24-TA-2513: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 118 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024.gada 20. februāra noteikumos Nr.118 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu un paredz Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumu Nr. 118 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.118) precizēšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt MK noteikumus Nr. 118, apvienojot projektus, kā arī precizējot 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" (turpmāk - Pasākums) trešās projektu iesniegumu atlases kārtai (turpmāk - trešā kārta) pieejamo kopējo finansējumu, finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, sasniedzamo rādītāju, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kā arī elastības finansējuma pārdales sadalījumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK noteikumu Nr. 118 mērķis ir īstenot Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (turpmāk – UCAK) ēku kompleksa 1. kārtas un ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecību, kā arī izveidot drošības klases, kas paredzētas katastrofu pārvaldības prevencijas pasākumu īstenošanai un sabiedrības izglītošanai.
MK noteikumu Nr. 118 anotācijā norādīts, ka Projekta “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta” mērķis ir uzbūvēt UCAK kompleksa 1. kārtu, kas paredz jaunas ēkas būvniecību Krustpils ielā 10, Rīgā un nodrošināt efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību apmācību procesu. Jaunajā pamatēkā tiks iekļautas apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, tai skaitā, ēdnīca un konferenču zāle.
Iepirkuma, kas tika organizēts UCAK kompleksa Krustpils ielā 10, Rīgā, būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei (identifikācijas numurs IeM NVA 2023/74), iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laikā tika saņemts Rīgas domes atzinums par ēkas Hanzas ielā 5, Rīgā, kurā bija paredzēts izvietot vienu no drošības klasēm, tehnisko stāvokli, kas izrādījās daudz sliktāks, nekā sākotnēji prognozēts. Rezultātā tika secināts, ka ieguldījumi ēkā Hanzas ielā 5, Rīgā, kas būtu jāveic, lai tajā izvietotu plānoto drošības klasi, ir nesamērīgi augsti un nelietderīgi - tika konstatēta nepieciešamība īstenot neplānotus būvdarbus pamatkonstrukciju stiprināšanai gan stāvu pārsegumos, gan ēkas pamatos. Kā viens no iespējamiem risinājumiem tika izvērtēta iespēja minēto drošības klasi pārcelt uz UCAK plānoto ēku Krustpils ielā 10, Rīgā, lai nodrošinātu Eiropas Reģionālā attīstības fonda ietvaros paredzētā rādītāja sasniegšanu un finansējuma apguvi esošo intervences kategoriju ietvaros. Līdz ar to iepriekš norādītais iepirkums būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei UCAK kompleksam Krustpils ielā 10, Rīgā, tika pārtraukts, jo īstenojot paredzēto ieceri izvietot tajā vienu no drošības klasēm, mainās iepirkuma apjoms un uzdevums. Ņemot vērā minēto ieceri vienu no drošības klasēm izvietot UCAK plānotajā ēkā Krustpils ielā 10, Rīgā, jaunā UCAK kompleksa Krustpils ielā 10, Rīgā, tehniskā specifikācija un projektēšanas uzdevums paredz zemesgabala Krustpils ielā 10 (kadastra Nr. 0100 121 1294) un Jāņavārtu ielā 20, Rīgā (kadastra Nr. 0100 121 1294), esošās noliktavas (kadastra apzīmējums 0100 121 1294 004) demontāžu un jaunas ēkas būvniecību, kurā tiks iekļautas apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, drošības klases telpas, tai skaitā, ēdnīca,konferenču zāle un sporta zāle. Tas ietekmēs projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta” un “Drošības klašu izveide” koncepciju un plānoto darbu apjomu, laika grafiku un budžetu, līdz ar to tika pieņemts lēmums par papildu finansējuma pārdali no Pasākuma otrās kārtas projekta "Specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde", kā arī to daļu, kas bija paredzēta drošības klases izvietošanai Hanzas ielā 5 Pasākuma trešās kārtas projekta "Drošības klašu izveide" ietvaros pārcelt uz Pasākuma trešās kārtas projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta", kopā ar pārējām projekta "Drošības klašu izveide" daļām. Trešās kārtas projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" un "Drošības klašu izveide"" darbību pārklāšanās nav iespējama, jo projekta "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" ietvaros paredzētas ar būvniecību saistītās darbības un izmaksas, savukārt projekta "Drošības klašu izveide" ietvaros tiks iegādāts aprīkojums.
MK noteikumi Nr. 118 noteic, ka trešās kārtas ietvaros būs divi finansējuma saņēmēji un divi sadarbības partneri, kas Pasākuma trešās kārtas ietvaros iesniegs trīs projektu iesniegumus. Taču ņemot vērā, ka UCAK ēkā Krustpils ielā 10, Rīgā, tiks izvietota arī viena no drošības klasēm, tika pieņemts lēmums par šo abu projektu apvienošanu, kā rezultātā nepieciešams precizēt gan atbalstāmo darbību, gan attiecināmo izmaksu pozīcijas.
MK noteikumu Nr. 118 33. punkts paredz, ka īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā vai arī uz ilgtermiņa nomas līguma pamata tie ir nodoti finansējuma saņēmēja lietošanā. Nomas līgums tiek nostiprināts zemesgrāmatā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam. Ievērojot to, ka Pasākuma trešās kārtas ietvaros nomas līgumi netiks slēgti, jo visi ieguldījumi tiks veikti Nodrošinājuma valsts aģentūras (turpmāk - NVA) pārvaldībā esošajās ēkās, pārpratumu novēršanai, nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr. 118 nosakot, ka tie īpašumi, kas atrodas Iekšlietu ministrijas īpašumā, uz pieņemšanas nodošanas akta pamata tiks nodoti lietošanā sadarbības partnerim, tas ir, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nenostiprinot lietošanas tiesības zemesgrāmatā. Ņemot vērā, ka īpašumtiesības pieder Iekšlietu ministrijai un izmantos īpašumu Iekšlietu ministrijas padotības iestāde.
2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Regula 2024/2509). Saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Ņemot vērā minēto, tika atbilstoši precizēta atsauce noteikumu Nr. 118 32. punktā uz aktuālo Regulu Nr. 2024/2509.
MK noteikumu Nr. 118 19. un 21. punkts uzskaita attiecināmas izmaksas, noteikumu projektā tie tika apvienoti.
Ņemot vērā UCAK tehnisko specifikāciju un projektēšanas uzdevumu, UCAK ēkas kompleksā Krustpils ielā 10 (īpašuma kadastra numurs 01001211294) paredzēta noliktavas (būves kadastra apzīmējums 0100 121 1294 004) demontāža, tāpat ir iecerēts veidot apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, ēdnīcu, konferenču zāli, Drošības klases telpas (administratīvās un mācību telpas), bibliotēku, sporta zāli, laboratoriju, konferenču zāli, svaru zāli ar "siltās zonas" telpām un citas koplietošanas un tehniskās telpas.
Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa ietvaros tiks izveidots iecirknis un noliktavas, kā arī ugunsdzēsēju depo un auto nojume. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskā dienesta pārvaldes iecirkņi un noliktavas ir telpas, kas paredzētas tehnikas remontam, apkopei, aprīkojuma uzglabāšanai, loģistikas nodrošināšanai un darbiniekiem nepieciešamās telpas. Remontu bāzes kompleksā paredzētas telpas ugunsdzēsības depo, Tehniskā dienesta pārvaldei, daļai Iepirkumu un nodrošinājumu pārvaldei (aprīkojuma izdales un uzglabāšanas vieta, administratīvās un sadzīves telpas), dienesta viesnīcas un dzīvokļu telpas, tehniskās telpas, auto nojume u.c.
Dienesta viesnīcas un dzīvokļu telpas nepieciešamas, jo atbilstoši MK 2006. gada 15. jūnija likuma "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums" 12. pantu, amatpersonu uz laiku var norīkot pildīt dienesta pienākumus citā struktūrvienībā vienas reģionālās (teritoriālās) struktūrvienības ietvaros, sedzot ar norīkošanu saistītos ceļa izdevumus un nodrošinot ar naktsmītni. Līdz ar to plānotās dienesta viesnīcas un dienesta dzīvokļi paredzēti amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izmitināšanai ņemot vērā dienesta nepieciešamību.
Kopā Pasākuma trešās kārtas ietvaros paredzēts uzbūvēt 3 jaunas ēkas: UCAK kompleksa ēku (1) un Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa ietvaros ugunsdzēsības depo (1), kā arī iecirkni un noliktavu, kas veido vienu jaunu ēku (1).
Pārbūve paredzēta objektiem Ķengaraga ielā 3 k-1 (īpašuma kadastra numurs 01000720176): esošai UCAK administratīvai ēkai (kadastra numurs 01000720176002) un esošajam ugunsdzēsēju depo (kadastra numurs 01000720176001). Demontāžas darbi skars esošo ugunsdzēsības depo (būves kadastra apzīmējums 01000720176001, daļēja demontāža). Tāpat, paredzēts demontēt šādas esošās būves: mācību korpuss (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 003); degvielas noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 004); šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 005); nojume (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 006); šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 007); mācību tornis (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 008).
Uz noteikumu projekta sagatavošanas brīdi projekta Nr. 2.1.3.3/3/24/I/001 "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" projekta iesniegums jau apstiprināts ar nosacījumiem, taču ņemot vērā projekta finansējuma un apjoma izmaiņas, tas tiks atsaukts.
Kas attiecas uz projekta iesniegumu Nr. 2.1.3.3/3/24/I/002 “Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība”, tas tika iesniegts izvērtēšanā, taču ņemot vērā noteikumu projektā paredzēto grozījumu apjomu, tas tiks atsaukts.
Sakarā ar būtiskiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 118 un projektu saturā kā dēļ tika atsaukti atlases ietvaros iesniegtie projekta iesniegumi, tiks veikti grozījumi atlases nolikumā un atkārtoti atvērta projektu iesniegumu iesniegšana.
2025. gada 22. janvārī notika Ministru kabineta Eiropas Savienības fondu tematiskā komiteja, kuras laikā tika atbalstītas papildus finansējuma pārdales valdības prioritātēm - katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības infrastruktūras izveidei un stiprināšanai. Rezultātā Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums pārdalīt papildus 5 000 000 euro no Pasākuma ietvaros paredzētajiem līdzekļiem. Kā rezultātā tika pieņemts lēmums 2 411 700 euro pārdalīt no projekta "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" pieejamā finansējuma uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk - Pasākuma ceturtā kārta) projektu "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība". Savukārt atlikušie 2 588 300 euro tiks pārdalīti no Pasākuma otrās kārtas, uz dotā noteikumu projekta sagatavošanas brīdi tiek apzināts Pasākuma otrās kārtas finansējuma apmērs, kas sastāvēs no 100 % līdzfinansējuma daļas. 2025. gada 31. janvārī Iekšlietu ministrija iesniedza grozījumu piedāvājumu vidusposma izvērtējumam, kas paredz sasniedzamās vērtības palielināšanu un jaunu rādītāju, kas attiecas uz Pasākuma ceturtās kārtas projektu, iekļaušanu.
Savukārt pēc Pasākuma pirmās kārtas projekta "Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana" iepirkuma noslēgšanās, tika secināts, ka nepieciešams papildu finansējums 208 447 euro apmērā. Lēmums par finansējuma pārdali pirmās kārtas projektam tika apstiprināts Projektu uzraudzības padomes sēdē 2024. gada 19. novembrī (Eiropas Savienības fondu, Īpašo programmu, Attīstības sadarbības programmas un divpusējo finanšu instrumentu projektu uzraudzības padomes sēdes PROTOKOLS Nr. 5, protokola reģistrācijas Nr.8.2-11/222) un paredz finansējuma iztrūkuma nosegšanu no Pasākuma trešās kārtas līdzekļiem.
Ņemot vērā elastības finansējuma iekļaušanu Pasākuma trešajā kārtā un pieņemtajiem lēmumiem par trešajai kārtai pieejamā finansējuma pārdalēm, kas paredz 2 411 700 euro novirzīšanu Pasākuma ceturtajai kārtai un 208 446 euro apmērā Pasākuma pirmajai kārtai, samazinās faktiski atlasē pieejamais finansējumus.
Paralēli noteikumu projekta izstrādei, tiek izstrādāti grozījumi Eiropas Savienības Kohēzijas programmā 2021.–2027.gadam, kur 2024. gada 5. decembrī Iekšlietu ministrija ir iesniegusi grozījumu piedāvājumu, paredzot grozīt starpposma vērtības (Iekšlietu ministrijas vēstules reģistrācijas numurs 8.2-35/2988).
Gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalstīs piedāvātās izmaiņas, Iekšlietu ministrija izvērtēs izveidojušos situāciju un piedāvās atbilstošu risinājumu Ministru kabinetam, sagatavojot informatīvo ziņojumu.
Finansējuma saņēmēja pienākums ir izvērtēt sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu iespēju robežās projektu īstenošanas laikā, nodrošināt, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
MK noteikumu Nr. 118 anotācijā norādīts, ka Projekta “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta” mērķis ir uzbūvēt UCAK kompleksa 1. kārtu, kas paredz jaunas ēkas būvniecību Krustpils ielā 10, Rīgā un nodrošināt efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību apmācību procesu. Jaunajā pamatēkā tiks iekļautas apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, tai skaitā, ēdnīca un konferenču zāle.
Iepirkuma, kas tika organizēts UCAK kompleksa Krustpils ielā 10, Rīgā, būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei (identifikācijas numurs IeM NVA 2023/74), iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laikā tika saņemts Rīgas domes atzinums par ēkas Hanzas ielā 5, Rīgā, kurā bija paredzēts izvietot vienu no drošības klasēm, tehnisko stāvokli, kas izrādījās daudz sliktāks, nekā sākotnēji prognozēts. Rezultātā tika secināts, ka ieguldījumi ēkā Hanzas ielā 5, Rīgā, kas būtu jāveic, lai tajā izvietotu plānoto drošības klasi, ir nesamērīgi augsti un nelietderīgi - tika konstatēta nepieciešamība īstenot neplānotus būvdarbus pamatkonstrukciju stiprināšanai gan stāvu pārsegumos, gan ēkas pamatos. Kā viens no iespējamiem risinājumiem tika izvērtēta iespēja minēto drošības klasi pārcelt uz UCAK plānoto ēku Krustpils ielā 10, Rīgā, lai nodrošinātu Eiropas Reģionālā attīstības fonda ietvaros paredzētā rādītāja sasniegšanu un finansējuma apguvi esošo intervences kategoriju ietvaros. Līdz ar to iepriekš norādītais iepirkums būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei UCAK kompleksam Krustpils ielā 10, Rīgā, tika pārtraukts, jo īstenojot paredzēto ieceri izvietot tajā vienu no drošības klasēm, mainās iepirkuma apjoms un uzdevums. Ņemot vērā minēto ieceri vienu no drošības klasēm izvietot UCAK plānotajā ēkā Krustpils ielā 10, Rīgā, jaunā UCAK kompleksa Krustpils ielā 10, Rīgā, tehniskā specifikācija un projektēšanas uzdevums paredz zemesgabala Krustpils ielā 10 (kadastra Nr. 0100 121 1294) un Jāņavārtu ielā 20, Rīgā (kadastra Nr. 0100 121 1294), esošās noliktavas (kadastra apzīmējums 0100 121 1294 004) demontāžu un jaunas ēkas būvniecību, kurā tiks iekļautas apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, drošības klases telpas, tai skaitā, ēdnīca,konferenču zāle un sporta zāle. Tas ietekmēs projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta” un “Drošības klašu izveide” koncepciju un plānoto darbu apjomu, laika grafiku un budžetu, līdz ar to tika pieņemts lēmums par papildu finansējuma pārdali no Pasākuma otrās kārtas projekta "Specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde", kā arī to daļu, kas bija paredzēta drošības klases izvietošanai Hanzas ielā 5 Pasākuma trešās kārtas projekta "Drošības klašu izveide" ietvaros pārcelt uz Pasākuma trešās kārtas projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta", kopā ar pārējām projekta "Drošības klašu izveide" daļām. Trešās kārtas projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" un "Drošības klašu izveide"" darbību pārklāšanās nav iespējama, jo projekta "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" ietvaros paredzētas ar būvniecību saistītās darbības un izmaksas, savukārt projekta "Drošības klašu izveide" ietvaros tiks iegādāts aprīkojums.
MK noteikumi Nr. 118 noteic, ka trešās kārtas ietvaros būs divi finansējuma saņēmēji un divi sadarbības partneri, kas Pasākuma trešās kārtas ietvaros iesniegs trīs projektu iesniegumus. Taču ņemot vērā, ka UCAK ēkā Krustpils ielā 10, Rīgā, tiks izvietota arī viena no drošības klasēm, tika pieņemts lēmums par šo abu projektu apvienošanu, kā rezultātā nepieciešams precizēt gan atbalstāmo darbību, gan attiecināmo izmaksu pozīcijas.
MK noteikumu Nr. 118 33. punkts paredz, ka īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā vai arī uz ilgtermiņa nomas līguma pamata tie ir nodoti finansējuma saņēmēja lietošanā. Nomas līgums tiek nostiprināts zemesgrāmatā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam. Ievērojot to, ka Pasākuma trešās kārtas ietvaros nomas līgumi netiks slēgti, jo visi ieguldījumi tiks veikti Nodrošinājuma valsts aģentūras (turpmāk - NVA) pārvaldībā esošajās ēkās, pārpratumu novēršanai, nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr. 118 nosakot, ka tie īpašumi, kas atrodas Iekšlietu ministrijas īpašumā, uz pieņemšanas nodošanas akta pamata tiks nodoti lietošanā sadarbības partnerim, tas ir, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nenostiprinot lietošanas tiesības zemesgrāmatā. Ņemot vērā, ka īpašumtiesības pieder Iekšlietu ministrijai un izmantos īpašumu Iekšlietu ministrijas padotības iestāde.
2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Regula 2024/2509). Saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Ņemot vērā minēto, tika atbilstoši precizēta atsauce noteikumu Nr. 118 32. punktā uz aktuālo Regulu Nr. 2024/2509.
MK noteikumu Nr. 118 19. un 21. punkts uzskaita attiecināmas izmaksas, noteikumu projektā tie tika apvienoti.
Ņemot vērā UCAK tehnisko specifikāciju un projektēšanas uzdevumu, UCAK ēkas kompleksā Krustpils ielā 10 (īpašuma kadastra numurs 01001211294) paredzēta noliktavas (būves kadastra apzīmējums 0100 121 1294 004) demontāža, tāpat ir iecerēts veidot apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, ēdnīcu, konferenču zāli, Drošības klases telpas (administratīvās un mācību telpas), bibliotēku, sporta zāli, laboratoriju, konferenču zāli, svaru zāli ar "siltās zonas" telpām un citas koplietošanas un tehniskās telpas.
Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa ietvaros tiks izveidots iecirknis un noliktavas, kā arī ugunsdzēsēju depo un auto nojume. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskā dienesta pārvaldes iecirkņi un noliktavas ir telpas, kas paredzētas tehnikas remontam, apkopei, aprīkojuma uzglabāšanai, loģistikas nodrošināšanai un darbiniekiem nepieciešamās telpas. Remontu bāzes kompleksā paredzētas telpas ugunsdzēsības depo, Tehniskā dienesta pārvaldei, daļai Iepirkumu un nodrošinājumu pārvaldei (aprīkojuma izdales un uzglabāšanas vieta, administratīvās un sadzīves telpas), dienesta viesnīcas un dzīvokļu telpas, tehniskās telpas, auto nojume u.c.
Dienesta viesnīcas un dzīvokļu telpas nepieciešamas, jo atbilstoši MK 2006. gada 15. jūnija likuma "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums" 12. pantu, amatpersonu uz laiku var norīkot pildīt dienesta pienākumus citā struktūrvienībā vienas reģionālās (teritoriālās) struktūrvienības ietvaros, sedzot ar norīkošanu saistītos ceļa izdevumus un nodrošinot ar naktsmītni. Līdz ar to plānotās dienesta viesnīcas un dienesta dzīvokļi paredzēti amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izmitināšanai ņemot vērā dienesta nepieciešamību.
Kopā Pasākuma trešās kārtas ietvaros paredzēts uzbūvēt 3 jaunas ēkas: UCAK kompleksa ēku (1) un Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa ietvaros ugunsdzēsības depo (1), kā arī iecirkni un noliktavu, kas veido vienu jaunu ēku (1).
Pārbūve paredzēta objektiem Ķengaraga ielā 3 k-1 (īpašuma kadastra numurs 01000720176): esošai UCAK administratīvai ēkai (kadastra numurs 01000720176002) un esošajam ugunsdzēsēju depo (kadastra numurs 01000720176001). Demontāžas darbi skars esošo ugunsdzēsības depo (būves kadastra apzīmējums 01000720176001, daļēja demontāža). Tāpat, paredzēts demontēt šādas esošās būves: mācību korpuss (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 003); degvielas noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 004); šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 005); nojume (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 006); šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 007); mācību tornis (būves kadastra apzīmējums 0100 072 0176 008).
Uz noteikumu projekta sagatavošanas brīdi projekta Nr. 2.1.3.3/3/24/I/001 "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" projekta iesniegums jau apstiprināts ar nosacījumiem, taču ņemot vērā projekta finansējuma un apjoma izmaiņas, tas tiks atsaukts.
Kas attiecas uz projekta iesniegumu Nr. 2.1.3.3/3/24/I/002 “Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība”, tas tika iesniegts izvērtēšanā, taču ņemot vērā noteikumu projektā paredzēto grozījumu apjomu, tas tiks atsaukts.
Sakarā ar būtiskiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 118 un projektu saturā kā dēļ tika atsaukti atlases ietvaros iesniegtie projekta iesniegumi, tiks veikti grozījumi atlases nolikumā un atkārtoti atvērta projektu iesniegumu iesniegšana.
2025. gada 22. janvārī notika Ministru kabineta Eiropas Savienības fondu tematiskā komiteja, kuras laikā tika atbalstītas papildus finansējuma pārdales valdības prioritātēm - katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības infrastruktūras izveidei un stiprināšanai. Rezultātā Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums pārdalīt papildus 5 000 000 euro no Pasākuma ietvaros paredzētajiem līdzekļiem. Kā rezultātā tika pieņemts lēmums 2 411 700 euro pārdalīt no projekta "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" pieejamā finansējuma uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk - Pasākuma ceturtā kārta) projektu "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība". Savukārt atlikušie 2 588 300 euro tiks pārdalīti no Pasākuma otrās kārtas, uz dotā noteikumu projekta sagatavošanas brīdi tiek apzināts Pasākuma otrās kārtas finansējuma apmērs, kas sastāvēs no 100 % līdzfinansējuma daļas. 2025. gada 31. janvārī Iekšlietu ministrija iesniedza grozījumu piedāvājumu vidusposma izvērtējumam, kas paredz sasniedzamās vērtības palielināšanu un jaunu rādītāju, kas attiecas uz Pasākuma ceturtās kārtas projektu, iekļaušanu.
Savukārt pēc Pasākuma pirmās kārtas projekta "Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana" iepirkuma noslēgšanās, tika secināts, ka nepieciešams papildu finansējums 208 447 euro apmērā. Lēmums par finansējuma pārdali pirmās kārtas projektam tika apstiprināts Projektu uzraudzības padomes sēdē 2024. gada 19. novembrī (Eiropas Savienības fondu, Īpašo programmu, Attīstības sadarbības programmas un divpusējo finanšu instrumentu projektu uzraudzības padomes sēdes PROTOKOLS Nr. 5, protokola reģistrācijas Nr.8.2-11/222) un paredz finansējuma iztrūkuma nosegšanu no Pasākuma trešās kārtas līdzekļiem.
Ņemot vērā elastības finansējuma iekļaušanu Pasākuma trešajā kārtā un pieņemtajiem lēmumiem par trešajai kārtai pieejamā finansējuma pārdalēm, kas paredz 2 411 700 euro novirzīšanu Pasākuma ceturtajai kārtai un 208 446 euro apmērā Pasākuma pirmajai kārtai, samazinās faktiski atlasē pieejamais finansējumus.
Paralēli noteikumu projekta izstrādei, tiek izstrādāti grozījumi Eiropas Savienības Kohēzijas programmā 2021.–2027.gadam, kur 2024. gada 5. decembrī Iekšlietu ministrija ir iesniegusi grozījumu piedāvājumu, paredzot grozīt starpposma vērtības (Iekšlietu ministrijas vēstules reģistrācijas numurs 8.2-35/2988).
Gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalstīs piedāvātās izmaiņas, Iekšlietu ministrija izvērtēs izveidojušos situāciju un piedāvās atbilstošu risinājumu Ministru kabinetam, sagatavojot informatīvo ziņojumu.
Finansējuma saņēmēja pienākums ir izvērtēt sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu iespēju robežās projektu īstenošanas laikā, nodrošināt, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka tika pieņemts lēmums par vienas no plānotajām drošības klasēm izvietošanu UCAK ēkā Krustpils ielā 10, Rīgā, apvienojot “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa 1. kārtas būvniecību” un “Drošības klašu izveide” projektus, Pasākuma trešās kārtas ietvaros tiks iesniegti divi projekta iesniegumi, kuros NVA pildīs finansējuma saņēmēja un Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests sadarbības partnera pienākumus. NVA tika izvēlēts kā finansējuma saņēmējs projektam “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa 1. kārtas būvniecību un Drošības klašu izveide”, jo veiks Drošības klašu projekta izveidei nepieciešamos iepirkumus un veiks Drošības klašu būvniecības daļas īstenošanu, saskaņā ar 2012. gada 11. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3. punktu.
Lai atspoguļotu projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" un "Drošības klašu izveide" apvienošanu un kopējo apjoma palielināšanos, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 118 17.1. apakšpunktu, paredzot tajā arī tās izmaksas, kas attiecas uz Drošības klašu izveidi.
Ņemot vērā, ka UCAK teritorijā Krustpils ielā 10 ir plānota kompleksa izbūve, kur esošie inženiertīkli iet caur teritorijas vidu un to, ka otrās kārtas ēka ir cieši saistīta ar UCAK pamatēku, saimnieciski izdevīgi un ES fondu apguves lietderīgai un saimnieciskai izmantošanai sākotnēji ir jāparedz visi teritorijas risinājumi, lai novērstu risku, ka pie pie UCAK otrās kārtas realizācijas, nāktos kaut ko demontēt vai pārbūvēt jau izbūvētajā pirmajā kārtā, kas radītu zaudējumus projekta ieviesējiem. Tā kā UCAK koledžas komplekss ir paredzēts divos zemes gabalos, ir svarīgi korekti izvērtēt iespējamo visas teritorijas attīstību, veikt attīstības iespēju izpēti un sagatavot turpmāko projekta realizācijas stratēģiju, ekonomiski plānotu turpmākos finansiālos ieguldījumus (iespējamās būvniecības kārtas un to robežas, ārējo inženiertīklu izbūvi). NVA jāveic iepirkums būvprojekta minimālā sastāvā ( turpmāk - MBP) izstrādei visai teritorijai kopumā. Tikai uz akceptēta MBP pamata būs iespēja sagatavot NVA prasības projektē-būvē iepirkumam. Tikai pamatojoties uz izstrādātā MBP risinājumiem, NVA varēs kvalitatīvi formulēt savas vajadzības un apzināt savas iespējas, un uz tā pamata sagatavot stratēģiju teritorijas attīstības īstenošanai. MBP izstrādes un sākotnējās izpētes mērķis ir novērst neparedzamas izmaksas, būvniecības kavējumus un citus nākotnes riskus, projekta turpmāko kārtu realizācijas finansējuma aptuveno apjomu, projekta realizācijai nepieciešamo laiku, izstrādājot aptuvenu veicamo pasākumu programmu. Izstrādātais MBP ļaus izvērtēt iespējamās priekšrocības, ņemot vērā projekta sarežģītību un specifiku. Pamatojoties uz projekta izpētes gaitā iegūto informāciju, tiks pieņemti lēmumi par projektējamo būvniecības kārtu robežām teritorijā, paredzot nepieciešamo inženiertīklu izbūvi, objektīvi izvērtējot projekta sarežģītību.
Līdz ar to projekta ietvaros paredzētie projektēšanas pasākumi attiecas uz UCAK profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. un 2. kārtu.
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika uzsākti priekšdarbi projekta "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" ietvaros, kā rezultātā nepieciešams precizēt veicamo darbu apjomu, precizējot MK noteikumu Nr. 118 17.2. apakšpunktu.
Kopumā, lai sasniegtu Pasākuma trešās kārtas mērķi, ir jāņem vērā saistītās darbības, tai skaitā projektēšana, esošo ēku nojaukšana un atkritumu pareiza utilizācija. Zīmola izveides un citi attiecināmie izdevumi ir izdalīti jau no iepriekš esošajiem attiecināmajiem izdevumiem, lai novērstu neskaidrību un pārpratumu iespējamību.
Lai atspoguļotu projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" un "Drošības klašu izveide" apvienošanu un kopējo apjoma palielināšanos, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 118 17.1. apakšpunktu, paredzot tajā arī tās izmaksas, kas attiecas uz Drošības klašu izveidi.
Ņemot vērā, ka UCAK teritorijā Krustpils ielā 10 ir plānota kompleksa izbūve, kur esošie inženiertīkli iet caur teritorijas vidu un to, ka otrās kārtas ēka ir cieši saistīta ar UCAK pamatēku, saimnieciski izdevīgi un ES fondu apguves lietderīgai un saimnieciskai izmantošanai sākotnēji ir jāparedz visi teritorijas risinājumi, lai novērstu risku, ka pie pie UCAK otrās kārtas realizācijas, nāktos kaut ko demontēt vai pārbūvēt jau izbūvētajā pirmajā kārtā, kas radītu zaudējumus projekta ieviesējiem. Tā kā UCAK koledžas komplekss ir paredzēts divos zemes gabalos, ir svarīgi korekti izvērtēt iespējamo visas teritorijas attīstību, veikt attīstības iespēju izpēti un sagatavot turpmāko projekta realizācijas stratēģiju, ekonomiski plānotu turpmākos finansiālos ieguldījumus (iespējamās būvniecības kārtas un to robežas, ārējo inženiertīklu izbūvi). NVA jāveic iepirkums būvprojekta minimālā sastāvā ( turpmāk - MBP) izstrādei visai teritorijai kopumā. Tikai uz akceptēta MBP pamata būs iespēja sagatavot NVA prasības projektē-būvē iepirkumam. Tikai pamatojoties uz izstrādātā MBP risinājumiem, NVA varēs kvalitatīvi formulēt savas vajadzības un apzināt savas iespējas, un uz tā pamata sagatavot stratēģiju teritorijas attīstības īstenošanai. MBP izstrādes un sākotnējās izpētes mērķis ir novērst neparedzamas izmaksas, būvniecības kavējumus un citus nākotnes riskus, projekta turpmāko kārtu realizācijas finansējuma aptuveno apjomu, projekta realizācijai nepieciešamo laiku, izstrādājot aptuvenu veicamo pasākumu programmu. Izstrādātais MBP ļaus izvērtēt iespējamās priekšrocības, ņemot vērā projekta sarežģītību un specifiku. Pamatojoties uz projekta izpētes gaitā iegūto informāciju, tiks pieņemti lēmumi par projektējamo būvniecības kārtu robežām teritorijā, paredzot nepieciešamo inženiertīklu izbūvi, objektīvi izvērtējot projekta sarežģītību.
Līdz ar to projekta ietvaros paredzētie projektēšanas pasākumi attiecas uz UCAK profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. un 2. kārtu.
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika uzsākti priekšdarbi projekta "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" ietvaros, kā rezultātā nepieciešams precizēt veicamo darbu apjomu, precizējot MK noteikumu Nr. 118 17.2. apakšpunktu.
Kopumā, lai sasniegtu Pasākuma trešās kārtas mērķi, ir jāņem vērā saistītās darbības, tai skaitā projektēšana, esošo ēku nojaukšana un atkritumu pareiza utilizācija. Zīmola izveides un citi attiecināmie izdevumi ir izdalīti jau no iepriekš esošajiem attiecināmajiem izdevumiem, lai novērstu neskaidrību un pārpratumu iespējamību.
Risinājuma apraksts
Izteikt MK noteikumu Nr. 118 1.4. un 17.1. apakšpunktus un 9., 11., 14., 16. punktus šādā redakcijā:
"1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projektu sadarbības partnerim;";
9. Pasākuma trešās kārtas projekta "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" iesniedzējs ir NVA, kas pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.;
11. Pasākuma trešās kārtas projektu iesniedzējs projektos "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" kā sadarbības partneri iesaista Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.;
14. Projektu iesniedzējs Pasākuma trešās kārtas ietvaros iesniedz kopā divus projektu iesniegumus.;
16. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums slēgt sadarbības līgumu, nosakot pienākumus, uzdevumus, funkcijas un tiesības katra projekta kontekstā: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kā sadarbības partnera galvenie pienākumi ir konsultēt un noteikt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa, Drošības klašu un ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa gala lietotāja prasības, veikt dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrādes iepirkumu, publicitātes kampaņas iepirkumu, īstenot meta konkursu un slēgt līgumu par meta realizāciju, organizēt iepirkumu pārvietojamo Drošības klašu vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei un pārbūves darbu veikšanai, kā arī organizēt pārcelšanās pasākumus un to realizācijai nepieciešamo iepirkumu īstenošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir arī citi pienākumi, kas tiek noteikti sadarbības partnera sadarbības līgumā.;
17.1. projektā "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" – vienas ēkas būvniecība efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību un apmācību procesa nodrošināšanai, teritorijas labiekārtošanas darbi, ēku telpu pārbūve un pielāgošana stacionāru drošības klašu izveidei, transportlīdzekļu pārveidošana un aprīkošana pārvietojamu drošības klašu izveidei, prevencijas darba nodrošināšana sabiedrības izglītošanai, zīmola un informatīvi izglītojošo materiālu izstrāde. Tāpat projekta ietvaros ir atbalstāma esošo ēku nojaukšanas un projektēšanas darbi;
17.2. projektā "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" – jaunu ēku būvniecība un pārbūve Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas, remonta bāzes un Iepirkuma nodrošinājuma pārvaldes loģistikas attīstībai, teritorijas labiekārtošanas darbi, aprīkojuma iegāde, piegāde un uzstādīšana. Tāpat projekta ietvaros ir atbalstāma esošo ēku nojaukšanas un projektēšanas darbi;".
Svītrot 10., 12. punktu, 16.1. un 16.2. apakšpunktu.
"1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projektu sadarbības partnerim;";
9. Pasākuma trešās kārtas projekta "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" iesniedzējs ir NVA, kas pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.;
11. Pasākuma trešās kārtas projektu iesniedzējs projektos "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" kā sadarbības partneri iesaista Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.;
14. Projektu iesniedzējs Pasākuma trešās kārtas ietvaros iesniedz kopā divus projektu iesniegumus.;
16. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums slēgt sadarbības līgumu, nosakot pienākumus, uzdevumus, funkcijas un tiesības katra projekta kontekstā: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kā sadarbības partnera galvenie pienākumi ir konsultēt un noteikt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa, Drošības klašu un ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa gala lietotāja prasības, veikt dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrādes iepirkumu, publicitātes kampaņas iepirkumu, īstenot meta konkursu un slēgt līgumu par meta realizāciju, organizēt iepirkumu pārvietojamo Drošības klašu vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei un pārbūves darbu veikšanai, kā arī organizēt pārcelšanās pasākumus un to realizācijai nepieciešamo iepirkumu īstenošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir arī citi pienākumi, kas tiek noteikti sadarbības partnera sadarbības līgumā.;
17.1. projektā "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" – vienas ēkas būvniecība efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību un apmācību procesa nodrošināšanai, teritorijas labiekārtošanas darbi, ēku telpu pārbūve un pielāgošana stacionāru drošības klašu izveidei, transportlīdzekļu pārveidošana un aprīkošana pārvietojamu drošības klašu izveidei, prevencijas darba nodrošināšana sabiedrības izglītošanai, zīmola un informatīvi izglītojošo materiālu izstrāde. Tāpat projekta ietvaros ir atbalstāma esošo ēku nojaukšanas un projektēšanas darbi;
17.2. projektā "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" – jaunu ēku būvniecība un pārbūve Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas, remonta bāzes un Iepirkuma nodrošinājuma pārvaldes loģistikas attīstībai, teritorijas labiekārtošanas darbi, aprīkojuma iegāde, piegāde un uzstādīšana. Tāpat projekta ietvaros ir atbalstāma esošo ēku nojaukšanas un projektēšanas darbi;".
Svītrot 10., 12. punktu, 16.1. un 16.2. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā projekta "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa 1. kārtas būvniecība" un "Drošības klašu izveide" apvienošanu vienā projektu iesniegumā, elastības finansējuma pārdales no Pasākuma otrās kārtas, kā arī 2025. gada 22. janvārī Ministru kabineta Eiropas Savienības fondu tematiskajā komitejā atbalstītās papildus finansējuma pārdales un Pasākuma pirmajai kārtai nepieciešamo papildus finansējumu, kā arī zinot, ka viss pasākuma trešās kārtas plānotais finansējums pēc būtības būs pieejamais finansējums, par kuru tiks izsludināta projektu iesniegumu atlase, MK noteikumu precizē 7. punktu un svītro 25. punktu.
Lai novērstu riskus elastības finansējuma apgūšanā, viss Pasākumam paredzētais elastības finansējuma apjoms 7 811 530 euro apmērā tiks iekļauts Pasākuma trešajā kārtā.
Līdz ar to Pasākuma ietvaros ir paredzēts šāds finansējuma sadalījums:
Pasākuma 1. kārtai kopā paredzēti: 3 433 446 euro;
Pasākuma 2. kārtai kopā paredzēti: 102 884 000 euro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums 102 884 000 euro, kas pārsniedz otrajai kārtai pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu;
Pasākuma 3. kārtai kopā paredzēti: 55 537 217 euro, no tā elastības finansējums 7 811 530 euro;
Pasākuma 4. kārtai kopā paredzēti: 102 386 573 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 669 413 euro (no tā elastības finansējums 24 669 413 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 77 717 160 euro, tai skaitā nacionālais līdzfinansējums 4 343 426 euro un nacionālais līdzfinansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 73 363 734 euro.
Ņemot vērā, ka elastības finansējums būs pieejams pēc vidusposma izvērtējuma noslēgšanās, trešās kārtas projektiem pieejami 47 725 687 euro.
Pasākuma ietvaros paredzētā starpposma vērtība sasniedz 732 570 euro, kas veidojas no Pasākuma pirmās kārtas un trešās kārtas projektu apguves vērtībām.
Atskaite par starpposma rādītāja apmēru tiks iesniegta 2025. gadā ar pirmo maksājuma pieprasījumu.
Lai novērstu riskus elastības finansējuma apgūšanā, viss Pasākumam paredzētais elastības finansējuma apjoms 7 811 530 euro apmērā tiks iekļauts Pasākuma trešajā kārtā.
Līdz ar to Pasākuma ietvaros ir paredzēts šāds finansējuma sadalījums:
Pasākuma 1. kārtai kopā paredzēti: 3 433 446 euro;
Pasākuma 2. kārtai kopā paredzēti: 102 884 000 euro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums 102 884 000 euro, kas pārsniedz otrajai kārtai pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu;
Pasākuma 3. kārtai kopā paredzēti: 55 537 217 euro, no tā elastības finansējums 7 811 530 euro;
Pasākuma 4. kārtai kopā paredzēti: 102 386 573 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 669 413 euro (no tā elastības finansējums 24 669 413 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 77 717 160 euro, tai skaitā nacionālais līdzfinansējums 4 343 426 euro un nacionālais līdzfinansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 73 363 734 euro.
Ņemot vērā, ka elastības finansējums būs pieejams pēc vidusposma izvērtējuma noslēgšanās, trešās kārtas projektiem pieejami 47 725 687 euro.
Pasākuma ietvaros paredzētā starpposma vērtība sasniedz 732 570 euro, kas veidojas no Pasākuma pirmās kārtas un trešās kārtas projektu apguves vērtībām.
Atskaite par starpposma rādītāja apmēru tiks iesniegta 2025. gadā ar pirmo maksājuma pieprasījumu.
Risinājuma apraksts
Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Pasākuma trešās kārtas pieejamais finansējums ir 55 537 217 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 47 206 634 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 8 330 583 euro, nodrošinot, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.".
"7. Pasākuma trešās kārtas pieejamais finansējums ir 55 537 217 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 47 206 634 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 8 330 583 euro, nodrošinot, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.".
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 118 ietvaros tika paredzēts, ka iznākuma rādītāja starpposma vērtība iekļaus UCAK ēku kompleksa 1. kārtas būvniecības projektēšanas iepirkuma izmaksas. Tomēr ņemot vērā ieceri izvietot vienu no drošības klasēm plānotajā UCAK ēkā Kruspils ielā 10, Rīgā un iepirkuma, kas tika organizēts UCAK kompleksa Krustpils ielā 10, Rīgā, būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei, pārtraukšanu, iznākuma rādītāja starpposma vērtība 2024. gadam sasniedz 15 727 euro un iekļauj tikai NVA administratīvās izmaksas. Ņemot vērā, ka starpposma vērtība jau tika noziņota EK, jāprecizē 8. punkta redakcija, to svītrojot. Tāpat, administratīvā sloga mazināšanas nolūkos 8.2.apakšpunkta plānotajā redakcijā noteiktie nacionālie rādītāji tika svītroti.
Risinājuma apraksts
Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Pasākuma trešo kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādu iznākuma rādītāju – investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 55 537 217 euro."
"8. Pasākuma trešo kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādu iznākuma rādītāju – investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 55 537 217 euro."
Problēmas apraksts
Lai apvienotu un papildinātu MK noteikumu Nr. 118 19. punktu ar visām izmaksām un atbalstāmajām darbībām, kas rodas apvienojot UCAK ēkas būvniecību un Drošības klases projektus, nepieciešams izteikt 19. punktu jaunā redakcijā, apvienot 17. un 18. punktus un 19. un 20. punktus. Kopumā Pasākuma trešās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas un atbalstāmās darbības apjomā un skaitā nemainās, tās tikai tika precizētas un sadalītas, lai nerastos interpretācijas iespējas.
Ņemot vērā punktu svītrošanu un apvienošanu, nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr. 118 ietvertās atsauces uz noteikumu punktiem.
Drošības klases UCAK kompleksa teritorijā tiek definētas kā praktisko mācību telpas, kur atraktīvā un interesantā veidā ir iespējams apgūt zināšanas dažādos ar ugunsdrošību un civilo aizsardzību saistītos jautājumos. Drošības klašu koncepts ir integrēts risinājums vēstures, zināšanu uzkrāšanas, pētniecības, teorijas un prakses aspektu pasniegšanai, piedāvājot Latvijas Ugunsdzēsības Muzeju ar tā ekspozīciju, krājumiem un pētniecību apvienot ar drošības prasmju pilnveidi interaktīvā veidā. Ar zīmola izstrādes palīdzību tiks izveidots nosaukums un grafiskais risinājums, kas atspoguļos drošības klašu būtību un ļaus veiksmīgāk veidot atpazīstamību gan fiziskajā, gan digitālajā vidē.
Tā kā projekts "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" ir izteikti virzīts uz sabiedrības, studentu un skolēnu informēšanu, tika pieņemts lēmums papildu obligātām prasībām, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantā noteiktajām publicitātes prasībām Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros, īstenot plašākus informatīvos pasākumus. Papildus tam, sabiedrības informēšanai nepieciešamo izglītojošo materiālu izveides un iegādes izmaksas neattiecas tikai uz informēšanas kampaņu, bet uz drošības centra ikdienā izmantojamiem materiāliem sabiedrības izglītošanai. Tie tiks izmantoti apmācību nodrošināšanai drošības klasēs. Plānota gan maketa izstrāde, gan tiražēšana. Materiāli, kurus paredzēts izdalīt, netiks tiražēti.
Trešās kārtas ietvaros ir paredzēts īstenot meta konkursu, kas paredzēts gan pārvietojamo gan stacionāro drošība klašu ekspozīcijas un publisko telpu satura un dizaina izstrādei, un aprīkošanai atbilstoši meta iecerei. Tas nedublēs UCAK ēkas projektēšanas uzdevumu, jo tiks vērsts tikai uz Drošības klašu projekta daļu. Tāpat trešās kārtas ietvaros tiks veikta dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrāde, kas ļaus nonākt līdz faktiskam darba uzdevumam meta konkursam, dodot virzienu efektīvai meta izstrādei.
Trešās kārtas ietvaros ir paredzēta tehnoloģiju un aprīkojuma iegāde, kas balstīta uz UCAK un Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa pētījumu rezultātiem. Pētījumu ietvaros tika apkopota informācija par esošo situāciju, veikta izpēte un analīze, lai apzinātu esošās vajadzības, sniegtu priekšlikumus kā visoptimālāk risināt esošo situāciju. Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa pētījuma ietvaros tika noteiktas nepieciešamās telpu grupas un specializētais aprīkojums, kas nepieciešams remontdarbu veikšanai. Tāpat katrai telpu grupai tiek noteikts minimālais aprīkojums, lai nodrošinātu telpu izmantošanu atbilstoši to paredzētajām funkcijām, kas var ietvert gan mēbeles, interaktīvās tāfeles un citas informācijas tehnoloģijas, aprīkojumu, kas nodrošina iekļaujošas vides veidošanu, resursu ekonomiju, informācijas nodošanas/apziņošanas tehnoloģijas, apgaismojuma, apsardzes, ugunsdrošības sistēmas, interjera elementus, norādes, informatīvos paneļus, atkritumu urnas, logu žalūzijas un citu aprīkojumu pēc nepieciešamības. Tehnoloģiskie risinājumi un aprīkojums tiks iegādāts saskaņā ar būvniecības ieceres un arhitektoniskiem risinājumiem.
Lai novērstu interpretācijas iespējas un likuma normu dublēšanos, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 118 23. punktu, kas paredz atbalstāmo darbību īstenošanai piemērot Zaļo publisko iepirkumu. Projektu īstenošanas ietvaros visiem iepirkumiem tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī tiks nodrošinātas Zaļā publiskā iepirkuma prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji tiks piemēroti tām precēm un pakalpojumiem, kuriem obligāti jāpiemēro zaļais publiskais iepirkums.
Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai Kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam grozījumus, kur tiek precizēta 2024. gada starpposma vērtība, paredzēto aktivitāšu saraksts un rādītāju sasniegšanas metodoloģija, protokollēmuma 3. punkts "Iekšlietu ministrijai informēt Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam" uzliek par pienākumu Iekšlietu ministrijai informēt Ministru kabineta par turpmāko rīcību un pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu visu mērķu sasniegšanu Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas esošās redakcijas ietvaros.
Ņemot vērā punktu svītrošanu un apvienošanu, nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr. 118 ietvertās atsauces uz noteikumu punktiem.
Drošības klases UCAK kompleksa teritorijā tiek definētas kā praktisko mācību telpas, kur atraktīvā un interesantā veidā ir iespējams apgūt zināšanas dažādos ar ugunsdrošību un civilo aizsardzību saistītos jautājumos. Drošības klašu koncepts ir integrēts risinājums vēstures, zināšanu uzkrāšanas, pētniecības, teorijas un prakses aspektu pasniegšanai, piedāvājot Latvijas Ugunsdzēsības Muzeju ar tā ekspozīciju, krājumiem un pētniecību apvienot ar drošības prasmju pilnveidi interaktīvā veidā. Ar zīmola izstrādes palīdzību tiks izveidots nosaukums un grafiskais risinājums, kas atspoguļos drošības klašu būtību un ļaus veiksmīgāk veidot atpazīstamību gan fiziskajā, gan digitālajā vidē.
Tā kā projekts "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" ir izteikti virzīts uz sabiedrības, studentu un skolēnu informēšanu, tika pieņemts lēmums papildu obligātām prasībām, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantā noteiktajām publicitātes prasībām Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros, īstenot plašākus informatīvos pasākumus. Papildus tam, sabiedrības informēšanai nepieciešamo izglītojošo materiālu izveides un iegādes izmaksas neattiecas tikai uz informēšanas kampaņu, bet uz drošības centra ikdienā izmantojamiem materiāliem sabiedrības izglītošanai. Tie tiks izmantoti apmācību nodrošināšanai drošības klasēs. Plānota gan maketa izstrāde, gan tiražēšana. Materiāli, kurus paredzēts izdalīt, netiks tiražēti.
Trešās kārtas ietvaros ir paredzēts īstenot meta konkursu, kas paredzēts gan pārvietojamo gan stacionāro drošība klašu ekspozīcijas un publisko telpu satura un dizaina izstrādei, un aprīkošanai atbilstoši meta iecerei. Tas nedublēs UCAK ēkas projektēšanas uzdevumu, jo tiks vērsts tikai uz Drošības klašu projekta daļu. Tāpat trešās kārtas ietvaros tiks veikta dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrāde, kas ļaus nonākt līdz faktiskam darba uzdevumam meta konkursam, dodot virzienu efektīvai meta izstrādei.
Trešās kārtas ietvaros ir paredzēta tehnoloģiju un aprīkojuma iegāde, kas balstīta uz UCAK un Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa pētījumu rezultātiem. Pētījumu ietvaros tika apkopota informācija par esošo situāciju, veikta izpēte un analīze, lai apzinātu esošās vajadzības, sniegtu priekšlikumus kā visoptimālāk risināt esošo situāciju. Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa pētījuma ietvaros tika noteiktas nepieciešamās telpu grupas un specializētais aprīkojums, kas nepieciešams remontdarbu veikšanai. Tāpat katrai telpu grupai tiek noteikts minimālais aprīkojums, lai nodrošinātu telpu izmantošanu atbilstoši to paredzētajām funkcijām, kas var ietvert gan mēbeles, interaktīvās tāfeles un citas informācijas tehnoloģijas, aprīkojumu, kas nodrošina iekļaujošas vides veidošanu, resursu ekonomiju, informācijas nodošanas/apziņošanas tehnoloģijas, apgaismojuma, apsardzes, ugunsdrošības sistēmas, interjera elementus, norādes, informatīvos paneļus, atkritumu urnas, logu žalūzijas un citu aprīkojumu pēc nepieciešamības. Tehnoloģiskie risinājumi un aprīkojums tiks iegādāts saskaņā ar būvniecības ieceres un arhitektoniskiem risinājumiem.
Lai novērstu interpretācijas iespējas un likuma normu dublēšanos, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 118 23. punktu, kas paredz atbalstāmo darbību īstenošanai piemērot Zaļo publisko iepirkumu. Projektu īstenošanas ietvaros visiem iepirkumiem tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī tiks nodrošinātas Zaļā publiskā iepirkuma prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji tiks piemēroti tām precēm un pakalpojumiem, kuriem obligāti jāpiemēro zaļais publiskais iepirkums.
Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai Kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam grozījumus, kur tiek precizēta 2024. gada starpposma vērtība, paredzēto aktivitāšu saraksts un rādītāju sasniegšanas metodoloģija, protokollēmuma 3. punkts "Iekšlietu ministrijai informēt Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam" uzliek par pienākumu Iekšlietu ministrijai informēt Ministru kabineta par turpmāko rīcību un pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu visu mērķu sasniegšanu Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas esošās redakcijas ietvaros.
Risinājuma apraksts
Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19.1. izmaksas, kas saistītas ar būvju tehnisko apsekošanu un izpēti, projekta būvuzraudzību (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) un autoruzraudzību, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvprojekta ekspertīzi, ja to paredz normatīvie akti būvniecībā;
19.2. ēku izbūves, pārbūves un atjaunošanas būvdarbu, tai skaitā esošu būvju demontāžas, kā arī ar tām saistītās infrastruktūras un teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas;
19.3. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
19.4. mēbeļu, tehnoloģiju un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
19.5. elektromobiļu uzlādes staciju plānošana un izbūve;
19.6. atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam;
19.7. transportlīdzekļu pārbūves, pielāgošanas un aprīkošanas izmaksas;
19.8. sabiedrības informēšanas kampaņas un sabiedrības informēšanai nepieciešamo izglītojošo materiālu izveides un iegādes izmaksas;
19.9. meta izstrādes izmaksas;
19.10. meta realizācijas izmaksas;
19.11. meta realizācijas (ekspozīcijas realizācijas) autoruzraudzības izmaksas;
19.12. meta konkursa godalgu izmaksas;
19.13. zīmola izveides izmaksas;
19.14. ārpakalpojuma izmaksas inženierkonsultantu grupas un citu konsultantu piesaistei;
19.15. dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrādes izmaksas;
19.16. ar projektu darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
19.17. projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 1 procenta apmērā no projektu pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās attiecināmās personāla izmaksas.
Izteikt 22. un 23. punktu šādā redakcijā:
"Šo noteikumu 19.1. , 19.9., 19.11., 19.12. un 19.14. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas kopā ir attiecināmas līdz 10 % no attiecīgā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
23. Šo noteikumu 17.punktā minētās darbības tiek veiktas, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izvēloties preču piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.".
"19.1. izmaksas, kas saistītas ar būvju tehnisko apsekošanu un izpēti, projekta būvuzraudzību (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) un autoruzraudzību, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvprojekta ekspertīzi, ja to paredz normatīvie akti būvniecībā;
19.2. ēku izbūves, pārbūves un atjaunošanas būvdarbu, tai skaitā esošu būvju demontāžas, kā arī ar tām saistītās infrastruktūras un teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas;
19.3. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
19.4. mēbeļu, tehnoloģiju un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
19.5. elektromobiļu uzlādes staciju plānošana un izbūve;
19.6. atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam;
19.7. transportlīdzekļu pārbūves, pielāgošanas un aprīkošanas izmaksas;
19.8. sabiedrības informēšanas kampaņas un sabiedrības informēšanai nepieciešamo izglītojošo materiālu izveides un iegādes izmaksas;
19.9. meta izstrādes izmaksas;
19.10. meta realizācijas izmaksas;
19.11. meta realizācijas (ekspozīcijas realizācijas) autoruzraudzības izmaksas;
19.12. meta konkursa godalgu izmaksas;
19.13. zīmola izveides izmaksas;
19.14. ārpakalpojuma izmaksas inženierkonsultantu grupas un citu konsultantu piesaistei;
19.15. dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrādes izmaksas;
19.16. ar projektu darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
19.17. projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 1 procenta apmērā no projektu pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās attiecināmās personāla izmaksas.
Izteikt 22. un 23. punktu šādā redakcijā:
"Šo noteikumu 19.1. , 19.9., 19.11., 19.12. un 19.14. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas kopā ir attiecināmas līdz 10 % no attiecīgā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
23. Šo noteikumu 17.punktā minētās darbības tiek veiktas, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izvēloties preču piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.".
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu normās noteikto pienākumu un tiesību viennozīmīgu interpretāciju un atbilstību Eiropas Savienības fondus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam noteikumu Nr. 118 30. punkta redakcija tika precizēta aizstājot vārdus "informācijas un publicitātes" ar vārdiem "publicitātes un vizuālās identitātes".
Risinājuma apraksts
Izteikt 30. punktu šādā redakcijā:
"30. Īstenojot projektus, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina publicitātes un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.".
"30. Īstenojot projektus, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina publicitātes un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.".
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 32. punktā norādītā atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) 61. pantu, nav noformēta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 170. un 171. punktu prasībām. Ņemot vērā minēto tika precizēta atsauce atbilstoši šīm prasībām.
Risinājuma apraksts
Izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.".
"32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.".
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka Pasākuma trešās kārtas ietvaros nomas līgumi netiks slēgti, jo Rīgas Drošības klase Hanzas ielā tiks pārcelta uz UCAK ēku, kas ir NVA pārvaldībā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 118 33. punktu.
Risinājuma apraksts
Izteikt 33. punktu šādā redakcijā:
"33. Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā un ir nodoti finansējuma saņēmēja lietošanā.", salāgojot ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu redakciju- Risinājuma apraksts "33. Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā un ir nodoti sadarbības partnera lietošanā."
"33. Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā un ir nodoti finansējuma saņēmēja lietošanā.", salāgojot ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu redakciju- Risinājuma apraksts "33. Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā un ir nodoti sadarbības partnera lietošanā."
Problēmas apraksts
Tā kā finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantu, nepieciešams papildināt MK noteikumu projektu ar šādu prasību.
Risinājuma apraksts
Papildināt MK noteikumu projektu ar papildus punktu šādā redakcijā:
"35. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantu."
"35. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantu."
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka MK noteikumu 27. punkts dublē MK noteikumu 8. punktu, tas tiek svītrots.
Risinājuma apraksts
27. punkts svītrots.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr. 188 paredzēja, ka projektu ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Vienlaikus netika izvērtēta papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu piemērošana. Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību (turpmāk – PSD) ne vairāk kā 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
Ar PSD saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
PSD aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā. Aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē.
Ja projekta dzīves cikla laikā tiek konstatēts, ka ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz noteikumu projekta 36. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam, proporcionāli tai gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē daļai, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Tāpat kā trešās kārtas ietvaros ieguldījumi ēku būvniecībā tiks veikti finansējuma saņēmēja pārraudzībā esošā infrastruktūrā, MK noteikumu projekta 36.punktā minēto nosacījumu pārkāpuma gadījumā saņemtā nelikumīgā komercdarbības atbalsta atmaksas pienākums ir noteikts finansējuma saņēmējam, kurš būs pārkāpis minētos nosacījumus.
MK noteikumu projektā norādītais projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014 I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. MK noteikumu projektā paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods, jeb projekta dzīves cikls būs 15 gadi, kas detalizēti tiks aprakstīts atbildīgās iestādes izstrādātajā metodikā PSD ieņēmumu uzraudzības nodrošināšanai Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā (turpmāk – PSD metodika), kas atbildīgajai iestādei jāstrādā līdz projekta iesnieguma atlases uzsākšanai.
Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto PSD uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši noteikumu projekta 36. un 37. punkta nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā.
Sadarbības iestāde nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 36. un 37. punktā minētajiem nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā (15 gadi). Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai un iesniedz to sadarbības iestādē pēc sadarbības iestādes pieprasījuma. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 36. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 36. un 37. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt pārskatus par papildinošu saimniecisko darbību visā projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.
Attiecībā uz papildinošās saimnieciskās darbības iekļaušanu finansējuma saņēmēju īstenotajos projektos, tiks ieviests pašdeklarēšanās princips. Minētās izmaiņas samazina birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību projektu infrastruktūras amortizācijas periodā, kā arī demonstrē uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm.
Ar PSD saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
PSD aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā. Aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē.
Ja projekta dzīves cikla laikā tiek konstatēts, ka ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz noteikumu projekta 36. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam, proporcionāli tai gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē daļai, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Tāpat kā trešās kārtas ietvaros ieguldījumi ēku būvniecībā tiks veikti finansējuma saņēmēja pārraudzībā esošā infrastruktūrā, MK noteikumu projekta 36.punktā minēto nosacījumu pārkāpuma gadījumā saņemtā nelikumīgā komercdarbības atbalsta atmaksas pienākums ir noteikts finansējuma saņēmējam, kurš būs pārkāpis minētos nosacījumus.
MK noteikumu projektā norādītais projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014 I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. MK noteikumu projektā paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods, jeb projekta dzīves cikls būs 15 gadi, kas detalizēti tiks aprakstīts atbildīgās iestādes izstrādātajā metodikā PSD ieņēmumu uzraudzības nodrošināšanai Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā (turpmāk – PSD metodika), kas atbildīgajai iestādei jāstrādā līdz projekta iesnieguma atlases uzsākšanai.
Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto PSD uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši noteikumu projekta 36. un 37. punkta nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā.
Sadarbības iestāde nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 36. un 37. punktā minētajiem nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā (15 gadi). Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai un iesniedz to sadarbības iestādē pēc sadarbības iestādes pieprasījuma. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 36. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 36. un 37. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt pārskatus par papildinošu saimniecisko darbību visā projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.
Attiecībā uz papildinošās saimnieciskās darbības iekļaušanu finansējuma saņēmēju īstenotajos projektos, tiks ieviests pašdeklarēšanās princips. Minētās izmaiņas samazina birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību projektu infrastruktūras amortizācijas periodā, kā arī demonstrē uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm.
Risinājuma apraksts
Papildināt MK noteikumu projektu ar 36., 37. un 38. punktu, kā arī noteikt finansējuma saņēmējam pienākumu katru gadu visā projekta dzīves ciklā uzkrāj datus par papildinošu saimniecisko darbību, papildinot MK noteikumu 34.punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- Latvijas iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Dažādas sabiedrības grupas tiks iesaistītas Drošības klašu piedāvātajās apmācībās, jauniešiem būs iespēja pieteikties mācībām UCAK, tiks uzlabota UCAK studējošo apstākļi. Kopumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēju stiprināšana pozitīvi ietekmēs visu Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ņemot vērā projekta "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" un projekta "Drošības klašu izveide" apvienošanu, apvienoto projektu paredzēts īstenot Nodrošinājuma valsts aģentūrai kā finansējuma saņēmējam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kā sadarbības partnerim. Sākotnēji tika paredzēts, ka projektu "Drošības klašu izveide" īstenos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kā finansējuma saņēmējs un Nodrošinājuma valsts aģentūra kā sadarbības partneris.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
879 241
0
1 283 094
0
16 977 628
17 092 671
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
879 241
0
1 283 094
0
16 977 628
17 092 671
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 034 401
0
1 509 523
0
19 973 680
20 109 025
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 034 401
0
1 509 523
0
19 973 680
20 109 025
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-155 160
0
-226 429
0
-2 996 052
-3 016 354
3.1. valsts pamatbudžets
0
-155 160
0
-226 429
0
-2 996 052
-3 016 354
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-155 160
-226 429
-2 996 052
-3 016 354
5.1. valsts pamatbudžets
-155 160
-226 429
-2 996 052
3 016 354
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma trešās kārtas plānotais finansējums ir 55 537 217 euro (no tā elastības finansējums – 7 811 530 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 47 206 634 euro (no tā elastības finansējums – 6 639 801 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 8 330 583 euro (no tā elastības finansējums – 1 171 729 euro), nodrošinot, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
1) projektam "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" kopā 29 199 738 euro, tai skaitā ERAF finansējums 24 819 777 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 4 379 961 euro.
2) projektam “Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” kopā 26 337 479 euro, tajā skaitā 22 386 857 euro ERAF finansējums un 3 950 622 euro valsts budžeta finansējums.
Finanšu plūsma izstrādāta, ņemot vērā attiecīgo projektu pētījumos par UCAK, projekta "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" un Drošības klašu izveidi iekļautos datus un aprēķinus.
Ievērojot projektu ieviešanas termiņus, indikatīvi trešajai kārtai finanšu plūsma plānojama šādā apmērā:
2024. gadā 15 727 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 368 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 359 euro);
2025. gadā 1 034 401 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 879 241 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 155 160 euro);
2026. gadā 1 509 523 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 1 283 094 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 226 429 euro);
2027. gadā 19 973 680 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 16 977 628 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 996 052 euro);
2028. gadā 20 109 025 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 17 092 671 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 3 016 354 euro).
2029. gadā 12 894 861 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 10 960 632 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 934 229 euro).
No tiem:
Projektam "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide"
2024. gadā 15 727 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 368 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 359 euro);
2025. gadā 588 622 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 500 329 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 88 293 euro);
2026. gadā 1 026 017 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 872 114euro un valsts budžeta līdzfinansējums 153 903 euro);
2027. gadā 16 340 969 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 889 824 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 451 145 euro;);
2028. gadā 8 465 365 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 7 195 560 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 269 805);
2029. gadā 2 763 038 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 2 348 582 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 414 456 euro).
Projektam “Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība”
2025. gadā 445 779 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 378 912 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 66 867 euro);
2026. gadā 483 506 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 410 980 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 72 526 euro);
2027. gadā 3 632 711 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 3 087 804 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 544 907euro);
2028. gadā 11 643 660euro (tajā skaitā ERAF finansējums 9 897 111 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 746 549 euro;).
2029. gadā 10 131 823 (tajā skaitā ERAF finansējums 8 612 050 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 519 773 euro).
*Līdzfinansējuma likmes ir noteiktas Regulas Nr. 2021/1060 112. panta 3.punkta, a) apakšpunktā.
Trešās kārtas ietvaros paredzēts elastības finansējums – 7 811 530 euro, ERAF finansējums 6 639 801 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 171 729 euro. Elastības finansējums tiks piemērots projektam “Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa būvniecība”.
Uz Pasākuma trešo kārtu attiecas intervences kods Nr.59 "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)" 47 725 687 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka trešās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu un aktivitātes ir paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu resursos un darbībā, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam. Projekta “Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” ietvaros ir paredzēts izvietot dienesta viesnīcas. Visi gūtie ienākumi tiek novirzīti uzturēšanas izmaksu segšanai, komunālajiem maksājumiem un remonta darbiem. Kopumā, minētās telpas ir ierobežotas pieejamības objekts un paredzētas lietošanai tikai iekšlietu resora darbiniekiem.
Saskaņā ar teorētiskiem aprēķiniem UCAK 1. kārtas ietvaros uzbūvētās ēkas uzturēšanai būs nepieciešami provizoriski 194 066 euro gadā, Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa jaunbūvēm 183 042 euro gadā. Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa ēkas daļa, ko paredzēts rekonstruēt un Drošības klasēm nepieciešamās ēkas un telpas jau šobrīd tiek izmantotas, papildu uzturēšanas izmaksas netiek plānotas. Aprīkojuma uzturēšanas izmaksas uz noteikumu projekta izstrādes laiku nav iespējams norādīt. Šādu aprēķinu būs iespējams veikt tikai tad, kad ēkas tiks uzbūvētas un telpas aprīkotas, tas ir, pēc 2029. gada 31. decembra.
Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas pabeigšanas.
Lai nodrošinātu projekta uzturēšanas izmaksu segšanu, Iekšlietu ministrija (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) sagatavos un iesniegs pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktam vai saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
MK noteikumu projekts paredz, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestāde slēgs vienošanos ar NVA kā finansējuma saņēmēju par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros apstiprināto projektu īstenošanu, uzņemoties saistības par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 24 669 413 euro apmērā, tikai pēc Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam.
Tā kā trešās kārtas ietvaros nav apstiprināti projektu iesniegumi, kā arī MK noteikumi Nr. 118 paredz priekšfinansējuma piešķiršanu tikai 2024. gadā, nepieciešams papildināt protokollēmumu ar punktu, kas nosaka nepieciešamību pēc priekšfinansējuma arī 2025. gadā 512 285 euro apmērā. Priekšfinansējums paredzēts projektēšanas darbu uzsākšanai UCAK un Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecībai, NVA administratīvo izmaksu un piesaistīto inženierkonsultantu grupas pakalpojumu izmaksu segšanai. Projektēšanas darbi paredzēti UCAK kompleksa un Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvprojektam minimālā sastāvā. Priekšfinansējums nepieciešams, lai nodrošinātu laicīgu UCAK projekta un Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecības projekta uzsākšanu. Kavēšanās ar projektēšanas darbu uzsākšanu negatīvi ietekmēs visus trešās kārtas projektus un laika grafikus, kā arī pastāv risks ERAF finansējuma apguvei visa plānošanas perioda ietvaros.
1) projektam "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide" kopā 29 199 738 euro, tai skaitā ERAF finansējums 24 819 777 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 4 379 961 euro.
2) projektam “Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” kopā 26 337 479 euro, tajā skaitā 22 386 857 euro ERAF finansējums un 3 950 622 euro valsts budžeta finansējums.
Finanšu plūsma izstrādāta, ņemot vērā attiecīgo projektu pētījumos par UCAK, projekta "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" un Drošības klašu izveidi iekļautos datus un aprēķinus.
Ievērojot projektu ieviešanas termiņus, indikatīvi trešajai kārtai finanšu plūsma plānojama šādā apmērā:
2024. gadā 15 727 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 368 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 359 euro);
2025. gadā 1 034 401 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 879 241 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 155 160 euro);
2026. gadā 1 509 523 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 1 283 094 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 226 429 euro);
2027. gadā 19 973 680 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 16 977 628 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 996 052 euro);
2028. gadā 20 109 025 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 17 092 671 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 3 016 354 euro).
2029. gadā 12 894 861 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 10 960 632 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 934 229 euro).
No tiem:
Projektam "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, Drošības klašu izveide"
2024. gadā 15 727 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 368 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 359 euro);
2025. gadā 588 622 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 500 329 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 88 293 euro);
2026. gadā 1 026 017 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 872 114euro un valsts budžeta līdzfinansējums 153 903 euro);
2027. gadā 16 340 969 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 13 889 824 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 451 145 euro;);
2028. gadā 8 465 365 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 7 195 560 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 269 805);
2029. gadā 2 763 038 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 2 348 582 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 414 456 euro).
Projektam “Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība”
2025. gadā 445 779 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 378 912 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 66 867 euro);
2026. gadā 483 506 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 410 980 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 72 526 euro);
2027. gadā 3 632 711 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 3 087 804 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 544 907euro);
2028. gadā 11 643 660euro (tajā skaitā ERAF finansējums 9 897 111 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 746 549 euro;).
2029. gadā 10 131 823 (tajā skaitā ERAF finansējums 8 612 050 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 519 773 euro).
*Līdzfinansējuma likmes ir noteiktas Regulas Nr. 2021/1060 112. panta 3.punkta, a) apakšpunktā.
Trešās kārtas ietvaros paredzēts elastības finansējums – 7 811 530 euro, ERAF finansējums 6 639 801 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 171 729 euro. Elastības finansējums tiks piemērots projektam “Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa būvniecība”.
Uz Pasākuma trešo kārtu attiecas intervences kods Nr.59 "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)" 47 725 687 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka trešās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu un aktivitātes ir paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu resursos un darbībā, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam. Projekta “Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” ietvaros ir paredzēts izvietot dienesta viesnīcas. Visi gūtie ienākumi tiek novirzīti uzturēšanas izmaksu segšanai, komunālajiem maksājumiem un remonta darbiem. Kopumā, minētās telpas ir ierobežotas pieejamības objekts un paredzētas lietošanai tikai iekšlietu resora darbiniekiem.
Saskaņā ar teorētiskiem aprēķiniem UCAK 1. kārtas ietvaros uzbūvētās ēkas uzturēšanai būs nepieciešami provizoriski 194 066 euro gadā, Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa jaunbūvēm 183 042 euro gadā. Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa ēkas daļa, ko paredzēts rekonstruēt un Drošības klasēm nepieciešamās ēkas un telpas jau šobrīd tiek izmantotas, papildu uzturēšanas izmaksas netiek plānotas. Aprīkojuma uzturēšanas izmaksas uz noteikumu projekta izstrādes laiku nav iespējams norādīt. Šādu aprēķinu būs iespējams veikt tikai tad, kad ēkas tiks uzbūvētas un telpas aprīkotas, tas ir, pēc 2029. gada 31. decembra.
Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas pabeigšanas.
Lai nodrošinātu projekta uzturēšanas izmaksu segšanu, Iekšlietu ministrija (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) sagatavos un iesniegs pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4. apakšpunktam vai saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
MK noteikumu projekts paredz, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestāde slēgs vienošanos ar NVA kā finansējuma saņēmēju par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros apstiprināto projektu īstenošanu, uzņemoties saistības par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 24 669 413 euro apmērā, tikai pēc Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam.
Tā kā trešās kārtas ietvaros nav apstiprināti projektu iesniegumi, kā arī MK noteikumi Nr. 118 paredz priekšfinansējuma piešķiršanu tikai 2024. gadā, nepieciešams papildināt protokollēmumu ar punktu, kas nosaka nepieciešamību pēc priekšfinansējuma arī 2025. gadā 512 285 euro apmērā. Priekšfinansējums paredzēts projektēšanas darbu uzsākšanai UCAK un Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecībai, NVA administratīvo izmaksu un piesaistīto inženierkonsultantu grupas pakalpojumu izmaksu segšanai. Projektēšanas darbi paredzēti UCAK kompleksa un Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvprojektam minimālā sastāvā. Priekšfinansējums nepieciešams, lai nodrošinātu laicīgu UCAK projekta un Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecības projekta uzsākšanu. Kavēšanās ar projektēšanas darbu uzsākšanu negatīvi ietekmēs visus trešās kārtas projektus un laika grafikus, kā arī pastāv risks ERAF finansējuma apguvei visa plānošanas perioda ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projektiem nepieciešamo finansējumu ir paredzēts pieprasīt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļiem, paredzot finansējumu Iekšlietu ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanai nepieciešamajam finansējuma apjomam attiecīgajā gadā.
Pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
- pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2.apakšpunktu, atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanai nepieciešamo priekšfinansējumu 2025. gadā 512 285 euro segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
- pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2.apakšpunktu, atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanai nepieciešamo priekšfinansējumu 2025. gadā 512 285 euro segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Iekšlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
UCAK 1.kārtas būvniecības ietvaros topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošiem tiks nodrošināta modernizēta apmācību vide.
Uzbūvējot jaunu remonta bāzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs iespējams būtiski palielināt savas spējas veikt remontus un apkopes, tādējādi samazinot tehnikas dīkstāvi un remontu izmaksas.
Drošības klašu ietvaros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests spēs efektīvāk izglītot sabiedrību un nodrošināt praktiskas apmācības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumos, tostarp rīkojot prevencijas pasākumus.
Uzbūvējot jaunu remonta bāzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs iespējams būtiski palielināt savas spējas veikt remontus un apkopes, tādējādi samazinot tehnikas dīkstāvi un remontu izmaksas.
Drošības klašu ietvaros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests spēs efektīvāk izglītot sabiedrību un nodrošināt praktiskas apmācības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumos, tostarp rīkojot prevencijas pasākumus.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Noteikumu projekts nemaina MK noteikumu Nr. 118 anotācijā iekļauto informāciju 8. sadaļā
Pielikumi