26-TA-431: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par transformatora, mērmaiņu un atdalītāja ziedošanu Ukrainas energosistēmas atjaunošanai un elektroierīču transportēšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Kopš 2022. gada 24. februāra notiek plaša mēroga Krievijas militāra agresija pret Ukrainu. Demokrātiskās Rietumu valstis un starptautiskās organizācijas, ieskaitot Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju (NATO), ir vienotas savā nostājā pret Krievijas agresiju un imperiālismu, kā arī atbalsta sniegšanā Ukrainai. Eiropas Savienības līderi ir vienojušies par atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru, tādēļ Eiropas Savienība kopā ar partneriem atbalsta Ukrainu un tās iedzīvotājus ar plašu palīdzību, sniedzot papildu politisku un finansiālu atbalstu, humāno palīdzību, kā arī militārā ekipējuma piegādi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbildot uz Ukrainas kritiski steidzamu lūgumu, sniegt palīdzību saistībā ar kara apstākļos būtiski bojāto energosistēmu, atļaut valsts kapitālsabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - AST) veikt ziedojumu - vienu 110kV transformatoru KTRT 123x25 (25 MVA 115/11 kV), 10 mērmaiņus (110kV) un 1 atdalītāju S2DAT, kuru kopējā vērtība pārsniedz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Likums) noteikto ziedojuma apmēru.
Spēkā stāšanās termiņš
04.03.2026.
Pamatojums
Ukrainas nepieciešamība pēc energosistēmas stiprināšanas
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā Krievijas Federācijas turpinātos un sistemātiskos uzbrukumus Ukrainas elektroenerģijas infrastruktūrai, Ukrainas energosistēma 2026. gada ziemas periodā atrodas kritiskā stāvoklī, un operatīvās jaudas un iekārtu deficīts tieši ietekmē iedzīvotāju apgādi ar elektroenerģiju un siltumapgādei nepieciešamo elektroapgādi, kā arī slimnīcu, ūdensapgādes, sakaru un citu sabiedrībai būtisku pakalpojumu nepārtrauktību. Pēdējo mēnešu laikā fiksēti atkārtoti masveida raķešu un dronu triecieni pret enerģētikas objektiem vairākos reģionos, kas izraisa avārijas atslēgumus un nepieciešamību ieviest patēriņa ierobežojumus un atslēgumu grafikus.
Ukrainas pārvades sistēmas operators un starptautiskās institūcijas norāda, ka situācija ir pasliktinājusies līdz līmenim, kur kritiska kļūst tieši augstsprieguma iekārtu (t. sk. transformatoru) pieejamība, jo tās ir ilgā izgatavošanas cikla un sarežģītas piegādes iekārtas, bez kurām nav iespējams savlaicīgi atjaunot bojāto tīkla mezglu darbību. Starptautiskajā novērtējumā uzsvērts, ka 2025. gadā mājsaimniecības Ukrainā piedzīvoja aptuveni 1 951 stundu elektroapgādes pārtraukumus (ap 20% gada), kas ilustrē bojājumu apjomu un rezerves jaudu trūkumu, īpaši ziemas pīķa slodzēs.
Papildus tiešajiem triecieniem infrastruktūrai energosistēmas stabilitāti ietekmē arī sistēmas darbības incidenti un režīma traucējumi, kas var izraisīt plašāka mēroga atslēgumus un prasa ātri aizvietojamas tīkla iekārtas, lai mazinātu ilgstošu atslēgumu risku.
Ukrainas pārvades sistēmas operators un starptautiskās institūcijas norāda, ka situācija ir pasliktinājusies līdz līmenim, kur kritiska kļūst tieši augstsprieguma iekārtu (t. sk. transformatoru) pieejamība, jo tās ir ilgā izgatavošanas cikla un sarežģītas piegādes iekārtas, bez kurām nav iespējams savlaicīgi atjaunot bojāto tīkla mezglu darbību. Starptautiskajā novērtējumā uzsvērts, ka 2025. gadā mājsaimniecības Ukrainā piedzīvoja aptuveni 1 951 stundu elektroapgādes pārtraukumus (ap 20% gada), kas ilustrē bojājumu apjomu un rezerves jaudu trūkumu, īpaši ziemas pīķa slodzēs.
Papildus tiešajiem triecieniem infrastruktūrai energosistēmas stabilitāti ietekmē arī sistēmas darbības incidenti un režīma traucējumi, kas var izraisīt plašāka mēroga atslēgumus un prasa ātri aizvietojamas tīkla iekārtas, lai mazinātu ilgstošu atslēgumu risku.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ukraina tās kritiskās infrastruktūras atjaunošanai lūdz ziedot dažādas energoapgādes sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamās iekārtas un materiālus. AST 2026. gada sākumā jau ir apstiprinājusi vairāku ziedojumu veikšanu Ukrainai:
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma (turpmāk - Atbalsta likums) 11.1 panta trešajā daļā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.
Atbalsta likuma 11.1 panta ceturtā daļa paredz, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas. Vienlaikus šī panta daļa arī paredz, ka dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru. Tādējādi veidojas zināma neatbilstība starp maksimāli pieļaujamo ziedojuma apmēru, kas noteikts Atbalsta likumā un maksimāli pieļaujamo ziedojuma apmēru, kas noteikts Likumā.
AST kā publiskas personas kapitālsabiedrībai ar tai pieejamajiem finanšu resursiem jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, finanšu līdzekļi un manta jāizmanto likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novēršot tās izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Ņemot vērā Atbalsta likuma 11.1 panta trešo daļu un Likuma 10. panta otro daļu, AST atbilst ziedotājam tiesību normās noteiktajām prasībām, jo:
1) ziedojums tiek veikts veselības aizsardzības un sociālās palīdzības veicināšanai, t.i., Ukrainas energoapgādes nodrošināšanai; .
2) pieprasot attiecīgu informāciju, AST pastāv iespēja kontrolēt ziedojuma izlietošanu;
3) AST nav nodokļu parādu, saistības pret darbiniekiem ir izpildītas;
4) AST 2025. gadā strādāja ar peļņu 17 753 734 EU EUR apmērā.
Likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 1,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas, tādējādi, vadoties no 2025. gada peļņas, maksimālā summa, kuru AST 2026. gadā drīkst ziedot, ir 266 306 EUR
Līdz ar to 2026. gadam atlikušais ziedojumu apmērs, ko AST drīkst ziedot bez papildus Ministru kabineta atļaujas ir 266 306 - 55816 = 210 490 EUR.
Atbalsta likuma 11.1 panta 4.2 daļā noteikts, ka 11.1 panta ceturtajā daļā noteikti ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad kapitālsabiedrība ziedo kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un Ministru kabinets par to ir pieņēmis atbilstošu lēmumu.
AST, izvērtējot savas iespējas, ir identificējusi papildus iekārtas un rezerves daļas, kuras iespējams nodot Ukrainai, neradot negatīvu ietekmi Latvijas energosistēmas stabilitātei, tajā skaitā lieljaudas transformatoru, kas ir ārkārtīgi nepieciešami elektroapgādes nodrošināšanai.
Šobrīd AST var ziedot transformatoru KTRT 123x25 (25 MVA 115/11 kV), 10 mērmaiņus (110 kV) un 1 atdalītāju S2DAT (turpmāk - ziedojums). Transformatora vērtība ir 272 937,15 EUR, mērmaiņu kopējā vērtība 1941 EUR, atdalītāja vērtība ir 8 138 EUR un līdz ar to ziedojuma kopējā vērtība ir 283 016,15 EUR.
Ziedojums tiks veikts uz ziedojuma līguma pamata, kas tiks noslēgts ar JSC “Khmelnytskoblenergo” (11 A, Khranovskoho Str., Khmelnytskyi city, 29018, Khmelnytsyi Oblast (EDRPOU code 22767506)).
Ņemot vērā ziedojuma kopējo vērtību (283 016,15) un AST papildus atļauto ziedojumu apmēru 2026. gadam (210 490 EUR), secināms, ka ziedojuma kopējā vērtība par 72 526,16 EUR pārsniedz maksimālo ziedojuma apmēru 2026. gadā un tādējādi nepieciešama Ministru kabineta atļauja saskaņā ar Atbalsta likuma 11.1 panta 4.2 daļu.
| Ziedojums | Skaits | Izmaksas |
| Elektroenerģijas skaitītāji (RTU) | 128 gab. | 8 070,12 EUR |
| Izolatori (PS-70 E un PS-120) | 1000 gab. | 1000 EUR |
| Transformatora eļļa (T-1500) | 80 t | 7000 EUR |
| Transformators (TDTN 32000/115 un TDTN 25000/115) | 2 gab. | 39 745,87 EUR |
| Kopā | 55 815, 99 EUR |
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma (turpmāk - Atbalsta likums) 11.1 panta trešajā daļā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.
Atbalsta likuma 11.1 panta ceturtā daļa paredz, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas. Vienlaikus šī panta daļa arī paredz, ka dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru. Tādējādi veidojas zināma neatbilstība starp maksimāli pieļaujamo ziedojuma apmēru, kas noteikts Atbalsta likumā un maksimāli pieļaujamo ziedojuma apmēru, kas noteikts Likumā.
AST kā publiskas personas kapitālsabiedrībai ar tai pieejamajiem finanšu resursiem jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, finanšu līdzekļi un manta jāizmanto likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novēršot tās izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Ņemot vērā Atbalsta likuma 11.1 panta trešo daļu un Likuma 10. panta otro daļu, AST atbilst ziedotājam tiesību normās noteiktajām prasībām, jo:
1) ziedojums tiek veikts veselības aizsardzības un sociālās palīdzības veicināšanai, t.i., Ukrainas energoapgādes nodrošināšanai; .
2) pieprasot attiecīgu informāciju, AST pastāv iespēja kontrolēt ziedojuma izlietošanu;
3) AST nav nodokļu parādu, saistības pret darbiniekiem ir izpildītas;
4) AST 2025. gadā strādāja ar peļņu 17 753 734 EU EUR apmērā.
Likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 1,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas, tādējādi, vadoties no 2025. gada peļņas, maksimālā summa, kuru AST 2026. gadā drīkst ziedot, ir 266 306 EUR
Līdz ar to 2026. gadam atlikušais ziedojumu apmērs, ko AST drīkst ziedot bez papildus Ministru kabineta atļaujas ir 266 306 - 55816 = 210 490 EUR.
Atbalsta likuma 11.1 panta 4.2 daļā noteikts, ka 11.1 panta ceturtajā daļā noteikti ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad kapitālsabiedrība ziedo kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un Ministru kabinets par to ir pieņēmis atbilstošu lēmumu.
AST, izvērtējot savas iespējas, ir identificējusi papildus iekārtas un rezerves daļas, kuras iespējams nodot Ukrainai, neradot negatīvu ietekmi Latvijas energosistēmas stabilitātei, tajā skaitā lieljaudas transformatoru, kas ir ārkārtīgi nepieciešami elektroapgādes nodrošināšanai.
Šobrīd AST var ziedot transformatoru KTRT 123x25 (25 MVA 115/11 kV), 10 mērmaiņus (110 kV) un 1 atdalītāju S2DAT (turpmāk - ziedojums). Transformatora vērtība ir 272 937,15 EUR, mērmaiņu kopējā vērtība 1941 EUR, atdalītāja vērtība ir 8 138 EUR un līdz ar to ziedojuma kopējā vērtība ir 283 016,15 EUR.
Ziedojums tiks veikts uz ziedojuma līguma pamata, kas tiks noslēgts ar JSC “Khmelnytskoblenergo” (11 A, Khranovskoho Str., Khmelnytskyi city, 29018, Khmelnytsyi Oblast (EDRPOU code 22767506)).
Ņemot vērā ziedojuma kopējo vērtību (283 016,15) un AST papildus atļauto ziedojumu apmēru 2026. gadam (210 490 EUR), secināms, ka ziedojuma kopējā vērtība par 72 526,16 EUR pārsniedz maksimālo ziedojuma apmēru 2026. gadā un tādējādi nepieciešama Ministru kabineta atļauja saskaņā ar Atbalsta likuma 11.1 panta 4.2 daļu.
Risinājuma apraksts
Tā kā ziedojuma vērtība par 72 526,16 EUR pārsniedz AST 2026. gadā pieļaujamo ziedojuma apjumu, AST ir tiesīga veikt ziedojumu Ukrainas energoapgādes vajadzību nodrošināšanai, ja tiek saņemta Ministru kabineta atļauju saskaņā ar Atbalsta likuma 11.1 panta 4.2 daļu.
Ievērojot to, ka ziedojuma turpmākā izmantošana AST vajadzībām nav pamatota un saimnieciski lietderīga un AST atbilst ziedotājam noteiktajām prasībām, kā arī apstākli, ka ziedojums tiks veikts ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kā Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma informācijas sistēmas nacionālā kontaktpunkta starpniecību, kas koordinē ziedojuma piegādi uz Ukrainu, ziedojuma veikšana atbilst Atbalsta likuma mērķiem un Likuma prasībām.
Anotācijas sadaļā "Problēmas apraksts" norādīts, ka AST atbilstoši uzņēmuma iekšējām procedūrām ir apstiprinājusi vēl papildus 2 tranformatoru ziedojumu Ukrainai (ņemot vērā iepriekš minētos ziedojumu sliekšņus, šo 2 transformatoru ziedošanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja), tomēr tie vēl nav nogādāti ziedojuma saņēmējam JSC “Khmelnytskoblenergo”, jo šādu lielgabarīta iekārtu transportēšanai ir nepieciešams speciālais transports, kuru Latvijā var noorganizēt tikai Nacionālie bruņotie spēki.
Ņemot vērā ziedojuma ļoti lielos gabarītus un svaru (virs 65 tonnām) rīkojuma projektā Nacionālie bruņotie spēki norādīti kā loģistikas organizētājs visiem 3 ziedojamajiem transformatoriem - gan tam, par kuru tiek prasīta Ministru kabineta atļauja ar šo rīkojumu, gan tiem, par kuru ziedošanu jau AST ir pieņēmis lēmumu atbilstoši Likuma 11. panta trešajai daļai.Nacionālie bruņotie spēki, koordinējot darbības ar AST un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, organizēs ziedojuma pārvietošanu no Latvijas līdz Polijas loģistikas centram, kur to saņems ziedojuma adresāts JSC “Khmelnytskoblenergo”.
Nacionālie bruņotie spēki transportēšanu neveic paši, bet organizē transportēšanas pakalpojuma sniedzēju. Tādējādi arī trīspusējo pieņemšanas nodošanas aktu par ziedojuma nodošanu slēgs AST, Nacionālo bruņoto spēku noorganizētais transportēšanas pakalpojumu sniedzējs un ziedojuma saņēmējs JSC “Khmelnytskoblenergo”.
Nacionālie bruņotie spēki darbojas saskaņā ar vispārīgo vienošanos „Nacionālo bruņoto spēku stratēģisko pārvadājumu pakalpojumi” (turpmāk - Vienošanās). Vienošanās nosaka kārtību, kādā līdzēji slēdz pakalpojuma līgumu par Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo multimodālo kravas pārvadājumu nodrošināšanu. Nacionālie bruņotie spēki atbilstoši savām vajadzībām (šajā gadījumā tika lūgts Nacionālo bruņoto spēku atbalsts transformatoru pārvietošanai) slēdz pakalpojuma līgumu par pārvadājumu, izvēloties vienu izpildītāju Vienošanās noteiktajā kārtībā. Izpildītājs veic pārvadājumu saskaņā ar Vienošanās noteikumiem, t.sk. tehnisko specifikāciju, noslēgto pakalpojuma līgumu, savu piedāvājumu sarunu procedūrā, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas attiecas uz minēto pārvadājumu sniegšanu.
Pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības iegūst izpildītājs, kurš sarunu procedūrā iesniedzis tehniskajai specifikācijai un sarunu procedūrai atbilstošu piedāvājumu. Nacionālie bruņotie spēki izvēlas tā izpildītāja piedāvājumu, kas ir iesniegts pieprasījumā noteiktajā termiņā un kārtībā, atbilst pieprasījumā noteiktajām prasībām un ir izdevīgākais pēc Nacionālo bruņoto spēku izvēlētā pieprasījumā noteiktā vērtēšanas kritērija:
- saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, ņemot vērā zemākās pārvadājuma izmaksas;
- saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, ņemot vērā zemākās pārvadājuma izmaksas un papildus kritērijus atbilstoši pieprasījumā noteiktajam.
Šobrīd transformatoru ziedošana Ukrainai ir steidzams un kritiski nepieciešams atbalsta pasākums, kas vērsts uz Ukrainas energosistēmas noturības stiprināšanu, bojājumu seku novēršanu un sabiedrībai būtisku pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu. Ņemot vērā, ka augstsprieguma transformatori ir stratēģiskas un deficīta iekārtas ar ilgu piegādes termiņu, ziedojuma operatīva nodošana Ukrainas kompetentajām institūcijām būtiski samazina risku ilgstošiem elektroapgādes pārtraukumiem un palielina remonta darbu kapacitāti tūlītējai avāriju seku likvidācijai.
Ievērojot to, ka ziedojuma turpmākā izmantošana AST vajadzībām nav pamatota un saimnieciski lietderīga un AST atbilst ziedotājam noteiktajām prasībām, kā arī apstākli, ka ziedojums tiks veikts ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kā Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma informācijas sistēmas nacionālā kontaktpunkta starpniecību, kas koordinē ziedojuma piegādi uz Ukrainu, ziedojuma veikšana atbilst Atbalsta likuma mērķiem un Likuma prasībām.
Anotācijas sadaļā "Problēmas apraksts" norādīts, ka AST atbilstoši uzņēmuma iekšējām procedūrām ir apstiprinājusi vēl papildus 2 tranformatoru ziedojumu Ukrainai (ņemot vērā iepriekš minētos ziedojumu sliekšņus, šo 2 transformatoru ziedošanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja), tomēr tie vēl nav nogādāti ziedojuma saņēmējam JSC “Khmelnytskoblenergo”, jo šādu lielgabarīta iekārtu transportēšanai ir nepieciešams speciālais transports, kuru Latvijā var noorganizēt tikai Nacionālie bruņotie spēki.
Ņemot vērā ziedojuma ļoti lielos gabarītus un svaru (virs 65 tonnām) rīkojuma projektā Nacionālie bruņotie spēki norādīti kā loģistikas organizētājs visiem 3 ziedojamajiem transformatoriem - gan tam, par kuru tiek prasīta Ministru kabineta atļauja ar šo rīkojumu, gan tiem, par kuru ziedošanu jau AST ir pieņēmis lēmumu atbilstoši Likuma 11. panta trešajai daļai.Nacionālie bruņotie spēki, koordinējot darbības ar AST un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, organizēs ziedojuma pārvietošanu no Latvijas līdz Polijas loģistikas centram, kur to saņems ziedojuma adresāts JSC “Khmelnytskoblenergo”.
Nacionālie bruņotie spēki transportēšanu neveic paši, bet organizē transportēšanas pakalpojuma sniedzēju. Tādējādi arī trīspusējo pieņemšanas nodošanas aktu par ziedojuma nodošanu slēgs AST, Nacionālo bruņoto spēku noorganizētais transportēšanas pakalpojumu sniedzējs un ziedojuma saņēmējs JSC “Khmelnytskoblenergo”.
Nacionālie bruņotie spēki darbojas saskaņā ar vispārīgo vienošanos „Nacionālo bruņoto spēku stratēģisko pārvadājumu pakalpojumi” (turpmāk - Vienošanās). Vienošanās nosaka kārtību, kādā līdzēji slēdz pakalpojuma līgumu par Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo multimodālo kravas pārvadājumu nodrošināšanu. Nacionālie bruņotie spēki atbilstoši savām vajadzībām (šajā gadījumā tika lūgts Nacionālo bruņoto spēku atbalsts transformatoru pārvietošanai) slēdz pakalpojuma līgumu par pārvadājumu, izvēloties vienu izpildītāju Vienošanās noteiktajā kārtībā. Izpildītājs veic pārvadājumu saskaņā ar Vienošanās noteikumiem, t.sk. tehnisko specifikāciju, noslēgto pakalpojuma līgumu, savu piedāvājumu sarunu procedūrā, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas attiecas uz minēto pārvadājumu sniegšanu.
Pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības iegūst izpildītājs, kurš sarunu procedūrā iesniedzis tehniskajai specifikācijai un sarunu procedūrai atbilstošu piedāvājumu. Nacionālie bruņotie spēki izvēlas tā izpildītāja piedāvājumu, kas ir iesniegts pieprasījumā noteiktajā termiņā un kārtībā, atbilst pieprasījumā noteiktajām prasībām un ir izdevīgākais pēc Nacionālo bruņoto spēku izvēlētā pieprasījumā noteiktā vērtēšanas kritērija:
- saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, ņemot vērā zemākās pārvadājuma izmaksas;
- saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, ņemot vērā zemākās pārvadājuma izmaksas un papildus kritērijus atbilstoši pieprasījumā noteiktajam.
Šobrīd transformatoru ziedošana Ukrainai ir steidzams un kritiski nepieciešams atbalsta pasākums, kas vērsts uz Ukrainas energosistēmas noturības stiprināšanu, bojājumu seku novēršanu un sabiedrībai būtisku pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu. Ņemot vērā, ka augstsprieguma transformatori ir stratēģiskas un deficīta iekārtas ar ilgu piegādes termiņu, ziedojuma operatīva nodošana Ukrainas kompetentajām institūcijām būtiski samazina risku ilgstošiem elektroapgādes pārtraukumiem un palielina remonta darbu kapacitāti tūlītējai avāriju seku likvidācijai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
185 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
185 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-185 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-185 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
185 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Par 3 transformatoru un to aksesuāru piegādi no Valmieras un Rīgas līdz Polijai ir iekļautas visas izmaksas kuras saistītas ar šādu izmēru un svaru kravu transportēšanu.
Darba izpildei tiks iesaistīti trīs smagsvara kravu transportēšanai paredzētas automašīnas un treileri kā arī trīs automašīnas ar atvērtiem treileriem aksesuāru transportam. Izmaksās ir iekļautas:
- Visu autovadītāju darba algas;
- Attiecīgo četru transporta līdzekļu ekspluatācijas un amortizācijas izmaksas;
- Degvielas izmaksas no Latvijas līdz Polijai un atpakaļ;
- Kravu pārvadātāju atbildības (CMR) apdrošināšanas izmaksas;
- Lielizmēra un smagsvara kravu projektu un atļauju saņemšanas izmaksas;
- Pavadošā transporta un personāla darba algas, degvielas izmaksas, transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas;
- Ceļu maksas un nodevas.
Ņemot vērā, ka pirmo 2 transformatoru izmēri ir mazāki, to transportēšanas izmaksas ir 53 100 euro/gabalā bez PVN jeb 64 251 euro ar PVN. Tātad 2 transformatoru transportēšanas izmaksas veido 128 502 euro.
Trešā, izmēros lielākā transformatora, transportēšana izmaksās 44 100 euro bez PVN jeb 53 361 euro ar PVN.
Tādējādi kopējās transportēšanas izmaksas ir 181 863 euro. Ņemot vērā, ka transportēšanas faktiskās izmaksas ir atkarīgas no aktuālajām degvielas cenām un precīzi nobrauktā attāluma, tad kopējām izmaksām tiek noteikta nobīdes drošības rezerve, paredzot, ka kopējās transportēšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 185 000 euro.
Darba izpildei tiks iesaistīti trīs smagsvara kravu transportēšanai paredzētas automašīnas un treileri kā arī trīs automašīnas ar atvērtiem treileriem aksesuāru transportam. Izmaksās ir iekļautas:
- Visu autovadītāju darba algas;
- Attiecīgo četru transporta līdzekļu ekspluatācijas un amortizācijas izmaksas;
- Degvielas izmaksas no Latvijas līdz Polijai un atpakaļ;
- Kravu pārvadātāju atbildības (CMR) apdrošināšanas izmaksas;
- Lielizmēra un smagsvara kravu projektu un atļauju saņemšanas izmaksas;
- Pavadošā transporta un personāla darba algas, degvielas izmaksas, transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas;
- Ceļu maksas un nodevas.
Ņemot vērā, ka pirmo 2 transformatoru izmēri ir mazāki, to transportēšanas izmaksas ir 53 100 euro/gabalā bez PVN jeb 64 251 euro ar PVN. Tātad 2 transformatoru transportēšanas izmaksas veido 128 502 euro.
Trešā, izmēros lielākā transformatora, transportēšana izmaksās 44 100 euro bez PVN jeb 53 361 euro ar PVN.
Tādējādi kopējās transportēšanas izmaksas ir 181 863 euro. Ņemot vērā, ka transportēšanas faktiskās izmaksas ir atkarīgas no aktuālajām degvielas cenām un precīzi nobrauktā attāluma, tad kopējām izmaksām tiek noteikta nobīdes drošības rezerve, paredzot, ka kopējās transportēšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 185 000 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Transformatoru transportēšanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiskajām izmaksām.
Lai izvērtētu iespējamos transporta pakalpojumu finansēšanas risinājumus, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar AST un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veica analīzi par to, vai šo finansējumu nevar nodrošināt AST vai Klimata un enerģētikas ministrija vai Nacionālie bruņotie spēki.
1) AST ir elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kura sniegtais elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojums ir regulējams sabiedriskais pakalpojums, kuri saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nosakot atļauto ieņēmumu apjomu, apstiprinot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus, kā arī uzraugot pakalpojuma izmaksu pamatotību, kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi ir ieņēmumi, kuri sedz ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvā periodā. Līdz ar to elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi tiek noteikti tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie maksājumi segtu ekonomiski pamatotas elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas un nodrošinātu minētā sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti.
Transformatoru un citu elektroenerģijas sistēmas darbībai nepieciešamo iekārtu nodošana Ukrainai ir valsts ārpolitikas un solidaritātes atbalsta pasākums, attiecīgi ziedojuma transportēšanas izmaksas nav saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu, tādēļ tās nevar tikt iekļautas elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifā, lai AST pakāpeniski caur tarifu maksājumiem atgūtu minētās izmaksas. Līdz ar to AST ziedojuma transportēšanas izmaksas var segt tikai no gūtās peļņas, samazinot operatora rīcībā esošos pašu finanšu resursus, kuri pamatā tiek izmantota elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstībai, sistēmas drošības, drošuma un ilgtspējas nodrošināšanai. Tas var negatīvi ietekmēt pārvades sistēmas pakalpojuma kvalitāti, kā arī var veicināt elektroenerģijas pārvades pakalpojuma tarifu pieaugumu. Jāatzīmē, ka 2025. gadā AST ieguldīja daudz pūļu pie tā, lai elektroenerģijas pārvades tarifs no 2026. - 2028. gadam nepieaugtu.
Līdz ar to ziedojuma transportēšanas izmaksu segšana no AST pašu finanšu līdzekļiem varētu ietekmēt tās spēju sniegt kvalitatīvi elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu un radītu netiešu slogu elektroenerģijas lietotājiem.
2) Nacionālo bruņoto spēku budžets ir plānots Nacionālo bruņoto spēku funkciju veikšanai un, tā ietvaros plānotais atbalsts Ukrainai, ir plānots kā militārais atbalsts, tādēļ šādi izdevumi Aizsardzības resora budžetā šobrīd nav plānoti un Nacionālie bruņotie spēki piekrita sniegt atbalstu lai nodrošinātu operatīvu piegādi, jo Klimata un enerģētikas ministrijai nav šādas pieredzes un sadarbības. Papildus jāvērš uzmanību, ka 2026.gadam plānotais atbalsts Ukrainai jau ir saplānots un lielākā daļa finansējuma ir plānota SAFE instrumenta ietvaros.
Jāatzīmē, ka AST ziedojums Ukrainai nav paredzēts, lai nodrošinātu Latvijas apņemšanos sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0.25% no IKP apmērā atbilstoši 2024. gada 9. aprīļa MK sēdē pieņemtajam lēmumam (prot.Nr. 15 73. §) un netiks iekļauts un uzskaitīts Latvijas kopējā Ukrainai sniegtā militārā atbalsta ietvarā.
3) KEM budžetā piešķirtie finanšu līdzekļi ir iezīmēti konkrētu politikas pasākumu, administratīvo funkciju un atbalsta programmu īstenošanai un jau ir pilnībā sadalīti atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. KEM budžetā nav paredzēts atsevišķs finansējums starptautiskās palīdzības pasākumu, tai skaitā ziedojumu Ukrainai, loģistikas un transportēšanas izmaksu segšanai.
Transportēšanas izmaksu segšana no KEM budžeta prasītu citu plānoto pasākumu vai saistību samazināšanu vai atlikšanu, kas radītu būtisku negatīvu ietekmi uz ministrijas noteikto funkciju un nozaru politiku mērķu izpildi. Ņemot vērā, ka trīs AS “Augstsprieguma tīkls” transformatoru nodošana Ukrainai ir horizontāls valsts atbalsta pasākums, kas pārsniedz nozaru politiku ietvaru un nav bijis paredzēts KEM budžeta plānošanas procesā, minēto izdevumu segšana no KEM budžeta nav iespējama bez būtiskas ietekmes uz nozaru politiku funkciju nodrošināšanu.
Tāpat KEM izvērtēja iespējas ziedojumu veikšanā iesaistīt nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar ziedojumu nogādāšanu Ukrainā, tomēr tika secināts, ka tas objektīvi nav tehniski iespējams, jo šādām organizācijām nav tāda smagsvara transporta, lai transformatoru piegādi veiktu. Tādējādi transformatoru transportēšanai vai piesaistīt tikai tādu komersantu, kam ir tehniskās spējas un speciālas atļaujas šādu pārvadājumu veikšanai.
Līdz ar to secināms, ka starptautiskās palīdzības loģistikas saistīto izdevumu segšanai ir piemērojami Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, kas nosaka kārtību, kādā veicamas apropriācijas izmaiņas gadījumos, kad konstatēti neparedzēti, ārpus budžeta plāna esoši izdevumi.
Lai izvērtētu iespējamos transporta pakalpojumu finansēšanas risinājumus, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar AST un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veica analīzi par to, vai šo finansējumu nevar nodrošināt AST vai Klimata un enerģētikas ministrija vai Nacionālie bruņotie spēki.
1) AST ir elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kura sniegtais elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojums ir regulējams sabiedriskais pakalpojums, kuri saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nosakot atļauto ieņēmumu apjomu, apstiprinot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus, kā arī uzraugot pakalpojuma izmaksu pamatotību, kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi ir ieņēmumi, kuri sedz ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvā periodā. Līdz ar to elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi tiek noteikti tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie maksājumi segtu ekonomiski pamatotas elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas un nodrošinātu minētā sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti.
Transformatoru un citu elektroenerģijas sistēmas darbībai nepieciešamo iekārtu nodošana Ukrainai ir valsts ārpolitikas un solidaritātes atbalsta pasākums, attiecīgi ziedojuma transportēšanas izmaksas nav saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu, tādēļ tās nevar tikt iekļautas elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifā, lai AST pakāpeniski caur tarifu maksājumiem atgūtu minētās izmaksas. Līdz ar to AST ziedojuma transportēšanas izmaksas var segt tikai no gūtās peļņas, samazinot operatora rīcībā esošos pašu finanšu resursus, kuri pamatā tiek izmantota elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstībai, sistēmas drošības, drošuma un ilgtspējas nodrošināšanai. Tas var negatīvi ietekmēt pārvades sistēmas pakalpojuma kvalitāti, kā arī var veicināt elektroenerģijas pārvades pakalpojuma tarifu pieaugumu. Jāatzīmē, ka 2025. gadā AST ieguldīja daudz pūļu pie tā, lai elektroenerģijas pārvades tarifs no 2026. - 2028. gadam nepieaugtu.
Līdz ar to ziedojuma transportēšanas izmaksu segšana no AST pašu finanšu līdzekļiem varētu ietekmēt tās spēju sniegt kvalitatīvi elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu un radītu netiešu slogu elektroenerģijas lietotājiem.
2) Nacionālo bruņoto spēku budžets ir plānots Nacionālo bruņoto spēku funkciju veikšanai un, tā ietvaros plānotais atbalsts Ukrainai, ir plānots kā militārais atbalsts, tādēļ šādi izdevumi Aizsardzības resora budžetā šobrīd nav plānoti un Nacionālie bruņotie spēki piekrita sniegt atbalstu lai nodrošinātu operatīvu piegādi, jo Klimata un enerģētikas ministrijai nav šādas pieredzes un sadarbības. Papildus jāvērš uzmanību, ka 2026.gadam plānotais atbalsts Ukrainai jau ir saplānots un lielākā daļa finansējuma ir plānota SAFE instrumenta ietvaros.
Jāatzīmē, ka AST ziedojums Ukrainai nav paredzēts, lai nodrošinātu Latvijas apņemšanos sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0.25% no IKP apmērā atbilstoši 2024. gada 9. aprīļa MK sēdē pieņemtajam lēmumam (prot.Nr. 15 73. §) un netiks iekļauts un uzskaitīts Latvijas kopējā Ukrainai sniegtā militārā atbalsta ietvarā.
3) KEM budžetā piešķirtie finanšu līdzekļi ir iezīmēti konkrētu politikas pasākumu, administratīvo funkciju un atbalsta programmu īstenošanai un jau ir pilnībā sadalīti atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. KEM budžetā nav paredzēts atsevišķs finansējums starptautiskās palīdzības pasākumu, tai skaitā ziedojumu Ukrainai, loģistikas un transportēšanas izmaksu segšanai.
Transportēšanas izmaksu segšana no KEM budžeta prasītu citu plānoto pasākumu vai saistību samazināšanu vai atlikšanu, kas radītu būtisku negatīvu ietekmi uz ministrijas noteikto funkciju un nozaru politiku mērķu izpildi. Ņemot vērā, ka trīs AS “Augstsprieguma tīkls” transformatoru nodošana Ukrainai ir horizontāls valsts atbalsta pasākums, kas pārsniedz nozaru politiku ietvaru un nav bijis paredzēts KEM budžeta plānošanas procesā, minēto izdevumu segšana no KEM budžeta nav iespējama bez būtiskas ietekmes uz nozaru politiku funkciju nodrošināšanu.
Tāpat KEM izvērtēja iespējas ziedojumu veikšanā iesaistīt nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar ziedojumu nogādāšanu Ukrainā, tomēr tika secināts, ka tas objektīvi nav tehniski iespējams, jo šādām organizācijām nav tāda smagsvara transporta, lai transformatoru piegādi veiktu. Tādējādi transformatoru transportēšanai vai piesaistīt tikai tādu komersantu, kam ir tehniskās spējas un speciālas atļaujas šādu pārvadājumu veikšanai.
Līdz ar to secināms, ka starptautiskās palīdzības loģistikas saistīto izdevumu segšanai ir piemērojami Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, kas nosaka kārtību, kādā veicamas apropriācijas izmaiņas gadījumos, kad konstatēti neparedzēti, ārpus budžeta plāna esoši izdevumi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi