Anotācija (ex-ante)

Pašreizējā Likuma redakcija nesatur nosacījumus par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju tiesībām iesaistīties ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā, būtībā Likums neparedz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu pārdošanas un apkalpošanas regulāciju nacionālā līmenī. 
Direktīvas 2021/2167 3.pants satur noteiktus terminus, kurus nepieciešams pārņemt/ieviest Likumā. Proti nepieciešams pārņemt 3.panta: 2.punktu –“kreditors”; 3.punktu – “aizņēmējs”; 6.punktu –“ kredītu pircējs”; 7.punktu – “kredītpakalpojumu sniedzējs”; 9.punktu – “kredītu apkalpošanas darbības”; 10.punktu – “piederības dalībvalsts”; 11.punktu – “uzņēmēja dalībvalsts”; 13.punktu – “ienākumus nenesošs kredītlīgums”.
Šie termini Likumā jātransponē, ņemot vērā jau pastāvošos parādu atgūšanas nozares darbību regulējošajos normatīvajos aktos definētos terminus.

Likumprojekts papildina Likuma 1.pantu ar 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu atbilstoši ES tiesību aktiem, patērētāju kreditēšanas un parādu ārpustiesas atgūšanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, pastāvošajai piemērošanas praksei un latviešu valodas gramatikai.

Atsevišķi par terminiem "ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums", "aizņēmējs" un Direktīvas 2021/2167 3.pantā ietverto "kredītpakalpojumu sniedzējs" jeb Likuma tvērumā "ārpakalpojumu sniedzējs":
          1) Ar Likuma 1.panta 6.punktā ietverto terminu “ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums” jāsaprot kā viens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Regulas (ES) 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr.648/2012 (turpmāk - Regula 575/2013)  47."a" panta trešajā daļā klasificētajiem ienākumus nenesošiem riska darījumiem:
a) riska darījums, attiecībā uz kuru saskaņā ar 178. pantu uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde;
b) riska darījums, kura vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskata par samazinātu;
c) riska darījums, kam piemēro pārbaudes laiku, ievērojot 7.punktu, ja ir piešķirti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa kavēta par vairāk nekā 30 dienām;
d) riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to izņemtu vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;
e) riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tostarp gadījumā, kad pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par ienākumus nenesošu.   
Papildus jānorāda, ka Latvijas Bankas 2023.gada 18.decembra noteikumu Nr.265 “Kredītriska pārvaldīšanas  noteikumi” 2.7.apakšpunkts satur termina “ienākumus nenesošs aktīvs” (non-performing loan)  definīciju – riska darījums, kas Regulas 575/2013 47."a" panta izpratnē ir ienākumus nenesošs riska darījums.
      2) Ar Likuma 1.panta 3.punktā ietverto terminu "aizņēmējs" - juridiska persona jāsaprot mikrouzņēmumi,  mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas definēti Commission Recommendation of 6 May 2003 concerning the definition of micro, small and medium-sized enterprises 2003/361/EK pielikuma 2. pantā. 
      3) Ar Likuma 1.panta 7.punktā ietverto terminu "ārpakalpojumu sniedzējs"  Direktīvas 2021/2167 jāsaprot jebkura trešā persona, kurai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs uz pilnvarojuma vai cita līgumiska pamata tiek piešķirts noteikts ienākumus nenesošos kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību apjoms, kas neietekmē starp parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un kredīta pircēju pastāvošās līgumiskās attiecības un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumus pret kredīta pircēju.

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1.pantu ar papildu terminiem, attiecīgi tiek veikti terminu papildinājumi visā Likumā, kur tas nepieciešams. Vienlaikus Likuma 2.pants tiek papildināts ar 5.punktu, saskaņā ar kuru tiek noteikts, ka viens no likuma mērķiem ir reglamentēt kredītu pārdevēja, kredītu pircēja, parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja, ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu.

Direktīvas 2021/2167 2.panta 5.punkts paredz, ka šo direktīvu nepiemēro: "a" kredītlīgumā paredzētu kreditora tiesību vai paša kredītlīguma apkalpošanai, ko īsteno:  "i" Savienībā iedibināta kredītiestāde; "ii" alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks (AIFP), kurš ir saņēmis atļauju vai reģistrēts saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar- Direktīvu 2009/65/EK, ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda; "iii" iestāde, kas nav kredītiestāde, bet uz ko attiecas dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2008/48/EK 20.pantu vai Direktīvas 2014/27/ES 35.pantu, kad tā veic darbības attiecīgajā dalībvalstī; "b" tādā kredītlīgumā paredzētu kreditora tiesību vai paša kredītlīguma apkalpošanai, kuru nav izdevusi Savienībā iedibināta kredītiestāde, izņemot gadījumus, kad kredītlīgumā paredzētās kreditora tiesības vai pašu kredītlīgumu aizstāj ar šādas kredītiestādes izdotu kredītlīgumu; "c" ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētu kreditora tiesību vai paša ienākumus nenesoša kredītlīguma pirkšanai, ko īsteno Savienībā iedibināta kredītiestāde; "d" kredītlīgumā paredzētu kreditora tiesību vai paša kredītlīguma nodošanai, kas notikusi pirms 32.panta 2.punkta pirmajā daļā minētā datuma.

Ar Direktīvu 2021/2167 dalībvalstis ir atbrīvotas no tās piemērošanas attiecībā pret notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītajiem vai advokātiem, kā tas tiek noteikts nacionālajos tiesību aktos.

Ņemot vērā Direktīvas 2021/2167 2.panta 5.punkta prasības, Likumprojekts paredz papildināt Likuma 3.pantu ar astoto daļu, paredzot izņēmumus, uz kuriem nav attiecināmas Likumā ietvertās prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu.

Direktīvas 2021/2167 21.panta 1.punkts paredz dalībvalsts kompetentajām iestādēm īstenot uzraudzības pasākumus pār kredītu apkalpotājiem un kredītpakalpojumu sniedzējiem, kam kredītu apkalpošanas darbības ir nodotas ārpakalpojumā, 2.punkts paredz īstenot uzraudzību pār kredītu pircējiem. Savukārt 22.panta 1.punkts nodrošina dalībvalsts kompetentajām iestādēm noteiktu pilnvaru apjomu, ko tās var īstenot savu funkciju un pienākumu izmantošanai.
Direktīvas 2021/2167 22.panta 1.punkta “a”, “e”  apakšpunktos noteiktais prasību apjoms šobrīd jau ir aptverts ar Likuma 15., 32., 36., 37.pantu, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15., 15.1, 15.2 un 19.pantu, MK Noteikumu Nr.64. 16., 36., 37.punktu, 17.1. un 27.1.apakšpunktu, līdz ar to Direktīvas 22.panta 2.punkta “b”, “c”, “d”, “f”, “g”, “h” apakšpunkti tiks pārņemti ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 64 “Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība”.  

Šobrīd Likuma 4.pants sniedz skaidras norādes par uzraugošajām institūcijām (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Datu valsts inspekcija), kuras savas kompetences ietvaros īsteno uzraudzību pār Likuma normu ievērošanu no parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un kreditoru puses. Ņemot vērā, ka Direktīvas 2021/2167 21.pants paredz īstenot uzraudzību pār ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu pārdošanas/apkalpošanas procesā iesaistītajiem subjektiem – kredītu pircēji vai to pārstāvji un ārpakalpojumu sniedzēji, nepieciešamas veikt attiecīgus papildinājumus Likumā.  

Ņemot vērā Direktīvas 2021/2167 21.panta 1.un 2.punkta prasības, kā arī 22.panta 1.punkta "j" un  "e" apakšpunktu, ar Likumprojektu tiek papildināti Likuma 4.panta 2. un 3.daļa, vienlaikus paredzot uzraudzības un kontroles iestādes tiesības normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īstenot uzraudzību arī pār kredītu pārdevējiem (kredītiestādēm). 

Direktīvas 2021/2167 4.pants paredz, ka kredītu apkalpotājam ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai atbilstoši dalībvalstī noteiktajam normatīvo aktu regulējumam ir nepieciešams saņemt atļauju savā piederības dalībvalstī šādu darbību veikšanai. Papildus Direktīvas 2021/2167 13.panta 1.punkts nosaka, ka dalībvalstij ir jānodrošina kredītu apkalpotājam, kurš piederības dalībvalstī ir saņēmis atļauju saskaņā ar 4.panta 1.punktu, ir tiesības Savienībā sniegt pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī atļauja, neskarot nekādus ierobežojumus vai prasības, kas saskaņā ar šo direktīvu ir noteikti uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos, tostarp attiecīgā gadījumā aizliegumu saņemt vai turēt līdzekļus no aizņēmējiem, un kas nav saistīti ar citām kredītu apkalpotāju atļaujas saņemšanas prasībām vai ierobežojumus, vai prasības, kas noteikti attiecībā uz iespēju pārskatīt noteikumus saistībā ar kredītlīgumā paredzētām kreditora tiesībām vai pašu kredītlīgumu.

Šobrīd Likuma 5.panta pirmā daļa paredz prasību parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem (jeb kredītu apkalpotājiem Direktīvas 2021/2167 3.panta 8.punkta izpratnē) pienākumu saņemt speciālo atļauju (licenci) parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ņemot vērā, ka ar Direktīvu 2021/2167 sniegto pakalpojumu klāsts tiek paplašināts ar ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu apkalpošanu kredītu pircēja vārdā, nepieciešams papildināt Likuma 5.panta pirmo daļu ar speciālās atļaujas (licences) attiecināmību arī uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību īstenošanu.

Ņemot vērā Direktīvas 2021/2167 4.pantu un 13.panta pirmo daļu ar Likumprojektu tiek papildināta Likuma 5.panta pirmā daļa.

Direktīvas 2021/2167 10.panta 1.punkts satur prasību uzskaitījumu, kas jāievēro kredītu pircējiem un kredītu apkalpotājiem attiecībās ar aizņēmējiem.

Šobrīd Likuma 10.panta pirmā daļa paredz noteiktus aizliegumus, ko parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izmantot saskarsmē ar parādniekiem, savukārt otrā daļa paredz  kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pienākumu ievērot samērīgumu saziņā ar parādnieku. Ņemot vērā, ka Direktīvas 2021/2167 10.panta 1.punkts paredz būtībā tādus pašus kritērijus, kas ir ņemami vērā saskarsmē ar aizņēmēju, nepieciešams papildināt Likuma 10.panta pirmo daļu paredzot saskarsmes kultūras kritērijus attiecināt arī uz aizņēmējiem ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu prasību kontekstā, savukārt otro daļu papildinot ar samērīgas saziņas pienākuma noteikšanu kredītu pārdevējam un ārpakalpojumu sniedzējam.

Ievērojot Direktīvas 2021/2167 10.panta 1.punkta prasības ar Likumprojektu tiek papildināta Likuma 10.panta pirmā daļa un otrā daļa.

Direktīvas 2021/2167 11.pants paredz, ka dalībvalsts nodrošina, ka gadījumos, kad kredītu pircējs pats neveic kredītu apkalpošanas darbības, ieceltais kredītu apkalpotājs savus pakalpojumus saistībā ar ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētu kreditora tiesību vai paša ienākumus nenesošā kredītlīguma pārvaldību un izpildi sniedz, pamatojoties uz kredīta apkalpošanas līgumu ar kredītu pircēju. Savukārt šā panta 2.punkts nosaka pušu starpā noslēdzamā līguma saturu.

Šobrīd  parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un kreditoru starpā tiek slēgti sadarbības līgumi par kredītu portfeļa pārdošanu (piemēram, cesijas līgumi). Ievērojot to, ka ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošana līdz šim nav tikusi regulēta, nepieciešams veikt attiecīgus papildinājumus Likumā.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 11.pantam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 17.pantu jaunā nodaļā. Likuma 17.panta pirmās daļas 5.punkts satur klauzulu “taisnīgi un apzinīgi”, ar to būtu jāsaprot godīgas komercprakses un atbilstoši Likuma 10.pantam atbilstošas saskarsmes kultūras īstenošana komunikācijā un sadarbībā ar aizņēmējiem.

Direktīvas 2021/2167 12.pants satur prasības par kredītu apkalpotāju piesaistītu kredītpakalpojumu sniedzēju izmantošanu jeb ārpakalpojumu izmantošanu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai, vienlaikus saglabājot pilnu kredītu apkalpotāja atbildību par visu to pienākumu izpildi, kas paredzēti dalībvalsts normatīvajos aktos.

Ievērojot to, ka Direktīva 2021/2167 paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt ieviest minētajā pantā uzskaitītās prasības, gan par sadarbības līguma nepieciešamību, gan apjomu, kādā var nodot ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumus, nepieciešams papildināt Likumu ar attiecīgām prasībām, kas piemērojamas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 12.pantam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 18.pantu jaunā nodaļā.

Direktīvas 2021/2167 10.panta 2.punkts paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pēc ienākumus nenesoša kreditēšanas līgumā paredzētu kreditora tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas kredītu pircējam un vienmēr pirms pirmās parāda piedziņas, kā arī ikreiz, kad to pieprasa aizņēmējs, kredītu pircējs vai 2.panta 5.punkta "a" apakšpunkta "i" vai "ii" punktā minētā vienība, ja tā ir iecelta kredītu apkalpošanas darbību veikšanai, vai kredītu apkalpotājs papīra formātā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja nosūta aizņēmējam informatīvu paziņojumu, par uzsākto procesu un summām, kas aizņēmējam ir jāmaksā.  

Šobrīd šādas prasības parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem ir noteiktas Likuma 7.pantā, paredzot parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Vienlaikus minētais pants satur paziņojumā sniedzamās informācijas saturu. Lai tiktu ievērotas Direktīvas 2021/2167 10.panta otrās daļas prasības attiecībā pret aizņēmējiem, nepieciešams papildināt Likumu ar prasībām par informatīvā paziņojuma sagatavošanu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu nodošanas faktu un aktuālo saistību apjomu, turpmākajām darbībām, cita starpā šādu informatīvo ziņojumu ir jāsagatavo arī pēc aizņēmēja pieprasījuma.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 10.panta 2.punktam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 19.pantu jaunā nodaļā, vienlaikus  precizējot Likuma 7.pantu un papildinot to ar (1)¹ daļu, kas attiecināma gadījumā, ja parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs un kredītu pircējs ir viena un tā pati persona.

Direktīvas 2021/2167 13.pants paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka kredītu apkalpotājam, kas piederības dalībvalstī ir saņēmis atļauju saskaņā ar 4.panta 1.punktu, ir tiesības Savienībā sniegt pakalpojumus, uz kuriem attiecas minētā atļauja, neskarot nekādus ierobežojumus vai prasības kas saskaņā ar šo direktīvu ir noteikti uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos, tostarp attiecīgā gadījumā aizliegumu saņemt vai turēt līdzekļus no aizņēmējiem, un kas nav saistīti ar citām kredītu apkalpotāju atļaujas saņemšanas prasībām, vai ierobežojumus vai prasības, kas noteikti attiecībā uz iespēju pārskatīt noteikumus saistībā ar kredītlīgumā paredzētām kreditora tiesībām vai pašu kredītlīgumu. Vienlaikus šā panta turpmākās daļas nosaka iesniedzamās informācijas apjomu, ja iepriekš minētais kredītu apkalpotājs vēlas uzsākt veikt sniegt kredītu apkalpošanas pakalpojums pārrobežā, kā arī uzraugošo iestāžu veicamās darbības pārrobežu pakalpojumu sniegšanas darbību paziņošanai. 

Šobrīd ar Likumu šāda pārrobežu darbība ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā nav regulēta, jo šis ir jauns regulācijas mehānisms, kas jāievieš katrai dalībvalstij. Tādējādi nepieciešams papildināt Likumu par prasībām, ieviešot Direktīvas 2021/2167 13.pantu, vienlaikus ņemot vērā jau nacionālā līmenī esošo regulējumu, kas piemērojams parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem (jeb kredītu apkalpotājiem Direktīvas 2021/2167 3.panta 8.punkta izpratnē).

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 13.panta pirmajai daļai ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 20.pantu jaunā nodaļā.

Direktīvas 2021/2167 14.pants paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda un izvērtē to, vai kredītu apkalpotājs, kas veic kredītu apkalpošanas darbības uzņēmējā dalībvalstī pilda direktīvas prasības. Būtībā panta mērķis ir noteikt kompetento iestāžu uzraudzības pienākumu, tostarp izvērtēt darbības atbilstību atbilstoši nacionālajos administratīvo un kriminālo atbildību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Šobrīd ar Likumu šāda pārrobežu darbība ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā nav regulēta un nav noteikti preventīvi uzraudzības mehānismi, jo šis ir jauns regulācijas mehānisms, kas jāievieš katrai dalībvalstij. Tādējādi nepieciešams papildināt Likumu par prasībām, ieviešot Direktīvas 2021/2167 14.pantu, vienlaikus ņemot vērā jau nacionālā līmenī esošo regulējumu, kas piemērojams parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem (jeb kredītu apkalpotājiem Direktīvas 2021/2167 3.panta 8.punkta izpratnē).

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 14.pantam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 21.pantu jaunā nodaļā.

Direktīvas 2021/2167 15.panta 1.punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka kredītiestāde sniedz potenciālajam kredītu pircējam visu nepieciešamo informāciju par ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētajām kreditora tiesībām vai par pašu ienākumus nenesošu kredītlīgumu un attiecīgā gadījumā arī par nodrošinājumu, lai potenciālais kredītu pircējs varētu pats novērtēt ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzēto kreditora tiesību vai paša ienākumus nenesošā kredītlīguma vērtību un iespēju minētā līguma vērtību atgūt, pirms tiek slēgts līgums par ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzēto kreditora tiesību vai par paša ienākumus nenesošā kredītlīguma nodošanu, vienlaikus garantējot no kredītiestādes saņemtās informācijas aizsardzību un uzņēmējdarbības datu konfidencialitāti. 

Šobrīd ar Likumu šāda pārrobežu darbība ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā nav regulēta un nav noteikti preventīvi uzraudzības mehānismi, līdz ar to nepieciešams papildināt Likumu par prasībām, ieviešot Direktīvas 2021/2167 15.panta 1.punktu, paredzot kredītiestādēm nodrošināt informācijas apmaiņu ar nākotnes kredītu pircējiem.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 15.panta 1.punktam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 22.pantu jaunā nodaļā.

Direktīvas 2021/2167 17.pants satur prasības kredītu pircēju pienākumiem, kas attiecināmi gan uz citā dalībvalstī reģistrētiem (vai domicils) kredītu pircējiem, gan uz ārpus ES reģistrētiem (vai domicils) kredītu pircējiem. Ar Direktīvu 2021/2167 noteikts dalībvalstīm pienākums nodrošināt, ka kredītu pircējam saistībā ar ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētu kreditora tiesību vai paša ienākumus nenesošā kredītlīguma iegādi nepiemēro nekādas papildu prasības kā vien tās, kas paredzētas nacionālā regulējumā, ar kuriem transponē šo direktīvu, vai piemērojamo patērētāju tiesību aizsardzības, saistību tiesību, krimināltiesību regulējošos tiesību aktos. Būtiski ņemt vērā, ka ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzēto kreditora tiesību vai paša ienākumus nenesoša kredītlīguma nodošana kredītu pircējam neietekmē aizsardzības līmeni, kas patērētājiem un citiem aizņēmējiem ir paredzēts ES un nacionālos tiesību aktos.

Ņemot vērā, ka kredītu pircēju uzraudzība ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu kontekstā nav regulēta, un Direktīva 2021/2167 paredz dalībvalstīm pienākumu transponēt nacionālā līmenī prasības par kredītu pircēju regulāciju, nepieciešams papildināt Likumu ar šiem subjektiem noteiktiem pienākumiem, vienlaikus ņemot vērā jau pastāvošo regulējumu nacionālā līmenī, tostarp saglabājot patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteikto aizsardzības līmeni. Ņemot vērā, ka Direktīvas 2021/2167 preambulas 21.punkts nesašaurina patērētāju aizsardzības regulējuma piemērošanas jomu un ciktāl šāds kredītu pircējs atbilst kreditora – tostarp kredītiestādes vai nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja statusam.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 17.pantam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 23.pantu jaunā nodaļā.

Direktīvas 2021/2167 18.pants apvieno nosacījumus kredītu apkalpotāju vai citu vienību izmantošanas gadījumā, proti, ja kredītu pircējs vai tā pārstāvis, kas izraudzīts saskaņā ar direktīvas 19.pantu ieceļ 2.panta 5.punkta a) apakšpunkta "i" vai "iii" punktā minēto vienību vai kredītu apkalpotāju kredītu apkalpošanas darbību veikšanai attiecībā uz nodotajām ienākumus nenesošo kredītlīgumā paredzētajām kreditora tiesībām vai pašu ienākumus nenesošo kredītlīgumu, dalībvalsts pieprasa, lai minētais kredītu pircējs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā dienā, kad sākas kredītu apkalpošanas darbības, informē savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par minēto personu identitāti un adresi.

Ņemot vērā, ka kredītu pircēju uzraudzība ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu kontekstā nav regulēta, un Direktīva 2021/2167 paredz dalībvalstīm pienākumu transponēt nacionālā līmenī prasības par kredītu pircēju regulāciju, nepieciešams papildināt Likumu ar šiem subjektiem noteiktiem pienākumiem,  tostarp pienākumu sniegt informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centram informāciju par kredītiestādi, nebanku kredītu devēju vai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, kas tiek piesaistīts kredītu apkalpošanas darbību veikšanai.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 18.pantam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 24.pantu jaunā nodaļā. Ar pantā lietoto jēdzienu “cita vienība” tiek saprasti Likuma 3.panta astotās daļas “a” un “c” punktā minētie subjekti – Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde un kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta (1)¹daļu.

Saskaņā ar Direktīvas 2021/2167 19.pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tad, kad ir pabeigta ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzēto kreditora tiesību vai paša ienākumus nenesošā kredītlīguma nodošana, kredītu pircējs, kam nav domicila vai juridiskās adreses ES, vai ja saskaņā ar tā valsts tiesību aktiem tam nav juridiskas adreses (galvenais birojs neatrodas ES), rakstiski izraugās pārstāvi, kuram ir domicils vai juridiskā adrese ES vai ja saskaņā ar tā valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses (galvenais birojs neatrodas ES).

Ņemot vērā, ka kredītu pircēju uzraudzība ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu kontekstā nav regulēta, un Direktīva 2021/2167 paredz dalībvalstīm pienākumu transponēt nacionālā līmenī prasības par kredītu pircēju regulāciju, nepieciešams papildināt Likumu ar prasību iecelt kredītu pircēja pārstāvi, ja pats kredītu pircējs ir reģistrēts ārpus ES.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 19.pantam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 25.pantu jaunā nodaļā.

Saskaņā ar Direktīvas 2021/2167 20.pantu dalībvalstīm ir jānosaka pienākums kredītu pircējam vai tā pārstāvim divas reizes gadā sniegt informāciju savas piederības dalībvalsts kompetentai iestādei par jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskās personas identifikatoru vai gadījumā, kad šāda identifikatora nav informāciju par kredītu pircēja vai tā pārstāvja vai jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja vadības vai pārvaldes struktūras locekļu identitāti, kam ir būtiska līdzdalība jaunajā kredītu pircējā vai tā pārstāvī. Minētais pants satur noteiktas informācijas uzskaitījumu.

Ņemot vērā, ka kredītu pircēju uzraudzība ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu kontekstā nav regulēta, un Direktīva 2021/2167 paredz dalībvalstīm pienākumu transponēt nacionālā līmenī prasības par kredītu pircēju darbības regulāciju, nepieciešams papildināt Likumu ar prasību kredītu pircējam vai tā pārstāvim iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram informāciju par tā izraudzītu jaunu kredīta pircēju vai tā pārstāvi.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 20.pantam ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 26.pantu jaunā nodaļā.

Saskaņā ar Direktīvas 2021/2167 2.panta 5.punkta d) apakšpunktu un 32.panta 2.punktu dalībvalstis, kurās attiecībā uz kredītu apkalpošanas darbībām jau ir noteikts regulējums, kas ir līdzvērtīgs vai stingrāks par šajā direktīvā noteikto, var atļaut vienības, kuras 2023.gada 30.decembrī jau veic kredītu apkalpošanas darbības saskaņā ar minēto regulējumu, automātiski atzīt par atļauju saņēmušiem kredītu  apkalpotājiem saskaņā ar nacionālo regulējumu, ar kuru transponē šo direktīvu. Turklāt Direktīvas 2021/2167 prasības nav attiecināmas uz tādu kreditēšanas līgumos paredzētu kreditora tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanu, kas notikusi pirms līdz 2023.gada 30.decembra.
Līdz ar to nepieciešams papildināt Likuma Pārejas noteikumus ar atrunu par transponēto Direktīvas 2021/2167 prasību piemērojamību no 2023.gada 30.decembra.

Atbilstoši Direktīvas 2021/2167 20.pantam ar likumprojektu tiek papildināti Likuma Pārejas noteikumi ar 7.punktu.