Anotācija (ex-ante)

22-TA-2632: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir noteikt kārtību maksas par sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentes 100% kompensācijas īstenošanai, lai atvieglotu elektroenerģijas cenu kāpuma rezultātā radušos finansiālo slogu galalietotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021./2022. gadā visi būtiskākie energoresursi (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) ir  uzrādījuši strauju cenu kāpumu. Cenu pieaugums visiem energoresursiem tieši pēdējos mēnešos ir bijis ārkārtējs un iepriekš grūti prognozējams. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija ir sasnieguši arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu. Šī tendence turpinās arī  2022. gada septembrī, un cenu prognozes liecina, ka energonesēju cenas saglabāsies augstā līmenī vai pat palielināsies. Būtisku enerģijas izmaksu daļu veido augstā elektroenerģijas cena, ko papildus elektroenerģijas vairumtirgus cenai un sadales un pārvades pakalpojumu izmaksām veido elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (turpmāk – OIK), kuras apmērs  rada būtisku slogu elektroenerģijas gala lietotājiem.
Pašreizējā Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.50) XII2 nodaļa tika sākotnēji izstrādāta sistēmas pakalpojumu un OIK kompensācijai, kad atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam (turpmāk - likums), šī kompensācija tika attiecināta uz visiem galalietotājiem, tostarp mājsaimniecībām (no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim). Ņemot vērā likuma grozījumus, kur mainīts kompensācijas saņēmēju loks, noteikumi Nr. 50 ir atbilstoši jāprecizē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada 30.augustā Saeimā tika pieņemti grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (turpmāk - likums), paredzot, ka no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim ir piemērojama sistēmas pakalpojumu kompensācija galalietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, izņemot valsts un pašvaldību iestādes, juridiskās personas, kas saņem mājsaimniecību tarifu (apsaimniekotāji) un juridiskas personas, kuras ir sankcionētas vai saistītas ar personām, kas ir sankcionētas.

Vienlaikus, 2022. gada 30. augstā Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” (22-TA-2547, protokols Nr. 43), atbalstot ziņojumā piedāvāto risinājumu  no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim OIK likmi samazināt līdz 0 euro/MWh visiem elektroenerģijas gala lietotājiem, obligātā iepirkuma sistēmas izmaksas finansējot no citiem avotiem. Arī likuma 5. panta 2.1 daļā noteikts pienākums piemērot obligātā iepirkuma komponentes maksājumu pilnīgu samazinājumu, izmantojot publiskā tirgotāja finanšu līdzekļus, visiem galalietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts precizē noteikumu Nr.50 XII2 nodaļu ņemot vērā, ka turpmākais valsts kompensācijas mehānisms sistēmas pakalpojumiem netiks attiecināts uz mājsaimniecībā, tādējādi regulējumā atsauces uz kārtību, kas skar mājsaimniecības tiek precizētas ar piezīmi, ka tas ir gadījumos, kad normatīvais akts par valsts kompensācijas piemērošanu sistēmas pakalpojumiem tiek attiecināts uz mājsaimniecībām (137.12 un 137.152. punkts). Ievērojot, ka tieši likums paredz, ka valsts kompensācija sistēmas pakalpojumiem periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim netiek attiecināta uz valsts un pašvaldību iestādēm, 137.11 punktā tiek precizēts, ka likumā var būt "papildus ierobežojumi", vienlaikus noteikumos paliek arī iepriekšējā apkures sezonā noteiktie ierobežojumi (Maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājums nav attiecināms maksai par reaktīvo enerģiju, jaudas maksai elektroenerģijas ražotājiem, par citam elektroenerģijas sistēmas operatoram sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, maksai par sistēmas pakalpojumiem tajos gadījumos, ja konstatēta elektroenerģijas nesankcionēta izlietošana, iejaucoties komercuzskaites darbībā vai neatļauti izlietojot elektroenerģiju bez komercuzskaites). Lai samazinātu administratīvo slogu Ekonomikas ministrijai, regulējumā tiek arī precizēts, ka valsts kompensācijas administrēšanu turpmāk Ekonomikas ministrijas vietā nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - birojs), tostarp pieprasot nepieciešamo informāciju no sistēmas operatoriem, lai pārliecinātos par kompensējamo izmaksu apmēru. Tā kā birojs veic enerģētikas politikas administrēšanu, tad šāds risinājums ir loģisks tālākais solis ņemot vērā, ka atbalsta kompensācijas nav vienas apkures sezonas risinājums kā sākotnēji tika pieņemts.

Noteikumu projekts arī paredz, ka  laika posmā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim publiskais tirgotājs galalietotājam piemēro pilnīgu maksas samazinājumu par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, tādējādi minētajā laikposmā elektroenerģijas gala lietotājiem obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu maksājumi faktiski netiktu piemēroti, attiecīgajai kompensācijai novirzot elektroenerģijas publiskā tirgotāja ieņēmumus, kas veidojās nepieredzēti augstu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu dēļ. Tas nozīmē, ka laika posmā no 2022. gada 1. septembra līdz 31. decembrim publiskais tirgotājs izmanto ieņēmumus no darbības elektroenerģijas tirgos obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu pilna apmēra samazinājuma nodrošināšanai.

Papildus, ar noteikumu projektu tiek ieviests arī vienkāršotas shēmas pieslēguma regulējums, kas radīs sistēmisko elastību un atvieglos pieslēgumu ierīkošanu un dos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem rīcības brīvību, ļaujot operatoram un lietotājam par tehniskajiem risinājumiem vienoties savstarpējā līgumā. Vienkāršotas shēmas pieslēguma ierīkošana ļauj elektroenerģijas lietotājiem/ražotājiem, kuru objektiem nav nepieciešama nepārtraukta piekļuve elektroenerģijas sistēmai, izbūvēt sistēmas pieslēgumu īsākos termiņos un ieguldot mazāk finanšu resursus kā tas būtu klasiska pieslēguma ierīkošanas gadījumā. Tādējādi tiek rasts arī papildus risinājums, lai nodrošinātu papildus elektrostaciju pieslēgšanu tīklam, kuras pretējā gadījumā gaidītu jaudu atbrīvošanos tīklā, lai saņemtu tehniskos noteikumus elektrostacijas pieslēguma izbūvei. Savukārt, sistēmas operators, nodrošinot šādus vienkāršotus pieslēgumus, optimizē savas nākotnes izmaksas, kas saistītas ar šo objektu apkalpošanu.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Sistēmas operatori Elektroenerģijas tirgotāji SIA ''Enerģijas publiskais tirgotājs'' Saimnieciskās darbības veicēji
Ietekmes apraksts
Juridiskas personas, kas ir elektroenerģijas galalietotāji (izņemot valsts un pašvaldību iestādes), saņems rēķinu, kurā no valsts budžeta līdzekļiem segta maksa par sistēmas pakalpojumiem un OIK, kā rezultātā personu elektroenerģijas rēķina summu sastādīs elektroenerģijas cena, elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma izmaksas un attiecināmais PVN.  Elektroenerģijas galalietotājiem maksas samazinājums ir jāattiecina arī pret saviem apakšlietotājiem, ja tādi ir. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts sniegs atbalstu uzņēmējiem, kad to elektroenerģijas rēķinos netiks piemērotas sistēmas pakalpojumu un OIK izmaksas

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts sniegs atbalstu uzņēmējiem, kad to elektroenerģijas rēķinos netiks piemērotas sistēmas pakalpojumu un OIK izmaksas

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Informācija par projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu sniegta Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

4.1.1. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums

Pamatojums un apraksts
Likuma mērķis ir novērst sociāli ekonomiskos riskus un tautsaimniecības izaugsmi negatīvi ietekmējošos faktorus, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
Likums nosaka terminētu atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbību.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projektam noteikta steidzamība

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi