26-TA-278: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana" (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" 5. punkta prasībām, kas paredz, ka 1.3.1.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Ministru kabineta rīkojumos par projekta īstenošanu paredzētie projekti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt 1.3.1.1. pasākuma īstenošanu, veicinot IKT risinājumu attīstību publiskajā pārvaldē un to izmantošanu teritorijas attīstības plānošanā. Projekts paredz valsts ģeotelpisko dabas datu un IKT risinājumu modernizāciju un savstarpēju integrāciju, uzlabojot publisko pakalpojumu digitalizāciju, datu pieejamību un analītisko rīku izmantošanu lēmumu pieņemšanā, tostarp Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk – TAPIS), GeoLatvija.lv un Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (turpmāk – RAIM) attīstību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dabas datu pārvaldības sistēma (DDPS) "Ozols" (turpmāk – DDPS "Ozols") ir valsts informācijas sistēma, ko pārvalda Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP). Tās uzturēšanu, datu aktualizāciju un informācijas apriti regulē Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 293 "Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība". DDPS "Ozols" ģeotelpiskās informācijas izmantošanu nosaka Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 673 "Ģeotelpisko datu kopas izmantošanas noteikumu obligātais saturs un izmantošanas atļaujas saņemšanas kārtība", kas definē ģeotelpisko datu izmantošanas kārtību un noteikumu obligāto saturu. Ar 2026. gada 3. marta rīkojumu Nr. P-1-2/34 ir precizēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2024. gada 31. oktobra rīkojuma Nr. 1-2/132 "Par informācijas sistēmas "Ozols" attīstību un pārvaldību" 5. punkts, nosakot Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk – VDAA) pienākumu nodrošināt informācijas sistēmas "Dabas datu pārvaldības sistēma Ozols" uzturēšanu un attīstību kā Dabas aizsardzības pārvaldei sniegtu lietojumprogrammu attīstības un uzturēšanas pakalpojumu atbilstoši VDAA sniegto pakalpojumu saturam un principiem.
TAPIS nodrošina visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzturēšanu, to publicēšanu un datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām. Tā atbalsta arī teritorijas plānošanas procesu – sabiedrisko apspriešanu, elektronisko pakalpojumu sniegšanu (VIRSIS Nr.: 45952/1), kā arī dokumentu apriti starp iesaistītajām pusēm. Ar 2014. gada 8. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" 4. punktu 2024. gada 3. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 771 redakcijā ir uzdots VDAA veikt TAPIS infrastruktūrai nepieciešamās iegādes, uzturēšanu un sistēmas administrēšanu, īstenot TAPIS drošības pārvaldību un apstrādāt iekļauto plānošanas dokumentu izstrādes un līdzdalības budžeta pārvaldības procesu personas datus, kā arī darboties kā sistēmas lietotāju identifikācijas procesa personas datu apstrādes pārzinim.
Reģionālās attīstības indikatora modulis (turpmāk – RAIM) ir instruments reģionālās attīstības monitoringam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai, attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai, kā arī lēmumu pieņemšanas atbalstam. RAIM mērķis ir nodrošināt sabiedrībai nepastarpinātu piekļuvi dažādiem sociālekonomiskiem statistikas rādītājiem. Ar Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr.284 "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība" 11., 12., 13. un 14. punktu VDAA ir uzdots veikt RAIM funkcionalitātes un satura pilnveidošanu atbilstoši ministrijas dotajam uzdevumam, RAIM, tai skaitā programmatūras un tehnisko resursu, darbību un uzturēšanu, kā arī informācijas apriti, datu validāciju, datu ielādes uzraudzību un apstiprināšanu, datu audita, darbības novērošanas un citas moduļa uzturēšanas funkcijas un RAIM uzkrātās informācijas uzturēšanu, klasifikatoru un metadatu pārvaldību.
Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls www.geolatvija.lv (GeoLatvija.lv) ir Latvijas ģeotelpisko datu portāls, kurā pieejama dažāda veida ģeotelpiskā informācija. Portāls piedāvā valsts pārvaldes, pašvaldību un privātā sektora iestādēm piekļuvi kartēm, datiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar Latvijas teritorijas ģeogrāfiju, topogrāfiju, zemes lietošanu un infrastruktūru. Galvenās funkcijas ietver iespēju aplūkot interaktīvās kartes, piekļūt datu slāņiem un iegūt informāciju par teritoriju plānojumu, zemes robežām un dabas aizsardzības teritorijām. Ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 28. panta 3. daļu ir noteikts, ka Ģeoportāla pārzinis ir VDAA. Ģeoportāla pārziņa funkcijas un uzdevumi ir aprakstīti 2011.gada 30. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 668 "Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi" 3. daļā, kas ietver Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ģeoportāla funkcionalitātes nodrošināšanu, ģeoportāla darbībai nepieciešamo informācijas un tehnisko resursu uzturēšanu un drošības pārvaldību un valsts informācijas sistēmu datu kopu kopīgai izmantošanai un atkalizmantošanai nepieciešamo ģeoportāla funkcionalitātes nodrošināšanu.
Būtiski uzsvērt, ka Latvijas nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 2020. gada 2. jūlija Nr. 418/Lm13) (turpmāk – NAP2027) noteic, ka digitālā transformācija ir produktivitātes, ekonomiskās izaugsmes, indivīda un sabiedrības labklājības atslēga (sk. NAP2027. 56.lp.). Tādējādi digitālā transformācija ir būtisks sabiedrības un valsts attīstības elements, kas kalpo par katalizatoru pārmaiņām tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. Valsts pārvaldei ir jāizmanto jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu pārvaldības mehānismus un nodrošinātu ātrāku un ērtāku visdažādāko jautājumu risināšanu, kā arī jāīsteno gudra pārvaldība, kas personalizē pakalpojumus un līdzsvaro sabiedrības intereses, izmantojot digitālās iespējas un starpnozaru koordināciju. Vienlaikus NAP2027 uzsver nepieciešamību pēc tiesiskuma un efektivitātes, ko veicina pieejami digitālie risinājumi un vienota prakse valsts institūcijā. Papildus tam Rīcības virzienā " "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" (sk. NAP2027 65lp.) nostiprināta pieeja, ka "Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas ērti un laikus saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, aizvien vairāk tiks izmantotas IT tehnoloģiju attīstības sniegtās priekšrocības, ieviešot principu "digitāls pēc noklusējuma", jo elektroniskie pakalpojumi un risinājumi ir rentabli un bieži vien elastīgāki nekā klātienes pakalpojumi."
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams nodrošināt:
1) valsts IKT politikas īstenošanu dabas datu pārvaldības un teritorijas attīstības plānošanas jomā, izmantojot centralizētus lietojumus, datu koplietošanu un vienreizējās ievades principu.
2) publiskās pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju, kas saistīti ar pašvaldību attīstības programmu un investīciju plānu pārvaldību, teritorijas izmantošanas nosacījumu publiskošanu un dabas datu pieejamību iedzīvotājiem, pētniekiem un nevalstiskajām organizācijām. Digitālo transformāciju nepieciešams īstenot publiskās pārvaldes plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos. Nepieciešams nodrošināt valsts IKT risinājumu darbības nepārtrauktību un kiberdrošības prasību izpildi.
3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību, Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un saistīto normatīvo aktu prasību izpildi, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2019. gadā pret Latviju tika ierosinātas pārkāpumu procedūras.
TAPIS nodrošina visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzturēšanu, to publicēšanu un datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām. Tā atbalsta arī teritorijas plānošanas procesu – sabiedrisko apspriešanu, elektronisko pakalpojumu sniegšanu (VIRSIS Nr.: 45952/1), kā arī dokumentu apriti starp iesaistītajām pusēm. Ar 2014. gada 8. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" 4. punktu 2024. gada 3. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 771 redakcijā ir uzdots VDAA veikt TAPIS infrastruktūrai nepieciešamās iegādes, uzturēšanu un sistēmas administrēšanu, īstenot TAPIS drošības pārvaldību un apstrādāt iekļauto plānošanas dokumentu izstrādes un līdzdalības budžeta pārvaldības procesu personas datus, kā arī darboties kā sistēmas lietotāju identifikācijas procesa personas datu apstrādes pārzinim.
Reģionālās attīstības indikatora modulis (turpmāk – RAIM) ir instruments reģionālās attīstības monitoringam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai, attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai, kā arī lēmumu pieņemšanas atbalstam. RAIM mērķis ir nodrošināt sabiedrībai nepastarpinātu piekļuvi dažādiem sociālekonomiskiem statistikas rādītājiem. Ar Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr.284 "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība" 11., 12., 13. un 14. punktu VDAA ir uzdots veikt RAIM funkcionalitātes un satura pilnveidošanu atbilstoši ministrijas dotajam uzdevumam, RAIM, tai skaitā programmatūras un tehnisko resursu, darbību un uzturēšanu, kā arī informācijas apriti, datu validāciju, datu ielādes uzraudzību un apstiprināšanu, datu audita, darbības novērošanas un citas moduļa uzturēšanas funkcijas un RAIM uzkrātās informācijas uzturēšanu, klasifikatoru un metadatu pārvaldību.
Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls www.geolatvija.lv (GeoLatvija.lv) ir Latvijas ģeotelpisko datu portāls, kurā pieejama dažāda veida ģeotelpiskā informācija. Portāls piedāvā valsts pārvaldes, pašvaldību un privātā sektora iestādēm piekļuvi kartēm, datiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar Latvijas teritorijas ģeogrāfiju, topogrāfiju, zemes lietošanu un infrastruktūru. Galvenās funkcijas ietver iespēju aplūkot interaktīvās kartes, piekļūt datu slāņiem un iegūt informāciju par teritoriju plānojumu, zemes robežām un dabas aizsardzības teritorijām. Ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 28. panta 3. daļu ir noteikts, ka Ģeoportāla pārzinis ir VDAA. Ģeoportāla pārziņa funkcijas un uzdevumi ir aprakstīti 2011.gada 30. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 668 "Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi" 3. daļā, kas ietver Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ģeoportāla funkcionalitātes nodrošināšanu, ģeoportāla darbībai nepieciešamo informācijas un tehnisko resursu uzturēšanu un drošības pārvaldību un valsts informācijas sistēmu datu kopu kopīgai izmantošanai un atkalizmantošanai nepieciešamo ģeoportāla funkcionalitātes nodrošināšanu.
Būtiski uzsvērt, ka Latvijas nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 2020. gada 2. jūlija Nr. 418/Lm13) (turpmāk – NAP2027) noteic, ka digitālā transformācija ir produktivitātes, ekonomiskās izaugsmes, indivīda un sabiedrības labklājības atslēga (sk. NAP2027. 56.lp.). Tādējādi digitālā transformācija ir būtisks sabiedrības un valsts attīstības elements, kas kalpo par katalizatoru pārmaiņām tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. Valsts pārvaldei ir jāizmanto jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu pārvaldības mehānismus un nodrošinātu ātrāku un ērtāku visdažādāko jautājumu risināšanu, kā arī jāīsteno gudra pārvaldība, kas personalizē pakalpojumus un līdzsvaro sabiedrības intereses, izmantojot digitālās iespējas un starpnozaru koordināciju. Vienlaikus NAP2027 uzsver nepieciešamību pēc tiesiskuma un efektivitātes, ko veicina pieejami digitālie risinājumi un vienota prakse valsts institūcijā. Papildus tam Rīcības virzienā " "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" (sk. NAP2027 65lp.) nostiprināta pieeja, ka "Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas ērti un laikus saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, aizvien vairāk tiks izmantotas IT tehnoloģiju attīstības sniegtās priekšrocības, ieviešot principu "digitāls pēc noklusējuma", jo elektroniskie pakalpojumi un risinājumi ir rentabli un bieži vien elastīgāki nekā klātienes pakalpojumi."
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams nodrošināt:
1) valsts IKT politikas īstenošanu dabas datu pārvaldības un teritorijas attīstības plānošanas jomā, izmantojot centralizētus lietojumus, datu koplietošanu un vienreizējās ievades principu.
2) publiskās pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju, kas saistīti ar pašvaldību attīstības programmu un investīciju plānu pārvaldību, teritorijas izmantošanas nosacījumu publiskošanu un dabas datu pieejamību iedzīvotājiem, pētniekiem un nevalstiskajām organizācijām. Digitālo transformāciju nepieciešams īstenot publiskās pārvaldes plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos. Nepieciešams nodrošināt valsts IKT risinājumu darbības nepārtrauktību un kiberdrošības prasību izpildi.
3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību, Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un saistīto normatīvo aktu prasību izpildi, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2019. gadā pret Latviju tika ierosinātas pārkāpumu procedūras.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir identificētas šādas "Vides un reģionālā attīstība" jomas mērķarhitektūras problēmas:
1. Datu sadrumstalotība un apgrūtināta savstarpējā piekļuve datiem.
1.1. Katrai iestādei ir savas specializētas informācijas sistēmas (piemēram, DDPS "Ozols", TAPIS, ĢeoLatvija.lv), kas vāji integrētas savā starpā un kas apgrūtina holistisku situācijas analīzi un savstarpēju informācijas lietošanu, ieskaitot datu kvalitāti.
1.2. Vairāki ģeotelpiskie dati tiek uzturēti lokāli bez centralizētiem metadatiem, kas ierobežo to redzamību un atkārtotu izmantojamību.
1.3. Iestādes nepietiekami izmanto ĢeoLatvija.lv kā vienotu vietu, kur iegūt pieeju ģeotelpiskiem datiem un izmantot tos savās biznesa sistēmās vai publicēt savus ģeotelpiskos datus pārskatāmā veidā.
2. Ģeotelpiskās informācijas savietojamības trūkums.
2.1. INSPIRE specifikācijai veidotas datu kopas bieži neatbilst biznesa procesiem nacionālā līmenī un to izmantošana ir apgrūtinoša vai pat neiespējama.
2.2. Daudzviet netiek izmantoti kopīgi klasifikatori, koda sistēmas, vai telpisko objektu struktūras, kas padara savietošanu un integrāciju sarežģītu.
2.3. Esošās sistēmas (piemēram, DDPS "Ozols", TAPIS, ĢeoLatvija.lv) tiek attīstītas neatkarīgi, bez kopīgas arhitektūras koordinācijas.
3. Nepietiekama sabiedrības līdzdalības un ērtas atgriezeniskās saites integrācija.
3.1. Sabiedrības un komersantu iesaiste informācijas sniegšanā un atgriezeniskās saites saņemšanā nav pietiekami efektīva, jo esošās informācijas sistēmas nenodrošina personām ērtu veidu, kā digitālā vidē norādīt teritoriju, uz kuru attiecas viņu sniegtā informācija. Tāpat iestādēm nav pietiekami efektīvu rīku, lai automātiski identificētu iezīmētajā teritorijā ieinteresētās personas, kuras būtu jāinformē vai kuru viedoklis būtu jānoskaidro par plānotajiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, attīstības projektiem vai dabas aizsardzības pasākumiem.
3.2. Trūkst atvērtu API, no kuriem ieinteresētās personas varētu veidot iedzīvotājiem vai komersantiem saprotamas ģeotelpisko datu vizualizācijas, izmantojot multidisciplinārus datus, ko uztur dažādas iestādes un kas ļauj saistīt informāciju par konkrētām teritorijām vai situācijām, piemēram, dabas liegumiem, riskiem un pārvaldības robežām.
4. Tehnoloģiskais un funkcionālais novecojums.
4.1. DDPS "Ozols" ir balstīta uz novecojušas tehnoloģiskās platformas ar ierobežotu mērogojamību un mobilitāti un neatbalsta mūsdienīgas informācijas sistēmu prasības, tostarp mobilo ierīču piekļuvi, automatizētu datu ieguvi, failu sinhronizāciju un savietojamu datu apmaiņu.
4.2. Izaicinājums nodrošināt pietiekamu datu uzglabāšanas un apstrādes kapacitāti pieaugošiem ģeotelpiskās informācijas apjomiem, tostarp garākām datu rindām un augstākas izšķirtspējas rastra un vektoru datiem.
5. Licencēšanas un platformu daudzveidības izaicinājumi.
5.1. Daļa iestāžu izmanto ESRI ArcGIS produktus, citas – atvērtā koda (QGIS, GeoServer) vai specifiskus iekšējus risinājumus.
6. Atkarība no atšķirīgi strukturētiem datiem.
6.1. Daudzi ģeotelpiskie dati nāk no pašvaldībām, komersantiem un privātpersonām ar datu struktūru, kas atšķiras no Dabas aizsardzības pārvaldes un citu valsts pārvaldes institūciju biznesa vajadzībām un bieži vien nav dokumentēta vai ir dokumentēta nepilnīgi.
6.2. Vāji tiek izmantoti ĢeoLatvija.lv un Latvijas Atvērto datu portāla (turpmāk – LADP) metadati, lai aprakstītu ģeotelpisko datu kvalitāti un dokumentētu datu kopu struktūru.
1. Datu sadrumstalotība un apgrūtināta savstarpējā piekļuve datiem.
1.1. Katrai iestādei ir savas specializētas informācijas sistēmas (piemēram, DDPS "Ozols", TAPIS, ĢeoLatvija.lv), kas vāji integrētas savā starpā un kas apgrūtina holistisku situācijas analīzi un savstarpēju informācijas lietošanu, ieskaitot datu kvalitāti.
1.2. Vairāki ģeotelpiskie dati tiek uzturēti lokāli bez centralizētiem metadatiem, kas ierobežo to redzamību un atkārtotu izmantojamību.
1.3. Iestādes nepietiekami izmanto ĢeoLatvija.lv kā vienotu vietu, kur iegūt pieeju ģeotelpiskiem datiem un izmantot tos savās biznesa sistēmās vai publicēt savus ģeotelpiskos datus pārskatāmā veidā.
2. Ģeotelpiskās informācijas savietojamības trūkums.
2.1. INSPIRE specifikācijai veidotas datu kopas bieži neatbilst biznesa procesiem nacionālā līmenī un to izmantošana ir apgrūtinoša vai pat neiespējama.
2.2. Daudzviet netiek izmantoti kopīgi klasifikatori, koda sistēmas, vai telpisko objektu struktūras, kas padara savietošanu un integrāciju sarežģītu.
2.3. Esošās sistēmas (piemēram, DDPS "Ozols", TAPIS, ĢeoLatvija.lv) tiek attīstītas neatkarīgi, bez kopīgas arhitektūras koordinācijas.
3. Nepietiekama sabiedrības līdzdalības un ērtas atgriezeniskās saites integrācija.
3.1. Sabiedrības un komersantu iesaiste informācijas sniegšanā un atgriezeniskās saites saņemšanā nav pietiekami efektīva, jo esošās informācijas sistēmas nenodrošina personām ērtu veidu, kā digitālā vidē norādīt teritoriju, uz kuru attiecas viņu sniegtā informācija. Tāpat iestādēm nav pietiekami efektīvu rīku, lai automātiski identificētu iezīmētajā teritorijā ieinteresētās personas, kuras būtu jāinformē vai kuru viedoklis būtu jānoskaidro par plānotajiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, attīstības projektiem vai dabas aizsardzības pasākumiem.
3.2. Trūkst atvērtu API, no kuriem ieinteresētās personas varētu veidot iedzīvotājiem vai komersantiem saprotamas ģeotelpisko datu vizualizācijas, izmantojot multidisciplinārus datus, ko uztur dažādas iestādes un kas ļauj saistīt informāciju par konkrētām teritorijām vai situācijām, piemēram, dabas liegumiem, riskiem un pārvaldības robežām.
4. Tehnoloģiskais un funkcionālais novecojums.
4.1. DDPS "Ozols" ir balstīta uz novecojušas tehnoloģiskās platformas ar ierobežotu mērogojamību un mobilitāti un neatbalsta mūsdienīgas informācijas sistēmu prasības, tostarp mobilo ierīču piekļuvi, automatizētu datu ieguvi, failu sinhronizāciju un savietojamu datu apmaiņu.
4.2. Izaicinājums nodrošināt pietiekamu datu uzglabāšanas un apstrādes kapacitāti pieaugošiem ģeotelpiskās informācijas apjomiem, tostarp garākām datu rindām un augstākas izšķirtspējas rastra un vektoru datiem.
5. Licencēšanas un platformu daudzveidības izaicinājumi.
5.1. Daļa iestāžu izmanto ESRI ArcGIS produktus, citas – atvērtā koda (QGIS, GeoServer) vai specifiskus iekšējus risinājumus.
6. Atkarība no atšķirīgi strukturētiem datiem.
6.1. Daudzi ģeotelpiskie dati nāk no pašvaldībām, komersantiem un privātpersonām ar datu struktūru, kas atšķiras no Dabas aizsardzības pārvaldes un citu valsts pārvaldes institūciju biznesa vajadzībām un bieži vien nav dokumentēta vai ir dokumentēta nepilnīgi.
6.2. Vāji tiek izmantoti ĢeoLatvija.lv un Latvijas Atvērto datu portāla (turpmāk – LADP) metadati, lai aprakstītu ģeotelpisko datu kvalitāti un dokumentētu datu kopu struktūru.
Risinājuma apraksts
Projektā "Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana" (turpmāk – Projekts) tiks īstenotas šādas galvenās darbības:
1. Efektīva pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos iekļauto projektu pārvaldības risinājuma izstrāde, nodrošinot strukturētu, salīdzināmu un mašīnlasāmu datu pieejamību un izmantošanu attīstības plānošanas un uzraudzības procesos; pieejamību un izmantošanu attīstības plānošanas un uzraudzības procesos.
2. Pašvaldību plānošanas dokumentu izstrādes procesa pilnveidošana (administratīvā sloga samazināšanai).
3. Plašāka informācijas par teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumiem, pieejamajiem atvieglojumiem un kompensācijām iegūšanas nodrošināšana iedzīvotājiem. Risinājuma ietvaros tiks nodrošināta regulāra un automātiska to Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu atjaunošana, kuru noteikšana nav pašvaldību kompetencē.
4. Automatizētu datu ievades un datu izgūšanas procesu nodrošināšana, samazinot administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanas un uzraudzības procesu veikšanai (pašvaldībām, plānošanas reģioniem u.c.).
5. Dabas datu pieejamības uzlabošana un DDPS "Ozols" modernizēšana, nodrošinot sistēmā iebūvētu datu kvalitātes pārvaldību, automatizētu statistikas datu sagatavošanu un publicēšanu, regulāru automatizēta dabas datu kopu publicēšanai LADP, pāreju uz starptautiski salīdzināmiem vienotiem klasifikatoriem un identifikatoriem un nodrošinot datu pieejamību un skaidrību, aprakstot un darot pieejamus metadatus.
6. Automatizēta datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām un ar komercsektora un to pārstāvošo organizāciju informācijas sistēmām, centralizēto lietojumu izmantošana publiskajā pārvaldē.
7. Galveno publisko pakalpojumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošināšana tiešsaistē, nodrošināta iedzīvotājiem bez maksas lietojama ģeotelpisko dabas datu kopu meklēšanas un skatīšanās iespēja neizmantojot specializētu programmatūru, nodrošināti pielāgojami datu atlases un datu kopu lejupielādes rīki augstskolām, nevalstiskajām organizācijām u.c. interesentiem. Īstenojot Informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu jomā" noteiktos uzdevumus attiecībā uz biotopu un dabas vērtību reģistrācijas procesa pilnveidošanu, DDPS "Ozols" pilnveides ietvaros tiks nodrošināta iespēja nekustamo īpašumu īpašniekiem pēc brīvprātības principa pieteikties automatizētu informatīvu paziņojumu saņemšanai par DDPS "Ozols" datos veiktajām izmaiņām, kas attiecas uz konkrētā nekustamā īpašuma teritoriju, tostarp par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to zonējumu, mikroliegumiem un to buferzonām, īpaši aizsargājamām sugām, dižkokiem, dabas pieminekļiem un biotopiem.
8. Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana dabas datu analīzei, samazinot laikietilpīgo un resursietilpīgo manuālo darbu, automatizējot rutīnas uzdevumus un/vai veicinot inovatīvu risinājumu attīstību.
9. Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.
Šo aktivitāšu kopums spēs modernizēt un savstarpēji integrēt informācijas sistēmas, kas tiek izmantotas dabas datu pārvaldībā un uzraudzībā, teritorijas attīstības plānošanā un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, uzlabojot publiskās pārvaldes kapacitāti, sadarbspēju, pašvaldību attīstības programmu un investīciju plānu pārvaldību, kā arī veicinot pētnieku, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un sabiedrības līdzdalību un piekļuvi aktuāliem un kvalitatīviem ģeotelpiskajiem un atvērtiem datiem, veicinot to atkalizmantošanu, turpinot valsts IKT risinājumu attīstību.
1. Efektīva pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos iekļauto projektu pārvaldības risinājuma izstrāde, nodrošinot strukturētu, salīdzināmu un mašīnlasāmu datu pieejamību un izmantošanu attīstības plānošanas un uzraudzības procesos; pieejamību un izmantošanu attīstības plānošanas un uzraudzības procesos.
2. Pašvaldību plānošanas dokumentu izstrādes procesa pilnveidošana (administratīvā sloga samazināšanai).
3. Plašāka informācijas par teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumiem, pieejamajiem atvieglojumiem un kompensācijām iegūšanas nodrošināšana iedzīvotājiem. Risinājuma ietvaros tiks nodrošināta regulāra un automātiska to Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu atjaunošana, kuru noteikšana nav pašvaldību kompetencē.
4. Automatizētu datu ievades un datu izgūšanas procesu nodrošināšana, samazinot administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanas un uzraudzības procesu veikšanai (pašvaldībām, plānošanas reģioniem u.c.).
5. Dabas datu pieejamības uzlabošana un DDPS "Ozols" modernizēšana, nodrošinot sistēmā iebūvētu datu kvalitātes pārvaldību, automatizētu statistikas datu sagatavošanu un publicēšanu, regulāru automatizēta dabas datu kopu publicēšanai LADP, pāreju uz starptautiski salīdzināmiem vienotiem klasifikatoriem un identifikatoriem un nodrošinot datu pieejamību un skaidrību, aprakstot un darot pieejamus metadatus.
6. Automatizēta datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām un ar komercsektora un to pārstāvošo organizāciju informācijas sistēmām, centralizēto lietojumu izmantošana publiskajā pārvaldē.
7. Galveno publisko pakalpojumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošināšana tiešsaistē, nodrošināta iedzīvotājiem bez maksas lietojama ģeotelpisko dabas datu kopu meklēšanas un skatīšanās iespēja neizmantojot specializētu programmatūru, nodrošināti pielāgojami datu atlases un datu kopu lejupielādes rīki augstskolām, nevalstiskajām organizācijām u.c. interesentiem. Īstenojot Informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu jomā" noteiktos uzdevumus attiecībā uz biotopu un dabas vērtību reģistrācijas procesa pilnveidošanu, DDPS "Ozols" pilnveides ietvaros tiks nodrošināta iespēja nekustamo īpašumu īpašniekiem pēc brīvprātības principa pieteikties automatizētu informatīvu paziņojumu saņemšanai par DDPS "Ozols" datos veiktajām izmaiņām, kas attiecas uz konkrētā nekustamā īpašuma teritoriju, tostarp par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to zonējumu, mikroliegumiem un to buferzonām, īpaši aizsargājamām sugām, dižkokiem, dabas pieminekļiem un biotopiem.
8. Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana dabas datu analīzei, samazinot laikietilpīgo un resursietilpīgo manuālo darbu, automatizējot rutīnas uzdevumus un/vai veicinot inovatīvu risinājumu attīstību.
9. Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.
Šo aktivitāšu kopums spēs modernizēt un savstarpēji integrēt informācijas sistēmas, kas tiek izmantotas dabas datu pārvaldībā un uzraudzībā, teritorijas attīstības plānošanā un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, uzlabojot publiskās pārvaldes kapacitāti, sadarbspēju, pašvaldību attīstības programmu un investīciju plānu pārvaldību, kā arī veicinot pētnieku, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un sabiedrības līdzdalību un piekļuvi aktuāliem un kvalitatīviem ģeotelpiskajiem un atvērtiem datiem, veicinot to atkalizmantošanu, turpinot valsts IKT risinājumu attīstību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta "Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana" izmaksas īstenošanas periodā sastāda 3 700 000 euro.
Projekta izmaksu un ieguvumu analīze veikta projekta pases 6. sadaļā "Izmaksu un ieguvumu analīze". Prasību un izmaksu samērīgums pret sagaidāmajiem ieguvumiem ir izvērtēts, ņemot vērā projekta mērķus, apjomu un plānotos rezultātus, kā arī valsts pārvaldes Vides un reģionālās attīstības jomas arhitektūras attīstības ilgtermiņa vajadzībām:
1) ES Putnu un Biotopu direktīvu prasību izpildi;
2) ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030 īstenošanu;
3) INSPIRE direktīvas prasību ievērošanu;
4) Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādņu un valsts IKT politikas mērķu īstenošanu;
5) Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam mērķu īstenošanu;
6) Projektā paredzētās aktivitātes ir saskaņotas ar VARAM un Dabas aizsardzības pārvaldi (turpmāk – DAP), kas apliecinājušas atbalstu un iesaisti rezultātu ieviešanā;
7) "Vides un reģionālā attīstība" jomas mērķarhitektūras īstenošanu (2025 – 2030), atbilstoši tās M1–M5 mērķiem.
Izmaksu un ieguvumu samērīgums ir analizēts, izvērtējot tiešās finanšu izmaksas projekta īstenošanas laikā un sagaidāmos ilgtermiņa ieguvumus projekta dzīves ciklā, un secināts, ka projektā noteiktās prasības un plānotās izmaksas ir samērīgas ar sasniedzamajiem ieguvumiem.
Projekta izmaksu un ieguvumu analīze veikta projekta pases 6. sadaļā "Izmaksu un ieguvumu analīze". Prasību un izmaksu samērīgums pret sagaidāmajiem ieguvumiem ir izvērtēts, ņemot vērā projekta mērķus, apjomu un plānotos rezultātus, kā arī valsts pārvaldes Vides un reģionālās attīstības jomas arhitektūras attīstības ilgtermiņa vajadzībām:
1) ES Putnu un Biotopu direktīvu prasību izpildi;
2) ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030 īstenošanu;
3) INSPIRE direktīvas prasību ievērošanu;
4) Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādņu un valsts IKT politikas mērķu īstenošanu;
5) Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam mērķu īstenošanu;
6) Projektā paredzētās aktivitātes ir saskaņotas ar VARAM un Dabas aizsardzības pārvaldi (turpmāk – DAP), kas apliecinājušas atbalstu un iesaisti rezultātu ieviešanā;
7) "Vides un reģionālā attīstība" jomas mērķarhitektūras īstenošanu (2025 – 2030), atbilstoši tās M1–M5 mērķiem.
Izmaksu un ieguvumu samērīgums ir analizēts, izvērtējot tiešās finanšu izmaksas projekta īstenošanas laikā un sagaidāmos ilgtermiņa ieguvumus projekta dzīves ciklā, un secināts, ka projektā noteiktās prasības un plānotās izmaksas ir samērīgas ar sasniedzamajiem ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
"Vides un reģionālā attīstība" jomas mērķarhitektūra
Apraksts
Nozaru jomu arhitektūra "Vides un reģionālā attīstība", apstiprināta 25.09.2025. IKT foruma sēdē https://www.varam.gov.lv/lv/nozaru-jomu-arhitekturas
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.
IKT risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzējs, kas tika vai tiks atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā.
IKT risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzējs, kas tika vai tiks atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta ietvaros tiks nodrošināta publiskās pārvaldes pakalpojumu digitalizācija, kas saistīti ar pašvaldību attīstības programmu un investīciju plānu pārvaldību, kā arī informācijas par teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumiem, pieejamajiem atvieglojumiem un kompensācijām pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, pētniekiem un nevalstiskajām organizācijām.
Tiks nodrošināta automātiska zemju īpašnieku vai tiesisko valdītāju apziņošana par dabas aizsardzības plāniem, īpaši aizsargājamo teritoriju zonējumu, aizsargājamajiem kokiem un sugām.
Plānota teritorijas attīstības plānošanas procesa pilnveidošana, nodrošinot plašāku un ērtāku sabiedrības iesaisti.
Tiks nodrošināta automātiska zemju īpašnieku vai tiesisko valdītāju apziņošana par dabas aizsardzības plāniem, īpaši aizsargājamo teritoriju zonējumu, aizsargājamajiem kokiem un sugām.
Plānota teritorijas attīstības plānošanas procesa pilnveidošana, nodrošinot plašāku un ērtāku sabiedrības iesaisti.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiks nodrošināta digitalizācijas iespēju radīšana privātajam sektoram, pilnveidojot publiskās pārvaldes informācijas sistēmas un datu pieejamību, kā arī radot iespējas to integrācijai ar ārējām informācijas sistēmām, tostarp komercsektora un to pārstāvošo organizāciju vajadzībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošinātas integrācijas iespējas vairāk nekā četru nozaru uzņēmējiem, kuri šobrīd nevar saņemt pakalpojumus digitālā formā un automatizēti saņemt dabas datus integrēšanai savās informācijas sistēmās, īstenota automatizēta datu apmaiņa ar vairāk nekā 10 valsts pārvaldes iestādēm, nodrošinot būtisku iesaistīto cilvēkresursu noslodzes mazināšanu (Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests (turpmāk – VMD), Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD), VDAA, AS “Sadales tīkls”, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts vides dienests, Civilās aviācijas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Centrālā statistikas pārvalde u.c.), kā arī tiks pilnveidoti jau esoši risinājumi, kurus izmanto un izmantos pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts pārvaldes iestādes un citas institūcijas.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekta īstenošana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot ērtāku un ātrāku piekļuvi valsts rīcībā esošajiem dabas un ģeotelpiskajiem datiem digitālā un automatizētā veidā, mazinot administratīvo slogu un ar datu pieprasīšanu saistītās laika un cilvēkresursu izmaksas. Tas veicinās efektīvāku uzņēmumu un publiskās pārvaldes sadarbību un atbalstīs digitālu risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 234 689
0
1 246 310
0
664 001
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 234 689
0
1 246 310
0
664 001
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 452 575
0
1 466 247
0
781 178
406 839
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 452 575
0
1 466 247
0
781 178
406 839
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-217 886
0
-219 937
0
-117 177
-406 839
3.1. valsts pamatbudžets
0
-217 886
0
-219 937
0
-117 177
-406 839
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-217 886
-219 937
-117 177
-406 839
5.1. valsts pamatbudžets
-217 886
-219 937
-117 177
-406 839
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk:
Lai varētu nodrošināt projekta rezultātu fizisko, loģisko aizsardzību, valsts IKT risinājumu "Ozols", TAPIS, RAIM un Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls www.geolatvija.lv, darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99%) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, projekta ietvarā izstrādāto risinājumu ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas ne vairāk kā 15% no izstrādes izmaksām, kas ir 406 839 euro gadā. Finansējums uzturēšanas izmaksu segšanai pēc Projekta beigām (indikatīvi no 2029. gada) kā papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Zemāk sniegta informācija par projektā attīstāmo risinājumu uzturēšanai, lai nodrošinātu darbspēju, drošību un lietojamību, nepieciešamo finansējumu. Plānotās projekta uzturēšanas izmaksas nepārklājās ar jau piešķirtajām esošo sistēmu uzturēšanas izmaksām.
Sistēmu uzturēšana neparedz šo sistēmu pilnveidošanu un attīstīšanu no budžetā piešķirtajiem uzturēšanas līdzekļiem. Šī projekta kontekstā sistēmu integrācija tiek saprasta kā datu apmaiņas nodrošināšana, nevis aizmugursistēmu apvienošana.
Tā rezultātā netiek samazinātas esošo sistēmu aizmugursistēmas uzturēšanas izmaksas.
Kā arī uzturēšanas izmaksas vispārīgi ir plānotas pieaugt, jo modernizētie risinājumi paredz augstākas kiberdrošības prasības gan programmatūrai, gan infrastruktūrai.
Uzturēšanas izmaksas:
| Finansējuma avots | 2026.gads | 2027.gads | 2028.gads | Kopā |
| Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, euro | 1 234 689 | 1 246 310 | 664 001 | 3 145 000 |
| Valsts budžeta finansējums, euro | 217 886 | 219 937 | 117 177 | 555 000 |
| Kopā, euro | 1 452 575 | 1 466 247 | 781 178 | 3 700 000 |
Lai varētu nodrošināt projekta rezultātu fizisko, loģisko aizsardzību, valsts IKT risinājumu "Ozols", TAPIS, RAIM un Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls www.geolatvija.lv, darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99%) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, projekta ietvarā izstrādāto risinājumu ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas ne vairāk kā 15% no izstrādes izmaksām, kas ir 406 839 euro gadā. Finansējums uzturēšanas izmaksu segšanai pēc Projekta beigām (indikatīvi no 2029. gada) kā papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Zemāk sniegta informācija par projektā attīstāmo risinājumu uzturēšanai, lai nodrošinātu darbspēju, drošību un lietojamību, nepieciešamo finansējumu. Plānotās projekta uzturēšanas izmaksas nepārklājās ar jau piešķirtajām esošo sistēmu uzturēšanas izmaksām.
Sistēmu uzturēšana neparedz šo sistēmu pilnveidošanu un attīstīšanu no budžetā piešķirtajiem uzturēšanas līdzekļiem. Šī projekta kontekstā sistēmu integrācija tiek saprasta kā datu apmaiņas nodrošināšana, nevis aizmugursistēmu apvienošana.
Tā rezultātā netiek samazinātas esošo sistēmu aizmugursistēmas uzturēšanas izmaksas.
Kā arī uzturēšanas izmaksas vispārīgi ir plānotas pieaugt, jo modernizētie risinājumi paredz augstākas kiberdrošības prasības gan programmatūrai, gan infrastruktūrai.
Uzturēšanas izmaksas:
| Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksu pozīcija | Katru gadu uzturēšanā (euro ar PVN) |
| 1. Specializētā programmatūra, t.sk.: 1.1. Ģeotelpiskās informācijas apstrādes programmatūras licences (ArcGIS server, ArcGIS Online, ArcGIS Pro un ArcMap) 1.2. ArcGIS + FME Inspire paka, FME Form Single-Fixed licences ražotāja uzturēšanas abonements, INSPIRE Solution Pack for FME Desktop Single Use licences ražotāja uzturēšanas abonements |
255 310, t.sk.: 1.1. 151 250 1.2. 4 600 |
| 2. Centrālā infrastruktūra | 101 529 |
| 3. Sistēmas auditi | 50 000 |
| Kopā | 406 839 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Investīciju pasākumam nepieciešamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un valsts budžeta finansējums tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros un apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros un apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam, sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma prioritāšu plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus. Ņemot vērā, ka projekta “Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana” finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde VDAA, un Projekta mērķis ir apstiprināt finansējumu projektam “Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana” 1.3.1.1. pasākuma ietvarā, lai modernizētu un savstarpēji integrētu informācijas sistēmas, kas tiek izmantotas dabas datu pārvaldībā un uzraudzībā, teritorijas attīstības plānošanā un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, un tas neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks izstrādāts MI rīks, kas analizēs dabas datus. Digitalizējot procesus un automatizējot datu apmaiņu starp DAP, VMD, VZD un pašvaldībām, tiks samazināts manuālais darbs, laiks lēmumu sagatavošanai un dokumentu apstrādei. DDPS "Ozols" tiks izstrādātas trīs riska objektu kartes (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bioloģiski vērtīgie zālāji, dižkoki) un automatizēta datu sinhronizācija.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
DDPS "Ozols" tiks digitalizēti un modernizēti ģeotelpiskie dati par dabas teritorijām, biotopiem, sugām un dabas aizsardzības plāniem. Tiks izstrādāti 17 tematiskie datu atlases un lejupielādes rīki, nodrošināta publiska datu vizualizācija bez specializētas programmatūras, un sadarbībā ar TAPIS ieviests automatizēts īpašnieku apziņošanas process par teritorijas izmantošanas nosacījumiem, ierobežojumiem, pieejamiem atvieglojumiem un kompensācijām, plānotajām vai reģistrētajām izmaiņām. Tiks izmantoti portāla lietojuma žurnāli un API statistika datu pieejamības mērīšanai.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Projekts nodrošinās DDPS "Ozols" integrāciju ar GeoLatvija.lv un valsts centralizētajiem risinājumiem. Tiks nodrošināta automatizēta datu nodošana uz INSPIRE portālu, izstrādātas septiņas API saskarnes datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām (piemēram, TAPIS, VZD, VARAM), un izveidoti divi jauni e-pakalpojumi Latvija.gov.lv, kas iedzīvotājiem ļaus tiešsaistē iegūt informāciju par dabas vērtībām un teritorijas izmantošanas nosacījumiem.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošināta publiskās pārvaldes informācijas sistēmu pilnveide digitalizācijas iespēju radīšanai privātā sektora vajadzībām, izstrādājot standartizētas datu apmaiņas iespējas (API) un nodrošinot atvērtu datu pieejamību uzņēmējdarbību pārstāvošām organizācijām un sabiedrībai.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās centralizētu lietojumu izmantošanu un datu koplietošanu valsts pārvaldē, nodrošinot “vienreiz ievadi – vairākkārt izmanto” principu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta uzņēmumu digitalizācijas veicināšana un IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Plānota teritorijas attīstības plānošanas procesa pilnveidošana, nodrošinot efektīvāku un atklātāku attīstības plānošanas un uzraudzības procesu, plašāku un ērtāku sabiedrības iesaisti un modernu investīciju pārvaldību, attīstot valsts informācijas sistēmas.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošina Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un saistīto normatīvo aktu prasību izpildi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks izgūti un apstrādāti zemes vienību īpašnieku vai tiesisko valdītāju dati, lai nodrošinātu automātisku apziņošanu par dabas aizsardzības plāniem, īpaši aizsargājamo teritoriju zonējumu, aizsargājamajiem kokiem un sugām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Pasākuma īstenošanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi un tiks īstenota vismaz viena vispārīgā HP VINPI darbība, kas attiecas uz izveidotā pakalpojuma piekļūstamību:
tiks nodrošināts, ka informācija projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (https://pieklustamiba.varam.gov.lv/, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba).
tiks nodrošināts, ka informācija projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (https://pieklustamiba.varam.gov.lv/, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba).
Pielikumi
