Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar MK noteikumu Nr. 264 18. punktu, lai atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem aktualizētu Profesiju klasifikatoru.

Vispārējā kārtība

Profesiju klasifikators veidots, adaptējot Starptautiskās Darba organizācijas izstrādāto un 2008. gada martā pieņemto Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju „International Standard Classification of Occupations (ISCO-08).
Profesiju klasifikators ir apstiprināts ar MK noteikumiem Nr. 264, kuru pielikumā izveidots profesiju saraksts. Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju, arodu, amatu, specialitāšu saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.
Profesiju klasifikatorā iekļautais termins „profesija” ir lietots saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punktā noteikto, kur termins „profesija” tiek skaidrots kā arods, amats, specialitāte.
Profesiju klasifikators attiecas uz darba tirgus jomu un darba tirgū ir, piemēram, vēlēti amati (likumdevēji), amatpersonu amati, vadītāju amati, speciālistu amati un profesijas, speciālistu un strādnieku profesiju specializācijas, strādnieku amati un profesijas, un amati, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību.
Profesijas nosaukums var sakrist ar ieņemamā amata nosaukumu, bet var būt arī, ka profesijas nosaukums nesakrīt ar ieņemamā amata nosaukumu, t.i., atbilstoši iegūtajai profesionālajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai persona var ieņemt vairākus profesijai atbilstošus amatus.
Profesiju klasifikatorā profesijas klasificētas grupās atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas noteiktiem kodiem, kā arī noteiktas to kvalifikācijas pamatprasības un profesionālās darbības pamatuzdevumi. 
Saskaņā ar Profesiju klasifikatora struktūru un izstrādāto MK noteikumu Nr. 264 mērķi (nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu) nav paredzēts iekļaut katrai profesijai konkrētas prasības konkrētā jomā.

Nē

Noteikumu projektam ir netieša ietekme uz darba ņēmējiem. Tiks veikti grozījumi esošajos darba līgumos.

Noteikumu projekts attiecas uz darba devējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma datiem, 2022. gadā darba devēju skaits bija 40,9 tūkstoši.
Jaunu profesiju iekļaušana Profesiju klasifikatorā un citas nepieciešamās izmaiņas veiktas saskaņā ar priekšlikumiem, ko sniegušas darba devējus pārstāvošas organizācijas, kas uzsvērušas, ka darba devējiem ir nepieciešamas šādas profesijas, lai atbilstu darba tirgus aktuālajai situācijai vai jaunam vai grozītam regulējumam attiecīgajā nozarē.
Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punkts nosaka, ka darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu.
Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, kopš 2013. gada 1. jūlija vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram.
Tātad jau tagad darba devējiem ir jāsniedz informācija par darba ņēmēja profesijas nosaukumu un profesijas kodu, kas atbilst darba līgumā noteiktajai profesijai atbilstoši Profesiju klasifikatoram. To, ka, Profesiju klasifikators tiek papildināts ar jaunām profesijām (līdz ar to ar jauniem kodiem), nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo, ja pašlaik šādas profesijas nav, tad par tādu nav slēgts arī darba līgums. Savukārt pēc jauno profesiju spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar darbiniekiem jaunajās profesijās, darba devējam, kā par jebkuru citu darba ņēmēja profesiju, būs jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Par jauno profesijas nosaukumu un profesijas kodu darba devējam Valsts ieņēmuma dienestam būs jāziņo tajos gadījumos, ja profesija tiek svītrota no Profesiju klasifikatora, attiecīgi arī veicot grozījumus darba līgumā. Profesijas no Profesiju klasifikatora tiek svītrotas, balstoties uz nozari pārstāvošo organizāciju ieteikumiem.  
Izstrādājot projektu, tika izvērtēta projektā paredzēto izmaiņu ietekme uz izmaksām, kas darba devējiem varētu rasties, lai veiktu grozījumus spēkā esošajos darba līgumos un pielāgotu darba devēju lietotās darbaspēka uzskaites sistēmas Profesiju klasifikatorā veiktajām izmaiņām. Ņemot vērā to, ka darbaspēka uzskaites sistēmu lietotāji tajās var patstāvīgi veikt izmaiņas profesiju sarakstā un jaunās profesijas ievadīšana sistēmā ir neliela izmaiņa, kuras veikšanai parasti ir nepieciešams neliels laika resurss, secināms, ka darbaspēka uzskaites sistēmu pielāgošana Profesiju klasifikatorā veiktajām izmaiņām, kā arī darba līgumu grozījumi neradīs darba devējiem būtiskas finansiālas izmaksas vai būtisku administratīvo slogu.

Nē

Nē

Nē

-