21-TA-826: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta otrā daļa, 14. panta otrā daļa un 17. panta otrā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) precizē dabas lieguma “Garkalnes meži” (turpmāk – dabas liegums) teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz apstiprinātajā dabas lieguma dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Izveidošana, apraksts, dabas aizsardzības plāns, esošais regulējums
Dabas liegums atrodas Ropažu novada Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas teritorijā[1], tā kopējā platība ir 1789 ha. Dabas liegums izveidots 2004. gadā[2] un tā robeža apstiprināta ar Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem” 1.228. apakšpunktu (270. pielikums). Dabas lieguma teritorija 2004. gadā iekļauta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) putniem nozīmīgo vietu sarakstā[3] (kods - LV077, platība – 1796 ha) paralēli tā noteikšanai par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju – dabas liegumu un iekļaušanai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – Natura 2000 teritorija) tīklā.
Dabas liegums sastāv no divām atsevišķām daļām – mazākā (rietumu daļa), kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Garkalnes ciema un lielākā – uz dienvidiem un austrumiem no Garkalnes ciema.
Dabas lieguma teritorijas lielākā daļa ir valsts īpašumā (63,8 %), fiziskām personām pieder 9,6 %, juridiskām personām – 3,7 %, bet pašvaldībai – 22,7 % (no tiem daļa Rīgas pilsētas pašvaldībai, kurai pieder meži, ko apsaimnieko sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas meži”) no dabas lieguma teritorijas.
Lielāko daļu dabas lieguma aizņem meži (89,7 %), pie tam pārsvarā sauso priežu meži. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 8,7 % no teritorijas.
Dabas liegumu šķērso valsts galvenais autoceļš A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), kā arī dzelzceļa līnija Rīga–Lugaži–valsts robeža.
Patlaban dabas lieguma apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumi Nr. 930 “Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Individuālie noteikumi).
Dabas liegumam izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2020. gada līdz 2032. gadam (turpmāk – plāns[4]), kas apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 25. marta rīkojumu Nr. 1-2/53 “Par dabas lieguma “Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu”. Plānā noteikti aktuālie dabas lieguma aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, ieteikti precizējumi funkcionālajam zonējumam, aprakstīti prioritārie pasākumi, kas īstenojami dabas liegumā konstatēto sugu un biotopu aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, kā arī definēti pieļaujamās apbūves nosacījumi (sasaistē ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanu) kādreizējās armijas bāzes teritorijās pie Baraviku un Sēņu ielām Garkalnē.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz plānā ietverto informāciju. Ņemot vērā to, ka plānoto grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošajām Individuālo noteikumu normām, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu dabas liegumam ir sagatavots jauns noteikumu projekts.
2. Dabas vērtības
Dabas liegums izveidots un noteikts kā Natura 2000 teritorija, lai saglabātu teritorijas galvenās dabas vērtības – zaļo vārnu Coracias garrulus un mežainas piejūras kāpas ar veciem priežu mežiem.
Dabas lieguma teritorijā konstatēti deviņi ES nozīmes biotopi, pie tam pieci no tiem ir ar prioritāru aizsardzības nozīmi ES. ES nozīmes biotopi kopumā aizņem 73,2 % (~1310 ha) dabas lieguma teritorijas. Visvairāk pārstāvēti 2180 Mežainas piejūras kāpas (88,5 % no visiem biotopiem), 2320 Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji (5,4 %), 9010* Veci vai dabiski boreāli meži (3,4 %), 2130* Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (1,2 %) un 6450 Palieņu zālāji (1.1 %).
Dabas liegums ir sevišķi nozīmīgs zaļās vārnas aizsardzībai. Tomēr tajā konstatēti arī citi Latvijā īpaši aizsargājami putni – melnais stārķis, ķīķis, grieze, bikšainais apogs, vakarlēpis, pelēkā dzilna, melnā dzilna, sila cīrulis, stepes čipste, brūnā čakste, meža balodis, lielā čakste, zaļā dzilna, pupuķis, tītiņš (kopumā 16 sugas, no tām 13 sugas (ieskaitot zaļo vārnu) ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk – Putnu direktīvas) I pielikumā).
Dabas liegumā sastopamas 17 dažādas aizsardzības pakāpes augu sugas, no tām piecas sugas ir iekļautas Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Biotopu direktīva) pielikumos. Tāpat dabas liegumā ir konstatētas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku, abinieku un rāpuļu sugas.
Dabas lieguma teritorijas turpmākajā attīstībā ir svarīgi saglabāt bioloģiski vērtīgos mežus, virsājus, zālājus un ūdeņus, ne tikai nodrošinot neiejaukšanās režīmu, bet arī mērķtiecīgi apsaimniekojot dabas vērtības.
Plānā dabas liegumam izvirzītais ilgtermiņa mērķis ir saglabātas stabilas zaļās vārnas, meža baloža, sila cīruļa, stepes čipstes, pupuķa, sila ķirzakas un citu īpaši aizsargājamo sugu populācijas un tām nepieciešamie atklātie virsāji un skraji priežu meži ar sausokņiem (sausi stāvoši koki) un kritalām, teritorijas apmeklētāji un vietējie iedzīvotāji iesaistās dabas liegumu dabas vērtību apsaimniekošanā un saglabāšanā.
[1] pirms administratīvi teritoriālās reformas dabas liegums atradās Garkalnes un Inčukalna novados
[2] Ministru kabineta 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 266 “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 212 ”Noteikumi par dabas liegumiem”” (stājās spēkā 2004. gada 24. aprīlī)
[3] aprakstu skat. https://lob.lv/wp-content/uploads/2016/04/PNV-2004_100.pdf
[4] plāns pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē https://www.daba.gov.lv/lv/garkalnes-mezi
Dabas liegums atrodas Ropažu novada Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas teritorijā[1], tā kopējā platība ir 1789 ha. Dabas liegums izveidots 2004. gadā[2] un tā robeža apstiprināta ar Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem” 1.228. apakšpunktu (270. pielikums). Dabas lieguma teritorija 2004. gadā iekļauta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) putniem nozīmīgo vietu sarakstā[3] (kods - LV077, platība – 1796 ha) paralēli tā noteikšanai par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju – dabas liegumu un iekļaušanai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – Natura 2000 teritorija) tīklā.
Dabas liegums sastāv no divām atsevišķām daļām – mazākā (rietumu daļa), kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Garkalnes ciema un lielākā – uz dienvidiem un austrumiem no Garkalnes ciema.
Dabas lieguma teritorijas lielākā daļa ir valsts īpašumā (63,8 %), fiziskām personām pieder 9,6 %, juridiskām personām – 3,7 %, bet pašvaldībai – 22,7 % (no tiem daļa Rīgas pilsētas pašvaldībai, kurai pieder meži, ko apsaimnieko sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas meži”) no dabas lieguma teritorijas.
Lielāko daļu dabas lieguma aizņem meži (89,7 %), pie tam pārsvarā sauso priežu meži. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 8,7 % no teritorijas.
Dabas liegumu šķērso valsts galvenais autoceļš A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), kā arī dzelzceļa līnija Rīga–Lugaži–valsts robeža.
Patlaban dabas lieguma apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumi Nr. 930 “Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Individuālie noteikumi).
Dabas liegumam izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2020. gada līdz 2032. gadam (turpmāk – plāns[4]), kas apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 25. marta rīkojumu Nr. 1-2/53 “Par dabas lieguma “Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu”. Plānā noteikti aktuālie dabas lieguma aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, ieteikti precizējumi funkcionālajam zonējumam, aprakstīti prioritārie pasākumi, kas īstenojami dabas liegumā konstatēto sugu un biotopu aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, kā arī definēti pieļaujamās apbūves nosacījumi (sasaistē ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanu) kādreizējās armijas bāzes teritorijās pie Baraviku un Sēņu ielām Garkalnē.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz plānā ietverto informāciju. Ņemot vērā to, ka plānoto grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošajām Individuālo noteikumu normām, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu dabas liegumam ir sagatavots jauns noteikumu projekts.
2. Dabas vērtības
Dabas liegums izveidots un noteikts kā Natura 2000 teritorija, lai saglabātu teritorijas galvenās dabas vērtības – zaļo vārnu Coracias garrulus un mežainas piejūras kāpas ar veciem priežu mežiem.
Dabas lieguma teritorijā konstatēti deviņi ES nozīmes biotopi, pie tam pieci no tiem ir ar prioritāru aizsardzības nozīmi ES. ES nozīmes biotopi kopumā aizņem 73,2 % (~1310 ha) dabas lieguma teritorijas. Visvairāk pārstāvēti 2180 Mežainas piejūras kāpas (88,5 % no visiem biotopiem), 2320 Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji (5,4 %), 9010* Veci vai dabiski boreāli meži (3,4 %), 2130* Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (1,2 %) un 6450 Palieņu zālāji (1.1 %).
Dabas liegums ir sevišķi nozīmīgs zaļās vārnas aizsardzībai. Tomēr tajā konstatēti arī citi Latvijā īpaši aizsargājami putni – melnais stārķis, ķīķis, grieze, bikšainais apogs, vakarlēpis, pelēkā dzilna, melnā dzilna, sila cīrulis, stepes čipste, brūnā čakste, meža balodis, lielā čakste, zaļā dzilna, pupuķis, tītiņš (kopumā 16 sugas, no tām 13 sugas (ieskaitot zaļo vārnu) ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk – Putnu direktīvas) I pielikumā).
Dabas liegumā sastopamas 17 dažādas aizsardzības pakāpes augu sugas, no tām piecas sugas ir iekļautas Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Biotopu direktīva) pielikumos. Tāpat dabas liegumā ir konstatētas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku, abinieku un rāpuļu sugas.
Dabas lieguma teritorijas turpmākajā attīstībā ir svarīgi saglabāt bioloģiski vērtīgos mežus, virsājus, zālājus un ūdeņus, ne tikai nodrošinot neiejaukšanās režīmu, bet arī mērķtiecīgi apsaimniekojot dabas vērtības.
Plānā dabas liegumam izvirzītais ilgtermiņa mērķis ir saglabātas stabilas zaļās vārnas, meža baloža, sila cīruļa, stepes čipstes, pupuķa, sila ķirzakas un citu īpaši aizsargājamo sugu populācijas un tām nepieciešamie atklātie virsāji un skraji priežu meži ar sausokņiem (sausi stāvoši koki) un kritalām, teritorijas apmeklētāji un vietējie iedzīvotāji iesaistās dabas liegumu dabas vērtību apsaimniekošanā un saglabāšanā.
[1] pirms administratīvi teritoriālās reformas dabas liegums atradās Garkalnes un Inčukalna novados
[2] Ministru kabineta 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 266 “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 212 ”Noteikumi par dabas liegumiem”” (stājās spēkā 2004. gada 24. aprīlī)
[3] aprakstu skat. https://lob.lv/wp-content/uploads/2016/04/PNV-2004_100.pdf
[4] plāns pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē https://www.daba.gov.lv/lv/garkalnes-mezi
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Plāna izstrādes laikā Garkalnes novada pašvaldība informēja par ieceri veikt jauna pašvaldības ceļa (ielas) izbūvi zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8060 004 0645 (teritorijas plānojumā [1] ceļa vieta iezīmēta kā transporta infrastruktūras teritorija), kurai Individuālajos noteikumos noteikts dabas lieguma zonas režīms.
[1] Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem (apstiprināts ar 2015. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10), teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami https://geolatvija.lv/geo/tapis
[1] Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem (apstiprināts ar 2015. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10), teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami https://geolatvija.lv/geo/tapis
Risinājuma apraksts
Pašvaldībai piederošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8060 004 0645 noteikumu projektā tiek saglabāts dabas lieguma zonas režīms (konstatēts gan īpaši aizsargājams biotops (2180 Mežainās piejūras kāpas), gan īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes). Tā kā plāna izstrādes laikā nebija zināms precīzs ieceres risinājums, vienlaikus neizslēdzot šādas pašvaldības ieceres virzību (ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, turpmāk atbildīga ir Ropažu novada pašvaldība), noteikumu projekta 15.1.4. apakšpunktā ietverts nosacījums, ka nepieciešamo inženierbūvju būvniecībai saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību tiek veikts ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtējums, Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un tajā iekļauti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama.
Problēmas apraksts
Dabas lieguma teritorijā atrodas 1992. gada deguma vieta, kur izveidojās virsāju (2320 Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji) un pelēko kāpu (2130*Ar lakstaugiem klātu pelēkās kāpas) biotopi. Tomēr sukcesijas rezultātā minētās platības, kā arī citas iepriekš esošās atklātās platības aizaug. Zaļās vārnas labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana ir viena no dabas lieguma aizsardzības prioritātēm, bet atklātas virsāju un pelēko kāpu platības ir sevišķi nozīmīgas kā zaļās vārnas barošanās biotopi.
Risinājuma apraksts
Biotopu uzturēšanai plānā ieteikti vairāki apsaimniekošanas paņēmieni (virsāju pļaušana, kontrolēta dedzināšana, atklātu smilšu laukumu veidošana), līdz ar to šīs darbības tiek atļautas ar noteikumu projekta 15.4. (kontrolētā dedzināšana), 15.7. (ugunskuri novākto virsāju, sīkkrūmu sadedzināšanai) un 15.15. (atklāto smilšu laukumu veidošana) apakšpunktiem.
Problēmas apraksts
Individuālo noteikumu 10. punktais noteic, ka visā dabas lieguma teritorijā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) un attiecīgo zemes īpašnieku rakstisku atļauju var veikt pasākumus, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai. Tai pat laikā arī pārējā regulējumā nepieciešams salāgot šo pieļāvumu.
Risinājuma apraksts
Visā dabas lieguma teritorijā ir atļauti īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi, tai skaitā atmežošana, ja nepieciešams (noteikumu projekta 11. punkts, 13.10.2., 15.1.1. un 22.1.1. apakšpunkti). Plānā ieteikti nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi. Lai izvērtētu konkrētās darbības nepieciešamību, apjomu un risinājumus, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem nepieciešama DAP rakstiska atļauja. DAP atļauja nav nepieciešama esošo atklāto biotopu (zālāju, virsāju) platību uzturēšanai (piemēram, ganīšanai un pļaušanai).
Problēmas apraksts
Individuālajos noteikumos nav noregulēta esošo būvju, to daļu nojaukšana, īpaši gadījumā, ja uz būves ir īpaši aizsargājamās sugas dzīvotne.
Risinājuma apraksts
Visā dabas liegumā atļauta esošo būvju vai to daļu nojaukšana (tai skaitā, zemes lietošanas kategorijas maiņa), būvniecības atkritumus nogādājot atbilstošās to savākšanas vietās (nododot atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai). Ņemot vērā, ka uz dažām būvēm vai to daļām laika gaitā izveidojušās īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, to nojaukšanai atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma regulējumam (12. un 14. pants) nepieciešama DAP rakstiska atļauja (noteikumu projekta 22.2. apakšpunkts un 22.1.3.apakšpunkts (ja darbības rezultātā tiek mainīta arī zemes lietošanas kategorija)).
Problēmas apraksts
Būtiska problēma dabas liegumā ir mirušās koksnes nepietiekamība mežaudzēs un tās nelegāla izvākšana
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts papildināts ar 10.12. apakšpunktu, kas nosaka aizliegumu cirst, pārvietot un bojāt sausus stāvošus kokus (sausokņus) un kritalas, kuru stumbra diametrs pārsniedz 25 cm. Tomēr atsevišķos gadījumos, piemēram, gar satiksmes infrastruktūras objektiem, līnijveida inženierkomunikācijām, objektu uzturēšanas darbu ietvaros cirstie sausie koki un tuvumā esošās kritalas var apdraudēt objektu pieejamību, ugunsdrošību, līdz ar to tiek pieļauta sauso koku un kritalu pārvietošana uz tuvāko mežaudzi, vai ja tas pamatoti nav iespējams (nav tuvumā esošas mežaudzes, uz kur pārvietot, vai tuvākajās mežaudzēs nav pietiekami vietas visu nocirsto koku vai kritalu izvietošanai), izvākt ar – DAP rakstisku atļauju. DAP, izsniedzot atļauju koku un kritalu izvākšanai, izvērtē koku vai kritalu pārvietošanas iespējamību un tuvāko mežaudžu piemērotību to izvietošanai, kā arī apjomu, kuru pieļaujams izvākt (ja visu nav iespējams pārvietot). Nocirstos kokus un kritalas, kas tiek pārvietoti uz tuvāko mežaudzi, nav atļauts sagarumot, lai novērstu to nelikumīgu izvākšanu.
Problēmas apraksts
Individuālo noteikumu 17.8. apakšpunkts noteic aizliegumu bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu pļavas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka palienēs var būt gan ES nozīmes biotops 6450 Palieņu zālāji, gan cita veida zālāju biotopi, noteikumu projekta 10.9. apakšpunktā paredzēts aizliegt bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot, ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs). Aizliegums neattiecas uz valsts autoceļu un dzelzceļa nodalījuma joslās veiktajām darbībām (piemēram, mineralizētās joslas ierīkošana, nomaļu apstrāde utml.).
Zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) individuāla informēšana tiks veikts par no jauna konstatētām un dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētām zālāju biotopu platībām, kas nav konstatētas iepriekš:
- projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas ietvaros (īpašnieks tika informēts par projekta laikā konstatēto biotopu);
- dabas aizsardzības plānu (turpmāk - plāns) izstrādes laikā (jo par plāna izstrādi tiek informēti visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas ir tiesīgi pieprasīt informāciju no plāna izstrādātāja par izstrādes laikā konstatētajām dabas vērtībām, t.sk. biotopiem interesējošajā īpašumā).
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu (atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).
Zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) individuāla informēšana tiks veikts par no jauna konstatētām un dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētām zālāju biotopu platībām, kas nav konstatētas iepriekš:
- projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas ietvaros (īpašnieks tika informēts par projekta laikā konstatēto biotopu);
- dabas aizsardzības plānu (turpmāk - plāns) izstrādes laikā (jo par plāna izstrādi tiek informēti visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas ir tiesīgi pieprasīt informāciju no plāna izstrādātāja par izstrādes laikā konstatētajām dabas vērtībām, t.sk. biotopiem interesējošajā īpašumā).
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu (atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).
Problēmas apraksts
Individuālo noteikumu atsevišķas normas nav pietiekami skaidri definētas, savstarpēji salāgotas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā, salīdzinot ar spēkā esošajiem Individuālajiem noteikumiem, uzlabota regulējuma juridiskā tehnika un valoda.
Tostarp, dabas liegumā tiek saglabāts ierobežojums pārvietoties (papildinot arī ar apstāšanos un stāvēšanu) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un zirgiem ārpus esošajiem autoceļiem (noteikumu projektu 10.3. apakšpunkts), izņemot neitrālo zonu un noteiktus gadījumus (īpašuma apsaimniekošana, ugunsdrošības pasākumu veikšana utml.). Aizliegums attiecas arī uz dabiskajām brauktuvēm, kurās vispārīgi jebkura fiziskā persona var pārvietoties tikai ar kājām vai velosipēdu, ja vien nekustamā īpašuma īpašnieks
(privātpersona) citu personu uzturēšanos un pārvietošanos nav ierobežojis Meža likumā noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projektā termins “inženiertīkli” lietots būvniecības normatīvo aktu [1] ietvarā, ar “publiskajiem inženiertīkliem” aptverot inženiertīklus pārvadei, uzglabāšanai un sadalei, neietverot inženiertīklu pievadus un iekšējos inženiertīklus. Noteikumu projekta 32. punktā termins “transporta infrastruktūra” lietots Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” ietvarā.
[1] Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”
Tostarp, dabas liegumā tiek saglabāts ierobežojums pārvietoties (papildinot arī ar apstāšanos un stāvēšanu) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un zirgiem ārpus esošajiem autoceļiem (noteikumu projektu 10.3. apakšpunkts), izņemot neitrālo zonu un noteiktus gadījumus (īpašuma apsaimniekošana, ugunsdrošības pasākumu veikšana utml.). Aizliegums attiecas arī uz dabiskajām brauktuvēm, kurās vispārīgi jebkura fiziskā persona var pārvietoties tikai ar kājām vai velosipēdu, ja vien nekustamā īpašuma īpašnieks
(privātpersona) citu personu uzturēšanos un pārvietošanos nav ierobežojis Meža likumā noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projektā termins “inženiertīkli” lietots būvniecības normatīvo aktu [1] ietvarā, ar “publiskajiem inženiertīkliem” aptverot inženiertīklus pārvadei, uzglabāšanai un sadalei, neietverot inženiertīklu pievadus un iekšējos inženiertīklus. Noteikumu projekta 32. punktā termins “transporta infrastruktūra” lietots Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” ietvarā.
[1] Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”
Problēmas apraksts
Individuālo noteikumu 1. pielikumā noteiktais funkcionālais zonējums atsevišķos īpašumos un meža nogabalos nav atbilstošākais tajos esošo dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai un īpašumu sabalansētai izmantošanai.
Risinājuma apraksts
Plānā ieteiktas vairākas izmaiņas dabas lieguma ārējā robežā (piemēram, pievienot dabas liegumu “Buļļezers”, sikspārņu ziemošanas vietu – bijušās armijas pazeme būves (Garkalnes militārās noliktavas), blakus esošo mikroliegumu meža balodim u.c.). Tomēr, ņemot vērā, ka ir uzsākts LIFE programmas integrētais projekts LIFE19 IPE/LV/000010 “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija”[1], kurā viens no mērķiem ir Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošana (tai skaitā, priekšlikumi izmaiņām īpaši aizsargājamo teritoriju robežās), kompleksi izsvērtas dabas lieguma robežas izmaiņas veicamas minētā projekta ietvaros.
Dabas lieguma dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai un sabalansētai īpašumu izmantošanai paredzēts noteikt teritorijas funkcionālo zonējumu ar četrām zonām:
• regulējamā režīma zona ~307 ha jeb 17,1 % no dabas lieguma teritorijas (par ~22,1 ha vairāk nekā Individuālajos noteikumos);
• dabas lieguma zona ~1277 ha jeb 71,4 % (par ~26,2 ha mazāk);
• dabas parka zona ~93 ha jeb 5,2 % (par ~5,5 ha vairāk);
• neitrālā zona ~112 ha jeb 6,3 % (platība nemainās).
Regulējamā režīma zona noteikta mikroliegumu teritorijām, kā arī citām īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanas vietām. Salīdzinoši ar Individuālajiem noteikumiem, būtiskākās izmaiņas veiktas valstij piederošajos mežos, atsevišķās platībās agrākā sadrumstalotā zonējuma vietā veidojot vienotu režīmu bioloģiski vērtīgo mežaudžu koncentrācijas teritorijās.
Dabas lieguma zona kopumā saglabāta esošajās teritorijās, izņemot sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas meži” apsaimniekotajā dabas lieguma atsevišķajā R daļā, kur atsevišķām mežaudzēm dabas parka zonas režīms precizēts uz atbilstošāko dabas lieguma zonu; tāpat daļa dabas liegumu zonas platības valstij piederošajos mežos mainītas uz regulējamā režīma zonu, kā arī no dabas lieguma zonas režīma izdalītas pieļaujamo mājvietu un ceļu vietas bijušās armijas bāzes vietās.
Dabas parka zonā saglabāti meža nogabali, kur iespējama reglamentēta mežsaimnieciskā darbība, kā arī iekļautas plānā izvērtēto pieļaujamo mājvietu un ceļu vietas bijušās armijas bāzes teritorijā uz dienvidiem no Garkalnes Baraviku ielas un uz rietumiem no Garkalnes Sēņu ielas (primāri vietās, kur saglabājušās būves - angāri, vai būvju pamata vietas, izvērtējot īpašuma platību, piederību, dabas vērtības u.c. faktorus). Tāpat dabas parka zona piemērota privātpersonai piederošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8060 005 0002 (Individuālajos noteikumos noteikts neitrālās zonas režīms), jo ņemot vērā tās atrašanos dabas lieguma vidienē, neapbūvēts zemesgabals, bez izbūvētas piekļuves, darbībām tajā ir iespējama ietekme uz dabas lieguma kontinuitāti un dabas vērtībām, līdz ar to jebkurai iecerei zemesgabalā saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību jāveic ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtējums, lai novērtētu darbības ietekmi uz dabas liegumu.
Neitrālā zona saglabāta vai no jauna noteikta satiksmes infrastruktūras objektiem (valsts un pašvaldību autoceļiem un dzelzceļam to nodalījuma joslas platumā), derīgo izrakteņu vietām, apbūvētām teritorijām.
[1] Skat. https://latvianature.daba.gov.lv/
Dabas lieguma dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai un sabalansētai īpašumu izmantošanai paredzēts noteikt teritorijas funkcionālo zonējumu ar četrām zonām:
• regulējamā režīma zona ~307 ha jeb 17,1 % no dabas lieguma teritorijas (par ~22,1 ha vairāk nekā Individuālajos noteikumos);
• dabas lieguma zona ~1277 ha jeb 71,4 % (par ~26,2 ha mazāk);
• dabas parka zona ~93 ha jeb 5,2 % (par ~5,5 ha vairāk);
• neitrālā zona ~112 ha jeb 6,3 % (platība nemainās).
Regulējamā režīma zona noteikta mikroliegumu teritorijām, kā arī citām īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanas vietām. Salīdzinoši ar Individuālajiem noteikumiem, būtiskākās izmaiņas veiktas valstij piederošajos mežos, atsevišķās platībās agrākā sadrumstalotā zonējuma vietā veidojot vienotu režīmu bioloģiski vērtīgo mežaudžu koncentrācijas teritorijās.
Dabas lieguma zona kopumā saglabāta esošajās teritorijās, izņemot sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas meži” apsaimniekotajā dabas lieguma atsevišķajā R daļā, kur atsevišķām mežaudzēm dabas parka zonas režīms precizēts uz atbilstošāko dabas lieguma zonu; tāpat daļa dabas liegumu zonas platības valstij piederošajos mežos mainītas uz regulējamā režīma zonu, kā arī no dabas lieguma zonas režīma izdalītas pieļaujamo mājvietu un ceļu vietas bijušās armijas bāzes vietās.
Dabas parka zonā saglabāti meža nogabali, kur iespējama reglamentēta mežsaimnieciskā darbība, kā arī iekļautas plānā izvērtēto pieļaujamo mājvietu un ceļu vietas bijušās armijas bāzes teritorijā uz dienvidiem no Garkalnes Baraviku ielas un uz rietumiem no Garkalnes Sēņu ielas (primāri vietās, kur saglabājušās būves - angāri, vai būvju pamata vietas, izvērtējot īpašuma platību, piederību, dabas vērtības u.c. faktorus). Tāpat dabas parka zona piemērota privātpersonai piederošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8060 005 0002 (Individuālajos noteikumos noteikts neitrālās zonas režīms), jo ņemot vērā tās atrašanos dabas lieguma vidienē, neapbūvēts zemesgabals, bez izbūvētas piekļuves, darbībām tajā ir iespējama ietekme uz dabas lieguma kontinuitāti un dabas vērtībām, līdz ar to jebkurai iecerei zemesgabalā saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību jāveic ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtējums, lai novērtētu darbības ietekmi uz dabas liegumu.
Neitrālā zona saglabāta vai no jauna noteikta satiksmes infrastruktūras objektiem (valsts un pašvaldību autoceļiem un dzelzceļam to nodalījuma joslas platumā), derīgo izrakteņu vietām, apbūvētām teritorijām.
[1] Skat. https://latvianature.daba.gov.lv/
Problēmas apraksts
Dabas liegumā daļēji iekļauta bijušās Padomju armijas bāzes teritorija (Individuālajos noteikumos piemērots dabas lieguma zonas režīms), kura pirms dabas lieguma izveides nodota pašvaldībai, tai skaitā zemes reformas nodrošināšanai, kā rezultātā teritorijā tika veikta zemes sadale un vairāki zemesgabali piešķirti kā līdzvērtīgā zeme, pārdoti utml. Minētajā teritorijā atrodas dažādā stāvoklī esošas armijas būves (angāri, citas būves) vai to paliekas, kā arī daudzu gadu laikā dažādās vietās nelikumīgi izbērti atkritumi. Tāpat teritorijas neapsaimniekošanas rezultātā aizaug agrāk esošās atklātās vietas, kas būtiskas gan īpaši aizsargājamiem putniem kā barošanās vietas, gan citām īpaši aizsargājamām sugām kā dzīvotne.
Risinājuma apraksts
Dabas parka zonas teritorija ar īpašiem apbūves nosacījumiem
Lai nodrošinātu zaļās vārnas barošanās biotopu atjaunošanu un veidošanu, kā arī nodrošinātu degradēto bioloģiski vērtīgo teritoriju revitalizāciju bijušās armijas bāzes teritorijā ar sabalansētu īpašumu izmantošanu, dabas parka zonā iekļautas iespējamo mājvietu un nepieciešamo ceļu vietas, kā arī noteikta ar tām funkcionāli saistītā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta (lokālplānojums vai detālplānojums) (turpmāk – plānošanas dokuments) teritorija. Gan plānošanas dokumenta ārējā robeža, gan dabas parka zonas teritorija, kurā apbūve pieļaujama ar nosacījumiem, iezīmēta noteikumu projekta 1. pielikumā. Citās vietās plānošanas dokumenta teritorijā, kā arī dabas liegumā kopumā (ārpus neitrālās zonas) netiek atļauta apbūve (noteikumu projekta 10.14. un 15.2. apakšpunkts; ar atsevišķiem izņēmumiem), kā arī īslaicīgai vai ilgstošai dzīvošanai pielāgotu transportlīdzekļu izvietošana (noteikumu projekta 10.16. apakšpunkts).
Lai gan plānā ir iekļauta shēma ar aptuveno plānoto būvju (mājvietu) un ceļu izvietojumu, ir nepieciešama detalizēta plānošanas dokumenta izstrāde, balstoties uz augstas detalizācijas topogrāfisko plānu. Turklāt spēkā esošajā teritorijas plānojumā[1] attiecīgā teritorija noteikta kā Aizsargājamo mežu teritorija (M1), kurā atbilstoši teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves noteikumiem ir atļauta tikai dabas taku un transporta infrastruktūras objektu, inženierapgādes tīklu un objektu ierīkošana (ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības regulējumā noteikto). Līdz ar to ir nepieciešama jauna teritorijas plānojuma vai esošā teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde. Lokālplānojumā var mainīt teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu, savukārt detālplānojuma izstrādes gadījumā vispirms nepieciešami attiecīgi teritorijas plānojuma grozījumi. Plānošanas dokumentā nepieciešams precizēt izvācamo būvju atlieku un atkritumu teritorijas un apjomus, noteikt pieļaujamās būvju, t.sk. ceļu, citu inženierkomunikāciju, nožogojumu atrašanās vietas un apjomus.
Noteikumu projekta 15.3. un 22.3. apakšpunkts vispārīgi noteic aizliegumu zemes vienību sadalei un lietošanas tiesību noteikšanai kopīpašumam dabas lieguma un dabas parka zonās (ja pēc sadales vai lietošanas tiesību noteikšanas zemesgabals vai kopīpašuma daļa, kas ir lietošanā, ir mazāks par 10 ha). Ņemot vērā, ka atbilstoši plānam atsevišķās zemes vienībās dabas parka zonā ir pieļaujama divu ēku vai dvīņu māju būvniecība, noteikumu projekta 29.5. apakšpunktā minētas zemes vienības, kurās atļauta zemes vienību sadale divās zemes vienībās (bez tālākas sadales) – ja plānotas divas ēkas, savukārt zemes vienībās, kur plānota dvīņu ēku būvniecība, pieļauj lietošanas kārtības noteikšanu diviem īpašniekiem. 29.5. apakšpunktā lietotais vārds "ēka" apzīmē gan brīvi stāvošu savrupmāju, gan dvīņu māju. Tādējādi atkarībā no īpašuma platības, plānā paredzēto apsaimniekošanas pasākumu platības u.c. faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, atbilstoši plāna priekšlikumiem kompleksajam plānošanas dokumentam minētajās zemes vienībās, kuras atļauts sadalīt divās zemes vienībās, katrā jaunveidojamajā zemes vienībā atļauta savrupmāja vai dvīņu māja.
Lai nodrošinātu plānošanas dokumenta teritorijas piemērotību zaļās vārnas barošanās biotopam, atbilstoši noteikumu projekta 29.3. apakšpunktam pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams veikt šajā teritorijā plānā norādītos apsaimniekošanas pasākumus, nodrošinot arī šo teritoriju turpmāku uzturēšanu. Apsaimniekošanas pasākumus veic tajā pašā zemes vienībā, kur plānota būvniecība, vai arī citā zemes vienībā, saskaņojot apsaimniekošanas pasākumu veikšanu ar zemes vienības īpašnieku, tiesisko valdītāju vai apsaimniekotāju. Līdz ar to noteikta prasība noslēgt daudzpusēju līgumu starp DAP, pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku, kā arī gadījumā, ja apsaimniekošanas pasākumi tiks veikti cita īpašumā, ar tā nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai apsaimniekotāju, līgumā nosakot visu pušu tiesības un pienākumus.
Atļauto būvdarbu nosacījumus (ja nepieciešams, nosakot ārējo būvdarbu veikšanas periodu, piemēram, ārpus putnu ligzdošanas laika, būvtehnikas un būvmateriālu izvietošanas vietas utml.) nosaka DAP rakstiskajā atļaujā.
[1] Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem (apstiprināts ar 2015. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10), teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami https://geolatvija.lv/geo/tapis
Lai nodrošinātu zaļās vārnas barošanās biotopu atjaunošanu un veidošanu, kā arī nodrošinātu degradēto bioloģiski vērtīgo teritoriju revitalizāciju bijušās armijas bāzes teritorijā ar sabalansētu īpašumu izmantošanu, dabas parka zonā iekļautas iespējamo mājvietu un nepieciešamo ceļu vietas, kā arī noteikta ar tām funkcionāli saistītā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta (lokālplānojums vai detālplānojums) (turpmāk – plānošanas dokuments) teritorija. Gan plānošanas dokumenta ārējā robeža, gan dabas parka zonas teritorija, kurā apbūve pieļaujama ar nosacījumiem, iezīmēta noteikumu projekta 1. pielikumā. Citās vietās plānošanas dokumenta teritorijā, kā arī dabas liegumā kopumā (ārpus neitrālās zonas) netiek atļauta apbūve (noteikumu projekta 10.14. un 15.2. apakšpunkts; ar atsevišķiem izņēmumiem), kā arī īslaicīgai vai ilgstošai dzīvošanai pielāgotu transportlīdzekļu izvietošana (noteikumu projekta 10.16. apakšpunkts).
Lai gan plānā ir iekļauta shēma ar aptuveno plānoto būvju (mājvietu) un ceļu izvietojumu, ir nepieciešama detalizēta plānošanas dokumenta izstrāde, balstoties uz augstas detalizācijas topogrāfisko plānu. Turklāt spēkā esošajā teritorijas plānojumā[1] attiecīgā teritorija noteikta kā Aizsargājamo mežu teritorija (M1), kurā atbilstoši teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves noteikumiem ir atļauta tikai dabas taku un transporta infrastruktūras objektu, inženierapgādes tīklu un objektu ierīkošana (ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības regulējumā noteikto). Līdz ar to ir nepieciešama jauna teritorijas plānojuma vai esošā teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde. Lokālplānojumā var mainīt teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu, savukārt detālplānojuma izstrādes gadījumā vispirms nepieciešami attiecīgi teritorijas plānojuma grozījumi. Plānošanas dokumentā nepieciešams precizēt izvācamo būvju atlieku un atkritumu teritorijas un apjomus, noteikt pieļaujamās būvju, t.sk. ceļu, citu inženierkomunikāciju, nožogojumu atrašanās vietas un apjomus.
Noteikumu projekta 15.3. un 22.3. apakšpunkts vispārīgi noteic aizliegumu zemes vienību sadalei un lietošanas tiesību noteikšanai kopīpašumam dabas lieguma un dabas parka zonās (ja pēc sadales vai lietošanas tiesību noteikšanas zemesgabals vai kopīpašuma daļa, kas ir lietošanā, ir mazāks par 10 ha). Ņemot vērā, ka atbilstoši plānam atsevišķās zemes vienībās dabas parka zonā ir pieļaujama divu ēku vai dvīņu māju būvniecība, noteikumu projekta 29.5. apakšpunktā minētas zemes vienības, kurās atļauta zemes vienību sadale divās zemes vienībās (bez tālākas sadales) – ja plānotas divas ēkas, savukārt zemes vienībās, kur plānota dvīņu ēku būvniecība, pieļauj lietošanas kārtības noteikšanu diviem īpašniekiem. 29.5. apakšpunktā lietotais vārds "ēka" apzīmē gan brīvi stāvošu savrupmāju, gan dvīņu māju. Tādējādi atkarībā no īpašuma platības, plānā paredzēto apsaimniekošanas pasākumu platības u.c. faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, atbilstoši plāna priekšlikumiem kompleksajam plānošanas dokumentam minētajās zemes vienībās, kuras atļauts sadalīt divās zemes vienībās, katrā jaunveidojamajā zemes vienībā atļauta savrupmāja vai dvīņu māja.
Lai nodrošinātu plānošanas dokumenta teritorijas piemērotību zaļās vārnas barošanās biotopam, atbilstoši noteikumu projekta 29.3. apakšpunktam pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams veikt šajā teritorijā plānā norādītos apsaimniekošanas pasākumus, nodrošinot arī šo teritoriju turpmāku uzturēšanu. Apsaimniekošanas pasākumus veic tajā pašā zemes vienībā, kur plānota būvniecība, vai arī citā zemes vienībā, saskaņojot apsaimniekošanas pasākumu veikšanu ar zemes vienības īpašnieku, tiesisko valdītāju vai apsaimniekotāju. Līdz ar to noteikta prasība noslēgt daudzpusēju līgumu starp DAP, pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku, kā arī gadījumā, ja apsaimniekošanas pasākumi tiks veikti cita īpašumā, ar tā nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai apsaimniekotāju, līgumā nosakot visu pušu tiesības un pienākumus.
Atļauto būvdarbu nosacījumus (ja nepieciešams, nosakot ārējo būvdarbu veikšanas periodu, piemēram, ārpus putnu ligzdošanas laika, būvtehnikas un būvmateriālu izvietošanas vietas utml.) nosaka DAP rakstiskajā atļaujā.
[1] Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem (apstiprināts ar 2015. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10), teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami https://geolatvija.lv/geo/tapis
Problēmas apraksts
Dabas liegumā dažādu faktoru (piemēram, nelikumīga koksnes izvākšana) rezultātā trūkst piemērotas ligzdošanas vietas (dobumaini koki, veci, žuburaini koki u.c.) īpaši aizsargājamām putnu sugām.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo putnu populācijas saglabāšanu un palielināšanu, ligzdošanas vietu trūkuma dēļ atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams izvietot mākslīgās ligzvietas (putnu būri vai platformas). To izvietošanai atbilstoši Civillikumā noteiktajam nepieciešama nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītaja vai apsaimniekotāja saskaņojums, ja mākslīgās ligzdvietas ierīko cita persona.
Problēmas apraksts
Plānā (69., 129.lpp. un citur) norādīts, ka kā drauds ir mērķtiecīgu uz aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu saglabāšanu vērstu apsaimniekošanas darbību trūkums. Kādreizējo atklāto smilšaino un virsājiem klāto platību aizaugšana ar mežu ir būtiski samazinājusi zaļo vārnu barošanās biotopu platības un dabas liegumā “Garkalnes meži” ligzdojošo zaļo vārnu skaitu, kā arī pazemina ES nozīmes aizsargājamo biotopu - Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju un Ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu - kvalitāti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 10.7., 15.1.2. un 22.1. apakšpunkti saglabā aizliegumu atjaunot (sējot un stādot) un ieaudzēt mežu, jo tas ir pretrunā ar dabas lieguma aizsardzības mērķiem. Minētās normas ir jau šobrīd spēkā esošajos Individuālajos noteikumos ( 8.4., 17.1., 25.1.apakšpunkti).
Atbilstoši Meža likuma 1. panta 22. punktam meža ieaudzēšana ir pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs. Attiecīgi šo noteikumu projekta 10.7.apakšpunktā termins "meža ieaudzēšana" piemērojams Meža likuma izpratnē, tas ir, veikt mērķtiecīgas darbības meža ieaugšanai - sēt, stādīt, izkopt dabiski ieaugušos kociņus vai ar citām konkrētām darbībām veicināt dabisko apmežošanos.
Savukārt vietās, kur nav veiktas mērķtiecīgas darbības meža ieaudzēšanai, bet tās sukcesijas rezultātā dabiski aizaugušas un atbilst Meža likumā noteiktajiem meža kritērijiem, ir pieļaujams (noteikumu projekta 15.1.2. un 22.1.apakšpunktos) zemes vienības mērniecības un/vai meža inventarizācijas ietvaros reģistrēt zemes lietošanas kategoriju "mežs". Ja pēc meža reģistrācijas un inventarizācijas tiek plānota atmežošana īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai biotopu atjaunošanai, tā ir atļauta saskaņā ar noteikumu projekta 15.1.1. un 22.1.1.apakšpunktiem, ievērojot atmežošanas normatīvo regulējumu.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7.panta trešās daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Prasība uzturēt zemi labā vides stāvoklī izrietot no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un nodrošinot ilgtspējas principa ievērošanu. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība.Atbalsts platību uzturēšanai un atjaunošanai ir pieejams gan caur Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem (Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.171 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā" gan lauku blokos esošiem zālājiem, gan ārpus lauku blokiem esošām ES nozīmes biotopu platībām (t.sk., virsājiem) - skatīt 2.pielikumu), gan Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu veidā (īpaši aizsargājamo biotopu, sugu dzīvotņu atjaunošanai) u.c.
Atbilstoši Meža likuma 1. panta 22. punktam meža ieaudzēšana ir pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs. Attiecīgi šo noteikumu projekta 10.7.apakšpunktā termins "meža ieaudzēšana" piemērojams Meža likuma izpratnē, tas ir, veikt mērķtiecīgas darbības meža ieaugšanai - sēt, stādīt, izkopt dabiski ieaugušos kociņus vai ar citām konkrētām darbībām veicināt dabisko apmežošanos.
Savukārt vietās, kur nav veiktas mērķtiecīgas darbības meža ieaudzēšanai, bet tās sukcesijas rezultātā dabiski aizaugušas un atbilst Meža likumā noteiktajiem meža kritērijiem, ir pieļaujams (noteikumu projekta 15.1.2. un 22.1.apakšpunktos) zemes vienības mērniecības un/vai meža inventarizācijas ietvaros reģistrēt zemes lietošanas kategoriju "mežs". Ja pēc meža reģistrācijas un inventarizācijas tiek plānota atmežošana īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai biotopu atjaunošanai, tā ir atļauta saskaņā ar noteikumu projekta 15.1.1. un 22.1.1.apakšpunktiem, ievērojot atmežošanas normatīvo regulējumu.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7.panta trešās daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Prasība uzturēt zemi labā vides stāvoklī izrietot no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un nodrošinot ilgtspējas principa ievērošanu. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība.Atbalsts platību uzturēšanai un atjaunošanai ir pieejams gan caur Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem (Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.171 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā" gan lauku blokos esošiem zālājiem, gan ārpus lauku blokiem esošām ES nozīmes biotopu platībām (t.sk., virsājiem) - skatīt 2.pielikumu), gan Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu veidā (īpaši aizsargājamo biotopu, sugu dzīvotņu atjaunošanai) u.c.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Dabas aizsardzības plānā izvērtētas dabas aizsardzības un īpašumu izmantošanas intereses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Izvērtējot noteikumu projektā paredzētos ierobežojumus fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, secināts, ka šo tiesību ierobežojums noteikts ar mērķi palielināt dabas lieguma kopējo bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību, kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 115. pants (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu), līdz ar to noteikumu projektā noteiktie aprobežojumi uzskatāmi par izsvērtiem un samērīgiem.
Noteikumu projektā iekļautās prasības, balstoties uz plāna izstrādes laikā veikto izpēti, salīdzinot ar esošo regulējumu, ir precīzāk definētas un vairāk mērķorientētas, kā arī atsevišķos privātīpašumos pieļaujot reglamentētu dzīvojamo māju apbūvi. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka dabas liegumā tiek optimālāk sabalansētas īpašuma izmantošanas un dabas vērtību aizsardzības intereses.
Līdz ar noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs Individuālie noteikumi.
Noteikumu projektā iekļautās prasības, balstoties uz plāna izstrādes laikā veikto izpēti, salīdzinot ar esošo regulējumu, ir precīzāk definētas un vairāk mērķorientētas, kā arī atsevišķos privātīpašumos pieļaujot reglamentētu dzīvojamo māju apbūvi. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka dabas liegumā tiek optimālāk sabalansētas īpašuma izmantošanas un dabas vērtību aizsardzības intereses.
Līdz ar noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs Individuālie noteikumi.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.
Dabas lieguma apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Dabas lieguma apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Juridiskās personas
- SIA "Rīgas meži"
- AS "Latvijas valsts meži"
- citas juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
31992L0043
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
Apraksts
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu (222. punkts) dabas liegums ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000) atbilstoši Biotopu direktīvai un Putnu direktīvai kā "C" vieta (teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
ES tiesību akta CELEX numurs
32009L0147
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
Apraksts
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu (222. punkts) dabas liegums ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000) atbilstoši Biotopu direktīvai un Putnu direktīvai kā "C" vieta (teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Dabas liegums kā Natura 2000 teritorija izveidots īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai ar mērķi saglabāt teritorijas galvenās dabas vērtības – zaļo vārnu Coracias garrulus un mežainas piejūras kāpas ar veciem priežu mežiem.
ES nozīmes biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi izvērtēti plāna izstrādes laikā.
Noteikumu projektā iekļautās prasības sagatavotas, balstoties uz plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavotajiem priekšlikumiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Lai nodrošinātu zaļās vārnas barošanās biotopu atjaunošanu un veidošanu, kā arī nodrošinātu degradēto bioloģiski vērtīgo teritoriju revitalizāciju bijušās armijas bāzes teritorijā ar sabalansētu īpašumu izmantošanu, tiek pieļauta māju būvniecība plānā izsvērtās un konkrētās noteikumu 1. pielikumā noteiktajās vietās (ar nosacījumiem par nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu apjomu un nosacījumiem būvniecībai, lai mazinātu būvniecības procesa un apbūves iespējamo negatīvo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem putniem, citām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem).
Darbībām, kurām var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu, ir jāveic ietekmes uz Natura 2000 teritoriju izvērtējums, kad tiek izvērtētas iespējamās negatīvās sekas uz īpaši izsargājamām sugām un biotopiem.
Ņemot vērā minēto, VARAM ieskatā noteikumu projekts atbilst Biotopu direktīvas un Putnu direktīvas prasībām.
ES nozīmes biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi izvērtēti plāna izstrādes laikā.
Noteikumu projektā iekļautās prasības sagatavotas, balstoties uz plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavotajiem priekšlikumiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Lai nodrošinātu zaļās vārnas barošanās biotopu atjaunošanu un veidošanu, kā arī nodrošinātu degradēto bioloģiski vērtīgo teritoriju revitalizāciju bijušās armijas bāzes teritorijā ar sabalansētu īpašumu izmantošanu, tiek pieļauta māju būvniecība plānā izsvērtās un konkrētās noteikumu 1. pielikumā noteiktajās vietās (ar nosacījumiem par nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu apjomu un nosacījumiem būvniecībai, lai mazinātu būvniecības procesa un apbūves iespējamo negatīvo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem putniem, citām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem).
Darbībām, kurām var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu, ir jāveic ietekmes uz Natura 2000 teritoriju izvērtējums, kad tiek izvērtētas iespējamās negatīvās sekas uz īpaši izsargājamām sugām un biotopiem.
Ņemot vērā minēto, VARAM ieskatā noteikumu projekts atbilst Biotopu direktīvas un Putnu direktīvas prasībām.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Veids
Pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12.panta ceturtās daļas un 13.panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Noteikumu projekts atzinuma sniegšanai nosūtīts Ropažu novada pašvaldībai 2021.gada 19.oktobrī, zemes īpašniekiem vēstules nosūtītas laikaposmā no 22.oktobra līdz 2.novembrim.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā iebildumi vai priekšlikumi par izstrādāto noteikumu projektu nav saņemti.
Saņemts Ropažu novada pašvaldības 2021.gada 15.novembra atzinums, kurā izteikts priekšlikums papildināt noteikumu projektu ar jaunu normu (atļaut gājēju/veloceliņu izbūvi dabas lieguma teritorijā), kas dabas lieguma dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā netika izvērtēts. Ņemot vērā konkrēto piedāvāto ieceres risinājumu un iespējamos alternatīvos risinājumus ārpus dabas lieguma, noteikumu projekts netiek papildināts, jo gājēju/velo celiņu esamība dabas lieguma teritorijā, īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotņu un barošanās vietu tuvumā palielinātu antropogēno slodzi (cilvēku un mājdzīvnieku regulāra klātbūtne, troksnis u.c.), kas nav pieļaujams.
Tāpat saņemti zemes īpašnieku rakstiski iesniegumi, gan jautājumi telefoniskā saziņā, uz kuriem sniegtas atbildes, kā arī izvērtējot konkrēto iebildumu un priekšlikumu saturu, precizētas noteikumu projekta atsevišķas normas.
Saņemts Ropažu novada pašvaldības 2021.gada 15.novembra atzinums, kurā izteikts priekšlikums papildināt noteikumu projektu ar jaunu normu (atļaut gājēju/veloceliņu izbūvi dabas lieguma teritorijā), kas dabas lieguma dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā netika izvērtēts. Ņemot vērā konkrēto piedāvāto ieceres risinājumu un iespējamos alternatīvos risinājumus ārpus dabas lieguma, noteikumu projekts netiek papildināts, jo gājēju/velo celiņu esamība dabas lieguma teritorijā, īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotņu un barošanās vietu tuvumā palielinātu antropogēno slodzi (cilvēku un mājdzīvnieku regulāra klātbūtne, troksnis u.c.), kas nav pieļaujams.
Tāpat saņemti zemes īpašnieku rakstiski iesniegumi, gan jautājumi telefoniskā saziņā, uz kuriem sniegtas atbildes, kā arī izvērtējot konkrēto iebildumu un priekšlikumu saturu, precizētas noteikumu projekta atsevišķas normas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tik nodrošināta sabalansēta bijušās armijas bāzes teritorijas izmantošana
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ievērojot noteikumu projekta normas un veicot dabas aizsardzības plānā noteiktos apsaimniekošanas pasākumus, paredzama pozitīva ietekme uz vidi (atjaunojot /uzlabojot dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopus, to kvalitāti).
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi