Anotācija (ex-ante)

Projekta iesniedzēju atlase 5.1.1.2.i. investīcijas trešās kārtas ietvaros tika uzsākta 2023. gada 28. novembrī, bet līgumslēgšanas process uzsākts š.g. martā. Projektu iesniegumu atlases un līgumslēgšanas process var ilgt vairāk kā trīs mēnešus, tādēļ jaunas projektu iesniegumu atlases organizēšana nav atbalstāma. Turklāt, jaunas projektu iesniegumu atlases organizēšana rada riskus nesasniegt Atveseļošanas fonda Darbības kārtībā noteiktos rādītājus, ņemot vērā to īso īstenošanas termiņu. Papildus nepieciešams precizēt Noteikumos Nr.609 iekļautās normas attiecībā uz Eiropas Komisijas skaidrojumu par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu.

MK noteikumu projekts paredz:
1. samazināt 5.1.1.2.i. investīcijas trešās kārtas kopējo Atveseļošanas fonda finansējumu, lai nesadalīto finansējumu (437 613 euro) novirzītu Latvijas Zinātņu akadēmijai (turpmāk - LZA) un tās funkciju veikšanai, tostarp, identificēt un izstrādāt iespējamās tehnoloģiskās attīstības radītās iespējas, tiešā saistībā ar pašreizējām nozares attīstības spējām un izstrādāt priekšlikumus pētniecības un attīstības projektu vērtēšanai, zinātniskās kapacitātes pilnveidošanai un identificēt iespējamo mijiedarbību ar komersantiem konkrētu inovācijas mērķu sasniegšanai. Finansējuma novirzīšana nodrošinās pilnvērtīgu inovācijas sistēmas pārvaldības modeli un tā nepārtrauktu darbināšanu, nodrošinot LZA funkciju izpildi, kas paredzētas Atveseļošanas fonda (turpmāk - AF) ietvaros, kā arī neradīs papildus administratīvo slogu jaunas projektu iesniegumu atlases organizēšanas gadījumā.
Kopējais AF finansējums 5.1.1.2.i investīcijas trešās kārtas ietvaros ir 5 248 431 euro. 2024.gada 15.janvārī CFLA noslēdzās projektu iesniegumu atlase un pieteikumos saņemts pieprasījums par kopējo summu 4 810 818 euro, kas nozīmē, ka 5.1.1.2.i. investīcijas trešās kārtas ietvaros ir atlikums 437 613 euro.
Lai nodrošinātu AF Darbības kārtībā noteiktā rādītāja Nr.158 izpildi, līgumā starp LZA un nozares ministriju plānots iekļaut atsauci uz Noteikumu Nr.609 ietvaros pieejamā finansējuma piešķiršanu LZA, nodrošinot, ka par novirzīto finansējumu tiek slēgts līgums. Papildus, rādītāja Nr.158 cover note jeb kopsavilkuma dokumentā nozares ministrija iekļaus skaidrojumu par finansējuma piešķiršanu LZA, kas nodrošina pētniecības un attīstības projektu izvērtēšanu. 
Nozares ministrija nesaskata riskus rādītāja Nr.158 nesasniegšanai, ņemot vērā, ka AF ietvaros tika virzīti grozījumi rādītājā Nr.158, novirzot vienu miljonu euro no 5.1.1.2.i investīcijas uz "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reforma "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.1.i. investīcijas "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" īstenošanu" (turpmāk - 5.1.1.1.i. investīcija) un rādītāju Nr. 154. Un no Eiropas komisijas 2023.gada janvārī tika saņemts komentārs, ka plānotās izmaiņas ir nenozīmīgas un tās var tikt aprakstītas cover note jeb kopsavilkuma dokumentā.

Vienlaikus inovāciju pārvaldības un viedās specializācijas monitoringa ietvaros plānots piesaistīt LU domnīcas LV PEAK produktivitātes padomi (LV PEAK), kas sniegs priekšlikumus Latvijas produktivitātes kāpināšanai, t.sk., ieteikumus ES fondu investīcijas stratēģijas izstrādes uzlabošanai. LV PEAK ir Ekonomikas ministrijas konsultatīvā institūcija un kurā darbojas augsti kompetenti locekļi, tostarp akadēmiķi un izcili ekonomisti, kas pārstāv LZA, LU un privāto sektoru un tā sadarbojas ar LTRK, LDDK un citām organizācijām. LV PEAK kā neatkarīgs eksperts vērtēs produktivitāti plašāk, proti, ietverot arī horizontālos nepieciešamos faktorus uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram  infrastruktūra, enerģētika, zaļā pāreja, valsts sniegtie pakalpojumi, digitalizācija, cilvēkkapitāls, kas iespējamo produktivitātes celšanu ekonomikā kopumā un uzņēmējdarbībā.
Lai nodrošinātu ANM noteikto rādītāju par uzņemtajām saistībām un ierobežoto īstenošanas termiņu, ar MK noteikumu projektu neapgūtais finansējums 437 613 EUR (pēc sadarbības tīklu atlases) apmērā tiek pārvirzīts uz 5.1.1.1.i investīciju pārvaldības nodrošināšanai un attiecīgi tiek plānots, LZA pienākumu izpildei plānots piešķirt kopumā 700 000 EUR, savukārt 300 000 EUR plānots piešķirt LV PEAK pētījumu izstrādei par RIS3 ietekmi uz produktivitāti un ekonomikas transformāciju, ko plānots iekļaut EM RIS3 monitoringa ziņojumā. Nozares ministrija sekos līdzi projekta īstenošanai, lai finansējums LZA tiek piešķirts no 5.1.1.2.i. investīcijas trešās kārtas ietvaros pieejamā finansējuma. Papildus nepieciešamo finansējumu nodrošinot no 5.1.1.1.i. investīcijas. Finansējums (300 000 euro) LV PEAK funkciju izpildei tiks nodrošināts 5.1.1.1.i. investīcijas ietvaros.

Atbilstoši finansējuma samazināšanai, proporcionāli tiek samazināti 5.1.1.2.i investīcijas trešās kārtas rādītāji, t.sk. nacionālie rādītāji, neuzliekot papildus slogu projekta īstenotājiem.

2. Precizēt 24.2, 24.3., 24.4., 24.5., 24.6., 24.7., 24.8. un 24.9. apakšpunktus atbilstoši Eiropas Komisijas 2023. gada 21. decembra, 2024.gada 13.marta un 2024.gada 15.marta norādījumiem. MK noteikumos norādītās prasības noteiktas saskaņā ar Atveseļošanas fonda 1. pielikuma principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu” (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 18. februāris, Nr. C 58/1) (turpmāk - Eiropas Komisijas paziņojums Nr. 2021/C58/01) piemērošanu saskaņā ar Komisijas Regulā Nr. 2021/241 noteikto.
MK noteikumos iekļauta atsauce uz Eiropas Komisijas paziņojums Nr. 2021/C58/01, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2024.gada 15.marta pieprasījumu, nodrošinot personu procesuālās tiesības un mazinot interpretācijas iespējas principa "nenodari būtisku kaitējumu" piemērošanā. 
MK noteikumos veikti labojumi atbilstošai principa "nenodari būtisku kaitējumu" piemērošanai, Atveseļošanas fonda finansējumu nepiešķirot šādām darbībām:
   - darbībām, kas saistītas ar fosilo kurināmo, līdzšinēji noteiktos ierobežojumus elektroenerģijas vai siltuma ražošanā nosakot kā izņēmumus, atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma Nr. 2021/C58/01 III pielikuma nosacījumiem;
   - darbībām, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, atkritumu sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām, nosakot izņēmumus darbībām, kas paredzētas iekārtām, lai palielinātu energoefektivitāti un citus ar darbībām saistītos izņēmumus;
   - darbībām, kur ilgstoša atkritumu apglabāšana var radīt kaitējumu videi;
   - darbībām, kas kaitē labam ūdensobjektu stāvoklim vai labam to ekoloģiskajam potenciālam;
   - darbībām, kas kaitē aprites ekonomikai;
   - darbībām, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei;
   - darbībām, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai;
   - darbībām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros, nosakot, ka tiek skatītas konkrēti iepriekšminētās sistēmas ietvaros siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņatzīmes.
Ņemot vērā, ka 24.1. apakšpunkts nav saistīts ar Padomes īstenošanas lēmumu (CID) par Atveseļošanas fonda plāna apstiprināšanu, tad, atbilstoši Eiropas Komisijas 2024.gada 13.marta norādījumiem, 24.1. apakšpunkts tiek dzēsts. 
Iepriekšminēto darbību precizēšana MK noteikumos nodrošina atbilstošas informācijas iekļaušanu principa "nenodari būtisku kaitējumu" ievērošanai.

3. Svītrot 38. punktu, ņemot vērā, ka pārvirzot finansējumu inovāciju pārvaldības programmai jaunas projektu iesniegumu atlases organizēšana nebūs nepieciešama. 

4. Precizēt sadarbības tīkla maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, nosakot, ka tas iesniedzams ne biežāk kā reizi ceturksnī. Pēc nozares pārstāvošo uzņēmumu organizāciju paustā viedokļa maksājumu pieprasījumu iesniegšana paredzēta biežāk, tādējādi nodrošinot efektīvu projektu ieviešanu, mazinot sadarbības tīkla dalībnieku finansiālo slogu un nevienlīdzīgas iespējas.

5. Precizēt sadarbības tīkla uzkrājamos datus, kas saistīti ar viedās specializācijas jomu, atbilstoši Vadlīnijām par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu. Uzkrājamajiem datiem netiek noteikta samiedzamā vērtība, sadarbības tīkls uzkrāj datus un iesniedz tos vadības informācijas sistēmā, atbilstoši Noteikumu Nr.609 60. punktam. Datus nepieciešams uzkrāt tikai par projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm. 

6. Precizēt 46. punktu, nosakot, ka sadarbības tīklam pirms izstādes sākuma rakstiski jāinformē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk - LIAA). Ņemot vērā, nozares uzņēmumu pārstāvošo organizāciju iniciatīvu un konsultācijas ar citām valsts institūcijām, tika konstatēts, ka sadarbības tīklam nav nepieciešams informēt LIAA 60 dienas pirms izstādes sākuma, lai nodrošinātu darbību nepārklāšanos un dubultā finansējuma riskus pietiekami ir informēt LIAA pirms izstādes sākuma dienas.

Ņemot vēra Noteikumu Nr.609 minēto izslēgšanas nosacījumu pārbaudi, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina sadarbības tīkla pārbaudi Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, savukārt sadarbības tīkls nodrošina sadarbības tīkla dalībnieku pārbaudi Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, pieprasot informāciju izziņas veidā vai noslēdz sadarbības līgumu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru.

Ņemot vērā objektīvu risku neesamību, noteikumu projekta 25. punktā minētos izslēgšanas kritērijus nevērtē noteikumu projekta 73.1.3. un 73.1.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības tīkla dalībniekiem, izņemot privātās pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

MK noteikumu projekta ietvaros procedūru tehniska neatbilstība neietekmēs projektu īstenošanu, tomēr Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai nepieciešams pārvērtēt, vai nepieciešami līguma grozījumi attiecībā uz principa "nenodari būtisku kaitējumu" korektu piemērošanu.  
Projektu iesniegumu atlase notika no 2023. gada 28. novembra līdz š.g. 15. janvārim, tika iesniegti 11 projekta iesniegumi. Pašlaik notiek projektu īstenošana. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību un vienādus nosacījumus visiem projekta iesniedzējiem pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas nozares ministrija atkārtoti informēs projekta iesniedzējus par grozījumiem.