Anotācija (ex-ante)

23-TA-740: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa  "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.6. pasākuma "Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ""Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.6. pasākuma "Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa  4.3.3.6. pasākumam "Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" (turpmāk – 4.3.3.6. pasākums).
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kopējā situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas, tomēr joprojām vairākām nestrādājošo iedzīvotāju grupām ir grūtības integrēties darba tirgū. Savukārt vairākām nodarbināto personu grupām (gados vecākām personām, personām ar zemu izglītības līmeni, personām ar invaliditāti) pastāv grūtības saglabāt esošo darba vietu un ir  lielāks risks nokļūt bezdarba situācijā. Situācijas uzlabošanos apliecina Eurostat dati[1]. Saskaņā ar tiem 2022. gada 4. ceturksnī nodarbinātības līmenis personām vecumā 15 – 64 gadi pieauga līdz 71,3 % (70,5 % sievietēm un 72,2 % vīriešiem)[2] – attiecīgi pēdējo 10 gadu laikā pieaugums veido 6,3 procentpunktus (turpmāk – pp). Tomēr salīdzinājumā ar 2019. gadu, t.i., laiku pirms COVID – 19 pandēmijas, nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks par 1,0 pp un vienlaicīgi par 1,2 pp augstāks par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vidējo līmeni.Vienlaikus bezdarba līmenis 2022. gada 4. ceturksnī personām vecumā 15 – 64 gadi samazinājās līdz 6,9 % (5,3 % sievietēm un 8,6 % vīriešiem)[1]– attiecīgi pēdējo 10 gadu laikā samazinājums veido 8,4 pp, bet salīdzinājumā ar 2019. gadu tas ir augstāks par 0,4 pp un vienlaikus par 0,7 pp augstāks par ES vidējo līmeni.
Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) datiem 2023. gada martā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,0 %. Darbu meklēja 53 837 reģistrētie bezdarbnieki (no tiem 52,9 % sievietes un 47,1 % vīrieši).
Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem turpina pakāpeniski samazināties, tomēr atsevišķu NVA mērķa grupu –  ilgstošie bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, gados vecākas personas, personas ar zemu izglītības līmeni – īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā saglabājas augsts. 2023. gada martā NVA uzskaitē bija 24 902 bezdarbnieki ar zemu izglītības līmeni (44,7 % no kopskaita; 12 201 sievietes un 12 701 vīrieši), 21 901 bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk (39,3 % no kopskaita; 11 126 sievietes un 10 775 vīrieši), 9 885 ilgstošie bezdarbnieki (17, 7% no kopskaita; 5 530 sievietes un 4 355 vīrieši) un 7 457 bezdarbnieki ar invaliditāti (13,4 % no kopskaita; 3 723 sievietes un 3 734 vīrieši).
Risinot bezdarba problēmu, pēdējo piecu gadu laikā NVA nodarbinātie apkalpoja vidēji 156 000 klientus (bezdarbniekus, darba meklētājus, bezdarba riskam pakļautās personas) gadā, no tiem 62 000 (40 %) katru gadu atgriezās darba tirgū. Personas atradās bezdarba situācijā vidēji 175 dienas jeb 5,8 mēnešus. Vidēji 85 000 personas (unikālās personas – viena persona var piedalīties vairākos pasākumos) ik gadu tika iesaistītas dažādos NVA īstenotos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos (turpmāk – ADTP).
NVA CV un vakanču portālā (turpmāk – portāls) pēdējo piecu gadu laikā ik gadu reģistrētas vidēji 71 000 jaunas brīvas darba vietas. 2021. gadā portālu apmeklējuši vidēji 896 000 unikāli lietotāji, savukārt iespēju bezmaksas saņemt NVA karjeras konsultācijas pēdējo trīs gadu laikā izmantojušas vidēji 45 600 personas gadā. NVA nodarbinātie ievērojamu darba laiku velta arī klientu konsultācijām telefoniski. Piemēram, 2022. gadā NVA zvanu centrs apkalpoja vidēji 4 910 personas mēnesī.

Iepriekš minētā statistika liecina par NVA nodarbināto darba intensitāti,  pakalpojumu saņēmēju portreta dažādību un atbilstoši arī vajadzību individuālai pieejai katras personas bezdarba situācijas risināšanai, saglabājot spēju operatīvi sniegt pakalpojumus. Darbinieku zināšanas un profesionalitāte ir pamats NVA uzdevumu kvalitatīvai un efektīvai veikšanai.
2022. gada 31. decembrī NVA pakalpojumus klientiem un sadarbības partneriem sniedza 656 NVA nodarbinātas personas, starp tām 310 bija valsts civildienesta ierēdņi un 346 darbinieki. 2022. gadā vērojama augsta darbinieku mainība – 22,4 %, darbā pieņemti 161 nodarbinātais, bet no darba atbrīvoti 141 nodarbinātie.
2022. gadā apkalpoto klientu skaits uz vienu apkalpošanā iesaistīto NVA darbinieku vidēji mēnesī veidoja 410 personas jeb 19 klientus dienā. Intensīvas darbs ar klientiem un sadarbības partneriem cieši saistītas ar vajadzību ne tikai pastāvīgi attīstīt kompetences, bet arī attīstīt stresa vadīšanas prasmi.
Ieguldījumi NVA kapacitātes stiprināšanā  iepriekš veikti gandrīz pirms desmit gadiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”  1.3. prioritātes “Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi”, 1.3.1.pasākuma “Nodarbinātība” 1.3.1.4. aktivitātes “Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām” projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/ NVA/001)  (turpmāk  – kapacitātes projekts) ietvaros. Kapacitātes projekts īstenots periodā no 2008. gada vidus līdz 2014. gada noslēgumam un ietvēra:
 1. NVA nodarbināto mācības, kurās iesaistījās 632 NVA nodarbinātie;
 2. 10 jaunu metodiku karjeras konsultēšanas pakalpojumu sniegšanai izstrādi un aprobēšanu;
 3. sabiedrības informēšanu, tai skaitā sociālā mārketinga pasākumus par NVA īstenotajiem ADTP pasākumiem;
 4. vidēji 35 sadarbības partnerību ar pašvaldībām un darba devējiem stiprināšanas pasākumus gadā[3].

Efektīvai NVA kompetences procesu īstenošanai, kā arī kvalitatīva un operatīva atbalsta sniegšanai personām, kuras saskaras ar risku nonākt bezdarba situācijā vai tajā jau nonākušas, kā arī darba devējiem, kuri vēlas piesaistīt sev atbilstošu personālu, nepieciešama NVA nodarbināto profesionālo spēju uzturēšana augstā līmenī.
Arī Sociālās politikas un darba tirgus pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam[4] (turpmāk – pamatnostādnes) ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt NVA veiktspēju un turpināt attīstīt e-pakalpojumus (10.4. sadaļa). Pamatnostādnēs ir norādīts, ka, ņemot vērā NVA nodarbināto nozīmi NVA klientu turpmākajai integrācijai darba tirgū, nepieciešams stiprināt NVA kapacitāti, noturot un piesaistot kvalificētus speciālistus, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu, ES fondu projektu īstenošanu, pamatdarbības procesu pilnveidi un pārmaiņu ieviešanu.
Attīstoties informācijas apstrādes tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam, pieaug nepieciešamība ieviest e- vides pakalpojumus. Tā, piemēram, līdzšinēji attīstot un nodrošinot e-pakalpojumu pieejamību, būtiski ir palielinājies NVA neklātienē apkalpoto klientu skaits – ja 2016. gadā attālināti apkalpoto klientu skaits bija 27 966, 2019. gadā tas  palielinājies līdz 60 408, tad 2022. gadā vidēji mēnesī attālināti apkalpoto klientu skaits pieaudzis līdz 99 433 klientiem.
Tiešsaistes pakalpojumi būtiski samazina pirmdatu manuālo apstrādi, NVA taupot laika un citus resursus atbalsta sniegšanai personai, motivējot personu pēc iespējas ātrāk atrast atbilstošu darba tirgus risinājumu. Digitālās platformas ļauj darba intervijas un karjeras konsultācijas sniegt attālināti, tādejādi sekmējot NVA nodarbināto reģionos lielāku iesaisti, tai skaitā citu filiāļu operatīvu iesaisti un palīdzību vairāk noslogotajām NVA filiālēm.
Operatīva un kvalitatīva atbalsta sniegšanā NVA klientiem arvien aktuālāks kļūst NVA veiktspējas stiprināšanas aspekts. Arī NVA darbības stratēģijā 2021. – 2023. gadam[5] noteiktās prioritātes un mērķi ir vērsti uz iestādes darbības jomu pilnveidi, darbinieku lietpratības attīstību un klientorientētu pakalpojumu sniegšanu. NVA nodarbinātie ir svarīgākais resurss NVA izvirzīto stratēģisko mērķu un noteikto rezultātu sasniegšanai, tostarp mērķa – veicināt NVA lomu kā vadošajam partnerim personāla piesaistē, sasniegšanai.


[1] https://ec.europa.eu/eurostat/data/database
[2] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsq_ergan/default/table?lang=en
[3] https://www.nva.gov.lv/lv/projekts/nodarbinatibas-valsts-agenturas-kapacitates-pilnveide  
[4] https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[5] https://www.nva.gov.lv/lv/media/12401/download?attachment
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot dinamiski mainīgo darba tirgu, kas prasa nepārtrauktu prasmju pilnveidi un zināšanu attīstību dažādās jomās, NVA, lai sekmīgi īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, nepieciešams risināt, tai skaitā sekojošas problēmas:
1. ņemot vērā iepriekš sniegto informāciju par NVA klientu mērķa grupām un to, ka COVID-19 pandēmija atstāja ietekmi uz darba tirgu, identificēta nepieciešamība stiprināt NVA nodarbināto kapacitāti darbam ar klientiem un sadarbības partneriem, modernizējot un digitalizējot esošās darba metodes. Nestiprinot NVA veiktspēju, nav iespēju NVA klientiem, sadarbības partneriem un citiem interesentiem sniegt operatīvus, mūsdienīgus pakalpojumus, kā arī sekmēt NVA atpazīstamību un prestižu.
Nepieciešams attīstīt  kompleksu pieeju šo personu aktivizēšanai, kas iekļauj kvalificētu darbinieku piesaisti darbam ar dažādām mērķa grupām, sadarbības veicināšanu ar sociālajiem dienestiem, pašvaldībām un to institūcijām, nevalstisko sektoru, esošā sadarbības modeļa un darba metožu pilnveidi un NVA personāla apmācību darbam ar šīm mērķa grupām;
2. NVA darba efektivitāti ar klientiem ietekmē klientu nepietiekama motivācija, nevēlēšanās mainīt savu dzīves situāciju. NVA klientu motivācija cieši saistīta arī ar vidi, kurā klients dzīvo – darba devēju piedāvātais atalgojums un darba apstākļi, transporta pieejamība nokļūšanai uz darba vai apmācību vietu un atpakaļ, arī mājokļa pieejamība pilsētās un novados, kur ir darbaspēka pieprasījums,  e – pakalpojumu un attālinātā darba un mācību pieejamību u.c. faktoriem. NVA klientu motivēšanai nepieciešams veikt uzlabojumus esošajā NVA klientu profilēšanas sistēmā (skat. informāciju zemāk), lai iespējami precīzāk noteiktu bezdarba riskus un  novērtētu arī  klienta digitālās prasmes, kuras ir ļoti būtiskas darba tirgū. IT un digitālo prasmju mācību programmas nepieciešams piedāvāt atbilstoši klientu zināšanu līmenim, interesēm un pieprasījumam darba tirgū. Jāatzīmē, ka NVA bezdarbnieku profilēšanas metode ieviesta 2013. gadā. Izmantojot lēmumu koka metodi, profilēšanas metode ļāva noteikt klienta motivācijas līmeni sadarbībai ar NVA (augsts, vidējs, zems) un darba meklēšanai, noteikt klienta darba atrašanas iespējas un veikt darba meklēšanas prasmju pašnovērtējumu. Profilēšana veikta elektroniski bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā (turpmāk – BURVIS). Tās rezultāti tika apspriesti ar klientu un dokumentēti bezdarbnieka individuālajā darba meklēšanas plānā. Trūkumi profilēšanas metodes pielietošanā saistīti ar NVA nespēju operatīvi reaģēt uz nodarbinātības situāciju valstī, kā arī jaunu ADTP pasākumu un pakalpojumu pieejamību tajā. Operatīvas izmaiņas nebija iespējamas, jo to ieviešanai bija jāpiesaista pakalpojuma sniedzējs, kas varētu veikt tehniskas izmaiņas BURVIS sistēmā. Tam nepieciešami finanšu ieguldījumi. Līdz ar to 2019. gadā pieņemts lēmums daļēji atteikties no profilēšanas metodes piemērošanas, jo tā vairs neatbilda aktuālajai darba tirgus situācijai un piedāvātajam ADTP pasākumu klāstam. No 2019. gada 1. jūnija profilēšanas metode piemērota daļēji;
3. ņemot vērā NVA mērķa grupas paplašināšanu, kā arī reaģējot uz pēdējo gadu izmaiņām darba struktūrā, prasmju un profesiju pieprasījumā, kā arī izglītības programmu piedāvājumā valstī, esošās karjera pakalpojumu īstenošanas metodikas ir kļuvušas neaktuālas, kā arī trūkst digitālu risinājumu. Nepieciešams pilnveidot karjeras konsultāciju pakalpojumus, aktualizējot esošās karjeras konsultāciju pakalpojumu īstenošanas metodikas un izstrādājot jaunus digitālos risinājumus. Karjeras konsultāciju mērķis ir veicināt klienta integrāciju darba tirgū, nodrošinot atbalstu karjeras izvēlē un plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanā, tai skaitā pirms iesaistes mācību un nodarbinātības pasākumos, veicināt izpratni un aktīvu iesaisti mūžizglītībā, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem piemērotu darbinieku atlasē. Šobrīd visiem interesentiem ir pieejami NVA karjeras pakalpojumi: karjeras konsultācijas, interaktīvie e-mācību moduļi “Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai”, “Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju”, darbaspēka pieprasījuma īstermiņa prognozēšanas rīks. Karjeras konsultāciju pakalpojums ir pieejams visās NVA filiālēs. Karjeras konsultācijas ir neatņemama ADTP pasākumu sastāvdaļa, kas palīdz izstrādāt bezdarbnieka individuālo darba meklēšanas plānu un piemeklēt personai atbilstošākos atbalsta pasākumus. Būtisks trūkums, ka Latvijā nav izveidots pastāvīgs vienas pieturas NVA punkts (klātienē), kurā Latvijas iedzīvotāji, ārvalstīs dzīvojošie un NVA klienti varētu saņemt vienlaicīgi vispusīgu informāciju par situāciju darba tirgū – saņemt karjeras konsultācijas, iepazīties ar informāciju par atbalstu bezdarba situācijā, saņemt informāciju par darba tirgū pieprasītajām profesijām, informāciju par mācību pasākumiem, par iespējām sadarboties ar NVA (darba devējiem u.c. sadarbības partneriem), par pieejamajām vakancēm un tml. Tikšanās ar klientiem un sadarbības partneriem tiek organizētas NVA centrālās ēkas vai NVA filiāļu telpās, tiešsaistē, kā arī atsevišķiem pasākumiem telpas tiek izīrētas (piemēram, domnīcu ar darba devējiem organizēšanai). Tā piemēram, NVA Rīgas reģionālā filiāle pašreiz apkalpo 30% no NVA klientiem Latvijā. Tā atrodas ēkā, kas sākotnēji nebija paredzēta un ir grūti pielāgojama intensīvai klientu plūsmai, kas mazina NVA publiskā tēla un pakalpojumu pievilcību. Jauna centra izveide palīdzētu mazināt negatīvus stereotipus par NVA un iedrošinātu ikvienu izmantot pakalpojums, tajā skaitā darbojoties preventīvi – piesaistot studentu, nodarbināto auditoriju, savukārt darba devējus – iedrošinot aktīvāk izmantot NVA pakalpojumus, arī iedrošināt izmantot NVA starpniecību darbinieku ar augstām kvalifikācijas prasībām piesaistei;
4. augstā personāla mainība NVA un zemais atalgojums pēdējos gados saglabājas kā būtisks risks NVA efektīva darba un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai. Šīs problēmas dēļ tiek novērota  iepirkumu virzības kavēšanās un līdz ar to ietekmēta pakalpojumu pieejamība NVA klientiem. Uzsākot darbu NVA, nepieciešams laiks un resursi jauno nodarbināto apmācībai un praktiskai ievadīšanai darba procesos. Nepietiekams finansējums NVA kapacitātes uzlabošanai pazemina darba kvalitāti un paaugstina darbinieku mainību. Lai daļēji risinātu šo problēmu, 2022. gadā īstenotas 4067 mācības un kvalifikācijas celšanas pasākumi, tai skaitā 2574 iekšējās mācības. 2022. gadā notika arī mācību pasākumu novērtēšana. 72 % NVA darbinieku sniedza viedokli, ka rīkoto mācību saturs ir noderīgs un mācībās iegūtā informācija palīdzēs pildīt amata pienākumus,  tāpēc ir nepieciešama kompleksa pieeja esošo un jaunu zināšanu ieguvei, prasmju un pieredzes apguvei, tai skaitā jauno NVA nodarbināto mācību īstenošanai;
5. situācija darba tirgū pastāvīgi mainās. Novērotas izmaiņas dažādās tautsaimniecības nozarēs, globālo procesu ietekmē notiek straujas izmaiņas ekonomikā un darba tirgū parādās vai samazinās pieprasījums pēc noteiktām prasmēm un profesijām. Izmaiņu novērtēšanai un ADTP pasākumu īstenošanas pielāgošanai(ieskaitot mācību pasākumus un izglītības programmu saraksta aktualizēšanu) esošajai darba tirgus situācijai, nepieciešams veikt regulāru darba tirgus situācijas monitoringu un novērtējumus, kā arī atjaunot informāciju un metodisko bāzi darba tirgus prognozēšanas sistēmā (https://prognozes.nva.gov.lv/). NVA regulāri aktualizē datus par reģistrētā bezdarba situāciju valstī, apkopo statistiku dažādos griezumos un sagatavo analītiskus pārskatus, kas tālāk ir pieejami plašam sabiedrības lokam, tai skaitā politikas veidotājiem un  auditoriem. Statistikas dati un informācija apkopotā veidā tiek glabāta BURVIS un Labklājības informācijas sistēmā (turpmāk – LabIS), kā arī MS Excel datu tabulās. LabIS informāciju var izmantot ikmēneša un vēsturisko datu analizēšanai, tomēr sistēma nenodrošina operatīvas informācijas ieguvi, kura nepieciešama NVA statistiķiem un analītiķiem ikdienas darbā (aktuālie dati par reģistrētā bezdarba līmeni, bezdarbnieku skaitu, portretu, sadalījumu reģionu un filiāļu griezumā u.c.). Pašreiz datu izguve, apstrāde, krustošana prasa daudz laika resursu, bieži tas ir manuāls darbs, kas saistīts ar iespējamu kļūdu rašanos un vajadzību tās koriģēt. BURVIS sistēmā  datu ieguve notiek, izmantojot izveidotu sadaļu “STATISTIKA”, kurā, tajā skaitā ir iebūvētas datu kvalitātes pārbaudes, lai sagatavotu dažāda veida atskaites un nodrošinātu datu ieguvi un iesniegšanu CFLA (ES projektu ietvaros), un veidotu datu noliktavu statistiķu, analītiķu un pētnieku vajadzībām. Vienlaicīgi BURVIS nenodrošina vēsturiski fiksētus datus datu noliktavas veidā. Esošo BURVIS statistikas sadaļu lieto ierobežots lietotāju skaits, tā ir sarežģīta lietošanā un nav draudzīga tās lietotājiem (piemēram, lietotāji nevar veidot paši datu pieprasījumus, atbilstoši savām vajadzībām). Līdz ar to BURVIS satur ļoti lielu informācijas apjomu par NVA klientiem un viņiem sniegtajiem pakalpojumiem, taču šo informācijas apjomu nevar pilnvērtīgi izmantot datu analizēšanā, jo lietotājiem ir pieejamas tikai sagatavotās atskaites un nav iespējams manuāli atlasīt datu parametrus.  
Darba tirgus īstermiņa prognožu sistēmas attīstībai 2014. – 2022. gadā tika īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākums “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” (turpmāk – 7.1.2.2. pasākums). Skatīt informāciju zemāk. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika izstrādāta 2014. gadā, savukārt, 2018. gadā 7.1.2.2. pasākuma ietvaros tā tika pilnveidota – tika pārskatīti ekonometriskie moduļi, pievienoti Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodarbinātajiem, izveidots profesijām atbilstošs prasmju saraksts. Ir jāturpina darbs darba tirgus prognožu sistēmas turpmākai attīstībai;
6. ADTP pasākumu īstenošanas kontrole un uzraudzība bieži vien ir saistīta arī ar papildu administratīvo slogu NVA sadarbības partneriem – izglītības iestādēm, darba devējiem, biedrībām un nodibinājumiem,  kuriem regulāri ir jāiesniedz mācību u.c. pasākumu apmeklējumus fiksējošie dokumenti, darba laika uzskaites tabulas, finanšu pārskati u.c. atskaites. Daļa NVA īstenoto ADTP pasākumu administrēšana jau norit digitāli, piemēram, portālā autentificētajiem lietotājiem izveidotajā pasākumu administrēšanas sadaļā. Tāpat digitāli tiek īstenota daļa no kuponu metodes ietvaros īstenotajiem mācību pasākumiem, subsidētā nodarbinātība, praktiskās mācības pie darba devēja, algoti pagaidu sabiedriskie darbi, skolēnu nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā. Jāņem vērā, ka, veicot izmaiņas ADTP pasākumu īstenošanas normatīvajā regulējumā un nosacījumos, ir jāveic regulāras izmaiņas BURVIS un HORIZON sistēmā, lai to funkcionalitāte atbilstu normatīvo aktu prasībām. Tāpat jānodrošina sistēmas funkcionalitātes tālāka attīstība, lai tā kļūtu ērtāk lietojama un efektīvāka lietotājiem. Šādas izmaiņas prasa papildu ieguldījumus;
7. NVA pozitīvā tēla veidošanā un klientu, sadarbības partneru, kā arī jebkura cita interesenta piesaiste nav iespējama bez viegli sasniedzamas, visām sabiedrības grupām saprotamā veidā pasniegtas informācijas par NVA darbu nodrošināšanas.
Risinājuma apraksts
2021. – 2022. gadā ir paplašināta NVA klientu mērķa grupa, papildinot to ar personām ar invaliditāti (iepriekš tikai reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti), bezdarba riskam pakļautām, tai skaitā nodarbinātām personām, jauniešiem, kuri iegūst izglītību speciālās izglītības iestādēs vai ir absolvējuši speciālās izglītības programmu. NVA mērķa grupas paplašināšana nosaka vajadzību modernas un inovatīvas pieejas klientu apkalpošanā, tajā skaitā reaģējot uz pieaugošu pieprasījumu pēc e-pakalpojumiem un digitālajiem risinājumiem, izstrādei. Tāpat nepieciešams pilnveidot sadarbības modeli ar NVA sadarbības partneriem (izglītības iestādes, darba devēji, biedrības un nodibinājumi u.c.), lai ātrāk reaģētu uz informācijas pieprasījumiem, mazinātu administratīvo slogu NVA pakalpojumu īstenošanā un uzraudzībā iesaistītajiem, nodrošinot ADTP administrēšanu.
TA projekts paredz modernizēt esošos NVA pakalpojumus un radīt jaunus digitālus risinājumus, lai varētu operatīvi reaģēt uz klientu un sadarbības partneru pieprasījumu un sniegt atbilstošas un kompetentas konsultācijas, pilnveidot pakalpojumu administrēšanas procedūras, palielināt NVA darbinieku kompetenci, nodrošināt kvalitatīvu informatīvo atbalstu, īstenojot ADTP pasākumus, turpināt attīstīt īstermiņa prognozēšanas sistēmu, kas palīdz salāgot izglītības programmas ar darba tirgus pieprasījumu un sagatavot speciālistus, kas ir pieprasīti darba tirgū.

TA projektā minēta kārtība, kādā īsteno 4.3.3.6. pasākumu, noteikts tā mērķis, pasākumam plānotais un pieejamais finansējums, nacionālā līdzfinansējuma likme, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam, noteiktas atbalstāmās darbības un sasniedzamie uzraudzības rādītāji, izmaksu attiecināmības un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumi.

4.3.3.6. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot NVA, kura saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu, īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.

4.3.3.6. pasākuma mērķa –  NVA institucionālās veiktspējas stiprināšana, tās sniegto pakalpojumu bezdarba samazināšanai un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā modernizācija un kvalitātes palielināšana, sasniegšanai noteiktas šādas mērķa grupas:
1. NVA nodarbinātās personas (atbalstu saņems tikai mērķa grupas personas, kuras, saskaņā ar NVA Personāla attīstības nodaļas informāciju ir nodarbinātas NVA);
2. NVA klienti un sadarbības partneri.  TA projekta ietvaros ar NVA klientiem saprot bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautas personas atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajam. TA projektā sadarbības partneri nav noteikti ES fondus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā izpratnē,  ar kuriem finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma īstenošanai.
TA projektā ar sadarbības partneri saprot  fiziskas un juridiskas personas, sadarbojoties ar kurām NVA īsteno tai noteiktos uzdevumus, piemēram, darba devēji (fiziskas un juridiskas personas ar tiesībām nodarbināt), nevalstiskas organizācijas, valsts (Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts probācijas dienests, bāriņtiesas) un pašvaldību institūcijas (sociālie dienesti), izglītības iestādes, darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēji u.c.

4.3.3.6. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 6 800 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 200 000 euro.  Atbalsta veids ir grants. Elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.3.6. pasākumam paredzētajā apmērā (1 262 201 euro) tiks kompensēta, nosakot elastību programmas 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 28 772 500 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” (turpmāk – 4.3.3.2. pasākums) ietvaros 11 900 000 euro apmērā.

4.3.3.6. pasākuma īstenošanas termiņš ir 2023. gada I ceturksnis līdz 2029. gada IV ceturksnis, tas tiks īstenots aptverot visu Latvijas teritoriju. NVA, iesniedzot projekta iesniegumu Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA), var noteikt citu projekta atbalstāmo darbību īstenošanas termiņu, taču, ievērojot, ka 4.3.3.6. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās ne agrāk par 2023. gada 1. februāri. Nav attiecināmas izmaksas par jau pabeigtām atbalstāmajām darbībām. Finanšu attiecināmība pirms TA projekta spēkā stāšanās paredzēta, lai nodrošinātu savlaicīgas administratīvās rīcības projekta atbalstāmo darbību savlaicīgai uzsākšanai, t.i., pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas CFLA valsts budžeta priekšfinansējums 2023. gadā ne vairāk kā 50 000 euro apmērā tiks novirzīts projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas izmaksu segšanai, t.i. projekta personāla piesaistei, iepirkumu nodrošināšanai, ievērojot to apjomu un sarežģītību, sekmējot arī n+3 principa nodrošināšanu. Tāpat arī savlaicīgi nepieciešams nodrošināt finansējumu 2024. gada pirmajā pusgadā plānoto projekta darbību īstenošanai   indikatīvi ne vairāk kā 330 000 euro apmērā, tai skaitā projekta vadības un tā īstenošanas nodrošināšanas izmaksu segšanai indikatīvi 0,11 milj. euro, bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas pilnveidei – indikatīvi 0,05 euro, karjeras konsultācijas pakalpojuma un sadarbības ar NVA partneriem pilnveidei  – indikatīvi 0,02 milj. euro,  finansējuma saņēmēja nodarbināto profesionālo spēju un metodiskās vadības pilnveides pasākumu īstenošanai – indikatīvi 0,06 milj. euro, sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanai par NVA pakalpojumiem –  indikatīvi 0,09 milj. euro.

Īstenojot 4.3.3.6. pasākumu, līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:  iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1 (nosakot šo arī kā starpposma rādītāju, kurš jāsasniedz jau līdz 2024. gada 31. decembrim); nacionālais rādītājs – pilnveidoto informācijas sistēmu skaits – 1.
Sasniedzamā nacionāla  rādītāja vērtība (1) noteikta, pieņemot, ka projekta ietvaros tiks pilnveidota viena informācijas sistēma (BURVIS). Rādītāja sasniegšanai finansējums netiek atsevišķi izdalīts, ņemot vērā, ka rādītājs ir daļa no  rādītāja “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, kas saņēmušas atbalstu”. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad apstiprināts nodošanas un pieņemšanas akts un veikti gala maksājumi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par BURVIS pilnveidi. Par nacionālā rādītāja izpildi ir atbildīgs finansējuma saņēmējs  –  NVA. Par rādītāja izpildi NVA ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS, to izpildes uzraudzību veiks CFLA kopējā projekta uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie finansējuma saņēmēja. Ņemot vērā, ka pasākumam programmā noteiktais  rādītājs ir vispārīgs, neatspoguļo projekta tvērumu, LM ir noteikusi nacionālo rādītāju, kas uzkrājams un uzraugāms, lai vērtētu kopējo projekta sniegumu.

4.3.3.6. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar 4.3.3.6. pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanu. Galvenās izmaksu pozīcijas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir TA projektā) ietver projekta personāla izmaksas: līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienotās likmes un tās piemērošanas metodikas personāla izmaksām (turpmāk – personāla izmaksu metodika) apstiprināšanai (tiks izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 3. punkta a apakšpunktu (turpmāk ­ – Regula 2021/1060)), finansējuma saņēmēja projekta vadības un  īstenošanas personāla izmaksas, pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla  izmaksas, piemērojot personāla izmaksu metodikā noteikto likmi tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, piemērojot vadošās iestādes metodikas (pieejamas tīmekļa vietnē www.esfondi.lv): “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”  un  “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” iekšzemes komandējumu izmaksām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam TA projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, kā arī NVA nodarbinātajām personām TA projekta 14.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Paredzētas arī izmaksas ārvalstu komandējumiem. Ārvalstu komandējumu izmaksas ir tieši saistīta ar projekta mērķa sasniegšanu, jo iepazīstot citu valstu pieredzi tiek radīta iespēja uzlabot NVA darbu ar klientiem un sadarbības partneriem. Pieredzes apmaiņas pasākumi (ārvalstu komandējumi) plānoti projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam, kā arī NVA nodarbinātajiem  t.sk. karjeras konsultantiem, nodarbinātības organizatoriem TA projekta 13.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Skaidrojam, ka plānotie NVA praktikanti atbilstoši 4.3.3.6. pasākuma mērķa grupai ir klienti (TA projekta 3.2. apakšpunktā minētā mērķa grupa), kuriem ārvalstu komandējumi nav paredzēti. Indikatīvi katru gadu plānoti 14 ārvalstu komandējumi, katrā komandējumā dosies vidēji četri darbinieki. Viena ārvalstu komandējuma ilgums plānots vidēji divas naktis. Apzinot labās prakses institūcijas ārvalstīs, pieredzes apmaiņa indikatīvi plānota Igaunijā, Vācijā Zviedrijā, Itālijā, Polijā un Lietuvā, plānojot indikatīvi 70 000 euro. Normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, paredzēto veselības pārbaužu izmaksas, ja tās nav ietvertas veselības apdrošināšanā un līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai – redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, ja tā nav ietverta veselības apdrošināšanā, kā arī veselības apdrošināšana finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam. TA projektā paredzētas  arī izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts (paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu). Paredzētas arī izmaksas darba meklēšanas atbalsta centra (turpmāk – centrs) telpu nomai un  uzturēšanai, kā arī ikmēneša izmaksas prakses laikā NVA piesaistītajam praktikantam un iepirkumu līgumu izmaksas. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.3.6. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (tai skaitā uzņēmumu) līgumi un piegādes (tai skaitā pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu). TA projekts paredz, ka 4.3.3.6. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus[6] un inovatīvus iepirkumus[7] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).
4.3.3.6. pasākuma īstenošanai paredzētas arī netiešās attiecināmās izmaksas, kuras nepieciešamas, lai atbalstītu 4.3.3.6. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu. Tās finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā”[8] kopējo secinājumu 4) punktā noteikts, ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība un praktiskā iespējamība ir ierobežota pasākumos, kur, piemēram, valsts iestāde ir vienīgais finansējuma saņēmējs, kas tiek atbalstīts ierobežotas projektu atlases procesā. Ņemot vērā minēto un faktu, ka 4.3.3.6. pasākuma finansējuma saņēmējs ir NVA, kura organizēs pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu, papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav plānota. TA projektā iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikas par 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām. Savukārt personāla izmaksām TA projektā paredzēts, ka tiks piemērota atbildīgās iestādes izstrādāta vienotā likme. Attiecībā uz darba meklēšanas atbalsta pasākumu, karjeras konsultācijas pakalpojuma un sadarbības ar finansējuma saņēmēja klientiem un sadarbības partneriem un BURVIS pilnveidi, aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējuma veikšanu, īstermiņa darba tirgus prognozēšanas sistēmas un prognožu atspoguļošanas platformas pilnveidi, prognožu veikšanu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumiem ievērojot, ka šie pasākumi saturiski un tvēruma ziņā ir ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt izmaksas vienai vienībai un noteikt vienu vienību. Attiecībā uz finansējuma saņēmēja nodarbināto personu profesionālo spēju un metodiskās vadības pilnveidi atbildīgā iestāde gadu pēc šīs atbalstāmās darbības īstenošanas uzsākšanas izvērtēs pieejamos datus un iespēju izstrādāt vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas.

Finansējuma saņēmēja līmenī nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18. decembra noteikumiem Nr. 876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” (turpmāk – NVA nolikums) NVA ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kura neveic saimniecisko darbību. Ievērojot minēto, NVA 4.3.3.6. pasākumu īsteno valsts funkciju ietvaros.

Lai risinātu iepriekš identificētās problēmas, 4.3.3.6. pasākuma mērķa grupai plānots plašs atbalsts. Projekta ietvaros paredzētas šādas atbalstāmās darbības, to īstenošanas pamatnosacījumi un indikatīvās izmaksas:
1. darba meklēšanas atbalsta pasākumu  pilnveide (indikatīvās izmaksas 278 106 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks pilnveidota bezdarbnieku un darba meklētāju profilēšanas sistēma, integrējot to BURVIS un pilnveidota bezdarbnieku darba meklēšanas procesa pārvaldības metodika.
Efektīvākam darba meklēšanas atbalstam NVA klientiem, plānots veikt profilēšanas sistēmas pilnveidi, piemērojot vienotu pieeju atbalsta sniegšanai Latvijas teritorijā, labāk apzinot NVA klientu prasmes un vajadzības, mērķētāk veidojot ADTP pasākumu piedāvājumus, tostarp, ņemot vērā dzimumu aspektu, ātrākai klientu atgriešanai darba tirgū un uzlabojot darbu ar katru klientu (piemēram, pieņemot darbā jaunus NVA darbiniekus tiem būs pieejami atbalsta līdzekļi klientu konsultēšanai). Vienlaikus samazināsies manuālajam darbam veltītie laika resursi.
Plānots, ka profilēšanas metodi nepieciešams attīstīt trijos posmos: 1) veikt pilnveidojumus BURVIS, tai skaitā nodrošinot datu apmaiņu ar citām iestādēm (Izglītības un zinātnes ministrijas datubāzēm, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, Nacionālo veselības dienestu, Ceļu satiksmes un drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru) ar mērķi automātiski ģenerēt valsts informācijas sistēmās pieejamos datus par personu un tādējādi efektīvāk vērtēt darba atrašanas iespējas un piedāvāt atbilstošākus ADTP pasākumus; 2) sasaistīt profilēšanas metodi ar izstrādātajām īstermiņa darba tirgus prognozēm (BURVIS sastāvdaļa), kas ļautu plašāk novērtēt klienta darba atrašanas iespējas, piemeklēt apmācību un prasmju apguves pasākumus vai darba piedāvājumus, kas atbilst personas iepriekš iegūtajai izglītībai un darba pieredzei, kā arī veselības stāvoklim; 3) profilēšanas modelī iekļaut klienta prasmju novērtējumu un sasaistīt to ar digitālo rīku prasmju novērtēšanai. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2. reformas “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (turpmāk – 3.1.2.5.i. investīcija) ietvaros ir plānots izstrādāt digitālu rīku NVA mērķa grupas personu prasmju un kompetenču līmeņa novērtēšanai, kas turpmāk kļūs par vienu no darba meklēšanas atbalsta procesa un profilēšanas sistēmas sastāvdaļām un tiks salāgots ar instrumentiem un metodikām, kas tiks izstrādāti 4.3.3.6. pasākuma projektā;
2. karjeras konsultācijas pakalpojuma un sadarbības ar finansējuma saņēmēja klientiem un sadarbības partneriem pilnveide (indikatīvās izmaksas 295 320 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros plānots izstrādāt, aktualizēt vai adaptēt darba tirgum atbilstošus metodiskos materiālus finansējuma saņēmēja karjeras konsultantiem klientu konsultēšanai, tos arī digitalizējot. Karjeras konsultāciju pakalpojuma pilnveides ietvaros tiks izstrādāti mūsdienīgi digitāli risinājumi, balstoties arī citu ES valstu nodarbinātības dienestu praksē,  ar mērķi paplašināt NVA klientu pieeju karjeras konsultācijām.
Karjeras izvēles atbalsts, pieaugušo izglītība, kā arī kvalitatīva profesionālā izglītība ir svarīgi elementi, lai pielāgotos tādiem darba tirgus attīstības izaicinājumiem kā robotizācija un digitalizācija.
Kopumā ir plānots aktualizēt vai adaptēt un digitalizēt līdz  10 metodikām. Vienlaikus tiks izskatīta iespēja adaptēt jaunas metodikas pieaugušo profesionālās piemērotības noteikšanai. Lai sasniegtu šos mērķus, ir plānotas  pieredzes apmaiņas tikšanās, izvērtējot sadarbības iespējas ar partneriem karjeras atbalsta jomā.
Atbalstāmās darbības ietvaros plānots izveidot arī centru. Centra izveides mērķis ir radīt atvērta tipa mūsdienīgu vidi, kas pieejama ikvienam NVA klientam, sadarbības partnerim un citiem interesentiem.
Centra izveide ļaus NVA darbā ieviest vienas pieturas aģentūras principu, veicinās NVA tēla uzlabošanu un popularizēšanu, atrodoties modernās, mūsdienīgās, ikvienam piekļūstamās telpās. Plānots, ka centrs tiks izveidots  klientiem ērti un viegli pieejamā vietā Rīgas centrā, kas ļaus paplašināt klientu un sadarbības partneru piesaistes iespējas, kā arī rīkot sadarbības, informēšanas un komunikācijas pasākumus plašam iesaistīto lokam gan klātienē, gan tiešsaistē. Tā būs vieta NVA komunikācijas kampaņu un mācību pasākumu īstenošanai, karjeras konsultāciju, konkurētspējas pasākumu organizēšanai (pašreiz tos organizē dažādās vietās, piesaistot pakalpojumu sniedzējus – viena centra izveide ļautu samazināt izdevumus), NVA klientu tikšanām ar darba devējiem, tajā skaitā domnīcu, fokusdiskusiju  laboratoriju, hakatonu, semināru un konferenču, kā arī citu pasākumu organizēšanai. Organizējot šos pasākumus, ir plānots centru aprīkot ar tehniku, lai nodrošinātu gan pasākumus klātienē, gan tiešsaistē vai arī kombinējot abas pieejas. Centra telpu aprīkojums ļautu īstenot inovatīvus koprades pasākumus, tādejādi paplašinot arī NVA sadarbību ar dažādiem jaunuzņēmumiem, akadēmisko sektoru un popularizētu NVA analītiskās informācijas pieejamību un izmantošanu, pielāgojot to dažādu mērķa grupu labākai uztverei. Centrā plānots izveidot atvērtu vidi ar četrām konsultantu darba vietām, publiski pieejamiem datoriem, iespējām pieslēgt portatīvos datorus un pieejamām uzlādēšanas ierīcēm, norobežotajām telpām konsultācijām (diviem līdz trīs cilvēkiem), atsevišķu telpu informatīviem un izglītojošiem pasākumiem.
Plānots, ka centrā būs nodrošināta, piemēram, aktuālā informācija par brīvajām darba vietām, karjeras konsultācijas (individuālās un grupveida), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodarbības un lekcijas, informatīvi un izglītojoši pasākumi, konsultācijas darba devējiem un vakanču reģistrēšana, darba devēju un darba meklētāju tikšanās (uzņēmumu prezentācijas un informācija par vakancēm u.c. jautājumiem), darba interviju organizēšana un ar to saistīti atbalsta pasākumi, kā arī citi jau iepriekš minēti informatīvi pasākumi. Plānots, ka NVA informēšanas pasākumi tiks organizēti sadarbībā ar partneriem, tai skaitā citām valsts un pašvaldību iestādēm (piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūru, sociālajiem dienestiem), izglītības iestādēm, sociālajiem partneriem, komersantiem, nozaru asociācijām, biedrībām un nodibinājumiem utml. Plānotā finansējuma ietvaros ir iespējams izveidot tikai vienu centru Latvijā, tomēr nākotnē, izvērtējot šī centra darbības rezultātus un, ja tiks rasts finansējums, tiks vērtēta līdzīgu centru izveide arī citviet Latvijā (iekļaujot analīzi par Latvijas teritorijām, kurās šāda veida centri visvairāk nepieciešami). Kopš 2019. gada, kad plānoti izdevumi 4.3.3.6. pasākuma īstenošanai, būtiski pieaugušas IT pakalpojumu izmaksas, kas ir šī projekta neatņemama sastāvdaļa (skatīt 4. un 5. atbalstāmās darbības aprakstu). Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem cenu pieaugums 13.03. kategorijai “Pakalpojumi” 2019. gada maijā – 2023. gada maijā veidoja 23,3%[9]. Cenu kāpums IT pakalpojumiem ir iemesls, kāpēc šobrīd nav iespējas izveidot vairākus centrus. Tāpat jāņem vērā, ka pilsētās ārpus Rīgas NVA  filiāles pārsvarā ir izvietotas tuvāk pilsētas centriem un septiņām filiālēm ir izveidoti klientu apkalpošanas centri[10], tādējādi sasniedzot klientus attiecīgajā teritorijā. Vislielākais klientu skaits 2023. gada jūlija sākumā bija tieši Rīgā – 13 050 reģistrēti bezdarbnieki, salīdzinājumam Daugavpilī bija reģistrēti 3 011 bezdarbnieki, Rēzeknē – 2 206 bezdarbnieki, Ludzā – 1 787 bezdarbnieki, Liepājā – 1 670 bezdarbnieki, Krāslavā – 1 326 bezdarbnieki. Tādējādi klientu skaits Rīgā ir vismaz četras reizes lielāks par klientu skaitu nākamajā lielākajā filiālē – Daugavpilī un lielāks par piecu nākamo lielāko filiāļu  klientu kopējo skaitu, kas noteica vajadzību centru izveidot tieši Rīgā;
3. saņēmēja nodarbināto personu profesionālo spēju un metodiskās vadības pilnveide, tai skaitā jaunu finansējuma saņēmēja nodarbināto piesaistei, īstenojot praksi NVA (indikatīvās izmaksas 607 322 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros plānots izstrādāt un īstenot finansējuma saņēmēja nodarbināto personu kompetenču novērtēšanas sistēmu katrai personai nepieciešamo prasmju un zināšanu pilnveides noteikšanai, kas palīdzētu gan izstrādāt konkrētāku NVA darbinieku mācību plānu, gan piesaistīt NVA nodarbinātos pienākumiem, kuri vairāk atbilst katras personas prasmēm, zināšanām un spējām. Paredzēts saturiski pilnveidot finansējuma saņēmēja nodarbināto personu tālmācības sistēmu, pilnveidot finansējuma saņēmēja nodarbināto personu mentoru programmu, organizēt informatīvos un mācību pasākumus, tai skaitā pasākumus finansējuma saņēmēja nodarbināto personu mobilitātes un savstarpējās pieredzes apmaiņas veicināšanai, nodrošināt konsultatīvo atbalstu darba pienākumu veikšanai, nodrošināt jaunu finansējuma saņēmēja nodarbināto personu (tai skaitā ar specifiskām zināšanām un pieredzi) piesaisti, īstenojot to praksi NVA, atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam un atbilstoši noteikumiem par prakses organizācijas kārtību izglītības iestādēs (2012. gada 20. novembra MK noteikumi Nr. 785 “Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība”, kas tiek piemēroti, kamēr netiks apstiprināti jauni MK noteikumi[11]), noslēdzot trīspusēju līgumu par mācību praksi starp profesionālās izglītības iestādes pārstāvi, NVA un praktikantu un slēdzot divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību starp praktikantu un NVA, paredzot praktikantam prakses laikā ikmēneša stipendiju/atlīdzību  indikatīvi minimālās darba algas  apmērā. Plānots, ka viena praktikanta iesaiste nepārsniegs sešus mēnešus (tai skaitā personai prakses ilgums tiks noteikts atbilstoši katras profesionālās izglītības programmas mācību saturam). Praktikantu piesaiste noritēs saskaņā ar finansējuma saņēmēja izstrādātu to piesaistes un atlases kārtību. Praktikanti ir projekta mērķa grupa, t.i., tie tiks meklēti starp NVA klientiem. Indikatīvi plānots piesaistīt 20 praktikantus. Praktikanti tiks piesaistīti gan praksē NVA pārvaldē, gan NVA filiālēs.
NVA līmenī tiks nodrošināta praktikantu funkciju un uzdevumu nepārklāšanās ar projekta vadības un īstenošanas personālu.
Finansējuma saņēmējs plāno izstrādāt NVA nodarbināto personu prasmju novērtēšanas un analīzes rīkus mācību piedāvājuma sagatavošanai un nepieciešamo prasmju pilnveides noteikšanai. Iekšējās mācību sistēmas uzlabošanai nepieciešams arī pilnveidot esošo tālmācības sistēmu Moodle, attīstīt mentoringa nodrošināšanu NVA darbiniekiem. Būtiski NVA nodarbinātajām personām saņemt arī konsultatīvu atbalstu darba pienākumu veikšanā, jo īpaši tiem, kuri strādā klientu apkalpošanā.
Tāpat pēc nepieciešamības tiks organizēti NVA nodarbināto personu mācību un informatīvie pasākumi, kā arī pieredzes apmaiņa par aktualitātēm darba tirgū un veiktajiem pilnveidojumiem pakalpojumos un ADTP pasākumos (indikatīvi mācības saistībā ar profilēšanas sistēmas pilnveidi, uzlabojumiem bezdarbnieku darba meklēšanas procesa pārvaldībā, darbam ar digitālo rīku NVA mērķa grupas personu prasmju un kompetenču līmeņa novērtēšanai), darbinieku mācības darbam centrā, par karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidi, darba tirgus īstermiņa prognožu sagatavošanu, mācības saistībā ar NVA analītiskās kapacitātes stiprināšanu u.c.);
4. BURVIS pilnveide (indikatīvās izmaksas 3 885 600  euro). Atbalstāmās darbības ietvaros plānots, ka tiks pilnveidots BURVIS (tai skaitā programmatūras pilnveide, izstrāde, iegāde), veikta BURVIS izstrādes un ieviešanas kvalitātes kontrole un piesaistīts informācijas sistēmu drošības audits.
Plānoti vairāki būtiski pilnveidojumi, piemēram:
- ieviest datu noliktavu, kurā katru dienu tiktu ielādēti un uzglabāti dati no BURVIS, gan no Horizon sistēmas, gan, iespējams, no citām datu sistēmām, nodrošinot operatīvus un aktuālus statistikas datus to lietotājiem. Datu noliktavai jābūt daudzfunkcionālai un modernai, tai jānodrošina ne tikai datu uzkrāšana, bet arī dažāda veida un sarežģītības atskaites tabulu, grafiku, u.c. analītisko datu izguve. Jānodrošina iespēja automātiskai atskaišu sagatavošanai un nosūtīšanai lietotājiem, kas varētu būtiski atvieglot sadarbību ar NVA partneriem un mazināt administratīvo slogu manuālai atskaišu gatavošanai. Tāpat lietotājiem ir jānodrošina iespēja pašiem veidot, saglabāt, uzkrāt un iesniegt atskaites e-vidē.
Daļai no ADTP pasākumiem jau pastāv iespēja iesniegt atskaites un citu dokumentāciju e-vidē, tomēr nepieciešams veikt uzlabojumus BURVIS gadījumos, kad tiek veiktas izmaiņas pasākumu īstenošanas nosacījumos. Tāpat plānots turpināt attīstīt ADTP pasākumu digitālo administrēšanu, tajā skaitā arī jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai turpmākajos gados;
Daļai no ADTP pasākumiem jau pastāv iespēja iesniegt atskaites un citu dokumentāciju e-vidē, tomēr nepieciešams veikt uzlabojumus BURVIS gadījumos, kad tiek veiktas izmaiņas pasākumu īstenošanas nosacījumos. Tāpat plānots turpināt attīstīt ADTP pasākumu digitālo administrēšanu, tajā skaitā arī jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai turpmākajos gados;
-  veikt uzlabojumus bezdarbnieku individuālajā darba meklēšanas plānā (turpmāk – IDMP), veicot arī darba meklējumu dienasgrāmatas digitalizēšanu, lai NVA klienti un darbinieki varētu sekot IDMP izpildei un progresam digitālajā vidē;
- nodrošināt darbaspēka atlases jeb vakanču un CV salāgošanas elektronisko rīku BURVIS sistēmā, kas ļautu uzlabot darbinieku atlases procesu atbilstoši darba devēju vēlmēm;
- nodrošināt automātiskās kontroles iespējas datu ievades procesā, tādējādi neļaujot lietotājam pieļaut manuālas kļūdas;
- nodrošināt automatizēta datu arhivācija un veikt uzlabojumus, kas ļautu anonimizēt personas datus lietotājiem, kad dalība ADTP pasākumā ir noslēgusies;
-  BURVIS paredzēt mehānismu datu koriģēšanai klienta kartēs, ja tiks konstatētas kļūdas (pašreiz tas notiek centralizēti sadarbībā ar BURVIS izstrādātāju, kas ir administratīvs slogs);
- operatīvai informācijas apritei, izveidot papildus saskarnes ar citām valsts iestāžu datubāzēm, piemēram  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzi, lai automatizētu trešo valstu darbiniekiem paredzēto vakanču administrēšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (mācību pasākumu labākai administrēšanai), Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Valsts izglītības satura centra, Nacionālā veselības dienesta u.c. datubāzēm;
- stiprināt komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība, procesu digitalizējot;
5. ADTP pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējumu veikšana, īstermiņa darba tirgus prognozēšanas sistēmas un prognožu atspoguļošanas platformas pilnveide, prognožu veikšana (indikatīvās izmaksas 518 747 euro). Plānots izstrādāt ADTP pasākumu novērtējuma metodiku, tai skaitā  atbilstoši metodikai veikt aptaujas un ietekmes novērtējumu par ADTP pasākumiem, pilnveidot darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodiku īstermiņa prognožu nodrošināšanai (tai skaitā veikt prognozes) un pilnveidot īstermiņa prognožu atspoguļošanas platformu (www.prognozes.nva.gov.lv).
Īstenojot atbalstāmo darbību, būs iespēja novērtēt atbalsta pasākumu ietekmi uz personas spējām atgriezties darba tirgū, palīdzēs novērtēt labās prakses piemērus citās valstīs un adaptēt tos Latvijas situācijai, mazināt kļūdas un trūkumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanā. Plānots izstrādāt ADTP pasākumu novērtējuma metodiku, veikt izvērtējumus un aptaujas (aptaujas par situāciju darba tirgū – uzņēmumu darbinieku mācību monitorings, trešo valstu darbinieku piesaiste, darba devēju sadarbība ar NVA, prasmes un profesijas, kas pieprasītas darba tirgū, NVA klientu apmierinātības aptaujas), kas ļaus novērtēt ADTP pasākumus un salīdzināt to lietderību, efektivitāti un ietekmi uz personas spējām iespējami ātrāk atgriezties darba tirgū (tiks organizēta pakalpojuma pirkšana).
Šīs atbalstāmās darbības īstenošanā tiks nodrošināta demarkācija ar programmas 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.3. pasākumu “Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai”, kura ietvaros ir plānots veikt bezdarbnieku prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu un pasākumu noteiktām personu grupām ietekmes izvērtējumu, kas ietvers arī darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas efektivitātes izvērtējumu.
Darba tirgus īstermiņa prognožu sistēmas attīstībai līdz 2022. gada 31. decembrim tika īstenots 7.1.2.2. pasākums. Atbalstāmās darbības ietveros plānots turpināt darbu darba tirgus īstermiņa prognožu metodikas pārskatīšanai un pilnveidei, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, kurš, tai skaitā:
- pārskatīs izstrādāto prognožu metodiku un izvērtēs aptauju veikšanas biežumu un alternatīvas aptauju aizvietošanai ar citām informācijas vākšanas metodēm, organizēs prognožu veikšanu;
- pārskatīs ekonometriskos modeļus, to koeficientus un ievadāmo datu atbilstību esošajai situācijai un atbilstoši izmaiņām, kas tika veiktas Centrālās statistikas pārvaldes datu matricās;
- izvērtēs, vai izveidotais profesijām atbilstošo prasmju saraksts ir aktualizējams vai aizstājams ar ESCO prasmju klasifikatoru;
- izvērtēs prognožu atspoguļošanas platformas www.prognozes.nva.gov.lv atbilstību dažādu mērķa grupu vajadzībām, veiks tās pilnveidi utml.;
6. sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana par NVA pakalpojumiem. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks veikta finansējuma saņēmēja partneru tīkla kartēšana, sadarbības formātu noteikšana un īstenošana, organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi, tai skaitā semināri, komunikācijas kampaņas, vakanču gadatirgi, konferences un citi pasākumi informācijas par NVA pakalpojumiem izplatīšanai, izstrādāti un izplatīti informatīvie materiāli.
 NVA tēla un pakalpojumu popularizēšanai ir plānots, piemēram, izmantot dažādas sociālo tīklu platformas, tai skaitā maksas reklāmas iespējas,   izgatavot drukātos materiālus, izveidot un demonstrēt medijos video un audio sižetus, reklāmas klipus un podkastus, kas viegli uztveramā valodā un piekļūstamā formā informē par NVA pakalpojumiem, NVA īstenoto projektu aktivitātēm, situāciju darba tirgū, veiksmes stāstiem pēc dalības ADTP pasākumos vai sadarbības ar NVA nodibināšanas un citiem NVA pārraudzībā esošiem jautājumiem, Latvijas reģionos organizēt vakanču gadatirgus, nodrošināt NVA dalību nodarbinātības tematikas izstādēs un konferencēs.
Tiks nodrošināts, ka pasākumi ir piekļūstami cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, materiāli elektroniskā formātā, pasākumu ieraksti, reprezentācijas un korporatīvās atpazīstamības priekšmetus, vides banerus u.c. vizuālos materiālus;
7. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi. Plānots pasākumu kopums, kurš ietvers sabiedrības informēšana par projekta īstenošanas gaitu, darbībām, sasniegtajiem rezultātiem un ESF Plus ieguldījumu projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā, tostarp nodrošinot, ka komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi ir piekļūstami cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, materiāli elektroniskā formātā, pasākumu ieraksti. Darbības ietvaros tiks nodrošināti komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi,  kas noteikti Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, noteiktajam un ES fondu 2021. – 2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās. Projekta īstenošanas vietās, kā arī izglītojošo un citu publisko pasākumu norises vietās tiks izvietoti informatīvie plakāti, informējot sabiedrību par projekta īstenošanu, tai skaitā par ESF Plus ieguldījumu projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā. NVA tīmekļvietnē tiks publicēta aktuālā informācija par 4.3.3.6. pasākuma projekta īstenošanu.

Indikatīvās 6. un 7. punktā minētās atbalstāmo darbību izmaksas kopā ir 565 851 euro.

8. projekta vadība un īstenošana (indikatīvās izmaksas 1 325 766 euro). Pēc nepieciešamības tiks piesaistīti citi finansējuma saņēmēja  darbinieki, kas tiks finansēti no projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām. Projekta personāls nodrošinās projekta darbību plānošanu, ieviešanas uzraudzību un vadību projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanai ir paredzēts izveidot indikatīvi (NVA precīzu amata vietu skaitu noteikts izstrādājot projekta iesniegumu) astoņas vadības personāla amata vietas un divas īstenošanas personāla amata vietas (kopā – 10 amata vietas).
Netiešās attiecināmās izmaksas veido 523 288 euro.

TA projekts paredz finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka 4.3.3.6. pasākumā paredzētās atbalstāmās darbības un atbalsts mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršanu.TA projekts arī paredz finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi. Tā nodrošināšanā finansējuma saņēmējs izstrādās arī kārtību, kā pārliecināsies par minēto risku neesamību.


Demarkācija ar citiem NVA projektiem tiks noteikta NVA līmenī. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot Finanšu ministrijas izstrādāto Dubultfinansējuma riska kontroles matricu.  Savukārt sinerģija veidojas ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākumu “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums),  papildinot 2.2.1.1. pasākumā izstrādātās BURVIS funkcionalitāti; ar 7.1.2.2. pasākumā izstrādāto darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu un ar 4.3.3.2. pasākumu, papildinot 4.3.3.2. pasākuma sabiedrības izpratnes veicināšanas aktivitātes.Tāpat 3.1.2.5.i. investīcijas ietvaros ir plānots izstrādāt digitālu rīku NVA mērķa grupas personu prasmju un kompetenču līmeņa novērtēšanai, kas turpmāk kļūs par vienu no darba meklēšanas atbalsta procesa un profilēšanas sistēmas sastāvdaļām un tiks salāgots ar instrumentiem un metodikām, kas tiks izstrādāti 4.3.3.6. pasākuma projektā.

Īstenojot 4.3.3.6. pasākumu, investīcijas, kas tiek ieguldītas valsts informācijas sistēmās, tajā skaitā pakalpojuma saturs, tiks nodots publiskās pārvaldes īpašumā, savukārt, ja finansējums tiek ieguldīts   privātā komersanta pārziņā esošā informācijas sistēmā, tad izstrādājamā daļa, pakalpojuma saturs un pirmkods paliek pasūtītāja īpašumā (NVA) – publiskās pārvaldes īpašumā.  


4.3.3.6. pasākuma investīcijām būs netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu anotācijas 8. punktā “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.3.6. pasākumam nav ietekmes.

4.3.3.6. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots:
-  139. intervences kods “Pasākumi darba tirgus iestāžu modernizēšanai un nostiprināšanai un pakalpojumi, kas paredzēti tam, lai novērtētu un prognozētu nepieciešamās prasmes un lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību”, atbilstoši programmai;
-  finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.



[6] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums  un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download
[7] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
[8] https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/vienkarsoto-izmaksu-piemerosanas-iespejas-2021-2027-gada-es-fondu-planosanas-perioda/  
[9] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M05-2023M05/13.03/100.
[10] https://www.nva.gov.lv/lv/filiales
[11] https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/381555ba-91ca-4aad-bc7b-78c6b0deec98/preview
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nerodot iespēju stiprināt NVA veiktspēju un uzlabot esošos darbības procesus, NVA klienti  un sadarbības partneri tiem paredzētos pakalpojumus, ietverot arī operatīvu informācijas apmaiņu, saņems ilgākā laika posmā  kā tas būtu, veicot ieguldījumus NVA veiktspējā, tai skaitā dažādos digitālos risinājumos. Paredzams, ka neveicot ieguldījumus NVA veiktspējas stiprināšanā, daļa no bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām nevarēs operatīvi atgriezties vai palikt darba tirgū, vai iesaistīties NVA īstenotajos ADTP pasākumos. Līdz ar to varētu pieaugt darbspējas vecuma ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuriem ir nepieciešams ilgstošs atbalsts (sociālie pabalsti u.c.), kas palielinās slogu un radīs papildu zaudējumus valsts budžetam. Tāpat, ja netiks veikti ieguldījumi NVA sniegto pakalpojumu popularizēšanā,  arī darba devēji būs mazāk informēti par iespējām saņemt NVA pakalpojumus, kas var rezultēties ar mazāk no jauna izveidotām darba vietām. Varētu arī samazināties nodokļu ieņēmumi valsts budžetam.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
4.3.3.6. pasākuma kopējie izdevumi veido 8 000 000 euro. Pēdējo piecu gadu laikā NVA apkalpoja vidēji 143 570 klientus gadā (reģistrētie bezdarbnieki, darba meklētāji, nodarbinātie un citas sabiedrības grupas), savukārt kopējie izdevumi NVA darbības administrēšanai un aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai šajā laikā veidoja vidēji 39 960 984 euro gadā (ikgadējā informācija par pieejamo un papildu finansējumu ADTP pasākumiem, iesniegta Finanšu ministrijai 2023. gada 19. septembrī) jeb 278 euro vienam NVA klientam. Atbilstoši NVA datiem, vidēji 40% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita paliek nodarbināti gada laikā (ne visi NVA klienti iepriekš ir bijuši reģistrētie bezdarbnieki). Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju un pieņemot, ka 45 942 no jauna nodarbinātie NVA klienti (143 570 (kopējais klientu skaits gadā) x 80% (tiek pieņemts, ka reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars kopējā NVA klientu skaitā veidos 80%) x 40% (atgriezīsies darba tirgū pirmajā gadā)) saņems atalgojumu 620 euro (vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā), prognozējams, ka 4.3.3.6. pasākuma ieguldījumi NVA klientu atbalstam nomaksāto darba nodokļu veidā atmaksāsies vidēji mēneša laikā pēc projekta noslēguma (45 942 (no jauna nodarbinātie NVA klienti) x (211,36 euro (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) + 110,98 euro (iedzīvotāju ienākuma nodoklis)) x 1 mēnesis ≥ 8 000 000 euro). Tāpat jāmin, ka mēneša laikā nomaksāto darba nodokļu summa vismaz no minimālās mēneša darba algas 322,34 euro apmērā pārsniedz 278 euro – vidējo atbalsta summu vienam NVA klientam gadā (skatīt iepriekš sniegto informāciju). Tomēr jāņem vērā, ka personu iekārtošanos darbā ietekmē arī citi NVA īstenoti pasākumi, kā arī pašu personu spēja un vēlme kļūt nodarbinātam, tāpēc ne tikai projekta ietekmē tiks nodrošināti ieņēmumi valsts budžetā.
Gadījumā, ja ieguldījumi netiks veikti, tiek paredzēts, ka darba tirgū atgriezīsies mazāks NVA klientu skaits (vismaz par 10%: 45 942  personas x 0,9% = 41 348 personas) un valsts budžets nesaņems vidēji 17,8 milj. euro darba nodokļu veidā (4 594 personas (45 942 – 41 348) x 322,34 euro (darba nodokļi no minimālās mēneša darba algas) x 12 mēneši).
Tāpat valsts budžetam pieaugs izdevumi garantētā minimālā ienākuma (materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai, turpmāk – GMI) izmaksu veidā, jo vismaz 4 594 personas nevarēs atgriezties darba tirgū un kļūs par ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuriem nepieciešams GMI pabalsts. Vidējais GMI pabalsts vienai personai 2023. gada februārī veidoja 79,19 euro (LM dati) un  atbilstoši pašvaldību pārskatiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 2021. gadā (pēdējie pieejamie dati), vidējais GMI pabalsta izmaksu periods vienai personai bija seši mēneši. Līdz ar to kopējie izdevumi iedzīvotāju sociālajam nodrošinājumam varētu pieaugt par 2,2 milj. euro (4 594 personas x 79,19 euro x 6 mēneši).
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums
 
Apraksts
2022. gadā ar Finanšu ministrijas starpniecību tika veikts ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums [12], kurā tika vērtēta arī NVA  īstenoto mācību pasākumu ietekme uz iespējām iekārtoties darbā un to efektivitāte. 
Lai mazinātu bezdarbnieku prasmju neatbilstību darba tirgus pieprasījumam un atbalstītu viņu spēju pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām, izvērtējumā ir iekļauts ieteikums pilnveidot bezdarbnieku profilēšanu, lai NVA mērķa grupas mācības ar augstāku varbūtību rezultētos nodarbinātībā.  Tāpat pētnieki aicināja stiprināt NVA darbinieku kapacitāti un mācību pasākumu kvalitāti.
2019. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) veiktajā zinātniskajā pētījumā “Cilvēku sasaiste ar darbvietām: Latvija”[13] arī uzsvērta NVA veiktspējas stiprināšanas loma:
- nepieciešams turpināt ieguldījumus NVA labi funkcionējošas datu infrastruktūras izveidē un uzturēšanā;
- nepieciešams izstrādāt mehānismu regulārai automātiskai ADTP pasākumu rezultātu uzraudzībai un novērtēšanai ar minimālu cilvēkresursu iesaisti;
- nepieciešams arī turpmāk veikt sistemātisku ADTP pasākumu ietekmes novērtējumu iekšēji vai sadarbībā ar ekspertiem (zinātniskajā jomā);
- atbilstoši OECD pārskatam “Pakalpojumu digitalizācijas izmantošana valsts nodarbinātības dienestos, lai savienotu cilvēkus ar darbu”[14], Latvijā nepieciešams investēt NVA IT infrastruktūras uzlabošanā.  Esošo pakalpojumu digitalizēšana paver iespējas sniegt pakalpojumus lielākam klientu skaitam, tai skaitā ar dažādām vajadzībām, sadarbojoties ar sadarbības partneriem. Digitalizēšanas procesi var aptvert gandrīz visas NVA darbības un pakalpojumus, tajā skaitā lietojumprogrammas un lietotāja saskarnes, pašapkalpošanās rīkus, rīkus prasmju kartēšanai un karjeras pakalpojumu nodrošināšanai, e-instrumentus saziņai ar klientiem un tērzēšanai robotus, tādējādi atvieglojot informācijas apmaiņu un konsultāciju sniegšanu.

[12] https://www.esfondi.lv/izvertejumi-1
[13] https://www.oecd-ilibrary.org/employment/evaluating-latvia-s-active-labour-market-policies_6037200a-en , 32. lp.
[14]https://www.oecd.org/els/emp/Harnessing_digitalisation_in_Public_Employment_Services_to_connect_people_with_jobs.pdf
 

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nodarbinātības nozares investīciju projektiem plānotais iznākums ir nodarbinātības veicināšana dažādām mērķa grupām, kā arī aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana un to satura pilnveidošana.
4.3.3.6. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības nodrošinās NVA veiktspējas stiprināšanu, tādējādi pilnveidojot NVA kompetenci NVA nolikumā noteikto NVA funkciju un uzdevumu izpildei atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kā arī MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” noteiktajam.   Nepieciešamība (ieskaitot ieguvumu analīzi) stiprināt NVA kapacitāti, lai palielinātu aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietekmi un efektivitāti ir uzsvērta Finanšu ministrijas ziņojumā “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes 2022.gada izvērtējums” (turpmāk – ziņojums) (FM2021/43 (TP IZV)) (https://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Petijums_ES_fondu_ieguld_ilgtspej_kvalit_darbasp_mobilit_un_lietder_efektiv.pdf).
Atbilstoši ziņojumā iekļautai informācijai nepieciešams stiprināt NVA darbinieku profesionalitāti un kapacitāti, lai: 
uzlabotos bezdarbnieku profilēšanas rezultāti un lielāka uzmanība būtu pievērsta mācību potenciālam rezultēties darba atrašanā; 
sekmētu NVA darbinieku proaktīvu darbu ar darba devējiem, uzrunājot tos, izzinot viņu specifiskās vajadzības pēc noteiktas kvalifikācijas darbaspēka, izvērtējot, kādā veidā šo darbaspēku iespējams nodrošināt caur esošajām NVA organizētajām mācību programmām un motivējot pieteikties programmās “Apmācības pie darba devēja” vai citās programmās, kuras uzrāda augstu efektivitāti; 
paaugstinātu NVA darbinieku izpratni par nepieciešamo atbalstu un uzraudzību bezdarbniekiem mācību laikā, kā arī pēc darbā iekārtošanās; paaugstinātu NVA darbinieku kapacitāti sadarboties ar citām ieinteresētajām pusēm bezdarbnieku, kuriem ir augstāks sociālās atstumtības risks, identificēšanā un atbalsta sniegšanā; 
paaugstinātu NVA darbinieku kapacitāti sadarboties ar citām ieinteresētajām pusēm bezdarbnieku, kuriem ir augstāks sociālās atstumtības risks, identificēšanā un atbalsta sniegšanā; 
paaugstinātu NVA darbinieku prasmes darbam ar īpaši sarežģīti iesaistāmiem un nemotivētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, īpaši tas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem vīriešiem 50 un vairāk gadu vecumā. 
4.3.3.6. pasākuma ietvaros īstenotās atbalstāmās darbības perspektīvā atstās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā (izvērstāks skaidrojums par ietekmi uz tautsaimniecību ietverts TA projekta anotācijas 2.  sadaļā “Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu”).
 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • NVA klienti
  • NVA sadarbības partneri (fiziskas personas)
  • NVA nodarbinātie
Ietekmes apraksts
TA projekts netieši ietekmē jebkuru cilvēku, kurš nākotnē varētu nokļūt bezdarba situācijā un izmantot NVA sniegto atbalstu, tai skaitā piedalīties vai sniegt atbalstu mērķa grupas dalībai ADTP pasākumos.
 
Juridiskās personas
  • LM
  • NVA
  • Sadarbības partneri (juridiskas personas)
Ietekmes apraksts
4.3.3.6. pasākuma ietvaros LM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, un NVA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
4.3.3.6. pasākuma ietvaros tiks veicināta NVA veiktspēja, efektivizēti tās darbības procesi (tai skaitā sadarbība ar partnerniem) un pilnveidots BURVIS. TA projekts netieši var ietekmēt jebkuru juridisku personu, kas nākotnē varētu izmantot, piemēram, NVA piedāvātās sadarbības iespējas darbaspēka atlasē, tai skaitā arī subsidēto darba vietu izveidē.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
TA projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz nodarbinātības situāciju, jo samazināsies reģistrēto bezdarbnieku skaits, pieaugs nodarbināto skaits, palielināsies valsts budžeta nodokļu ieņēmumi no darbaspēka nodokļu iemaksām.
Vairāki starptautiskie izvērtējumi apliecina, ka darba meklēšanas pakalpojumu digitalizēšana, kura īstenota nodarbinātības dienestos pēdējos gados un ir plānota 4.3.3.6. pasākuma ietvaros, ir veicinājusi klientu ātrāku atgriešanos darba tirgū, tostarp, uzlabojusi klientu sasniedzamību, īpaši attālākajos reģionos, būtiski saīsinājusi laiku pakalpojumu saņemšanā un darba devēju ar bezdarbniekiem savietošanā[15]
Atbilstoši SDO publikācijai “Publiskie nodarbinātības dienesti, kas atbalsta jauniešus”[16] nodarbinātības dienestu pakalpojumi (sniegtās konsultācijas/atbalsts) izmaksu ziņā ir viens no efektīvākiem ADTP intervences veidiem, kas palīdz darba meklētājiem atrast darbu.  Tāpat starptautiskajos izvērtējumos atklāts (192.lp.), ka labi pārvaldīti nodarbinātības dienesti palīdz, piemēram, jauniešiem atrast piemērotu darbu ātrāk un darbs tiek veikts kvalitatīvāk salīdzinājumā ar situāciju, ja darbu jaunietis meklētu patstāvīgi (Mazza, 2017).
Atbilstoši iepriekš secinātajam, īstenojot 4.3.3.6. pasākumu, prognozējams, ka NVA mērķa grupām pavērsies plašākas iespējas saņemt informāciju par atbalstu bezdarba vai prognozējama bezdarba gadījumā, kā arī pieteikties NVA pakalpojumiem – rezultātā palielināsies to personu skaits, un īpaši ekonomiski neaktīvo personu skaits, kuras saņem NVA atbalstu un pēc laika atgriežas darba tirgū.
Atbilstoši CSP datiem[17]  2022. gadā Latvijā bija gandrīz 273 800 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, tai skaitā  NVA potenciālā mērķa grupa – 34 000 līdz 73 000 personu. Šajās aplēsēs ir izmantota CSP informācija par neaktīvo iedzīvotāju grupām, kuras būtu iespējams aktivizēt – daļa iedzīvotāju bija neaktīvi slimības vai darba nespējas dēļ (64 500), citi nestrādāja personisku vai ģimenes apstākļu dēļ (68 500) vai bija zaudējuši cerības atrast darbu (5 300)[18], atbilstoši kuriem 2022. gada 4. ceturksnī Latvijā bija 34 000 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, kas vēlētos atrast darbu, bet dažādu iemeslu dēļ to nemeklēja.
Balstoties uz ES nodarbinātības dienesta tīkla tematisko izvērtējumu “Neaktīvo iedzīvotāju aktivizācijas iespējas: nodarbinātības publisko dienestu iniciatīvas”[19] izdarīts pieņēmums, ka 4.3.3.6. pasākuma aktivitāšu īstenošanas rezultātā, papildus anotācijas 1.3. apakšsadaļā minētajiem no jauna nodarbinātajiem NVA klientiem (45 942 personas), laika periodā no 2023. – 2029. gadam vismaz 10 000 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju saņems informāciju par ADTP pasākumiem un vērsīsies NVA pēc atbalsta un pēc dažādu pakalpojumu saņemšanas atgriezīsies darba tirgū. Tādējādi varētu pieaugt ieņēmumi no nodokļu maksājumiem, jo 10 000 personas, kuras atgriezīsies darba tirgū, veiks sociālās apdrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas no darba algas. 


[15] Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk – SDO) pārskats “Tehnoloģiju adaptācija publiskajos nodarbinātības dienestos, 2022.gads - https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_emp/documents/publication/wcms_840767.pdf; 10.-12.lp.
[16] https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_emp/documents/publication/wcms_790109.pdf; 188.lp.
[17] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBN/NBN010
[18] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBN/NBN030/ un EUROSTAT dati - https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsq_igaww/default/table?lang=en
[19] 2020. gads, https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=22474&langId=en
 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
42 500
0
1 020 000
0
1 785 000
1 785 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
42 500
0
1 020 000
0
1 785 000
1 785 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
50 000
0
1 200 000
0
2 100 000
2 100 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
50 000
0
1 200 000
0
2 100 000
2 100 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-7 500
0
-180 000
0
-315 000
-315 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
-7 500
0
-180 000
0
-315 000
-315 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-7 500
-180 000
-315 000
-315 000
5.1. valsts pamatbudžets
-7 500
-180 000
-315 000
-315 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.3.6. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums (turpmāk – ESF Plus) – 6 800 000 euro un valsts budžeta (turpmāk – VB) līdzfinansējums – 1 200 000 euro.

Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un VB) līdzekļi attiecīgajā gadā.

4.3.3.6. pasākuma projektu paredzēts ieviest no 2023. gada  I ceturkšņa līdz 2029. gada IV ceturksnim. TA projektā paredzēts maksimālais iespējamais 4.3.3.6. pasākuma īstenošanas termiņš,  lai no finansējuma saņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ, nepieciešamības gadījumā  pagarinātu projekta īstenošanu, mazinot administratīvo slogu negrozītu TA projektu.

4.3.3.6. pasākumam:
2023. gadā finansējums plānots indikatīvi  50 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 42 500 euro un VB finansējums 7 500  euro.
2024. gadā finansējums plānots indikatīvi  1 200 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 020 000 euro un VB finansējums 180 000  euro.
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi  2 100 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 785 000 euro un VB finansējums 315 000  euro.
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi  2 100 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 785 000 euro un VB finansējums 315 000  euro.
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi  2 100 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 785 000 euro un VB finansējums 315 000  euro.
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi  450 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 382 500 euro un VB finansējums 67 500  euro.

LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai finanšu līdzekļu pieprasījumu pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” priekšfinansējumam indikatīvi:
- ne vairāk kā 50 000 euro apmērā 2023. gadā;
- ne vairāk kā 330 000 euro apmērā 2024. gada pirmajā pusgadā.

Projekta nepieprasīto 2024. gada finansējumu 870 000 euro piesaistei pēc projekta apstiprināšanas LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai finanšu līdzekļu pieprasījumu pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, un 2025. gadam un turpmākiem  gadiem LM sniegs priekšlikumu attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.

Projektam finansējums tiks plānots apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)”.

Finansējuma sadalījums pa gadiem ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, iesniedzot projekta iesniegumu CFLA, kā arī projekta īstenošanas gaitā.


 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
 
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
4.3.3.6. pasākuma īstenošanai indikatīvi paredzēts uz projekta īstenošanas laiku  izveidot jaunas amata vietas un iesaistīt šādu:
1. projekta vadības personālu:
1.1. projekta vadītājs (1 slodze, 54 mēneši);
1.2. vecākais eksperts (5 slodzes, 54 mēneši);
1.3. vadošais ekonomists (1 slodze, 54 mēneši);
1.4. vecākais grāmatvedis (1 slodze, 54 mēneši).
2. projekta īstenošanas personālu – nodarbinātības organizators (2 slodzes, 36 mēneši).

Projekta vadības un projekta īstenošanas personāls tiks piesaistīts uz 4.3.3.6. pasākuma projekta īstenošanas laiku. Personāla amatus, saimes, kā arī nepieciešamo skaitu noteiks finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta iesniegumu CFLA.
 
Cita informācija
Atbilstoši MK 2023. gada 17. janvāra noteikumiem Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” LM Finanšu ministrijā iesniegs informāciju LM pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanai 2029., 2030. un 2031. gadam, to pamatojot ar detalizētiem aprēķiniem, lai nodrošinātu 4.3.3.6. pasākuma uzturēšanu pēc projekta noslēguma.
Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veikti BURVIS pilnveidojumi (datu analīzes rīka izstrāde, ADTP pasākumu digitālā administrēšana, darba meklējumu dienasgrāmatas digitalizēšana, datu kvalitātes jautājumu pilnveide, portāla atlases funkciju pilnveide, saskarnes izveide ar citām institūcijām, darbiekārtošanās pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu pilnveide un citi), lai nodrošinātu ilgtspēju projekta ietvaros izstrādātiem un ieviestiem IKT risinājumiem, līdz ar sistēmas ieviešanu produkcijā, ir nepieciešams papildu finansējums sistēmas uzturēšanai, lai risinātu sistēmas ekspluatācijas laikā atklātās nepilnības, uzlabotu sistēmas lietojamību un veiktu programmatūras papildinājumus normatīvā regulējuma izmaiņu gadījumā, kā arī, lai pilnveidotu datu apmaiņas risinājumus. BURVIS uzturēšanas pakalpojumu plānots nodrošināt noslēdzot iepirkuma līgumu.

BURVIS uzskaites vērtība uz 01.01.2023. ir 2 634 983 euro. Plānotā ieguldījumu vērtība projekta laikā līdz 2028. gadam ir 3 338 801 euro, tādējādi paredzot palielināt BURVIS uzskaites vērtību līdz 5 973 784 euro. BURVIS uzturēšanas izdevumi pēc projekta noslēguma prognozējami 435 600 euro apmērā jeb aptuveni 7,3% apmērā no BURVIS uzskaites vērtības, un indikatīvi šīs izmaksas veidos:
1. 290 400 euro – izdevumi precēm un pakalpojumiem BURVIS darbības nodrošināšanai (uzturēšanai), lai veiktu sistēmas kļūdu novēršanu, saņemtu izstrādātāja konsultācijas, kā arī veiktu nelielus sistēmas uzlabojumus. Tiks organizēta pakalpojuma iepirkšana. Aprēķins: 20 000 euro /mēn. x 12 mēn. + PVN 21%;
2. 145 200 euro – kapitālie izdevumi, lai nodrošinātu BURVIS funkcionalitātes un saskarņu ar ārējām informācijas sistēmām pielāgošanu ārējo normatīvo aktu izmaiņām, kā arī attīstītu pašapkalpošanās portāla funkcionalitāti. Aprēķins: 60 euro/h x 2000 h + PVN 21%.

BURVIS darbības uzturēšanai likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” LM pamatbudžeta apakšprogrammā 07.01.00 „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana” ir plānoti līdzekļi 198 095 euro apmērā, tai skaitā uzturēšanai 171 116 euro apmērā un BURVIS attīstībai (izmaiņu pieprasījumiem) 26 979 euro apmērā.
Attiecīgais finansējums tiek plānots arī turpmāk ik gadu (apakšprogrammā 07.01.00.) BURVIS pilnvērtīgai darbības nodrošināšanai pēc projekta noslēguma būs nepieciešami papildu 237 505 euro, tai skaitā:

1. 119 284 euro ir papildu nepieciešamais finansējums, lai segtu BURVIS uzturēšanas ārpakalpojuma izmaksu sagaidāmo pieaugumu, 290 400 euro (kopā nepieciešamais) –171 116 euro (esošais finansējums sistēmas uzlabojumiem un kļūdu novēršanai) =119 284 euro;
2. 118 221 euro ir papildu nepieciešamais finansējums, lai realizētu izmaiņu pieprasījumus informācijas sistēmas un ārējo saskarņu pielāgošanai atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām, 145 200 euro (kopā nepieciešamais) – 26 979 euro (esošais finansējums BURVIS izmaiņu pieprasījumiem) = 118 221 euro.

 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2021/1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060);
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2018/1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/ 1046).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060);
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula Nr. 2021/1060, 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
TA projekta 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Regula Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
TA projekta 27.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/ 1046).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula Nr. 2018/ 1046, 61. pants.
TA projekta 27.4.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
LM, NVA
Nevalstiskās organizācijas
Jebkura nevalstiska organizācija, kura sadarbojas ar NVA pakalpojumu īstenošanā NVA klientiem. Komunikācija ar biedrībām un nodibinājumiem NVA notiek pastāvīgi, tai skaitā, īstenojot ADTP, piemēram, īstenojot Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” ietvaros pasākumu “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība” (turpmāk – DNIA), kurā biedrības un nodibinājumi ir iesaistīti kā pasākuma īstenotāji. Tādējādi biedrības un nodibinājumi var pastāvīgi izteikt priekšlikumus DNIA satura precizēšanai un īstenošanas uzlabošanai, tādējādi arī pastarpināti sniedzot ieguldījumu šī TA projekta izstrādē. Pašreiz sadarbība notiek ar vismaz 130 biedrībām un nodibinājumiem, to starpā ar biedrību “Iespēju ceļš”, “Totaldobre”, “Sporta un fiziskās attīstības klubs”, “Zariņš&CO”, “LIFT UP”, savukārt personu ar invaliditāti iesaistei darba tirgū – ar šādām biedrībām: “Ilgas”, “Mēs kopā spēks”, “Alternativa plus”, “Tu vari” u.c
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5a24fa76-2701-460a-9b7e-5d6e15c274e3

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par TA projektu tā saskaņošanas stadijā.
Viedokļa sniegšanas laiks no 2023. gada 2. maija līdz 2023. gada 15. maijam.
Publiskās apspriešanas laikā nav saņemti iebildumi un priekšlikumi.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • LM
  • NVA
  • CFLA

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
4.3.3.6. pasākuma ietvaros tiks veikta NVA nodarbināto mācību sistēmas izstrāde. NVA nodarbinātajiem tiks piedāvāts iesaistīties dažādās mācībās, tādējādi stiprinot viņu zināšanas un prasmes par darba tirgus situāciju un darbu ar dažādām mērķa grupām. Tāpat ir plānots digitalizēt ADTP pasākumu administrēšanu, kas palīdzēs efektīvāk strādāt ar NVA sadarbības partneriem, kuri iesaistīti ADTP īstenošanā un NVA klientiem.  
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
4.3.3.6. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros tiks veikta BURVIS pilnveide, tiks digitalizēta bezdarbnieku profilēšanas metode, izstrādātas e-konsultācijas karjeras jautājumos, veikta ADTP īstenošanas dokumentācijas digitalizēšana u.c. darbības. NVA darba procesu digitalizācija sekmēs  dokumentācijas, sadarbībā ar NVA klientiem un sadarbības partneriem, apstrādes paātrināšanu.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.6. pasākuma ietvaros ir plānots uzlabot NVA ikdienas darbu ar klientiem un sadarbības partneriem.
 

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot 4.3.3.6. pasākumu, tiks uzlabota NVA pakalpojumu sniegšana tās klientiem, sadarbības partneriem un citiem interesentiem.
 

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēta valsts un pašvaldību institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību stratēģiskās plānošanas un analītiskās kapacitātes stiprināšana un līderība pētījumu un inovāciju pasūtīšanā un ieviešanā, jo īpaši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ieguldījums eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanai un ieviešanai ([142] rindkopa).
 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.6. pasākuma ietvaros veiktie ieguldījumi palīdzēs efektīvāk sniegt atbalstu personām, kuras nonākušas bezdarba situācijā, īpaši iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni, ilgstošajiem bezdarbniekiem, gados vecākām personām un personām ar invaliditāti. Tas veicinās personu integrēšanos sabiedrībā, mazinās neiecietību un veicinās tādas sociālās un ekonomiskās vides veidošanos, kas ir iekļaujoša un ņem vērā ikviena sabiedrības locekļa intereses un vajadzības.
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.6. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
Vispārīgās horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI) darbības, piemēram:
1. projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
2. īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
3. nodrošinot informāciju publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, tiks nodrošināts, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” https://pieklustamiba.varam.gov.lv//, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
4. NVA tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Specifiskās HP VINPI darbības, piemēram:
1. mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošana sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
2. stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ;
3. tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju  jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses (piemēram, informatīvo materiālu izstrādes procesā, pakalpojuma sniegšanas telpu vides piekļūstamības novērtēšanai, mērķa grupu uzrunāšanai un sasniegšanai u.c. (attiecīgi pievienojot dokumentus, piemēram, konsultāciju protokolus u.c.).

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.6. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
Vispārīgās HP VINPI darbības, piemēram:
1. projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
2. projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
3. sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos.

Specifiskās HP VINPI darbības, piemēram:
1. tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu konsultācijas (vai konsultatīva rakstura pasākumi) mācību līdzekļu un programmu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa (attiecīgi pievienojot dokumentus, piemēram, konsultāciju protokolus, pakalpojuma līgumus u.c.);
2. stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ.
 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.6. pasākuma ietvaros ir paredzēts veikt personas datu apstrādi.

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprinātajām atziņām, piešķirot kompetentajai iestādei tiesības veikt personas datu apstrādi, normatīvajā aktā ir jānosaka šīs iestādes piešķirtās rīcības brīvības joma un tās īstenošanas veids. Turklāt šīs iestādes tiesības ir jādefinē pietiekami precīzi, lai ne tikai iestādei būtu saprotamas tiesību īstenošanas robežas, bet arī indivīdam, lai vajadzības gadījumā ar atbilstošu padomu varētu regulēt un pielāgot savu rīcību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedums lietā  S. un Marper pret Apvienoto Karalisti [Lielā Palāta], Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 95. – 96. punkti). Tādējādi, nosakot NVA un pakalpojuma sniedzējiem tiesības projekta īstenošanas laikā veikt datu subjektu personas datu apstrādi atbalsta sniegšanai 4.3.3.6. pasākuma mērķa grupas personām (norādītas TA projekta 3. punktā), TA projektā noteiktas konkrēti veicamās personas datu apstrādes darbības minētā nolūka sasniegšanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 13. novembra spriedums lietā M. M. pret Apvienoto Karalisti, pieteikuma Nr. 24029/07; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone pret Apvienoto Karalisti, 68. punkts). Savukārt NVA kā finansējuma saņēmēja pienākums sagatavot maksājuma pieprasījumus noteikts MK 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.135). Maksājuma pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši TA projektā noteiktajam, ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti. MK noteikumu Nr.135 46. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs pārbauda, vai sadarbības partnera un gala saņēmēja sniegtā informācija maksājuma pieprasījumam par veiktiem projekta izdevumiem un iepirkumiem (ja attiecināms) vadības informācijas sistēmā ir korekta. Proti, TA projektā noteikts, ka finansējuma saņēmējs, pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, veic pēcpārbaudi par pakalpojuma sniedzēju veikto noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas atbilstības pārbaudi dalībai pasākumos.
Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi vadības informācijas sistēmā nosaka noteikumi Nr.135, savukārt MK 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770) [20] norādīts, ka vadības informācijas sistēma nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi attiecībā uz finansējuma saņēmēju (NVA), veicot personas datu apstrādes darbības, TA projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” [21] 3.2. apakšpunktu.

TA projekts paredz, ka NVA vai pakalpojuma sniedzēji TA projekta 21.4. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai veic TA projekta 3.1. apakšpunktā norādītās mērķa grupas – NVA nodarbināto, identificēšanu un  uzskaiti projekta īstenošanas maksājuma pieprasījumu sagatavošanas nolūkā, norādot vārdu, uzvārdu, darba vietas e-pasta adresi (saziņai), personas kodu un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, un iesniedz finansējuma saņēmējam (ja piesaistīts pakalpojumu sniedzējs). Dalībnieku uzskaite ir nepieciešama, lai NVA un pakalpojuma sniedzējs, ja tāds ticis piesaistīts, pierādītu, ka attiecīgais pasākums faktiski ir noticis un tajā ir piedalījušās atbilstošās mērķa grupas personas, un NVA kā finansējuma saņēmējs spētu nodrošināt maksājuma pieprasījumā iekļaujamās informācijas pamatotību. TA projekta 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas – NVA nodarbinātie, identificēšanai apstrādājams vārds, uzvārds, darba vietas e-pasts (saziņai), personas kods, lai varētu identificēt konkrētu NVA nodarbināto un pārliecināties par tā atbilstību dalībai pasākumā. Personas kods ir apstrādājams, lai veiktu unikālu fizisko personu identifikāciju, tā kā atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 6. panta pirmajai un otrajai daļai personas kods ir atzīstams par unikālu identifikatoru, kas ļauj nepārprotami identificēt konkrētu tiesību subjektu. Tādējādi atzīstams, ka apstrādājamais personas datu apjoms ir uzskatāms par minimāli nepieciešamo iepriekš minētā personas datu apstrādes nolūka izpildei.
NVA vai pakalpojumu sniedzēji iepriekš minēto datu subjektu personas datu apstrādi veiks uz TA projekta 25. punkta pamata.
TA projekta 21.5. apakšpunkts un 26. punkts paredz, ka NVA prakses īstenošanas nolūkā NVA veiks TA projekta 3.2. apakšpunktā norādītās mērķa grupas – NVA klientu piesaisti, identificēšanu un  uzskaiti atbilstoši TA projekta anotācijas 1.6. apakšsadaļā “Cita informācija” norādītajiem tiesību aktiem, apstrādājot tādu personas datus saturošu  informāciju, kuru reglamentē MK 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 172 “Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumiem Nr.172). Proti, MK noteikumu Nr.172 6. un 7. punkts.
Mērķa grupas uzskaite ir nepieciešama, lai pierādītu, ka attiecīgais pasākums faktiski ir noticis un tajā ir piedalījušās atbilstošās mērķa grupas personas. Apstrādājamais personas datu apjoms ir uzskatāms par minimāli nepieciešamo iepriekš minētā uzdevuma izpildei. Dati par mērķa grupas dalību projekta atbalstāmajās darbībās tiks uzglabāti bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā (turpmāk – IS BURVIS), atbilstoši kārtībai un nosacījumiem, kas ir atrunāti MK noteikumos Nr.172. Mērķa grupas personas, kuras ir NVA klienti, dalībai TA projektā paredzētajās atbalstāmajās darbībās NVA piesaistīs izmantojot IS BURVIS datus. Datu apstrāde tiks veikta saskaņā ar MK noteikumiem Nr.172. 


Papildus jāmin, ka TA projekts paredz arī BURVIS pilnveidi, kurā publisko iepirkumu rezultātā piesaistīti pakalpojumu sniedzēji veiks sistēmas pilnveidi, informācijas sistēmas drošības auditu. Personu datu apstrāde BURVIS pilnveides ietvaros netiks veikta, savukārt sistēmas drošības audita ietvaros tiks ievērotas MK 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” prasības.
TA projekts paredz arī aktīvās darba tirgus politikas pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējuma veikšanu, īstermiņa darba tirgus prognozēšanas sistēmas un prognožu atspoguļošanas platformas pilnveidi, prognožu veikšanu. Atbalstāmās darbības ietvaros publisko iepirkumu rezultātā piesaistīti pakalpojuma sniedzēji veiks arī NVA klientu un sadarbības partneru TA projekta izpratnē, aptaujas, pakalpojumu sniedzējiem aptauju veikšanai nepieciešamā informācija par NVA klientiem un sadarbības partneriem tiks sniegta šifrētā veidā. Personas dati netiks apstrādāti. Arī aptauju laikā respondenti tiks informēti, ka aptauja ir anonīma.
TA projekta 27.8. apakšpunktā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (HP VINPI) rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas Nr.2016/679 [22] 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas. Dati tiks uzkrāti, lai nodrošinātu HP VINPI darbību īstenošanu praksē un to izpildes uzraudzību, kas ļauj novērtēt katra specifiskā atbalsta mērķa  ietvaros īstenotā projekta ietekmi  HP VINPI īstenošanai.
TA projekts paredz arī, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas ietvaros var veikt iepirkumus, kur arī tiks veikta personas datu apstrāde iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Regulas Nr.2016/679 6. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktam un PIL 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu sniegtā cita informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. PIL nosaka noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas vai sniegšanas nepilnā apjomā gadījumā tiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā.
TA projekts paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem. Apliecinājuma ieguves ietvaros tiks veikta personas datu apstrāde, ko tieši paredz iepriekš minētie normatīvie akti saskaņā ar Regulas Nr.2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt Eiropas Komisija vadlīniju “Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” 1.pielikumā ir sniegusi norādes par tā saturu, tai skaitā apstrādājamo datu apjomu, kas atzīstams par minimāli nepieciešamo (https://m.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/EK_vadl_par_interesu_konflikta_identif_publ_iepirk_LV.pdf).
TA projekta 25. punkts, 27.9. un 27.10. apakšpunkts paredz, ka NVA veic mērķa grupas personas datu apstrādi, lai izvērtētu personu atbilstību mērķa grupas kritērijiem. Minētā personas datu apstrāde ir obligāti nepieciešama, jo projekts ir paredzēts tieši mērķa grupas personām, tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt vai persona atbilst izvirzītajiem kritērijiem, kuriem iestājoties persona var saņemt TA projekta paredzēto atbalstu. Neveicot personas datu apstrādi, NVA nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem mērķa grupas kritērijiem, bet persona saņemt TA projektā paredzēto atbalstu.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punkts nosaka, ka attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāku laiku par pieciem gadiem. PIL 40. panta piektā daļa noteic, ka iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos termiņus, 4.3.3.6. pasākuma mērķa grupas personas datu glabāšanas termiņš nosakāms atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 82. punkta prasībām, t.i., dokumentus par ES fondu atbalstītajiem izdevumiem glabā līdz 2034. gada 31. decembrim, lai pierādītu maksājumu veikšanas un finanšu izlietojuma pamatotību. Savukārt KPVIS personas dati atbilstoši MK noteikumu Nr. 770 27. punktam glabājami līdz 2039. gada 31. decembrim.


[20] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu

[21] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/187822-normativo-aktu-projektu-sagatavosanas-noteikumi

[22] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)  (turpmāk – Regula Nr.2016/679); pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32016R0679
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

4.3.3.6. pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
4.3.3.6. pasākuma projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, kā arī tā vadībā un īstenošanā tiks īstenoti vispārīgas un specifiskas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbības.
4.3.3.6. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, tā projekta iesnieguma vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs (precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu (vai apstiprināšanu ar nosacījumu), ja projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Kritērija neatbilstības gadījumā projekta iesniegums tiks noraidīts.
Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka publiskie iepirkumi tiek veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus.
4.3.3.6. pasākuma ietekmes uz HP VINPI īstenošanu novērtēšanai TA  projektā ir noteikti HP VINPI rādītāji.
 
Pielikumi