26-TA-455: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 392 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīcijas "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Līdz ar pavasara iestāšanos, ievērojot lielo sniega daudzumu un ledus biezumu, kā arī būtisku upju un ezeru ūdens noteci, meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi var radīt kritisku, nelabvēlīgu situāciju hidrotehnisko būvju būvniecībai un iespaidot šo būvdarbu izpildi.
Ņemot vērā iepriekšminētos klimatiskos apstākļus, var prognozēt, ka 2026. gada pavasarī var aizkavēties hidrotehnisko būvju būvniecība.
Ņemot vērā iepriekšminētos klimatiskos apstākļus, var prognozēt, ka 2026. gada pavasarī var aizkavēties hidrotehnisko būvju būvniecība.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 392 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīcijas "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi" 16. punktā noteikts, ka projekta īstenotājs projektus īsteno un rādītājus sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam, tomēr projektu īstenošanas termiņš ir jāpagarina par vienu mēnesi – līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 392 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīcijas "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi" 16. punktā noteikts, ka projekta īstenotājs projektus īsteno un rādītājus sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sniegtajām ziņām par ledus biezuma mērījumiem 2026. gada 19. un 20. februārī ledus vidējais biezums ezeros svārstās no 44 cm Ķīšezerā līdz 52 cm Engures ezerā, bet upēs – no 20 cm Ventā līdz 40 cm Aiviekstē (https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/pludu-riska-informacijas-sistema).
Latvijā augsne parasti sasalst 0,8 līdz 1,5 metru dziļumā, un tas ir kritisks faktors pamatu būvniecībā, lai novērstu būvkonstrukciju izcilāšanu sala ietekmē.
Tā kā 2025.–2026. gada ziemā augsne ir sasalusi līdz viena metra dziļumam, tā arī atkusīs ilgāk.
Hidrotehnisko būvju būvdarbu termiņu ilgi nevar pagarināt, jo līdz 2026. gada 31. augustam jābūt iesniegtiem un apstiprinātiem projektu beigu pārskatiem, būvniecības investīcijai jābūt pabeigtai un mērķrādītājam sasniegtam, kā arī pārbaudītam un apstiprinātam, līgumslēdzējam un Zemkopības ministrijai jāīsteno visas nepieciešamās pārbaudes un jāsagatavo vajadzīgā informācija pārvaldības deklarācijas un audita kopsavilkuma sagatavošanai. Tas nozīmē, ka visu būvniecības projektu rādītāja sasniegšanu pamatojošajiem dokumentiem jābūt datētiem ne vēlāk par 2026. gada 31. augustu.
Latvijā augsne parasti sasalst 0,8 līdz 1,5 metru dziļumā, un tas ir kritisks faktors pamatu būvniecībā, lai novērstu būvkonstrukciju izcilāšanu sala ietekmē.
Tā kā 2025.–2026. gada ziemā augsne ir sasalusi līdz viena metra dziļumam, tā arī atkusīs ilgāk.
Hidrotehnisko būvju būvdarbu termiņu ilgi nevar pagarināt, jo līdz 2026. gada 31. augustam jābūt iesniegtiem un apstiprinātiem projektu beigu pārskatiem, būvniecības investīcijai jābūt pabeigtai un mērķrādītājam sasniegtam, kā arī pārbaudītam un apstiprinātam, līgumslēdzējam un Zemkopības ministrijai jāīsteno visas nepieciešamās pārbaudes un jāsagatavo vajadzīgā informācija pārvaldības deklarācijas un audita kopsavilkuma sagatavošanai. Tas nozīmē, ka visu būvniecības projektu rādītāja sasniegšanu pamatojošajiem dokumentiem jābūt datētiem ne vēlāk par 2026. gada 31. augustu.
Risinājuma apraksts
Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ hidrotehnisko būvju būvniecības projektu īstenotājiem var aizkavēties hidrotehnisko būvju būvniecības uzsākšana.
Lai preventīvi novērstu sasteigtus būvju būvdarbus un projektu īstenotāji iekļautos normatīvajā aktā noteiktajā termiņā, projektu īstenošanas termiņš ir jāpagarina par vienu mēnesi – līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Lai preventīvi novērstu sasteigtus būvju būvdarbus un projektu īstenotāji iekļautos normatīvajā aktā noteiktajā termiņā, projektu īstenošanas termiņš ir jāpagarina par vienu mēnesi – līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi