Anotācija (ex-ante)

1. 2023. gada 6. decembra likums "Grozījumi Ārstniecības likumā" nosaka, ka no 01.10.2024. stājas spēkā Ārstniecības likuma 33. panta trešās daļas jaunā redakcija - studējošie, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, var piedalīties ārstniecībā. Attiecīgās profesionālās kvalifikācijas līmeni, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības un attiecīgajai profesijai, specialitātei nepieciešamo kompetenci un teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.

No 2022.gada 11.oktobra[1] Latvijā ir ieviesti trīs augstākās izglītības cikli iepriekš minēto izglītības līmeņu vietā, kā rezultātā pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas pašlaik ir īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas[2], kurās iespējams saņemt 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju[3], bet otrā līmeņa profesionālās studiju programmas ir vai nu pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 6.līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 7.līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Kā arī ņemot vērā, ka veselības aprūpes jomas ārstniecības personu profesionālos kvalifikāciju līmeņus varēja identificēt pēc attiecīgā profesijas standartā norādītā profesionālās kvalifikācijas līmeņa vai  studiju programmas koda atbilstības Latvijas izglītības klasifikācijai, tad šobrīd ir nepieciešams veikt tehniskus precizējumus, lai nodrošinātu atbilstību izglītības jomas normatīvajam regulējumam.
[1] Likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, pieņemti 15.09.2022., stājas spēkā 11.10.2022.
[2] Attiecībā par izglītības cikliem skat. Augstskolu likuma 57.panta pirmo un trešā daļa
[3] Attiecībā par profesionālās kvalifikācijas līmeņiem skat. Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 10.-10.1punktu, 11.-11.1punktu, 5.pantu

Profesionālās izglītības likumā ir skaidrots, ka profesionālās kvalifikācijas līmenis ir Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.

Profesionālās izglītības likuma 22.¹ pants nosaka, ka profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālo kvalifikāciju sistēmas sastāvdaļa un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 22. panta 2. punktu profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments. Profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi un saskaņošanu reglamentē Ministru kabineta noteiktā kārtība[4]. Profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību.  Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajam profesijas standarti tiek saskaņoti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Profesijas standarta aktualizāciju veic ne retāk kā reizi piecos gados. Šobrīd profesijas standartā ietvertie kompetences un teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu jautājumi tiek dublēti Noteikumos Nr.268. 
[4] Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumi Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība" spēkā līdz 31.05.2023. un Ministru kabineta noteikumu projekts "Nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas kārtība" (23-TA-943)

Ārstniecības personu kompetence, prasmes un zināšanas ir ietvertas profesijas standartā un tās tiek dublētas arī Noteikumos Nr.268. Bez tam jāatzīmē, ka profesijas standartā ietverts daudz detalizētāks attiecīgās profesijas zināšanu, prasmju un kompetenču apraksts.  
Pēdējo gadu laikā ir aktualizēti un apstiprināti ārstniecības personu profesiju standarti. Profesijas standartā ir ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence. Profesijas standarts ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments, tad mācību/studiju laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartā notektajam. Līdz ar to, lai veiktu ārstniecisko darbību, konkrētā profesijā speciālistam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standarta prasībām. Pēc profesijas standarta aktualizācijas ir nepieciešams aktualizēt Noteikumos Nr.268 ietverto ārstniecības personas profesijas kompetences un teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu jautājumus, kas rada liekas birokrātiskas procedūras un dublē prasības.
[5] Valsts kontroles Revīzijas ziņojuma “Cilvēkresursi veselības aprūpē” 14.lpp. Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/revizija/cilvekresursi-veselibas-aprupe/
[6] Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikuma 4.1.apakšpunkts  
 

Noteikumu projekts atspoguļo ārstniecības personu profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopumu  un skaidro Ārstniecības likumā ietvertos ārstniecības personu profesionālās darbības ietvaru, kā arī nepieciešamo profesionālās kvalifikācijas līmeni (Ārstniecības likuma 33. panta trešā daļa (redakcijā, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. oktobrī) paredz, ka studējošie, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, var piedalīties ārstniecībā. Attiecīgās profesionālās kvalifikācijas līmeni, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības un attiecīgajai profesijai, specialitātei nepieciešamo kompetenci un teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.). Ārstniecības likumā ir noteikts profesionālās darbības ietvars ārsta, zobārsta, māsas, vecmātes un militārā paramediķa profesijām, turklāt vispārīgās prasības ārsta, zobārsta, māsas, vecmātes un militārā paramediķa izglītībai ir noteiktas likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Ārstniecības likums nosaka arī vispārīgās izglītības prasības funkcionālo speciālistu un masiera profesijai. 
Lai Noteikumu projektā vienkāršotu tiesību normu formulējumu tiek lietots termina - profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības - saīsinājums -profesijas standarts. 

1.1. Ārstniecības personu profesiju sasaiste ar profesijas standartu un tajā ietvertajām profesionālas kvalifikācijas prasībām, kā arī ārstniecības personu profesijām un specialitātēm noteikts profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai.

Ārsta, zobārsta, māsas un vecmātes profesionālās darbības ietvars atbilst Ārstniecības likumā noteiktajam un profesionālo kvalifikāciju, profesijas studiju ilgumu nosaka likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" III nodaļa.
Tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā apliecina ārsta pamatizglītību apliecinošs augstākās izglītības diploms. Prakses tiesības kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas iegūts Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā (likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 10.pants). 

Tiesības veikt profesionālo darbību zobārsta profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi. Tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības zobārsta pamatspecialitātē apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts (likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 12.pants).

Atbilstoši likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.pantā noteiktajam tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina:
- diploms par vidējo profesionālo izglītību, kas apliecina akreditētas (māsas (medicīnas māsas) profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi (vēsturisks);
- diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina akreditētas māsas (medicīnas māsas) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi (vēsturisks);
- augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi.
Visi iepriekš minētie izglītības dokumenti dot tiesības personai reģistrēties Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Kā arī Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta peronu reģistrā ar tiesībām veikt profesionālo darbību māsas profesijā ir reģistrētas personas, kas līdz 2016.gada 1.jūnijam ir ieguvušas diplomu par profesionālo vidējo izglītību vai apguvušas akreditētu ārsta palīga (feldšera) vai vecmātes pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvušas diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un līdz 2016.gada 1.jūnijam ieguvusi profesionālo pilnveidi apliecinošus dokumentu par zināšanu un prasmju apguvi vismaz 150 stundu apjomā profesionālās darbības veikšanai māsas profesijā un ieguvusi dokumentu par sekmīgi nokārtotu māsas kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.
Māsas profesijā (2022.gadā) veicot pāreju no profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, gan piektajā, gan sestajā profesionālās kvalifikācijas līmenī uz profesionālās kvalifikācijas iegūšanu tikai sestajā profesionālās kvalifikācijas līmenī tika izstrādāts pārejas regulējums, ka studējošie, kuri imatrikulēti pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā ''Māszinības'' līdz 2021. gada 31. decembrim, pielīdzinot iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, turpina studijas profesionālā bakalaura māszinību programmā. Kopējais studiju ilgums nepārsniedz četrus gadus. Šobrīd atbilstoši augstskolu sniegtajai informācijai plānots, ka lielākā studējošo daļa 2024.gada vasarā absolvēs, bet ņemot vērā, ka ir studējošie, kas dažādu iemeslu dēļ ir paņēmuši akadēmisko atvaļinājumu un programmu absolvēs pēc gada vai diviem vai arī kad atjaunosies studijām Māszinību programmā, tad Noteikumu projekta pārejas regulējumā tiek saglabāts iepriekš minētais pārejas regulējums.

Saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 15.pantā noteiktajam tiesības veikt profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina:
- diploms par vidējo profesionālo izglītību, kas apliecina akreditētas vecmātes profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi (vēsturisks);
- diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina akreditētas vecmātes pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi (uzņemšana īsā cikla profesionālā augstākās izglītības programmā “Vecmāte” sākot ar 2024.gada 1.janvāri netiek organizēta);
- augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi.
Kā arī vecmātes izglītības programmas apguve ir iespējama pēc māsas izglītības programmas apguves. Tādā gadījumā minimālais studiju ilgums ir 18 mēneši jeb 3000 kontaktstundas, ja tā ir papildināta ar vienu gadu ilgu profesionālo praksi, kuras laikā persona pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir sekmīgi strādājusi par vecmāti slimnīcā vai citā atbilstošā veselības aprūpes iestādē.
Visi iepriekš minētie izglītības dokumenti dot tiesības personai reģistrēties Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā un pretendēt uz ārstniecības personas sertifikāta saņemšanu vecmātes pamatspecialitātē.
 
Vispārīgās prasības ārsta palīga (feldšera) izglītībai nosaka Ārstniecības likums. Ārsta palīga (feldšera) profesionālo kvalifikāciju var apliecināt:
- diploms par profesionālo vidējo izglītību par akreditētas ārsta palīga studiju programmas apguvi (vēsturisks);
- diploms par īsā cikla profesionālās augstākās izglītības (pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība) programmas apguvi ar iegūtu ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju.
Iepriekš minētie izglītības dokumenti dot tiesības personai reģistrēties Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Kā arī Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ar tiesībām praktizēt ārsta palīga (feldšera) profesijā ir reģistrētas personas, kas līdz 2016.gada 1.jūnijam bija apguvusi akreditētu māsas profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvusi diplomu par profesionālo vidējo izglītību vai apguvusi akreditētu māsas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvusi diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kā arī līdz 2016.gada 1.jūnijam ieguvusi profesionālo pilnveidi apliecinošu dokumentu par zināšanu un prasmju apguvi vismaz 150 stundu apjomā profesionālās darbības veikšanai ārsta palīga (feldšera) profesijā un ieguvusi dokumentu par sekmīgi nokārtotu ārsta palīga kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.

Pārskatot ārstniecības personu iegūstamās izglītības veidus, secinām, ka aktualitāti ir zaudējuši (šāda veida apmācība vairs netiek organizēta ) šādi izglītības ieguves veidi:  
Zobārsta asistenta profesijā līdz 01.06.2016. profesionālo pilnveidi apliecinošs dokuments (vismaz 160 stundu apjomā) profesionālās darbības veikšanai zobārstniecības māsas profesijā. Iepriekš minēto programmu varēja māsas, kas līdz  24.05.2016. bija apguvušas akreditētu māsas profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvušas diplomu par profesionālo vidējo izglītību vai apguvušas akreditētu māsas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvušas diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.
Kosmētiķa profesijā līdz 01.06.2016. profesionālās tālākizglītības programma ar iegūstamo kosmētiķa profesionālās kvalifikāciju. Šo programmu varēja apgūt personas pēc medicīniskās izglītības diploma iegūšanas.
Radiologa asistenta profesijā līdz 30.06.2008. profesionālās pilnveides programma rentgenoloģijas un radioloģijas māsas specializācijā 562 stundu apjomā.
Biomedicīnas laboranta profesijā līdz 31.12.1991. profesionālās pilnveides programma laboratoriskajā diagnostikā 132 stundu apjomā.
Masiera profesijā:
- līdz 31.12.2000. profesionālās pilnveides programma klasiskajā masāžā 422 stundu apjomā, profesionālās pilnveides programma masāžā 1080 stundu apjomā,
- 31.12.2005. sporta izglītības dokuments un ārstniecības personas sertifikāts masiera specialitātē,
- līdz 01.09.2013. masiera profesionālās vidējās izglītības programma.
Optometrista profesijā līdz 01.01.2011. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Optometrija" vismaz viena gada (vismaz 40 kredītpunkti) apjomā ar optometrista kvalifikāciju. Vienlaikus skaidrojam, ka tie optometristi, kas savulaik mācījušies 4 gadus bakalaura studiju programmā un pēc tam vismaz 1 gadu profesionālajā augstākās izglītības programmā, var reģistrēties un atjaunot savu optometrista sertifikātu. 

Ergoterapeita asistenta profesija un fizioterapeita asistenta profesija ir vēsturiskas profesijas, kurās jaunu speciālistu apmācība vairs nenotiek, līdz ar to arī Noteikumu projekts nenosaka mācību ilgumu.

Noteikumu projektā tiek lietots termins  - kompetence. Termins kompetence Noteikumu projektā atbilst Profesionālās izglītības likuma tvērumam - darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums. Profesionālās izglītības likums nosaka, ka viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumentiem ir profesijas standarts. Profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
Lai nodrošinātu korelāciju ar Profesionālās izglītības likumā noteikto un ieviestu Profesionālās izglītības likumā lietotos profesionālās kvalifikācijas līmeņus, ievērojot Latvijas izglītības klasifikāciju, visām ārstniecības personu profesijām un specialitātēm tiek noteikti profesionālās kvalifikācijas līmeņi. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ir Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu [1]. Noteikumu projektā ietvertie profesionālās kvalifikācijas līmeņi ir noteikti atbilstoši attiecīgās profesijas standartā noteiktajam vai izglītības programmas koda atbilstībai Latvijas izglītības klasifikācijai. Piemēram, studiju programmas ārsta kvalifikācijas pamatspecialitātē vai ārsta kvalifikācijas papildspecialitātē un apakšspecialitātē ir klasificētas ar kodu “50” un tajā iegūstama kvalifikācija atbilst 8.līmeņa kvalifikācijai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā, kas atbilst trešā cikla profesionālajai augstākajai izglītībai. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 5. pantu profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Šobrīd apstiprinātajos profesiju standartos, kas ir pieejami Valsts izglītības satura centra tīmekļa vietnē, ir norādīts, gan profesionālais kvalifikācijas līmenis, gan Latvijas kvalifikāciju ietvar struktūras līmenis, piemēram, ārsta profesijas standartā ir norādīts, ka profesija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (5.PKL), kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvar struktūras līmenim (7.LKI). Ņemot vērā Profesionālās izglītības likuma 5.pantā noteikto, ka profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, tad Noteikumu projektā ietvertie profesionālās kvalifikācijas līmeņi ir noteikti atbilstošu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Profesionālās izglītības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām. Saskaņā ar zvērinātas advokātes, Latvijas Universitātes vadošās pētnieces, Solvitas Olsenas tiesību akta projekta 23-TA-1868 publiskajā apspriedē pausto viedokli, ka tiesiski svarīgi ir nošķirt ārstniecības personas kā speciālista zināšanas, prasmes un kompetences no šīs personas pienākumiem un uzdevumiem. Latvijas tiesību sistēmā ar jēdzieniem “pienākumi un uzdevumi” nenosaka kompetences, bet katrā konkrētajā darbā vai līguma izpildē veicamā darba saturu. Bieži ir iespējams, ka ārstniecības personai konkrētajā darbā vai situācijā ir jāparāda tikai daļa no savām kā specialista zināšanām, prasmēm un kompetencēm tāpēc, ka konkrētajos tiesiskos apstākļos personai ir noteikti atsevišķi uzdevumi vai pienākumi. 
Kaut arī profesijas standarts netiek publicētas Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā “Latvijas Vēstnesis” tas ir saistošs un izmantojams ne tikai ārstniecības personu izglītošanas procesā, bet arī veselības aprūpes nozares uzraudzībā un kontrolē, jo likumdevējs skaidri ir devis uzdevumu Ministru kabinetam noteikt institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta izstrādei un aktualizācijai, kā arī noteikt to profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību[2].

[1] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 8.punkts
[2] Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 615 "Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība"

1.2. Noteiktas vienādas prasības kvalifikācijas uzturēšanai ārstniecības personām ar vienādu kvalifikāciju.
1.2.1.Valsts kontrole Revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” sniedza ieteikumu – izvērtēt iespēju visām ārstniecības personām ar vienādu kvalifikāciju noteikt vienādas prasības kvalifikācijas uzturēšanai un izvērtēšanu veikt vienā iestādē – , jo revīzijā tika secināts, ka lai gan profesionālās kompetences vairākās profesijās un specialitātēs ir vienādas, valstī nav izveidota vienota un ar vienotiem noteikumiem nodrošināta profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas kārtība. Valsts kontrole izvērtēja plānotās izmaiņas, kas tika virzītas 23-TA-1868 un secināja, ka tā vietā, lai vienādotu kvalifikācijas uzturēšanas kārtību, Veselības ministrija rosina izmaiņas, lai normatīvajos aktos atšķirīgi būtu formulēta reģistrētas un sertificētas ārstniecības personas kompetence.
Lai novērstu Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē” konstatēto un izpildītu Valsts kontroles ieteikumu, Noteikumu projekts nosaka ārstniecības personu profesiju kompetences, kas atbilst profesijas standartā noteiktajam, kā arī Noteikumu projekts nosaka ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu, zobārsta profesijas (pamatspecialitātes) un apakšspecialitātes, ārsta palīga profesijas pamatspecialitāšu un māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācijas jomu kompetences. 
Vēlamies atzīmēt, ka saskaņā ar likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteikto veikt patstāvīgu profesionālo darbību un speciālista prakses tiesības  zobārsta un vecmātes profesijā apliecina izglītības diploms par attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, reģistrācija ārstniecības personu reģistrā un ārstniecības personas sertifikāts. Līdz ar to, lai veiktu profesionālo darbību zobārsta un vecmātes profesijā ir nepieciešams ārstniecības personas sertifikāts.
Ārstniecības persona pēc iegūtas profesionālās kvalifikācijas profesijā atbilstoši Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktajam ir tiesīga patstāvīgi praktizēt un tās kompetence ir noteikta attiecīgās profesijas standartā.
Joprojām nozarē ir saglabājusies vēsturiskā tradīcija, kas ir saistīta ar specialitāšu nolikumu aprakstiem (specialitāšu nolikumi zaudēja spēku, kad tika izdoti Noteikumi Nr.268.), kas noteica, ka persona pēc izglītības dokumenta iegūšanas strādā sertificētas personas uzraudzībā un pēc noteikta laika pretendē uz sertifikāta iegūšanu. Piemēram, masiera specialitātes nolikums (zaudējis spēku ar 01.01.2006.) noteica, ka nesertificēta ārstniecības persona masiera specialitātē var strādāt tikai sertificēta masiera vadībā vai uzraudzībā.
Vēršam uzmanība, ka šobrīd normatīvais regulējums šādu uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos:
1) medicīnas izglītības programmu studējošiem, medicīnas asistentiem - Ārstniecības likuma 33.panta pirmā daļa - Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā; Noteikumu Nr.268 4.punkts - Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, profesionālo darbību kā medicīnas asistents,  veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi (ir ietverts šajā Noteikumu projektā).
2) rezidentiem - Noteikumu Nr.268 11., 12. un 13.punkts (ietverti arī šajā Noteikumu projektā).
3) ārstiem, zobārstiem stažieriem - Ārstniecības likuma 33.panta ceturtā daļa - Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ārsta stažiera amatā nodarbina ārstu, kas studē rezidentūrā apgūstamajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē; Ārstniecības likuma 39.1 pants - Ārstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot ārstniecisko vai diagnostisko metodi, kurā ir pabeidzis rezidentūras programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēta speciālista vadībā. Ārsts, izņemot 33. panta ceturtajā daļā minēto ārstu, visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri); Ārstniecības likuma 43.2 pants - Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, kurā ir pabeidzis zobārstniecības studiju programmu vai apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta zobārsta vadībā. Zobārsts visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
Līdz ar to secināms, ka normatīvais regulējums neparedz, ka ārstniecības personu, kas ir veic profesionālo darbību atbilstoši Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktajam uzrauga sertificēta ārstniecības persona. Profesionālās kvalifikācijas uzturēšana notiek ārstniecības personu reģistra ietvaros. 

Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, ja masieris, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, optometrists, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, radiologa asistents, radiogrāfers, kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā vēlas apliecināt savu profesionalitāti vai sniegt pakalpojumus, kuros normatīvajā regulējumā ir noteikta prasība pēc ārstniecības personas sertifikāta vai arī šādu prasību izvirza ārstniecības iestādes vadītājs, kā arī lai pretendētu uz lielāku atalagojumu, var pretendēt uz ārstniecības personas sertifikāta saņemšanu Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā turpmākā profesionālās kvalifikācijas uzturēšana notiek ārstniecības personu sertifikācijas ietvaros. Sertifikācijas, resertifikācijas sistēmā ir līdzsvarotas, gan pacientu tiesības uz kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību, gan samērīgas prasības ārstniecības personām kvalifikācijas uzturēšanai.
Līdz ar to darba devējiem un profesionālām organizācijām ir būtiska loma, lai motivētu profesionāļus sertificēties. Vienlaikus ārstniecības personu profesionālās organizācijas var izvērtēt vai attiecīgajā profesijā/specialitātē ir nepieciešama sertifikācija.

1.2.2. Noteikumu projekts nosaka, ka ārstniecības personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomā un kompetences apguvē ietver caurviju kompetenču apguvi, izmantojot supervīziju kā pašvadītās mācīšanās, emocionālās inteliģences, komunikācijas prasmju (tai skaitā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā), sadarbības un refleksijas spēju pilnveidošanas metodi, kā arī ietver kompetences tiesību un ētikas jomā, pacientu datu aizsardzībā, digitālajās prasmēs, pacientu drošībā, bērnu tiesību aizsardzībā, vardarbības atpazīšanā un dzimumu līdztiesībā. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija 26.03.2024. atzinumā uzsver izglītības programmas sasniedzamie rezultāti ir arī atbilstoši Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrā iekļautajiem Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstam.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas 26.03.2024. atzinumā minēto Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹panta 20.punkts paredz, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. Ārstniecības personu speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguve un pilnveide tiek regulēta profesijas standartā.  Bērnu tiesību aizsardzības jomā obligāti apgūstamās zināšanas:
            1. Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā;
            2. Bērna labāko interešu, diskriminācijas aizlieguma principi un tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību;
            3. Vardarbības pret bērnu veidi, pazīmes un sekas, un tās identificēšanas un definēšanas izaicinājumi;
            4. Saskarsme ar bērnu;
            5. Bērna līdzdalības princips;
            6. Starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode.
Lai nodrošinātu ārstniecības personu zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi un pilnveidi vienlīdzīgi ar prasībām citiem speciālistiem, kuri speciālās zināšanas turpmāk pilnveidos atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr. 241 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”, saskaņā ar šo noteikumu 2.3. apakšpunktu un 8.punktu zināšanu apguves vai pilnveides mācību kursa vai programmas bērnu tiesību aizsardzības jomā apjoms ir ne mazāks par astoņām akadēmiskajām stundām.
Vienlaikus Labklājības ministrija akcentē, ka speciālistiem jāapgūst mācību programma par bērnu tiesību aizsardzību pirms stāšanās darbā un jāpiedalās tālākās mācībās vismaz reizi divos gados (saskaņā ar ANO Bērnu tiesību komitejas Noslēguma apsvērumi par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojumu 2016. gada 29. janvārī (CRC/C/LVA/CO/3-5)). 

1.3. Izveidojot jaunu apakšspecialitāti, papildspecialitāti ārstniecības persona noteiktā laika periodā izpildot izvirzītos kritērijus var pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu bez izglītības programmas apguves. 
Ārstniecības likuma 27.pantā Ministru kabinetam dotais pilnvarojums un attiecīgi šis Noteikumu projekts nosaka, ka izveidojot jaunu apakšspecialitāti, papildspecialitāti ārstniecības persona noteiktā laika periodā izpildot izvirzītos kritērijus var pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu bez izglītības programmas apguves (neapgūstot nekādu izglītības programmu). Izstrādājot kritērijus kā mērķis tika izvirzīta sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāte un pacientu drošība. Skaidrojam, ka apakšspecialitāte ir konkrētas pamatspecialitātes šaurāka profesionālās darbības joma. Attiecīgi papildspecialitāte ir šaurāka profesionālās darbības joma, kas ir kopīga vairākām pamatspecialitātēm. Piemēram, traumatologa, ortopēda šaurāka profesionālās darbības joma ir mugurkaulāja ķirurģija. Pašsaprotami, ka situācijā, ka tiek izveidota jauna apakšspecialitāte vai papildspecialitāte, ir ārsti, kas savā profesionālajā darbībā ir pielietojuši jaunizveidotās apakšspecialitātes vai papildspecialitātes kompetences. Nebūtu lietderīgi noteikt, ka iepriekš minētām ārstniecības personām ir jāapgūst izglītības programma. Līdz ar to apakšspecialitāti bez rezidentūras programmas apguves var iegūt tikai attiecīgajā pamatspecialitātē sertificēta ārstniecības persona, piemēram, 2018.gadā tika noteikts, ka jaunizveidoto neirofiziologa apakšspecialitāti bez rezidentūras programmas apguves līdz 31.12.2023. var iegūt sertificēts neirologs un bērnu neirologs, t.i. pretendēt uz ārstniecības personas sertifikāta saņemšanu. Ja apakšspecialitātes kompetencē tiek integrēta ārstnieciskā un diagnostiskā metode, tad tiek izvirzīta prasība uzrādīt attiecīgās ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikātu. Vienlaikus tiek noteikts prakses ilgums metodē, piemēram, neirofiziologa apakšspecialitātes gadījumā pretendentam tiek prasīta ne mazāk kā 3 gadu prakse metodē pēdējo 5 gadu periodā. Gadījumos, kad apakšspecialitātē netiek integrēta ārstnieciskā un diagnostiskā metode, tad kā kritērijs tiek noteikta profesionālā pieredze pamatspecialitātē, piemēram, invazīvā radiologa apakšspecialitāti bez rezidentūras programmas apgūšanas var iegūt sertificēts radiologs, kurš pēdējo 3 gadu laikā ir veicis ne mazāk kā 250 procedūras kā pirmais operators, no kurām vismaz 150 ir vaskulāras procedūras. 
Ārstniecības persona, kas noteiktā laika periodā savā profesionālajā darbībā ir pielietojis jaunizveidotās apakšspecialitātes, papilpdspecialitātes kompetences, ir tiesīga pretendē uz ārstniecības personas sertifikātu jaunizveidotajā apakšspecialitātē vai papildspecialitātē Ministru kabineta noteiktajā ārstniecības personu sertifikācijas kārtībā (iesniedz profesionālās darbības pārskatu). Turklāt ja ārstniecības persona noteiktā laika periodā neizpilda noteiktos kritērijus, tad personai ir jāapgūst attiecīgās jaunizveidotās apakšspecialitātes vai papildspecialitātes izglītības programma, ko īsteno augstskola un tādā gadījumā augstskola izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību (ar 8 LKI līmeni).
Pēc sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena ārstniecības persona saņem attiecīgās apakšspecialitātes, papildspecialitātes ārstniecības personas sertifikātu. Ja ārstniecības persona vēlas strādāt ārvalstīs attiecīgajā apakšspecialitātē, papildspecialitātē, tad profesionālās kvalifikācijas atzīšanā tiek iesniegts, gan ārsta grādu apliecinošs izglītības dokuments, gan pamatspecialitāti apliecinošs izglītības dokuments, ārstniecības personas sertifikāts un arī apakšspecialitāti, papildspecialitāti apliecinošs ārstniecības personas sertifikāts.

 

2.1.Ministru kabineta 2022.gada 26. maija rīkojumā Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" 4. Rīcības virziena 4.2.4.apkšpunktā dotais uzdevums - pārskatīt ārsta pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu un ārstniecisko metožu sarakstu, vērtējot studiju saturu, ilgumu un specialitāšu konsolidācijas iespējas. Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumā Nr. 939 "Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam" paredzēto aktivitāšu 6.rīcības virziena "Cilvēkresursi psihiatrijā" 6.1. pasākums nosaka pārskatīt psihiatra, bērnu psihiatra, narkologa, psihoterapeita un tiesu psihiatrijas eksperta specialitāšu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu noteiktajām prasībām studiju ilgumam un saturam, tai skaitā izvērtēt atbilstošākos veidus tiesu psihiatrijas eksperta un narkologa specializācijas iegūšanai. Katru gadu pieaug alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu lietošana. Pieaug apreibinošo vielu lietotāju īpatsvars starp ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem, traumām, intoksikācijām un somatiskajām saslimšanām, radot milzīgu slogu mediķiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un uzņemšanas nodaļās, kā arī tie valstī  ir papildus izdevumi atkārtotiem izmeklējumiem. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionārs strādā ar pārslodzi, pārsniedzot  Nacionālā veselības dienesta līgumā paredzēto pacientu skaitu. Pacienti tiek hospitalizēti smagos psihotiskos stāvokļos ar komplicētām somatiskām saslimšanām.

2.2. Valsts kontroles Revīzijas ziņojuma “Cilvēkresursi veselības aprūpē” ieteikums ir apsvērt iespēju veikt visaptverošu veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju un specialitāšu izvērtējumu, lai veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju un specialitāšu saraksts būtu atbilstošs valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām.

2.1. Precizētas psihiatra, bērnu psihiatra, atkarību psihiatra (iepriekš narkologs) un tiesu psihiatrijas eksperta specialitātes, ieviešot atbilstošāko veidu tiesu psihiatrijas eksperta un atkarību psihiatra specializācijas iegūšanai.
Lai nodrošinātu pieejamus speciālistus pusaudžiem un pieaugušajiem ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem un personām ar dubultdiagnozēm (komorbiditāti), kā piemērotākais specializācijas iegūšanas veids narkoloģijā tiek piedāvāta specialitāšu apvienošana, rezidentūras laikā apgūstot abas specialitātes un psihiatrs sniedz pakalpojumus gan psihiatrijā, gan narkoloģijā (Latvijas Narkologu asociācijas 13.10.2023. vēstule Nr.GSN/14).
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs[1] (turpmāk – RPNC) aicina nelietot vārdu “narkologs”, jo mūsdienu attīstītajā medicīnas pasaulē (Eiropas reģionā un Ziemeļamerikas kontinentā) nelieto vārdu “narkologs” un nav atsevišķas “narkologa specialitātes”, ir “Atkarību psihiatrs” kā specializācija psihiatram (“Addiction psychiatry”). Latvijas Psihiatru asociācija (29.10.2023. vēstulē Nr. 4/10-2023) arī norāda, ka narkologa specialitāte nav sastopama citās Eiropas Savienības vai Ziemeļamerikas valstīs, ar atkarību jautājumiem nodarbojas psihiatri ar specializāciju atkarību jomā – atkarību psihiatri. 
Jau šobrīd apgūstot psihiatra pamatspecialitāti tiek nodrošināta zināšanu apjoma apguve, kas saistīta ar profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu pacientiem ar atkarībām. Psihiatra pamatspecialitāti Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Latvijas Universitātē (LU) var apgūt 4 gados. Rezidentūras programmas pirmie 2 gadi ir vienādi gan psihiatriem, gan bērnu psihiatriem, gan narkologiem. Latvijas Ārstu biedrība ir ārstu sertificējošā institūcija. Latvijas Ārstu biedrībā ir izveidota sertifikācijas padome un katrā ārstu specialitātē ir izveidota sertifikācijas komisija. Psihiatra specialitātes gadījumā sertifikācijas komisijas sastāvā ir Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvji. Profesionālā organizācija iesaistās ne tikai sertifikācijas komisijas darbā, bet arī sniedz vērtējumu par izglītības programmām, piemēram, rezidentūras programmu akreditācijas procesā. Tieši rezidentūras programma atspoguļo Noteikumu projektā noteikto profesionālās kvalifikācijas līmeni, teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kompetences. Latvijas Psihiatru asociācijas loma tātad ir rezidentūras programmu akreditācijas procesā noteikt to, vai Noteikumu projektā paredzētais apjoms ir ietverts, kas būs nepieciešams, lai psihiatrs varētu sertificēties psihiatra pamatspecialitātē. 
Apzinoties ierobežotos cilvēkresursu gan psihiatrijā, gan bērnu psihiatrijā, gan darbā ar pacientiem ar atkarībām, tiktu uzlabota un papildināta rezidentūras programma psihiatrijas un bērnu psihiatrijas pamatspecialitātē par atkarību slimībām un pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, kā arī tiktu īsākā laikā sagatavoti speciālisti, kas var nodrošināt sarežģītāka līmeņa darbu psihiatrijā un bērnu psihiatrijā gadījumos, kur ir konstatētas atkarības.
Bērnu psihiatru ar papildus izglītību narkoloģijā parādīšanās Latvijas darba tirgū varētu būtiski uzlabot nepilngadīgām personām sniegtās narkoloģiskās aprūpes kvalitāti, ņemot vērā bērnu psihiatra īpašās zināšanas un kompetences darbā ar šo pacientu grupu.
Ir iespējams pilnveidot psihiatra un bērnu psihiatra specialitātes rezidentūras programmu, stiprinot psihiatra zināšanas un prasmes atkarību jomā. Šādi tiktu nodrošināti pamatpakalpojumi lielākam skaitam iedzīvotāju, īpaši apstākļos, kas ir izteikts speciālistu trūkums (piemēram, reģionos strādā psihiatrs, bet viņam nav narkologa sertifikāta, kas ierobežo bāzes pakalpojumu sniegšanu).
Turklāt atkarību psihiatra specialitāte tiek veidota kā papildspecialitāte, kuru var apgūt psihiatrs un bērnu psihiatrs. Atkarību psihiatra papildspecialitāti apguvušie būtu tiesīgi strādāt ekspertīžu komisijās, ieroču, autovadītāju komisijās, specifisku atkarību ārstēšanas programmu realizācijā, kas prasa papildus prasmes.
Profesiju klasifikatorā un Ārstniecības personu klasifikatorā tiks saglabāts narkologa specialitātes kods un narkologa kompetences apraksts. Līdz ar to sertificētie narkologi varēs turpināt praktizēt narkologa specialitātē un sniegt narkologa pakalpojumus. Resertifikācija narkologa specialitātē notiek saskaņā ar ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.

Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēti, sertificēti narkologi, psihiatri un bērnu psihiatri:
Saskaņā ar Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem (dati 30.10.2023.) ir speciālisti (unikālās personas) ar vairākiem ārstniecības personu sertifikātiem:

Vecuma grupas	Sertifikāts psihiatra un bērnu psihiatra specialitātē pa vecuma grupām	Sertifikāts psihiatra un narkologa specialitātē pa vecuma grupām	Sertifikāts bērnu psihiatra un narkologa specialitātē pa vecuma grupām	Sertifikāts psihiatra, bērnu psihiatra un narkologa specialitātēpa vecuma grupām
līdz 40 g.v.	55	4	2	0
40-50	8	2	0	0
51-60	13	16	4	5
virs 60	17	21	5	5
Kopā:	93	43	11	10

Sertificēto psihiatru, bērnu psihiatru un narkologu skaits (unikālās personas), kurām ir viens pamatspecialitātes sertifikāts (Veselības inspekcijas dati 30.10.2023)

Vecuma grupas	Sertifikāts tikai psihiatra specialitātē pa vecuma grupām	Sertifikāts tikai bērnu psihiatra specialitātē pa vecuma grupām	Sertifikāts tikai narkologa specialitātē pa vecuma grupām
līdz 40 g.v.	59	6	11
40-50	18	1	4
51-60	41	0	13
virs 60	75	4	22
Kopā:	193	11	50

Par tiesu psihiatrijas eksperta specialitāti:
Ņemot vērā cilvēkresursu situāciju tiesu psihiatrijas jomā ir pamatoti paplašināt to speciālistu loku, kas varētu apgūt šo profesionālās tālākizglītības programmu ar ārstiem, kas ir sertificēti bērnu psihiatra pamatspecialitātē. Veselības ministrijas galvenā speciālista bērnu psihiatrijā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja ieskatā bērnu psihiatru ar papildus izglītību tiesu psihiatrijā parādīšanās Latvijas darba tirgū varētu būtiski uzlabot nepilngadīgām personām veikto tiesu psihiatrisko ekspertīžu kvalitāti, ņemot vērā bērnu psihiatra īpašās zināšanas un kompetences darbā ar šo pacientu grupu. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz, ka tiesu psihiatra apakšspecialitāti var apgūt arī bērnu psihiatrs. Kā arī Noteikumu projekts paredz, ka tiesu psihiatrijas eksperta profesionālā kvalifikācija ir iegūstama profesionālā tālākizglītības programmā. Vienlaikus RPNC iesaka, ka specialitāte būtu apgūstama viena gada laikā (60KP) apvienojot ar darbu specialitātē. Tā tiktu palielināts praktizējošo tiesu psihiatrijas ekspertu skaits, kas šobrīd ir kritiski zems un nav bijis neviens pieteikums tiesu psihiatrijas rezidentūrā pēdējos divus gadus.
Līdz ar to tiesu psihiatra specialitāte tiek veidota kā papildspecialitāte, kuru var apgūt psihiatrs un bērnu psihiatrs.

Lai uzlabotu ārstēšanas pieejamību narkoloģiskiem pacientiem, Latvijas Narkologu asociācija akcentē kompleksi risināmos jautājumus, kuri ir aprakstīti  2022. gada 25. oktobra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 773 “Par Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam”:
-        atbrīvot narkoloģijas pacientus (diagnožu grupa SSK-10 F10, F11-F16, F18-F19) no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus narkoloģijā ambulatori un stacionārā;
-        kompensēt medikamentus (patreiz kompensē tikai bērniem) pacientiem ar alkohola un narkotisko vielu lietošanas traucējumiem (diagnožu grupa SSK-10 F10, F11- F16, F18-F19), saņemot narkoloģiskos pakalpojumus;
-        nodrošināt valsts apmaksātu ārstēšanu ilgtermiņa farmakoterapijas programmās ar buprenorfīnu (buprenorfīns tiek pielietots arī jatrogēnas opioīdu atkarības ārstēšanā);
-        paplašināt dienas stacionāra pakalpojumus atkarības ārstēšanā par valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot pacientu motivācijas programmu pēc akūto stāvokļu kupēšanas stacionārā;
-        paplašināt stacionārās un ambulatorās multiprofesionālās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.

[1] Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 27.10.2023. vēstule Nr. RPNC/01-08/23/10716

2.2. Pārskatīts veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju un specialitāšu saraksts un veikts to izvērtējums:
2.2.1. Samazināts rezidentūras studiju ilgums arodveselības un arodslimību ārsta rezidentūrā
Saskaņā ar Latvijas Arodslimību ārstu biedrības iesniegto ierosinājumu tiek samazināts rezidentūras ilgums arodveselības un arodslimību ārsta specialitātē par vienu gadu – no pieciem gadiem uz četriem gadiem, tādējādi veicinot straujāku paaudžu nomaiņu un jauno speciālistu ienākšanu darba tirgū. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitāte apliecina, ka četru gadu laikā var nodrošināt rezidentūras programmas izpildi, adekvātu studiju kvalitāti un atbilstību prasībām (zināšanas, prasmes, kompetences) [1]. Rezidentūras ilgums četri gadi atbilst Direktīvas 2005/36/EK, kā arī Eiropas  Medicīnas speciālistu savienības  (UEMS) rekomendācijai. Noteikumu projekts paredz samazināt rezidentūras ilgumu arodveselības un arodslimību ārsta specialitātē no 5 uz 4 gadiem, nodrošinot arodveselības un arodslimību ārsta specialitātei nepieciešamo kompetenču apguvi. Tas sekmētu ātrāku speciālistu nokļūšanu darba tirgū. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība ir izvērtējusi arodveselības un arodslimību ārsta specialitātes mācību programmu un secināja, ka četros apguves gados programmu var īstenot, nezaudējot specialitātes apguves kvalitāti. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedra ir sagatavojušas jaunu rezidentu apmācības programmu, kurā ir paredzēta 4 gadu rezidentūra un nevis 5 gadu kā pašlaik.
[1] Latvijas Arodslimību ārstu biedrības 31.03.2023. vēstule "Par arodveselības un arodslimību ārstu specialitātes apguves īstenošanu" un Rīgas Stradiņa universitātes 14.04.2023. vēstule Nr.3-DPAD-6/186/2023 "Par studiju ilguma izvērtēšanu".

2.2.2. Nodrošināta iespēja neirofiziologa specialitāti apgūt kā pamatspecialitāti
Atbilstoši Latvijas Neirofiziologu biedrības paustajam ierosinājumam, lai piesaistītu neirofiziologa specialitātei ārstus, kuriem interesē instrumentālās metodes, ir nepieciešams noteikt neirofiziologa specialitāti kā ārsta profesijas pamatspecialitāti. Noteikumu projekts nosaka, ka neirofiziologs ir ārsta pamatspecialitāte, nodrošinot Direktīvas 2005/36/EK V pielikumā noteikto minimālo apmācību ilgumu četri gadi. Vienlaikus tiek noteikts, ka rezidenti, kuri ir uzsākuši neirofiziologa apakšspecialitātes apguvi to pabeidz atbilstoši tam normatīvajam regulējumam, kāds bija spēkā uzsākot rezidentūras studijas neirofizologa apakšspecialitātē. 

2.2.3. Nodrošināta iespēja jauniem speciālistiem neonatoloģijā rezidentūras laikā padziļināti apgūt speciālista kompetencei nepieciešamās mūsdienīgas medicīnas prakses un tehnoloģijas
Veselības ministrija ir saņēmusi Latvijas Neonatologu biedrības vēstuli (26.03.2024.), kurā izteikts ierosinājumu noteikt rezidentūras ilgumu neonatologa apakšspecialitātē trīs gadi. Jaunie speciālisti rezidentūras laikā padziļināti apgūtu jaunās tehnoloģijas un manipulācijas, līdz ar to kvalificētam neonatologam būs nepieciešamas zināšanas par to pielietošanu un interpretāciju. Latvijas Neonatologu biedrības ieskatā divi studiju gadi ir pārāk īss laiks, lai šīs iemaņas apgūtu kvalitatīvi un spētu lietot turpmāk praksē bez papildus apmācībām. Turklāt to nosaka Eiropas prasības šo specialistu apmācībā - European Requirements for Training in Neonatology. Syllabus completed: 22 October 2020 Approved by EBP: January 2021 Paediatric Section of the Union of European Medical Specialists and the European Board of Neonatology (EBN), kur norādīts, ka neonatoloģijas rezidentūra ir pilna laika izglītība 3 gadu (36 mēnešu garumā), kas seko pēc pabeigtas pediatrijas rezidentūras. Šobrīd esošajā apmācību sistēmā neonatoloģijas rezidentūra ilgst divus gadus, kas neatbilst Eiropas apmācības standartiem. Iepriekš plānojot rezidentūras mācību ilgumu, neonatoloģijā vēl  nebija pieejamas  tādas   sarežģītas tehnoloģijas kā NIRS (Near infrared spectroscopy)  monitorēšana, amplitūdas integrētā encefalogrāfija (aEEG), terapeitiskā hipotermija, POCUS (Point of Care Ultrasound) neonatoloģijā, kas sevī ietver ehokardioskopiju, neirosonogrāfiju, plaušu  un vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiju, kur katras metodes pilnvērtīgai apguvei nepieciešams veikt vismaz 200 izmeklējumus, kas šobrīd ir neatņemama neonatoloģijas ikdiena. Tāpat pēdējos gados ļoti mainījušies un pilnveidojušies arī invazīvie un neinvazīvie elpošanas atbalsta veidi un to pielietojums intensīvajā terapijā. Iespēju robežās jau šobrīd ir mainīta rezidentūras programma - iekļauti papildus semināri un apmācību kursi, tādi kā kardioloģija un ehokardioskopija, priekšlaikus dzimušo bērnu dinamiskā novērošana, NIRS monitorēšana u.c., bet divi gadi ir nepietiekošs apmācību laiks, lai nodrošinātu pilnvērtīgu modernu apmācību.
Latvijā Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas (JITN) nav sadalītas etapos vai līmeņos, līdz ar ko prasība, ka pirmajā studiju gadā (ceturto apmācības gadu pediatra pamat­specialitātē ieskaitot kā pirmo gadu neonatologa apakšspecialitātē, ja apmācība notiek atbilstoši neonatologa apakšspecialitātes rezidentūras programmai) tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas stacionārās ārstniecības iestādēs dzemdību palīdzībā un pirmā etapa intensīvajā terapijā; otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas stacionārās ārstniecības iestādēs otrā etapa intensīvajā terapijā un jaundzimušā perioda patoloģijā un diagnostikā. Līdz ar ko šāds iedalījums nav līdz galam saprotams.
Līdz ar to Noteikumu projekts nosaka, ka rezidentūras ilgums neonatologa apakšspecialitātē ir trīs gadi.
[1] Skatīt: https://www.uems.eu/__data/assets/pdf_file/0016/44440/UEMS-2015.30-European-Training-Requirements-in-Paediatrics.pdf.;  https://www.eapaediatrics.eu/wp-content/uploads/2019/11/c_Agreed-Common-trunk-curriculum-training-LAST1.pdf.

2.2.4. Nodrošināta iespēja vienlaikus iegūt gan pediatra, gan neonatologa kvalifikāciju
Neonatologs ir pediatra apakšspecialitāte, kuru var apgūt ārsti ar pediatra sertifikātu. Šobrīd ir 85 sertificēti neonatologi, no tiem uzrāda pamata darba vietu neonotaloga specialitātē 47 personas. Darbspējas vecumā ir 55% no sertificēto neonatologu skaita. Plānotās rezidentūras vietas regulāri netiek aizpildītas vai tiek aizpildītas daļēji. Līdz ar to nenotiek paaudžu nomaiņa.
Turpmāk neonatologa specialitātes apguvi varēs uzsākt arī ārsti bez iepriekš iegūtas pediatra kvalifikācijas, pamatspecialitātes, pirmajā, otrajā un trešajā studiju gadā apgūstot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pediatra specialitātē. Pēc sekmīgas rezidentūras programmas apguves tiks iegūta gan pediatra, gan neonatologa profesionālā kvalifikācija. Ar šādu mehānismu tiek plānots neonatologa specialitātē piesaistīt jaunus speciālistus. Vienlaikus saskaņā ar Latvijas Neonatologu biedrības priekšlikumu (29.10.2023) ir papildināta neonatologa teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ar mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā diferenciāldiagnostikas nolūkos neonatologa profesionālo pienākumu un uzdevumu ietvaros.

2.2.5. Nodrošināta iespēja vienlaikus iegūt gan pediatra, gan bērnu hematoonkologa kvalifikāciju
Saskaņā ar Latvijas bērnu onkoloģijas fonda (05.06.2024.) priekšlikumu, ko atbalsta Latvijas Ārstu biedrība (22.06.2024.) Noteikumu projekts nosaka, ka bērnu hematoonkologa specialitātes apguvi varēs uzsākt arī ārsti bez iepriekš iegūtas pediatra kvalifikācijas. Rezidentūras pirmajā, otrajā un trešajā studiju gadā apgūstot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pediatra specialitātē, ceturtajā, piektajā un sestajā rezidentūras gadā apgūstot zināšanas, prasmes un kompetences bērnu hematoonkologa specialitātē. Pēc sekmīgas rezidentūras programmas apguves tiks iegūta gan pediatra, gan bērnu hematoonkologa profesionālā kvalifikācija. Šis ir viens no soļiem, lai nodrošinātu pietiekamu skaitu kvalificētu un atbilstoši atalgotu speciālistu bērnu onkoloģijas aprūpē.

2.2.6. Turpmāk zobārsts varēs apgūt arī ārsta eksperta specialitāti
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (07.10.2020.vēstule Nr. VADDA-2020/27) un Rīgas Stradiņa universitātes (12.10.2020. vēstule Nr. 60-6/400/2020) priekšlikums ir noteikt, ka papildspecialitāti eksperts var iegūt arī zobārsts. Šo priekšlikumu atbalsta Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Labklājības ministrija. Noteikumu projektā ir ietverts Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikums, ka papildspecialitāti eksperts var iegūt arī zobārsts.  

2.2.7. Paplašināts ārstu loks, kas varēs apgūt androloga papildspecialitāti 
Latvijas Andrologu biedrības (12.05.2023. vēstule) priekšlikums noteikt, ka androloga papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti. Atbilstoši Latvijas Andrologu biedrības priekšlikumam ir noteikts, ka androloga papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti.

2.2.8. Vienkāršota iespēja apgūt osteorefleksoterapeitam nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences.
Turpmāk visu pamatspecialitāšu ārsti ārstniecisko un diagnostisko metodi "Osteorefleksoterapija"varēs apgūt 160 stundu apmācībās.

2.2.9. Vienkāršota ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātes apguve ārsta palīgiem ar iepriekš iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju
Izdienas pensiju piešķir atsevišķās profesijās vai amatos strādājošajiem (t.sk. Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā strādājošiem ārsta palīgiem). Šo pensiju var saņemt, ja amatā vai profesijā ir nostrādāts likumdošanā noteiktais laiks, sasniegts noteikts vecums, un turpmākais darbs vairs nav amatā vai profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Turklāt, lai veicinātu mūžiglītības iespējas, neatliekamās medicīnas ārsta palīgi, kuri ir devušies izdienas pensijā, varētu apgūt jaunas prasmes un ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences, nepieciešams noteikt elastīgāku, vienkāršāku iespēju ārsta palīgiem ar jau apgūtu ārsta palīga profesijas pamatspecialitāti apgūt otru ārsta palīga profesijas pamatspecialitāti. Pašreizējā situācijā, lai neatliekamās medicīnas ārsta palīgs varētu apgūt ambulatorā dienesta ārsta palīga teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ir jāmācās profesionālajā pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ne mazāk kā četri mēneši (vismaz 600 stundas). Izvērtējot neatliekamās medicīnas ārsta palīga un ambulatorā dienesta ārsta palīga izglītības programmas secināms, ka daļu no neatliekamās medicīnas ārsta palīga izglītības programmas satura iespējams pielīdzināt ambulatorā dienesta ārsta palīga izglītības saturam un līdz ar to samazinot mācību ilgumu neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem, kuri vēlas apgūt ambulatorā dienesta ārsta palīga teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Lai neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem, kuri ir izdienas pensijā, saīsinātu profesionālās pilnveides programmā (ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences apguvei) apgūstamo stundu skaitu, tam ir jābūt noteiktam normatīvajā regulējumā.
Neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem, kuri ir izdienas pensijā, ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitāti varēs apgūt īsākā laikā, proti ne mazāk kā 160 stundās (līdz šim vismaz 600 stundas). Mācību ilgums profesionālajā pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ar iepriekš iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju ir ne mazāk kā 160 stundas, ietverot, piemēram, darba organizācija ambulatorā dienesta ārsta palīga praksē, pacienta aprūpe mājās, sabiedrības veselība un profilakse. Ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences apguvi apliecina apliecība par profesionālās pilnveides izglītības programmas ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetencē apguvi (izglītības dokuments atbilst Profesionālās izglītības likuma 6.panta trešās daļas 1.punktam un 12.daļai).

3. Šobrīd ārsta profesijas apakšspecialitāti, papildspecialitāti var apgūt rezidentūrā -pilna laika studijas (40 kredītpunkti nedēļā). Bieži vien specialitātes apguves forma formālā izglītības programmā ir nepievilcīga lielai daļai potenciālo speciālistu. Specialitātes apguve šādā gadījumā pieprasa ilgstošu prombūtni no aktīvas praktizēšanas pamatspecialitātē vai pārslodzi, apvienojot studiju darbu un profesionālo darbību pamatspecialitātē. Tas var novest pie vairākām nelabvēlīgām sekām, proti, speciālista izdegšanas, iemaņu zaudēšanai pamatspecialitātē vai riska samazināties apmācības apguves kvalitātei.
Ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei kopumā nozarē tiek meklēti citi risinājumi un izglītības iegūšanas formas, ko rosinājuši vairāki faktori:
lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam ārsta pamatstudiju absolventu skaitam turpināt studijas rezidentūrā, prioritāri lielāks skaits valsts budžeta finansētu rezidentūras vietu tiek plānots un novirzīts pamatspecialitāšu rezidentūrai, kā to rosinājusi arī Valsts kontrole, veicot veselības jomas cilvēkresursu revīziju[1];
Tā kā papildspecialitāti apgūst ārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad ir apgrūtināta papildspecialitātes apgūšana atbilstošā apjomā un kvalitātē rezidentūras ietvaros. Turklāt, veidojas situācija, kad papildspecialitātes rezidents tiek atalgots dubultā – gan par darbu specialitātē, gan kā papildspecialitātes rezidents.

[1] Valsts Kontroles Lietderības Revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”, 2019.gada 14.jūnijs
 

3. Ārsta profesijas un zobārsta profesijas apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu apguve profesionālajā tālākizglītībā
Lai novērstu iepriekš minētās problēmas un rastu elastīgākas mācīšanās iespējas, veselības nozarē tika izvērtēta iespēja ārsta profesijas un zobārsta profesijas apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu apguvi īstenot profesionālajā tālākizglītībā, ko turpinātu nodrošināt augstskolas. Ārstniecības likums nosaka, ka rezidentūra ir ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā. Pēc rezidentūras studiju pabeigšanas tiek piešķirta ārsta kvalifikācijā pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai apakšspecialitātē. Rezidentūras studijas ietilpst profesionālās augstākās izglītības sistēmā, kur akreditētas studiju programmas ietvarā tiek īstenota profesionālās tālākizglītības studiju programma, līdz ar to ārsta apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei nodrošinot akreditētas profesionālās augstākās izglītības ietvaru. Profesionālās izglītības likumā ir paplašināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmas var īstenot augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz pat astotā līmeņa profesionālai kvalifikācijai.[1] Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto profesionālā tālākizglītība ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju ieguvei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos.[2] Profesionālās tālākizglītības programmas apguve var notikt to nesaistot ar studiju akadēmisko gadu. Vienlaikus ievērojot
Direktīvas 2005/36/EK 25.panta 2.punktā noteikto, ka specializētā ārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai apmācīttiesīgā slimnīcā, vai - attiecīgā gadījumā - ārstniecības iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentas iestādes vai struktūras, kā arī Direktīva 2005/36/EK 3.punktā minēto, ka apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums. Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11. pantā ir noteikts, ka programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai un ir apgūstama augstskolā, klīnikā vai, ja tam ir atbilstoši apstākļi, citā ārstniecības iestādē. Ņemot vērā iepriekš minēto, profesionālās tālākizglītības programmu apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs var īstenot kā akreditētās rezidentūras izglītības programmas daļu un to var darīt augstskola, kas ir attiecīgās akreditētās rezidentūras programmas turētāja. Prasības ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu profesionālo kvalifikāciju ieguvei ir nepieciešams noteikt normatīvajā regulējumā, proti, Noteikuma projektā ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu aprakstus. Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti, atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam, kā arī  varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude. Profesionālās tālākizglītības programmas sasniedzamie rezultāti ir atbilstoši rezidentūras studiju programmā sasniedzamiem rezultātiem, t.i. atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču apraksta 8.profesionālās kvalifikācijas līmenim. Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus. Profesionālās tālākizglītības programmu īstenos izglītības iestāde, kura īsteno studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību[3] ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarsturktūru līmenim un profesionālajam kvalifikāciju līmenim. Latvijā augstākajā izglītībā tiek lietoti kredītpunkti. Viens kredītpunkts (turpmāk – KP) atbilst 25—30 stundu studiju darba apjomam (akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes). 60 KP atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem[4]. Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības stundu apjoms tiek izteikts KP. Sākotnējā Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumā profesionālās tālākizglītības programmas apjoms tika izteikts akadēmiskajās stundās, norādot, ka no tām 40% ir kontaktstundas. Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības programmas apjoms tiek izteikts KP, ņemot vērā kā 1 studiju gads ir 60 KP. Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes (01.11.2023. Nr. 3-DPAD-6/548/2023) sniegto skaidrojumu Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Rezidentūra medicīnā” apjoms visās specialitātēs šobrīd ir 66  kredītpunkti (ECTS) gadā. Savukārt, 2024. gada pavasarī paredzētajā studiju virziena “Veselības aprūpe” reakreditācijā šai studiju programmai plānots studiju darba apjoms 72 kredītpunkti (ECTS) gadā. Līdz ar to Rīgas Stradiņa universitāte  ierosina papildināt Noteikumu projektā norādot KP skaitu lietot vārdu “vismaz”. Noteikumu projektā ir noteikts, ka no noteiktā KP apjoma 60% ir praktiskā apmācība (pieņemot, ka 40% ir kontaktstundas). Termins "praktiskā apamācība" ir izvēlēts atbilstoši Direktīvai 2005/36/EK. Vienlaikus būtiski ir atzīmēt, ka rezidents ir gan studējošais, gan darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi. Attiecīgi ārstniecības iestādē darba apjoms tiek izteikts darba stundās (darba slodzē) nevis akadēmiskajās stundās. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšanas kārtību, t.sk. rezidenta algas jautājumu noteiks Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.685).
 

	Spēkā esošā apakšspecialitātes, papildspecialitātes programma	Profesionālās tālākizglītības programma (projekts) (izmaiņas ir pasvītrotas)
Programmas apjoms	tiek izteikts KP un gados	tiek izteikts KP
Programmas izstrādātājs un īstenotājs	augstskola	augstskola
Programmas realizēšana	augstskolā teorija, praktiskā daļa – ārstniecības iestādē	augstskolā teorija, praktiskā daļa – ārstniecības iestādē
Izglītības dokuments	diploms	profesionālās kvalifikācijas apliecība (valsts atzīts izglītības dokuments)
Profesionālās kvalifikācijas līmenis	8.LKI	8.LKI
Programmas apguves intensitāte	40 stundas nedēļā	elastīga programmas apguve
Programmas finansējums	no valsts budžeta līdzekļiem, no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem	no valsts budžeta līdzekļiem, no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem
Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība	saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto	saskaņā ar Noteikumos Nr. 685 noteikto
Rezidenta alga	atbilstoši Noteikumiem Nr.685	par faktiski nostrādātām stundām apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvē
Pēc rezidentūras atstrāde	saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto	saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto
Rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksa	saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto	saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto

Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu " nosaka, ka valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām plānots piemērot no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to arī Noteikumu projektā tiek noteikts, ka attiecīgās tiesību normas par profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu ārsta apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Direktīva 2005/36/EK 25. pantā ir noteiktas prasības ārsta profesijas specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Direktīva 2005/36/EK nenosaka kvalifikācijas ieguves formātu. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka Direktīvā 2005/36/EK noteiktais neaizliedz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs organizēt profesionālās tālākizglītības programmas formātā, ja tiek izpildītas tās 25. pantā noteiktās prasības, piemēram, apmācības konkrētai specializācijai nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums.
Lai ārsta profesijas specialitātes - alergologs, imunologs, neirofiziologs, kas ir iekļautas Direktīvā 2005/36/EK[6], rezidentūra varētu tikt veikta profesionālās tālākizglītības programmā, ir nepieciešami grozījumi likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 10. panta pirmajā daļā un 11.pantā, Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumos Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai". Grozījumu mērķis ir noteikt, ka Latvijā pārņemtās Direktīvas 2005/36/EK prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas specialitātē tiktu attiecinātas arī uz profesionālās tālākizglītības programmām.

Veselības ministrijā ir saņemta Rīgas Stradiņa universitātes (01.11.2023. Nr. 3-DPAD-6/548/2023) vēstule, kurā universitāte norāda, ka bērnu kardiologa, bērnu reimatologa, bērnu pneimonologa apakšspecialitāte, bērnu endokrinologa, bērnu gastroenterologa nevar tikt apgūta profesionālās tālākizglītības programmas ietvaros, jo tas ir saistīts ar specialitātes sarežģītību un nepieciešamību apmācāmajam ārstam visu apmācības laiku veltīt šīs specialitātes apguvei. Kā arī ir saņemta Latvijas Neonatologu asociācijas vēstule, ka neatbalsta, ka neonatologa apakšspecialitāte turpmāk tiek īstenota kā profesionālās tālākizglītības programma, un Latvijas Pediatru endokrinologu asociācijas (31.10.2023.) vēstule, kurā asociācija kategoriski pieprasa apakšspecialitātes  “Bērnu endokrinologs” programmas teorētisko un praktisko zināšanu apjomu apgūšanu atstāt kā pilna laika rezidentūru.  Līdz ar to Noteikumu projekts neparedz iepriekš minētajās pediatrijas apakšspecialitātēs izglītības un kvalifikācijas ieguves formu piemērot profesionālo tālākizglītību un tiek saglabāta līdzšinējā izglītības un kvalifikācijas ieguves forma.

Rīgas Stradiņa universitāte (31.10.2023. Nr.3-DPAD-6/543/2023) vērš uzmanību uz šādiem apsvērumiem:
1) Profesionālā tālākizglītība nav augstākā izglītība.
Veselības ministrijas skaidrojums - Profesionālās izglītības likumā ir paplašināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmas var īstenot augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz pat astotā līmeņa profesionālai kvalifikācijai.[1] Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr.110 “Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu” nosaka profesionālās tālākizglītības programmas satura apguves apjoma sadalījumu profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, kā arī nosaka, ka augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu piemēro no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to arī Noteikumu projektā noteiktais termiņš, kad tiek uzsākta profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana augstākās izglītības pakāpē ārsta apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu apguvei ir no 2025.gada 1.janvāra.
2) Saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 11.pantā noteikto rezidentūra gan pamatspecialitātēs, gan arī apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs ir realizējama akreditētās rezidentūras izglītības programmas ietvaros, ko likumiski var darīt tikai augstskolas, kurām ir šādas akreditētas studiju programmas un tas ir realizējams augstākās izglītības studiju programmu ietveros nevis profesionālās tālākizglītības ietvaros.
Veselības ministrijas skaidrojums – Profesionālās tālākizglītības programmu apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs var īstenot kā akreditētās rezidentūras izglītības programmas akreditētas programmas daļu un to var darīt augstskola, kas ir attiecīgās akreditētās rezidentūras programmas turētāja. Noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļā ir noteikts, ka ir nepieciešams veikt grozījumus likuma  "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 10. panta pirmajā daļā un 11.pantā, lai kvalifikācijas ieguve ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs varētu tikt veikta profesionālās tālākizglītības programmā un noteikt, ka Latvijā pārņemtās Direktīvas 2005/36/EK prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas specialitātē tiktu attiecinātas arī uz profesionālās tālākizglītības programmām.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) informēja Veselības ministriju, ka kopš 2022. gada beigām LĀB tika aktīvi iesaistījusies apspriežu organizēšanā par piedāvātajām specialitāšu kompetences izmaiņām un par atteikšanos no rezidentūras studijām apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apmācībā, vienlaikus apmācību profesionālajā tālākizglītībā saglabājot pie universitātēm, kurās tiek realizētas augstākās izglītības programmas medicīnā. 2023.gada pavasarī tika organizētas vairākas apspriedes ar profesionālo asociāciju iesaisti, kompetences izmaiņu jautājumus sadalot blokos – diagnostikas jautājumi, internās medicīnas profila jautājumi un ķirurģiskā profila jautājumi. Sarežģītās diskusijās vairumā jautājumu izdevās nonākt pie kompromisa risinājumiem. LĀB atzīmē, ka Rīgas Stradiņa universitāte un Veselības ministrija ir rosinājušas pareizu un saprātīgu pieeju – noteikt, ka apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšana būtu jārealizē profesionālās tālākizglītības programmā. LĀB organizētajās diskusijās pamatā bija profesionālo asociāciju atbalsts apmācības kārtības atvieglošanai. Tomēr būtiska ir izpratne, ka piedāvājums nozīmē tikai apmācības formas izmaiņas, kas nedrīkst iespaidot apmācības kvalitāti un saturu. Šajā sakarā LĀB uzsver, ka pārejai uz profesionālo tālākizglītību apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs būtiski ir šādi nosacījumi:
            1) jāsaglabā valsts finansējums apmācību programmām;
            2) apmācības saturs augstskolām jāveido ciešā sadarbībā ar attiecīgo specialitāšu profesionālajām asociācijām;
            3) augstskolām jāsaglabā un jāpalielina atalgojums mācībspēkiem, arī tad, ja tie tiek piesaistīti ārpakalpojumā.
Vienlaikus LĀB ieskicē problemātiku un iespējamos risinājumu priekšlikumus:
LĀB ieskatā tiesiskajam regulējumam apakšspecialitātes un papildspecialitātes ir jāļauj apgūt bez darba līguma noslēgšanas apgūstamajā specialitātē, saglabājot nosacījumu, ka apmācību var realizēt tikai tās augstskolas, kurās tiek realizētas augstākās izglītības programmas medicīnā. Papildus katrai apakšspecialitātei un papildspecialitātei nosakāms praktiskās apmācības apjoms – kā tas pamatoti Noteikumu projektā 23-TA-1868 (pieeja saglabāta arī šajā Noteikumu projektā) ir paredzēts, kā arī ka praktiskā apmācība var tikt realizēta prakses veidā bez pastāvīgu darba attiecību nodibināšanas. Problēmai LĀB ieskatā būtu divi iespējamie alternatīvi risinājumi:
1) Grozījumos likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” jānosaka, ka pašreizējais 11. pants attiecas uz pamatspecialitātes iegūšanu, un likums jāpapildina ar jaunu 11.¹ pantu “Vispārīgās prasības apakšspecialitātē vai papildspecialitātē praktizēttiesīga ārsta izglītības programmai”, tajā nosakot pamatjautājumus apmācībai profesionālās tālākizglītības programmās. Attiecīgi Grozījumu projektā visos punktos, kas attiecas uz apmācību apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, nosakāms, ka “apmācība … apakšspecialitātē tiek īstenota profesionālās tālākizglītības programmā … kredītpunktu apjomā no tiem 60% ir praktiskā apmācība”. Tādējādi apmācība apakšspecialitātē vai papildspecialitātē vairs netiek sasaistīta ar rezidentūru un tās definīciju Ārstniecības likumā.
2) Grozījumos Ārstniecības likumā Ārstniecības likuma 1. panta 19. punkts jāizsaka jaunā redakcijā: “19) rezidentūra — darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā pamatspecialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā vai ārsta izglītošana valsts valodā apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai saskaņā ar profesionālās tālākizglītības programmu ar ietvertu praktisko apmācību, ko realizē tādas augstskolas, kurās ir akreditēta profesionālā rezidentūras izglītības programma medicīnā;”.

[1] Profesionālās izglītības likuma 27.panta sestās daļas 5.punkts
[2] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 12.punkts
[3] Profesionālās izglītības likuma 6.panta 10 daļa
[4] Augstskolu likuma 1.panta pirmais un astotais punkts https://likumi.lv/ta/id/37967
[5] Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu V pielikuma 5.1.3. apakšpunktā “Apmācību kursu nosaukumi specializētajā medicīnā”
 

4. Veselības ministrijā ir saņemts Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikums, lai veicinātu efektīvāku veselības aprūpes personāla izmantošanu pacienta interesēs, nodrošinot ātrāku pieejamību ultrasonogrāfijas izmeklējumam, paplašināt speciālistu loku, kas varētu savā profesionālajā darbībā pielietot mērķētās ultrasonogrāfijas metodi diferenciāldiagnostikas nolūkos. Veselības ministrijā un Latvijas Ārstu biedrībā ir notikušas diskusijas iesaistot profesionālo asociāciju pārstāvjus. Ārsta profesijas standartā izpratnes līmenī ir ietverts jautājums par medicīnas tehnoloģiju pielietojumu dažādās klīniskajās situācijās. Ultrasonogrāfijas kompetence ir ietverta radiologa specialitātes kompetencēs. Turklāt internists rezidentūras laikā iegūst teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā šīs metodes standarta prasību līmenī (ultrasonogrāfijas veikšanai nepieciešams diagnostiskās metodes sertifikāts "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija"). Ir vēl citu specialitāšu ārsti, kas rezidentūras ietvaros apgūst specialitātes kompetences ietvaros ultrasonogrāfijas izmeklējumu veikšanu, piemēram, pneimonologs -  plaušu un pleiras ultrasonogrāfija, reimatologs - skrīninga muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas veikšana un iegūto rezultātu interpretācija. 
Noteikumu projekta 23-TA-1868 publiskās apspriedē Veselības aprūpes darba devēju asociācija (27.10.2023.) aicina rast iespēju, lai visās rezidentūras programmās, kur apgūta ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšana, pēc eksāmena nokārtošanas izdotu tādu kā apakšspecialitātes kodu ultrasonogrāfijas diferenciāldiagnostikas metodei.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā 05.12.2023. tika diskutēts par radioloģijas pakalpojumu pieejamību. Tika atzīmēts, ka būtiski ir strādāt pie nosūtīšanas algoritmiem, nosūtījuma kvalitātes un ieviest papildu statistikas manipulāciju kodus, kā arī ir jāveicina ultrasonogrāfijas metodes ieviešana ģimenes ārstu praksēs un citās ārstu specialitātēs nevis kā atsevišķa specialitāte.
 

4. Mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā diferenciāldiagnostikas nolūkos specialitātes kompetences ietvaros
Noteikumu projekts paredz papildināt neatliekamās medicīnas ārsta, neonatologa,  anesteziologa, reanimatologa, internista, ģimenes (vispārējās prakses) ārsta, urologa, pediatra, geriatra, reimatologa, gastroenterologa, ķirurga, asinsvadu ķirurga,  bērnu ķirurga, bērnu reimatologa, bērnu pneimonologa un bērnu gastroenterologa specialitāšu aprakstus, tur ietverot mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos specialitātes kompetences ietvaros. Mērķēta ultrasonogrāfija (POCUS-point-of-care ultrasound), ir fokusēta uz šauru neatliekamu problēmu risinājumu.
Ņemot vērā, ka nepieciešams precīzi definēt mērķētās ultrasonogrāfijas ietvaru, saturu un detalizēti katrai no specialitātēm izstrādāt individualizētu, atšķirīgajām vajadzībām atbilstošu kompetenču saturu un apmācību programmu, vienlaikus Noteikumu projekts nosaka pakāpenisku mērķētās ultrasonogrāfijas ieviešanu, sākot ar prioritārām specialitātēm: neatliekamās medicīnas ārsta, anesteziologa, reanimatologa, ģimenes ārsta, internista, pediatra, urologa, neonatologa un geriatra specialitātes sākot ar 2025. gada 1. oktobri. 
Veselības ministrija ir lūgusi Latvijas Ultrasonogrāfistu asociāciju un Latvijas Radiologu asociāciju sadarbībā ar attiecīgo ārstu specialitātes profesionālo organizāciju un augstskolām definēt mērķētās ultrasonogrāfijas ietvaru, saturu un katrai no specialitātēm izstrādāt kompetenču saturu un mācību programmu.
Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar profesionālajām organizācijām ir uzsācis darbu pie valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma manipulācijas tarifa aprēķināšanas un ieviešanas.
Sertificēti speciālisti, kuri rezidentūras programmas ietvaros nav apguvuši teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā un, kuri vēlas apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā to varēs pagūt profesionālā tālākizglītības programmā, iegūstot profesionālās kvalifikācijas apliecību[1] (Noteikumu projekta 204.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 653.punktu). Tātad speciālistiem, kas šīs zināšanas un iemaņas būs ieguvuši rezidentūras programmas ietvaros, to apliecinās profesionālās augstākās izglītības diploms (rezidentūras diploms), kur iegūtā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, speciālistiem, kas šīs zināšanas un iemaņas būs ieguvuši profesionālās tālākizglītības programmas ietvaros tos apliecinās profesionālās kvalifikācijas apliecība.

Diskusijās par mērķēto ultrasonogrāfiju izteiktie priekšlikumi:
- Profesionālās asociācijas iesniedz argumentētus priekšlikumus, kuru specialitāšu rezidentūras programmās būtu iekļaujama mērķētā ultrasonogrāfija;
- Augstskolas sadarbībā ar profesionālajām asociācijām, sniedz argumentētus priekšlikumus par attiecīgām izmaiņām rezidentūras programmā un normatīvajā regulējumā, lai attīstītu mērķēto ultrasonogrāfiju noteiktās specialitātē, pie tam paredzot brīvprātības principu apgūt un pielietot šīs metodes;
- Profesionālās asociācijas sadarbībā ar veselības aprūpēs darba devēju organizācijām, Nacionālo veselības dienestu un Veselības inspekciju sniedz argumentētus priekšlikumus, kā nodrošināt apmācības, prakses regularitātes un nepārtrauktības principu, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti un izvērtēt pakalpojuma apmaksas kārību.
- Profesionālās asociācijas sadarbībā ar augstskolām iesniedz argumentētus priekšlikumus par mērķētās ultrasonogrāfijas apguvi jau sertificētiem ārstiem.

Profesionālo organizāciju priekšlikumi un viedokļi:
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 10.06.2021. vēstulē Nr.01.23.2/117 atzīmē "LĀB atbalsta ultrasonogrāfijas (USG) izmantošanas integrēšanu konkrētu specialitāšu kompetences apjomā, ko būtu ieteicams saukt par mērķēto USG (angliski Point-of-care ultrasound – POCUS). Par tās iekļaušanu kādas specialitātes rezidentūras programmā nepieciešams vienoties atsevišķi atbilstošās specialitātes profesionālajai asociācijai, Latvijas Radiologu asociācijai un  Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijai par konkrētas un specialitātes vajadzībām mērķētas programmas izveidi. Jebkurā gadījumā speciālistam ir jābūt tiesībām lietot mērķēto USG savā specialitātē, bet tas nevar būt pienākums visiem specialitātē sertificētajiem ārstiem. Atbalstu mērķētās USG iekļaušanai kompetencē jau ir izteikušas anesteziologu, reanimatologu, pediatru, neirologu, bērnu neirologu, neonatologu, bērnu ķirurgu, gastroenterologu, nefrologu, pneimonologu, urologu un bērnu nefrologu profesionālās asociācijas, kā arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Asinsvadu ķirurgiem, internistiem, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstiem un ginekologiem, dzemdību speciālistiem USG apmācība jau ir iekļauta rezidentūras programmās. Viedokli, ka mērķēto USG nav nepieciešams iekļaut rezidentūras programmās sniedza Latvijas Hematologu asociācija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija."

Latvijas Radiologu asociācija un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija 29.03.2021. vēstulē Nr.1/03/2021 skaidro, ka ultrasonogrāfija ir operatora atkarīga metode un atbilstoši EFSUMB (Eiropas Ultrasonogrāfijas biedrību federācijas) vadlīnijām, kvalitatīvai diagnostikai nepieciešama strukturēta izglītība zinoša speciālista uzraudzībā, ar standartiem atbilstošu prakses stundu skaitu, nepieciešama regulāra prakse vismaz vienu reizi nedēļā (pārtraukumi nedrīkst pārsniegt 3 mēnešus), ar apjomu 300-500 izmeklējumi gadā. Mērķēta ultrasonogrāfija (US), kas fokusēta uz šauru neatliekamu problēmu risinājumu, ir attīstāma. Katrai no specialitātēm šīs mērķētās problēmas ir atšķirīgas, tādēļ katra situācija jāvērtē un jāplāno individuāli. Piemēram, anesteziologs reanimatologs vairāk būs ieinteresēts centrālo asinsvadu punkcijas veikšanai US kontrolē, bet ģimenes ārsts – vēdera dobuma patoloģiju diagnostikā, traumatologs-ortopēds – muskuloskeletālā US invazīvu procedūru kontrolei, u.c. Vienlaikus iezīmē šādus risinājumus:
- katrai specialitātei mērķēta US jeb angliski POCUS (point-of-care ultrasound) ir ar savu saturu. Iniciatīvai un problēmu apzināšanai jānāk no šo specialitāšu asociācijām. Apmācību organizē un realizē Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija un Latvijas Radiologu asociācija - - ieteicama ieviešana stacionāra praksē noteiktu specialitāšu ārstiem noteiktu problēmu risināšanai. Piemērs – uzņemšanas ārsti BKUS, anesteziologi-reanimatologi u.c. apmācībā būtu jādod priekšroka gados jauniem speciālistiem.
Latvijas Radiologu asociācija 2019. gadā veica pilotprojektu POCUS apmācībā dažādu specialitāšu rezidentiem (krūškurvim, vēdera dobumam, kardioloģijai, asinsvadiem un FAST (Focused assessment with sonography in trauma) protokols, kopā 5 moduļu sistēma - 10 stundas lekciju, 20 stundas prakses 6 nedēļu laikā), no 30 dalībniekiem (4 anesteziologi reanimatologi, 7 internisti, 11 kardiologi un 8 neatliekamās medicīnas speciālisti) uz eksāmenu ieradās 10 cilvēki. Eksāmenu sekmīgi nokārtoja tikai 4 cilvēki, savukārt 2 nokārtoja tikai testu, bet praktisko daļu nē un četri nenokārtoja sekmīgi ne praksi, ne testu, pārējie 20 uz eksāmenu neieradās. Tika iztērēti resursi, laiks ar vāju rezultātu un pamatatziņa šāda – apmācībā vajadzētu iekļaut tikai tos ārstus, kas vēlas veikt US, nevis to ieviest kā sistēmu visiem, un noteikti ir jābūt dalībnieka līdzmaksājumam.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija 25.03.2021. vēstulē ir paudusi atbalstu ultrasonogrāfijas kā skrīninga metodes iekļaušanai ģimenes ārsta rezidentūras programmā. Ģimenes ārsts ultrasonogrāfiju veiktu tikai kā papildus izmeklējumu pie neskaidras diferenciāldiagnozes. Zināšanas un prasmes ultrasonogrāfijā atvieglotu ikdienas darbu ģimenes ārstam, mazāk noslogotu slimnīcu speciālistus un pacientiem uzlabotu pieejamību kvalitatīvam veselības aprūpes pakalpojumam. Ģimenes ārsts varētu precīzāk noteikt diagnozi un nekavējoties uzsākt piemērotāko ārstēšanu. Būtu iespējama precīzāka slimību diferenciāldiagnostika (nierakmeņi, žultsakmeņi, atlieku urīns ar vai bez sastrēguma nierēs, u.t.t.). Skrīniga rezultātā, konstatējot komplicētus saslimšanas gadījumus, pacients tiktu ātrāk nosūtīts pie nepieciešamā speciālista - radiologa, ķirurga, endokrinologa u.c. Iespēja savlaicīgi diagnosticēt pacienta slimības samazinātu komplikāciju rašanās riskus un iespējamo mirstību. Rīgas Stradiņa universitāte jau šobrīd veiksmīgi organizē mācību kursu sertificētiem ģimenes ārstiem mērķētas ultrosonogrāfijas veikšanā. 

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija 25.03.2021. vēstulē Nr.3 norāda, ka izvēlei apgūt skrīninga ultrasonogrāfijas metodi jāatstāj paša rezidenta/ jaunā speciālista ieskatos, kā izvēles kursu. Noteikumu projekta publiskās apspriedes ietvaros ir saņemts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (27.10.2023. Nr.65) viedoklis, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija kategoriski iebilst pret ģimenes medicīnas rezidentūras programmas papildināšanu ar mērķētās ultrasonogrāfiju. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija skaidro, ka ģimenes medicīnas rezidentūras programmas saturs ir plašs un blīvi piepildīts, ka nav iespējams uz citu apmācību rēķina iekļaut mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu, lai neciestu apmācība ģimenes ārsta prakses esošajās pamatkompetencēs. Vienlaikus Latvijas Ģimenes ārstu asociācija norāda, ka ģimenes ārsta specialitātes kompetence nav maināma, bet atbalsta iespēju mērķēto ultrasonogrāfiju apgūt kā izvēles kursu papildus vai vēlāk profesionālā tālākizglītības programmā. Pretējā gadījumā ir nepieciešams pagarināt rezidentūras ilgumu, ko neatbalsta vairākums Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas aptaujāto jauno ģimenes ārstu.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācija 06.05.2021. vēstulē Nr.02-06-120/2021 ir paudusi atbalstu mērķētas ultrasonogrāfijas metodes padziļinātas apgūšanas ieviešanai rezidentūras programmās un tikai atsevišķās specialitātēs (piemēram, anesteziologs reanimatologs, intensīvās terapijas un uzņemšanas struktūrvienību ārsti, neonatologi) un šis process būtu jāvirza uz atsevišķu prioritāro nozaru izvēli.

Atbilstoši Rīgas Stradiņa universitāte 01.11.2023. vēstulē Nr. 3-DPAD-6/548/2023 atbalsta jau iepriekš profesionālajā vidē apspriesto iespēju pārskatīt un paplašināt dažādu speciālistu kompetenci ultrasonogrāfijas izmeklējumu veikšanā. Rīgas Stradiņa universitāte ierosina nodrošināt arī konsekventu attiecīgo kompetenču iekļaušanu gan attiecīgās specialitātes kompetenču sadaļā, gan sekojoši – divos vai trijos pēdējos rezidentūras studiju gados apgūstamajās teorētiskajās zināšanās un praktiskajās iemaņās: internista, asinsvadu ķirurga, bērnu ķirurga, pediatra, neonatologa, bērnu kardiologa, bērnu reimatologa, bērnu pneimonologa, bērnu gastroenterologa, anesteziologa, reanimatologa, geriatra un kardiologa  specialitātē.

Ir saņemts Latvijas Neonatologu biedrības (29.10.2023.) ierosinājums papildināt neonatologa teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ar ultrasonogrāfiju un  Latvijas Urologu asociācijas (30.10.2023.) priekšlikums, papildināt urologa kompetenci ar  mērķēto ultrasonogrāfiju diferenciāldiagnostikas nolūkos.

Noteikumu projekta 23-TA-1868 publiskās apspriedes laikā Latvijas Radiologu asociācija (29.10.2023. vēstule Nr. 01/10-2023) izteica viedokli par paredzēto ģimenes ārstu, ķirurgu un neatliekamās medicīnas ārstu profesionālās darbības pienākumu un uzdevumu papildināšanu ar mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos. Latvijas Radiologu asociācija kopumā atbalsta virzību uz ģimenes ārstu (vispārējās aprūpes ārstu), ķirurgu un neatliekamās medicīnas ārstu ārstniecības kompetenču, teorētisko un praktisko zināšanu paplašināšanu, tajā skaitā Latvijā ieviešot arī mērķētas ultrasonogrāfijas metodi, kas fokusēta uz šauru neatliekamu problēmu risinājumu, taču uzskata pašreizējo noteikumu projekta atsevišķu punktu redakciju par sasteigtu un pietiekami neizvērtētu. Latvijas Radiologu asociācija akcentē, ka šobrīd mērķētās ultrasonogrāfijas metode ir tikai “jēdziens”, kas nav definēts un detalizēts nevienā normatīvā dokumentā, jo katrai specialitātei šī metode būtu veidojama ar savu atbilstošu saturu. Latvijas Radiologu asociācijas ieskatā ir nepieciešams turpināt diskusijas ar ģimenes ārstu, ķirurgu un neatliekamās medicīnas ārstu profesionālajām asociācijām, lai izstrādātu vajadzībām atbilstošas, iespējams vairāku līmeņu, programmas. Kā arī uzsver, ka šobrīd Noteikumu projektā definētajos termiņos nav iespējams rezidentūras ietvaros realizēt tik liela cilvēku skaita apmācību cilvēkresursu trūkuma dēļ, jo ir ierobežots atbilstošu apmācīttiesīgo ārstniecības personu skaits, kuru niecīgais atalgojums nav motivējošs nodrošināt tik apjomīgu mācību procesu.
Latvijas Radiologu asociācija uzskata, ka mērķētās ultrasonogrāfijas metode būtu jānosaka kā brīvās izvēles diagnostikas metode, kuru apgūtu tikai tās ārstniecības personas, kuras vēlas iegūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā, līdzīgi, kā tas ir ar “Vispārējās ultrasonogrāfijas” M33 metodi. Ņemot vērā mūsu šī brīža pieredzi, kas jau veidojusies, veicot visu internistu apmācību rezidentūras ietvaros “Vispārējā ultrasonogrāfijā”, Latvijas Radiologu asociācija uzskata, ka obligāta piespiedu apmācība nav pietiekami efektīva gan iepriekšminēto cilvēkresursu trūkuma, gan zemā atalgojuma, gan neieinteresētības un motivācijas trūkuma dēļ no pašu apmācāmo rezidentu puses. Vienlaikus atzīmē, ka jau šobrīd Latvijā ir liels skaits ārstniecības personu (radiologi, citu specialitāšu ārsti), kuri pilnā apjomā apguvuši Vispārējās ultrasonogrāfijas metodi, kā arī liels skaits radioloģijas rezidentu, kuri atbilstoši Eiropas prasībām šo metodi apgūst, taču iemesls ultrasonogrāfijas izmeklējumu pieejamības trūkumam pacientiem ir neadekvāti zemais atalgojums par valsts apmaksātajiem ultrasonogrāfijas pakalpojumiem. Ultrasonogrāfijas veicēju loka piespiedu vai lielā mērā mehāniska paplašināšana bez precīza definējuma par mācību programmas saturu, apmācības procesa organizēšanas un adekvāta finansējuma, ievērojami paaugstinās pacientu drošības, zemas pakalpojuma kvalitātes riskus, kā arī palielinās nevajadzīgu izmeklējumu skaitu pārējās diagnostikas metodēs. Latvijas Radiologu asociācija vērš uzmanību, ka, lai nodrošinātu visu ultrasonogrāfijas izmeklējumu (t.sk. arī mērķētās ultrasonogrāfijas) rezultātu caurspīdīgumu un kvalitātes kontroli, nepieciešama pilna izmeklējumu medicīniskās dokumentācijas un diagnostisko attēlu elektroniska pieejamība.

Latvijas Ārstu biedrība 18.12.2023. vēstulē Nr.01.23.2/207, kurā teikts "Daudz diskutēts un vērtēts tika jautājums par mērķētās ultrasonogrāfijas iekļaušanu vairāku specializēto ārstu kompetencē. LĀB arī ir saņēmusi Latvijas Radiologu asociācijas (turpmāk – LRA) 29.10.2023. vēstuli Nr. 01/10-2023, kurā lūgts nesasteigt mērķētās ultrasonogrāfijas ieviešanu, kamēr nav skaidri definēts, kas ir saprotams ar manipulāciju “mērķētā ultrasonogrāfija”. LĀB Sertifikācijas padome un LĀB valde, izskatot jautājumu par mērķētās ultrasonogrāfijas ieviešanu, atbalstīja LRA un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas viedokli, ka mērķētā ultrasonogrāfija nav iekļaujama ģimenes ārsta, ķirurga un neatliekamās medicīnas ārsta kompetencē. Arī LĀB ieskatā vispirms ir jābūt skaidrībai par to, kas tieši ir mērķētā ultrasonogrāfija. Ja tas medicīniski ir saprotams kādas specialitātes šaurām vajadzībām, piemēram, anesteziologiem, reanimatologiem pie noteiktu specifisku manipulāciju veikšanas, tad specialitātēm ar tik plašu kompetenci kā ģimenes ārsts, ķirurgs un neatliekamās medicīnas ārsts, nav saprotams, uz ko ir mērķēta ultrasonogrāfijas veikšana. LĀB neatbalsta virspusēju metodes apgūšanu, mērķētajai ultrasonogrāfijai nav jākļūst par nekvalitatīvi veiktu ultrasonogrāfiju. Ikvienam ģimenes ārstam, ķirurgam un neatliekamās medicīnas ārstam ir iespēja apgūt ārstniecisko un diagnostisko metodi M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija, apmācību izvēles programmā var realizēt arī paralēli rezidentūras programmai tiem rezidentiem, kuriem par to ir interese. LĀB vērš Veselības ministrijas uzmanību uz to, ka internista specialitātes apmācībā jau pašlaik ir iekļauta ultrasonogrāfija. Diemžēl, kā to norādīja profesionālo asociāciju pārstāvji, apmācību pieredze liecina, ka starp apmācāmajiem internistiem ir tikai daži, kuri vēlas un ir motivēti apgūt ultrasonogrāfijas metodi, bet liela daļa jauno kolēģu neplāno lietot šo metodi savā praksē.
            Paredzot kompetences paplašināšanu vairākās specialitātēs, ir jāņem vērā esošā pieredze ar apmācību internajā medicīnā. Tā kā ultrasonogrāfija ir izteikti operatora atkarīga metode, izmeklējumu kvalitātei ir izšķirīgi svarīgi, lai ārsts izmeklējumus veiktu regulāri, pretējā gadījumā ir augsts kļūdu risks gan hiperdiagnostikas, gan nepamanītu problēmu veidā. Pievienojas Latvijas Radiologu asociācijas viedoklim, ka ir nepieciešama dažādu specialitāšu kompetences paplašināšana, tajā skaitā Latvijā ieviešot arī mērķētas ultrasonogrāfijas metodi, kas fokusēta uz šauru neatliekamu problēmu risinājumu, tomēr tas darāms pakāpeniski un pārdomāti, atbilstoši pieejamiem cilvēkresursiem apmācībā un, skaidri definējot, ko nozīmē mērķēta ultrasonogrāfija. No RSU un profesionālo asociāciju priekšlikumos minēto specialitāšu skaita LĀB diskusijās atbalsts tika pausts vienīgi mērķētās ultrasonogrāfijas iekļaušanai anesteziologa, reanimatologa kompetencē."

Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija (LUSA) un Latvijas Radiologu asociācijas (LRA) 25.03.2024. vēstulē 01/03-2024 teikts: "LUSA un LRA atbalsta mērķētas ultrasonogrāfijas metodes, kas fokusēta uz šauru neatliekamu diagnostisku problēmu risinājumu, pakāpenisku ieviešanu Latvijā, par ko vairāku gadu garumā atkārtoti esam pauduši viedokli Veselības ministrijai, Nacionālam veselības dienestam, Latvijas Ārstu biedrībai, t.sk., arī tiesību akta projekta ID 23-TA-1868 publiskajā apspriešanā, taču iebilst tik straujai un apjomīgai vienmomenta izmaiņu ieviešanai.
Atbilstoši 21.03.2024. LUSA paplašinātās Valdes sēdes lēmumam izsakām savus iebildumus par noteikumu projekta esošajā redakcijā formulētiem papildinājumiem internista, ģimenes ārsta, ķirurga, asinsvadu ķirurga, urologa, bērnu ķirurga, pediatra, neonatologa, bērnu kardiologa, bērnu reimatologa, bērnu pneimonologa, bērnu gastroenterologa, anesteziologa, reanimatologa, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta, geriatra un kardiologa specialitāšu aprakstos, tur ietverot mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos šo specialitāšu kompetenču ietvaros.
Mēs atbalstām sekojošus risinājumus mērķētās ultrasonogrāfijas metodes ieviešanai Latvijā, un uzskatām, ka:
sākotnēji ir nepieciešams, pirmkārt, precīzi definēt mērķētās ultrasonogrāfijas metodes ietvaru, saturu un detalizēti katrai no specialitātēm izstrādāt individualizētu, atšķirīgajām vajadzībām atbilstošu kompetenču saturu un apmācību programmu. Šobrīd noteikumu projektā iekļautais formulējums “mērķētās ultrasonogrāfijas veikšana diferenciāldiagnostikas nolūkos profesionālo pienākumu un uzdevumu ietvaros” ir tikai “jēdziens” bez definējuma un detalizācijas. Šis jēdziens nav iekļauts arī nevienā citā Latvijas normatīvā dokumentā.
 ir nepieciešama pakāpeniska mērķētās ultrasonogrāfijas metodes ieviešana, sākot ar prioritārām specialitātēm, jo vienlaicīga metodes definēšana un apmācību programmu izstrādāšana 16 plašu kompetenču specialitātēm, kā arī tik liela cilvēku skaita apmācības realizēšana rezidentūras ietvaros nav iespējama. Lai mācību nolūkos nodrošinātu tik plašu dažādu patoloģiju spektru, apmācība ir jārealizē iesaistot pacientus, un izglītība vienlaicīgi kopīgi lielam skaitam un dažādām pielietojuma nozarēm nav efektīva, jo galvenokārt ir vērsta uz praktisko iemaņu apgūšanu. Jāatzīmē, ka jau šobrīd sonogrāfijas apmācībās ikdienā uz vienu pacientu nereti ir vairāk kā 3 apmācāmie rezidenti. Vēlamies vērst Jūsu uzmanību arī uz cilvēkresursu trūkumu, jo ir ierobežots atbilstošu apmācīttiesīgo ārstniecības personu skaits, kuru pārslodze un niecīgais atalgojums rezidentūras ietvaros nav motivējošs, lai nodrošinātu tik apjomīgu mācību procesu.
LUSA un LRA piedāvā kā mērķētās ultrasonogrāfijas ieviešanas prioritāti noteikt neatliekamo medicīnu – respektīvi neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu specialitāti, sākot ar 3. studiju gada rezidentiem, un neonatologus.
Rekomendācijas: Lai strukturētu augstākminēto apmācības procesa pakāpenisku norisi un rezidentu plūsmu, kā arī integrētu mērķēto ultrasonogrāfiju programmās, ieteikums būtu veidot pakāpeniski neilgas rotācijas rezidentūrā augstākminētajām specialitātēm, izvirzot prioritātes, ar mērķi sniegt priekšstatu par US pielietojumu, un piedāvājam realizēt padziļinātu mērķētas US apmācību ar jauna metodes sertifikāta iegūšanu atbilstošajā mērķētās ultrasonogrāfijas metodē pēc tālākizglītības kursiem - tiem, kuriem radusies padziļināta interese.
Lai nodrošinātu visu veikto mērķētās ultrasonogrāfijas izmeklējumu uzskaiti, rezultātu caurspīdīgumu un kvalitātes kontroles iespējamību, nepieciešams nodrošināt pilnu izmeklējumu medicīniskās dokumentācijas aizpildi (apraksta veikšana) un diagnostisko attēlu elektronisku pieejamību (digitāla arhivācija serveros ar nacionāla apjoma pieejamību).
Apsverama atsevišķa valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma manipulācijas koda ieviešana uzskaites nolūkos ar tarifu 0,00 EUR sadarbībā ar Nacionālo Veselības dienestu."

Latvijas Ārstu biedrība 27.03.2024. vēstulē sniedza šādu viedokli: "LĀB valde atbalsta LUSA un LRA viedokli jautājumā par to, ka ir nepieciešams skaidrāks definējums, kas tiek saprasts ar manipulāciju “mērķētā USG”. LĀB ieskatā, iespējams, tās var būt vadlīnijas, kurās būtu ietverts manipulāciju saraksts un apraksts katrai specialitātei. LĀB valde daļēji atbalsta LUSA un LRA viedokli jautājumā par mērķētās USG pakāpenisku ieviešanu, proti, pakāpeniskumu būtu nepieciešams ievērot specialitātēm ar ļoti plašu kompetenci (piemēram, ģimenes ārstiem, internistiem, pediatriem, geriatriem),
attiecībā uz kurām ir īpaši neskaidri, kas tieši tiek saprasts ar manipulāciju “mērķētā USG”. Izņēmums varētu būt neatliekamās medicīnas specialitāte, kā to savā vēstulē ir norādījušas LUSA un LRA. LĀB valde neatbalsta priekšlikumu par nulles tarifa ieviešanu attiecībā uz mērķēto USG. Noteikumu projekta anotācijā pamatoti ir norādīts, ka šīm manipulācijām obligāti nosakāmi tarifi. Manipulāciju veikšana pašsaprotami rada izmaksas, gan aparatūras izmaksas (iegādes un amortizācijas), gan papildu aprīkojuma izmaksas, piemēram, vienreiz lietojamās USG adatas."

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija 25.03.2024. vēstulē Nr.20 raksta: "Veselības ministrija anotācijā ir iekļāvusi profesionālo organizāciju viedokļus, kuri atspoguļo virkni problēmu un būtisku šķēršļu, kuri nav atrisināmi īsā laikā (tai skaitā apmācītāju trūkums), lai tuvāko gadu laikā būtu jēgpilni un lietderīgi iekļaut mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos ģimenes ārsta rezidentūras programmā un praksē. Veselības ministrija nav ņēmusi vērā situāciju primārā veselības aprūpē ar trūkstošiem mediķu cilvēkresursiem, ģimenes medicīnas rezidentu skaita samazināšanos 2023. gadā (neaizpildot 1/3 plānoto rezidentūras vietu, kas bija pirmo reiz), prakses darbībai piemērotu telpu trūkumu, optimālās prakses ieviešana ar noteiktu pacientu skaitu un slodzes sadalījumu - attiecīgi virkne prioritāri risināmi, laika un resursu ietilpīgi jautājumi, lai uzlabotu primārās veselības aprūpes kopējo pieejamību un kvalitāti, kas ir daudz būtiskāk. Pretēji anotācijas sākumā norādītajam (1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi), ka zināšanas un prasmes ultrasonogrāfijā atvieglotu ikdienas darbu ģimenes ārstam, maz[ā]k noslogotu slimnīcu speciālistus un pacientiem uzlabotu pieejamību kvalitatīvam veselības aprūpes pakalpojumam, turpat vēlāk ir norādīti argumenti, kuri liecina, ka pieejamība un kvalitāte tieši pretēji – varētu tikt apdraudēta. Nav ņemts vērā Latvijas Ārstu biedrības organizētajās diskusijās konstatētais par internistu apmācību pieredzi - zemu motivāciju pielietot praksē, ne par izmeklējumu kvalitāti - augsts kļūdu risks gan hiperdiagnostikas, gan nepamanītu problēmu veidā, un ka no RSU un profesionālo asociāciju priekšlikumos minēto specialitāšu skaita LĀB diskusijās atbalsts tika pausts vienīgi mērķētās ultrasonogrāfijas iekļaušanai anesteziologa, reanimatologa kompetencē. Jau iepriekš LĢĀA ir norādījusi, ka ģimenes medicīnas rezidentūras programmas saturs ir plašs un blīvi piepildīts, ka nav iespējams uz citu apmācību rēķina iekļaut mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu, lai neciestu apmācība ģimenes ārsta prakses esošajās pamatkompetencēs. LĢĀA atbalsta iespēju mērķēto ultrasonogrāfiju apgūt kā izvēles kursu papildus vai vēlāk profesionālā tālākizglītības programmā. LĢĀA atkārtoti kategoriski iebilst mērķētās ultrasonogrāfijas iekļaušanai ģimenes ārstu rezidentūrā un lūdz izslēgt Noteikumu projekta 110. punktu, kā arī attiecīgi no 666.punkta. Papildus LĢĀA lūdz labot kļūdu Noteikumu anotācijā un publiskās apspriešanas dokumentos, kur nepareizi norādīts, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija savā ierosinājumā norāda, ka pieredze nav noteicošais. Tieši pretēji, LĢĀA nostāja vienmēr ir bijusi, ka, lai veiktu apmācību praksēs, ir nepieciešama vismaz 5 gadu darba pieredze ģimenes ārsta specialitātē jeb to var veikt tikai pēc pirmās resertifikācijas. LĢĀA 2023. gada 27. oktobra atzinumā Nr.64 par iebildumu un priekšlikumu likumprojektam "Grozījumi Ārstniecības likumā" (268/Lp14) trešajam lasījumam skaidri norāda: “LĢĀA kategoriski iebilst pret ģimenes ārstu tiesībām veikt ģimenes medicīnas rezidentu apmācību ārstniecības iestādēs bez vismaz 5 gadu darba stāža pēc specialitātes sertifikāta iegūšanas jeb pirmās resertifikācijas. Ģimenes ārstam ir kritiski svarīgi pieredzēt savā praksē plaša spektra gadījumus, arī retus, grūtus gadījumus, lai rezidentam sniegtu iespējami plašāku, praksē un pieredzē balstītu apmācību.” Uzsvērta ir gan pietiekami ilga minimālā darba pieredze, gan citi aspekti, kas ir vienlīdz svarīgi."

Veselības ministrija pilnībā atbalsta pakāpenisku mērķētās ultrasonogrāfijas ieviešanu, sākot ar prioritārām specialitātēm, kā arī piekrītam, ka ir nepieciešams precīzi definēt mērķētās ultrasonogrāfijas ietvaru, saturu un detalizēti katrai no specialitātēm izstrādāt individualizētu, atšķirīgajām vajadzībām atbilstošu kompetenču saturu un apmācību programmu.
Līdz ar to Veselības ministrija ir lūgusi LUSA, LRA sadarbībā ar attiecīgo ārstu specialitātes profesionālo organizāciju un augstskolām definēt mērķētās ultrasonogrāfijas ietvaru, saturu un katrai no specialitātēm izstrādāt kompetenču saturu un mācību programmu.

Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (18.06.2024. vēstule Nr.6) sniedza šādu viedokli: "Noteikumu projektā plānots ģimenes ārstu rezidentūru papildināt ar mērķētās ultrasonogrāfijas apgūšanu, ietverot mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos specialitātes kompetences ietvaros. Apmācību uzsākšanas laiks noteikts ar 2025. gada 1. oktobri prioritāri, pirms ir izpildīts Veselības ministrijas lūgtais - Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijai un Latvijas Radiologu asociācijai sadarbībā ar attiecīgo ārstu specialitātes profesionālo organizācijām un augstskolām definēt mērķētās ultrasonogrāfijas ietvaru, saturu un katrai no specialitātēm izstrādāt kompetenču saturu un mācību programmu. LĢĀA aicina atteikties no sasteigta plāna virzīt izmaiņas ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kompetencē pirms nav atrisināti prioritāri risināmi jautājumi un ir skaidrība un vienošanās ar LĢĀA par pārdomātu un jēgpilnu apmācību uzsākšanas plānu un laiku. Pēc definētās mērķētās ultrasonogrāfijas saskaņotā mācību ilguma un apjoma, iesakām vispirms realizēt pilotprojektu, pēc tam izvērtēt rezultātus. Atbilstoši tiem aprēķināt nepieciešamos resursus un lemt par iespējām iekļaut visiem ģimenes medicīnas rezidentūras programmā. Jau šobrīd ultrasonogrāfiju var apgūt tālākizglītības kursos Latvijā, mērķēto ultrasonogrāfiju ārpus Latvijas, un arī turpmāk varēs apgūt tālākizglītības ietvaros.
LĢĀA strikti turpina iebilst iepriekš noteiktam mērķētās ultrasonogrāfijas iekļaušanas ģimenes ārstu rezidentūrā datumam pirms risinājumu atrašanas, tāpēc LĢĀA aicina izslēgt Noteikumu projekta 112. punktu, kā arī attiecīgi no 650., 651.punkta.". 
 
Kā arī ir saņemts Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija (LUSA) un Latvijas Radiologu asociācijas (LRA) šāds viedoklis (18.06.2024. vēstule Nr.01/06-2024): "Atbilstoši precizētai noteikumu projekta redakcijai mērķētas ultrasonogrāfijas ieviešanā no 1.10.2025. par prioritārām tiek noteiktas neatliekamās medicīnas ārsta, anesteziologa, reanimatologa, ģimenes ārsta, internista, pediatra, urologa, neonatologa un geriatra specialitātes. Vēlamies uzsvērt, ka LUSA un LRA jau savā 25.03.2024. iebildumu vēstulē nr. 01/03-2023 lūdza ievērot pakāpeniskumu mērķētās ultrasonogrāfijas metodes ieviešanā un kā prioritāras noteikt neatliekamās medicīnas specialitātes – neatliekamās palīdzības ārstus, neonatologus, anesteziologus, reanimatologus. Sadarbībā ar profesionālajām asociācijām un augstskolām katrai no specialitātēm nepieciešams detalizēti noteikt metodes ietvaru, saturu un jāstrādā pie individualizēta, atšķirīgajām vajadzībām atbilstoša kompetenču satura un apmācību programmas, pakāpeniskumu īpaši būtu nepieciešams ievērot specialitātēm ar ļoti plašu kompetenci - ģimenes ārstiem, internistiem, pediatriem, geriatriem. Vēlamies uzsvērt, ka līdzīgu uzskatu pauž arī Latvijas Ārstu biedrība. Lai veiktu tik plašu apmācību un mācību nolūkos nodrošinātu dažādu patoloģiju spektru, tā ir jārealizē klīniskās universitāšu slimnīcās, iesaistot pacientus, un vienlaicīga izglītība lielam skaitam dažādu specialitāšu rezidentiem ar atšķirīgām programmām nav efektīva, jo galvenokārt ir vērsta uz praktisko iemaņu apgūšanu. Jāatzīmē, ka jau šobrīd sonogrāfijas apmācībās ikdienā uz vienu pacientu nereti ir vairāk kā 3 apmācāmie rezidenti. Vēlamies vērst Jūsu uzmanību arī uz cilvēkresursu un finansējuma trūkumu šādai apmācībai, jo ir ierobežots atbilstošu apmācīttiesīgo ārstniecības personu skaits, kuru pārslodze un niecīgais atalgojums rezidentūras ietvaros kā pedagogiem nav motivējošs, lai nodrošinātu tik apjomīgu mācību procesu. Lūdzam MK noteikumu 650. punktu izteikt sekojošā redakcijā: “Šo noteikumu 2.22., 2.34., 2.55. apakšnodaļā minētajās specialitātēs teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apmācība mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā tiek uzsākta 2025. gada 1. oktobrī. Šo noteikumu 2.2., 2.8., 2.14., 2.21., 2.59. apakšnodaļā minētajās specialitātēs teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apmācība mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā tiek uzsākta 2026. gada 1. oktobrī, 2.7., 2.9., 2.13., 2.16., 2.24., 2.25., 2.26., 2.29. un 2.63. apakšnodaļā minētajās specialitātēs - 2027. gada 1. oktobrī.”
Aicinām vienoties par mērķētās ultrasonogrāfijas definīciju, tās ietvaru starp profesionālām asociācijām un radioloģijas un ultrasonogrāfijas speciālistiem (LUSA un LRA), līdz ar to pašreizējā redakcijā MK noteikumos iekļautie priekšlikumi uzskatāmi par sasteigtiem.
Informējam, ka LUSA un LRA neatbalsta izmeklējuma tarifa noteikšanu mērķētās ultrasonogrāfijas manipulācijai no valsts budžeta līdzekļiem, jo tā ir pacienta objektīvās izvērtēšanas sastāvdaļa klīnisko lēmumu pieņemšanai un nav salīdzināma ar diagnostisko ultrasonogrāfiju, kuras neadekvāti zemie tarifi, neskatoties uz vairākkārt veiktajiem pārrēķiniem tā arī nav ne skatīti, ne mainīti daudzu gadu garumā un ir sekmējuši šīs izmeklēšanas metodes pāreju pārsvarā maksas pakalpojumu klāstā. Izvērtējot Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas priekšlikumu par iespēju mērķēto ultrasonogrāfiju apgūt kā izvēles kursu vai profesionālā tālākizglītības programmā, LUSA un LRA piedāvā ģimenes ārstu rezidentūras apmācībā iekļaut Radioloģijas apmācības ciklu 1 mēneša garumā, no šī perioda 2 nedēļas veltot mērķētai ultrasonogrāfijai. Ja rezidentam/ģimenes ārstam ir padziļināta interese par šo metodi, tad to iespējams apgūt tālākizglītības kursa formātā."

Latvijas Ārstu biedrības viedoklis (14.06.2024.): "Mērķēto ultrasonogrāfiju no 2025. gada apgūs ģimenes ārsti, anesteziologi, reanimatologi un ļoti daudzi citu specialitāšu ārsti. Šīs metodes apgūšanai ir nepieciešami vairāki mēneši, kuri nav paredzēti esošajās rezidentūras programmās, līdz ar to, ir jādomā par rezidentūras laika pagarināšanu tām specialitātēm, kurās ir paredzēta šis metodes apmācība."

Ņemot vērā  Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (18.06.2024.),  Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas un Latvijas Radiologu asociācijas (18.06.2024.) un Latvijas Ārstu biedrības (14.06.2024.) viedokļus atsakāmies no sasteigta plāna virzīt izmaiņas ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kompetencē pirms nav atrisināti prioritāri risināmi jautājumi un vienošanās ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju par pārdomātu un jēgpilnu apmācību uzsākšanas plānu un laiku. Līdz ar to Noteikumu projekta noslēguma jautājumos tiek noteikts, ka ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātē teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apmācība mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā tiek uzsākta 2026.gada 1.oktobrī. Tiek noteikts divu gadu periods, lai atrisinātu jautājumus, ko iezīmē Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.

Teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apmācība mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā:
1) neatliekamās medicīnas ārsta, neonatologa un anesteziologa, reanimatologa specialitātē no 01.10.2025.,
2) internista, ģimenes (vispārējās prakses) ārsta, urologa, pediatra un geriatra specialitātē no 01.10.2026.,
3) reimatologa, gastroenterologa, ķirurga, asinsvadu ķirurga,  bērnu ķirurga, bērnu reimatologa, bērnu pneimonologa un bērnu gastroenterologa specialitātē no 01.10.2027.

Apmācību ieviešanā un nodrošināšanā papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.

Diskusijās iezīmētās problēmas, kas nepieciešams risināt ārpus šī Noteikumu projekta tvēruma:
 - hiperdiagnostika - papildu tālāki izmeklējumi ar lieku jonizējošā starojuma ekspozīciju pacientam, medicīnas personālam un izdevumi gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan pacienta līdzmaksājums, gan lieka slodze ģimenes ārstam nosūtījuma veidošanā, ko sekmē kompetences trūkums interpretācijā;
- hipodiagnostika – ielaistas slimības ar visiem zināmām sekām (pacients var tikt netieši maldināts, uzskatot, ka US izmeklējums viņam jau ir veikts);
- pakalpojuma apmaksa  ģimenes ārstiem – tā kā pilnīgi visi pašlaik sertificētie ģimenes ārsti visdrīzāk neapgūs šo profesionālo tālākizglītības programmu un nesniegs ultrasonogrāfijas pakalpojumus, tad šī pakalpojuma sniegšanas izmaksas, tai skaitā ultrasonogrāfijas iekārtas izmaksas, nebūtu pamatoti ietvert kapitācijas naudas maksājumā un visdrīzāk būtu jāveido jauna piemaksas manipulācija. Nacionālais veselības dienests informē, ka, papildinot ģimenes ārstu profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus ar jauniem pakalpojumiem, nepieciešams paredzēt papildu finansējumu šo pakalpojumu apmaksai (Nacionālais veselības dienests (30.10.2023. vēstule Nr. 16-7/17413/2023)).

[1] Profesionālās izglītības likuma 6. panta 10.daļa
 

5. Veselības ministrija ir saņēmusi ārstniecības personu profesionālo organizāciju priekšlikumus:
5.1. Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) 30.11.2021. vēstuli Nr. 02-06-280/2021 priekšlikumu Noteikumos Nr.268 skaidri definēt, ka bērnu mikroķirurģija ir neatņemama bērnu ķirurga kompetence. BKUS jau šobrīd sniedz pakalpojumus bērnu mikroķirurģijas nozarē un apkalpo pacientus ar iedzimtām augšējās ekstremitātes deformācijām, veic mikrovaskulāru lēveru, t.sk. apasiņotu kaulu transplantāciju un pārējos gadījumos, papildinot un/vai nobeidzot līdz galīgam atrisinājumam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pakalpojumus, vai arī, primāri uzņemot pacientu ar smagiem rokas un ekstremitāšu ievainojumiem (catastrophic hand, amputācijas, traumatiski vai paredzami audu defekti, kompromitēta asinsrite traumu gadījumos), politrauma, apdegumi un to sekas, vaļēji garo stobra kaulu lūzumi, kur nepieciešamas vai paredzamas komplicētas audu pārstādīšanas. Speciālistiem, kas strādā ar bērnu kontingentu nepieciešama izglītība bērnu ķirurģijā.

5.2. Valsts asinsdonoru centrs  ir veicis normatīvā regulējuma, medicīnisko tehnoloģiju,  kā arī Asins dienesta saistošo vadlīniju analīzi un izstrādājis priekšlikumus ārsta papildspecialitātes “Transfuziologs” precizēšanai.

5.3. Latvijas Traumatologu ortopēdu asociācijas priekšlikums par mikroķirurģisku manipulāciju pielietošanu ārsta traumatologa ortopēda specialitātē.

5.4. Latvijas invazīvās pneimonoloģijas un respiratorās medicīnas asociācijas (29.10.2023.) priekšlikumi izmaiņām pneimonologa kompetencē.

5.5. Veselības ministrijas galvenās speciālista laboratorajā diagnostikā (30.10.2023.) priekšlikums veikt izmaiņas laboratorijas ārsta kompetences aprakstā.

5.6. SIA “Centrālā laboratorija” priekšlikums (19.10.2023.) papildināt patologa kompetenci ar citoloģiskās izmeklēšanas veikšanu. Pašlaik šķidruma citoloģijas izmeklējumus var veikt patologs pēc papildu apmācībām šķidruma citoloģijā.

5. Noteikumu projektā ietvertās izmaiņas atbilstoši saņemtajiem ārstniecības personu profesionālo organizāciju ierosinājumiem:
5.1. Ir papildināta bērnu ķirurga specialitāte  ar ierakstu, ka ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīnikā arī bērnu mikroķirurģijā.

5.2. Precizēta transfuziologa specialtāte atbilstoši Valsts asisndonoru centra priekšlikumam (VADC 23.10.2023. vēstule Nr. 1-10.4/69). Latvijas Ārstu biedrībai nav iebildumu pret piedāvātajiem grozījumiem transfuziologa specialitātē (13.02.2024. vēstule Nr.01.23.2/19).

5.3. Traumatologs, ortopēds rezidentūras laikā apgūs teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas arī mikroķirurģijā. Veselības ministrijā tika saņemts Plastikas Ķirurgu Asociācijas (29.11.2023. vēstule Nr.25) viedoklis par Latvijas Traumatologu Ortopēdu asociācijas priekšlikumu. Plastikas Ķirurgu Asociācija sniedza skaidrojumu, ka "mikroķirurģija nav specialitāte, bet metode, kurā lieto optisko palielinājumu operāciju veikšanai. Plastikas Ķirurgu Asociācija neiebilst, ka tiek iekļauts vārds “mikroķirurģijā”, ar noteikumu, ja traumatologiem, ortopēdiem rezidentūras programmā tiek iekļauta līdzvērtīga apmācība, kā tas ir plastikas ķirurga specialitātē, tātad 44 nedēļas. Nodrošinot šādu intensīvu apmācību, Plastikas ķirurgu asociācijai nebūtu nekāda iemesla iebilst, ka traumatologiem, ortopēdiem ar līdzvērtīgām zināšanām un pieredzi veic manipulācijas, kā arī tiek atbilstoši apmaksātas Nacionālā veselības dienesta tarifos. Ja apmācība laika un satura ziņā nav līdzvērtīga, tad Plastikas ķirurgu asociācija iebilst pret kvalitātes standarta pazemināšanu, jo tādā veidā būtiski tiek negatīvi ietekmēts ārstēšanas rezultāts." 
Latvijas Ārstu biedrība 13.02.2024. vēstulē Nr.01.23.2/18 norāda, ka "Jautājums par traumatologa, ortopēda darbību mikroķirurģijas nozarē tika aktualizēts 2021. gada pavasarī, kad LĀB pēc NVD lūguma veica izpēti un aptauju profesionālajās asociācijās un Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) par traumatologa, ortopēda kompetenci mikroķirurģijā. No RSU, Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas, Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas un Latvijas Rokas un mikroķirurģijas asociācijas saņemtie skaidrojumi apstiprināja normatīvo aktu izpētes rezultātā izdarīto secinājumu, ka mikroķirurģiskās tehnikas ārstnieciskajā darbā ir tiesīgi pielietot plastikas ķirurgi un rokas ķirurgi, bet ne citu specialitāšu ārsti." LĀB norāda, ka kopš 2021. gada pavasara būtisku izmaiņu šajā jomā nav bijis, un attiecīgi LĀB viedoklis šajā jautājumā nav mainījies. LĀB atzīmē, ka "ir notikušas dažas atsevišķas diskusijas, kurās Asociācija izteica vēlmi veidot atsevišķu ārstniecisko un diagnostisko metodi mikroķirurģijā traumatologiem, ko LĀB principā atbalstīja, un tika norunāts, ka Asociācija iesniegs metodes aprakstu atbilstoši noteiktam formātam un pamatojumu metodes veidošanai. Pagaidām vēl metodes aprakstu un pamatojumu LĀB no Asociācijas nav saņēmusi, tomēr LĀB izprot, ka šādu dokumentu izstrāde var prasīt ilgāku laiku." LĀB uzsver "kompetences papildināšana traumatologa, ortopēda specialitātei varētu notikt tikai tad, ja augstskolām, kuras realizē atbilstošo rezidentūras programmu, ir iespējams nodrošināt nepieciešamo apmācību, kas mikroķirurģijā varētu būt tuva rokas ķirurga papildspecialitātes apmācības ilgumam, t.i. traumatologa, ortopēda rezidentūra būtu jāpagarina par vienu gadu. LĀB ieskatā tas nebūtu lietderīgi, jo ne visi traumatologi, ortopēdi strādā, pielietojot mikroķirurģijas manipulācijas."

Veselības ministrija lūdza Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes viedokli par Latvijas Traumatologu ortopēdu asociācijas priekšlikumu attiecībā par specialitātes “Traumatologs, ortopēds ” rezidentu apmācību. Saņemtie viedokļi:
Latvijas Universitāte 19.12.2023. vēstulē Nr. 56-7/474 raksta "Latvijas Universitāte realizē studiju programmu “Traumatoloģija un ortopēdija”, kas atkārtoti akreditēta ar 2023. gada 1. janvāri uz 6 gadiem, un kurā ir iekļauti kursi “Mikroķiruģija un plastiskā ķirurģija”, “Kaulu un locītavu strutainā ķirurģija” un “Ortopēdiskā onkoloģija”, kuros,  atbilstoša līmeņa ārstniecības iestādēs, tiek apgūtas nepieciešamās mikroķiruģiskās manipulācijas kas vēlāk nepieciešamas traumatologa ortopēda darbā, tāpēc uzskatām, ka Traumatologu ortopēdu asociācijas ierosinātie grozījumi augstākminētajos Ministru kabineta noteikumos[*] ir atbalstāmi."
* Latvijas Universitāte saņēma Veselības ministrijas 23.11.2023 Nr.01-08/2560 vēstuli ar lūgumu izskatīt un sniegt viedokli par  Latvijas Traumatologu ortopēdu asociācijas 22.11.2023 vēstuli Nr. 21 par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 24. gada noteikumos Nr. 268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”(23-TA-1868), kurā rosināts papildināt apakšpunktus 136.2 un 137. iekļaujot tajos mikroķirurģiju.
Rīgas Stradiņa universitāte 22.12.2023. vēstulē Nr.Nr. 01-08/5260 raksta "RSU konceptuāli neiebilst ieteikumiem par grozījumiem ministru kabineta  noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu". Tomēr vēlmies uzsvērt, ka jautājums par kompetenču noteikšanu ir jālemj savstarpēji vienojoties attiecīgo medicīnas specialistu profesionālajām asociācijām."

5.4. Precizēts pneimonologa specialitātes apraksts. Latvijas invazīvās pneimonoloģijas un respiratorās medicīnas asociācija akcentē, ka pēdējā desmitgadē pneimonologa ārstēto slimību un izmantoto metožu klāsts ir mainījies, kā to atspoguļo arī starptautisko profesionālo organizāciju, piemēram, European Respiratory Society izdotie standarti Eiropas līmeņa kvalifikācijas iegūšanai un vadlīnijas pneimonologu klīniskajam darbam. Īpaši pneimonologa darbības mainību iezīmēja Covid-19 pandēmija, kuras laikā pneimonologi aktīvi iesaistījās intensīvās terapijas nodrošināšanā pacientiem ar akūtu elpošanas nepietiekamību. Rezultātā ir nostiprinājusies pneimonologu kompetence šajā jomā, tāpat arī pēc pandēmijas beigām ir saglabājies pieprasījums pēc pneimonologa līdzdalības šādu pacientu ārstēšanā. Pneimonologa profesionālie uzdevumi ietver arī hroniskas elpošanas nepietiekamības ārstēšanu, tostarp ilgstošas skābekļa terapijas nepieciešamības izvērtēšanu un nozīmēšanu, kā to šobrīd paredz Ministru kabineta 21.12.2021. noteikumi Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”. Tāpat par daļu pneimonologa darba ir kļuvusi ne tikai miega apnojas, bet arī dažādu citu elpošanas traucējumu miegā diagnostika un ārstēšana, tostarp, hroniskas mākslīgās plaušu ventilācijas nozīmēšana. Pneimonologi šodien nodarbojas ar tādu slimību un to komplikāciju diagnostiku, terapiju un profilaksi, kuru plašāka terapija noteikumu līdzšinējās redakcijas tapšanas laikā nebija iespējama un kuru sastopamībā nākotnē ir sagaidāms pieaugums. 
Vienlaikus Latvijas Ārstu biedrība (13.02.2024. vēstule Nr.01.23.2/19) atzīmē, ka jautājums par pneimonologu kompetences izmaiņu priekšlikumu pašlaik vēl tiek apspriests profesionālajās asociācijās. Priekšlikuma iesniedzēja Latvijas invazīvās pneimonoloģijas un respiratorās medicīnas asociācija ir tikai viena no vairākām profesionālajām biedrībām pneimonoloģijas jomā.

5.5. Noteikumu projektā precizēts laboratorijas ārsta specialitātes apraksts atbilstoši Veselības ministrijas galvenā speciālista laboratorajā diagnostikā ieteikumam. Latvijas Ārstu biedrībai (13.02.2024. vēstule Nr.01.23.2/19) nav iebildumu pret grozījumiem laboratorijas ārsta specialitātē.

5.6. Nav atbalstīts SIA “Centrālā laboratorija” priekšlikums (19.10.2023.) papildināt patologa kompetenci ar citoloģiskās izmeklēšanas veikšanu. Latvijas Patologu asociācija (07.12.2023.)  un Latvijas Ārstu biedrība (13.02.2024. vēstule Nr.01.23.2/19) norāda, ka patologiem jau pašlaik ir ļoti plaša kompetence, un trūkst speciālistu patologa kompetences tiešo pienākumu veikšanai. Latvijas Patologu asociācija norādīja, ka izmeklējumiem citoloģijā ir nepieciešama samērā liela apjoma apmācība un asociācija neredz iespēju to nodrošināt esošās rezidentūras programmas ietvaros. Latvijas Patologu asociācija skaidro, ka veikt citoloģijas izmeklējumus pašlaik ir laboratorijas ārstu kompetencē.

6.1. Atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumam, iesaistot Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, ārstniecības iestādes ir notikušas diskusijas par nepieciešamību noteikt otrā cikla profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas sestā studiju gada studējošo (ārsta grāda iegūšanai) kompetenci, lai  kopā ar ārstu piedalītos ārstniecības procesā un veiktu noteiktas manipulācijas. 

6.2. Saskaņā ar 2023. gada 6. decembra likums "Grozījumi Ārstniecības likumā" ir atcelta prasību par vismaz piecu gadu darba stāžu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ārstam, kurš veic rezidentu apmācību ārstniecības iestādē. Ārstniecības likuma 33.panta 2¹ daļa nosaka, ka rezidentu apmācību ārstniecības iestādē saskaņā ar medicīnā akreditētām rezidentūras izglītības programmām ir tiesības veikt ikvienam pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētam ārstam.

6.3. Noteikumu projekta (23-TA-1868) publiskās apspriedes laikā ir saņemts zvērināta advokāta Ronalda Rožkalna aicinājums precizēt lietoto jēdzienu "tiešā uzraudzība". 
kā arī jēdzienu "vadība". Kā arī zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Solvita Olsena aicina noteikt to personu, kuras īsteno ārstniecības personu izglītības pasākumus, arī prasmju iegūšanā klīnikā, pienākumus un atbildību speciālistu apmācības procesā. (skat. publiskās apspriedes viedokļu apkopojumu). Noteikumu projektā ir nepieciešams noteikt pēdējo gadu rezidentu lomu un kompetenci veselības aprūpes  pakalpojumu nodrošināšanā (Veselības ministrijas Informatīvais ziņojuma par izmaiņām slimnīcu tīklā (23-TA-1886) VI nodaļas 4.punkts).

6.4. Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemts Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikums Noteikumu projektā definēt simulēto mācību vidi un ietvert to ārsta zināšanu, prasmju un kompetenču apguvē.

6. Definēta pēdējā studiju gadā (ārsta grāda iegūšanai - sestā gada studējošo, zobārsta kvalifikācijas iegūšanai - piektā studiju gada) studējošo profesionālā darbība praktisko apmācību ietvaros, skaidrots jēdziens "uzraudzība", "vadība" un "simulētā vide", precizētas prasības ārstam, kas veic rezidentu apmācību ārstniecības iestādē un noteikta rezidentu loma un kompetence veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā
6.1. Atbilstoši Ārstniecības likuma 33.panta trešajā daļā noteiktajam studējošie, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, var piedalīties ārstniecībā. Noteikumu projektā ietvertā norma paskaidro Ārstniecības likumā ietverto, ka studējošie, kuri apgūst otrā cikla profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas (ārsta grāda iegūšanai un zobārsta kvalifikācijas iegūšanai), profesionālo darbību pēdējā studiju gadā praktisko apmācību ietvaros veic tāda ārsta vai zobārsta tiešā uzraudzībā, kurš ir sertificēts. Profesionālās darbības ietvaros studējošais asistē un sniedz atbalstu ārstam vai zobārstam pacientu aprūpē, praktisko manipulāciju veikšanā, medicīnas dokumentācijas aizpildīšanā un citās darbībās, kuras atbilst ārsta vai zobārsta kompetencei un kuras studējošais ārsta vai zobārsta tiešās uzraudzībā var nodrošināt atbilstošā kvalitātē. Vienlaikus tiek noteikts, ka iepriekš minētais neattiecas uz šādām kompetencēm: nāves iestāšanās konstatēšana, primārās diagnozes noteikšana un racionāla un mērķtiecīga izmeklēšanas plāna sastādīšana, diferenciāldiagnozes analīzes veikšana, medikamentozās terapijas blakņu izvērtēšana un darbības to novēršanai, sirds netiešās masāžas veikšana, neatliekamo reanimācijas pasākumu nodrošināšana vitālo funkciju nodrošināšanai dzīvībai bīstamās situācijās, cilvēka nāves objektīvās pazīmes, pacienta ārstniecības procesa plānošana individuāli un multiprofesionālas speciālistu komandas sastāvā.

6.2. Noteikumu projektā ir ietvertas tiesību normas, kas paskaidro Ārstniecības likuma 33.panta 2.¹ daļā ietvertās normas īstenošanu. Noteikumu projekta 23-TA-1868 publiskās apspriedes laikā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir lūgusi noteikt izņēmumu attiecībā par ģimenes (vispārējās prakses) ārstiem (skat. publiskās apspriedes viedokļu pārskatu). Veselības ministrija pirms likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" (22-TA-231, 268Lp/14) izskatīšanas Sociālo un darba lietu komisijā 21.11.2023. lūdza Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno Ārstu asociācijas,  Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes Rezidentūras attīstības programmas viedokļus. Saņemtie viedokļi liecina, ka Latvijas Ārstu biedrības (Sertifikācijas padome), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Jauno Ārstu asociācija un  Rīgas Stradiņa universitāte nepiekrīt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ierosinājumam, attiecīgi to atbalsta Latvijas Universitātes Rezidentūras attīstības programma. Veselības ministrija skaidro, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija savā ierosinājumā norāda, ka pieredze nav noteicošais.  (“Vēl vairāk – pēc Eiropas skolotāju akadēmijas ģimenes medicīnā (EURACT[1]) nostādnes – apmācīttiesīgiem ārstiem jābūt ne tikai darba pieredzei, bet arī apguvušiem speciālu apmācību un regulāri jāpapildina zināšanas apmācību jomā. Regulāra un mērķtiecīga pieredzes un zināšanu apmaiņa ir priekšnoteikums, lai celtu ģimenes ārstu darba kvalitāti arī Latvijā.”). Veselības ministrija piekrīt, ka ir nepieciešams strādāt pie tehniskajām un organizatoriskajām prasībām tām ģimenes ārstu praksēm, kuras  nodrošina rezidentu apmācību, lai nodrošinātu rezidentūras kvalitāti.  Atceļot prasību par 5 gadu stāžu tiks iesaistīti jaunie sertificētie ārsti, kuriem raksturīgs augsts atbildības līmenis, tikko apgūtas modernas studiju programmas zināšanas, prasmes un kompetences. Kā arī jāņem vērā pieejamo resursu un paaudžu nomaiņas nepieciešamības aspekti.

6.3. Noteikumu projektā ir ietverts jēdzienu “tieša uzraudzība” un “vadība” skaidrojums. Lai definētu jēdzienu, tika izskatīti European Union of Medical Specialists (UEMS) apstiprinātās ārstu speciālistu apmācību prasības[2]. Tiešā uzraudzība un vadība ir cieši saistīta ar rezidenta spēju apgūt konkrēto ārstniecisko darbību un to pielietot. Tas ir studiju programmā apgūto prasmju monitorings, kas vēlamā izteiksmē būtu vienotā sasaistē gan izglītības, gan ārstniecības iestādes un citas ieinteresētās puses, lai nodrošinātu sistemātisku profesionālo prasmju apguvi no studijām līdz mūžizglītībai.
Jēdziens “tieša uzraudzība” ir definēts ņemot vērā Ārstniecības likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto, ka medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā. Jēdziens “tieša uzraudzība” nozīmē, ka studējošais studiju programmā apgūst zināšanas, prasmes un kompetences klīniskā vidē, kur ārstniecības persona, nodrošina studējošā apmācību, strādājot kopā ar studējošo vai tam ir nekavējoties pieejama.  Tieša uzraudzība piemērojama līdz studiju programmā noteikto zināšanu, prasmju un kompetences apguvei lietošanas līmenī. Turklāt Ārstniecības likuma 33.panta trešās daļas pirmais teikums ir izmantots, lai definētu jēdzienu “vadība”.  Studiju programmā jau pielietošanas līmenī apgūtās un sekmīgi novērtētās zināšanas, prasmes un kompetences var pielietot klīniskā vidē, kur ārstniecības persona sniedz studējošajam profesionālo atbalstu un ir pieejama tiešām vai attālinātām konsultācijām. Vadība ietver regulāras konsultācijas, viedokļu un pieredzes apmaiņu utml., lai pilnveidotu studējošā prasmes, zināšanas un attieksmi klīniskās darbības laikā. 
Ārstniecības likuma 39.¹ pants un 43.² pants paredz noteikt, ka ārstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams var nodarbināt ārstu stažieri, kurš var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot ārstniecisko vai diagnostisko metodi, kurā ir pabeidzis rezidentūras programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēta speciālista vadībā. Kā arī ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, kurā ir pabeidzis zobārstniecības studiju programmu vai apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta zobārsta vadībā. Līdz ar to Noteikumu projektā ir ietverts jēdziena “vadība” skaidrojums attiecībā uz iepriekš minētajiem gadījumiem. Šajā gadījumā “vadība” nozīmē, ka sertificēts speciālists sniedz ārstam stažierim profesionālo atbalstu un ir pieejams tiešām vai attālinātām konsultācijām.  

Noteikumu projekts nosaka pēdējo gadu rezidentu (t.i.rezidents, kurš apgūst pamatspecialitāti sākot ar trešo studiju gadu un rezidents, kurš apgūst apakšspecialitāti vai papildspecialitāti) lomu un kompetenci veselības aprūpes  pakalpojumu nodrošināšanā. Rezidentūras programmas pēdējo gadu rezidentam var būt patstāvīgā darba apjoms specialitātē (kompetence veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā), proti, patstāvīgi var veikt rezidentūras programmā apgūtās un novērtētās kompetences, ko apliecina augstskola.

6.4. Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 9. panta trešā daļa nosaka, ka veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs medicīniskās izglītības klīniskās mācības īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs mācīt izglītojamos, bet praktiskās mācības — izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs mācīt izglītojamos. Prasmju (praktisko manipulāciju),  apguve tiek nodrošināta praktisko apmācību ietvaros, kas ietver arī apmācību simulāciju vidē un klīniskā vidē. Noteikumu projekts ir papildināts ar termina simulācijas vide skaidrojumu. Simulācija veselības aprūpes kontekstā ir metode, kas rada situāciju vai vidi, kas ļauj indivīdam izjust reāla veselības aprūpes notikuma attēlojumu, lai praktizētu, mācītos, novērtētu, pārbaudītu vai testētu, gūtu izpratni par sistēmām vai cilvēku darbībām [3]. Ārsta profesijas standarts apraksta ārsta kompetenci profesionāli pilnveidoties mūža garumā, izmantojot tikai pacientiem drošus un uz pacientu vērstas aprūpes paņēmienus, kā arī pēcdiploma medicīniskajā izglītībā pielietojamās tehnoloģijas [4]. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz, ka studējošiem, kuri apgūst medicīnas studiju programmu piektajā un sestajā studiju gadā, zobārstniecības studentiem - piektajā studiju gadā, gan praktisko apmācību ietvaros, gan ārpus tām (piemēram, vasaras brīvlaikā) ir kompetence asistēt un sniegt atbalstu ārstam vai zobārstam pacientu aprūpē, kas ietver arī praktisko manipulāciju veikšanu, apliecinot kādas prasmes (praktiskās manipulācijas), kādā līmenī izglītojamais ir apguvis medicīniskās izglītības programmas ietvaros. Lai nodrošinātu ārsta sagatavošanu ārstnieciskās darbības veikšanai izglītības iestāde nodrošina prasmju (praktiskās manipulācijas) apguvi un pilnveidi gan simulāciju vidē, gan klīniskā vidē. Kā arī Noteikumu projektā ir ietverti prasmju (praktiskās manipulācijas),  apguves līmeņus, kā arī minēti gadījumi, kādos prasmes (praktiskās manipulācijas) ir apgūstamas simulāciju vidē. 


[1] Latvijas ģimenes ārsti ir šīs organizācijas biedri, ir piedalījušies starptautiskās šīs organizācijas apmācībās, kā arī LĢĀA pārstāvis piedalās tās Padomes sēdēs.
[2] https://www.uems.eu/areas-of-expertise/postgraduate-training/european-standards-in-medical-training
[3] Society for Simulation in Healthcare, Healthcare Simulation Dictionary
[4] https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-116.pdf

7. Profesijai “Vecmāte” bija divi profesijas standarti: vecmātes profesijas standarts  (koledžas studiju programmai), kurš apstiprināts 2004. gada 17. septembrī, un galvenās vecmātes profesijas standarts  (profesionālā bakalaura studiju programmai, kas apstiprināts 2008. gada 22. oktobrī). Aktualizējot iepriekš minēto profesijas standartus tika pieņemts lēmums, ka vecmātes profesijā ir nepieciešams viens profesijas standarts, kas ietvertu visus vecmātes profesijai būtiskos profesionālās darbības pienākumus un pamatuzdevumus, saskaņojot tos ar vecmātes profesionālajām kompetencēm, tostarp apgūstamajām prasmēm un zināšanām, kas nodrošinātu veselības nozares un darba tirgus prasībām atbilstoša speciālista sagatavošanu, kā arī ievērojot Direktīvā 2005/36/EK[1] noteiktās prasības. Turklāt Pasaules Veselības Organizācija un Starptautiskā vecmāšu konfederācija (ICM) 2019. gadā publicēja darbības stratēģiju vecmāšu darba spēka uzlabošanai “Strengthening Quality Midwifery Education“, kurā definēja, kā noteicošo drošai mātes un bērna veselības aprūpei, vecmātes izglītību atbilstoši vecmātes izglītības ICM prasībām[2]. Līdz ar to profesijas standarta “Galvenā vecmāte” nosaukumā tika aizstāti vārdi “Galvenā vecmāte” ar vārdu “Vecmāte”, vienlaikus veicot profesijas standarta saturisku aktualizāciju. Profesijas standarts “Vecmāte” (6PKL) ir saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2023. gada 7. jūnija sēdē, protokols Nr. 3 un publicēts Valsts izglītības satura centra tīmekļa vietnē (https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-256.pdf). Vecmātes profesija ir apgūstama profesionālā bakalaura studiju programmā (šobrīd šādu programmu īsteno Rīgas Stradiņa universitāte). 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu; 40., 41., 42.pants, V. pielikuma 5.daļas 5.5.1. apakšpunkts.
Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32005L0036
[2] PVO, ICM, UNICEF, UNFPA, 2019. Strengthening Quality Midwifery Education Pieejams: file:///C:/Users/User/AppData/Local/Temp/9789241515849-eng.pdf; ICM, 2021. ICM GLOBAL STANDARDS FOR MIDWIFERY EDUCATION (REVISED 2021) Pieejams: https://www.internationalmidwives.org/assets/files/general-files/2021/09/global-standards-for-midwifery-education_2021_en.pdf

7. Studējošo uzņemšanas pārtraukšana īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā ar kvalifikāciju "Vecmāte" 
Uzņemšana īsā cikla profesionālā augstākās izglītības programmā “Vecmāte” vairs netiek organizēta. Studējošie, kuri imatrikulēti pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā ''Vecmāte'', izglītības programmas apguvi beidz atbilstoši tam izglītības programmas ilgumam un saturam kāds atbilst pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmai “Vecmāte”. Ņemot vērā, ka mācību ilgums koledžā ir trīs gadi, 2025./2026.mācību gadā vecmātes kvalifikāciju iegūs tie studējošie, kas uzsāka mācības 2023./2024.mācību gadā. Studējošie, kas uzsāka mācības koledžas studiju programmā, pēc programmas absolvēšanas tiks reģistrēti ārstniecības personu reģistrā un piešķirtas tiesības praktizēt vecmātes profesijā, kā arī varēs pretendēt uz sertifikāta saņemšanu vecmātes specialitātē. Vienlaikus jāatzīmē, ka koledžas programmā “Vecmāte” studējošie, saņemot no koledžas akadēmisko izziņu, mācību laikā var pāriet uz profesionālo bakalaura studiju programmu, kurā tiek iegūta vecmātes profesionālā kvalifikācija.