Anotācija (ex-ante)

Pēc Aģentūras pievienošanas Dienestam Ūdens apsaimniekošanas likumā iekļautās Aģentūras funkcijas pārņem Dienests. Neveicot grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā, sabiedrībai nebūs skaidra Dienesta izdoto lēmumu ūdens izmantošanas jomā apstrīdēšanas kārtība, jo tāda kompetence būs noteikta likvidētai iestādei. Apstāklis, ka Dienests pārņem Aģentūras funkcijas, automātiski nenozīmē, ka Dienests iegūst arī augtākas iestādes statusu administratīvā procesa ietvaros. Ūdens apsaimniekošanas likumā vēl ir minēts Aģentūras iepriekšējais (līdz 30.01.2025.) nosaukums - Vides pārraudzības valsts birojs.
Reģionālā vides pārvalde ir VVD struktūra, līdz ar to nav lietderīgi  likumā dot atsauci uz konkrētu iestādes struktūrvienību.

Ūdens apsaimniekošanas likuma 26.panta trešajā daļā noteikts, ka Aģentūra izskata iesniegumus par Dienesta izdotajiem administratīvajiem aktiem, ar kuriem izsniedz vai atsaka izsniegt ūdens resursu lietošanas atļaujas, uzdod veikt pasākumus ūdens stāvokļa saglabāšanai ārkārtējos apstākļos, uzdod veikt pasākumus, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ūdensobjekta stāvokli.
Likumprojekts paredz precizēt iestāžu kompetenci saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu 2. punktu, kas paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu.
Likumprojekts paredz grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likuma 26.pantā, nosakot, ka turpmāk Dienesta lēmumu par Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem varēs apstrīdēt vispārējā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lēmumu viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei. Augstākā iestāde par Dienesta pieņemtajiem lēmumiem būs noteikta Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 962 “Valsts vides dienesta nolikums” (turpmāk - Dienesta nolikums), un tā būs Dienesta ģenerāldirektors. Augstāka iestāde apstrīdēšanas stadijā pieņem vienu no Administratīvā procesa likuma 81.pantā minētajiem lēmumiem, tai skaitā var atcelt izdoto atļauju vai izdot cita satura atļauju, tāpēc Ūdens apsaimniekošanas likuma 26.panta ceturtā daļa kā vispārējās administratīvā procesa normas dublējoša tiek izslēgta. Likumprojektā noteikts, ka Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt  tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Netiek mainīta iepriekš noteiktā kārtība, ka administratīvā akta apstrīdēšana aptur tā izpildi. Tomēr Dienests, tāpat kā iepriekš Aģentūra, varēs noteikt, ka apstrīdēšana neaptur lēmuma vai atļaujas darbību, ja darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. It īpaši būtiski tas būs ārkārtas situācijās, kad jāveic nekavējoši pasākumi plūdu vai ilgstoša sausuma periodos. 
Tiek precizēts arī Ūdens apsaimniekošanas likuma 25.pants, jo sakarā ar Aģentūras likvidāciju gan ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumu, gan tehniskos noteikumus izsniegs Dienests. 
Lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un vienotu pieeju par Dienesta pieņemtajiem lēmumiem iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā, tiek papildināti Ūdens apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumi. Pārejas noteikums nepieciešams, lai nodrošinātu jau uzsākto lietu, kas ierosinātas saskaņā ar līdzšinējo šā likuma 26. panta trešās daļas redakciju, izskatīšanas nepārtrauktību. Proti, lai arī pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs lietas izskatītu institūcija, kurai ar jauno regulējumu paredzēta kompetence attiecīgajā jautājumā - Valsts vides dienesta ģenerāldirektors. Tādejādi tiek nodrošināts procesuālais pēctecīgums.
Likumprojekts paredz vārdus „reģionālā vides pārvalde” aizstāt ar vārdiem „Valsts vides dienests”, jo reģionālā vides pārvalde ir VVD struktūra, līdz ar to nav lietderīgi  likumā dot atsauci uz konkrētu iestādes struktūrvienību.