. Šis administratīvais pārkāpums paredz atbildību par Likuma 52.³ panta 3.punkta pārkāpumu.
Administratīvā pārkāpuma saturs ietver to, ka transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju jābūt aktuālajai informācijai pārvadājuma veikšanas brīdī un, ja, piemēram, tajā ir norādīti dažādi transportlīdzekļu numuri, bet tieši tas transportlīdzeklis, ar kuru tiek veikts pārvadājums kontroles veikšanas laikā, nav norādīts, piemērojama 58.1 panta trešajā daļā ietvertā sankcija, jo deklarācija nav atjaunināta.
Attiecīgais pārkāpums Regulā (ES) Nr.2022/694 klasificēts kā smags pārkāpums, tādējādi izvērtējot līdzvērtīgus administratīvos pārkāpumus, kas jau šobrīd ir iekļauti Likumā, piemēram,  58.panta 23. un 34.daļā, administratīvā naudas soda apmērs ir noteikts pārvadātājam no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.

Transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt derīgu norīkojuma deklarāciju (Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 1.panta 11.punkta b)apakšpunkts) iekļauts Likumprojekta 58.1panta ceturtajā daļā. Šis administratīvais pārkāpums paredz atbildību par Likuma 52.6 panta 1.punkta pārkāpumu.
Administratīvā pārkāpuma saturs ietver to, ja pārbaudes uz ceļa laikā transportlīdzekļa vadītājs kontrolieri informē, ka pieprasīto transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarāciju uz Latviju papīra vai elektroniskā formā  uzrādīt nevar, jo aizmirsis to citā mašīnā, ko vadījis iepriekš, tāpēc piemērojama 58.1 panta ceturtajā daļā ietvertā sankcija.
Attiecīgais pārkāpums Regulā (ES) Nr.2022/694 klasificēts kā ļoti smags pārkāpums, tādējādi izvērtējot līdzvērtīgus administratīvos pārkāpumus, kas jau šobrīd ir iekļauti Likumā, piemēram,  58.panta 2., 9., 10. un 13.daļā,  administratīvā naudas soda apmērs ir noteikts pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
Transportlīdzekļa vadītāja rīcībā nav nodota derīga norīkojuma deklarācija (Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 1.panta 11.punkta b)apakšpunkts) iekļauts Likumprojekta 58.1panta piektajā daļā. Šis administratīvais pārkāpums paredz atbildību par Likuma 52.6 panta 1.punkta pārkāpumu.
Administratīvā pārkāpuma saturs ietver to, ja pārbaudes uz ceļa laikā transportlīdzekļa vadītājs kontrolieri informē, ka pieprasīto transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarāciju uz Latviju papīra vai elektroniskā formā  uzrādīt nevar, jo darba devējs to viņam nav izsniedzis vai nosūtījis līdz Latvijas robežšķērsošanas brīdim, tāpēc piemērojama 58.1 panta piektajā daļā ietvertā sankcija. 
Attiecīgais pārkāpums Regulā (ES) Nr.2022/694 klasificēts kā ļoti smags pārkāpums, tādējādi izvērtējot līdzvērtīgus administratīvos pārkāpumus, kas jau šobrīd ir iekļauti Likumā, piemēram,  58.panta 2., 9., 10. un 13.daļā, administratīvā naudas soda apmērs ir noteikts pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
Uz transporta uzņēmumiem attiecas daži īpaši noteikumi par nosūtīšanu darbā, un tie nes atbildību par jebkuru tādu noteikumu pārkāpumu sekām, kurus tie apņemas ievērot. Tomēr, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko īsteno uzņēmumi, kuri noslēdz līgumus ar kravas autopārvadātājiem par pārvadājumu pakalpojumiem, ir jāparedz skaidri un paredzami noteikumi par sankcijām pret nosūtītājiem, kravu ekspeditoriem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem gadījumos, ja tie zināja vai, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzēja zināt, ka to uzdotie pārvadājumu pakalpojumi ietvēra īpašo noteikumu par nosūtīšanu pārkāpumus. Šādu sankciju nepieciešamība nacionālā līmenī paredzama  atbilstoši Likumprojekta 52.8pantam.
Administratīvā pārkāpuma saturs ietver to, ja ekspeditors pārvadātājam, sākotnēji ir piedāvājis veikt divpusēju pārvadājuma pakalpojumu, bet pārvadājuma sniegšanas laikā dod norādi daļu kravas izkraut valstī, kurā krava iekrauta, veidojot kabotāžas situāciju, uz ko attiecināmi transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumi, bet pārvadātājs, to iepriekš nezinot, nav iesniedzis nosūtīšanas deklarāciju publiskajā saskarnē, kas savienota ar IMI sistēmu. Šajā situācijā ekspeditoram piemērojama 58.1 panta sestajā daļā ietvertā sankcija. Ņemot vērā minēto un Likumprojekta 52.8pantā noteikto, Likumprojekta 58.1panta sestajā daļā ir noteikta administratīvā atbildība nosūtītājam, ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu.
Izvērtējot līdzvērtīgus administratīvos pārkāpumus, kas jau šobrīd ir iekļauti Likumā, piemēram,  54.panta 29. daļā, administratīvā naudas soda apmērs ir noteikts nosūtītājam, ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam no četrpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām.
Pieprasītie dokumenti astoņu nedēļu laikā pēc pieprasījuma dienas nav iesniegti uzņēmējai dalībvalstij (Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 1.panta 11.punkta c)apakšpunkts) iekļauts Likumprojekta 58.1panta septītajā daļā. Šis administratīvais pārkāpums paredz atbildību par Likuma 52.4 panta 4.punkta pārkāpumu.
Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs norādītajā termiņā un kārtībā nav iesniedzis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasītos dokumentus, izmantojot publisko saskarni, kas savienota ar IMI sistēmu, Valsts darba inspekcija nosūta šim pārvadātājam prasījumu iesniegt tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai 25 darbdienu laikā no savstarpējas palīdzības pieprasījuma saņemšanas IMI sistēmā.
Ja pārvadātājs nav reaģējis un nav Likuma  52.⁴ panta  ceturtajā daļā noteiktajā termiņā iesniedzis pieprasītos dokumentus vai informāciju saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, izmantojot Eiropas Komisijas publisko saskarni "Autotransports - Deklarācija par nosūtīšanu darbā" (https://www.postingdeclaration.eu/), tam piemērojama 58.¹ panta septītajā  daļā ietvertā sankcija. Attiecīgais pārkāpums Regulā (ES) Nr.2022/694 klasificēts kā ļoti smags pārkāpums, tādējādi izvērtējot līdzvērtīgus administratīvos pārkāpumus, kas jau šobrīd ir iekļauti Likumā, piemēram,  58.panta 13.daļā, administratīvā naudas soda apmērs ir noteikts pārvadātājam no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.

Regulā (ES) Nr.2022/694 definētais pārkāpums - transportlīdzekļa vadītāja norīkojuma deklarācija ir viltota - ir klasificējams kā kriminālpārkāpums. Uz to attiecināma atbildība par dokumentu viltošanu, kas paredzēta Krimināllikuma 275. panta 1.punktā. Pārkāpuma saturs ietver situāciju, ja kontrolieris, veicot pārbaudi uz ceļa, konstatē, ka, uzrādītajā transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju papīra vai elektroniskā formā esošā informācija atšķiras no publiskajā saskarnē, kas savienota ar IMI sistēmu, esošās informācijas, piemēram, papīra formātā norādītais transportlīdzekļa vadītāja vārds un uzvārds nesakrīt ar publiskajā saskarsnē esošo vārdu un uzvārdu, lai gan deklarācijas numurs ir viens un tas pats, kas norādu uz datu sagrozīšanu papīra formātā, tāpēc piemērojams Krimināllikuma 275. pants, kur ir paredzēta kriminālatbildība par dokumenta viltošanu. Pārvadātājam, kas veic pasažieru vai kravas autopārvadājumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir pienākums līdz nosūtīšanas laikposma sākumam iesniegt nosūtīšanas deklarāciju tai ES dalībvalstij, uz kuru transportlīdzekļa vadītājs ir nosūtīts. Nosūtīšanas deklarācija dod tiesības transportlīdzekļa vadītājam nosūtīšanas situācijas gadījumā saņemt Latvijā noteikto atalgojumu, ieskaitot minimālo stundas likmi. Attiecīgais pārkāpums Regulā (ES) Nr.2022/694 klasificēts kā ļoti smags pārkāpums, tādējādi, izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, Valsts policija lems par krimināllietas ierosināšanu.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK

[2] Komisijas 2016. gada 18. marta Regula (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu

[3] Komisijas 2022. gada 2. maija Īstenošanas regula (ES) 2022/695, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK piemērot attiecībā uz vienoto formulu transporta uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai

[4]Komisijas 2016. gada 1. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/480,ar ko ievieš kopīgus noteikumus par autotransporta uzņēmumu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1213/2010 

15. Direktīvas 2022/738 3.pantā ir noteikti nosacījumi attiecībā uz kravas komercpārvadājumiem ar citā dalībvalstī iznomātu kravas transportlīdzekli.

Autopārvadājumu likums papildināts ar 6.2 pantu, kurā ir pārņemti Direktīvas 2022/738 3.panta a, b un c  apakšpunkti nosakot, ka viens un tas pats pārvadātājs drīkst nomāt vienu un to pašu transportlīdzekli, kas reģistrēts citā dalībvalstī, līdz 30 dienām kalendārā gada laikā bez reģistrācijas Latvijā. Pēc noteiktā perioda, lai turpinātu izmantot transportlīdzekli kravas komercpārvadājumu veikšanai, ir jāveic transportlīdzekļa reģistrācija Latvijā. Tiek ierobežots kopējais nomāto transportlīdzekļu skaits, kas reģistrēti citā dalībvalstī, nosakot, ka, ja pārvadātāja rīcībā ir divi vai trīs Latvijā reģistrēti kravas transportlīdzekļi, kuriem izsniegta licences kartīte vai Eiropas Kopienas atļaujas kopija, tad pārvadātājs var nomāt vienu citā ES dalībvalstī reģistrētu kravas transportlīdzekli kravas komercpārvadājumu veikšanai. Ja pārvadātāja rīcībā ir vismaz četri vai vairāk Latvijā reģistrēti kravas transportlīdzekļi, kuriem izsniegta licences kartīte vai Eiropas Kopienas atļaujas kopija, tad kopējais nomāto transportlīdzekļu skaits, kuri reģistrēti citā ES dalībvalstī un tiek izmantoti kravas komercpārvadājumu veikšanai, nedrīkst pārsniegt 25% no pārvadātāja kopējā Latvijā reģistrēto kravas transportlīdzekļu skaita, kuriem izsniegta licences kartīte vai Eiropas Kopienas atļaujas kopija. Pārvadātājam reģistrēto kravas transportlīdzekļu skaits, kuriem ir izsniegta licences kartīte vai Eiropas Kopienas atļaujas kopija, tiek pārbaudīta dienā, kurā pārvadātājs sāk izmantot iznomāto kravas transportlīdzekli.
Izmantojot Direktīvas 2022/738 3.panta d) apakšpunktā paredzēto iespēju ierobežot
ārvalstīs reģistrētu kravas transportlīdzekļu izmantošanu pašpārvadājumiem, jo tas var radīt fiskālas problēmas, ir nepieciešams precizēt Autopārvadājumu likuma 1.panta 27. punktā noteikto pašpārvadājumu definīciju, norādot, ka tā nav attiecināma uz citā valstī reģistrētu transportlīdzekli, ko iznomā Latvijā reģistrēts komersants, lai veiktu pašpārvadājumus.