22-TA-74: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu produktīvāku un kvalitatīvāku mežaudžu mērķtiecīgu audzēšanu, tādējādi racionāli izmantojot zemes resursus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projektu mērķis ir samazināt Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 308) noteikto minimālo nepieciešamo kopējo ieaugušo koku skaitu meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, kā arī mainīt mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu un minimālo koku skaitu Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk – noteikumi Nr. 935) 1. un 2. pielikumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Esošais normatīvā akta regulējums par minimālo nepieciešamo kopējo ieaugušo koku skaitu mežaudzes atzīšanai par atjaunotu vai ieaudzētu nesamērīgi palielina meža atjaunošanas izmaksas, samazinot meža īpašuma vērtību.
Latvijā meža atjaunošanas un kopšanas darba paņēmienos ir ieviestas jaunas darba metodes un tehnoloģijas, kas nodrošina augstu iestādīto koku saglabāšanos jaunaudžu vecumā: augstas kvalitātes stādāmais materiāls – ietvarstādi, kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, pacilu augsnes gatavošanas tehnoloģijas slapjās minerālaugsnēs un kūdras augsnēs, jauno skujkoku stādu aizsardzību pret meža kaitēkļiem, piemēram, priežu lielo smecernieku, nodrošina, izmantojot, videi draudzīgas, alternatīvas metodes piemēram, ar vasku un ar līmes un smilts maisījumu "Conniflex", stādu aizsardzība pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem, izmantojot dažādus repelentus, stumbra aizsargspirāles un teritorijās ar lielu bojājuma risku, būvējot aizsargžogus. Kā arī, ja meža atjaunošanā izmanto selekcionētu stādāmo materiālu un mežaudzes mērķtiecīgi kopj, tās var izaudzēt produktīvākas un kvalitatīvākas, turklāt īsākā laikā.
Selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu mežaudžu audzēšanu un šādi tiek palielināta mežsaimniecības efektivitāte. Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai zinātnieki iesaka veidot arvien mazāka sākotnējā biezuma mežaudzes, tādējādi stiprinot individuālu koku noturību un mazinot klimata pārmaiņu galvenokārt vētru ietekmi uz mežaudzi kopumā.
Atjaunojot un ieaudzējot mežaudzes ar mazāku sākotnējo koku skaitu, mežaudžu augšanas gaita būs atšķirīga. Tāpēc, vienlaikus ar grozījumiem noteikumos Nr. 308, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 935, kur 1. un 2. pielikumā noteikts mežaudzes minimālais un kritiskais koku skaits un šķērslaukums mežaudzēm sākot no 2 metru augstuma.
Noteikumu projektā iekļauti Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk – LVMI "Silava") Meža attīstības fonda pētījuma "Meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos izmantoto mežu raksturojošo rādītāju precizēšana" rezultāti.
Noteikumu projektā noteikumu Nr. 935 1. un 2. pielikumā iekļautās skaitliskās vērtības ir saskaņā ar LVMI "Silava" Zinātniskās padomes sēdes protokola Nr. 15/2021 nolemto, ka Zinātniskā padome ir izvērtējusi Zemkopības ministrijas 15.10.2021. vēstulē Nr. 3.2-3e/1989/2021 iekļautās mežaudzes pirmā stāva augošo koku minimālā šķērslaukuma un kritiskā šķērslaukuma, kā arī mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku skaita, atbilstoši minimālajam šķērslaukumam un kritiskajam šķērslaukumam, skaitliskās vērtības un atbalsta to iekļaušanu normatīvajos aktos.
Latvijā meža atjaunošanas un kopšanas darba paņēmienos ir ieviestas jaunas darba metodes un tehnoloģijas, kas nodrošina augstu iestādīto koku saglabāšanos jaunaudžu vecumā: augstas kvalitātes stādāmais materiāls – ietvarstādi, kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, pacilu augsnes gatavošanas tehnoloģijas slapjās minerālaugsnēs un kūdras augsnēs, jauno skujkoku stādu aizsardzību pret meža kaitēkļiem, piemēram, priežu lielo smecernieku, nodrošina, izmantojot, videi draudzīgas, alternatīvas metodes piemēram, ar vasku un ar līmes un smilts maisījumu "Conniflex", stādu aizsardzība pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem, izmantojot dažādus repelentus, stumbra aizsargspirāles un teritorijās ar lielu bojājuma risku, būvējot aizsargžogus. Kā arī, ja meža atjaunošanā izmanto selekcionētu stādāmo materiālu un mežaudzes mērķtiecīgi kopj, tās var izaudzēt produktīvākas un kvalitatīvākas, turklāt īsākā laikā.
Selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu mežaudžu audzēšanu un šādi tiek palielināta mežsaimniecības efektivitāte. Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai zinātnieki iesaka veidot arvien mazāka sākotnējā biezuma mežaudzes, tādējādi stiprinot individuālu koku noturību un mazinot klimata pārmaiņu galvenokārt vētru ietekmi uz mežaudzi kopumā.
Atjaunojot un ieaudzējot mežaudzes ar mazāku sākotnējo koku skaitu, mežaudžu augšanas gaita būs atšķirīga. Tāpēc, vienlaikus ar grozījumiem noteikumos Nr. 308, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 935, kur 1. un 2. pielikumā noteikts mežaudzes minimālais un kritiskais koku skaits un šķērslaukums mežaudzēm sākot no 2 metru augstuma.
Noteikumu projektā iekļauti Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk – LVMI "Silava") Meža attīstības fonda pētījuma "Meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos izmantoto mežu raksturojošo rādītāju precizēšana" rezultāti.
Noteikumu projektā noteikumu Nr. 935 1. un 2. pielikumā iekļautās skaitliskās vērtības ir saskaņā ar LVMI "Silava" Zinātniskās padomes sēdes protokola Nr. 15/2021 nolemto, ka Zinātniskā padome ir izvērtējusi Zemkopības ministrijas 15.10.2021. vēstulē Nr. 3.2-3e/1989/2021 iekļautās mežaudzes pirmā stāva augošo koku minimālā šķērslaukuma un kritiskā šķērslaukuma, kā arī mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku skaita, atbilstoši minimālajam šķērslaukumam un kritiskajam šķērslaukumam, skaitliskās vērtības un atbalsta to iekļaušanu normatīvajos aktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 308 3. punktā noteikts, ka, sējot vai stādot mežu var ieaudzēt trīs izdalīto apakšpunktu gadījumā. Noteikumu Nr. 308 3. punktu nepieciešams attiecināt uz mežu ieaudzēšanu, lai tas būtu saskaņā ar Meža likumu un Meliorācijas likumu, bet, sējot vai stādot, attiecināt uz noteikumu 3.3. apakšpunktu.
Noteikumu Nr. 308 3.1. apakšpunktā noteiktās prasības nepieciešams saskaņot ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta kritērijiem.
Noteikumu Nr. 308 3.2. apakšpunktā noteiktās prasības nepieciešams saskaņot ar Meliorācijas likumā noteiktajām prasībām. Meliorācijas likuma prasības attiecas uz visām ieaudzētajām platībām: gan dabiski ieaugušām, gan sētām un stādītām, kā arī ar meža inventarizāciju reģistrētajām.
Noteikumu Nr. 308 3.1. apakšpunktā noteiktās prasības nepieciešams saskaņot ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta kritērijiem.
Noteikumu Nr. 308 3.2. apakšpunktā noteiktās prasības nepieciešams saskaņot ar Meliorācijas likumā noteiktajām prasībām. Meliorācijas likuma prasības attiecas uz visām ieaudzētajām platībām: gan dabiski ieaugušām, gan sētām un stādītām, kā arī ar meža inventarizāciju reģistrētajām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 308 3.1. apakšpunktā noteiktās prasības jāsaskaņo ar Meža likumu, tādēļ noteikumu projektā noteikumu Nr. 308 3.1. apakšpunkts papildināms nosakot, ka nosacījums ka mežu var ieaudzēt tikai tad, ja meža ieaudzēšana nav pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām, neattiecas uz situāciju, kad mežaudze jau atbilst Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta kritērijiem. Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkts attiecas gan uz dabiski ieaugušām mežaudzēm, gan sējot vai stādot ieaudzētām.
Noteikumu projektā noteikumu Nr. 308 3.2. apakšpunkts saskaņots ar Meliorācijas likumā noteikto un noteikts, ka Meliorācijas likumā noteiktās prasības attiecas gan uz dabiski ieaugušām mežaudzēm, gan sējot vai stādot ieaudzētām mežaudzēm.
Savukārt noteikumu Nr. 308 3.3. apakšpunkts precizēts, ņemot vērā izmaiņas 3. punkta ievaddaļā. Ierobežojums ieaudzēt mežu teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, tāpat kā līdz šim attieksies tikai uz meža ieaudzēšanu sējot vai stādot.
Noteikumu projektā noteikumu Nr. 308 3.2. apakšpunkts saskaņots ar Meliorācijas likumā noteikto un noteikts, ka Meliorācijas likumā noteiktās prasības attiecas gan uz dabiski ieaugušām mežaudzēm, gan sējot vai stādot ieaudzētām mežaudzēm.
Savukārt noteikumu Nr. 308 3.3. apakšpunkts precizēts, ņemot vērā izmaiņas 3. punkta ievaddaļā. Ierobežojums ieaudzēt mežu teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, tāpat kā līdz šim attieksies tikai uz meža ieaudzēšanu sējot vai stādot.
Problēmas apraksts
Ar 2022. gada 1. janvāri Valsts meža dienests nepiemēro maksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Meža valsts reģistrs ir publiski pieejams bez abonēšanas maksas un informācija par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atjaunotajām, ieaudzētajām un koptajām platībām pieejama Meža valsts reģistrā katra īpašuma atskaitēs.
Tāpēc noteikumu projektā svītrojams noteikumu Nr. 308 14. un 25. punkts, noteikumus papildinot ar 3.1 punktu.
Tāpēc noteikumu projektā svītrojams noteikumu Nr. 308 14. un 25. punkts, noteikumus papildinot ar 3.1 punktu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 3.1 punktu nosakot, ka informācija par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atjaunotajām, ieaudzētajām un koptajām mežaudzēm pieejama Meža valsts reģistrā.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 308 5.4. un 15.2. apakšpunktos noteiktais minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits priedei ir 3000 koku uz hektāru; ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – 1500 koku uz hektāru un pārējām koku sugām – 2000 koku uz hektāru. LVMI "Silava" zinātnieki ir pētījuši maza biezuma audžu parametrus un secinājuši, ka mazāka sākotnējā biezuma izmantošana, audzes ierīkojot meža tipos ar auglīgām augsnēm ar normālu mitruma režīmu un lietojot selekcionētu stādāmo materiālu, teritorijās bez palielināta koku bojājumu riska dod iespēju iegūt līdzīgu krāju un/vai nozīmīgi saīsināt meža audzēšanas periodu (20 – 30 gadi), kā arī audzēt klimata pārmaiņām pielāgotas mežaudzes. Eksperimentālie ilglaicīgo parauglaukumu mērījumi un meža statistiskās inventarizācijas mērījumi atspoguļo precīzāku mežaudžu augšanas gaitu un ir par pamatu jaunu augšanas gaitas modeļu izstrādei. Stādu audzēšanas tehnoloģijas dod arī iespēju izaudzēt uzlabotus stādus. Stādu apstrāde ar insekticīdiem pret kaitēkļu bojājumiem un repelentiem pret meža dzīvnieku bojājumiem ļauj samazināt meža atjaunošanas un ieaudzēšanas risku.
Lai meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji varētu audzēt mežaudzes atbilstoši jaunākajām zinātnieku atziņām, nepieciešams samazināt minimāli nepieciešamo koku skaitu meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai.
Lai meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji varētu audzēt mežaudzes atbilstoši jaunākajām zinātnieku atziņām, nepieciešams samazināt minimāli nepieciešamo koku skaitu meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikumu Nr. 308 5.4. un 15.2. apakšpunktos noteiktais minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits priedei paredzēts 2000 koku uz hektāru un pārējām koku sugām – 1500 koku uz hektāru.
Īpašnieka izvēle stādīt lielāku skaitu koku netiek ierobežota.
Īpašnieka izvēle stādīt lielāku skaitu koku netiek ierobežota.
Problēmas apraksts
Līdz ar minimāli nepieciešamā koku skaita samazināšanu mainīsies arī turpmākā mežaudzes augšanas gaita un attiecīgi ir jāmaina noteikumu Nr. 935 1. un 2. pielikumā noteiktais mežaudzes minimālais koku skaits un šķērslaukums. Minimālais šķērslaukums ir mazākais mežaudzes šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka produktīva mežaudzes attīstība, bet kritiskais šķērslaukums ir mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama.
Eksperimentālie ilglaicīgo parauglaukumu mērījumi un meža statistiskās inventarizācijas mērījumi ir devuši informāciju, kas ļauj izstrādāt jaunus augšanas gaitas modeļus, kuri atspoguļo mežaudžu augšanas gaitu konkrētā periodā.
Eksperimentālie ilglaicīgo parauglaukumu mērījumi un meža statistiskās inventarizācijas mērījumi ir devuši informāciju, kas ļauj izstrādāt jaunus augšanas gaitas modeļus, kuri atspoguļo mežaudžu augšanas gaitu konkrētā periodā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" paredz 1. un 2. pielikumu izteikt jaunā redakcijā, mainot mežaudzes minimālā un kritiskā šķērslaukuma un koku skaita skaitliskās vērtības atbilstoši zinātnieku atziņām.
Problēmas apraksts
Meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji un Valsts meža dienests praksē ir saskārušies ar problēmu, kad atjaunotā vai ieaudzētā mežaudze dzīvnieku bojājumu vai citu apstākļu ietekmē ir zaudējusi savu kvalitāti, taču normatīvie akti neparedz iespēju šādas nekvalitatīvas jaunaudzes nomainīt ar kvalitatīvām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 6.1 punktu un 17.1 punktu, nosakot, ka par atjaunotām un ieaudzētām atzītas mežaudzes, kas nav vecākas par 10 gadiem, pamatojoties uz īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu, drīkst nomainīt, atjaunojot tās ar selekcionētu stādāmo materiālu.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 308 12. punktā noteikts, ka mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 50 procentu no šo noteikumu 5.4. apakšpunktā noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita. Šāda prasība noteikta arī attiecībā uz meža ieaudzēšanu, noteikumu Nr. 308 24. punktā nosakot, ka mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 50 procentu no šo noteikumu 15.2. apakšpunktā norādītā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita.
Ņemot vērā noteikumu projekta samazināto noteikto minimāli nepieciešamo kopējo ieaugušo koku skaitu, nepieciešama nosacījuma izmaiņa attiecībā uz procentuālo īpatsvaru, lai mežaudzes atzīšanai par stādītu vai sētu saglabātu pašreiz spēkā esošos nosacījumus.
Ņemot vērā noteikumu projekta samazināto noteikto minimāli nepieciešamo kopējo ieaugušo koku skaitu, nepieciešama nosacījuma izmaiņa attiecībā uz procentuālo īpatsvaru, lai mežaudzes atzīšanai par stādītu vai sētu saglabātu pašreiz spēkā esošos nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta noteikumu Nr. 308 12. un 24. punktā ietverts nosacījums, ka mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 75 procentu no šo noteikumu projektā noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita.
Problēmas apraksts
Šobrīd, atbilstoši noteikumu Nr. 308 16. punktam, ja mežs ieaudzēts, sējot vai stādot egli ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, bet ne vairāk kā 25 metru platumā gar ūdensteces vai ūdenstilpes krastu, egles īpatsvars nedrīkst pārsniegt 90 procentu no kopējā ieaugušo koku skaita.
Savukārt Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 3. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nepārsniedz 80 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita un prasība attiecināta uz 50 metrus platu joslu vai visu aizsargjoslas platumu, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem.
Tāpēc noteikumu projektā nepieciešams noteikt vienotas prasības ūdensobjektu aizsargjoslu 50 metru zonā, saskaņojot tās ar Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām mežaudzes par atjaunošanu pēc kailcirtes veikšanas mežaudzēs, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis.
Savukārt Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 3. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nepārsniedz 80 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita un prasība attiecināta uz 50 metrus platu joslu vai visu aizsargjoslas platumu, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem.
Tāpēc noteikumu projektā nepieciešams noteikt vienotas prasības ūdensobjektu aizsargjoslu 50 metru zonā, saskaņojot tās ar Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām mežaudzes par atjaunošanu pēc kailcirtes veikšanas mežaudzēs, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta noteikumu Nr. 308 16. punktā noteikts, ka, ja mežs ieaudzēts, sējot vai stādot egli virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā 50 metrus platā joslā vai visā aizsargjoslas platumā, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, egles īpatsvars nevar pārsniegt 80 procentu no kopējā ieaugušo koku skaita.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 308 26. punktā noteikts kādos gadījumos nereģistrē plantāciju mežu. Noteikumu Nr. 308 26.2. apakšpunktā uz plantāciju meža reģistrēšanu noteiktas tādas pašas prasības kā noteikumu Nr. 308 16. punktā attiecībā uz ieaudzētas mežaudzes reģistrēšanu. Līdz ar grozījumu izdarīšanu noteikumu Nr. 308 16. punktā, nepieciešams precizēt arī 26.2. apakšpunktu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" 4. punktam, atmežošanas procesā par kompensējamo mežaudzi nevar izmantot plantāciju mežu. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka par plantāciju mežu nereģistrē mežaudzes, kuras izmantotas kā kompensējamās mežaudzes atmežošanas procesā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" 4. punktam, atmežošanas procesā par kompensējamo mežaudzi nevar izmantot plantāciju mežu. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka par plantāciju mežu nereģistrē mežaudzes, kuras izmantotas kā kompensējamās mežaudzes atmežošanas procesā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā precizēts noteikumu Nr. 308 26.2. apakšpunkts, to saskaņojot ar precizēto noteikumu Nr. 308 16. punktu. Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 26.6. apakšpunktu nosakot, ka plantāciju mežu nereģistrē mežaudzēs, kuras izmantotas kā kompensējamās atmežošanas procesā.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 308 32. punktā noteikts, ka par plantāciju mežu var reģistrēt ne vairāk kā 20 gadu vecas mežaudzes. Savukārt Noteikumu Nr. 308 33. punktā noteikts, ka par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā jau reģistrētas ieaudzētās mežaudzes, ja tās Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijušas vecākas par 10 gadiem. Attiecīgi sanāk, ka šogad par plantāciju mežu var reģistrēt ne senāk kā par 2002. gadu ieaugušu mežaudzi, bet pārreģistrēt par plantāciju mežu var ne senāk par 1990. gadu ieaugušu mežaudzi. Lai regulējumu padarītu saprotamāku un vieglāk administrējamu, nepieciešams noteikt vienotu kritēriju plantāciju meža reģistrēšanai un pārreģistrēšanai.
Ņemot vērā to, ka līdz ar Meža likuma spēkā stāšanos tika radīta normatīvā vide plantāciju meža ieaudzēšanai un apsaimniekošanai, paredzēts, ka par plantāciju mežu var reģistrēt un arī pārreģistrēt Meža valsts reģistrā jau reģistrētu mežaudzi, ja tā ieaugusi vai ieaudzēta sējot vai stādot pēc Meža likuma spēkā stāšanās (2000. gads).
Lai neradītu nelabvēlīgu situāciju tiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kas šobrīd vēl varētu pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētu ieaugušu mežaudzi, nepieciešams noteikt pārejas periodu līdz 2024. gada 1. janvārim, kad vēl par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētu mežaudzi, ja tā Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijusi vecāka par 10 gadiem.
Ņemot vērā to, ka līdz ar Meža likuma spēkā stāšanos tika radīta normatīvā vide plantāciju meža ieaudzēšanai un apsaimniekošanai, paredzēts, ka par plantāciju mežu var reģistrēt un arī pārreģistrēt Meža valsts reģistrā jau reģistrētu mežaudzi, ja tā ieaugusi vai ieaudzēta sējot vai stādot pēc Meža likuma spēkā stāšanās (2000. gads).
Lai neradītu nelabvēlīgu situāciju tiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kas šobrīd vēl varētu pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētu ieaugušu mežaudzi, nepieciešams noteikt pārejas periodu līdz 2024. gada 1. janvārim, kad vēl par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētu mežaudzi, ja tā Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijusi vecāka par 10 gadiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā precizēts noteikumu Nr. 308 32. punkts, nosakot, ka par plantāciju mežu var reģistrēt vai pārreģistrēt Meža valsts reģistrā jau reģistrētas mežaudzes, kas dabiski ieaugušas vai ieaudzētas pēc Meža likuma spēkā stāšanās un atbilst šo noteikumu 26., 27. un 28. punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.
Noteikumu projektā paredzēts papildināt noslēguma jautājumus ar 50. punktu, paredzot, ka līdz 2024. gada 1. janvārim par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētās ieaudzētās mežaudzes, ja tās Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijušas vecākas par 10 gadiem un atbilst šo noteikumu 26., 27. un 28. punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.
Noteikumu projektā paredzēts papildināt noslēguma jautājumus ar 50. punktu, paredzot, ka līdz 2024. gada 1. janvārim par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētās ieaudzētās mežaudzes, ja tās Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijušas vecākas par 10 gadiem un atbilst šo noteikumu 26., 27. un 28. punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz stādāmā materiāla ilgstošo nepietiekamību valstī, Latvijas Meža īpašnieku biedrība ierosinājusi atvieglot stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, paredzot, ka citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētu ieguves avotu materiāls ir piemērots meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijā, ja ir saņemts pozitīvs, zinātniski pamatots LVMI "Silava" atzinums un ieguves avots ir testēts kategoriju "atlasīts", "uzlabots" un "pārāks" ieguvei. Izņēmumi attiecībā uz parasto priedi, parasto egli un melnalksni, neattiecinot šīs prasības noteikti, jo šo koku sugu stādāmo materiālu nodrošina Latvijas ražotāji.
Ņemot vērā, ka AS "Latvijas valsts meži" ir nozīmīga loma stādāmā materiāla ražošanā valstī, priekšlikums par atvieglotu stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūtīts izskatīšanai un ar 21.01.2021 vēstuli Nr. 4.1-2_00ou_101_21_65 atbalstīts no AS "Latvijas valsts meži". AS "Latvijas valsts meži" apstiprina, ka pieprasījums pēc stādāmā materiāla ilgstoši pārsniedz piedāvājumu un šis priekšlikums veicinātu stādāmā materiāla pieejamību.
Ņemot vērā, ka noteikumi paredz, ka šādos gadījumos LVMI "Silava" sniedz zinātniski pamatotu atzinumu, priekšlikums nosūtīts izskatīšanai un ar 28.01.2021 vēstuli Nr. 1.1.-5/45e atbalstīts no LVMI "Silava". LVMI "Silava" norāda, ka kategorijas "atlasīts" stādāmā materiāla ievešanas un pielietošanas vienīgais ieguvums īpašniekiem un valstij kopumā ir mežaudžu atjaunošana ar vēlamo sugu, neatstājot zemi dabiskās sukcesijas procesiem, bet cita papildus ieguvuma no šāda stādāmā materiāla izmantošanas nav. Noteikto ierobežojumu mērķis ir bijis mežaudžu atjaunošanā prioritāri pielietot vietējo, Latvijas apstākļiem vispiemērotāko meža reproduktīvo materiālu, bet no citām valstīm ievest tikai ģenētiski augstvērtīgu, selekcionētu meža reproduktīvo materiālu. LVMI "Silava" norāda, ka šādus atvieglotus noteikumus, pieļaujot arī ģenētiski mazāk vērtīga stādāmā materiāla ievešanu var piemērot, bet vēlams, lai tas būtu terminēti, nosakot konkrētu datumu līdz kuram to piemēro.
AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavās esošās ražošanas jaudas ir noslogotas pilnībā un ražošanas apjomu palielināšanai 2021. gada pavasarī atklāta jauna kokaudzētava "Mežvidi". Plānota kopējā stādu apjoma palielināšana līdz 68,5 miljoniem stādu, līdz ar to arī stādāmā materiāla nodrošinājuma uzlabošanās. Šīs izmaiņas, atvieglojot stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā investīcijas kokaudzētavu attīstībā Latvijā, ierosināts noteikt spēkā esošas līdz 2024. gadam.
Ņemot vērā, ka AS "Latvijas valsts meži" ir nozīmīga loma stādāmā materiāla ražošanā valstī, priekšlikums par atvieglotu stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūtīts izskatīšanai un ar 21.01.2021 vēstuli Nr. 4.1-2_00ou_101_21_65 atbalstīts no AS "Latvijas valsts meži". AS "Latvijas valsts meži" apstiprina, ka pieprasījums pēc stādāmā materiāla ilgstoši pārsniedz piedāvājumu un šis priekšlikums veicinātu stādāmā materiāla pieejamību.
Ņemot vērā, ka noteikumi paredz, ka šādos gadījumos LVMI "Silava" sniedz zinātniski pamatotu atzinumu, priekšlikums nosūtīts izskatīšanai un ar 28.01.2021 vēstuli Nr. 1.1.-5/45e atbalstīts no LVMI "Silava". LVMI "Silava" norāda, ka kategorijas "atlasīts" stādāmā materiāla ievešanas un pielietošanas vienīgais ieguvums īpašniekiem un valstij kopumā ir mežaudžu atjaunošana ar vēlamo sugu, neatstājot zemi dabiskās sukcesijas procesiem, bet cita papildus ieguvuma no šāda stādāmā materiāla izmantošanas nav. Noteikto ierobežojumu mērķis ir bijis mežaudžu atjaunošanā prioritāri pielietot vietējo, Latvijas apstākļiem vispiemērotāko meža reproduktīvo materiālu, bet no citām valstīm ievest tikai ģenētiski augstvērtīgu, selekcionētu meža reproduktīvo materiālu. LVMI "Silava" norāda, ka šādus atvieglotus noteikumus, pieļaujot arī ģenētiski mazāk vērtīga stādāmā materiāla ievešanu var piemērot, bet vēlams, lai tas būtu terminēti, nosakot konkrētu datumu līdz kuram to piemēro.
AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavās esošās ražošanas jaudas ir noslogotas pilnībā un ražošanas apjomu palielināšanai 2021. gada pavasarī atklāta jauna kokaudzētava "Mežvidi". Plānota kopējā stādu apjoma palielināšana līdz 68,5 miljoniem stādu, līdz ar to arī stādāmā materiāla nodrošinājuma uzlabošanās. Šīs izmaiņas, atvieglojot stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā investīcijas kokaudzētavu attīstībā Latvijā, ierosināts noteikt spēkā esošas līdz 2024. gadam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 49. punktu nosakot, ka līdz 2024. gadam citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētu ieguves avotu materiāls (izņemot parasto priedi, parasto egli un melnalksni) ir piemērots meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijā, ja ir saņemts pozitīvs, zinātniski pamatots Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" atzinums, ieguves avots ir testēts kategoriju "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" ieguvei un ieguves avota izcelsme ir šo noteikumu 42. punktā minētajās robežās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Noteikumu projektā paredzētais regulējums attiecināms uz meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā mainās noteiktās prasības meža atjaunošanā un ieaudzēšanā minimālā nepieciešamā kopējo ieaugušo koku skaitam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (22-TA-126)
Pamatojums un apraksts
Atjaunojot un ieaudzējot mežaudzes ar mazāku sākotnējo koku skaitu, mežaudžu augšanas gaita būs atšķirīga. Tāpēc, vienlaikus ar grozījumiem noteikumos Nr. 308, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 935, kur 1. un 2.pielikumā, kur noteikts mežaudzes minimālais un kritiskais koku skaits un šķērslaukums mežaudzēm sākot no 2 metru augstuma.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti reizē, ar kopēju anotāciju.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti reizē, ar kopēju anotāciju.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA", Valsts meža dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Meža īpašnieku biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi