22-TA-3074: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2018. gada 1. novembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 225. Nr.), kurā tostarp tika noteikts, ka maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) amata kandidātu konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam izvēlas no Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – sistēma) uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta (turpmāk – pretendentu saraksts) kredītiestādes maksātnespējas procesam, izmantojot tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi.
Minētos grozījumus Kredītiestāžu likumā izstrādāja Finanšu ministrija, turpinot uzlabot maksātnespējas jomas regulējošos normatīvos aktus, ņemot vērā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2018. gada 19. septembra vēstulē Nr. 142.9/12-131-12/18 norādīto par problēmām maksātnespējas regulējumā un nepieciešamību turpināt sakārtot maksātnespējas jomas regulējošos normatīvos aktus. Grozījumu mērķis ir vienādot, vienkāršot un padarīt caurskatāmu kredītiestāžu administratoru amata kandidātu atlases procedūru.[1]
Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sistēmā kārto pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, izvēlas administratora amata kandidātu kredītiestādes maksātnespējas procesā.
Unificējot administratoru amata kandidātu izvēli, tiktu mazināts tajā iesaistīto institūciju skaits.
Ar minētajiem grozījumiem Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā tika ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sistēmā kārto pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi izraugās konkrētu amata kandidātu kredītiestādes maksātnespējas procesā. Likumdevēja mērķis ietvert deleģējumā Ministru kabinetam ne tikai tiesības noteikt kārtību, kādā sistēmā kārto pretendentus, nodrošina automatizētu atlasi, un izvēlas administratora amata kandidātu, bet arī tiesības noteikt pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā, izriet no likumdevēja gribas. Proti, no likumdevēja gribas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz administratora pretendentiem, tostarp izvērtēt administratora pieejamos resursus, prasmes un zināšanas, kas apliecina viņa spējas, pieredzi, tai skaitā, darbībā, piemēram, ar kredītiestāžu aktīviem, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Līdz ar to Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešās daļas tvērumā ir iekļautas tiesības Ministru kabinetam noteikt pazīmes pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam.
Turklāt saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 149. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu līdz ar kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu tā zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators, un tās pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un kredītiestādes pārvaldīšanu veic administrators. Kredītiestādes administratoram saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 161. panta pirmo daļu pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.
Līdz ar to nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu"" (turpmāk – noteikumu projekts), ietverot tajā Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam.
[1] Finanšu ministrijas priekšlikums likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 1303/Lp12) 3. lasījumam. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/2CE9B73DF81CA8B8C225832F004BEF81?OpenDocument.
Minētos grozījumus Kredītiestāžu likumā izstrādāja Finanšu ministrija, turpinot uzlabot maksātnespējas jomas regulējošos normatīvos aktus, ņemot vērā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2018. gada 19. septembra vēstulē Nr. 142.9/12-131-12/18 norādīto par problēmām maksātnespējas regulējumā un nepieciešamību turpināt sakārtot maksātnespējas jomas regulējošos normatīvos aktus. Grozījumu mērķis ir vienādot, vienkāršot un padarīt caurskatāmu kredītiestāžu administratoru amata kandidātu atlases procedūru.[1]
Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sistēmā kārto pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, izvēlas administratora amata kandidātu kredītiestādes maksātnespējas procesā.
Unificējot administratoru amata kandidātu izvēli, tiktu mazināts tajā iesaistīto institūciju skaits.
Ar minētajiem grozījumiem Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā tika ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sistēmā kārto pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi izraugās konkrētu amata kandidātu kredītiestādes maksātnespējas procesā. Likumdevēja mērķis ietvert deleģējumā Ministru kabinetam ne tikai tiesības noteikt kārtību, kādā sistēmā kārto pretendentus, nodrošina automatizētu atlasi, un izvēlas administratora amata kandidātu, bet arī tiesības noteikt pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā, izriet no likumdevēja gribas. Proti, no likumdevēja gribas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz administratora pretendentiem, tostarp izvērtēt administratora pieejamos resursus, prasmes un zināšanas, kas apliecina viņa spējas, pieredzi, tai skaitā, darbībā, piemēram, ar kredītiestāžu aktīviem, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Līdz ar to Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešās daļas tvērumā ir iekļautas tiesības Ministru kabinetam noteikt pazīmes pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam.
Turklāt saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 149. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu līdz ar kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu tā zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators, un tās pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un kredītiestādes pārvaldīšanu veic administrators. Kredītiestādes administratoram saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 161. panta pirmo daļu pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.
Līdz ar to nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu"" (turpmāk – noteikumu projekts), ietverot tajā Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam.
[1] Finanšu ministrijas priekšlikums likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 1303/Lp12) 3. lasījumam. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/2CE9B73DF81CA8B8C225832F004BEF81?OpenDocument.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir padarīt caurskatāmu kredītiestāžu administratoru amata kandidātu atlases procedūru.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd kārtību, kādā atlasa administratora amata kandidātu kredītiestādes maksātnespējas procesam, regulē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) 2014. gada 12. marta normatīvie noteikumi Nr. 39 "Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvie noteikumi".[1] Administratora amata kandidātu atlasē kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai ir iesaistītas divas institūcijas – Komisija un Maksātnespējas kontroles dienests.
Proti, atbilstoši minēto noteikumu 5. punktam reizi gadā, bet ne vēlāk kā 31. martā Komisija rakstveidā Maksātnespējas kontroles dienestam lūdz sniegt iespējamo kredītiestādes administratora amata kandidātu sarakstu, kas ietver ne vairāk kā piecus kredītiestādes administratora amata kandidātus.
Maksātnespējas kontroles dienests sagatavo kandidātu sarakstu, ņemot vērā administratoru papildus iegūto izglītību un pieredzi kredītiestāžu un finanšu instrumentu tiesiskā regulējuma piemērošanā, profesionālo darbību, vadot sabiedrību maksātnespējas procesus, ievērojot šo maksātnespējas procesu apjomu un sarežģītību, kandidātam pieejamos resursus maksātnespējas procesa nodrošināšanai un kandidāta pēdējo divu gadu laikā veiktās profesionālās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī citus Maksātnespējas kontroles dienesta noteiktus objektīvus kritērijus, kas raksturo kandidātu un ir nepieciešami kandidāta atbilstības izvērtēšanā.
Visbeidzot Komisija izvērtē kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora amata kandidāta atbilstību Kredītiestāžu likuma 131.1 panta prasībām atbilstoši Civilprocesa likuma 374. panta pirmajā daļā noteiktajam un iesaka izvēlēto kandidātu tiesai.
[1] Komisijas 2014. gada 12. marta normatīvie noteikumi Nr. 39 "Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvie noteikumi". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/264999-kreditiestades-maksatnespejas-procesa-administratora-un-likvidatora-amata-kandidatu-atlases-normativie-noteikumi.
Proti, atbilstoši minēto noteikumu 5. punktam reizi gadā, bet ne vēlāk kā 31. martā Komisija rakstveidā Maksātnespējas kontroles dienestam lūdz sniegt iespējamo kredītiestādes administratora amata kandidātu sarakstu, kas ietver ne vairāk kā piecus kredītiestādes administratora amata kandidātus.
Maksātnespējas kontroles dienests sagatavo kandidātu sarakstu, ņemot vērā administratoru papildus iegūto izglītību un pieredzi kredītiestāžu un finanšu instrumentu tiesiskā regulējuma piemērošanā, profesionālo darbību, vadot sabiedrību maksātnespējas procesus, ievērojot šo maksātnespējas procesu apjomu un sarežģītību, kandidātam pieejamos resursus maksātnespējas procesa nodrošināšanai un kandidāta pēdējo divu gadu laikā veiktās profesionālās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī citus Maksātnespējas kontroles dienesta noteiktus objektīvus kritērijus, kas raksturo kandidātu un ir nepieciešami kandidāta atbilstības izvērtēšanā.
Visbeidzot Komisija izvērtē kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora amata kandidāta atbilstību Kredītiestāžu likuma 131.1 panta prasībām atbilstoši Civilprocesa likuma 374. panta pirmajā daļā noteiktajam un iesaka izvēlēto kandidātu tiesai.
[1] Komisijas 2014. gada 12. marta normatīvie noteikumi Nr. 39 "Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvie noteikumi". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/264999-kreditiestades-maksatnespejas-procesa-administratora-un-likvidatora-amata-kandidatu-atlases-normativie-noteikumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021. gada 23. septembrī pieņēma Latvijas Bankas likumu[1], kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar minēto likumu tiek noteikta Latvijas Bankas un Komisijas integrācija vienā institūcijā no 2023. gada. Attiecīgi saskaņā ar Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumu 3. punktu Komisijas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdotie ārējie normatīvie akti, vadlīnijas un ieteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas ārējie normatīvie akti, vadlīnijas vai ieteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim. Attiecīgi Komisijas 2014. gada 12. marta normatīvie noteikumi Nr. 39 "Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvie noteikumi" zaudēs spēku, līdz ar to nepieciešama jauna regulējuma izstrāde.
[1] Latvijas Bankas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/326575-latvijas-bankas-likums.
[1] Latvijas Bankas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/326575-latvijas-bankas-likums.
Risinājuma apraksts
Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sistēmā kārto pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, izvēlas administratora amata kandidātu kredītiestādes maksātnespējas procesā, ko nosaka noteikumu projekts.
Problēmas apraksts
Finanšu ministrijas ieskatā šī brīža administratora amata kandidāta atlases procedūra kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai nav caurskatāma, un nav skaidri definētas prasības, kādām administratoram ir jāatbilst, lai administrētu kredītiestādes maksātnespējas procesu. Līdz ar to Finanšu ministrija definēja prasības administratora iekļaušanai kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu paredzēts ieviest sistēmā atsevišķu kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstu.
Noteikumu projektā noteikts, ka kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā var iekļaut administratorus, kuri atbilst šādām Finanšu ministrijas definētām prasībām.
1. Administratoram ir spēkā esošs un starptautiski atzīts sertifikāts, kas apliecina zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (turpmāk – sertifikāts). Piemēram, iegūts Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists (ACAMS) izdots sertifikāts Certified Anti-Money Laundering Specialist (CAMS).[1] Vienlaikus šādu sertifikātu var izdot arī citas organizācijas, tāpēc noteikumu projektā nav konkretizēta sertifikāta izdevējiestāde.
Administrators, lūdzot tikt iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, pieteikumam pievieno sertifikāta apliecinātu kopiju.
Vienlaikus, pamatojoties uz Finanšu ministrijas veikto izpēti attiecībā uz ACAMS izdoto sertifikātu[2], tika konstatēts, ka šie sertifikāti nav derīgi nenoteiktu laiku. Sertifikāta ieguvējam konkrētā laika periodā ir jāatjauno kvalifikācija, tādējādi pagarinot sertifikāta derīguma termiņu.
Ņemot vērā, ka sertifikātu var izdot vairākas institūcijas un katrai institūcijai var būt atšķirīgi sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanas nosacījumi, noteikumu projektā iekļauts pienākums administratoram, kamēr viņš ir iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, reizi kalendārā gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1. septembrim, nosūtīt Maksātnespējas kontroles dienestam apliecinājumu, ka viņam ir derīgs sertifikāts. Administrators, kurš ir iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, ir atbildīgs, ka viņam ir spēkā esošs sertifikāts. Administratora atbildība nostiprināta, nosakot administratoram pienākumu iesniegt pieteikumu par viņa izslēgšanu no kredītiestādes maksātnespējas procesa saraksta, ja viņam vairs nav spēkā esošs sertifikāts. Tāpat Maksātnespējas kontroles dienests izslēdz administratoru no pretendentu saraksta, ja nevar gūt pārliecību, ka administratora sertifikāts ir derīgs (proti, ja administrators nav iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestam noteiktajā termiņā prasīto apliecinājumu).
2. Tiesa ir izbeigusi vismaz 15 administratora vadītos juridisko personu maksātnespējas procesus. Minētā prasība apliecina administratora uzkrāto profesionālo pieredzi. Administratora iekļaušanai pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam noteikti 15 tiesas izbeigtie administratora vadītie juridisko personu maksātnespējas procesi, jo tas ir optimāls skaits izbeigtiem procesiem, kas liecina par pietiekamu administratora profesionālo pieredzi.
Administratora atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas par administratoru un viņa vadītajiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem. Proti, tiks ņemti vērā tie juridiskās personas maksātnespējas procesi, par kuriem administrators ir iesniedzis pieteikumu tiesā par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma 119. panta pirmajai vai otrajai daļai.
3. Administrators pēdējo divu gadu laikā nav atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa vai tiesiskā aizsardzības procesa, ja administrators vienlaikus pilda tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests un uzraudzīs to patstāvīgi, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas. Skatot šo prasību tiks ņemti vērā gadījumi, kad administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa Maksātnespējas likuma 20. panta pirmās daļas 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10. punktā un 22. panta otrās daļas 2., 3., 4. vai 7. punktā minēto iemeslu dēļ, izņemot, kad administrators atbilstoši Maksātnespējas likuma 23. pantam ir atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa.
4. Administrators atzīstams par administratīvi nesodītu par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešo daļu persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes (administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods). Attiecīgi Maksātnespējas kontroles dienests ņems vērā tos administratīvos sodus, kas nav dzēsti, atbilstoši Administratīvās atbildības likumam.
5. Administratoram tostarp, ja viņš vienlaikus pilda tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, pēdējo divu gadu laikā nav stājies spēkā lēmums disciplinārlietā, ar ko piemērots viens no Maksātnespējas likumā minētajiem disciplinārsodiem, ko piemēro disciplinārlietu komisija.
Administratora atbilstību šai prasībai pārbaudīs un uzraudzīs patstāvīgi Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas.
6. Administratoram Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk - Novēršanas likums) uzskaitītās uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk - Sankciju likums) noteiktās kompetentās institūcijas, kuru subjekts varētu būt administrators, nav piemērojušas sankcijas, vai no to piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads, par Novēršanas likuma vai Sankciju likuma pārkāpumu. Proti, administratoram nav piemērotas sankcijas vai pagājis vismaz viens gads par Novēršanas likuma vai Sankciju likuma pārkāpumiem.
Administratora atbilstību šai prasībai attiecībā uz Maksātnespējas kontroles dienesta piemērotajām sankcijām pārbaudīs un uzraudzīs patstāvīgi Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot iestādei pieejamās ziņas. Savukārt informāciju par citu uzraudzības un kontroles institūciju piemērotajām sankcijām Maksātnespējas kontroles dienests izprasīs no Novēršanas likumā uzskaitītajiem subjektiem, kuru pārraudzībā varētu būt administrators (piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Valsts ieņēmumu dienests), kā arī no Sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām. Informācija tiks iegūta, pārbaudot, vai administrators iekļaujams kredītiestāžu maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, kā arī aktualizēta reizi gadā, nosūtot informācijas pieprasījumu attiecīgajām uzraudzības un kontroles institūcijām. Informācija tiks pieprasīta brīdī, kad Maksātnespējas kontroles dienests būs pārliecinājies par administratora atbilstību tām prasībām, ko pārbauda Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot sistēmā un Maksātnespējas kontroles dienestam pieejamās ziņas un no administratora saņemto informāciju. Sūtot informācijas pieprasījumu, Maksātnespējas kontroles dienests norādīs konkrētu termiņu – mēneša laikā, līdz kuram pieprasītā informācija iesniedzama. Ja minētās institūcijas norādītajā termiņā nebūs iesniegušas ziņas par konkrēto administratoru, Maksātnespējas kontroles dienests uzskatīs, ka administratoram kā jebkuram no Novēršanas likumā uzskaitītajiem subjektiem vai Sankciju likumā noteiktām kompetentām institūcijām nav piemērotas sankcijas vai pagājis vismaz viens gads par Novēršanas likuma vai Sankciju likuma pārkāpumiem.
Kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamas ne vien teorētiskas zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, bet arī izpratne par šo zināšanu pielietošanu praksē, kas ļauj sekmīgi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Jāņem vērā, ka finanšu sektoriem (tostarp, kredītiestāžu sektoram), piemīt augstāki noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski nekā nefinanšu sektoriem. Tāpat jāuzsver, ka likvidējamajās kredītiestādēs joprojām tiek konstatēti daudzskaitlīgi iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi.[3] Līdz ar to nav pieļaujams, ka kredītiestādes maksātnespējas procesu administrētu administrators, kuram ir piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par starptautisko vai nacionālo sankciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu vai no šādas sankcijas piemērošanas dienas nav pagājis vismaz viens gads. Minētais liecina, ka administratoram nav pietiekamas zināšanas un prasmes, lai sekmīgi novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, kā arī starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpumu konstatēšanu maksātnespējīgā vai likvidējamā kredītiestādē. Šī prasība ir samērota ar Novēršanas likuma un Kredītiestāžu likuma prasībām, proti, Novēršanas likuma 10.1 panta pirmās daļas 3. punktā ir paredzēts, ka par augstākās vadības locekli vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku var būt persona, kurai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā vai kurai ir piemērota šāda sankcija, bet no tās piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads. Līdzīgs nosacījums ir paredzēts arī Kredītiestāžu likuma 34.5 panta trešās daļas 2. punktā attiecībā uz pretendentiem uz darbu kredītiestādē.
7. Administrators apliecina, ka viņam ir nepieciešamie resursi kredītiestādes maksātnespējas administrēšanai.
Administrators, lūdzot tikt iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, pieteikumam pievieno minēto apliecinājumu. Maksātnespējas kontroles dienests nepārbauda apliecinājumā norādītā apgalvojuma patiesumu, tikai vai šāds apliecinājums ir pievienots pieteikumam. Apliecinājumā norādītā apgalvojuma patiesumu izvērtēs tiesa pirms iecelt administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā.[4] Pirmšķietami administratoram kredītiestādes administrēšanai nepieciešami cilvēkresursi (administratīvais personāls, kā arī juristi un/vai jurista palīgi), attiecīgas biroja telpas, sadarbība ar zvērinātiem revidentiem un grāmatvežiem un/vai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Protams, nepieciešamo resursu apmērs ir atkarīgs no maksātnespējīgas kredītiestādes lieluma, un ir vērtējums lielums katrā konkrētajā gadījumā.
Šāda apliecinājuma esība ir būtiska kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanas kontekstā, un šī prasība tika definēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2014. gada 12. marta normatīvajos noteikumu Nr. 39 "Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvie noteikumi" 5. punktā.[5] Citā normatīvajā aktā (piemēram, Kredītiestāžu likumā) šāda prasība nav iekļauta. Līdz ar to nepieciešams to iekļaut noteikumu projektā, lai administratoriem būtu skaidri noteiktas prasības kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai, no kurām viena ir šo resursu pietiekamība. Apliecinājumā norādīto ziņu izvērtēšana piekrīt šajā kontekstā kompetentajām institūcijām (tiesai).
8. Administrators ir iekļauts Ministru kabineta noteikumu Nr. 837 II nodaļā minētajā pretendentu sarakstā. Proti, ja administrators vēlas tikt iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, viņam ir jābūt iekļautam arī pretendentu sarakstā, no kura tiek izvēlēts administratora amata kandidāts juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Atbilstību šai prasībai Maksātnespējas kontroles dienests pārbaudīs un uzraudzīs patstāvīgi, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas.
9. Administrators nav aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šāda prasība iekļauta Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmās daļas 2. punktā kā ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai kredītiestādes maksātnespējas procesā. Atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot Sodu reģistrā pieejamās ziņas, jo tādējādi informācijas apmaiņa būs efektīvāka nekā, ja ziņas tiktu izprasītas no Valsts policijas informācijas pieprasījumu veidā.
10. Administrators nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Šāda prasība iekļauta Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmās daļas 3. punktā kā ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai kredītiestādes maksātnespējas procesā. Atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot Sodu reģistrā pieejamās ziņas, jo tādējādi informācijas apmaiņa būs efektīvāka nekā, ja ziņas tiktu izprasītas no Valsts policijas informācijas pieprasījumu veidā.
Ja par administratoru no Novēršanas likumā uzskaitītās uzraudzības un kontroles institūcijas un Sankciju likumā noteiktās kompetentās institūcijas noteiktajā termiņā netiks saņemtas ziņas par konkrēto administratoru vai ja netiks saņemtas negatīvas ziņas no valsts drošības iestādēm, Maksātnespējas kontroles dienests uzskatīs, ka šīs institūcijas par likuma pārkāpumu nav piemērojušas sankcijas (izņemot brīdinājumu) vai no sankciju piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads. Tādā gadījumā Maksātnespējas kontroles dienests nākamajā darbdienā pēc tā noteiktā termiņa beigām ievada sistēmā informāciju par administratora iekļaušanu pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam, norādot atzīmi, ka administrators ir iekļaujams konkrētajā pretendentu sarakstā, un tajā pašā dienā administratoru iekļauj pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam.
Papildus Maksātnespējas kontroles dienests gan pirms iekļaut administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, gan laikā, kad administrators ir iekļauts pretendentu sarakstā, pārbauda, vai attiecībā uz administratoru nepastāv Ministru kabineta noteikumu Nr. 837 2. punktā minētie ierobežojumi.
Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai kredītiestādes maksātnespējas procesā noteikti arī Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmajā daļā, bet vai uz administratoru attiecas Kredītiestāžu likumā minētie ierobežojumi izvērtēs tiesa pirms iecelt administratora kredītiestādes maksātnespējas procesā. Tāpat tiesa izvērtē, vai attiecībā uz administratoru neattiecas arī šie ierobežojumi: administrators, ar tiesas lēmumu nav iecelts administratora amatā vai ir atcelts no administratora pienākumu pildīšanas konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā, vai ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā kredītiestādes maksātnespējas procesā, turpmāk netiek izvēlēts par administratora amata kandidātu attiecīgajam maksātnespējas procesam. Atbilstoši Civilprocesa likuma 374. panta otrajai daļai tiesa kredītiestādes maksātnespējas procesā nevar iecelt administratoru, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.
Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktam, viens no valsts drošības iestāžu galvenajiem uzdevumiem ir valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu. Tādējādi secināms, ka valsts drošības iestādēm ir pienākums informēt atbildīgās institūcijas arī tajos gadījumos, ja konkrētā administratora iecelšana kredītiestādes maksātnespējas procesā vai turpmāka kredītiestādes maksātnespējas procesa vadīšana var radīt valsts drošības apdraudējumu. Līdz ar to secināms, ka jau pašlaik ir nodrošināta iespēja vērst atbildīgo institūciju, tai skaitā tiesas, uzmanību uz pastāvošajiem riskiem.
Taču, kā norādīts iepriekš, Kredītiestāžu likuma 132.1 panta regulējums pašlaik paredz dažādus atcelšanas pamatus, kas kopumā vērsti uz administratora amata darbības ierobežojumiem kopumā, uz interešu konfliktu vai uz juridiski nostiprinātu atbildību par administratora veiktām darbībām. Ņemot vērā, ka valsts drošības apdraudējuma gadījumā var nebūt neviens no iepriekš uzskaitītajiem atcelšanas pamatiem, tai skaitā administrators var nebūt saukts pie kriminālatbildības vai pret viņu var nebūt piemērots kāds no minētajiem statusiem kriminālprocesā, tad tiesai var nebūt juridiska pamata administratoru atcelt no konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanas.
Ievērojot minēto, vienlaikus nepieciešams virzīt atbilstošus grozījumus Kredītiestāžu likumā, proti, ka saņemot informāciju, ka konkrētais kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators var radīt valsts drošības apdraudējumu, tiesa viņu atceļ no konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesa.
Administratoram ir pieejamas ziņas par viņa iekļaušanu kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, līdz ar to tiek nodrošināta procedūras caurskatāmība.
Tāpat paredzēts, ka Maksātnespējas kontroles dienests informēs administratoru par viņa neiekļaušanu vai izslēgšanu no pretendentu saraksta kredītiestādes maksātnespējas procesam, norādot konkrētu neiekļaušanas vai izslēgšanas iemeslu. Minētais attiecināms arī uz ziņām, ko Maksātnespējas kontroles dienests saņems no uzraudzības un kontroles institūcijām un Sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, jo atbilstoši Novēršanas likuma 77. panta septītajai daļai un Sankciju likuma 13.2 panta sestajai daļai šīs ziņas ir publiski pieejamas iestāžu tīmekļa vietnēs.
[1] https://www.acams.org/en/graduates/acams-graduate-list-cams-certified-graduates#search=&page=0.
[2] Pēc eksāmena nokārtošanas, resertifikācija jāveic reizi trijos gados. Sertifikācijas termiņš ir trīs pilni gadi (līdz 31.decembrim) pēc kalendārā gada, kad nokārtots eksāmens. Pēc šī termiņa beigām jāveic resertifikācija. Resertifikācijas pieteikums ACAMS jāiesniedz ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.decembrim, kad beidzas termiņš. Ja šis termiņš tiek nokavēts, iespējams iesniegt par paaugstinātu maksu iesniegumu līdz nākamā gada 31.martam. ja šie termiņi netiek ievēroti, tad ACAMS sertifikācija zaudē spēku un jākārto atkārtots eksāmens. Resertifikācijas pieteikums tiek iesniegts tiešsaistē ACAMS portālā.
[3] Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2017. - 2019. gadu (kopsavilkums), 16. lpp. Pieejams: https://fid.gov.lv/uploads/files/Dokumenti/Riska%20zi%C5%86ojumi/Nacion%C4%81l%C4%81%20NILLTPF%20risku%20nov%C4%93rt%C4%93juma%20zi%C5%86ojuma%20kopsavilkums.pdf.
[4] Likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (22-TA-1802) 24. pants.
374. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Pēc kredītiestādes maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, no Pretendentu saraksta tiek izraudzīts administratora amata kandidāts un tiesnesis izvērtē viņa atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā kredītiestādes maksātnespējas procesā." Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/5ec83084-4119-4cc1-92e7-5e8df33184cf/preview.
[5] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/264999-kreditiestades-maksatnespejas-procesa-administratora-un-likvidatora-amata-kandidatu-atlases-normativie-noteikumi.
Noteikumu projektā noteikts, ka kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā var iekļaut administratorus, kuri atbilst šādām Finanšu ministrijas definētām prasībām.
1. Administratoram ir spēkā esošs un starptautiski atzīts sertifikāts, kas apliecina zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (turpmāk – sertifikāts). Piemēram, iegūts Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists (ACAMS) izdots sertifikāts Certified Anti-Money Laundering Specialist (CAMS).[1] Vienlaikus šādu sertifikātu var izdot arī citas organizācijas, tāpēc noteikumu projektā nav konkretizēta sertifikāta izdevējiestāde.
Administrators, lūdzot tikt iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, pieteikumam pievieno sertifikāta apliecinātu kopiju.
Vienlaikus, pamatojoties uz Finanšu ministrijas veikto izpēti attiecībā uz ACAMS izdoto sertifikātu[2], tika konstatēts, ka šie sertifikāti nav derīgi nenoteiktu laiku. Sertifikāta ieguvējam konkrētā laika periodā ir jāatjauno kvalifikācija, tādējādi pagarinot sertifikāta derīguma termiņu.
Ņemot vērā, ka sertifikātu var izdot vairākas institūcijas un katrai institūcijai var būt atšķirīgi sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanas nosacījumi, noteikumu projektā iekļauts pienākums administratoram, kamēr viņš ir iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, reizi kalendārā gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1. septembrim, nosūtīt Maksātnespējas kontroles dienestam apliecinājumu, ka viņam ir derīgs sertifikāts. Administrators, kurš ir iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, ir atbildīgs, ka viņam ir spēkā esošs sertifikāts. Administratora atbildība nostiprināta, nosakot administratoram pienākumu iesniegt pieteikumu par viņa izslēgšanu no kredītiestādes maksātnespējas procesa saraksta, ja viņam vairs nav spēkā esošs sertifikāts. Tāpat Maksātnespējas kontroles dienests izslēdz administratoru no pretendentu saraksta, ja nevar gūt pārliecību, ka administratora sertifikāts ir derīgs (proti, ja administrators nav iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestam noteiktajā termiņā prasīto apliecinājumu).
2. Tiesa ir izbeigusi vismaz 15 administratora vadītos juridisko personu maksātnespējas procesus. Minētā prasība apliecina administratora uzkrāto profesionālo pieredzi. Administratora iekļaušanai pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam noteikti 15 tiesas izbeigtie administratora vadītie juridisko personu maksātnespējas procesi, jo tas ir optimāls skaits izbeigtiem procesiem, kas liecina par pietiekamu administratora profesionālo pieredzi.
Administratora atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas par administratoru un viņa vadītajiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem. Proti, tiks ņemti vērā tie juridiskās personas maksātnespējas procesi, par kuriem administrators ir iesniedzis pieteikumu tiesā par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma 119. panta pirmajai vai otrajai daļai.
3. Administrators pēdējo divu gadu laikā nav atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa vai tiesiskā aizsardzības procesa, ja administrators vienlaikus pilda tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests un uzraudzīs to patstāvīgi, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas. Skatot šo prasību tiks ņemti vērā gadījumi, kad administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa Maksātnespējas likuma 20. panta pirmās daļas 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10. punktā un 22. panta otrās daļas 2., 3., 4. vai 7. punktā minēto iemeslu dēļ, izņemot, kad administrators atbilstoši Maksātnespējas likuma 23. pantam ir atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa.
4. Administrators atzīstams par administratīvi nesodītu par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešo daļu persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes (administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods). Attiecīgi Maksātnespējas kontroles dienests ņems vērā tos administratīvos sodus, kas nav dzēsti, atbilstoši Administratīvās atbildības likumam.
5. Administratoram tostarp, ja viņš vienlaikus pilda tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, pēdējo divu gadu laikā nav stājies spēkā lēmums disciplinārlietā, ar ko piemērots viens no Maksātnespējas likumā minētajiem disciplinārsodiem, ko piemēro disciplinārlietu komisija.
Administratora atbilstību šai prasībai pārbaudīs un uzraudzīs patstāvīgi Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas.
6. Administratoram Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk - Novēršanas likums) uzskaitītās uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk - Sankciju likums) noteiktās kompetentās institūcijas, kuru subjekts varētu būt administrators, nav piemērojušas sankcijas, vai no to piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads, par Novēršanas likuma vai Sankciju likuma pārkāpumu. Proti, administratoram nav piemērotas sankcijas vai pagājis vismaz viens gads par Novēršanas likuma vai Sankciju likuma pārkāpumiem.
Administratora atbilstību šai prasībai attiecībā uz Maksātnespējas kontroles dienesta piemērotajām sankcijām pārbaudīs un uzraudzīs patstāvīgi Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot iestādei pieejamās ziņas. Savukārt informāciju par citu uzraudzības un kontroles institūciju piemērotajām sankcijām Maksātnespējas kontroles dienests izprasīs no Novēršanas likumā uzskaitītajiem subjektiem, kuru pārraudzībā varētu būt administrators (piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Valsts ieņēmumu dienests), kā arī no Sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām. Informācija tiks iegūta, pārbaudot, vai administrators iekļaujams kredītiestāžu maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, kā arī aktualizēta reizi gadā, nosūtot informācijas pieprasījumu attiecīgajām uzraudzības un kontroles institūcijām. Informācija tiks pieprasīta brīdī, kad Maksātnespējas kontroles dienests būs pārliecinājies par administratora atbilstību tām prasībām, ko pārbauda Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot sistēmā un Maksātnespējas kontroles dienestam pieejamās ziņas un no administratora saņemto informāciju. Sūtot informācijas pieprasījumu, Maksātnespējas kontroles dienests norādīs konkrētu termiņu – mēneša laikā, līdz kuram pieprasītā informācija iesniedzama. Ja minētās institūcijas norādītajā termiņā nebūs iesniegušas ziņas par konkrēto administratoru, Maksātnespējas kontroles dienests uzskatīs, ka administratoram kā jebkuram no Novēršanas likumā uzskaitītajiem subjektiem vai Sankciju likumā noteiktām kompetentām institūcijām nav piemērotas sankcijas vai pagājis vismaz viens gads par Novēršanas likuma vai Sankciju likuma pārkāpumiem.
Kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamas ne vien teorētiskas zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, bet arī izpratne par šo zināšanu pielietošanu praksē, kas ļauj sekmīgi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Jāņem vērā, ka finanšu sektoriem (tostarp, kredītiestāžu sektoram), piemīt augstāki noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski nekā nefinanšu sektoriem. Tāpat jāuzsver, ka likvidējamajās kredītiestādēs joprojām tiek konstatēti daudzskaitlīgi iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi.[3] Līdz ar to nav pieļaujams, ka kredītiestādes maksātnespējas procesu administrētu administrators, kuram ir piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par starptautisko vai nacionālo sankciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu vai no šādas sankcijas piemērošanas dienas nav pagājis vismaz viens gads. Minētais liecina, ka administratoram nav pietiekamas zināšanas un prasmes, lai sekmīgi novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, kā arī starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpumu konstatēšanu maksātnespējīgā vai likvidējamā kredītiestādē. Šī prasība ir samērota ar Novēršanas likuma un Kredītiestāžu likuma prasībām, proti, Novēršanas likuma 10.1 panta pirmās daļas 3. punktā ir paredzēts, ka par augstākās vadības locekli vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku var būt persona, kurai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā vai kurai ir piemērota šāda sankcija, bet no tās piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads. Līdzīgs nosacījums ir paredzēts arī Kredītiestāžu likuma 34.5 panta trešās daļas 2. punktā attiecībā uz pretendentiem uz darbu kredītiestādē.
7. Administrators apliecina, ka viņam ir nepieciešamie resursi kredītiestādes maksātnespējas administrēšanai.
Administrators, lūdzot tikt iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, pieteikumam pievieno minēto apliecinājumu. Maksātnespējas kontroles dienests nepārbauda apliecinājumā norādītā apgalvojuma patiesumu, tikai vai šāds apliecinājums ir pievienots pieteikumam. Apliecinājumā norādītā apgalvojuma patiesumu izvērtēs tiesa pirms iecelt administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā.[4] Pirmšķietami administratoram kredītiestādes administrēšanai nepieciešami cilvēkresursi (administratīvais personāls, kā arī juristi un/vai jurista palīgi), attiecīgas biroja telpas, sadarbība ar zvērinātiem revidentiem un grāmatvežiem un/vai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Protams, nepieciešamo resursu apmērs ir atkarīgs no maksātnespējīgas kredītiestādes lieluma, un ir vērtējums lielums katrā konkrētajā gadījumā.
Šāda apliecinājuma esība ir būtiska kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanas kontekstā, un šī prasība tika definēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2014. gada 12. marta normatīvajos noteikumu Nr. 39 "Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvie noteikumi" 5. punktā.[5] Citā normatīvajā aktā (piemēram, Kredītiestāžu likumā) šāda prasība nav iekļauta. Līdz ar to nepieciešams to iekļaut noteikumu projektā, lai administratoriem būtu skaidri noteiktas prasības kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai, no kurām viena ir šo resursu pietiekamība. Apliecinājumā norādīto ziņu izvērtēšana piekrīt šajā kontekstā kompetentajām institūcijām (tiesai).
8. Administrators ir iekļauts Ministru kabineta noteikumu Nr. 837 II nodaļā minētajā pretendentu sarakstā. Proti, ja administrators vēlas tikt iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, viņam ir jābūt iekļautam arī pretendentu sarakstā, no kura tiek izvēlēts administratora amata kandidāts juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Atbilstību šai prasībai Maksātnespējas kontroles dienests pārbaudīs un uzraudzīs patstāvīgi, izmantojot sistēmā pieejamās ziņas.
9. Administrators nav aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šāda prasība iekļauta Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmās daļas 2. punktā kā ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai kredītiestādes maksātnespējas procesā. Atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot Sodu reģistrā pieejamās ziņas, jo tādējādi informācijas apmaiņa būs efektīvāka nekā, ja ziņas tiktu izprasītas no Valsts policijas informācijas pieprasījumu veidā.
10. Administrators nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Šāda prasība iekļauta Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmās daļas 3. punktā kā ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai kredītiestādes maksātnespējas procesā. Atbilstību šai prasībai pārbaudīs Maksātnespējas kontroles dienests, izmantojot Sodu reģistrā pieejamās ziņas, jo tādējādi informācijas apmaiņa būs efektīvāka nekā, ja ziņas tiktu izprasītas no Valsts policijas informācijas pieprasījumu veidā.
Ja par administratoru no Novēršanas likumā uzskaitītās uzraudzības un kontroles institūcijas un Sankciju likumā noteiktās kompetentās institūcijas noteiktajā termiņā netiks saņemtas ziņas par konkrēto administratoru vai ja netiks saņemtas negatīvas ziņas no valsts drošības iestādēm, Maksātnespējas kontroles dienests uzskatīs, ka šīs institūcijas par likuma pārkāpumu nav piemērojušas sankcijas (izņemot brīdinājumu) vai no sankciju piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads. Tādā gadījumā Maksātnespējas kontroles dienests nākamajā darbdienā pēc tā noteiktā termiņa beigām ievada sistēmā informāciju par administratora iekļaušanu pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam, norādot atzīmi, ka administrators ir iekļaujams konkrētajā pretendentu sarakstā, un tajā pašā dienā administratoru iekļauj pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam.
Papildus Maksātnespējas kontroles dienests gan pirms iekļaut administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, gan laikā, kad administrators ir iekļauts pretendentu sarakstā, pārbauda, vai attiecībā uz administratoru nepastāv Ministru kabineta noteikumu Nr. 837 2. punktā minētie ierobežojumi.
Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai kredītiestādes maksātnespējas procesā noteikti arī Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmajā daļā, bet vai uz administratoru attiecas Kredītiestāžu likumā minētie ierobežojumi izvērtēs tiesa pirms iecelt administratora kredītiestādes maksātnespējas procesā. Tāpat tiesa izvērtē, vai attiecībā uz administratoru neattiecas arī šie ierobežojumi: administrators, ar tiesas lēmumu nav iecelts administratora amatā vai ir atcelts no administratora pienākumu pildīšanas konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā, vai ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā kredītiestādes maksātnespējas procesā, turpmāk netiek izvēlēts par administratora amata kandidātu attiecīgajam maksātnespējas procesam. Atbilstoši Civilprocesa likuma 374. panta otrajai daļai tiesa kredītiestādes maksātnespējas procesā nevar iecelt administratoru, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.
Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktam, viens no valsts drošības iestāžu galvenajiem uzdevumiem ir valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu. Tādējādi secināms, ka valsts drošības iestādēm ir pienākums informēt atbildīgās institūcijas arī tajos gadījumos, ja konkrētā administratora iecelšana kredītiestādes maksātnespējas procesā vai turpmāka kredītiestādes maksātnespējas procesa vadīšana var radīt valsts drošības apdraudējumu. Līdz ar to secināms, ka jau pašlaik ir nodrošināta iespēja vērst atbildīgo institūciju, tai skaitā tiesas, uzmanību uz pastāvošajiem riskiem.
Taču, kā norādīts iepriekš, Kredītiestāžu likuma 132.1 panta regulējums pašlaik paredz dažādus atcelšanas pamatus, kas kopumā vērsti uz administratora amata darbības ierobežojumiem kopumā, uz interešu konfliktu vai uz juridiski nostiprinātu atbildību par administratora veiktām darbībām. Ņemot vērā, ka valsts drošības apdraudējuma gadījumā var nebūt neviens no iepriekš uzskaitītajiem atcelšanas pamatiem, tai skaitā administrators var nebūt saukts pie kriminālatbildības vai pret viņu var nebūt piemērots kāds no minētajiem statusiem kriminālprocesā, tad tiesai var nebūt juridiska pamata administratoru atcelt no konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanas.
Ievērojot minēto, vienlaikus nepieciešams virzīt atbilstošus grozījumus Kredītiestāžu likumā, proti, ka saņemot informāciju, ka konkrētais kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators var radīt valsts drošības apdraudējumu, tiesa viņu atceļ no konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesa.
Administratoram ir pieejamas ziņas par viņa iekļaušanu kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā, līdz ar to tiek nodrošināta procedūras caurskatāmība.
Tāpat paredzēts, ka Maksātnespējas kontroles dienests informēs administratoru par viņa neiekļaušanu vai izslēgšanu no pretendentu saraksta kredītiestādes maksātnespējas procesam, norādot konkrētu neiekļaušanas vai izslēgšanas iemeslu. Minētais attiecināms arī uz ziņām, ko Maksātnespējas kontroles dienests saņems no uzraudzības un kontroles institūcijām un Sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, jo atbilstoši Novēršanas likuma 77. panta septītajai daļai un Sankciju likuma 13.2 panta sestajai daļai šīs ziņas ir publiski pieejamas iestāžu tīmekļa vietnēs.
[1] https://www.acams.org/en/graduates/acams-graduate-list-cams-certified-graduates#search=&page=0.
[2] Pēc eksāmena nokārtošanas, resertifikācija jāveic reizi trijos gados. Sertifikācijas termiņš ir trīs pilni gadi (līdz 31.decembrim) pēc kalendārā gada, kad nokārtots eksāmens. Pēc šī termiņa beigām jāveic resertifikācija. Resertifikācijas pieteikums ACAMS jāiesniedz ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.decembrim, kad beidzas termiņš. Ja šis termiņš tiek nokavēts, iespējams iesniegt par paaugstinātu maksu iesniegumu līdz nākamā gada 31.martam. ja šie termiņi netiek ievēroti, tad ACAMS sertifikācija zaudē spēku un jākārto atkārtots eksāmens. Resertifikācijas pieteikums tiek iesniegts tiešsaistē ACAMS portālā.
[3] Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2017. - 2019. gadu (kopsavilkums), 16. lpp. Pieejams: https://fid.gov.lv/uploads/files/Dokumenti/Riska%20zi%C5%86ojumi/Nacion%C4%81l%C4%81%20NILLTPF%20risku%20nov%C4%93rt%C4%93juma%20zi%C5%86ojuma%20kopsavilkums.pdf.
[4] Likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (22-TA-1802) 24. pants.
374. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Pēc kredītiestādes maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, no Pretendentu saraksta tiek izraudzīts administratora amata kandidāts un tiesnesis izvērtē viņa atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā kredītiestādes maksātnespējas procesā." Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/5ec83084-4119-4cc1-92e7-5e8df33184cf/preview.
[5] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/264999-kreditiestades-maksatnespejas-procesa-administratora-un-likvidatora-amata-kandidatu-atlases-normativie-noteikumi.
Problēmas apraksts
Finanšu ministrijas ieskatā šī brīža administratora amata kandidāta atlases procedūra ir pārāk atkarīga no iesaistīto institūciju subjektīvā vērtējuma. Līdz ar to Finanšu ministrija izteica priekšlikumu automatizēt administratora amata kandidāta atlases procedūru, izmantojot jau esošo risinājumu administratora amata kandidātu izvēlei konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kas noteikts Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu"" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 837).
Risinājuma apraksts
Paredzēts, ka turpmāk administratora amata kandidāta atlases procedūrā iesaistīsies Maksātnespējas kontroles dienests, Tiesu administrācija (kā sistēmas turētājs un tiesu informatīvās sistēmas pārzinis un turētājs) un tiesa. Būtiski, ka Maksātnespējas kontroles dienests, pārbaudot administratora atbilstību iepriekš definētajām prasībām, nesniedz savu subjektīvo vērtējumu, bet tikai pārbauda atbilstību objektīvi konstatējamiem kritērijiem, izmantojot sistēmā un Maksātnespējas kontroles dienestam pieejamās ziņas un administratora sniegto informāciju.
Ar noteikumu projektu paredzēts ieviest sistēmā atsevišķu kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstu līdztekus Ministru kabineta noteikumu Nr. 837 II nodaļā minētajam pretendentu sarakstam, no kura tiek izvēlēts administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Ņemot vērā, ka pirms iekļaut administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā Maksātnespējas kontroles dienestam jākonstatē viņa atbilstība noteikumu projektā noteiktajām prasībām, tostarp sagaidot nepieciešamās ziņas, noteikumu projektā nevar pateikt konkrētu termiņu, kādā administrators iekļaujams kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā no brīža, kad administrators iesniedzis lūgumu tikt iekļauts pretendentu sarakstā. Līdz ar to noteikumu projektā atskaites punkts noteikts pēdējās atbildes saņemšanas diena par administratoram piemērotajām sankcijām. Pēc tās saņemšanas Maksātnespējas kontroles dienests nākamajā darbdienā iekļauj administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā.
Kredītiestādes maksātnespējas procesa plūsmā, kas nodrošina automatizētu administratoru ieteikšanu kredītiestādes maksātnespējas procesā, tiek iekļauti administratori, kuri atrodas kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā. Administratora amata kandidāts konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam tiek izvēlēts automatizēti pēc nejaušības principa kredītiestādes maksātnespējas procesa plūsmā. Līdz ar to ar noteikumu projektu administratora amata kandidāta atlases procedūra un administratora iecelšana konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā būs automatizēta, tostarp visiem zināmiem objektīvi nosakāmiem kritērijiem, kliedējot šaubas par iestāžu subjektīvu vērtējumu. Paredzēts, ka, ņemot vērā Kredītiestāžu likuma 132.1 pantā noteiktos ierobežojumus konkrētajam administratoram administrēt konkrēto kredītiestādes maksātnespējas procesu, Tiesu informatīvajā sistēmā tiks iestrādāta kontrole - administrators, kurš vienreiz jau tika izvēlēts un netika iecelts konkrētajā kredītiestādes maksātnespējas procesā, vairs nevar tikt izvēlēts attiecīgās kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai. Administratoram nav ierobežojuma atkārtoti pieteikties iekļaušanai kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā.
Ar noteikumu projektu paredzēts ieviest sistēmā atsevišķu kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstu līdztekus Ministru kabineta noteikumu Nr. 837 II nodaļā minētajam pretendentu sarakstam, no kura tiek izvēlēts administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Ņemot vērā, ka pirms iekļaut administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā Maksātnespējas kontroles dienestam jākonstatē viņa atbilstība noteikumu projektā noteiktajām prasībām, tostarp sagaidot nepieciešamās ziņas, noteikumu projektā nevar pateikt konkrētu termiņu, kādā administrators iekļaujams kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā no brīža, kad administrators iesniedzis lūgumu tikt iekļauts pretendentu sarakstā. Līdz ar to noteikumu projektā atskaites punkts noteikts pēdējās atbildes saņemšanas diena par administratoram piemērotajām sankcijām. Pēc tās saņemšanas Maksātnespējas kontroles dienests nākamajā darbdienā iekļauj administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā.
Kredītiestādes maksātnespējas procesa plūsmā, kas nodrošina automatizētu administratoru ieteikšanu kredītiestādes maksātnespējas procesā, tiek iekļauti administratori, kuri atrodas kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā. Administratora amata kandidāts konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam tiek izvēlēts automatizēti pēc nejaušības principa kredītiestādes maksātnespējas procesa plūsmā. Līdz ar to ar noteikumu projektu administratora amata kandidāta atlases procedūra un administratora iecelšana konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā būs automatizēta, tostarp visiem zināmiem objektīvi nosakāmiem kritērijiem, kliedējot šaubas par iestāžu subjektīvu vērtējumu. Paredzēts, ka, ņemot vērā Kredītiestāžu likuma 132.1 pantā noteiktos ierobežojumus konkrētajam administratoram administrēt konkrēto kredītiestādes maksātnespējas procesu, Tiesu informatīvajā sistēmā tiks iestrādāta kontrole - administrators, kurš vienreiz jau tika izvēlēts un netika iecelts konkrētajā kredītiestādes maksātnespējas procesā, vairs nevar tikt izvēlēts attiecīgās kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai. Administratoram nav ierobežojuma atkārtoti pieteikties iekļaušanai kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādes pamatojums izriet no Kredītiestāžu likuma, kas pamatā ir Finanšu ministrijas kompetences jautājums. Tomēr, ņemot vērā administratoru amata kandidātu ieteikšanas kārtības nozīmi maksātnespējas jomā, kā arī Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu pārziņā un turējumā esošu valsts informācijas sistēmu izmantošanu kredītiestādes administratora izvēles nodrošināšanai, kā arī saskaņā ar Ministru prezidenta 2018. gada 22. novembra rezolūciju Nr. 12/2018-JUR-191 noteikumu projekta virzību nodrošina Tieslietu ministrija.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Maksātnespējas procesa administratori
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs administratorus, jo administratoriem būs zināmi skaidri definēti kritēriji, pēc kuriem administrators tiks iekļauts kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstā.
Vienlaikus noteikumu projekts radīs administratīvo slogu administratoriem, kuri vēlēsies pieteikties kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstam, jo viņiem būs pienākums iegūt sertifikātu, kas apliecina zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Tāpat administratoram būs pienākumu reizi gadā apliecināt minētā sertifikāta spēkā esamību.
Vienlaikus noteikumu projekts radīs administratīvo slogu administratoriem, kuri vēlēsies pieteikties kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstam, jo viņiem būs pienākums iegūt sertifikātu, kas apliecina zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Tāpat administratoram būs pienākumu reizi gadā apliecināt minētā sertifikāta spēkā esamību.
Juridiskās personas
- Maksātnespējas kontroles dienests
- Tiesas
- Tiesu administrācija
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts palielinās Maksātnespējas kontroles dienesta slogu konstatēt administratora atbilstību noteikumu projektā definētajām prasībām, kas salīdzinājumā ar administratoru izvērtēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa un juridiskās personas maksātnespējas procesa administrēšanai radīs lielāku slogu iestādei. Tāpat Maksātnespējas kontroles dienestam reizi gadā jāpārliecinās, vai nepastāv šķēršļi ieņemt administratora amatu kredītiestādes maksātnespējas procesā, nosūtot Novēršanas likumā minētajām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras varētu uzraudzīt administratoru Novēršanas likuma prasību izpildē un Sankciju likumā noteiktajām kompetentām institūcijām, kuru subjekts varētu būt administrators. Attiecīgi minētajām iestādēm šie informācijas pieprasījumi būs jāapstrādā.
Maksātnespējas kontroles dienests ziņas par to, vai administrators nav aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izgūs no Soda reģistra, kā pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Līdz ar to minimāli palielināsies administratīvais slogs Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, apstrādājot Maksātnespējas kontroles dienesta informācijas pieprasījumus.
Vienlaikus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi prezumējams, ka pretendentu sarakstam kredītiestādes maksātnespējas procesam pieteiksies mazāk nekā puse no amatā ieceltajiem administratoriem[1], turklāt noteikumu projektā paredzēts nosacījums, ka administratoram ir spēkā esošs un starptautiski atzīts sertifikāts, kas apliecina zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Līdz ar to informācijas pieprasījumu skaits būs neliels.
Ņemot vērā, ka Maksātnespējas kontroles dienests nesniedz savu subjektīvo vērtējumu par administratora resursu pietiekamību kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai, palielinās administratīvais slogs tiesai, jo tiesa izvērtēs, vai konkrētajam administratoram ir nepieciešamie resursi, lai sekmīgi administrētu kredītiestādes maksātnespējas procesu. Tāpat tiesai jāpārbauda, vai attiecībā uz administratoru nepastāv Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmajā daļā noteikti ierobežojumi.
Papildus administratīvais slogs ir arī Tiesu administrācijai un Maksātnespējas kontroles dienestam, definējot prasības nepieciešamo izmaiņu veikšanai sistēmā un tiesu informatīvā sistēmā, lai īstenotu noteikumu projektā piedāvāto kārtību, kā arī uzturot veiktos sistēmu uzlabojumus.
[1] Aktuālais administratoru skaits pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā.
Maksātnespējas kontroles dienests ziņas par to, vai administrators nav aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izgūs no Soda reģistra, kā pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Līdz ar to minimāli palielināsies administratīvais slogs Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, apstrādājot Maksātnespējas kontroles dienesta informācijas pieprasījumus.
Vienlaikus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi prezumējams, ka pretendentu sarakstam kredītiestādes maksātnespējas procesam pieteiksies mazāk nekā puse no amatā ieceltajiem administratoriem[1], turklāt noteikumu projektā paredzēts nosacījums, ka administratoram ir spēkā esošs un starptautiski atzīts sertifikāts, kas apliecina zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Līdz ar to informācijas pieprasījumu skaits būs neliels.
Ņemot vērā, ka Maksātnespējas kontroles dienests nesniedz savu subjektīvo vērtējumu par administratora resursu pietiekamību kredītiestādes maksātnespējas procesa administrēšanai, palielinās administratīvais slogs tiesai, jo tiesa izvērtēs, vai konkrētajam administratoram ir nepieciešamie resursi, lai sekmīgi administrētu kredītiestādes maksātnespējas procesu. Tāpat tiesai jāpārbauda, vai attiecībā uz administratoru nepastāv Kredītiestāžu likuma 132.1 panta pirmajā daļā noteikti ierobežojumi.
Papildus administratīvais slogs ir arī Tiesu administrācijai un Maksātnespējas kontroles dienestam, definējot prasības nepieciešamo izmaiņu veikšanai sistēmā un tiesu informatīvā sistēmā, lai īstenotu noteikumu projektā piedāvāto kārtību, kā arī uzturot veiktos sistēmu uzlabojumus.
[1] Aktuālais administratoru skaits pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu tiks ieviesti vienādoti un pārskatāmi risinājumi administratora amata kandidāta izvēlei kredītiestādes maksātnespējas procesam, noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti, nodrošinot vienmērīgu un neitrālu administratora amata kandidāta ieteikšanu konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
108 433
0
8 504
0
8 504
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
108 433
0
8 504
0
8 504
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
108 433
0
8 504
0
8 504
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
108 433
0
8 504
0
8 504
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu administratora izvēli kredītiestādes maksātnespējas procesā nepieciešamas pielāgošanas izmaksas Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.01.00 "Tiesu administrēšana"
2023. gadam 108 433 euro apmērā un turpmāk ik gadu 8 504 euro apmērā sistēmu uzturēšanai – sistēmu papildinājumiem un kļūdu novēršanai.
2023.gadā:
1) Sistēmas papildinājumu izstrādei nepieciešamas 560 cilvēkstundas x 35 euro (vidējās speciālistu 1 cilvēkstundas izmaksas) = 19 600 euro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk-PVN). Izmaksas kopā, ieskaitot PVN ir 23 716 euro (19 600 x 1,21);
2) jauna lietas paveida izveidei tiesu informatīvajā sistēmā kredītiestāžu maksātnespējas lietu reģistrēšanai, administratoru izvēles sistēmas izveidei kredītiestāžu maksātnespējas lietām, tīmekļpakalpes izstrādei datu apmaiņai starp tiesu informatīvo sistēmu un sistēmu kredītiestāžu maksātnespējas lietām ir nepieciešamas 1667 cilvēkstundas x 42 euro (vidējās speciālistu 1 cilvēkstundas izmaksas ) =70 014 euro, neieskaitot PVN. Izmaksas kopā, ieskaitot PVN ir 84 717 euro (70 014 x 1,21).
2024.gadā un turpmāk ik gadu
Provizoriskās uzturēšanas izmaksas gadā 8 504 euro, tai skaitā:
1) sistēma – 58 cilvēkstundas x 35 euro (1 cilvēkstunda) = 2030 + PVN 21 % = 2456 euro;
2) tiesu informatīvā sistēma – 119 cilvēkstundas x 42 euro (1 cilvēkstunda)=4998 + PVN 21 % = 6048 euro.
2023. gadam 108 433 euro apmērā un turpmāk ik gadu 8 504 euro apmērā sistēmu uzturēšanai – sistēmu papildinājumiem un kļūdu novēršanai.
2023.gadā:
1) Sistēmas papildinājumu izstrādei nepieciešamas 560 cilvēkstundas x 35 euro (vidējās speciālistu 1 cilvēkstundas izmaksas) = 19 600 euro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk-PVN). Izmaksas kopā, ieskaitot PVN ir 23 716 euro (19 600 x 1,21);
2) jauna lietas paveida izveidei tiesu informatīvajā sistēmā kredītiestāžu maksātnespējas lietu reģistrēšanai, administratoru izvēles sistēmas izveidei kredītiestāžu maksātnespējas lietām, tīmekļpakalpes izstrādei datu apmaiņai starp tiesu informatīvo sistēmu un sistēmu kredītiestāžu maksātnespējas lietām ir nepieciešamas 1667 cilvēkstundas x 42 euro (vidējās speciālistu 1 cilvēkstundas izmaksas ) =70 014 euro, neieskaitot PVN. Izmaksas kopā, ieskaitot PVN ir 84 717 euro (70 014 x 1,21).
2024.gadā un turpmāk ik gadu
Provizoriskās uzturēšanas izmaksas gadā 8 504 euro, tai skaitā:
1) sistēma – 58 cilvēkstundas x 35 euro (1 cilvēkstunda) = 2030 + PVN 21 % = 2456 euro;
2) tiesu informatīvā sistēma – 119 cilvēkstundas x 42 euro (1 cilvēkstunda)=4998 + PVN 21 % = 6048 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 22.februāra rīkojumam Nr. 122 un saskaņā ar Finanšu ministrijas 10.03.2022 rīkojumu Nr. 137 tika piešķirts finansējums 2022.gadam 108 433 euro, lai nodrošinātu Kredītiestāžu likuma 131.1 panta trešajā daļā noteikto Ministru kabineta noteikumu ieviešanu, veicot nepieciešamās izmaiņas Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (EMUS) un Tiesu informācijas sistēmā (TIS). Veikto izmaiņu uzturēšanai 2023.gadam un turpmāk tika paredzēts finansējums 8 504 euro apmērā.
Ņemot vērā abu valsts informācijas sistēmu pielāgošanai nepieciešamo laiku, kā arī citu pielāgojumu nepieciešamību, 2022. gadā nebija iespējams nodrošināt tehniskos pielāgojumus un piešķirtais finansējums 2022.gadam netika izlietots.
Uzturēšanai piešķirtais finansējums 8504 euro apmērā 2023. gadā tiks novirzīts sistēmas pielāgošanas izmaksu segšanai. Papildus sistēmas pielāgošanas izmaksām nepieciešams finansējums 99 929 euro (108 433 euro - 8504 euro). Ministru kabinets 2022.gada 13. decembrī, izskatot plāna projektu "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2023. līdz 2025. gadam", atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu (MK sēdes prot.64, 72§) 2023. gadā 108 433 euro, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem 8504 euro.
Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023.,2024. un 2025. gadam" Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.01.00 "Tiesu administrēšana" 2023. gadam ir piešķirts finansējums 108 433 euro, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem 8504 euro.
Ņemot vērā abu valsts informācijas sistēmu pielāgošanai nepieciešamo laiku, kā arī citu pielāgojumu nepieciešamību, 2022. gadā nebija iespējams nodrošināt tehniskos pielāgojumus un piešķirtais finansējums 2022.gadam netika izlietots.
Uzturēšanai piešķirtais finansējums 8504 euro apmērā 2023. gadā tiks novirzīts sistēmas pielāgošanas izmaksu segšanai. Papildus sistēmas pielāgošanas izmaksām nepieciešams finansējums 99 929 euro (108 433 euro - 8504 euro). Ministru kabinets 2022.gada 13. decembrī, izskatot plāna projektu "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2023. līdz 2025. gadam", atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu (MK sēdes prot.64, 72§) 2023. gadā 108 433 euro, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem 8504 euro.
Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023.,2024. un 2025. gadam" Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.01.00 "Tiesu administrēšana" 2023. gadam ir piešķirts finansējums 108 433 euro, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem 8504 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Civilprocesa likums
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 79. punktu šā likuma 131.1 panta trešajā daļā paredzēto administratora izvēli un kārtību kredītiestādes administratoru amata pretendentu saraksta kārtošanai piemēro, sākot ar attiecīgo grozījumu Civilprocesa likumā (attiecībā uz kredītiestāžu maksātnespējas lietām) spēkā stāšanās dienu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 181. punktu Civilprocesa likuma grozījumi 374., 375. un 388. pantā stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 181. punktu Civilprocesa likuma grozījumi 374., 375. un 388. pantā stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Kredītiestāžu likums
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka saņemot informāciju no valsts drošības iestādēm, ka konkrētais kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators var radīt valsts drošības apdraudējumu, tiesa viņu atceļ no konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesa.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi" saistībā ar sistēmā norādāmajām ziņām par administratoru iekļaušanu pretendentu sarakstā un pretendentu sarakstā kredītiestādes maksātnespējas procesam vai izslēgšanu no tiem. Vienlaikus Tieslietu ministrija nekonstatē nepieciešamību minētos noteikumus pārskatīt steidzami vai speciāli šim gadījumam.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Maksātnespējas kontroles dienests, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, TiesaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/96a260a2-9b38-43a2-ae12-d619e18b210d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultātā nav saņemti priekšlikumi vai iebildumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Finanšu ministrija
- Tiesu administrācija
- Maksātnespējas kontroles dienests
- Biedrība "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Noteikumu projekts palielinās Maksātnespējas kontroles dienesta slogu konstatējot administratora atbilstību noteikumu projektā definētajām prasībām, kas salīdzinājumā ar administratoru izvērtēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa un juridiskās personas maksātnespējas procesa administrēšanai ir daudz laikietilpīgāks resurss, kas prasa arī izstrādāt iekšējās procedūras un īstenot to kontroli.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiks attīstīta sistēma, tajā iekļaujot kredītiestādes maksātnespējas procesa pretendentu sarakstu, kā arī tiesu informatīvā sistēma, veicot nepieciešamos sistēmas pielāgojumus, lai nodrošinātu, ka administratora amata kandidāts konkrētam kredītiestādes maksātnespējas procesam tiek izvēlēts automatizēti pēc nejaušības principa kredītiestādes maksātnespējas procesa plūsmā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi