Anotācija

24-TA-3151: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Nodokļu un muitas policijas likuma pārejas noteikumu 1. punkts, kurā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pārvaldes jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Spēkā stāšanās termiņš salāgots ar Nodokļu un muitas policijas likuma spēkā stāšanos termiņu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" nodokļu un muitas policija ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, un tas nozīmē, ka tai ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu par tiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Likums) noteiktajiem pārkāpumiem, kuri ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar 2026. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā vairs nebūs nodokļu un muitas policija, jo saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likumu tiks izveidota atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija, kuras amatpersonām atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 17.1 punktam, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, būs tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Tādējādi ir nepieciešami grozījumi Likumā, lai papildinātu kompetento iestāžu uzskaitījumu arī ar Nodokļu un muitas policiju.

Nodokļu un muitas policijas likuma izstrādes laikā tika izvērtēts arī jautājums par veicamajiem grozījumiem Likumā, lai īstenotās Valsts ieņēmumu dienesta reformas rezultātā nebūtu pārtraukums Nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesību īstenošanā veikt administratīvo pārkāpuma procesu par konkrētajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā jau kā jaunās iestādes nodarbinātajiem. 
Izvērtējuma rezultātā secināts, ka ir nepieciešams noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par Likuma 3. panta pirmajā daļā, 4. un 6. pantā minēto pārkāpumu, kas skar Nodokļu un muitas policijas funkcijas, veic arī Nodokļu un muitas policija.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka arī pēc 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policijai jau kā atsevišķai tiešās pārvaldes iestādei ir tiesības veikt administratīvo pārkāpuma procesu par Likumā noteiktajiem konkrētajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā, likumprojektā iekļauti grozījumi Likuma 29. panta sestajā un astotajā daļā, nosakot, ka Nodokļu un muitas policija veic administratīvā pārkāpuma procesu par šā Likuma:
▪  4. pantā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas;
▪  6. pantā minēto pārkāpumu.

Nodokļu un muitas policijas likuma 11. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņa likumīgās prasības, ko tas izvirzījis, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas, savukārt Likuma 4. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu.

Likuma 6. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu, (panta pirmā daļa) un par citas personas identitātes izmantošanu (panta otrā daļa).

Atbilstoši Nodokļu un muitas policijas likuma 8. panta trešās daļas 8. punktam Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības pārbaudīt to personu identitāti un personu apliecinošus dokumentus, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Nodokļu un muitas policijai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Lai arī Nodokļu un muitas policijas likuma izstrādes laikā tika secināts, ka Nodokļu un muitas policijai būtu nosakāma kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par Likuma 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, tomēr, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegto atzinumu, no likumprojekta izslēgts tajā iekļautais grozījums Likuma 29. panta pirmajā daļā.

Proti, atbilstoši Tieslietu ministrijas skaidrojumam Likuma 3. pants apvieno visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (skatīt likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā). Savukārt iestādes (amatpersonas) pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Tāpat Tieslietu ministrija vērsusi uzmanību uz krimināltiesisko regulējumu, piemēram, Krimināllikuma 272. pantu, kurā paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.

Ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policijas likumā nav iekļautas normas, kas paredzētu personas pienākumu iesniegt Nodokļu un muitas policijai noteiktu informāciju normatīvajos aktos noteiktajos termiņos (lai tādējādi noteiktu administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu, nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu), no likumprojekta izslēgts grozījums Likuma 29. panta pirmajā daļā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojekts skars tās fiziskās personas, kuras:
▪  nepildīs Nodokļu un muitas policijas amatpersonu likumīgās prasības vai traucēs šo amatpersonu darbību;
▪  slēps identitāti, sniedzot Nodokļu un muitas policijai nepatiesus personas datus, vai neatklās savu identitāti, vai izmantos citas personas identitāti.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojekts skars tās juridiskās personas, kuras nepildīs Nodokļu un muitas policijas amatpersonu likumīgās prasības vai traucēs šo amatpersonu darbību.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/79e91148-89c3-4615-8862-4edcd25b7dba

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība notikusi, nodrošinot likumprojekta pieejamību viedokļu sniegšanai. Sabiedrības līdzdalības rezultātā netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi.

6.4. Cita informācija

Nodokļu un muitas policijas likuma izstrādes laikā tika izvērtēts arī jautājums par veicamajiem grozījumiem Likumā, lai īstenotās Valsts ieņēmumu dienesta reformas rezultātā nebūtu pārtraukums Nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesību īstenošanā veikt administratīvo pārkāpuma procesu par konkrētajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā jau kā jaunās iestādes nodarbinātajiem. 
Izvērtējuma rezultātā secināts, ka ir nepieciešams noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par Likuma 3. panta pirmajā daļā, 4. un 6. pantā minēto pārkāpumu, kas skar Nodokļu un muitas policijas funkcijas, veic arī Nodokļu un muitas policija.
Minētais izvērtējums iekļauts minētā likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

Likumprojekta (24-TA-727) saskaņošanas laikā iebildumi vai priekšlikumi par veicamajiem Likuma grozījumiem netika saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nodokļu un muitas policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nodokļu un muitas policijas kā jaunas institūcijas izveidošanu paredz Nodokļu un muitas policijas likums. Savukārt Nodokļu un muitas policijas amatpersonu tiesības veikt administratīvo pārkāpumu procesu paredz Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 17.1 punkts, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Tādēļ šim likumprojektam nav ietekmes uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk