Anotācija (ex-ante)

22-TA-2558: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris" peļņas daļu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2021.gadu saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 „Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.72) 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64 % apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas un 5 005 euro novirzīt valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Leļļu teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2021.gadā gūtās peļņas novirzīšana telpu nomas izdevumu pieauguma segšanai, lai varētu nodrošināt kapitālsabiedrības darbību nomātajās telpās vēsturiskās Leļļu teātra ēkas remonta laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrība ir lielākais profesionālais leļļu teātris Latvijā, kura darbība galvenokārt ir vērsta uz profesionālās teātra mākslas pieejamības nodrošināšanu bērnu un jauniešu auditorijai, iestudējot izrādes gan latviešu, gan krievu valodā, tādējādi veicinot jaunās skatītāju paaudzes izglītošanu un audzināšanu, un atbilstoši kultūrpolitikas prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu teātra mākslas jomā, un ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrības stratēģiskie mērķi ir veicināt garīgi pilnvērtīgu sabiedrību, kultūrizglītības un atpūtas iespējas, teātra mākslas pieejamību un Latvijas kultūridentitātes saglabāšanu. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2022.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības valsts deleģēto uzdevumu veikšanai – telpu nomas izdevumu segšanai.

Kapitālsabiedrības 2020. un 2021.gada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:
Rādītāji Fakts 2020. pārskata gadā Fakts 2021. pārskata gadā
Neto apgrozījums, euro 249 035 196 757
Bilances kopsumma, euro 394 792 481 702
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā 264 135 293 439
Pamatkapitāls, euro 32 845 54 328
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro 212 797 231 289
Peļņa, euro 18 492 7 821
Pašu kapitāla atdeve (ROE), % 7 2.67
Kopējās likviditātes rādītājs 1.35 1.82
Saistības pret pašu kapitālu 0.49 0.64
Pamatdarbības naudas plūsma, euro 1 510 306 1 285 210
Valsts budžeta dotācija, euro 1 499 681 1 375 778

Kapitālsabiedrības plānotais finanšu mērķis 2021.gadā bija gūt peļņu 9 000 euro apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.

Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2021.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64 % apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas un 5 005 euro novirzīt valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai. Noteikumu Nr.72 7.punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā Noteikumu Nr.72 6.punktā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).

Noteikumu Nr.72 9.1.1.apakšpunkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta trešajā daļā minēto priekšlikumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ja valsts kapitāla daļu turētājs konstatējis, ka no kapitālsabiedrības darbības neatkarīgu apstākļu dēļ (ārkārtas situāciju dēļ) ir iestājušās faktiskās sekas, kuru novēršanai kapitālsabiedrības rīcībā nepieciešams atstāt finanšu līdzekļus dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērā.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 5.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-10 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas leļļu teātra izrādes latviešu un krievu valodā, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, primāri – bērnu un jauniešu auditorijai, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2021.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības 2021.gadā bija 196 757 euro, kas veidoja 13 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (1 546 774 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1 375 778 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2021.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 307 074 euro jeb 84.5 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Teātra repertuārā ir tikai izrādes latviešu un krievu valodā bez tulkojuma citās valodās, un tās netiek reklamētas ārpus Latvijas, līdz ar to teātra izrādes ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2021.gadā nepārsniedza 50 % no izdevumiem, kā arī nepastāv potenciāla ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021.gada 27.septembrī valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” ar pilnsabiedrību „P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA” noslēdza līgumu „Par būvniecības darbiem objektā Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā”, kā rezultātā 1911.gadā celtajā vēsturiskajā Leļļu teātra ēkā tika uzsākti plaši remontu darbi. Ēkā ir veikti nepieciešamie demontāžas darbi, uzsākti darbi, kas saistīti ar pamatu pastiprināšanu, pāļu iestrādes darbi, kas novērsīs ēkas turpmāko sēšanos un deformācijas būvkonstrukcijās un nodrošinās ēkas ilgmūžību. Veikta vecā jumta seguma demontāža un turpinās elektroinstalāciju ierīkošana, kā arī veikta jaunas ārsienas izbūve, jumta pārbūve un citi darbi, kuru mērķis ir nodrošināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, secīgi pārejot pie iekštelpu pārbūves un inženiertīklu izbūves un ēkas siltināšanas, logu un durvju nomaiņas darbiem. Būvniecības projekta īstenošanas termiņš ir 2023.gada 31.decembris.

No kapitālsabiedrības neatkarīgu apstākļu dēļ, kas saistīt ar notiekošajiem remontdarbiem, kapitālsabiedrībai nav iespējas darboties ēkā, tāpēc kapitālsabiedrība ar biedrību „Rīgas Latviešu biedrība” (turpmāk – biedrība) 2020.gada 1.augustā noslēdza telpu nomas līgumu Nr.110/2-28 „Par nedzīvojamās telpas – Rīgas Latviešu biedrības nama Kamīnzāli ar tās palīgtelpām 153 m2 platībā un biroja telpu 14,6 m2 platībā, kas izvietotas Rīgas Latviešu biedrības namā Rīgā, Merķeļa ielā 13” (turpmāk – nomas līgums). Atbilstoši nomas līguma 3.1.punktam kapitālsabiedrības pienākums ir katru mēnesi maksāt biedrībai nomas maksu 1827 euro bez pievienotās vērtības nodokļa. Biedrībai ir tiesības mainīt nomas maksu ne biežāk kā vienu reizi gadā un telpu nomas maksas paaugstinājums var tikt noteikts saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo patēriņa indeksu par iepriekšējo gadu vai pusēm savstarpēji vienojoties. Nomas līguma darbības termiņš ir līdz 2022.gada 31.decembrim ar tiesībām to pagarināt. Atbilstoši nomas līguma 3.3.punktam kapitālsabiedrība biedrībai „Rīgas Latviešu biedrība” atsevišķi no nomas naudas maksā par komunālajiem pakalpojumiem (aukstais, karstais ūdens, kanalizācija, apkure, elektroenerģija (saskaņā ar skaitītāju rādījumiem par iznomāto telpu grupu), atkritumu izvešana, administrators, sētnieks, koplietošanas telpu uzkopšana, apsaimniekošanas maksa (proporcionāli aizņemtajai platībai)) saskaņā ar biedrības „Rīgas Latviešu biedrība” aprēķinu un izsniegtajiem rēķiniem ar nosacījumu, ja mainās tarifu likmes, attiecīgi mainās maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Sakarā ar komunālo pakalpojumu sniedzēju paziņojumiem par tarifu pieaugumu, kapitālsabiedrība prognozē, ka nespēs segt visus komunālos izdevumus plānotā budžeta ietvaros.
Risinājuma apraksts
Lai kapitālsabiedrība spētu īstenot tās stratēģiskajā mērķī noteiktos uzdevumus un nodrošinot tās darbības nepārtrauktību, nepieciešams papildu atbalsts ar telpu nomu saistīto izdevu segšanai, līdz ar to Kultūras ministrija ierosina Ministru kabinetam noteikt sadalīt peļņu par 2021.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64 % apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas un 5 005 euro novirzīt valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
199 278 584
-5 005
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
199 278 584
-5 005
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
199 278 584
-5 005
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
199 278 584
-5 005
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-5 005
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-5 005
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” 2022.gadā ir ieplānoti ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 199 278 584 euro. Projekta īstenošanas gadījumā 2022.gadā valsts budžets negūs ieņēmumus no dividendēm 5 005 euro apmērā, kā arī veicot dividenžu maksājumus, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts un nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts attiecas uz kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas kārtību, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Leļļu teātris”

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Projekta īstenošanas gadījumā 2022.gadā valsts budžets negūs ieņēmumus no dividendēm 5 005 euro apmērā, kā arī veicot dividenžu maksājumus, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts un nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā summa paliktu kapitālsabiedrības rīcībā un tiktu novirzīta kapitālsabiedrības valsts deleģēto uzdevumu veikšanai – telpu nomas izdevumu segšanai.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi