Anotācija (ex-ante)

1. Izglītojamo speciālo vajadzību un dažādā latviešu valodas prasmes līmeņa dēļ pedagogiem no 2023. gada 1. septembra nereti var nākties strādāt lingvistiski ļoti neviendabīgā vidē, kā arī ieguldīt papildu darbu, nodrošinot emocionāli drošu un stabilu izglītības vidi. Tāpēc ir ļoti būtiski stiprināt pedagoģisko resursu, paredzot šim mērķim papildu finansējumu. Papildu finansējums nodrošinās iespēju papildus piesaistīt pedagoga palīgus, logopēdus, pagarinātās dienas grupas skolotājus, lai sniegtu izglītojamiem nepieciešamo atbalstu mācību stundās / rotaļnodarbībās,  individuālajās un pagarinātās dienas grupas nodarbībās, nodrošinot Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
Finansējums tiks izmantots papildus atbalsta sniegšanai izglītojamiem, lai nodrošinātu pastāvīgu intervenci, novēršot iespējamos riskus, uz kuriem ministrijas veiktajās aptaujās norāda izglītības iestādes un pašvaldību izglītības pārvaldes, proti, ka nepietiekama latviešu valodas prasmes līmeņa dēļ varētu būt apdraudēts izglītojamā individuālais sniegums, ievērojot gan to, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu izglītojamie ar speciālām vajadzībām mācību saturu apgūst atbilstoši savām spējām, gan arī to, ka viņiem ir jānodrošina atbalsta pasākumi un palīdzība mācību satura apguvē, stiprinot izglītojamo valodpratību. 

1. Lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, ministrija, gatavojot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un turpmākajiem gadiem, sagatavoja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu minētā mērķa īstenošanai, tai skaitā, pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiem pedagogiem, kuri no 2023. gada 1. septembra īstenos speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmas mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodā. Ministru kabinetā 2023. gada 13. janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam", tika atbalstīts priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu pārejai uz obligāto izglītību tikai latviešu valodā.
Lai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošinātu sekmīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, noteikumu projekts papildināts ar 13.² punktu, paredzot papildu finansējumu pedagoga palīgiem, logopēdiem, pagarinātās dienas grupas skolotājiem, kuri sniegs atbalstu izglītojamajiem mācību gadā, kurā pāries uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā, kuri mazākumtautību speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā. Šie izglītojamie kārtējā gada 1.septembrī ir identificējami Valsts izglītības informācijas sistēmā arī gadījumos, ja viņi maina izglītības iestādi. Pedagoga palīgi, logopēdi, pagarinātās dienas grupas skolotāji sniegs arī citu izglītojamam nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei.

Piemēram, pedagoga palīgi nodrošinās atbalstu izglītojamo valodas prasmju attīstīšanai, sniedzot izglītojamam mācību stundā vai rotaļnodarbībā individuālu atbalstu mācību uzdevumu izpratnes nodrošināšanai valsts valodā, pievēršot uzmanību atslēgas vārdiem un terminu lietojumam. Pedagoga palīgi palīdzēs nodrošināt izglītojamiem uzmanības noturību mācību procesā, kas varētu būt kavēta saistībā ar nepietiekamām latviešu valodas prasmēm, kopā ar izglītojamo sagatavos un sekmēs viņa iemaņas izmantot atgādnes mācību stundā un rotaļnodarbībā mācību satura apguvei latviešu valodā. Pedagoga palīgi sadarbosies ar mācību priekšmetu skolotājiem, piemēram, sniedzot atbalstu mācību stundās, kā arī iedrošinās un atbalstīs izglītojamo lietot valsts valodu grupu darba prezentēšanā un viedokļa izteikšanā. Pedagoga palīgi sagatavos uzskates līdzekļus mācību satura vizualizācijai un individuālajam darbam, kā arī sekos līdzi izglītojamā valodas apguves izaugsmes dinamikai, konsultēs vecākus par iespējamo atbalstu viņu bērnu valodas attīstībai.
Savukārt, piemēram, pagarinātās dienas grupas skolotāji nodrošinās atbalstu izglītojamo valodas prasmju attīstīšanai, organizēs didaktiskās rotaļas un spēles latviešu valodas prasmju attīstīšanai, sniegs izglītojamajam atbalstu mājas darbu sagatavošanā, kuru izpratnei un veikšanai izglītojamam ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes, radīs situācijas izglītojamo latviešu valodas sarunvalodas prasmju pilnveidei, lai nodrošinātu aktīvu līdzdalību mācību procesā. Pagarinātās dienas grupas skolotāji gatavos izdales materiālus didaktiskajām spēlēm, sagatavos interaktīvas spēles, plānos pagarinātās dienas grupas aktivitātes un sadarbosies ar mācību priekšmetu skolotājiem atgriezeniskās saites sniegšanā par izglītojamā progresu latviešu valodas pilnveidē, kā arī sniegs citu izglītojamam nepieciešamo pedagoģisko un psiholoģisko atbalstu.
Logopēdi veiks izglītojamo runas, valodas un rakstu valodas traucējumu diagnosticēšanu, valodas traucējumu koriģējoši attīstošo darbību un profilaksi, lai sekmētu Valsts pamatizglītības standartā valodas jomā izvirzīto kompetenču apgūšanu, plānos savu darbību, organizēt runas, valodas un rakstu valodas attīstības izvērtēšanu katru mācību gadu septembrī un desmit dienas pirms mācību gada beigām, lai veiktu valodas attīstības dinamikas izpēti.
Logopēdi veiks izglītojamo runas, valodas un rakstu valodas traucējumu diagnosticēšanu, valodas traucējumu koriģējoši attīstošo darbību un profilaksi, lai sekmētu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts pamatizglītības standartā valodas jomā izvirzīto kompetenču apgūšanu, plānos savu darbību, organizēt runas, valodas un rakstu valodas attīstības izvērtēšanu katru mācību gadu septembrī un desmit dienas pirms mācību gada beigām, lai veiktu valodas attīstības dinamikas izpēti.

Izglītības iestādes vadītājs, atbilstoši izglītojamo vajadzībām, izvērtēs, vai atbalstu izglītojamiem nodrošinās iestādē esošie pedagogi vai būs nepieciešams piesaistīt papildu pedagoģiskos resursus. Piemēram, viena mācību priekšmeta pedagogs, ja šim pedagogam nav noteikta 40 stundu slodze nedēļā, varēs sniegt atbalstu izglītojamam citā mācību priekšmetā, tajā laikā, kad pedagogam nav kontaktstundu, saglabājot kopējo darba slodzes sadalījumu, atbilstoši 2023. gada 1. septembra Pedagogu darba samaksas noteikumu 3. pielikumā noteiktajam pedagoga darba slodzes sadalījumam nedēļā.

Viena izglītojamā izmaksa aprēķināta, ņemot vērā identificēto nepieciešamo finansējumu, izglītojamo skaitu mazākumtautību programmās 2022. gada 1. septembrī un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" noteikto viena izglītojamā izmaksu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā).
Noteikumi papildināti ar 13.³ punktu, kurā noteikts, ka nav pieļaujama finansējuma pārdale starp pašvaldībai piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un mērķdotāciju, kas piešķirta par izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem, un 18.⁵ punktu, ka ministrija ir tiesīga pieprasīt pašvaldībai, privātās izglītības iestādes dibinātājam vai valsts augstskolai 30 dienu laikā atmaksāt iepriekšējā kalendāra gadā neizlietoto finansējumu kas piešķirts izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem. Ministrija minēto finansējumu pārskaita valsts budžetā.

Pedagogu palīgu, logopēdu, pagarinātās dienas grupu pedagogu sniegtā atbalsta lietderību un efektivitāti izvērtēs un monitorēs Izglītības kvalitātes valsts dienests, plānotajās kvalitātes nodrošināšanas aktivitātēs (akreditācijās, izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanā, izglītības iestāžu apmeklējumos), kā arī uzraudzības procesa ietvaros. Izglītības kvalitātes valsts dienests un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošinās ieviesto pasākumu monitoringu un sagatavos ikgadējo ziņojumu par pedagogu palīgu un pagarinātās dienas grupu ieguldījumu vienotas skolas pieejas īstenošanā, un iesniegs to Izglītības un zinātnes ministrijai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija ziņojumu iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2024. gada  30. novembrim par 2023./2024. mācību gadu, līdz 2025. gada 30. novembrim par 2024./2025. mācību gadu, līdz 2026. gada 30. novembrim par 2025./2026. mācību gadu.

Izglītojamais atbalstu saņems vienu mācību gadu - mācību gadā, kurā izglītojamais uzsāks izglītības satura īstenošanu valsts valodā, kurš mazākumtautību izglītības programmas bija apguvis iepriekšējā mācību gadā.
Papildu finansējums tiek piešķirts pirmsskolas izglītībā līdz 2024. gada 31. augustam, kas noteikts noteikumu 22.⁶ punktā, atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. panta 1.punktā noteiktajam, ka pirmsskolas izglītībā pāreja uz mācībām valsts valodā notiek 2023./2024. mācību gadā.  Papildu finansējums tiek piešķirts pamatizglītībā līdz 2026. gada 31. maijam, kas noteikts noteikumu 22.⁷ punktā, jo 1.–8. klases un 10.–11. klases izglītojamiem mācību gads beidzas kārtējā gada 31. maijā, bet 9. klases izglītojamiem mācību gads beidzas kārtējā gada 14. jūnijā (faktiski mācību satura apguve, kurā izglītojamiem nepieciešams atbalsts latviešu valodas apguvei, notiek līdz kārtējā mācību gada 31.maijam), atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par kārtējā mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās.

2. Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība"  4.2. apakšpunkts nosaka koeficientu vienam izglītojamam, kurš nesaņem internāta pakalpojumus.
Pēc sarunām un diskusijām ar izglītības iestāžu dibinātājiem un izglītības iestādēm ministrija ir secinājusi, ka nepieciešams palielināt koeficientu izglītojamiem, kuri nesaņem internāta pakalpojumu. Tādejādi izglītojamiem, kuri nesaņem internāta pakalpojumu, būtu iespēja nodrošināt pagarināto dienas grupu un citus izglītojošus pasākumus, kas ir ļoti nepieciešami, bet ko līdz šim speciālās izglītības iestādēm bija grūtības nodrošināt.

2. Noteikumu projekts paredz precizēt 4.2. apakšpunktu, nosakot koeficientu vienam izglītojamam, kurš nesaņem internāta pakalpojumu, no 0,85 uz 0,95, kā arī 1. pielikumu, kurā precizētas uzturēšanas izdevumu pozīcijas. Ņemot vērā, ka ir palielināts koeficients vienam izglītojamam, kurš nesaņem internāta pakalpojumu, speciālās izglītības iestādes varēs organizēt pagarinātās dienas grupas izglītojamajiem un citus izglītojošus pasākumus, kuriem tas ir nepieciešams, nodrošinot arī papildu ēdienreizi, vienlaikus nenorādot šiem izglītojamiem internāta pakalpojumu, kas iepriekš nereti tika praktizēts, lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt izglītojamā uzturēšanos izglītības iestādē pēcpusdienas cēlienā līdz iespējai doties uz mājām.

3. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 51. panta piekto daļu, kas stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī, speciālās izglītības iestāde no 2020. gada 1. septembra īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas — izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas. 
2023. gada 21. aprīlī  pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", kas paredz, ka no 2023.gada 1.septembra vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba slodze nedēļā ir 36 astronomiskās stundas.

Noteikumu projekts paredz precizēt 9.1. apakšpunktu un 2. pielikuma 1.tabulu, ievērojot speciālās izglītības programmu īstenošanu speciālās izglītības iestādēs un izmaiņām vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba slodzē nedēļā, kas stājas spēkā no 2023. gada 1. septembra, pamatojoties uz 2023. gada 21. aprīlī  pieņemtajiem grozījumi Ministru kabineta 2016 .gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", kas paredz, ka no 2023. gada 1. septembra vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba slodze nedēļā ir 36 astronomiskās stundas, profesionālās pamatizglītības pedagogu- 30 astronomiskās stundas nedēļā, pirmsskolas izglītības pedagogu darba slodze ir 40 astronomiskās stundas nedēļā.

Noteikumu projekta 3. pielikuma 1. tabula paredz, ka pašvaldības sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu. Pārskatā pašvaldības norāda kopējo izlietoto finansējumu. Lai ministrija gūtu pārliecību par finansējumu, kas piešķirts pedagogiem vai atbalsta personālam, kuri īsteno speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmas mazākumtautību izglītojamajiem valsts valodā, pašvaldībām, gatavojot pārskatu, jānorāda informācija par iepriekšminētā papildu piešķirtā finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķim.

Noteikumu projekta 3. pielikuma 1. tabula papildināta ar jaunām ailēm:
"par speciālo izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem".

Noteikumu projekta  3. pielikuma 1. tabula paredz, ka pārskatā jānorāda finansējuma izlietojums piemaksām pedagogiem par 3., 4., 5. kvalitātes pakāpi (rindas 3. kv², 4. kv², 5. kv²). Tabulas 2. piezīme noteic, ka rindās 3. kv², 4. kv², 5. kv² norādāmas piemaksas pedagogiem, kuri ir ieguvuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi un kuriem profesionālās darbības kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments izsniegts līdz 2017. gada 9. augustam. Minētais nosacījums ir zaudējis spēku.

No noteikumu projekta 3. pielikuma 1. tabulas svītrotas rindas 3. kv², 4. kv², 5. kv² un 2. piezīme.
Attiecīgi tiek mainīta piezīmju numerācija.

Noteikumu projekta 3. pielikuma 1. tabulas 5. piezīme noteic: "Atlaišanas pabalsti, kas izmaksāti saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 3. panta ceturto daļu."
Likums "Par valsts budžetu 2022. gadam" ir zaudējis spēku, turklāt, mainoties ikgadējam likumam par valsts budžetu, minētā piezīme ir jāprecizē katru gadu, līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumu.

Noteikumu projekta 3. pielikuma 1. tabulas 5. piezīme (mainoties numerācijai – 4. piezīme) izteikta jaunā redakcijā:
"Atlaišanas pabalsti, kas izmaksāti saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru nākamajiem gadiem paredzēto nosacījumu, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk, kā līdz kārtējā gada 31. augustam.".