23-TA-3289: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības darbības akceptēšanu DTD2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa) Salaspils un Ropažu novada teritorijā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) veikšana atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – IVN likums) prasībām sastāv no trim secīgiem posmiem - ietekmes uz vidi izpētes un IVN ziņojuma sagatavošanas, Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – VPVB) atzinuma saņemšanas un lēmuma par paredzētās darbības akceptu saņemšanas.
Saskaņā ar IVN likuma 21. panta pirmo daļu paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas vai Ministru kabineta lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.
Dzelzceļa likuma 22.1 pants noteic, ka ja atbilstoši IVN likumam ir sagatavots IVN ziņojums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) Nr. 2021/1153 ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 ir noteikti kopīgu interešu prioritārie projekti. Eiropas transporta tīklu (turpmāk - TEN-T) prioritāro projektu sarakstā iekļauts savienojums Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava (Rail Baltica), tādejādi nodrošinot visu Savienības reģionu sasniedzamību, vienlaikus uzsverot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvas izmantošanas nozīmīgumu transporta ilgtspējas nodrošināšanā.
Tādēļ lēmumu par Rail Baltica akceptu pēc IVN pieņem Ministru kabinets.
IVN Rail Baltica būvniecībai DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (turpmāk arī – Paredzētā darbība) ir veikts atbilstoši kārtībai un procedūrai, kas noteikta IVN likumā un Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 18).
Paredzētās darbības akceptu vispārēji regulē IVN likums. Šī likuma 26. panta ceturtā daļa noteic, ka lēmumu par paredzētās darbības akceptu vai lēmumu par plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību IVN vai stratēģiskā novērtējuma procesā, var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi, likumdevējs skaidri paudis paredzētās darbības lēmuma dabu paredzot, ka tas formējams kā administratīvais akts, kuru iespējams pārskatīt augstākā iestādē, ja tāda ir, vai pārsūdzēt tiesā.
Administratīvā procesa likuma 76. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē, taču ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz Ministru kabinetu. Ja iestādei nav augstākas iestādes (piemēram, Ministru kabinetam), tad procesa dalībniekam, kura tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo, ir divas iespējas: 1) vērsties ar iesniegumu tajā pašā iestādē, kas administratīvo aktu izdevusi, 2) vērsties uzreiz ar pieteikumu tiesā. Iespējas vērsties tajā pašā iestādē, kura izdevusi administratīvo aktu, mērķis ir dot iespēju iestādei labot pieļauto kļūdu, procesa dalībniekiem nebaidoties nokavēt administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņu. Izvērtējot pastāvošo praksi, kā piemēram, analizējot Ministru kabineta 2015.gada 25. marta rīkojumu Nr. 140 “Par elektrotīklu pārvades savienojuma “Kurzemes loks” 3. posma “Tume- Rīga (Imanta)” rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu”, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 24.augusta rīkojumu Nr.467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu” (turpmāk - 2016.gada Akcepts), secināms, ka norāde uz atkārtotu vēršanos Ministru kabinetā nav minēta, jo nav paredzēta procedūra kā Ministru kabinets vēlreiz pieņems lēmumu par skatītu jautājumu, kā arī nav skaidrs, kas būs iesniedzējs. Tādējādi, ievērojot līdzšinējo praksi un pārliecinoties, ka indivīda tiesības administratīvā procesa ietvaros netiek pārkāptas, Ministru kabineta rīkojumā paredzēts, ka to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā un 67. pantā noteiktajam.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā noteiktajam, administratīvs akts ir arī tāds lēmums, kuru izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārējs administratīvs akts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) 2010.gada 8. jūlija lēmumā lietā Nr. SKA-656/2010 konstatēja, ka vispārīgo administratīvo aktu paziņošana, tos publicējot oficiālajā laikrakstā, ir saprātīga, jo, tā kā šā akta adresātu un ieinteresēto personu loks nav identificējams, nav iespējams aktu nosūtīt katrai ar šo aktu skartajai personai, tādēļ likums ir noteicis publisku, tas ir, visiem pieejamu paziņošanas veidu.
Senāta ieskatā ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto personu tiesības uzzināt administratīvo aktu. Šai lietā Senāts arī norāda, ka, tā kā vispārīgais administratīvais akts tiek publiski paziņots, tad, līdzīgi kā tas ir ar ārējo normatīvo aktu izsludināšanu, var pieņemt, ka ikviena persona ir par to uzzinājusi (paziņošanas prezumpcija), un persona nevar atsaukties uz to, ka nezināja par šāda administratīvā akta pieņemšanu vai ka ir nesaprātīgi katru dienu lasīt oficiālo laikrakstu, lai pamatotu nokavētā administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņa atjaunošanu.
IVN likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka, lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts institūcijai, pašvaldībai vai citai likumā noteiktajai institūcijai iesniegumu, ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem. Satiksmes ministrija IVN likuma 1. panta 4. punkta izpratnē ir ierosinātājs, kura gatavojas veikt Paredzēto darbību. Satiksmes ministrija ir arī Ministru kabinetā iesniedzamo dokumentu iesniedzējs atbilstoši Administratīvā procesa likuma 25. panta otrajā daļā un Dzelzceļa likuma 22.1 pantā noteiktajam.
Rīkojuma projekta izpilde ir noteikta kā steidzama, kura apstrīdēšana tiesā neaptur tā darbību. Ministru kabineta rīkojuma projekta steidzamību nosaka ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (turpmāk - CINEA) parakstītie līgumi Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990 un Nr. INEA/CEF/TRAN/M2016/1360716, kas paredz, ka projektēšanas darbiem jābūt realizētiem līdz 2024. gadam. Lai turpinātu veikt Rail Baltica būvprojektēšanu, saņemtu atzīmi par būvprojekta prasību izpildi un uzsāktu būvniecību, nepieciešams veikt IVN, kas noslēdzies ar paredzētās darbības akceptu un atļauj uzsākt Paredzēto darbību. Paredzētās darbības akcepts ir priekšnosacījums, lai Latvija varētu turpināt Rail Baltica realizēšanu atbilstoši saskaņotajam laika grafikam ar Igauniju, Lietuvu un CINEA, tādējādi izpildot savas starptautiskās saistības.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīkojuma projektā ietvertais administratīvā akta pārsūdzēšanas princips ļauj uzsākt realizēt Rail Baltica atbilstoši projekta laika grafikam, vienlaikus nodrošinot indivīdu tiesības pārsūdzēt rīkojumu Administratīvā procesa noteiktajā kārtībā, tiesā, neapturot rīkojuma izpildi un Rail Baltica projektu kopumā. Neskatoties uz Ministru kabineta rīkojuma projektā noteikto projekta steidzamību, kura apstrīdēšana tiesā neaptur tā darbību, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta piekto daļu, norādītajā gadījumā, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Tādējādi Ministru kabineta rīkojuma projekta 5.punktā minētais nosacījums neaizskar sabiedrības tiesības uz tiesvedību.
Saskaņā ar IVN likuma 21. panta pirmo daļu paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas vai Ministru kabineta lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.
Dzelzceļa likuma 22.1 pants noteic, ka ja atbilstoši IVN likumam ir sagatavots IVN ziņojums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) Nr. 2021/1153 ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 ir noteikti kopīgu interešu prioritārie projekti. Eiropas transporta tīklu (turpmāk - TEN-T) prioritāro projektu sarakstā iekļauts savienojums Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava (Rail Baltica), tādejādi nodrošinot visu Savienības reģionu sasniedzamību, vienlaikus uzsverot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvas izmantošanas nozīmīgumu transporta ilgtspējas nodrošināšanā.
Tādēļ lēmumu par Rail Baltica akceptu pēc IVN pieņem Ministru kabinets.
IVN Rail Baltica būvniecībai DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (turpmāk arī – Paredzētā darbība) ir veikts atbilstoši kārtībai un procedūrai, kas noteikta IVN likumā un Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 18).
Paredzētās darbības akceptu vispārēji regulē IVN likums. Šī likuma 26. panta ceturtā daļa noteic, ka lēmumu par paredzētās darbības akceptu vai lēmumu par plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību IVN vai stratēģiskā novērtējuma procesā, var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi, likumdevējs skaidri paudis paredzētās darbības lēmuma dabu paredzot, ka tas formējams kā administratīvais akts, kuru iespējams pārskatīt augstākā iestādē, ja tāda ir, vai pārsūdzēt tiesā.
Administratīvā procesa likuma 76. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē, taču ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz Ministru kabinetu. Ja iestādei nav augstākas iestādes (piemēram, Ministru kabinetam), tad procesa dalībniekam, kura tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo, ir divas iespējas: 1) vērsties ar iesniegumu tajā pašā iestādē, kas administratīvo aktu izdevusi, 2) vērsties uzreiz ar pieteikumu tiesā. Iespējas vērsties tajā pašā iestādē, kura izdevusi administratīvo aktu, mērķis ir dot iespēju iestādei labot pieļauto kļūdu, procesa dalībniekiem nebaidoties nokavēt administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņu. Izvērtējot pastāvošo praksi, kā piemēram, analizējot Ministru kabineta 2015.gada 25. marta rīkojumu Nr. 140 “Par elektrotīklu pārvades savienojuma “Kurzemes loks” 3. posma “Tume- Rīga (Imanta)” rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu”, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 24.augusta rīkojumu Nr.467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu” (turpmāk - 2016.gada Akcepts), secināms, ka norāde uz atkārtotu vēršanos Ministru kabinetā nav minēta, jo nav paredzēta procedūra kā Ministru kabinets vēlreiz pieņems lēmumu par skatītu jautājumu, kā arī nav skaidrs, kas būs iesniedzējs. Tādējādi, ievērojot līdzšinējo praksi un pārliecinoties, ka indivīda tiesības administratīvā procesa ietvaros netiek pārkāptas, Ministru kabineta rīkojumā paredzēts, ka to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā un 67. pantā noteiktajam.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā noteiktajam, administratīvs akts ir arī tāds lēmums, kuru izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārējs administratīvs akts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) 2010.gada 8. jūlija lēmumā lietā Nr. SKA-656/2010 konstatēja, ka vispārīgo administratīvo aktu paziņošana, tos publicējot oficiālajā laikrakstā, ir saprātīga, jo, tā kā šā akta adresātu un ieinteresēto personu loks nav identificējams, nav iespējams aktu nosūtīt katrai ar šo aktu skartajai personai, tādēļ likums ir noteicis publisku, tas ir, visiem pieejamu paziņošanas veidu.
Senāta ieskatā ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto personu tiesības uzzināt administratīvo aktu. Šai lietā Senāts arī norāda, ka, tā kā vispārīgais administratīvais akts tiek publiski paziņots, tad, līdzīgi kā tas ir ar ārējo normatīvo aktu izsludināšanu, var pieņemt, ka ikviena persona ir par to uzzinājusi (paziņošanas prezumpcija), un persona nevar atsaukties uz to, ka nezināja par šāda administratīvā akta pieņemšanu vai ka ir nesaprātīgi katru dienu lasīt oficiālo laikrakstu, lai pamatotu nokavētā administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņa atjaunošanu.
IVN likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka, lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts institūcijai, pašvaldībai vai citai likumā noteiktajai institūcijai iesniegumu, ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem. Satiksmes ministrija IVN likuma 1. panta 4. punkta izpratnē ir ierosinātājs, kura gatavojas veikt Paredzēto darbību. Satiksmes ministrija ir arī Ministru kabinetā iesniedzamo dokumentu iesniedzējs atbilstoši Administratīvā procesa likuma 25. panta otrajā daļā un Dzelzceļa likuma 22.1 pantā noteiktajam.
Rīkojuma projekta izpilde ir noteikta kā steidzama, kura apstrīdēšana tiesā neaptur tā darbību. Ministru kabineta rīkojuma projekta steidzamību nosaka ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (turpmāk - CINEA) parakstītie līgumi Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990 un Nr. INEA/CEF/TRAN/M2016/1360716, kas paredz, ka projektēšanas darbiem jābūt realizētiem līdz 2024. gadam. Lai turpinātu veikt Rail Baltica būvprojektēšanu, saņemtu atzīmi par būvprojekta prasību izpildi un uzsāktu būvniecību, nepieciešams veikt IVN, kas noslēdzies ar paredzētās darbības akceptu un atļauj uzsākt Paredzēto darbību. Paredzētās darbības akcepts ir priekšnosacījums, lai Latvija varētu turpināt Rail Baltica realizēšanu atbilstoši saskaņotajam laika grafikam ar Igauniju, Lietuvu un CINEA, tādējādi izpildot savas starptautiskās saistības.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīkojuma projektā ietvertais administratīvā akta pārsūdzēšanas princips ļauj uzsākt realizēt Rail Baltica atbilstoši projekta laika grafikam, vienlaikus nodrošinot indivīdu tiesības pārsūdzēt rīkojumu Administratīvā procesa noteiktajā kārtībā, tiesā, neapturot rīkojuma izpildi un Rail Baltica projektu kopumā. Neskatoties uz Ministru kabineta rīkojuma projektā noteikto projekta steidzamību, kura apstrīdēšana tiesā neaptur tā darbību, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta piekto daļu, norādītajā gadījumā, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Tādējādi Ministru kabineta rīkojuma projekta 5.punktā minētais nosacījums neaizskar sabiedrības tiesības uz tiesvedību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Paredzētās darbības akceptēšana atbilstoši IVN likuma 22. panta otrajai daļai un Dzelzceļa likuma 22.1 pantam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rail Baltica ir paredzēts kā dzelzceļa savienojums ar Eiropu, izbūvējot Eiropas standarta sliežu platuma elektrificētu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līniju pasažieru un kravas vilcienu kombinētai satiksmei. Rail Baltica ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) transporta pamattīkla Ziemeļjūras – Baltijas koridora trūkstošais posms, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis vienotajā Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas aptver trīs ES dalībvalstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu, vienlaikus nodrošinot ciešu un tiešu infrastruktūras sasaisti ar Poliju, kā arī netieši – ar Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.
Rail Baltica izbūve nodrošinās Baltijas valstu transporta sistēmas pilnu integrāciju ES vienotajā dzelzceļa tīklā un iedzīvotāju mobilitāti, izmantojot drošu, modernu, ātru un videi draudzīgu transportu, kā arī radīs potenciālu jaunai izaugsmei, darbavietām un paaugstinātai konkurētspējai. Rail Baltica būs elektrificēta, ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu aprīkota divceļu dzelzceļa līnija, kuras maksimālais projektētais ātrums ir 249 km/h (maksimālais braukšanas ātrums ir 234 km/h) maršrutā no Tallinas līdz Lietuvas–Polijas robežai caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu un Kauņu, kā arī ar savienojumu ar Viļņu. Jaunās dzelzceļa līnijas sliežu platums būs 1435 mm un tās tehniskie standarti atbildīs ES savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, turklāt nodrošinot gatavību Rail Baltica izmantot arī militārās mobilitātes vajadzībām, tādējādi uzlabojot drošību Baltijas reģionā.
Ministru kabinets ir izdevis divus rīkojumus:
Ministru kabineta 2016. gada Akceptus;
Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”.
Rail Baltica izbūve nodrošinās Baltijas valstu transporta sistēmas pilnu integrāciju ES vienotajā dzelzceļa tīklā un iedzīvotāju mobilitāti, izmantojot drošu, modernu, ātru un videi draudzīgu transportu, kā arī radīs potenciālu jaunai izaugsmei, darbavietām un paaugstinātai konkurētspējai. Rail Baltica būs elektrificēta, ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu aprīkota divceļu dzelzceļa līnija, kuras maksimālais projektētais ātrums ir 249 km/h (maksimālais braukšanas ātrums ir 234 km/h) maršrutā no Tallinas līdz Lietuvas–Polijas robežai caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu un Kauņu, kā arī ar savienojumu ar Viļņu. Jaunās dzelzceļa līnijas sliežu platums būs 1435 mm un tās tehniskie standarti atbildīs ES savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, turklāt nodrošinot gatavību Rail Baltica izmantot arī militārās mobilitātes vajadzībām, tādējādi uzlabojot drošību Baltijas reģionā.
Ministru kabinets ir izdevis divus rīkojumus:
Ministru kabineta 2016. gada Akceptus;
Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rail Baltica ir daļa no Eiropas Savienības transporta pamata tīkla Ziemeļjūras – Baltijas koridora. Viens no Rail Baltica ilgtermiņa efektivitātes priekšnosacījumiem ir ilgtspējīga dzelzceļa infrastruktūra, kas nodrošina dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību ne tikai Baltijas līmenī, bet arī ar pārējām koridora valstīm – ar Eiropas vienoto dzelzceļa tīklu. Ņemot vērā, ka sākotnējās detalizētās izpētes katrā no Baltijas valstīm tika veiktas atsevišķi, ir veikta sākotnējo tehnisko risinājumu konsolidācija, risinājumus izvērtējot no Rail Baltica kā pārrobežu projekta perspektīvas. Viens no pamata dokumentiem šī izvērtējuma veikšanai bija vienotās Rail Baltica Būvprojektēšanas vadlīnijas, kas trīs Baltijas valstu par projekta ieviešanu atbildīgo institūciju līmenī tika apstiprinātas 2018. gadā. Kā tehniskās savstarpējās izmantojamības noteikumu kopums Rail Baltica ietvaros šo vadlīniju piemērošana ir noteikta kā viens no priekšnosacījumiem CINEA Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (angl. Connecting Europe Facility) finansējuma izmantošanas attiecināmībai. Šajā konsolidācijas stadijā konstatēts, ka, lai izpildītu Vienotā projekta ilgtspējīgas darbības tehniskās prasības, nepieciešama dzelzceļa līnijas novietojuma precizēšana Paredzētās darbības posmā Salaspils un Ropažu novada teritorijā.
Precizēto sliežu ceļu garums Paredzētās darbības teritorijas robežās ir ~ 18,5 km, kas pārsniedz 10 km, līdz ar to atbilstoši IVN likuma 4. panta pirmās daļas 5. punkta “a” apakšpunktam VPVB 2022. gada 3. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/16 “Par IVN procedūras piemērošanu” Paredzētajai darbībai. IVN veikts saskaņā ar IVN programmu Nr. 5-03/24/2022, ko VPVB izsniedza 2022. gada 12. septembrī.
Precizēto sliežu ceļu garums Paredzētās darbības teritorijas robežās ir ~ 18,5 km, kas pārsniedz 10 km, līdz ar to atbilstoši IVN likuma 4. panta pirmās daļas 5. punkta “a” apakšpunktam VPVB 2022. gada 3. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/16 “Par IVN procedūras piemērošanu” Paredzētajai darbībai. IVN veikts saskaņā ar IVN programmu Nr. 5-03/24/2022, ko VPVB izsniedza 2022. gada 12. septembrī.
Risinājuma apraksts
Rail Baltica dzelzceļa līnijai un ar to saistītajai infrastruktūrai atbilstoši normatīvo aktu prasībām tika veikts Paredzētās darbības IVN. Paredzētās darbības IVN veikts saskaņā ar 2022. gada 28. janvārī starp Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, akciju sabiedrību RB Rail AS un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT” noslēgto pakalpojuma līgumu Nr. 1.19/LV-2022-4 “Par RAIL Baltica dzelzceļa līnijas novietojuma precizējumu IVN Latvijā nodrošināšanu”.
Paredzētā darbība, par ko sagatavots Rīkojuma projekts, ir izmaiņas ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to saistītās infrastruktūras novietojumā, kas akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada Akceptu. Izmaiņas paredzētas Rail Baltica DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā.
IVN ziņojums sagatavots, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus, tai skaitā sertificētus dabas ekspertus. Paredzētās darbības ietekme uz vidi, sabiedrību, iedzīvotājiem, dabas vērtībām un citiem aspektiem IVN ziņojumā ir vērtēta, kāda tā prognozējama gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.
IVN tika veikts, pamatojoties arī uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tai skaitā no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Sabiedrības informēšana un līdzdalības nodrošināšana tika veikta saskaņā ar IVN likumu, nodrošinot gan informācijas publiskošanu, gan tieši skartās sabiedrības daļas individuālu informēšanu atbilstoši IVN likuma 15. panta pirmajai daļai.
IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2022. gada 9. augusta līdz 30. augustam un IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2023. gada 4. aprīļa līdz 2023. gada 4. maijam, kuras laikā interesenti varēja iepazīties ar IVN ziņojumu, kā arī iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu (zaudēja spēku 2024.gada 1.janvārī), sabiedriskās apspriešanas sanāksme tika organizēta neklātienes formātā jeb attālināti. Tiešsaistes videokonference par IVN ziņojumu norisinājās 2023. gada 12. aprīlī plkst. 17:00.
IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas ietvaros citu starpā tika uzklausīts arī Salaspils un Ropažu novada pašvaldības viedoklis. Salaspils novada pašvaldība akcentēja nepieciešamību ņemt vērā Rail Baltica un citu esošu un plānotu satiksmes infrastruktūras objektu savstarpējo ietekmi, kā arī mikromobilitātes risinājumus. Savstarpējās un kopējās ietekmes, kā arī salāgoti risinājumi teritoriju sasniedzamībai, ņemot vērā esošo un plānoto satiksmes infrastruktūru, ir ievērtēti IVN ziņojumā un tie detalizējami turpmākās projektēšanas gaitā. Salaspils novada pašvaldība nav sniegusi viedokli par IVN ziņojumā vērtētajām alternatīvām un alternatīvajiem tehniskajiem risinājumiem. Ropažu novada pašvaldība norādīja uz nepieciešamību īstenot ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumus saistībā ar meliorācijas sistēmu pārkārtošanu, ūdensnoteku gultiņu pārtīrīšanu, kā arī būvniecības darbu un ar to saistītās transportēšanas organizēšanu. Minētie aspekti ir ievērtēti IVN ziņojumā un tie detalizējami turpmākās projektēšanas gaitā. Ropažu novada pašvaldība izteikusi viedokli, ka tās ieskatā priekšroka būtu dodama alternatīvu 1A un 2A īstenošanai, kas saskan ar Rīkojuma projektā noteikto.
2023. gada 6. jūnijā IVN ziņojums iesniegts VPVB, kas 2023. gada 4. oktobrī par IVN ziņojumu izdeva atzinumu Nr. 5-04/9/2023 par IVN ziņojumu jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (turpmāk – Atzinums Nr. 5-04/9/2023).
Nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumiem Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”. Atsavināšana Latvijā tiek īstenota atbilstoši Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to saistītās infrastruktūras projektēšanas gaitai, un konkrētu īpašumu atsavināšanas process tiek aizsākts brīdī, kad projekta risinājumi apliecina, kādā apjomā attiecīgais nekustamais īpašums vai tā daļa nepieciešama sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Paredzētās darbības teritorijā tas plānots pēc akcepta saņemšanas.
Paredzētā darbība, par ko sagatavots Rīkojuma projekts, ir izmaiņas ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to saistītās infrastruktūras novietojumā, kas akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada Akceptu. Izmaiņas paredzētas Rail Baltica DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā.
IVN ziņojums sagatavots, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus, tai skaitā sertificētus dabas ekspertus. Paredzētās darbības ietekme uz vidi, sabiedrību, iedzīvotājiem, dabas vērtībām un citiem aspektiem IVN ziņojumā ir vērtēta, kāda tā prognozējama gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.
IVN tika veikts, pamatojoties arī uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tai skaitā no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Sabiedrības informēšana un līdzdalības nodrošināšana tika veikta saskaņā ar IVN likumu, nodrošinot gan informācijas publiskošanu, gan tieši skartās sabiedrības daļas individuālu informēšanu atbilstoši IVN likuma 15. panta pirmajai daļai.
IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2022. gada 9. augusta līdz 30. augustam un IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2023. gada 4. aprīļa līdz 2023. gada 4. maijam, kuras laikā interesenti varēja iepazīties ar IVN ziņojumu, kā arī iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu (zaudēja spēku 2024.gada 1.janvārī), sabiedriskās apspriešanas sanāksme tika organizēta neklātienes formātā jeb attālināti. Tiešsaistes videokonference par IVN ziņojumu norisinājās 2023. gada 12. aprīlī plkst. 17:00.
IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas ietvaros citu starpā tika uzklausīts arī Salaspils un Ropažu novada pašvaldības viedoklis. Salaspils novada pašvaldība akcentēja nepieciešamību ņemt vērā Rail Baltica un citu esošu un plānotu satiksmes infrastruktūras objektu savstarpējo ietekmi, kā arī mikromobilitātes risinājumus. Savstarpējās un kopējās ietekmes, kā arī salāgoti risinājumi teritoriju sasniedzamībai, ņemot vērā esošo un plānoto satiksmes infrastruktūru, ir ievērtēti IVN ziņojumā un tie detalizējami turpmākās projektēšanas gaitā. Salaspils novada pašvaldība nav sniegusi viedokli par IVN ziņojumā vērtētajām alternatīvām un alternatīvajiem tehniskajiem risinājumiem. Ropažu novada pašvaldība norādīja uz nepieciešamību īstenot ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumus saistībā ar meliorācijas sistēmu pārkārtošanu, ūdensnoteku gultiņu pārtīrīšanu, kā arī būvniecības darbu un ar to saistītās transportēšanas organizēšanu. Minētie aspekti ir ievērtēti IVN ziņojumā un tie detalizējami turpmākās projektēšanas gaitā. Ropažu novada pašvaldība izteikusi viedokli, ka tās ieskatā priekšroka būtu dodama alternatīvu 1A un 2A īstenošanai, kas saskan ar Rīkojuma projektā noteikto.
2023. gada 6. jūnijā IVN ziņojums iesniegts VPVB, kas 2023. gada 4. oktobrī par IVN ziņojumu izdeva atzinumu Nr. 5-04/9/2023 par IVN ziņojumu jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (turpmāk – Atzinums Nr. 5-04/9/2023).
Nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumiem Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”. Atsavināšana Latvijā tiek īstenota atbilstoši Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to saistītās infrastruktūras projektēšanas gaitai, un konkrētu īpašumu atsavināšanas process tiek aizsākts brīdī, kad projekta risinājumi apliecina, kādā apjomā attiecīgais nekustamais īpašums vai tā daļa nepieciešama sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Paredzētās darbības teritorijā tas plānots pēc akcepta saņemšanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kā iespējamas alternatīvas atbilstoši IVN likuma 7. panta pirmajai daļai un 17. panta trešās daļas 1. un 5.1 punktam vērtēti Rail Baltica projekta attīstības stadijai atbilstoši risinājumi, kas aptver izmantojamo tehnoloģiju veidus ūdensobjektu šķērsošanai un teritoriju sasniedzamībai.
VPVB Atzinumā Nr. 5-04/9/2023 secinājis, ka nav konstatēti tādi apstākļi, kas kopumā nepieļautu realizēt kādu no IVN ziņojumā vērtēto alternatīvu risinājumiem gan tehnisko risinājumu alternatīvām upju šķērsojumu izbūvei, gan citiem alternatīvajiem risinājumiem. Alternatīvu izvēlē ņemts vērā kompetentās iestādes valsts dabas aizsardzības īstenošanā viedoklis, ka Paredzētās darbības realizācijai jāizvēlas alternatīvas, kuras atstāj mazāku ietekmi uz dabas vērtībām, un tādējādi atbalstot 1A alternatīvu šķērsojumam pār Juglas upi, 2A alternatīvu ceļa izbūvei paralēli Rail Baltica koridoram, 3B alternatīvu jauna savienojošā ceļa ar pārvadu pār Rail Baltica izbūve starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to D daļā, bet 4. alternatīvas gadījumā lēmums pieņemams, izsverot arī citus, ne tikai ietekmes uz vidi aspektus.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas Rail Baltica šķērsojumiem pāri Lielās Juglas upei:
1A alternatīva paredz izbūvēt tiltu ar monolīta dzelzsbetona kastveida laidumu, tiltam plānoti urbtie pāļi un tas paredzēts kā divpadsmit laidumu tilts. Šis risinājums nodrošina pietiekamu horizontālo un vertikālo brīvtelpu dzīvnieku migrācijai. Neviens no tilta balstiem neatrodas Lielās Juglas vai blakus esošo meliorācijas grāvju gultnēs;
1B alternatīva paredz izbūvēt saliekamu U profila vai I profila dzelzsbetona siju tiltu, tam plānoti urbtie pāļi un tas paredzēts kā piecpadsmit laidumu tilts. Šis risinājums nodrošina pietiekamu horizontālo un vertikālo brīvtelpu dzīvnieku migrācijai. Viens no balstiem skar Lielās Juglas palienes meliorācijas grāvja gultni.
Īstenošanai izvēlēta 1A alternatīva, ņemot vērā, ka šajā gadījumā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un virszemes ūdeņiem izpaudīsies nenozīmīgāk kā 1B alternatīvas gadījumā.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas Rail Baltica apkalpojošā ceļa pieslēgumam autoceļam Mucenieki- Silakrogs:
2A alternatīva paredz jauna ceļa izbūvi paralēli Rail Baltica koridoram, to pieslēdzot plānotajam ceļa “Mucenieki-Silakrogs” pārvadam;
2B alternatīva paredz esošās SIA “Rīgas meži” meža stigas pārbūvi par ceļu, to pieslēdzot plānotajam ceļa “Mucenieki-Silakrogs” pārvadam.
Īstenošanai izvēlēta 2A alternatīva ņemot vērā, ka šajā gadījumā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un klimatu izpaudīsies nenozīmīgāk kā 2B alternatīvas gadījumā.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas ceļa pārvada novietojumam pie Silakroga:
3A alternatīva paredz saglabāt ceļu “Mucenieki- Silakrogs”, izbūvējot pārvadu pāri dzelzceļam, un pārvada austrumu daļā mainot ceļa trasējumu;
3B alternatīva paredz izbūvēt jaunu savienojošu ceļu ar pārvadu pāri Rail Baltica dzelzceļa līnijai starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to dienvidu daļā.
Īstenošanai izvēlēta 3B alternatīva ņemot vērā, ka nav konstatētas nozīmīgas atšķirības sagaidāmajās ietekmēs, vienlaikus ir ticis secināts, ka 3B alternatīva ir prioritizējama no vides aizsardzības viedokļa.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas piekļuves risinājumiem Cekulei, Jauncekulei un Ezerdruvām:
4A alternatīva - ceļa pārvads pāri Rail Baltica pamattrasei pie Ezerdruvām. Paredz piekļuvi Cekulei un Jauncekulei pa jaunbūvējamu ceļu paralēli Rail Baltica līdz autoceļam V52 un ceļam uz Jauncekuli;
4B alternatīva - ceļa pārvads atrodas ārpus IVN posma, uz dienvidiem no Ezerdruvām, to izbūvējot pa esošā pašvaldības ceļa Apvedceļš-Salenieki trasi un pārbūvējot atbilstoši izvirzītajām tehniskajām prasībām. Paredz piekļuvi Cekulei, Jauncekulei un Ezerdruvām nodrošināt pa jaunbūvējamu ceļu paralēli Rail Baltica trasei.
Īstenošanai izvēlēta 4A alternatīva ņemot vērā, ka šajā gadījumā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un vides troksni izpaudīsies nenozīmīgāk kā 4B alternatīvas gadījumā.
IVN ietvaros vērtētas arī trīs tehnisko risinājumu alternatīvas upju šķērsojumu izbūvei:
1. risinājums: tilts no monolīta dzelzsbetona kastveida laiduma konstrukcijas;
2. risinājums: saliekamu U profila dzelzsbetona siju tilts;
3. risinājums: saliekamu I profila dzelzsbetona siju tilts.
Tehnisko risinājumu izvēle tiks veikta projektēšanas laikā, ņemot vērā, ka IVN ziņojumā secināts, ka no ietekmes uz vidi viedokļa ir īstenojams jebkurš no trijiem risinājumiem un nevienam nav konstatēti izslēdzoši kritēriji vai ietekmes, kuru mazināšanai būtu paredzami specifiski pasākumi ietekmes mazināšanai vai novēršanai.
Līdz ar to risinājuma izvēli katram upju šķērsojumam noteiks tehniskie un citi apsvērumi.
VPVB Atzinumā Nr. 5-04/9/2023 secinājis, ka nav konstatēti tādi apstākļi, kas kopumā nepieļautu realizēt kādu no IVN ziņojumā vērtēto alternatīvu risinājumiem gan tehnisko risinājumu alternatīvām upju šķērsojumu izbūvei, gan citiem alternatīvajiem risinājumiem. Alternatīvu izvēlē ņemts vērā kompetentās iestādes valsts dabas aizsardzības īstenošanā viedoklis, ka Paredzētās darbības realizācijai jāizvēlas alternatīvas, kuras atstāj mazāku ietekmi uz dabas vērtībām, un tādējādi atbalstot 1A alternatīvu šķērsojumam pār Juglas upi, 2A alternatīvu ceļa izbūvei paralēli Rail Baltica koridoram, 3B alternatīvu jauna savienojošā ceļa ar pārvadu pār Rail Baltica izbūve starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to D daļā, bet 4. alternatīvas gadījumā lēmums pieņemams, izsverot arī citus, ne tikai ietekmes uz vidi aspektus.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas Rail Baltica šķērsojumiem pāri Lielās Juglas upei:
1A alternatīva paredz izbūvēt tiltu ar monolīta dzelzsbetona kastveida laidumu, tiltam plānoti urbtie pāļi un tas paredzēts kā divpadsmit laidumu tilts. Šis risinājums nodrošina pietiekamu horizontālo un vertikālo brīvtelpu dzīvnieku migrācijai. Neviens no tilta balstiem neatrodas Lielās Juglas vai blakus esošo meliorācijas grāvju gultnēs;
1B alternatīva paredz izbūvēt saliekamu U profila vai I profila dzelzsbetona siju tiltu, tam plānoti urbtie pāļi un tas paredzēts kā piecpadsmit laidumu tilts. Šis risinājums nodrošina pietiekamu horizontālo un vertikālo brīvtelpu dzīvnieku migrācijai. Viens no balstiem skar Lielās Juglas palienes meliorācijas grāvja gultni.
Īstenošanai izvēlēta 1A alternatīva, ņemot vērā, ka šajā gadījumā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un virszemes ūdeņiem izpaudīsies nenozīmīgāk kā 1B alternatīvas gadījumā.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas Rail Baltica apkalpojošā ceļa pieslēgumam autoceļam Mucenieki- Silakrogs:
2A alternatīva paredz jauna ceļa izbūvi paralēli Rail Baltica koridoram, to pieslēdzot plānotajam ceļa “Mucenieki-Silakrogs” pārvadam;
2B alternatīva paredz esošās SIA “Rīgas meži” meža stigas pārbūvi par ceļu, to pieslēdzot plānotajam ceļa “Mucenieki-Silakrogs” pārvadam.
Īstenošanai izvēlēta 2A alternatīva ņemot vērā, ka šajā gadījumā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un klimatu izpaudīsies nenozīmīgāk kā 2B alternatīvas gadījumā.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas ceļa pārvada novietojumam pie Silakroga:
3A alternatīva paredz saglabāt ceļu “Mucenieki- Silakrogs”, izbūvējot pārvadu pāri dzelzceļam, un pārvada austrumu daļā mainot ceļa trasējumu;
3B alternatīva paredz izbūvēt jaunu savienojošu ceļu ar pārvadu pāri Rail Baltica dzelzceļa līnijai starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to dienvidu daļā.
Īstenošanai izvēlēta 3B alternatīva ņemot vērā, ka nav konstatētas nozīmīgas atšķirības sagaidāmajās ietekmēs, vienlaikus ir ticis secināts, ka 3B alternatīva ir prioritizējama no vides aizsardzības viedokļa.
IVN ietvaros vērtētas divas alternatīvas piekļuves risinājumiem Cekulei, Jauncekulei un Ezerdruvām:
4A alternatīva - ceļa pārvads pāri Rail Baltica pamattrasei pie Ezerdruvām. Paredz piekļuvi Cekulei un Jauncekulei pa jaunbūvējamu ceļu paralēli Rail Baltica līdz autoceļam V52 un ceļam uz Jauncekuli;
4B alternatīva - ceļa pārvads atrodas ārpus IVN posma, uz dienvidiem no Ezerdruvām, to izbūvējot pa esošā pašvaldības ceļa Apvedceļš-Salenieki trasi un pārbūvējot atbilstoši izvirzītajām tehniskajām prasībām. Paredz piekļuvi Cekulei, Jauncekulei un Ezerdruvām nodrošināt pa jaunbūvējamu ceļu paralēli Rail Baltica trasei.
Īstenošanai izvēlēta 4A alternatīva ņemot vērā, ka šajā gadījumā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un vides troksni izpaudīsies nenozīmīgāk kā 4B alternatīvas gadījumā.
IVN ietvaros vērtētas arī trīs tehnisko risinājumu alternatīvas upju šķērsojumu izbūvei:
1. risinājums: tilts no monolīta dzelzsbetona kastveida laiduma konstrukcijas;
2. risinājums: saliekamu U profila dzelzsbetona siju tilts;
3. risinājums: saliekamu I profila dzelzsbetona siju tilts.
Tehnisko risinājumu izvēle tiks veikta projektēšanas laikā, ņemot vērā, ka IVN ziņojumā secināts, ka no ietekmes uz vidi viedokļa ir īstenojams jebkurš no trijiem risinājumiem un nevienam nav konstatēti izslēdzoši kritēriji vai ietekmes, kuru mazināšanai būtu paredzami specifiski pasākumi ietekmes mazināšanai vai novēršanai.
Līdz ar to risinājuma izvēli katram upju šķērsojumam noteiks tehniskie un citi apsvērumi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
IVN ziņojums par jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā.
Apraksts
IVN ziņojums par jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, AS "RB Rail AS"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/a1b20310-6ef1-4160-8b79-6f91faa93d79/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
- AS "RB Rail AS"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot paredzēto darbību tiek prognozēta pozitīva ietekme uz tūrisma nozari, ko veicinās inducētās pasažieru plūsmas pieprasījums pēc vietējo ražotāju precēm un pakalpojumiem viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarēs, uzlabotu pasažieru ceļojuma kvalitāti un komfortu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi