Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu  ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanu, ir nepieciešams noteikt konkrētas prasības  ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām vadības funkciju īstenošanā.

1. MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt prasības ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai, tas ir, noteikt konkrētas procedūras, kas vadošajai iestādei, atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādei, revīzijas iestādei, grāmatvedības iestādei, par horizontālo principu ieviešanu atbildīgajām institūcijām jāizstrādā atbilstoši vadības likumā noteiktajam funkciju sadalījumam, lai nodrošinātu Regulas Nr.2021/1060 72.-75. pantos noteiktās vadošās iestādes, 76. pantā noteiktās grāmatvedības iestādes un 77.-78. pantos noteiktās revīzijas iestādes funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
2. Lai ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas laicīgi plānotu sava darba organizāciju un attiecīgi cilvēkresursus Regulā Nr.2021/1060 izvirzīto prasību izpildei, šo MK noteikumu projekta izstrādāšana un apstiprināšana ir galvenais priekšnosacījums efektīvai vadības un kontroles sistēmas izveidei.
3. Kopumā MK noteikumu projektā iekļautās funkcijas tiek pārņemtas no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda. Atšķirībā no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda sistēmas ieviešanas, ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā FM kā revīzijas iestāde vadības un kontroles sistēmas akreditāciju neveiks, taču tās efektivitāte tiks pārbaudīta FM kā revīzijas iestādes veiktajos sistēmu auditos.
4. MK noteikumu projektā līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir noteikts, ka vadošā iestāde nodrošina  iekšējās procedūras sagatavošanu par ES fondu vadības informācijas, publicitātes un saziņas pasākumu izpildi. Taču attiecībā uz  ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodu saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060  48. pantu un vadības likumā ietverto regulējumu MK noteikumu projektā tiek paredzēts, ka vadošā iestāde iekšējā procedūrā paredz atbildīgo par komunikācijas koordinatora funkcijas nodrošināšanu. 
5. MK noteikumu projektā ir noteikta konkrētu iekšējo procedūru izstrāde atbilstoši vadības likumā un Regulā Nr.2021/1060 noteiktajām ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm:
          - vadošā iestāde (FM);
       - atbildīgā iestāde (Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja);
          - sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra);
          - revīzijas iestāde (Finanšu ministrija);
          - grāmatvedības iestāde  (Valsts kase);
          - uzraudzības komiteja, kas ir koleģiāla institūcija.
Galvenās izmaiņas, salīdzinot ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ir tādas, ka ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā kā jaunas ES fondu atbildīgās iestādes tiek noteiktas Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija. Savukārt sertifikācijas iestāde netiek atsevišķi izdalīta. Kontu slēgumos iekļauto izdevumu apstiprināšanu turpmāk veiks vadošā iestāde un daļu no sertifikācijas iestādes funkcijām, kas saistīta ar maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu sagatavošanu, veiks  grāmatvedības iestāde.
6. MK noteikumu 2.punktā paredzēts, ka ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai jāatbilst  arī Eiropas Komisijas prasībām, proti, attiecīgajām institūcijām jāievēro šādas regulas:
          - Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu;
          - Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)  un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013;
          - Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu;
          - Regula Nr.2021/1060.
7. MK noteikumu projekts paredz, ka par horizontālo principu koordināciju atbildīgā institūcija (Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) sagatavo iekšējo procedūru  aprakstu, nosakot kārtību, kādā tā nodrošina horizontālo principu ieviešanu, ieviešanas uzraudzību, nodrošina konsultatīvu un metodisku atbalstu ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumu definēšanā. Savukārt, lai nodrošinātu horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 9.pantam, plānots reizi gadā izskatīt uzraudzības komitejā  informāciju par horizontālo principu ieviešanu, ko sagatavos atbildīgās iestādes. Atbilstoši uzraudzības komitejas reglamentā noteiktajai procedūrai iestādes savlaicīgi tiks informētas par sēdē izskatāmajiem materiāliem un termiņiem to sagatavošanai.
8. Ņemot vērā, ka ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā būtisks akcents būs uz vienkāršoto izmaksu iespējami plašu piemērošanu, MK noteikumu projektā tiek paredzēts, ka atbildīgajai iestādei jāizstrādā minēto izmaksu iekšējo procedūru, nosakot kārtību, kādā atbildīgā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku. Atbildīgā iestāde, izvērtējot iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas un izstrādājot vienkāršoto izmaksu metodikas, ievēro Regulā Nr. 2021/1060 noteikto un balstās gan uz izvērtējumā “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas periodā” iekļautajiem secinājumiem, kā arī ņem vērā citus aspektus, kas mazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem. Vadošā iestāde un sadarbības iestāde nodrošina šo vienkāršoto izmaksu metodiku izvērtēšanu un saskaņošanu, turpinot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieviesto vienkāršoto izmaksu metodiku saskaņošanas praksi. Vienlaikus atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīniju par vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros- https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2021.200.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AC%3A2021%3A200%3ATOC (apstiprinātas 27.05.2021.) 2.1.sadaļā minētajam, vienkāršoto izmaksu iespējas nevar izmantot, ja darbības atbalsts tiek sniegts finanšu instrumenta vai balvas veidā. Tomēr, ja darbības atbalsts ir dotācijas vai atmaksājamas palīdzības apvienojums ar finanšu instrumentu vai balvu, vienkāršotu izmaksu iespējas var izmantot atbalsta daļai, kas tiek sniegta dotācijas veidā vai kā atmaksājama palīdzība.
9. Tāpat MK noteikumos ir atrunāta kārtība, kādā tiks veiktas izmaiņas ES fondu vadības un kontroles sistēmā, nosakot nepieciešamību ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informēt vadošo iestādi par būtiskajām plānotajām izmaiņām un saņemt vadošās iestādes saskaņojumu pirms izmaiņu veikšanas. Attiecīgi par visām pārējām izmaiņām vadības un kontroles sistēmā, kas neietver MK noteikumu projekta 14.1. vai 14.2. apakšpunktā noteikto, vadošā iestāde tiek informēta, aktualizējot reizi gadā vadības un kontroles sistēmas aprakstu, pieprasot no iestādēm iesniegt izmaiņas, līdzīgi kā tas notika ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
10. Tāpat MK noteikumu projekts nosaka, ka  vadošā iestāde veic atbildīgo iestāžu un sadarbības iestādes darbības pārraudzību, kas ir viens no galvenajiem uzraudzības mehānismiem, kuras laikā tiek pārbaudīts, vai konkrētās funkcijas tiek pildītas saskaņā ar izstrādātajām iestāžu iekšējām procedūrām un atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 prasībām. Par katru funkciju nav izdodami atsevišķi iekšējie noteikumi, bet iestādei ir jānodrošina minēto jautājumu regulēšana institūcijas ietvaros, tas ir, iestādes var apvienot vairākas šo noteikumu noteiktās kārtības vienā, ņemot vērā to iekšējās kontroles sistēmas organizāciju.
11. MK noteikumu projekta 9.9. apakšpunktā minētajās atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes starpresoru vienošanās paredzēts iekļaut papildus  nosacījumu, proti, nosakot, ka  atbildīgā iestāde pirms atlases izsludināšanas sagatavo papildinošas saimnieciskas darbības metodiku par 20% nosacījuma kontroli (t.sk. nosakot tajā arī 20% nosacījuma uzraudzības sākuma punktu) par tās atbildībā esošajiem pasākumiem, kur ir/būs iespējama papildinoša saimnieciska darbība”.
12. Saimnieciskās darbības metodiku par 20% nosacījumu kontroli nepieciešams izstrādāt pirms projekta iesniegumu atlases izsludināšanas, lai nodrošinātu, ka atbalsta sniedzējiem būtu savlaicīgi zināmi finansējuma piešķiršanas un uzraudzības nosacījumi un novērstu neatbilstoši veiktu izdevumu rašanās risku, jo bez minētās metodikas izstrādes nav iespējams gūt pārliecību par atbildības sadalījumu  brīdi, kad jāuzsāk 20% nosacījumu uzraudzības kontrole, kā arī kādus datus, kādā griezumā, par kuru periodu būtu jāsagatavo, lai uzraugošā institūcija varētu gūt pārliecību par 20% nosacījuma ievērošanu. Turklāt no atbalsta pretendenta viedokļa savlaicīga atbalsta saņemšanas nosacījumu izpratne ļautu izvērtēt, vai tas spēs nodrošināt minēto nosacījumu izpildi un attiecīgi pieņemt lēmumu, vai pretendēt uz finansējuma saņemšanu pasākumā. Papildus informējam, ka minētā papildus kontroles pasākuma nepieciešamība identificēta Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2019/01 “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda horizontālo jomu (valsts atbalsts, publiskie iepirkumi, ieņēmumus gūstošie projekti, vairāku līmeņu projekti) vadības un kontroles sistēmas efektivitāti vadošajā iestādē (tai skaitā Komercdarbības atbalsta kontroles departamentā un Iepirkumu uzraudzības birojā) un sadarbības iestādē  2.A daļa VALSTS ATBALSTS” ietvaros. Minētā audita ietvaros Revīzijas iestāde secināja, ka būtu nepieciešams visos Ministru kabineta noteikumos par specifisko atbalsta mērķu īstenošanu norādīt precīzu atbildības sadalījumu 20% nosacījuma uzraudzībā uz visu projekta dzīves ciklu, kā arī turpmāk pirms atlases izsludināšanas būtu nepieciešams sagatavot metodiku par 20% nosacījuma kontroli (t.sk. nosakot tajā arī 20% nosacījuma uzraudzības sākuma punktu), iesniedzot to viedokļa sniegšanai Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentam, lai citas vadības un kontroles sistēmas iestādes vēlāk varētu veikt savas ikgadējās pārbaudes atbilstoši vienotai metodoloģijai. Tāpat Revīzijas iestāde ir norādījusi, ka, lai veiktu atbilstošus kontroles pasākumus ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu ieviešanas uzraudzībai un pēcuzraudzībai, nepieciešams izstrādāt uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegtas piemērojamās atbalsta intensitātes, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks nekā sākotnēji prognozēts, kā to nosaka Komisijas regulas Nr.651/2014 26.panta 7.punkts. Metodikā atbalsta programmas autors ietver informāciju, skaidrojot izstrādātās atbalsta programmas normatīvajā aktā ietvertos nosacījumus, ņemot vērā atbalsta pretendentu pieredzi un ietverot arī piemērus. Līdz šim izstrādāto dažādu metodiku saturu veido, piemēram, šādas sadaļas: metodikas izstrādes mērķis, vispārīgie jautājumi, metodikas ietvaros izmantoto principu apraksts un jēdzienu skaidrojums (Ministru kabineta noteikumos ietverto nosacījumu skaidrojums attiecībā uz papildinošu saimniecisko darbību, arī papildpakalpojumiem, ja attiecināms), jēdzienu kontroles apraksts (tostarp, kā papildinošu saimniecisko darbību vērtē laika izteiksmē, platības izteiksmē vai finanšu izteiksmē), nosacījumu neievērošanas sekas, aprēķinu piemēri, var būt arī izmantotā normatīvā regulējuma un citu avotu saraksts, kā arī var būt atsauces uz Eiropas Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem un atbildēm uz tai uzdotajiem jautājumiem. Jāsaka gan, ka minētie punkti ir tikai piemēri, kā veidot metodikas saturu, jo jāņem vērā, kas ir konkrētajā atbalsta programmā ietvertie nosacījumi, un jāatstāj iespēja atbalsta programmas autoram veidot metodiku, atkarībā no situācijas nozarē un potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Metodiku izstrādā atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi un saskaņošanas procesā konsultējas ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu.
13. 2021.-2027. gada plānošanas periodā ES fondu ieguldījumu  izvērtēšanas funkcija ir sadalīta starp vadošo iestādi un atbildīgo iestādi. Vadošā iestāde  nodrošinās ES fondu investīciju izvērtēšanu atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 44. panta 1. punkta prasībām, kas paredz, ka tiks veikta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros veikto investīciju ietekmes noslēguma izvērtēšana, un tā katrai dalībvalstij veicama līdz 2029. gada 30. jūnijam. Savukārt atbildīgajām iestādēm atšķirībā no  ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda tiek paredzēta funkcija veikt to pārziņā esošo ieguldījumu tematisko izvērtēšanu, ja atbildīgās iestādes konstatē šādu nepieciešamību, visā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Šāds izvērtēšanas funkciju un to veikšanai nepieciešamā finansējuma sadalījums iekļauts 2022. gada 11. janvāra  Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ieviešanai nepieciešamajiem resursiem” (protokols Nr.2/50.§). Lai atbildīgās iestādes nodrošinātu tematisko izvērtējumu funkciju, MK noteikumu projekts paredz tām izstrādāt vai piemērot jau spēkā esošu iekšējo procedūru, kādā tās atbilstoši kompetencei nodrošinās ES fondu ieguldījumu tematisko izvērtēšanu.