Anotācija (ex-ante)

KLP Stratēģiskajā plānā un attiecīgi MK noteikumos ir noteikta definīcija, kas ir kūdrāju augsne, un tā ir “Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 40 centimetru biezu kūdras slāni”. Kūdrāju augsnes definīcija neietver svarīgu kritēriju par augsnes organiskās vielas saturu, kas ir izmantots kūdrāju augšņu identificēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi” un, kas būtu salīdzinoši viegli pārbaudāms kritērijs, izmantojot augsnes analīžu datus. Ņemot vērā apstākli, ka var rasties situācijas, kad lauksaimnieki iebildīs par tā rīcībā esošu lauksaimniecības zemes nogabalu identificēšanu par kūdrāju augsni un tā atbilstību kūdrāju augsnes definīcijai, tad ir nepieciešams papildināt kūdrāju augsnes definīciju ar kritēriju, par kura atbilstību var pārliecināties salīdzinoši vienkārši, neradot lielus izdevumus nevienai no pusēm.
Lai varētu piemērot 2. LLVS standarta prasības, ir nosakāma kārtība, kādā identificējama kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē, uz kuru prasības attiecināmas.
Ņemot vērā apstākli, ka 2. LLVS standarta īstenošanas prasības saistās ar ierobežojumiem kūdrāju augšņu apsaimniekošanā lauksaimniecības zemēs, kuru īstenošana nodrošināma precīzi identificētos lauksaimniecības zemes nogabalos, tad ir nepieciešams precīzi identificēt kūdrāju augsnes nogabalus LAD lauku bloku kartē.
Valstī šobrīd ir pieejami divi kūdraugšņu izplatības datu avoti. Kūdraugsnes ir iekļautas augsnes kartē, kas sagatavota, veicot augsnes kartēšanu no 1960. līdz 1991. gadam, un kas pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu kartēšanas datubāzē un publicēta valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā, un nogabala augsnes apakštips ir apzīmēts ar Vgt, VGt, VGT, Pgt, PGt, PGT, AGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg, Ta, Tag.
Otrs kūdraugšņu datu avots ir kūdraugsnes izplatības karte, kas sagatavota saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi" un pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā. Projekta īstenošanas gaitā tika veikti lauka darbi un augsnes paraugi tika ņemti vairākās Latvijas vietās, bet iegūtie dati vēlāk tika teorētiski ekstrapolēti uz visu Latvijas teritoriju, balstoties uz zinātnieku izstrādātu specifisku metodiku, kas tika pielietota, izmantojot mašīnmācīšanās algoritmus un virtuāli modulējot kūdrāju augšņu kartes.
2024. gada sākumā LAD lauku bloku kartēs tika parādīta izveidotā kūdrāju augšņu karte. Iepazīstoties ar kartes datiem, tika secināts, ka kūdraugšņu nogabali, kas identificēti jaunajā kartē, bet nebija identificēti senajā kartē, bieži neatbilst reālai situācijai dabā un kūdraugsnes definīcijai, un daudzi lauksaimnieki iebilda pret projekta rezultātiem.
Tāpat ir konstatēts, ka bieži kūdrāju augsnes nogabali aizņem tikai daļu no lauku bloku platības un gadījumos, kad kūdraugsnes nogabals sastāda nelielu daļu no lauku bloka platības, apsaimniekošanas ierobežojumu prasības attiecināšana uz kūdrāju augsnes nogabalu var radīt grūtības lauku bloka apsaimniekošanā.

Lai risinātu aprakstīto situāciju par kūdrāju augsnēm, ir precizēta kūdrāju augsnes definīcija un noteikti kūdrāju augsnes identificēšanas kritēriji, balstoties uz kuriem LAD uzturētajā lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē ir izveidots kūdrāju augsnes references slānis. Tas ir publicēts un publiski pieejams tīmekļa lapā https://karte.lad.gov.lv/. Precizēto kūdrāju augsnes definīciju un noteiktos kūdrāju augsnes identificēšanas kritērijus nepieciešams iekļaut Noteikumos nr. 198/2023.

Līdz ar to noteikumu nr. 198/2023 60. punktā tiek precizēta kūdrāju augsnes lauksaimniecības zemē definīcija 2. LLVS standarta vajadzībām, nosakot, ka tā ir augsne, kura satur vismaz 35% organiskās vielas vismaz 40 centimetru biezā kūdras slānī. Tiek noteikta arī organiskās vielas definīcija.
Noteikumi nr. 198/2023 tiek papildināti ar jaunu 60.¹ un 60.² punktu, kurā tiek noteikti papildus kritēriji kūdrāju augsnes platības noteikšanai un iekļaušanai kūdrāju augsnes references slānī LAD uzturētajā lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

Noteikumi nr. 198/2023 tiek papildināti ar jaunu 61.¹, 61.², 61.³, 61.⁴ un 61.⁵ punktu, kurā tiek noteikta kārtība iebildumu izskatīšanai un kūdrāju augsnes slāņa precizēšanai, ņemot vērā augsnes organiskās vielas saturu. Ja lauksaimnieks uzskata, ka viņa rīcībā esošā un par kūdrāju augsni identificētā platība neatbilst kūdrāju augsnes definīcijai, tas elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – VAAD) iesniegumu un derīgus augšņu agroķīmiskās izpētes, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus  vai augsnes paraugu analīzes par augsnes organiskās vielas saturu, ja tie nav VAAD rīcībā. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās – par pieciem gadiem. Ja lauksaimniekam par attiecīgo platību nav veiktas vai derīgas augsnes analīzes, tad iesniedzot iesniegumu var norādīt, ka VAAD veic augsnes analīzes un nosaka augsnes organiskās vielas saturu, par analīzēm veicot apmaksu saskaņā ar VAAD cenrādi. Lauksaimnieks augsnes analīzes var veikt jebkurā sevis izvēlētā  augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā. Augsnes analīzes, kas veiktas pēc 2024.gada 30.jūnija, augsnes paraugiem ir jābūt noņemtiem, veicot piesaisti koordinātām, izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmas ierīci.

2021.gada 15. septembra Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēdē tika nolemts ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu (turpmāk - PM) maksāt, sākot no 3 hektāriem. Balstoties uz šo lēmumu, noteikumos nr. 198/2023 ietverts, ka PM piešķir par platību no 3,01 ha. Faktiski LAD sistēma ir izveidota tā, ka šobrīd platību sākot no 3 hektāriem iespējams noteikt ar augstāku precizitāti, lietojot 4 zīmes aiz komata, kas nodrošina iespēju maksāt sākot no 3,0001 ha.

Noteikumu nr. 198/2023 113. un 114. punkts un 16.pielikums tiek precizēts. Nosacījums, ka PM piešķir par platību konkrēti no 3,01 ha, tiek aizstāts ar tekstu – vairāk par 3 ha. Kā arī PM atbalsttiesīgo platību grupu apakšējā sliekšņa apzīmējumi no 3,01 hektāriem un no 30,01 hektāriem tiek aizstāti ar apakšējā sliekšņa apzīmējumiem vairāk par 3 ha un vairāk par 30 ha. Tādējādi tiek nodrošināts, lai apmaksātais atbalsts atbilstu noteiktajam neatkarīgi no tā, cik zīmes aiz komata tiek lietotas LAD informācijas sistēmā.

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu tekstā, lai ir skaidrāk pausts par izglītības līmeni, kas nepieciešams, lai varētu saņemt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem. Kā arī nepieciešams veikt tehnisku precizējumu tekstā, lai ir nepārprotami, ka ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt par tādu pārņemtas saimniecības lauksaimniecības zemi, kas bijusi ne tikai īpašumā, bet arī  - tiesiskajā valdīšanā (lietošanā).

Tiek precizēts noteikumu nr. 198/2023 116.3. apakšpunkts par izglītības prasību ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem. Savukārt 121.2. apakšpunktā precizēts, ka ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem  ir tiesības saņemt par tādu pārņemtu saimniecību, kas izveidota, pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā vai arī tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošo lauksaimniecības zemi.

Noteikumos nr. 198/2023 ir atrunāts, ka lauksaimnieks, kas pretendē uz ekoshēmas atbalsta par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi saņemšanu (5. ekoshēma), prasīto informāciju iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā. Tomēr, lai novērstu kļūdas, iesniedzot informāciju, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu saistībā ar informācijas iesniegšanu, ir nepieciešams noteikt, ka lauksaimnieks informāciju iesniedz elektroniski Lauku atbalsta dienestā, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā, līdzīgi kā ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību (2. ekoshēma) un ekoshēmas atbalstam par saudzējošo lauksaimniecības praksi (4. ekoshēma). Informācijas iesniegšana elektroniski neradīs papildus slogu lauksaimniekiem, jo noteikumi paredz, ka saimniecībā informācija uzskaitāma elektroniski. Informācijas veidlapas 5.ekoshēmai jau šobrīd ir pieejamas ikvienam pretendentam LAD EPS sistēmā.

Noteikumu nr. 198/2023 161.4. un 163.4. apakšpunkts tiek precizēts, atrunājot, ka lauksaimnieks ekoshēmas atbalsta par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi saņemšanas ​​​nosacījumos noteikto informāciju iesniedz Lauku atbalsta dienestā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā pieejamo veidlapu, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā.

Noteikumos nr. 198/2023 ir pieļauta, bet nav pietiekami precīzi atrunāta maksājumu piešķiršanas kārtība gadījumos, kad lauksaimnieks, kurš pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām un saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, var izpildīt noteikumos nr. 198/2023 noteiktos minimālās ražības nosacījumus daļā atbalstam pieteiktās platības, bet nevar izpildīt šos nosacījumus visā atbalstam pieteiktajā saimniecības platībā.

Noteikumos nr. 198/2023 tiek precizēts  213.2., 218.2. un 224.2. apakšpunkts un 315.¹ punkts un tie tiek papildināti ar 216.¹ punktu, 222.¹ punktu un 228^.1 punktu. Tādējādi tiek precīzāk atrunāts, ka lauksaimnieks, kurš pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām un saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, var saņemt atbalstu par to attiecīgajam saistītajam ienākumu atbalstam pieteikto platības daļu, kurā tas var izpildīt noteikumos nr. 198/2023 noteiktos minimālās ražības nosacījumus.

Ir nepieciešams nodrošināt noteikumu nr. 198/2023 teksta nepārprotamību nosacījumiem par maksimālo hektāru skaitu, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm.

Tiek precizēts noteikumu nr. 198/2023  234. punkts par maksimālo hektāru skaitu, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm.

Noteikumu nr. 198/2023 1. pielikumam nepieciešami daži tehniski precizējumi, kas attiecas uz saistīto ienākumu atbalstu par miežiem un saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem.

Noteikumu nr. 198/2023 1. pielikums tiek tehniski precizēts, norādot, ka kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kods Nr.  410 "Lauka pupas" ietver gan sīksēklu, gan vidēji rupju sēklu, gan rupjsēkluvarietātes, tai skaitā cūku jeb dārza pupas. Kā arī noteikumu nr. 198/2023 1. pielikums tiek tehniski precizēts ar atzīmi par to, ka ar kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu Nr. 135 "Mieži, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju" deklarētie kultūraugi ir atbalsttiesīgi saistītajam ienākumu atbalstam par miežiem.