24-TA-2790: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda līdzfinansētās programmas "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā" īstenošanas noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Šveices – Latvijas sadarbības programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā" īstenošanas noteikumi izdoti saskaņā ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019. – 2029. gada perioda vadības likuma 15. panta 12. punktā noteikto - lai nodrošinātu Šveices ieguldījuma vadību, Ministru kabinets nosaka programmas īstenošanas nosacījumus, programmas mērķi, pieejamo finansējumu, sasniedzamos rezultātus, programmas apsaimniekotāju un aģentūru, kā arī to kompetenču sadalījumu un pienākumus, prasības projekta iesniedzējam un iepriekš noteiktā projekta potenciālo īstenotāju, prasības partneriem, ja tos pieaicina, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus, kā arī komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus, ja programmā paredzēts komercdarbības atbalsts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā īstenojama Šveices - Latvijas sadarbības programma "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā" un programmas ietvaros iepriekš noteiktais projekts "Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022. gada 30. jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju (turpmāk – Šveice/Donorvalsts) par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES un Šveices saprašanās memorands). Atbilstoši ES un Šveices saprašanās memoranda 1. punkta “a” apakšpunktam Latvijai Šveices ieguldījuma otrajā periodā, 2019.-2029. gadā (pirmais periods 2007.-2017. gads), paredzēts finansējums 40 400 000 Šveices franki (turpmāk – CHF) jeb indikatīvi 42 420 000 euro (aprēķinos izmantots valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF). Šveices ieguldījuma izdevumu attiecināmības termiņš ir 2029. gada 3. decembris (Ministru kabineta ((turpmāk - MK) 06.06.2023. noteikumi Nr. 288).
Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām ES dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirtību mazināšanai ES (turpmāk – Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums) ir stājies spēkā 2023. gada 16. augustā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma sadaļā 3.1. Tematiskais piešķīrums norādīto specifisko mērķi sadaļā “3. Sociālo sistēmu stiprināšana” tematiskā joma “xi) Veselība un sociālā aizsardzība”, finanšu atbalsta indikatīvais piešķīrums Programmas īstenošanai ir 7 500 000 CHF, kas ir 85% no kopējās Programmas kopsummas. Savukārt valsts līdzfinansējums ir paredzēts 1 323 529 CHF apmērā, kopējais Programmai paredzētais finansējums ir 8 823 529 CHF.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma 3.2. punktā norādīto, Veselības un sociālās aizsardzības jomā plānotais atbalsta pasākums tiek plānots
“Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” (turpmāk – Programma),
Programmas apsaimniekotājs Veselības ministrija (turpmāk - VM).
Papildus noteikts, ka tiek plānots viens iepriekš noteikts
projekts “Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā” (turpmāk – Projekts), kuru īstenos valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - BKUS).
BKUS Projekta īstenošanai paredzētais finansējums ir 8 291 413 CHF, tai skaitā Šveices finansiālais atbalsts 7 047 701 CHF un valsts budžeta līdzfinansējums - 1 243 712 CHF.
2024. gada 14. augustā starp Donorvalsti un Finanšu ministriju tika parakstīts Programmas īstenošanas līgums (līgums pieejams: https://swiss-contribution.lv/bernu-veza-aprupes-attistiba-latvija/dokumenti/).
VM funkcijās ietilpst izstrādāt veselības politiku, kā arī organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu. BKUS iepriekš noteiktais projekts ir daļa no veselības aprūpes attīstības procesa ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā.
BKUS ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs (100%) ir VM. BKUS darbības virzieni ir noteikti Ārstniecības likuma 54.1. pantā. BKUS vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot bērnu veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību (MK 2023. gada 3. oktobra rīkojums Nr. 642 (prot. Nr. 48 16. §) “Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un vispārējo stratēģisko mērķi”).
Par Programmas Projekta īstenotāju VM ir noteikusi BKUS, ņemot vērā šādu pamatojumu:
- BKUS sniedz vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu onkoloģijas ārstniecībā bērniem. Citi tirgus dalībnieki bez valsts atbalsta to nespēj sniegt, tādējādi BKUS šo pakalpojumu nodrošina bez diskriminācijas visiem iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā;
- Onkoloģijas ārstniecības pakalpojums bērniem ir laikietilpīgs un finanšu ietilpīgs pakalpojums, ko sabiedrības interesēs un valsts nākotnes attīstības interesēs veic BKUS;
- BKUS ir vienīgā iestāde Latvijā, kur bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nosaka ļaundabīgā audzēja diagnozi, plāno, koordinē un veic ārstēšanu;
- BKUS primārās aprūpes speciālisti nodrošina skaidru klīnisko ceļu bērna nekavējošai novirzīšanai uz BKUS.
BKUS nodrošina plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamu un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērniem. BKUS sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp bērnu onkoloģijas jomā, ir pakalpojumi ar vispārējo tautsaimniecisku nozīmi. Atbalsts BKUS piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380).
Pacientu ar onkoloģiskām saslimšanām ārstniecība, t.sk. ļaundabīgo audzēju diagnostika, ārstēšana, aprūpe, medicīniskā rehabilitācija un pacientu novērošana, kā arī multidisciplināra pieeja onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē, ir sabiedrības veselības prioritāte.
Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem bērnu un pusaudžu vidū ir retāka nekā pieaugušajiem un Latvijā vidēji ik gadu pirmreizēju ļaundabīga audzēja diagnozi nosaka vairāk nekā 60 bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 19 gadiem un vidēji ik gadu 14 bērnu un pusaudžu nāves cēlonis ir ļaundabīgais audzējs. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem, lielāko daļu onkoloģisko slimību bērniem var izārstēt, bet parasti nevar novērst vai identificēt ar skrīningu vai citiem sabiedrības veselības pasākumiem. Bērnu onkoloģisko slimību ārstniecībā viens no uzdevumiem ir izvēlēties tādu ārstēšanu, lai samazinātu blaknes un toksicitāti. Precīzijas medicīnas pieeja, kuras pamatā ir molekulārā diagnostika un mērķtiecīga ārstēšana un aprūpe, t.sk. pacientu iekļaušana klīniskajos pētījumos, ir viens no galvenajiem elementiem, lai sasniegtu šo mērķi.
Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā 2022.–2024.gadam noteikts, ka onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana un atbilstoša dinamiskā novērošana ir pamatprincipi, kas jānodrošina, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, mazinot komplikāciju risku un novēršot priekšlaicīgu nāvi.
Savukārt Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027. gadam projektā (tiesību akta lieta Nr. 24-TA-3280) ir iekļauta bērnu onkoloģijas sadaļa (noteikti sasniedzamie mērķi un rezultāti), kurā noteikts, ka, ņemot vērā specifisko bērnu kohortu un ievērojamo reto slimību īpatsvaru, jo īpaša nozīme un ieguvums ir attīstot mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku un labāko iespējamo pieejamo ārstēšanu bērniem, veicinot izdzīvotību un iespējami labāko dzīves kvalitāti. Lai to nodrošinātu, būtisks priekšnoteikums ir atbilstība un sadarbības iespējas dalībai starptautiskos tīklos un iesaistei gan klīniskos pētījumos, gan pētniecības projektos.
Pašreizējais veselības aprūpes budžets nav pietiekams un būtiski ierobežo iespējas uzlabot un attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva menedžmenta izveide. Plāna ietvaros paredzēts izveidot un sertificēt Latvijas vēža centru, kā arī nodrošināt vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī īstenot slimnīcu, kas specializējas onkoloģisku pacientu ārstēšanā un aprūpē, sadarbības tīkla izveidi.
Programmas un Projekta mērķa grupa ir visi Latvijas Republikas iedzīvotāji, prioritāri bērni, kuriem ir diagnosticēts vēzis vai retās slimības un viņu ģimenes, kā arī veselības aprūpes speciālisti bērnu onkoloģijā, ģenētikā un patoloģijā.
Primārā pacientu mērķa grupa ir bērni ar onkoloģiskām slimībām (tai skaitā retām onkoloģiskām slimībām) – šai mērķa grupai projekta ietvaros tiks veikti uzlabojumi diagnostikas un ārstēšanas jomā, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanai nodrošinot ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzības programmas. Savukārt, ne-onkoloģisko reto slimību pacientu grupa pamatā būs ieguvēji slimības diagnostikas jomā, projekta ietvaros uzlabojot klīniskās laboratorijas diagnostikas iespējas. Tāpat tiks uzlabotas reto slimību pētniecības iespējas – veidojot BKUS biobanku un iekļaujot tajā noteiktus reto slimību audu paraugus.
Programmas ģeogrāfiskais fokuss – valsts līmenis ar sadarbības pasākumiem reģionālā un starptautiskā līmenī.
Saskaņā ar Projekta iesniegumu 31. lpp. 4.2.1 punktu, VM skaidro, ka primāri Projekta ietvaros galvenās aktivitātes tiks vērstas uz bērnu ar vēža saslimšanu diagnostiku, ārstēšanu, dzīves kvalitātes uzlabošanu, savukārt darbs ar retajām slimībām Projekta ietvaros galvenokārt tiks veikts diagnostikas posmā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 30.11.2021. protokollēmumu Nr. 78/61.§ tika pieņemts rīkojuma projekts "Par ziedojuma pieņemšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" veselības aprūpes attīstības centra izveidei", lai īstenotu sabiedriski nozīmīgu mērķi – uzlabotu bērnu veselību, attīstot infrastruktūru, kas nepieciešama zinātnei un pētniecībai bērnu veselības jomā, atļaut valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ''Bērnu klīniskā universitātes slimnīca'' pieņemt Džona Martina Tallija ziedojumu 20 000 000 euro apmērā veselības aprūpes attīstības centra infrastruktūras izveidei.
Projekta “Veselības aprūpes attīstības centrs” realizēšanas ietvaros, tiks uzbūvēta jauna ēka, kuras viens stāvs nodrošinās jaunas un būtiski plašākas ēkas laboratorijā, un uz kuru nākotnē tiks pārcelta esošā BKUS pataloģijas un molekulārās diagnostikas laboratorija, kā arī nodrošināta biobankas darbība. Ievērojama daļa aprīkojuma, ko plānots iegādāties šī projekta ietvaros, aprīkojot un modernizējot klīnisko laboratoriju, ir plānots izvietot jaunuzceltajā ēkā “Veselības aprūpes attīstības centrs”.
Programmas ietvaros (BKUS) onkoloģijas pacientiem tiks izstrādātas gan agrīnās pēc-ārstēšanas aprūpes programmas (early Folllow-Up), gan specifiskas ilgtermiņa pacientu aprūpes programmas (Long term Follow-Up) ar mērķi dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo vai ir pārslimojuši vēzi. Kā viens no šīs Programmas būtiskajiem aspektiem ir nodrošināt aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu multi-disciplināru pieeju. Līdz ar to, lai sasniegtu šos mērķus, tiks veicināta arī sadarbība ar reģionālajām slimnīcām.
Sadarbības stiprināšana ar reģionālajām slimnīcām ir paredzēta arī jaunā Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025. - 2027. gadam projekta ietvaros, kura kā viens no attīstības virzieniem ir norādīts "Dalītās aprūpes ieviešana bērnu hematoonkoloģijā", raksturojot esošo sadarbību un izaicinājumus sadarbībā ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Raksturojot sadarbību ar reģionālajām iestādēm, saskaņā ar plānā norādīto, nākotnes sadarbība tiek plānota ne vien pēc-ārstēšanas uzraudzības jomā, bet arī attīstot citus pakalpojumus, kurus būtu iespējams nodrošināt tuvāk pacienta dzīvesvietai - piemēram, ķīmijterapijas pakalpojumus. Kā norādīts onkoloģijas plāna projektā, kā sadarbības partneri dalītās aprūpes ieviešanā varētu būt SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” un SIA “Vidzemes slimnīca”.
Kā aktivitātes šādas dalītās aprūpes ieviešanā reģionos, pie plāna aktivitātēm ir norādītas:
4.7. Turpināt dalītās aprūpes ieviešanu bērnu un pusaudžu hematoonkoloģijā Latvijas reģionālajās slimnīcās.
Izstrādāti kritēriji un apmācību programmas darbam ar hematoonkoloģiskiem pediatriskiem pacientiem (piemēram, zema riska febrilu neitropēniju ārstēšana, transfūzijas, atsevišķas nekomplicētas ķīmijterapijas).
Izstrādāts un ieviests sadarbības modelis, kurš ietver apmācības reģionālo iestāžu ārstiem, pacientu uzraudzības īstenošanu, sadarbību informācijas un dokumentācijas apritē starp BKUS un reģionālajām slimnīcām.
Saskaņā ar noslēgto Programmas līgumu, Projekta īstenošana ir jāveic sadarbībā ar Šveices puses sadarbības partneri – Lozannas Universitātes slimnīcu (turpmāk – LUS). LUS līgums ir noslēgts ar Šveices Attīstības un sadarbības aģentūru, kas sedz LUS izdevumus par projekta partnera aktivitāšu īstenošanu un attiecīgi no Programmas/Projekta budžeta netiek segti. Atbilstoši Programmas līgumam, Projekta īstenošanā iespējams slēgt partnerības līgumus arī ar citiem Šveices puses sadarbības partneriem, piemēram, Cīrihes universitātes slimnīca, Cīrihes bērnu universitātes slimnīca, Ženēvas universitātes slimnīca un citi. Attiecīgi, BKUS noslēdzot Projektā partnerības līgumu/s, ar kādu no iepriekšminēto Šveices institūciju/jām, to izdevumi par Projekta partnera aktivitāšu īstenošanu tiek segti no Projekta budžeta.
Programmas apsaimniekotājam ir jāsaskaņo Šveices partnerības līguma projekts ar Šveices sadarbības programmas pārstāvniecību (turpmāk – SCO).
Šveices sadarbības programmas vadošā iestāde 2025.gada 18.martā no SCO saņēma vēstuli Nr. 831-02-01-00 par Donorvalsts partneru izdevumu pārbaudi un izdevumu sertificēšanu kontekstā ar donorvalsts Noteikumu 4.10.4.panta piemērošanu, ierosinot vienkāršotu procedūru programmu un projektu Šveices partneru attaisnoto izdevumu pārbaudei.
Šveices puse ierosinātā vienkāršotā procedūra programmu un projektu Šveices partneru attaisnoto izdevumu pārbaudei:
1) Šveices partneriem, kas darbojas kā juridiskas personas, tiek veikta revīzija saskaņā ar attiecīgo Šveices revīzijas sistēmu atbilstoši attiecīgajiem Šveices tiesību aktiem un Šveices grāmatvedības un revīzijas praksei. Tādējādi nav nepieciešami papildu nacionālie (t.i. Latvijas) auditi, pārbaudes vai izdevumu sertificēšana par šo Šveices partneru veiktiem izdevumiem.
2) Šveices partnerinstitūcijām ir jāpārliecinās, ka Šveices projekta partnera pieprasītās izmaksas ir radušās saskaņā ar attiecīgajā iestādē piemērojamiem noteikumiem un Šveices grāmatvedības un audita regulējumu. Šim nolūkam Šveices partneriem ir jāievieš “četru acu” princips/dubultā paraksta process par projektā veiktajiem izdevumiem. Otro parakstu jānodrošina pieredzējušam profesionālim, kas ir pietiekami neatkarīgs no institūcijas ikdienas pamatdarbības. Šveices partnera institūcija ir atbildīga par abu paraksta tiesīgo institūcijas darbinieku noteikšanu.
3) SCO skaidro, ka nav nepieciešams veikt grozījumus Programmas līgumā par vienkāršotas pieejas piemērošanu Šveices partneru izdevumu sertificēšanai, bet ir piemērojama SCO 2025.gada 18.marta vēstule, kas sniedz skaidrojumu par Donorvalsts noteikumu 4.10.4.panta piemērošanu.
Ņemot vērā SCO sniegto informāciju un, izmantojot šo vienkāršošanu attiecībā uz ar Šveices partnera/u izdevumu attiecināšanu, Projekta īstenotājam attiecīgas prasības/nosacījumus jāiestrādā partnerības līgumos ar Šveices partnera/u institūcijām, paredzot nosacījumu, ka Šveices partneriem ir jānodrošina partnera veikto izmaksu atbilstība Donorvalsts noteikumiem un attiecīgās institūcijas grāmatvedības un audita prasībām, t.sk. ir pienākums izdevumu kontrolēs piemērot četru acu principu (ar izdevumu pārbaudēm saistītie dokumenti jāparaksta divām personām, attiecīgi otro parakstu nodrošina pieredzējis un pietiekami neatkarīgs iestādes profesionālis), attiecīgi Šveices partnera institūcija* projekta īstenotājam, ar parakstu apliecina, ka ir nodrošinātas iepriekš minētās prasības par izmaksu atbilstību.
(*Donorvalsts noteikumu 4.10. panta 2.punkta, (f) apakšpunktam:
Partnerības līgumā inter alia iekļauj turpmāk norādīto: f) nosacījumus, ar ko nosaka atbalsta pasākuma Šveices partnera(-u) ziņošanas pienākumus attiecībā pret ieviesējinstitūciju vai programmas komponenta īstenotāju.).
Attiecīgi Latvijas Šveices ieguldījuma vadība iesaistītās iestādes (t.sk. Veselības ministrija kā Programmas apsaimniekotājs) un Projekta īstenotājs neveic pārbaudes par Donorvalsts partnera izdevumu atbilstību balstoties uz SCO 2025.gada 18.marta vēstulē Nr. 831-02-01-00 sniegto skaidrojumu.
Sasniedzamie rezultāti:
1. Pieaudzis 5 gadu dzīvildzes rādītājs līdz 85% bērna onkoloģijas pacientiem, kas saņēmuši ārstēšanu, saskaņā ar noteikto šajā projektā iekļauto terapijas protokolu;
2. Izveidots multidisciplinārs audzēja panelis (tumor board) 4 specifiskām onkoloģiskās diagnozes grupām, nodrošinot, ka vismaz 70% bērnu onkoloģisko slimību gadījumi tiek apspriesti šajos paneļos.
3. Izveidota klīnisko pētījumu vienība (Clinical Trial Unit) un 3 terapijas protokolu komandas (Therapy Protocol Team), kas iesaistītas starptautiskos prospektīvos pētījumos noteiktām bērnu onkoloģijas diagnozēm, un sasniedzot 50% pacientu iesaistes līmeni.
4. Uzlabota patoloģijas un molekulārās diagnostikas laboratorijas kapacitāte, ieviešot jaunas metodes un veicot speciālistu apmācību, nodrošinot ātrāku un kvalitīvāku diagnostiku, tai skaitā ieviešot digitālas patoloģijas tehnoloģijas, izveidojot pediatrisko biobanku, molekulārās diagnostikas genomikas datu bāzi.
5. Ieviesta jauna diagnostikas metode, kas balstīta garo ķēžu sekvencēšanā (long-read sequencer), uzlabojot iespējas veikt reto slimību diagnostiku gan bērnu onkoloģijas diagnostikā, gan citās reto slimību grupās.
6. Izstrādāta un ieviesta pacienta ziņoto ārstēšanas rezultātu uzraudzības un novērtēšanas sistēma dzīves kvalitātes un labbūtības indikatoru mērīšanai bērnu onkoloģijas pacientiem, kas saņēmuši ārstēšanu un pēcārstēšanas novērošanu.
7. Izstrādāta un ieviesta ārstēšanas un pēcārstēšanas rezultātu novērtēšanas sistēma, kas balstīta uz klīniskiem un citiem datiem, sniedzot iespējas novērtēt un pilnveidot izstrādātās ārstēšanas un pēcārstēšanas novērošanas sistēmas darbību.
8. Īstenotas dažāda veida un ilguma apmācību programmas 22 ārstniecības speciālistiem, kas iesaistīti bērnu onkoloģijas diagnostikā, ārstēšanā, īstermiņa un ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzībā, kā arī pētniecībā.
9. Izveidota un uzsākta ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzības programma, kurā projekta īstenošanas laikā ir iesaistījušies 288 pacienti.
Projekta ietvaros izstrādājot ilgtermiņa pēc-ārstēšanas uzraudzības programmu (Long term Follow-up), kas tiks veidota kā multidisciplināra speciālistu komanda, tai skaitā iekļaujot arī psihologus un veidojot informatīvus un izglītojošus materiālus – lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalsta sistēmu pacientiem, kas bērna vecumā slimo vai ir pārslimojoši onkoloģisko slimību. Šīs ilgtermiņa pēc-ārstēšanas uzraudzības programmas izstrāde ir paredzēta 2025.-2026.gadā, programmas īstenošanas uzsākšana ir plānota no 2027.gada.
Savukārt, laika posmā kopš pacienta onkoloģiskās diagnozes saņemšanas, kā arī ārstniecības posmā līdz pacienta nonākšanai ilgtermiņa pēc-ārstēšanas uzraudzības programmā, psiho-sociālais atbalsts tiks saņemts BKUS jau šobrīd īstenota un Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem” (īstenots no 01.11.2022, paredzamais projekta beigu datums 30.06.2027.).
Laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim BKUS sadarbībā ar Nīderlandes Princeses Maksimas centru (Princess Máxima Center) īsteno Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektu "Izcilības centrs Precīzijas medicīna pediatrijā" ("Centre of Excellence for Precision Medicine in Pediatric Care") (turpmāk - PMPC projekts).
PMPC projekta mērķi ir: 1) jauna pētniecības izcilības centra izveide; 2) pētniecības un inovāciju kapacitātes paaugstināšana; 3) zinātnes atbalsta infrastuktūras (pediatriskās biobankas, datu un ģenētiskās analīzes un klīnisko pētījumu vienību) izveide un pilnveidošana BKUS; 4) ātrās molekulārās diagnostikas un šūnu terapijas zināšanu un tehnoloģiju pārnese; 5) stratēģiska ilgtermiņa partnerības veidošana un stiprināšana ar Princeses Maksimas centru, vadošo bērnu onkoloģijas centru Eiropā.
Realizējot PMPC projektu, tiks nodrošināta aktivitāšu nodalīšana, tādējādi novēršot dubultā finansējuma riskus, kas ir apliecināts PMPC projekta pieteikumā.
Donorvalsts noteikumu 11.2. pantā paredzēts pienākums nodrošināt, ka Programmā netiek pieļauta seksuālā izmantošana, vardarbība un uzmākšanās, kas nozīmē ietvaru veikt visus saprātīgos un atbilstošos pienākumus, lai novērstu seksuālā izmantošanu, vardarbību un uzmākšanos no jebkuras personas, kas ir iesaistīta Programmas īstenošanā. Seksuālās izmantošanas jēdziens noteikts ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 17. decembrī pieņemtajā rezolūcijā “Pastiprināt centienus, lai nepieļautu un novērstu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm: seksuālā uzmākšanās" (pieejams - https://documents.un.org/doc/undoc/gen/n18/445/52/pdf/n1844552.pdf), savukārt vardarbības un uzmākšanās jēdziens noteikts ANO Ģenerālsekretāra 2003.gada 9.oktobra biļetenā “Īpaši pasākumi aizsardzībai pret seksuālo izmantošanos un seksuālo vardarbību” (pieejams - https://www.securitycouncilreport.org/atf/cf/%7B65BFCF9B-6D27-4E9C-8CD3-CF6E4FF96FF9%7D/SE%20ST%20SGB%202003%2013.pdf). Sakarā ar attiecīgajiem pienākumiem, programmas apsaimniekotājs nodrošinās, ka attiecīgi arī Projekta līgumā tiks noteikts pušu pienākums ievērot minētās prasības par seksuālās izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās novēršanu.
Programmas apsaimniekotājam atbalsts piešķirts valsts deleģēto funkciju nodrošināšanai, un tas nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Pārkompensācijas uzraudzību veic pilnvarojuma uzlicējs un, lai pilnvarojuma uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, pilnvarojuma aktā ir iekļauts nosacījums, ka pilnvarojuma uzlicējs veic regulāras pārbaudes vai nodrošina, ka tās tiek veiktas, vismaz ik pēc trīs gadiem sabiedrisko pakalpojumu līguma darbības laikā un tā beigās, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka atlīdzības maksājumu/kompensāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, kritērijus un nosacījumus, kā arī pārkompensācijas kontroles kārtību. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.
VM Progammas un Projekta īstenošanai ir izstrādājusi MK noteikumus, iekļaujot sekojošas sadaļas:
I Vispārīgie jautājumi
II Programmas mērķis un sasniedzamie rezultāti
III Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
IV Projekta īstenošanas nosacījumi
V Komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi
VI Programmas apsaimniekotāja pienākumi
Pēc šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas tiks noslēgts līgums starp VM un BKUS par projekta īstenošanu.
Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām ES dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirtību mazināšanai ES (turpmāk – Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums) ir stājies spēkā 2023. gada 16. augustā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma sadaļā 3.1. Tematiskais piešķīrums norādīto specifisko mērķi sadaļā “3. Sociālo sistēmu stiprināšana” tematiskā joma “xi) Veselība un sociālā aizsardzība”, finanšu atbalsta indikatīvais piešķīrums Programmas īstenošanai ir 7 500 000 CHF, kas ir 85% no kopējās Programmas kopsummas. Savukārt valsts līdzfinansējums ir paredzēts 1 323 529 CHF apmērā, kopējais Programmai paredzētais finansējums ir 8 823 529 CHF.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma 3.2. punktā norādīto, Veselības un sociālās aizsardzības jomā plānotais atbalsta pasākums tiek plānots
“Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” (turpmāk – Programma),
Programmas apsaimniekotājs Veselības ministrija (turpmāk - VM).
Papildus noteikts, ka tiek plānots viens iepriekš noteikts
projekts “Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā” (turpmāk – Projekts), kuru īstenos valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - BKUS).
BKUS Projekta īstenošanai paredzētais finansējums ir 8 291 413 CHF, tai skaitā Šveices finansiālais atbalsts 7 047 701 CHF un valsts budžeta līdzfinansējums - 1 243 712 CHF.
2024. gada 14. augustā starp Donorvalsti un Finanšu ministriju tika parakstīts Programmas īstenošanas līgums (līgums pieejams: https://swiss-contribution.lv/bernu-veza-aprupes-attistiba-latvija/dokumenti/).
VM funkcijās ietilpst izstrādāt veselības politiku, kā arī organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu. BKUS iepriekš noteiktais projekts ir daļa no veselības aprūpes attīstības procesa ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā.
BKUS ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs (100%) ir VM. BKUS darbības virzieni ir noteikti Ārstniecības likuma 54.1. pantā. BKUS vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot bērnu veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību (MK 2023. gada 3. oktobra rīkojums Nr. 642 (prot. Nr. 48 16. §) “Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un vispārējo stratēģisko mērķi”).
Par Programmas Projekta īstenotāju VM ir noteikusi BKUS, ņemot vērā šādu pamatojumu:
- BKUS sniedz vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu onkoloģijas ārstniecībā bērniem. Citi tirgus dalībnieki bez valsts atbalsta to nespēj sniegt, tādējādi BKUS šo pakalpojumu nodrošina bez diskriminācijas visiem iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā;
- Onkoloģijas ārstniecības pakalpojums bērniem ir laikietilpīgs un finanšu ietilpīgs pakalpojums, ko sabiedrības interesēs un valsts nākotnes attīstības interesēs veic BKUS;
- BKUS ir vienīgā iestāde Latvijā, kur bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nosaka ļaundabīgā audzēja diagnozi, plāno, koordinē un veic ārstēšanu;
- BKUS primārās aprūpes speciālisti nodrošina skaidru klīnisko ceļu bērna nekavējošai novirzīšanai uz BKUS.
BKUS nodrošina plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamu un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērniem. BKUS sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp bērnu onkoloģijas jomā, ir pakalpojumi ar vispārējo tautsaimniecisku nozīmi. Atbalsts BKUS piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380).
| Atbalsta pasākuma nosaukums | Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā |
| Atbalsta pasākuma veids | Programma |
| Mērķi | Uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīvi bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām, nodrošinot aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu un daudzdisciplināru pieeju. |
| Stratēģiskais fokuss | Programma atbilst Latvijas Nacionālo attīstības plānam 2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam 2022.-2024. gadam, un tās mērķis ir: • uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām; • nodrošināt veselības aprūpes nepārtrauktību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izmantošanu onkoloģijas jomā. Izmantojot vienotu pieeju, programma tiks īstenota vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp kapacitātes stiprināšanā un uz pacientu orientētā aprūpē, lai sagatavotu medicīnisko personālu un stiprinātu uz pacientu orientētas iniciatīvas, kas ietver visu tās aprūpes nepārtrauktību, kura nepieciešama ar vēzi un retām slimībām slimojošiem bērniem. Klīniskās un laboratoriju kapacitātes stiprināšana, aktīvi iesaistoties starptautiskajos klīniskajos pētniecības tīklos, ir priekšnoteikums uzlabotiem diagnostikas un ārstēšanas protokoliem. Sinerģijā ar Veselības aprūpes attīstības centra infrastruktūras projektu attīstīt personalizētas ārstēšanas programmas un klīniskos ārstēšanas ceļus bērnu onkoloģijas un reto slimību jomā, īstenojot daudznozaru sadarbību starp ekspertiem un palielinot patoloģijas un molekulāro laboratoriju pakalpojumu spējas. Ilgtermiņa uzraudzības sistēmas izveide, izveidojot galveno "uzraudzības komandu" un pakalpojumus, tostarp inovatīvas un digitalizētas sistēmas izstrādāšana. Ģeogrāfiskais fokuss - valsts līmenis, bet ar potenciāliem sadarbības pasākumiem reģionālā vai starptautiskā līmenī. |
| Šveices indikatīvās saistības | 7 500 000 CHF |
| Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs | Veselības ministrija |
| Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i) | Šveices ekspertu institūcijas klīniskās un sabiedrības veselības jomās, piemēram, bērnu onkohematoloģijas un molekulārās audzēju diagnostikas jomā. |
| Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika | Tiek plānots viens iepriekš noteikts projekts, ko īstenos Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. |
Pacientu ar onkoloģiskām saslimšanām ārstniecība, t.sk. ļaundabīgo audzēju diagnostika, ārstēšana, aprūpe, medicīniskā rehabilitācija un pacientu novērošana, kā arī multidisciplināra pieeja onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē, ir sabiedrības veselības prioritāte.
Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem bērnu un pusaudžu vidū ir retāka nekā pieaugušajiem un Latvijā vidēji ik gadu pirmreizēju ļaundabīga audzēja diagnozi nosaka vairāk nekā 60 bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 19 gadiem un vidēji ik gadu 14 bērnu un pusaudžu nāves cēlonis ir ļaundabīgais audzējs. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem, lielāko daļu onkoloģisko slimību bērniem var izārstēt, bet parasti nevar novērst vai identificēt ar skrīningu vai citiem sabiedrības veselības pasākumiem. Bērnu onkoloģisko slimību ārstniecībā viens no uzdevumiem ir izvēlēties tādu ārstēšanu, lai samazinātu blaknes un toksicitāti. Precīzijas medicīnas pieeja, kuras pamatā ir molekulārā diagnostika un mērķtiecīga ārstēšana un aprūpe, t.sk. pacientu iekļaušana klīniskajos pētījumos, ir viens no galvenajiem elementiem, lai sasniegtu šo mērķi.
Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā 2022.–2024.gadam noteikts, ka onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana un atbilstoša dinamiskā novērošana ir pamatprincipi, kas jānodrošina, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, mazinot komplikāciju risku un novēršot priekšlaicīgu nāvi.
Savukārt Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027. gadam projektā (tiesību akta lieta Nr. 24-TA-3280) ir iekļauta bērnu onkoloģijas sadaļa (noteikti sasniedzamie mērķi un rezultāti), kurā noteikts, ka, ņemot vērā specifisko bērnu kohortu un ievērojamo reto slimību īpatsvaru, jo īpaša nozīme un ieguvums ir attīstot mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku un labāko iespējamo pieejamo ārstēšanu bērniem, veicinot izdzīvotību un iespējami labāko dzīves kvalitāti. Lai to nodrošinātu, būtisks priekšnoteikums ir atbilstība un sadarbības iespējas dalībai starptautiskos tīklos un iesaistei gan klīniskos pētījumos, gan pētniecības projektos.
Pašreizējais veselības aprūpes budžets nav pietiekams un būtiski ierobežo iespējas uzlabot un attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva menedžmenta izveide. Plāna ietvaros paredzēts izveidot un sertificēt Latvijas vēža centru, kā arī nodrošināt vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī īstenot slimnīcu, kas specializējas onkoloģisku pacientu ārstēšanā un aprūpē, sadarbības tīkla izveidi.
Programmas un Projekta mērķa grupa ir visi Latvijas Republikas iedzīvotāji, prioritāri bērni, kuriem ir diagnosticēts vēzis vai retās slimības un viņu ģimenes, kā arī veselības aprūpes speciālisti bērnu onkoloģijā, ģenētikā un patoloģijā.
Primārā pacientu mērķa grupa ir bērni ar onkoloģiskām slimībām (tai skaitā retām onkoloģiskām slimībām) – šai mērķa grupai projekta ietvaros tiks veikti uzlabojumi diagnostikas un ārstēšanas jomā, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanai nodrošinot ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzības programmas. Savukārt, ne-onkoloģisko reto slimību pacientu grupa pamatā būs ieguvēji slimības diagnostikas jomā, projekta ietvaros uzlabojot klīniskās laboratorijas diagnostikas iespējas. Tāpat tiks uzlabotas reto slimību pētniecības iespējas – veidojot BKUS biobanku un iekļaujot tajā noteiktus reto slimību audu paraugus.
Programmas ģeogrāfiskais fokuss – valsts līmenis ar sadarbības pasākumiem reģionālā un starptautiskā līmenī.
Saskaņā ar Projekta iesniegumu 31. lpp. 4.2.1 punktu, VM skaidro, ka primāri Projekta ietvaros galvenās aktivitātes tiks vērstas uz bērnu ar vēža saslimšanu diagnostiku, ārstēšanu, dzīves kvalitātes uzlabošanu, savukārt darbs ar retajām slimībām Projekta ietvaros galvenokārt tiks veikts diagnostikas posmā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 30.11.2021. protokollēmumu Nr. 78/61.§ tika pieņemts rīkojuma projekts "Par ziedojuma pieņemšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" veselības aprūpes attīstības centra izveidei", lai īstenotu sabiedriski nozīmīgu mērķi – uzlabotu bērnu veselību, attīstot infrastruktūru, kas nepieciešama zinātnei un pētniecībai bērnu veselības jomā, atļaut valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ''Bērnu klīniskā universitātes slimnīca'' pieņemt Džona Martina Tallija ziedojumu 20 000 000 euro apmērā veselības aprūpes attīstības centra infrastruktūras izveidei.
Projekta “Veselības aprūpes attīstības centrs” realizēšanas ietvaros, tiks uzbūvēta jauna ēka, kuras viens stāvs nodrošinās jaunas un būtiski plašākas ēkas laboratorijā, un uz kuru nākotnē tiks pārcelta esošā BKUS pataloģijas un molekulārās diagnostikas laboratorija, kā arī nodrošināta biobankas darbība. Ievērojama daļa aprīkojuma, ko plānots iegādāties šī projekta ietvaros, aprīkojot un modernizējot klīnisko laboratoriju, ir plānots izvietot jaunuzceltajā ēkā “Veselības aprūpes attīstības centrs”.
Programmas ietvaros (BKUS) onkoloģijas pacientiem tiks izstrādātas gan agrīnās pēc-ārstēšanas aprūpes programmas (early Folllow-Up), gan specifiskas ilgtermiņa pacientu aprūpes programmas (Long term Follow-Up) ar mērķi dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo vai ir pārslimojuši vēzi. Kā viens no šīs Programmas būtiskajiem aspektiem ir nodrošināt aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu multi-disciplināru pieeju. Līdz ar to, lai sasniegtu šos mērķus, tiks veicināta arī sadarbība ar reģionālajām slimnīcām.
Sadarbības stiprināšana ar reģionālajām slimnīcām ir paredzēta arī jaunā Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025. - 2027. gadam projekta ietvaros, kura kā viens no attīstības virzieniem ir norādīts "Dalītās aprūpes ieviešana bērnu hematoonkoloģijā", raksturojot esošo sadarbību un izaicinājumus sadarbībā ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Raksturojot sadarbību ar reģionālajām iestādēm, saskaņā ar plānā norādīto, nākotnes sadarbība tiek plānota ne vien pēc-ārstēšanas uzraudzības jomā, bet arī attīstot citus pakalpojumus, kurus būtu iespējams nodrošināt tuvāk pacienta dzīvesvietai - piemēram, ķīmijterapijas pakalpojumus. Kā norādīts onkoloģijas plāna projektā, kā sadarbības partneri dalītās aprūpes ieviešanā varētu būt SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” un SIA “Vidzemes slimnīca”.
Kā aktivitātes šādas dalītās aprūpes ieviešanā reģionos, pie plāna aktivitātēm ir norādītas:
4.7. Turpināt dalītās aprūpes ieviešanu bērnu un pusaudžu hematoonkoloģijā Latvijas reģionālajās slimnīcās.
Izstrādāti kritēriji un apmācību programmas darbam ar hematoonkoloģiskiem pediatriskiem pacientiem (piemēram, zema riska febrilu neitropēniju ārstēšana, transfūzijas, atsevišķas nekomplicētas ķīmijterapijas).
Izstrādāts un ieviests sadarbības modelis, kurš ietver apmācības reģionālo iestāžu ārstiem, pacientu uzraudzības īstenošanu, sadarbību informācijas un dokumentācijas apritē starp BKUS un reģionālajām slimnīcām.
Saskaņā ar noslēgto Programmas līgumu, Projekta īstenošana ir jāveic sadarbībā ar Šveices puses sadarbības partneri – Lozannas Universitātes slimnīcu (turpmāk – LUS). LUS līgums ir noslēgts ar Šveices Attīstības un sadarbības aģentūru, kas sedz LUS izdevumus par projekta partnera aktivitāšu īstenošanu un attiecīgi no Programmas/Projekta budžeta netiek segti. Atbilstoši Programmas līgumam, Projekta īstenošanā iespējams slēgt partnerības līgumus arī ar citiem Šveices puses sadarbības partneriem, piemēram, Cīrihes universitātes slimnīca, Cīrihes bērnu universitātes slimnīca, Ženēvas universitātes slimnīca un citi. Attiecīgi, BKUS noslēdzot Projektā partnerības līgumu/s, ar kādu no iepriekšminēto Šveices institūciju/jām, to izdevumi par Projekta partnera aktivitāšu īstenošanu tiek segti no Projekta budžeta.
Programmas apsaimniekotājam ir jāsaskaņo Šveices partnerības līguma projekts ar Šveices sadarbības programmas pārstāvniecību (turpmāk – SCO).
Šveices sadarbības programmas vadošā iestāde 2025.gada 18.martā no SCO saņēma vēstuli Nr. 831-02-01-00 par Donorvalsts partneru izdevumu pārbaudi un izdevumu sertificēšanu kontekstā ar donorvalsts Noteikumu 4.10.4.panta piemērošanu, ierosinot vienkāršotu procedūru programmu un projektu Šveices partneru attaisnoto izdevumu pārbaudei.
Šveices puse ierosinātā vienkāršotā procedūra programmu un projektu Šveices partneru attaisnoto izdevumu pārbaudei:
1) Šveices partneriem, kas darbojas kā juridiskas personas, tiek veikta revīzija saskaņā ar attiecīgo Šveices revīzijas sistēmu atbilstoši attiecīgajiem Šveices tiesību aktiem un Šveices grāmatvedības un revīzijas praksei. Tādējādi nav nepieciešami papildu nacionālie (t.i. Latvijas) auditi, pārbaudes vai izdevumu sertificēšana par šo Šveices partneru veiktiem izdevumiem.
2) Šveices partnerinstitūcijām ir jāpārliecinās, ka Šveices projekta partnera pieprasītās izmaksas ir radušās saskaņā ar attiecīgajā iestādē piemērojamiem noteikumiem un Šveices grāmatvedības un audita regulējumu. Šim nolūkam Šveices partneriem ir jāievieš “četru acu” princips/dubultā paraksta process par projektā veiktajiem izdevumiem. Otro parakstu jānodrošina pieredzējušam profesionālim, kas ir pietiekami neatkarīgs no institūcijas ikdienas pamatdarbības. Šveices partnera institūcija ir atbildīga par abu paraksta tiesīgo institūcijas darbinieku noteikšanu.
3) SCO skaidro, ka nav nepieciešams veikt grozījumus Programmas līgumā par vienkāršotas pieejas piemērošanu Šveices partneru izdevumu sertificēšanai, bet ir piemērojama SCO 2025.gada 18.marta vēstule, kas sniedz skaidrojumu par Donorvalsts noteikumu 4.10.4.panta piemērošanu.
Ņemot vērā SCO sniegto informāciju un, izmantojot šo vienkāršošanu attiecībā uz ar Šveices partnera/u izdevumu attiecināšanu, Projekta īstenotājam attiecīgas prasības/nosacījumus jāiestrādā partnerības līgumos ar Šveices partnera/u institūcijām, paredzot nosacījumu, ka Šveices partneriem ir jānodrošina partnera veikto izmaksu atbilstība Donorvalsts noteikumiem un attiecīgās institūcijas grāmatvedības un audita prasībām, t.sk. ir pienākums izdevumu kontrolēs piemērot četru acu principu (ar izdevumu pārbaudēm saistītie dokumenti jāparaksta divām personām, attiecīgi otro parakstu nodrošina pieredzējis un pietiekami neatkarīgs iestādes profesionālis), attiecīgi Šveices partnera institūcija* projekta īstenotājam, ar parakstu apliecina, ka ir nodrošinātas iepriekš minētās prasības par izmaksu atbilstību.
(*Donorvalsts noteikumu 4.10. panta 2.punkta, (f) apakšpunktam:
Partnerības līgumā inter alia iekļauj turpmāk norādīto: f) nosacījumus, ar ko nosaka atbalsta pasākuma Šveices partnera(-u) ziņošanas pienākumus attiecībā pret ieviesējinstitūciju vai programmas komponenta īstenotāju.).
Attiecīgi Latvijas Šveices ieguldījuma vadība iesaistītās iestādes (t.sk. Veselības ministrija kā Programmas apsaimniekotājs) un Projekta īstenotājs neveic pārbaudes par Donorvalsts partnera izdevumu atbilstību balstoties uz SCO 2025.gada 18.marta vēstulē Nr. 831-02-01-00 sniegto skaidrojumu.
Sasniedzamie rezultāti:
1. Pieaudzis 5 gadu dzīvildzes rādītājs līdz 85% bērna onkoloģijas pacientiem, kas saņēmuši ārstēšanu, saskaņā ar noteikto šajā projektā iekļauto terapijas protokolu;
2. Izveidots multidisciplinārs audzēja panelis (tumor board) 4 specifiskām onkoloģiskās diagnozes grupām, nodrošinot, ka vismaz 70% bērnu onkoloģisko slimību gadījumi tiek apspriesti šajos paneļos.
3. Izveidota klīnisko pētījumu vienība (Clinical Trial Unit) un 3 terapijas protokolu komandas (Therapy Protocol Team), kas iesaistītas starptautiskos prospektīvos pētījumos noteiktām bērnu onkoloģijas diagnozēm, un sasniedzot 50% pacientu iesaistes līmeni.
4. Uzlabota patoloģijas un molekulārās diagnostikas laboratorijas kapacitāte, ieviešot jaunas metodes un veicot speciālistu apmācību, nodrošinot ātrāku un kvalitīvāku diagnostiku, tai skaitā ieviešot digitālas patoloģijas tehnoloģijas, izveidojot pediatrisko biobanku, molekulārās diagnostikas genomikas datu bāzi.
5. Ieviesta jauna diagnostikas metode, kas balstīta garo ķēžu sekvencēšanā (long-read sequencer), uzlabojot iespējas veikt reto slimību diagnostiku gan bērnu onkoloģijas diagnostikā, gan citās reto slimību grupās.
6. Izstrādāta un ieviesta pacienta ziņoto ārstēšanas rezultātu uzraudzības un novērtēšanas sistēma dzīves kvalitātes un labbūtības indikatoru mērīšanai bērnu onkoloģijas pacientiem, kas saņēmuši ārstēšanu un pēcārstēšanas novērošanu.
7. Izstrādāta un ieviesta ārstēšanas un pēcārstēšanas rezultātu novērtēšanas sistēma, kas balstīta uz klīniskiem un citiem datiem, sniedzot iespējas novērtēt un pilnveidot izstrādātās ārstēšanas un pēcārstēšanas novērošanas sistēmas darbību.
8. Īstenotas dažāda veida un ilguma apmācību programmas 22 ārstniecības speciālistiem, kas iesaistīti bērnu onkoloģijas diagnostikā, ārstēšanā, īstermiņa un ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzībā, kā arī pētniecībā.
9. Izveidota un uzsākta ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzības programma, kurā projekta īstenošanas laikā ir iesaistījušies 288 pacienti.
Projekta ietvaros izstrādājot ilgtermiņa pēc-ārstēšanas uzraudzības programmu (Long term Follow-up), kas tiks veidota kā multidisciplināra speciālistu komanda, tai skaitā iekļaujot arī psihologus un veidojot informatīvus un izglītojošus materiālus – lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalsta sistēmu pacientiem, kas bērna vecumā slimo vai ir pārslimojoši onkoloģisko slimību. Šīs ilgtermiņa pēc-ārstēšanas uzraudzības programmas izstrāde ir paredzēta 2025.-2026.gadā, programmas īstenošanas uzsākšana ir plānota no 2027.gada.
Savukārt, laika posmā kopš pacienta onkoloģiskās diagnozes saņemšanas, kā arī ārstniecības posmā līdz pacienta nonākšanai ilgtermiņa pēc-ārstēšanas uzraudzības programmā, psiho-sociālais atbalsts tiks saņemts BKUS jau šobrīd īstenota un Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem” (īstenots no 01.11.2022, paredzamais projekta beigu datums 30.06.2027.).
Laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim BKUS sadarbībā ar Nīderlandes Princeses Maksimas centru (Princess Máxima Center) īsteno Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektu "Izcilības centrs Precīzijas medicīna pediatrijā" ("Centre of Excellence for Precision Medicine in Pediatric Care") (turpmāk - PMPC projekts).
PMPC projekta mērķi ir: 1) jauna pētniecības izcilības centra izveide; 2) pētniecības un inovāciju kapacitātes paaugstināšana; 3) zinātnes atbalsta infrastuktūras (pediatriskās biobankas, datu un ģenētiskās analīzes un klīnisko pētījumu vienību) izveide un pilnveidošana BKUS; 4) ātrās molekulārās diagnostikas un šūnu terapijas zināšanu un tehnoloģiju pārnese; 5) stratēģiska ilgtermiņa partnerības veidošana un stiprināšana ar Princeses Maksimas centru, vadošo bērnu onkoloģijas centru Eiropā.
Realizējot PMPC projektu, tiks nodrošināta aktivitāšu nodalīšana, tādējādi novēršot dubultā finansējuma riskus, kas ir apliecināts PMPC projekta pieteikumā.
Donorvalsts noteikumu 11.2. pantā paredzēts pienākums nodrošināt, ka Programmā netiek pieļauta seksuālā izmantošana, vardarbība un uzmākšanās, kas nozīmē ietvaru veikt visus saprātīgos un atbilstošos pienākumus, lai novērstu seksuālā izmantošanu, vardarbību un uzmākšanos no jebkuras personas, kas ir iesaistīta Programmas īstenošanā. Seksuālās izmantošanas jēdziens noteikts ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 17. decembrī pieņemtajā rezolūcijā “Pastiprināt centienus, lai nepieļautu un novērstu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm: seksuālā uzmākšanās" (pieejams - https://documents.un.org/doc/undoc/gen/n18/445/52/pdf/n1844552.pdf), savukārt vardarbības un uzmākšanās jēdziens noteikts ANO Ģenerālsekretāra 2003.gada 9.oktobra biļetenā “Īpaši pasākumi aizsardzībai pret seksuālo izmantošanos un seksuālo vardarbību” (pieejams - https://www.securitycouncilreport.org/atf/cf/%7B65BFCF9B-6D27-4E9C-8CD3-CF6E4FF96FF9%7D/SE%20ST%20SGB%202003%2013.pdf). Sakarā ar attiecīgajiem pienākumiem, programmas apsaimniekotājs nodrošinās, ka attiecīgi arī Projekta līgumā tiks noteikts pušu pienākums ievērot minētās prasības par seksuālās izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās novēršanu.
Programmas apsaimniekotājam atbalsts piešķirts valsts deleģēto funkciju nodrošināšanai, un tas nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Pārkompensācijas uzraudzību veic pilnvarojuma uzlicējs un, lai pilnvarojuma uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, pilnvarojuma aktā ir iekļauts nosacījums, ka pilnvarojuma uzlicējs veic regulāras pārbaudes vai nodrošina, ka tās tiek veiktas, vismaz ik pēc trīs gadiem sabiedrisko pakalpojumu līguma darbības laikā un tā beigās, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka atlīdzības maksājumu/kompensāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, kritērijus un nosacījumus, kā arī pārkompensācijas kontroles kārtību. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.
VM Progammas un Projekta īstenošanai ir izstrādājusi MK noteikumus, iekļaujot sekojošas sadaļas:
I Vispārīgie jautājumi
II Programmas mērķis un sasniedzamie rezultāti
III Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
IV Projekta īstenošanas nosacījumi
V Komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi
VI Programmas apsaimniekotāja pienākumi
Pēc šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas tiks noslēgts līgums starp VM un BKUS par projekta īstenošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Šveices kompetento iestāžu 2022.gada 6.maijā apstiprināto Noteikumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk – Šveices noteikumi) 8.2. pantā 5. punktā noteikto, maksājuma pieprasījuma periodi ilgst no janvāra līdz jūnijam (01.01.–30.06.) un no jūlija līdz decembrim (01.07.–31.12.).
Ņemot vērā, ka maksājuma pieprasījumi jāiesniedz Šveices kompetentajām iestādēm (Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma 6. pants) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc attiecīgā maksājuma pieprasījuma perioda beigām un sekojoši, ja Šveices kompetentās iestādes piekrīt maksājuma pieprasījumam, pieprasītā summa tiek pārskaitīta 30 dienu laikā (tiek atmaksāts Latvijas valsts budžetā par Šveicei maksājuma paprasījumā iekļautajiem Programmas un Projekta izdevumiem, tādejādi atmaksājot Latvijas valsts budžeta nodrošināto priekšfinansējumu Programmas administratīvajiem izdevumiem un Projekta izmaksām (Šveices finansējuma daļa)).
Līgumā starp Donorvalsti un Finanšu ministriju par Programmas īstenošanu 11. punktā ir minēts, ka pirmā atskaitīšanās perioda termiņš sākas ar datumu, kad ir parakstīts līgums, t.i. 2024. gada 14. augustā un noslēdzas 2025. gada 31. decembrī.
BKUS pašu ieņēmumu apmērs ir nepietiekams, priekšfinansētu aktivitātes starptautiskos, finanšu ietilpīgos projektos. Pēdējos piecus gadus pašu ieņēmumu apjoms ir bijis 2-3% robežās no kopējiem ieņēmumiem. BKUS saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek investēti pamatdarbības un vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā. Pēdējos gados budžets ir stabils, taču saimnieciskās darbības rezultāts un pamatdarbības naudas plūsma liecina, ka iespējams segt tikai prioritārākās vajadzības veselības aprūpes pakalpojumu kvalitatīvai nodrošināšanai.
BKUS peļņas gūšana nav pašmērķis, primārie ir nefinanšu mērķi, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tostarp būtisku lomu ieņem tieši zinātne, pētniecība, inovācijas un izglītība. BKUS saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek investēti to pamatdarbības un vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā.
Atbilstoši auditētiem gada pārskata datiem BKUS 2023.gadu noslēdza ar zaudējumiem 691 tūkst.euro apmērā, kas bija saistīti ar pieaugušajiem izdevumiem, kas bija nepieciešami, lai uzturētu augstas kvalitātes un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Saskaņā ar neauditētiem starpperiodu pārskata datiem 2024.gadā rentabilitātes, maksātspējas un likviditātes rādītāji uzlabojušies, tomēr BKUS ir nepietiekams brīvo (pieejamo) finanšu līdzekļu apmērs Projekta priekšfinansēšanai no pašu līdzekļiem.
Ņemot vērā, ka maksājuma pieprasījumi jāiesniedz Šveices kompetentajām iestādēm (Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma 6. pants) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc attiecīgā maksājuma pieprasījuma perioda beigām un sekojoši, ja Šveices kompetentās iestādes piekrīt maksājuma pieprasījumam, pieprasītā summa tiek pārskaitīta 30 dienu laikā (tiek atmaksāts Latvijas valsts budžetā par Šveicei maksājuma paprasījumā iekļautajiem Programmas un Projekta izdevumiem, tādejādi atmaksājot Latvijas valsts budžeta nodrošināto priekšfinansējumu Programmas administratīvajiem izdevumiem un Projekta izmaksām (Šveices finansējuma daļa)).
Līgumā starp Donorvalsti un Finanšu ministriju par Programmas īstenošanu 11. punktā ir minēts, ka pirmā atskaitīšanās perioda termiņš sākas ar datumu, kad ir parakstīts līgums, t.i. 2024. gada 14. augustā un noslēdzas 2025. gada 31. decembrī.
BKUS pašu ieņēmumu apmērs ir nepietiekams, priekšfinansētu aktivitātes starptautiskos, finanšu ietilpīgos projektos. Pēdējos piecus gadus pašu ieņēmumu apjoms ir bijis 2-3% robežās no kopējiem ieņēmumiem. BKUS saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek investēti pamatdarbības un vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā. Pēdējos gados budžets ir stabils, taču saimnieciskās darbības rezultāts un pamatdarbības naudas plūsma liecina, ka iespējams segt tikai prioritārākās vajadzības veselības aprūpes pakalpojumu kvalitatīvai nodrošināšanai.
BKUS peļņas gūšana nav pašmērķis, primārie ir nefinanšu mērķi, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tostarp būtisku lomu ieņem tieši zinātne, pētniecība, inovācijas un izglītība. BKUS saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek investēti to pamatdarbības un vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā.
Atbilstoši auditētiem gada pārskata datiem BKUS 2023.gadu noslēdza ar zaudējumiem 691 tūkst.euro apmērā, kas bija saistīti ar pieaugušajiem izdevumiem, kas bija nepieciešami, lai uzturētu augstas kvalitātes un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Saskaņā ar neauditētiem starpperiodu pārskata datiem 2024.gadā rentabilitātes, maksātspējas un likviditātes rādītāji uzlabojušies, tomēr BKUS ir nepietiekams brīvo (pieejamo) finanšu līdzekļu apmērs Projekta priekšfinansēšanai no pašu līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Šveices Donorvalsts neparedz avansa maksājumu Programmas un Projekta uzsākšanai, lai veiksmīgi nodrošinātu Projekta īstenošanu un plānotās aktivitātes, ir nepieciešams priekšfinansējums no valsts budžeta līdzekļiem.
Programmas kopējais attiecināmais finansējums ir
8 823 529 CHF, tai skaitā Šveices finansiālais atbalsts – 7 500 000 CHF un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 323 529 CHF.
Kopējie Programmas izdevumi ir indikatīvi 9 264 705,44 euro, tai skaitā:
VM Programmas apsaimniekotāja izdevumi: 558 721,56 euro;
BKUS Projekta īstenotāja izdevumi: 8 705 983,88 euro.
Aprēķinos izmantots valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu VM kā Programmas apsaimniekotājs ir tiesīgs saņemt priekšfinansējumu Programmas vadības izmaksu nodrošināšanai. (MK noteikumu Nr. 421 24.1. apakšpunkts)
Ministru kabineta 19.11.2024. sēdē tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2024. gada oktobrim" (protokols Nr. 49 56.§) un atbilstoši protokola 56.§ 5.4.apakšpunktam VM kā Programmas apsaimniekotājs pēc Programmas līguma parakstīšanas var iesniegt normatīvajos aktos noteiktā kartībā Finanšu ministrijai pieprasījumu līdzekļu pārdalei no 74. resora "Gadskārtēja valsts budžeta izpildes procesa pārdalāmais finansējums" 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" programmā paredzēto attiecināmo administratīvo izdevumu segšanai, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā iekļauto informāciju par euro un Šveices franka valūtas kursu:
2024. gadā – 35 372 euro, 2025. gadā – 99 405 euro, 2026. gadā – 84 730 euro, 2027. gadā – 116 730 euro, 2028. gadā – 96 605 euro, 2029. gadā – 125 880 euro, bet kopā nepārsniedzot indikatīvi – 558 722 euro.
Projekta tēmas aktualitāte un nozīmīgums nacionālā līmenī ir noteikti nacionālas nozīmes plānošanas dokumentos (Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.-2024. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027. gadam projektā). Ņemot vērā, ka onkoloģijas ārstniecība ir vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojums, kuru sabiedrības interesēs un valsts nākotnes attīstības interesēs visiem iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā veic BKUS.
Lai nodrošinātu savlaicīgu Projekta īstenošanu Projekta iesniegumā noteiktajā apmērā atbilstoši 14.08.2024. noslēgtajam līgumam par Programmas īstenošanu starp Finanšu ministriju un Donorvalsti, VM lūdz MK atbalstīt BKUS Projektam nepieciešamo finansējumu piešķiršanu pilnā apmērā BKUS Projektā attiecināmo izdevumu segšanai no 74. resora "Gadskārtēja valsts budžeta izpildes procesa pārdalāmais finansējums" 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nepārsniedzot 8 291 413 CHF (ekvivalents 8 705 984 euro), tajā skaitā Šveices finansiālo atbalstu 85% apmērā, kas nepārsniedz 7 047 701 CHF (ekvivalents 7 400 086 euro) un valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā, kas nepārsniedz 1 243 712 CHF (ekvivalents 1 305 898 euro) apmērā, indikatīvi 2025. gadā - 861 317 euro, 2026. gadā - 2 596 937 euro, 2027. gadā - 3 599 068 euro, 2028. gadā - 1 567 378 euro, 2029. gadā - 81 284 euro.
Aprēķinos izmantots valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF.
Atbilstoši MK 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.9. apakšpunktam lūdzam ļaut Veselības ministrijai (VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca") iesniegt Finanšu ministrijai pieprasījumu līdzekļu pārdalei no 74. resora "Gadskārtēja valsts budžeta izpildes procesa pārdalāmais finansējums" 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" nepieciešamā finansējuma 8 291 413 CHF (8 705 984 euro) apmērā nodrošināšanai projekta “Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā” īstenošanai.
Programmas kopējais attiecināmais finansējums ir
8 823 529 CHF, tai skaitā Šveices finansiālais atbalsts – 7 500 000 CHF un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 323 529 CHF.
Kopējie Programmas izdevumi ir indikatīvi 9 264 705,44 euro, tai skaitā:
VM Programmas apsaimniekotāja izdevumi: 558 721,56 euro;
BKUS Projekta īstenotāja izdevumi: 8 705 983,88 euro.
Aprēķinos izmantots valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu VM kā Programmas apsaimniekotājs ir tiesīgs saņemt priekšfinansējumu Programmas vadības izmaksu nodrošināšanai. (MK noteikumu Nr. 421 24.1. apakšpunkts)
Ministru kabineta 19.11.2024. sēdē tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2024. gada oktobrim" (protokols Nr. 49 56.§) un atbilstoši protokola 56.§ 5.4.apakšpunktam VM kā Programmas apsaimniekotājs pēc Programmas līguma parakstīšanas var iesniegt normatīvajos aktos noteiktā kartībā Finanšu ministrijai pieprasījumu līdzekļu pārdalei no 74. resora "Gadskārtēja valsts budžeta izpildes procesa pārdalāmais finansējums" 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" programmā paredzēto attiecināmo administratīvo izdevumu segšanai, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā iekļauto informāciju par euro un Šveices franka valūtas kursu:
2024. gadā – 35 372 euro, 2025. gadā – 99 405 euro, 2026. gadā – 84 730 euro, 2027. gadā – 116 730 euro, 2028. gadā – 96 605 euro, 2029. gadā – 125 880 euro, bet kopā nepārsniedzot indikatīvi – 558 722 euro.
Projekta tēmas aktualitāte un nozīmīgums nacionālā līmenī ir noteikti nacionālas nozīmes plānošanas dokumentos (Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.-2024. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027. gadam projektā). Ņemot vērā, ka onkoloģijas ārstniecība ir vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojums, kuru sabiedrības interesēs un valsts nākotnes attīstības interesēs visiem iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā veic BKUS.
Lai nodrošinātu savlaicīgu Projekta īstenošanu Projekta iesniegumā noteiktajā apmērā atbilstoši 14.08.2024. noslēgtajam līgumam par Programmas īstenošanu starp Finanšu ministriju un Donorvalsti, VM lūdz MK atbalstīt BKUS Projektam nepieciešamo finansējumu piešķiršanu pilnā apmērā BKUS Projektā attiecināmo izdevumu segšanai no 74. resora "Gadskārtēja valsts budžeta izpildes procesa pārdalāmais finansējums" 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nepārsniedzot 8 291 413 CHF (ekvivalents 8 705 984 euro), tajā skaitā Šveices finansiālo atbalstu 85% apmērā, kas nepārsniedz 7 047 701 CHF (ekvivalents 7 400 086 euro) un valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā, kas nepārsniedz 1 243 712 CHF (ekvivalents 1 305 898 euro) apmērā, indikatīvi 2025. gadā - 861 317 euro, 2026. gadā - 2 596 937 euro, 2027. gadā - 3 599 068 euro, 2028. gadā - 1 567 378 euro, 2029. gadā - 81 284 euro.
Aprēķinos izmantots valūtas kurss 1,05 euro par vienu CHF.
Atbilstoši MK 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.9. apakšpunktam lūdzam ļaut Veselības ministrijai (VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca") iesniegt Finanšu ministrijai pieprasījumu līdzekļu pārdalei no 74. resora "Gadskārtēja valsts budžeta izpildes procesa pārdalāmais finansējums" 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" nepieciešamā finansējuma 8 291 413 CHF (8 705 984 euro) apmērā nodrošināšanai projekta “Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā” īstenošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar 25.06.2024. MK sēdes protokola Nr.26/3.§ par Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019. – 2029. gada perioda vadības likuma 5. punktu Veselības ministrija apliecina, ka izmaksu un ieguvumu analīzei līdzvērtīga analīze ir veikta, izstrādājot programmas un iepriekš noteiktā projekta iesniegumu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Veselības ministrija
- VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"
Ietekmes apraksts
VM un BKUS īstenos Programmu un Projektu saskaņā ar šiem noteikumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
824 473
0
2 279 417
0
3 158 428
1 414 385
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
824 473
0
2 279 417
0
3 158 428
1 414 385
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
969 968
0
2 681 667
0
3 715 798
1 663 983
2.1. valsts pamatbudžets
0
969 968
0
2 681 667
0
3 715 798
1 663 983
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-145 495
0
-402 250
0
-557 370
-249 598
3.1. valsts pamatbudžets
0
-145 495
0
-402 250
0
-557 370
-249 598
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-145 495
-402 250
-557 370
-249 598
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| Gads | 2024* | 2025* | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | Kopā |
| VM programmas administratīvie izdevumi | 26 127 | 108 651 | 84 730 | 116 730 | 96 605 | 125 878 | 558 721 |
| BKUS Projekta izdevumi | 0 | 861 317 | 2 596 937 | 3 599 068 | 1 567 378 | 81 284 | 8 705 984 |
| Kopā | 26 127 | 969 968 | 2 681 667 | 3 715 798 | 1 663 983 | 207 162 | 9 264 705 |
* VM programmas administratīvie izdevumi: Atbilstoši MK 19.11.2024. sēdes protokola Nr. 49 56. § 5.4.apakšpuntam attiecināmo administratīvo izdevumu segšanai ir atbalstīts finansējums 2024.gadam 35 372 euro apmērā, atbilstoši FM 19.12.2024 rīkojumam Nr. 521 uz VM budžetu ir pārdalīts finansējums 27 000 euro apmērā, faktiskā izpilde 2024. gadā 26 126,14 euro apmērā. Līdz ar to veidojas neizmantots finansējums 9 245 euro apmērā, kas tiks iestrādāts VM budžetā 2025. gadā. Atbilstoši Finanšu ministrijas 14.04.2025. rīkojuma Nr.1.1-1/12/118 1.8. apakšpunktam Veselības ministrijai tika piešķirts finansējums pamatbudžeta apakšprogrammā 72.01.00 “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” Latvijas un Šveices sadarbības programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” attiecināmo administratīvo izdevumu segšanai 108 651 euro apmērā 2025. gadā.
BKUS Projekta izdevumu sadaļā 2025. gadā papildus plānoto Projekta aktivitāšu īstenošanai, tiek paredzēts arī finansējums, lai segtu Projektā faktiski iztērēto finansējumu 2024. gadā 21 944.82 euro apmērā.
Programmas finansējuma ekvivalentu euro valūtā nosaka, ievērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicētos ierosinājumus valūtas kursu līmeņiem, kas izmantojami saskaņā ar normatīvo aktu par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Budžeta ieņēmumu aprēķins ir veikts, ņemot vērā VM un BKUS paredzēto Šveices Konfederācijas finansējumu 85% apmērā sadalījumā pa gadiem, nepārsniedz programmas līgumam pievienotajam budžetā norādīto finansējumu sadalījumā pa gadiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Budžeta izdevumu aprēķins ir veikts, ņemot vērā VM un BKUS paredzēto Šveices Konfederācijas finansējumu 85% apmērā un nacionālo valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā sadalījumā pa gadiem.
Finansējums Programmas administratīvajiem izdevumiem un Projekta īstenošanas izdevumiem var tikt precizēts (sagatavojot valsts budžeta līdzekļa pieprasījumu kārtējam gadam), ņemot vērā aktuālo euro un Šveices franka kursu, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums Šveices frankos atbilstoši programmas līgumā notiktajam apmēram.
Programmas apsaimniekotājs Programmas ieviešanas laikā nodrošinās, lai netiktu pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums programmai, ņemot vērā CHF un euro kursa svārstības.
Izdevumu apmērs ir indikatīvs, ņemot vērā plānoto Programmas un Projekta ieviešanas indikatīvo laika grafiku, kā arī attiecībā uz aprēķinos izmantoto valūtas kursu 1,05 euro par vienu CHF.
Saskaņā ar Valsts kases skaidrojumu FM, izvērtējot kursa faktisko dinamiku un svārstības 2022. gada pēdējos mēnešos, kā arī aktuālās tirgus dalībnieku prognozes 2023. - 2025. gada periodam, tirgus dalībnieku vidējais prognozētais CHF/EUR kurss 2023. gadā ir 1,01, 2024. gadā – 0,95, 2025. gadā – 0,95. 2023. gada prognozētais kurss šobrīd pārsniedz 2022. gada augustā Valsts kases mājās lapā publicētā budžeta pieprasījuma izmantošanai ierosinātā kursa zemāko robežu 2023. gadā. Attiecīgi budžeta izdevumu piesardzības principa ievērošanai Valsts kase iesaka apsvērt iespēju prognozēto kursu visam periodam (līdz 2029.gadam) noteikt 1,05 euro par vienu CHF. Vienlaicīgi Valsts kase vērš uzmanību, ka šī brīža augstas nenoteiktības un lielo svārstību apstākļos valūtu kursu droša prognožu veidošana ir ļoti apgrūtināta. Tirgus dalībnieku prognozes atbilstoši vispārpieņemtai finanšu tirgus analīzes praksei balstās uz pašlaik pieejamo informāciju par gaidāmo pasaules ekonomikas dinamikas un finanšu tirgus situācijas nākotnes attīstību, tai skaitā ierēķinot pašlaik ar vidēju un lielu varbūtību iespējamo nelabvēlīgo scenāriju realizēšanos, taču, iestājoties neprognozētiem notikumiem, pie līdzšinējās finanšu tirgus situācijas un valūtu kursu augstās svārstību amplitūdas nākotnes valūtu kursu dinamika var būtiski atšķirties no prognozētās.
Ņemot vērā MK 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr.523 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 23.punktu un Valsts kases augstāk minēto informāciju par kursa svārstībām, Šveices sadarbības programmas finansējuma ieņēmumi un izdevumu ir aprēķināti, ņemot vērā prognozēto kursu visam periodam 1,05 euro par vienu CHF.
Finansējums Programmas administratīvajiem izdevumiem un Projekta īstenošanas izdevumiem var tikt precizēts (sagatavojot valsts budžeta līdzekļa pieprasījumu kārtējam gadam), ņemot vērā aktuālo euro un Šveices franka kursu, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums Šveices frankos atbilstoši programmas līgumā notiktajam apmēram.
Programmas apsaimniekotājs Programmas ieviešanas laikā nodrošinās, lai netiktu pārsniegts Šveices piešķirtais finansējums programmai, ņemot vērā CHF un euro kursa svārstības.
Izdevumu apmērs ir indikatīvs, ņemot vērā plānoto Programmas un Projekta ieviešanas indikatīvo laika grafiku, kā arī attiecībā uz aprēķinos izmantoto valūtas kursu 1,05 euro par vienu CHF.
Saskaņā ar Valsts kases skaidrojumu FM, izvērtējot kursa faktisko dinamiku un svārstības 2022. gada pēdējos mēnešos, kā arī aktuālās tirgus dalībnieku prognozes 2023. - 2025. gada periodam, tirgus dalībnieku vidējais prognozētais CHF/EUR kurss 2023. gadā ir 1,01, 2024. gadā – 0,95, 2025. gadā – 0,95. 2023. gada prognozētais kurss šobrīd pārsniedz 2022. gada augustā Valsts kases mājās lapā publicētā budžeta pieprasījuma izmantošanai ierosinātā kursa zemāko robežu 2023. gadā. Attiecīgi budžeta izdevumu piesardzības principa ievērošanai Valsts kase iesaka apsvērt iespēju prognozēto kursu visam periodam (līdz 2029.gadam) noteikt 1,05 euro par vienu CHF. Vienlaicīgi Valsts kase vērš uzmanību, ka šī brīža augstas nenoteiktības un lielo svārstību apstākļos valūtu kursu droša prognožu veidošana ir ļoti apgrūtināta. Tirgus dalībnieku prognozes atbilstoši vispārpieņemtai finanšu tirgus analīzes praksei balstās uz pašlaik pieejamo informāciju par gaidāmo pasaules ekonomikas dinamikas un finanšu tirgus situācijas nākotnes attīstību, tai skaitā ierēķinot pašlaik ar vidēju un lielu varbūtību iespējamo nelabvēlīgo scenāriju realizēšanos, taču, iestājoties neprognozētiem notikumiem, pie līdzšinējās finanšu tirgus situācijas un valūtu kursu augstās svārstību amplitūdas nākotnes valūtu kursu dinamika var būtiski atšķirties no prognozētās.
Ņemot vērā MK 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr.523 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 23.punktu un Valsts kases augstāk minēto informāciju par kursa svārstībām, Šveices sadarbības programmas finansējuma ieņēmumi un izdevumu ir aprēķināti, ņemot vērā prognozēto kursu visam periodam 1,05 euro par vienu CHF.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1) Noteikumi par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (06.05.2022.) (turpmāk - Donorvalsts noteikumi)
2) 2023. gada 19. jūnijā parakstīts ietvarlīgums, balstoties uz MK 2023. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 288 "Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā" (turpmāk - Ietvarlīgums) un MK 2023. gada 6. jūnija sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 30 29. § 3. punkts).
3) Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - EK lēmums).
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Donorvalsts noteikumu 4.11. panta 6. un 7. punkts
Noteikumu projekta 39. punkts.
Pārņemtas daļēji
Noteikumu projektā tiek noteikta Programmas apsaimniekotāja atbildība, vadības komitejas sanāksmju organizēšanas biežums, definēts normatīvais akts, saskaņā ar kuru tiek organizētas vadības sanāksmes kā arī vadības sanāksmēs izskatāmie jautājumi.
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 4.13. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 21.5. apakšpunkts.
Pārņemtas daļēji
Noteikumu projektā iekļauta atruna par pārskatu iesniegšanas termiņiem, kas tiks iekļauti Projekta īstenošanas līgumā.
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 6.1. pants
Noteikumu projekta 17. un 19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 6.2. pants
Noteikumu projekta 13., 14. un 15. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 6.4. pants
Noteikumu projekta 13. un 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 6.6. pants
Noteikumu projekta 20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 4.16. pants
Noteikumu projekta 25. punkts
Pārņemtas daļēji
Noteikti nosacījumi, kad Programmas apsaimniekotājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par Projekta īstenošanu.
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 4.1. panta 6. daļa
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas. Veselības ministrija kā Programmas apsaimniekotājs
ir noteikts Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām ES dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirtību mazināšanai ES (turpmāk – Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums), kas ir stājies spēkā 2023. gada 16. augustā. Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma 3.2. punktā norādīto, Veselības un sociālās aizsardzības jomā plānotais atbalsta pasākums tiek plānots “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”, Programmas apsaimniekotājs - Veselības ministrija.
Noteikumu projekta 2. punktā ir norādīts, ka Programmas apsaimniekotājs ir Veselības ministrija.
ir noteikts Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām ES dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirtību mazināšanai ES (turpmāk – Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums), kas ir stājies spēkā 2023. gada 16. augustā. Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīguma 3.2. punktā norādīto, Veselības un sociālās aizsardzības jomā plānotais atbalsta pasākums tiek plānots “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”, Programmas apsaimniekotājs - Veselības ministrija.
Noteikumu projekta 2. punktā ir norādīts, ka Programmas apsaimniekotājs ir Veselības ministrija.
Donorvalsts noteikumu 7.1. pants
Noteikumu projekta 11.6., 17.2., 17.3., 19.2., 19.3., 21.6. punkti
Pārņemtas daļēji
Attiecībā uz atklātību, vienlīdzību, ētiskumu, konkurenci nodrošinošu procedūru, noteiktie nosacījumi ir pārņemti pilnībā.
Nosacījumi attiecībā uz efektivitāti un ekonomiskumu un iepirkumu uzraudzību ir pārņemti daļēji.
Detalizētāka kārtība par iepirkumu procedūru tiks pārņemta Projekta līgumā (ņemot vērā Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības noteikumu projektā (24-TA-675) noteikto).
Nosacījumi attiecībā uz efektivitāti un ekonomiskumu un iepirkumu uzraudzību ir pārņemti daļēji.
Detalizētāka kārtība par iepirkumu procedūru tiks pārņemta Projekta līgumā (ņemot vērā Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības noteikumu projektā (24-TA-675) noteikto).
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Ietvarlīguma 3. panta 6. daļa
Noteikumu projekta 5., 8., 9. un 19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Ietvarlīguma 4. panta 6. daļa
Noteikumu projekta V nodaļa un 17.3. un 19.3. punkti.
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Ietvarlīguma 3.2. sadaļas Iepriekš noteikti kritēriji "xi" punkts Veselība un sociālā aizsardzība
Noteikumu projekta 2., 3., 5., 6., 8., 9., 10. punkti
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
EK lēmuma 2. panta 1. daļas b) un c) punkti
Noteikumu projekta 8., 9., 10., 27. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
EK lēmuma 2. panta 2. daļa
Noteikumu projekta 27.3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
EK lēmuma 3. pants
Noteikumu projekta 26. un 27.7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
EK lēmuma 4. pants
Noteikumu projekta 27., 28., 29. punkti (t.sk. apakšpunkti)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
EK lēmuma 5. pants
Noteikumu projekta 27.6., 28., 29., 33., 34. punkti
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
EK lēmuma 6. pants
Noteikumu projekta 27.6., 28., 29. punkti
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
EK lēmuma 8. pants
Noteikumu projekta 27.7., 30. punkti
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Donorvalsts noteikumu 8.4. pants
Noteikumu projekta anotācijas 3. "3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" 6.2. punktā
Pārņemtas daļēji
Informācija par valūtas kursu tiks skaidrota arī Projekta līgumā (ņemot vērā Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības noteikumu projektā (24-TA-675) noteikto).
Stingrākas prasības netiek piemērotas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Donorvalsts noteikumu 4.9. un 4.12. pants netiek pārņemts šajā noteikumu projektā, ņemot vērā Ietvarlīguma 4.5. punktā noteikto: Atbalsta pasākumu īstenošanas līgumi tiek aizstāti ar valsts tiesību aktiem un citiem dokumentiem, kurus izskata Ministru kabinets. Attiecīgi 1.3. panta x) apakšpunkts, 4.9. pants un 6.8. panta 2. punkts nav piemērojams un granta atbalsta noteikumus, kā arī attiecīgo pušu funkcijas un pienākumus nosaka valsts tiesību aktos un citos Šveices sadarbības programmas otro periodu reglamentējošos dokumentos, ko izskata Ministru kabinets. Tajos jo īpaši iekļauj nosacījumus, kas nodrošina, ka programmas apsaimniekotājs apņemas pilnībā ievērot Ietvarlīguma 2. pantā norādītos sadarbības programmas tiesisko regulējumu veidojošos nosacījumus, kas attiecas uz attiecīgās programmas ieviešanu, tostarp pildīt visus pienākumus, kas paliek spēkā pēc programmas pabeigšanas. Tajos iekļauj skaidru atsauci uz Noteikumiem. Tajos var būt ietverti arī nosacījumi partnerībai ar Šveici atbalsta pasākumā vai Šveices ekspertu iesaistei, ja attiecināms.
Anotācijā nav iekļautas tās normas no Donorvalsts noteikumiem, Ietvarlīguma vai Eiropas Komisijas lēmuma, kuras nav attiecināmas uz konkrēto noteikumu projektu.
Citi saistošie dokumenti, kas ir apstiprināti (vai tiek izstrādāti) nacionālā līmenī:
- Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums;
- Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības noteikumu projekts (24-TA-675);
- Komercdarbības atbalsta kontroles likums.
Anotācijā nav iekļautas tās normas no Donorvalsts noteikumiem, Ietvarlīguma vai Eiropas Komisijas lēmuma, kuras nav attiecināmas uz konkrēto noteikumu projektu.
Citi saistošie dokumenti, kas ir apstiprināti (vai tiek izstrādāti) nacionālā līmenī:
- Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums;
- Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības noteikumu projekts (24-TA-675);
- Komercdarbības atbalsta kontroles likums.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1) Noteikumi par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (06.05.2022.) (turpmāk - Donorvalsts noteikumi)
2) 2023. gada 19. jūnijā parakstīts ietvarlīgums, balstoties uz MK 2023. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 288 "Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā" (turpmāk - Ietvarlīgums) un MK 2023. gada 6. jūnija sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 30 29. § 3. punkts).
3) Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - EK lēmums).
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvijas Republikas valdības un Šveices federālās valdības ietvarlīgums par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām ES dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirtību mazināšanai ES
Noteikumu projekts un anotācija
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Zāļu valsts aģentūra, VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "JELGAVAS PILSĒTAS SLIMNĪCA", Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas UniversitāteNevalstiskās organizācijas
Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "ONKOALIANSE", Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, "BĒRNU SLIMNĪCAS FONDS"
Latvijas bērnu onkoloģijas fonds
Latvijas hematologu asociācija
"LATVIJAS ONKOLOGU ĶĪMIJTERAPEITU ASOCIĀCIJA"
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija
Latvijas Reto slimību alianse
Biedrība "MMunT"
Biedrība "Blastiņš"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Programmas Projekta 2. kārtas iesnieguma izstrādes procesā tika organizēta tiešsaistes diskusija, iesaistot vairāk nekā 20 valsts iestādes, institūcijas, nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus, kā arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi.
Attiecībā uz Programmas īstenošanas noteikumiem elektroniski nosūtīta piekļuve uz pieejamo tiesību akta lietu valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem, kā arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei ar iespēju sniegt komentārus.
Pēc noteikumu nosūtīšanas tika saņemti sekojoši komentāri no sociālajiem partneriem:
- SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" lūdza sniegt skaidrojumu, vai pēcvēža novērošanas programmas projekta sadaļā paredzēta sadarbība ar reģionālām slimnīcām, speciālistiem, paliatīvās aprūpes kabinetiem vai sadarbība ar reģioniem. VM sniedza atbildi, ka Programmas ietvaros BKUS onkoloģijas pacientiem tiks izstrādātas gan agrīnās pēc-ārstēšanas aprūpes programmas (early Folllow-Up), gan specifiskas ilgtermiņa pacientu aprūpes programmas (Long term Follow-Up) ar mērķi uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo vai ir pārslimojuši vēzi. Kā viens no šīs Programmas būtiskajiem aspektiem ir nodrošināt aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu multi-disciplināru pieeju. Līdz ar to, lai sasniegtu šos mērķus, tiks veicināta arī sadarbība ar reģionālajām slimnīcām, tai skaitā ar Liepājas reģionālo slimnīcu. Detalizēts skaidrojums iekļauts anotācijas 1.3. sadaļā.
- Biedrība "MMunT" un biedrība "Blastiņš" tika pievienota Pogrammas īstenošanas noteikumu anotācijas 6.1. punkta "Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas" sadaļā “Nevalstiskās organizācijas".
Attiecībā uz Programmas īstenošanas noteikumiem elektroniski nosūtīta piekļuve uz pieejamo tiesību akta lietu valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem, kā arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei ar iespēju sniegt komentārus.
Pēc noteikumu nosūtīšanas tika saņemti sekojoši komentāri no sociālajiem partneriem:
- SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" lūdza sniegt skaidrojumu, vai pēcvēža novērošanas programmas projekta sadaļā paredzēta sadarbība ar reģionālām slimnīcām, speciālistiem, paliatīvās aprūpes kabinetiem vai sadarbība ar reģioniem. VM sniedza atbildi, ka Programmas ietvaros BKUS onkoloģijas pacientiem tiks izstrādātas gan agrīnās pēc-ārstēšanas aprūpes programmas (early Folllow-Up), gan specifiskas ilgtermiņa pacientu aprūpes programmas (Long term Follow-Up) ar mērķi uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo vai ir pārslimojuši vēzi. Kā viens no šīs Programmas būtiskajiem aspektiem ir nodrošināt aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu multi-disciplināru pieeju. Līdz ar to, lai sasniegtu šos mērķus, tiks veicināta arī sadarbība ar reģionālajām slimnīcām, tai skaitā ar Liepājas reģionālo slimnīcu. Detalizēts skaidrojums iekļauts anotācijas 1.3. sadaļā.
- Biedrība "MMunT" un biedrība "Blastiņš" tika pievienota Pogrammas īstenošanas noteikumu anotācijas 6.1. punkta "Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas" sadaļā “Nevalstiskās organizācijas".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
- VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- Iepirkumu uzraudzības birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
BKUS ir publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NAP 2021.–2027.gadam rīcības virziena “Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe” ir noteikti uzdevumi:
1) Nr.70 “Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu, plašāk pielietojot uz rezultātu vērstu pakalpojumu apmaksas sistēmu, stiprinot primāro veselības aprūpi, veicinot slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku, lai tādējādi nodrošinātu ierobežoto veselības aprūpes resursu iespējami labāku izmantošanu, vienlaikus sekmējot ātrāku izveseļošanos, priekšlaicīgas mirstības un darbnespējas novēršanu un dzīves kvalitātes saglabāšanos”,
2) Nr.71 “Multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, infekcijas slimībām, geriatrijas un nedziedināmi slimiem pacientiem, arī bērniem, tai skaitā uzlabojot psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem smagu slimību un citos psihoemocionāli sarežģītos gadījumos” ar šādiem mērķa indikatoriem:
Nr.62 “Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem” 2018.gada bāzes vērtība (%) - 76.2, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 80;
Nr.63 “Profilaktiski/medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedzīvotāju” 2018.gada bāzes vērtība (skaits) - 198 uz 100 000 iedzīvotājiem, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 179 uz 100 000 iedzīvotājiem;
3) Nr.72 “Veselības aprūpes pārvaldības stiprināšana, uzlabojot veselības nozares datu digitalizāciju un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē, nodrošinot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju attīstību, tai skaitā veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē, prioritāri mātes un bērna veselības aprūpes jomā un jomās, kam ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, jo īpaši psihiatrijā, rehabilitācijā, kā arī nedziedināmi slimo pacientu aprūpē” ar iepriekšējā punktā minētajiem mērķa indikatoriem Nr.62 un Nr.63, kā arī:
- Nr.66 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 48, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 39;
- Nr.67 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 40, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 35.
1) Nr.70 “Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu, plašāk pielietojot uz rezultātu vērstu pakalpojumu apmaksas sistēmu, stiprinot primāro veselības aprūpi, veicinot slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku, lai tādējādi nodrošinātu ierobežoto veselības aprūpes resursu iespējami labāku izmantošanu, vienlaikus sekmējot ātrāku izveseļošanos, priekšlaicīgas mirstības un darbnespējas novēršanu un dzīves kvalitātes saglabāšanos”,
2) Nr.71 “Multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, infekcijas slimībām, geriatrijas un nedziedināmi slimiem pacientiem, arī bērniem, tai skaitā uzlabojot psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem smagu slimību un citos psihoemocionāli sarežģītos gadījumos” ar šādiem mērķa indikatoriem:
Nr.62 “Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem” 2018.gada bāzes vērtība (%) - 76.2, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 80;
Nr.63 “Profilaktiski/medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedzīvotāju” 2018.gada bāzes vērtība (skaits) - 198 uz 100 000 iedzīvotājiem, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 179 uz 100 000 iedzīvotājiem;
3) Nr.72 “Veselības aprūpes pārvaldības stiprināšana, uzlabojot veselības nozares datu digitalizāciju un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē, nodrošinot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju attīstību, tai skaitā veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē, prioritāri mātes un bērna veselības aprūpes jomā un jomās, kam ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, jo īpaši psihiatrijā, rehabilitācijā, kā arī nedziedināmi slimo pacientu aprūpē” ar iepriekšējā punktā minētajiem mērķa indikatoriem Nr.62 un Nr.63, kā arī:
- Nr.66 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 48, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 39;
- Nr.67 “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS” bāzes 2019.gada vērtība (dienās) 40, sasniedzamais mērķis 2027.gadā – 35.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Onkoloģiskās saslimšanas bērniem bieži ir saistītas ar ilgstošu ietekmi uz bērna veselību un turpmāku attīstību. Ilgtermiņa atbalstam bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku saslimšanu, tiks radīta ilgtermiņa uzraudzības sistēma, kuras viens no mērķiem ir radīt vienlīdzīgas iespējas bērniem un viņu ģimenēm.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359) iezīmē galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.
Latvijā bērniem no onkoloģiskiem audzējiem visbiežāk tiek diagnosticēti galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji. No hematoloģiskiem audzējiem izplatītākās ir akūtas leikozes, kas pārsvarā tiek diagnosticētas vecumā no 0 līdz 14 gadiem, savukārt jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem biežāk slimo ar Hodžkina limfomu. Latvijā bērniem biežākais nāves cēlonis no onkoloģiskiem audzējiem ir galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji, taču no hematoloģiskiem audzējiem biežākais nāves cēlonis ir akūta leikoze. Līdzīgas tendences onkoloģisko audzēju saslimstībā un mirstībā ir vērojamas gan Eiropā, gan pasaulē. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka bērnu saslimstība un mirstība no hematoloģiskiem audzējiem nav būtiski mainījusies pēdējo desmit gadu laikā.
Projekts veicinās ārstniecības un personalizētas medicīnas attīstību pediatrijas jomā, kas, savukārt, veicinās ātrāku un precīzāku diagnostikas pieejamību bērniem ar onkoloģiskām, retām un citām saslimšanām, šo saslimšanu ārstēšanu un pacientu aprūpi, izmantojot personalizētu pieeju un starptautisku sadarbību labāka ārstēšanas rezultāta sasniegšanai. Starptautisku standartu ieviešana bērnu onkoloģijas jomā samazinās dzīvildzes atšķirību ar citām Eiropas Savienības valstīm. Onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes nozares prioritātēm.
Tādējādi programma atbalstīs:
- "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022. – 2024. gadam” virsmērķa “veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām” sasniegšanu.
- "Plāna reto slimību jomā 2023. –2025. gadam" virsmērķa "veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reto slimību jomā, vienlaikus novēršot nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības aprūpē" sasniegšanu.
- "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025. – 2027. gadam" projekta virsmērķa "nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā" sasniegšanu.
Latvijā bērniem no onkoloģiskiem audzējiem visbiežāk tiek diagnosticēti galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji. No hematoloģiskiem audzējiem izplatītākās ir akūtas leikozes, kas pārsvarā tiek diagnosticētas vecumā no 0 līdz 14 gadiem, savukārt jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem biežāk slimo ar Hodžkina limfomu. Latvijā bērniem biežākais nāves cēlonis no onkoloģiskiem audzējiem ir galvas smadzeņu ļaundabīgie audzēji, taču no hematoloģiskiem audzējiem biežākais nāves cēlonis ir akūta leikoze. Līdzīgas tendences onkoloģisko audzēju saslimstībā un mirstībā ir vērojamas gan Eiropā, gan pasaulē. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka bērnu saslimstība un mirstība no hematoloģiskiem audzējiem nav būtiski mainījusies pēdējo desmit gadu laikā.
Projekts veicinās ārstniecības un personalizētas medicīnas attīstību pediatrijas jomā, kas, savukārt, veicinās ātrāku un precīzāku diagnostikas pieejamību bērniem ar onkoloģiskām, retām un citām saslimšanām, šo saslimšanu ārstēšanu un pacientu aprūpi, izmantojot personalizētu pieeju un starptautisku sadarbību labāka ārstēšanas rezultāta sasniegšanai. Starptautisku standartu ieviešana bērnu onkoloģijas jomā samazinās dzīvildzes atšķirību ar citām Eiropas Savienības valstīm. Onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes nozares prioritātēm.
Tādējādi programma atbalstīs:
- "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022. – 2024. gadam” virsmērķa “veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām” sasniegšanu.
- "Plāna reto slimību jomā 2023. –2025. gadam" virsmērķa "veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reto slimību jomā, vienlaikus novēršot nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības aprūpē" sasniegšanu.
- "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025. – 2027. gadam" projekta virsmērķa "nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā" sasniegšanu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Skatīt 8.1.11. punktu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi