Anotācija (ex-ante)

Valsts ieņēmumu dienests praksē saskaras ar gadījumiem, kad Valsts policija nosūta lēmumu par nevērtīgas vai mazvērtīgas mantas (piemēram, saplīsis telefona vāciņš, tukšs krēma trauciņš, salauztas saulesbrilles, tukša ūdens pudele, nolietota soma u.c.) atzīšanu par bezīpašnieka un valstij piekritīgu mantu. Šādas mantas pārņemšanai, kuru pēc tam nevar realizēt un tā ir iznīcināma (utilizējama), tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi. Taču Valsts policijai nav citu līdzekļu kā realizēt šādu mantu, jo neviens ārējais normatīvais akts šādas tiesības vai pienākumus Valsts policijai nenosaka.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra sēdes protokola Nr. 60 5. § 2. punktu  Valsts ieņēmumu dienests ar 2021. gada 30. septembra rīkojumu Nr. 269 “Par darba grupas izveidošanu” izveidoja darba grupu konceptuālā ziņojuma izstrādei par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu. Darba grupā tika vērtēts Civillikuma 945.–949. pantā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz atrasto mantu un secināts, ka grozījumi Civillikumā attiecībā uz minēto regulējumu nav veicami, jo Civillikuma 945.–949. pantā ietvertais tiesiskais regulējums par atrasto kustamo mantu nav attiecināms uz valstij piekritīgu mantu, tas skar privātpersonu attiecības un ir piemērojams gadījumiem, kad viena privātpersona atrod kādai citai privātpersonai (nezināmai) piederošu kustamu mantu. Tā kā personai nav zināms mantas īpašnieks, tad persona saskaņā ar Civillikuma regulējumu vēršas Valsts policijā un lūdz izsludināt šīs mantas īpašnieka atrašanu. Vienlaikus Civillikuma regulējums skaidri norāda, ka personai nav jānogādā šī manta Valsts policijā, bet gan tikai jāinformē Valsts policija par šīs mantas atrašanu, lai Valsts policija varētu izsludināt šīs mantas atrašanu. Tikai tādu mantu, kas ātri bojājas, persona var nogādāt Valsts policijā un tad Valsts policijai ir tiesības to pārdot izsolē (Civillikuma 946. pants).
Vienlaikus, darba grupas ietvaros secināts, ka nevajadzētu veidoties situācijai, ka par valstij piekritīgu kļūst manta, kurai nav vērtības un faktiski tā ir iznīcināma (utilizējama).

Projekts paredz precizēt Valsts policijas darbinieka pamatpienākumu veikt pasākumus atrastās mantas saglabāšanai līdz lēmuma pieņemšanai par rīcību ar atrasto mantu, tas ir, lēmuma pieņemšanu par atrastās mantas nodošanu atradēja īpašumā saskaņā ar Civillikuma 949.pantu vai par naudas, kas ieņemta no atrastās mantas pārdošanas, nodošanu atradēja īpašumā saskaņā ar Civillikuma 946.pantu, iznīcināšanu vai attiecīgi nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam kā valstij piekritīgo mantu.
Vienlaikus Valsts policijai tiek paplašinātas tiesības, proti, saņemot informāciju par atrasto un policijai nodoto atrasto mantu (izņemot nezināmas izcelsmes atrastu mantu, par kuru ir aizdomas, ka tā satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas[1], un dzīvo kustamo mantu[2]), lemt par rīcību ar to, ņemot vērā, ka:
atrasto mantu atdot tās īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet, ja tāds nav zināms, nodrošināt sludinājuma ievietošanu iestādes oficiālajā tīmekļvietnē par atrasto mantu un tās glabāšanu, izņemot tādas mantas glabāšanu, kas ātri bojājas[3];
atrasto mantu, kuru nevar ilgstoši uzglabāt, pārdot izsolē, kurai nav vērtības, kura lietošanai nav derīga, kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, – iznīcina;
atrasto mantu, izņemot mantu, kura ir iznīcināma vai kuras piederība sešu mēnešu laikā nav noskaidrota un mantas atradējs atsakās pārņemt to savā īpašumā, nodod Valsts ieņēmumu dienestam.
Risinājums ļaus ietaupīt valsts finanšu un administratīvos resursus gan Valsts policijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, jo turpmāk Valsts policija, saņemot informāciju par atrastu mantu, nodrošinās sludinājuma ievietošanu par atrasto mantu, bet tās glabāšanu tikai tādā gadījumā, ja mantas atradējs atteiksies to glabāt (izņemot tādas mantas glabāšanu, kas ātri bojājas), kā arī organizēs atrastās mantas, kurai nav vērtības vai kura lietošanai nav derīga (piemēram, saplēsta, salauzta, nedarbojas), vai kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, iznīcināšanu, līdz ar ko šādu atrasto mantu Valsts policijai nevajadzēs glabāt un tā netiks nodota Valsts ieņēmumu dienestam turpmākai rīcībai ar to.


[1] Kārtību rīcībai ar nezināmas izcelsmes atrastu mantu, par kuru ir aizdomas, ka tā satur sprādzien bīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, nosaka MK 05.08.2022. instrukcija Nr.12 “Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes”.

[2] Dzīvnieku labturību un aizsardzību regulē Dzīvnieku aizsardzības likums un tam saistošie MK noteikumi. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta otro daļu jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.

[3] Saskaņā ar Civillikuma 946. pantu “ja atrastā lieta ir tāda, kas ilgāki glabājot var maitāties vai kļūt nevērtīgāka, tad policijai tā nekavējoties jāpārdod izsolē un ieņemtā nauda jāuzglabā, lai to izdotu nozaudētājam”.