23-TA-1868: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (turpmāk – Noteikumi Nr.268) nosaka ārstniecības personu kvalifikācijas prasības un ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā un pacientu aprūpē.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē?” (2019. gads) dotais uzdevums.
Apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojums Nr. 939 "Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam"
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Pilnveidot rezidentūru tā lai, ārsta pamatspecialitāti apguvis ārsts elastīgākā apmācību sistēmā varētu apgūt ārsta profesijas apakšspecialitātes, papildspecialitātes zināšanas, prasmes vai kompetences. Izmaiņas būtiski paplašinās mācību iespējas un nostiprinās mūžizglītības dimensiju rezidentūrā, jo tiek piedāvāts elastīgāks, uz ārstu kā mācību guvēju vērsts izglītības veids.
2. Atteikties no liekas birokrātiskas procedūras, novēršot prasību dublēšanu ar profesijas standartā noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
2. Atteikties no liekas birokrātiskas procedūras, novēršot prasību dublēšanu ar profesijas standartā noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Viens no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam noteiktajiem rīcības virziena “Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide” apakšvirzieniem ir definēts “Pārskatīt ārsta pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu un ārstniecisko metožu sarakstu, vērtējot studiju saturu, ilgumu un specialitāšu konsolidācijas iespējas.”[1] Rīcības virziena uzdevuma “Uzlabot cilvēkresursu kvalitāti atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai un pieprasījumam darba tirgū” apakšuzdevuma “Pārskatīt ārsta pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu un ārstniecisko metožu sarakstu, vērtējot studiju saturu, ilgumu un specialitāšu konsolidācijas iespējas” īstenošanos viens no darbības virzieniem ir potenciāla rezidentūras apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apmācības transformācija uz profesionālo tālākizglītību.
Profesionālās izglītības likumā ir nodrošināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī. Profesionālās tālākizglītības programma var tikt īstenota profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (turpmāk – LKI)[2]. Tādējādi ārstiem ar jau iegūtu profesionālo kvalifikāciju (apgūtu pamatspecialitāti) tiek rasta iespēja apgūt ārsta apakšspecialitātei, papildspecialitātei nepieciešamās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences profesionālā tālākizglītības programmā.
2. Profesionālās izglītības likuma 22.1 pants nosaka, ka profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālo kvalifikāciju sistēmas sastāvdaļa un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 22. panta 2. punktu profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments. Profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi un saskaņošanu reglamentē Ministru kabineta noteiktā kārtība[3]. Profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajam profesijas standarti tiek saskaņoti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Profesijas standarta un tajā iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību aktualizāciju veic ne retāk kā reizi piecos gados. Šobrīd profesijas standartā ietvertie kompetences un teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu jautājumi tiek dublēti Noteikumos Nr.268.
3. Ar 2022.gadā veiktajām izmaiņām augstākās izglītības sistēmā Latvijā ir ieviesti trīs augstākās izglītības cikli iepriekšējo izglītības līmeņu vietā, kā rezultātā pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas pašlaik ir īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iespējams saņemt 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet otrā līmeņa profesionālās studiju programmas ir vai nu pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 6.līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 7.līmeņa profesionālo kvalifikāciju[4]. Profesionālās izglītības likuma 5.pantā ir noteikts, ka profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim un ir definēti profesionālās kvalifikāciju līmeņi.
[1] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 12.punkts un https://likumi.lv/ta/id/20244
[2] Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojuma Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" 6.pielikuma 4.2.4.apakšpunkts. https://likumi.lv/ta/id/332751
[3] Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumi Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība" spēkā līdz 31.05.2023. un Ministru kabineta noteikumu projekts "Nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas kārtība" (23-TA-943)
[4] Attiecībā par izglītības cikliem skat. Augstskolu likuma 57.panta pirmo un trešā daļa. Attiecībā par profesionālās kvalifikācijas līmeņiem skat. Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 10.-10.1punktu, 11.-11.1punktu, 5.pantu
Profesionālās izglītības likumā ir nodrošināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī. Profesionālās tālākizglītības programma var tikt īstenota profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (turpmāk – LKI)[2]. Tādējādi ārstiem ar jau iegūtu profesionālo kvalifikāciju (apgūtu pamatspecialitāti) tiek rasta iespēja apgūt ārsta apakšspecialitātei, papildspecialitātei nepieciešamās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences profesionālā tālākizglītības programmā.
2. Profesionālās izglītības likuma 22.1 pants nosaka, ka profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālo kvalifikāciju sistēmas sastāvdaļa un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 22. panta 2. punktu profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments. Profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi un saskaņošanu reglamentē Ministru kabineta noteiktā kārtība[3]. Profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajam profesijas standarti tiek saskaņoti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Profesijas standarta un tajā iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību aktualizāciju veic ne retāk kā reizi piecos gados. Šobrīd profesijas standartā ietvertie kompetences un teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu jautājumi tiek dublēti Noteikumos Nr.268.
3. Ar 2022.gadā veiktajām izmaiņām augstākās izglītības sistēmā Latvijā ir ieviesti trīs augstākās izglītības cikli iepriekšējo izglītības līmeņu vietā, kā rezultātā pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas pašlaik ir īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iespējams saņemt 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet otrā līmeņa profesionālās studiju programmas ir vai nu pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 6.līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 7.līmeņa profesionālo kvalifikāciju[4]. Profesionālās izglītības likuma 5.pantā ir noteikts, ka profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim un ir definēti profesionālās kvalifikāciju līmeņi.
[1] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 12.punkts un https://likumi.lv/ta/id/20244
[2] Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojuma Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" 6.pielikuma 4.2.4.apakšpunkts. https://likumi.lv/ta/id/332751
[3] Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumi Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība" spēkā līdz 31.05.2023. un Ministru kabineta noteikumu projekts "Nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas kārtība" (23-TA-943)
[4] Attiecībā par izglītības cikliem skat. Augstskolu likuma 57.panta pirmo un trešā daļa. Attiecībā par profesionālās kvalifikācijas līmeņiem skat. Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 10.-10.1punktu, 11.-11.1punktu, 5.pantu
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Šobrīd ārsta profesijas apakšspecialitāti, papildspecialitāti var apgūt rezidentūrā -pilna laika studijas (40 kredītpunkti nedēļā). Bieži vien specialitātes apguves forma formālā izglītības programmā ir nepievilcīga lielai daļai potenciālo speciālistu. Specialitātes apguve šādā gadījumā pieprasa ilgstošu prombūtni no aktīvas praktizēšanas pamatspecialitātē vai pārslodzi, apvienojot studiju darbu un profesionālo darbību pamatspecialitātē. Tas var novest pie vairākām nelabvēlīgām sekām, proti, speciālista izdegšanas, iemaņu zaudēšanai pamatspecialitātē vai riska samazināties apmācības apguves kvalitātei.
Ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei kopumā nozarē tiek meklēti citi risinājumi un izglītības iegūšanas formas, ko rosinājuši vairāki faktori:
lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam ārsta pamatstudiju absolventu skaitam turpināt studijas rezidentūrā, prioritāri lielāks skaits valsts budžeta finansētu rezidentūras vietu tiek plānots un novirzīts pamatspecialitāšu rezidentūrai, kā to rosinājusi arī Valsts kontrole, veicot veselības jomas cilvēkresursu revīziju[1];
Tā kā papildspecialitāti apgūst ārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad ir apgrūtināta papildspecialitātes apgūšana atbilstošā apjomā un kvalitātē rezidentūras ietvaros. Turklāt, veidojas situācija, kad papildspecialitātes rezidents tiek atalgots dubultā – gan par darbu specialitātē, gan kā papildspecialitātes rezidents.
[1] Valsts Kontroles Lietderības Revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”, 2019.gada 14.jūnijs
Ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei kopumā nozarē tiek meklēti citi risinājumi un izglītības iegūšanas formas, ko rosinājuši vairāki faktori:
lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam ārsta pamatstudiju absolventu skaitam turpināt studijas rezidentūrā, prioritāri lielāks skaits valsts budžeta finansētu rezidentūras vietu tiek plānots un novirzīts pamatspecialitāšu rezidentūrai, kā to rosinājusi arī Valsts kontrole, veicot veselības jomas cilvēkresursu revīziju[1];
Tā kā papildspecialitāti apgūst ārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad ir apgrūtināta papildspecialitātes apgūšana atbilstošā apjomā un kvalitātē rezidentūras ietvaros. Turklāt, veidojas situācija, kad papildspecialitātes rezidents tiek atalgots dubultā – gan par darbu specialitātē, gan kā papildspecialitātes rezidents.
[1] Valsts Kontroles Lietderības Revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”, 2019.gada 14.jūnijs
Risinājuma apraksts
Lai novērstu iepriekš minētās problēmas un rastu elastīgākas mācīšanās iespējas, veselības nozarē tika izvērtēta iespēja ārsta profesijas un zobārsta profesijas apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu apguvi īstenot profesionālajā tālākizglītībā, ko turpinātu nodrošināt augstskolas. Ārstniecības likums nosaka, ka rezidentūra ir ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā. Pēc rezidentūras studiju pabeigšanas tiek piešķirta ārsta kvalifikācijā pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai apakšspecialitātē. Rezidentūras studijas ietilpst profesionālās augstākās izglītības sistēmā, kur akreditētas studiju programmas ietvarā tiek īstenota profesionālās tālākizglītības studiju programma, līdz ar to ārsta apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei nodrošinot akreditētas profesionālās augstākās izglītības ietvaru. Profesionālās izglītības likumā ir paplašināta profesionālās tālākizglītības pieejamība augstākās izglītības līmenī, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmas var īstenot augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz pat astotā līmeņa profesionālai kvalifikācijai.[1] Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto profesionālā tālākizglītība ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju ieguvei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos.[2] Profesionālās tālākizglītības programmas apguve var notikt to nesaistot ar studiju akadēmisko gadu. Vienlaikus ievērojot
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – Direktīva 2005/36/EK) 25.panta 2.punktā noteikto, ka specializētā ārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai apmācīttiesīgā slimnīcā, vai - attiecīgā gadījumā - ārstniecības iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentas iestādes vai struktūras, kā arī Direktīva 2005/36/EK
3.punktā minēto, ka apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums. Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11. pantā ir noteikts, ka programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai un ir apgūstama augstskolā, klīnikā vai, ja tam ir atbilstoši apstākļi, citā ārstniecības iestādē. ņemot vērā iepriekš minēto profesionālās tālākizglītības programmu var īstenot kā akreditētas programmas daļu. Prasības ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu profesionālo kvalifikāciju ieguvei ir nepieciešams noteikt normatīvajā regulējumā, proti, precizēt Noteikumos Nr.268 ietvertos ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu aprakstus (Noteikumu projekta 28., 31., 35., 37., 39., 41., 43., 45., 46., 48., 51., 53., 60., 65., 67., 76., 94., 96., 99., 102., 105., 108., 111., 115., 117., 120., 123., 126., 129., 132., 138., 140., 143., 146., 149., 152., 155., 158., 161., 163., 165., 167., 169. punkts). Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti, atbilstoši Noteikumos Nr.268 noteiktajam, kā arī varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude. Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus. Profesionālās tālākizglītības programmu īstenos izglītības iestāde, kura īsteno studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību[3] ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajamLatvijas kvalifikāciju ietvarsturktūru līmenim un profesionālajam kvalifikāciju līmenim (Noteikumu projekta 204.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 650.punktu). Latvijā augstākajā izglītībā tiek lietoti kredītpunkti. Viens kredītpunkts (turpmāk – KP) atbilst 25—30 stundu studiju darba apjomam (akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes). 60 KP atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem[4]. Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības stundu apjoms tiek izteikts KP. Sākotnējā Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumā profesionālās tālākizglītības programmas apjoms tika izteikts akadēmiskajās stundās, norādot, ka no tām 40% ir kontaktstundas. Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības programmas apjoms tiek izteikts KP, ņemot vērā kā 1 studiju gads ir 60 KP. Kā arī Noteikumu projektā ir noteikts, ka no noteiktā KP apjoma 60% ir praktiskā apmācība (pieņemot, ka 40% ir kontaktstundas). Termins "praktiskā apamācība" ir izvēlēts atbilstoši Direktīvai 2005/36/EK. Vienlaikus būtiski ir atzīmēt, ka rezidents ir gan studējošais, gan darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi. Attiecīgi ārstniecības iestādē darba apjoms tiek izteikts darba stundās (darba slodzē) nevis akadēmiskajās stundās. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšanas kārtību, t.sk. rezidenta algas jautājumu noteiks Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.685).
Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, Noteikumu projekta 204.punkts paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 650.punktu, ka rezidenti, kuri attiecīgajā rezidentūras programmā apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvei ir imatrikulēti līdz 2024. gada 30.septembrim, rezidentūras programmas apguvi beidz atbilstoši tai rezidentūras programmas izglītības formai un ilgumam, kāds bija spēkā 2024. gada 30.septembrī.
Ņemot vērā, ka augstskolām ir nepieciešams laiks, lai uzsāktu īstenot profesionālās tālākizglītības programmas Noteikumu projekta 204.punktā, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 649. punktu, tiek noteikts ka attiecīgās tiesību normas stājas spēkā 2024.gada 1.oktobrī.
Direktīva 2005/36/EK 25. pantā ir noteiktas prasības ārsta profesijas specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Direktīva 2005/36/EK nenosaka kvalifikācijas ieguves formātu. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka Direktīvā 2005/36/EK noteiktais neaizliedz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs organizēt profesionālās tālākizglītības programmas formātā, ja tiek izpildītas tās 25. pantā noteiktās prasības.
Lai ārsta profesijas specialitātes - alergologs, imunologs, neirofiziologs, kas ir iekļautas Direktīvā 2005/36/EK[6], rezidentūra varētu tikt veikta profesionālās tālākizglītības programmā, ir nepieciešami grozījumi likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 10. panta pirmajā daļā, Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumos Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai". Grozījumu mērķis ir noteikt, ka Latvijā pārņemtās Direktīvas 2005/36/EK prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas specialitātē tiktu attiecinātas arī uz profesionālās tālākizglītības programmām.
[1] Profesionālās izglītības likuma 27.panta sestās daļas 5.punkts
[2] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 12.punkts
[3] Profesionālās izglītības likuma 6.panta 10 daļa
[4] Augstskolu likuma 1.panta pirmais un astotais punkts https://likumi.lv/ta/id/37967
[5] Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu V pielikuma 5.1.3. apakšpunktā “Apmācību kursu nosaukumi specializētajā medicīnā”
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – Direktīva 2005/36/EK) 25.panta 2.punktā noteikto, ka specializētā ārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai apmācīttiesīgā slimnīcā, vai - attiecīgā gadījumā - ārstniecības iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentas iestādes vai struktūras, kā arī Direktīva 2005/36/EK
3.punktā minēto, ka apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums. Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 11. pantā ir noteikts, ka programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai un ir apgūstama augstskolā, klīnikā vai, ja tam ir atbilstoši apstākļi, citā ārstniecības iestādē. ņemot vērā iepriekš minēto profesionālās tālākizglītības programmu var īstenot kā akreditētas programmas daļu. Prasības ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu profesionālo kvalifikāciju ieguvei ir nepieciešams noteikt normatīvajā regulējumā, proti, precizēt Noteikumos Nr.268 ietvertos ārsta profesijas apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu aprakstus (Noteikumu projekta 28., 31., 35., 37., 39., 41., 43., 45., 46., 48., 51., 53., 60., 65., 67., 76., 94., 96., 99., 102., 105., 108., 111., 115., 117., 120., 123., 126., 129., 132., 138., 140., 143., 146., 149., 152., 155., 158., 161., 163., 165., 167., 169. punkts). Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti, atbilstoši Noteikumos Nr.268 noteiktajam, kā arī varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude. Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus. Profesionālās tālākizglītības programmu īstenos izglītības iestāde, kura īsteno studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību[3] ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajamLatvijas kvalifikāciju ietvarsturktūru līmenim un profesionālajam kvalifikāciju līmenim (Noteikumu projekta 204.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 650.punktu). Latvijā augstākajā izglītībā tiek lietoti kredītpunkti. Viens kredītpunkts (turpmāk – KP) atbilst 25—30 stundu studiju darba apjomam (akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes). 60 KP atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem[4]. Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības stundu apjoms tiek izteikts KP. Sākotnējā Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumā profesionālās tālākizglītības programmas apjoms tika izteikts akadēmiskajās stundās, norādot, ka no tām 40% ir kontaktstundas. Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības programmas apjoms tiek izteikts KP, ņemot vērā kā 1 studiju gads ir 60 KP. Kā arī Noteikumu projektā ir noteikts, ka no noteiktā KP apjoma 60% ir praktiskā apmācība (pieņemot, ka 40% ir kontaktstundas). Termins "praktiskā apamācība" ir izvēlēts atbilstoši Direktīvai 2005/36/EK. Vienlaikus būtiski ir atzīmēt, ka rezidents ir gan studējošais, gan darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi. Attiecīgi ārstniecības iestādē darba apjoms tiek izteikts darba stundās (darba slodzē) nevis akadēmiskajās stundās. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšanas kārtību, t.sk. rezidenta algas jautājumu noteiks Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.685).
| Spēkā esošā apakšspecialitātes, papildspecialitātes programma | Profesionālās tālākizglītības programma (projekts) (izmaiņas ir pasvītrotas) |
|
| Programmas apjoms | tiek izteikts KP un gados | tiek izteikts stundās un KP |
| Programmas izstrādātājs un īstenotājs | augstskola | augstskola |
| Programmas realizēšana | augstskolā teorija, praktiskā daļa – ārstniecības iestādē | augstskolā teorija, praktiskā daļa – ārstniecības iestādē |
| Izglītības dokuments | diploms | profesionālās kvalifikācijas apliecība (valsts atzīts izglītības dokuments) |
| Kvalifikācija | tiek piešķirta kvalifikācija atbilstoši 8.LKI | tiek piešķirta kvalifikācija atbilstoši 8.LKI |
| Programmas apguves intensitāte | 40 KP nedēļā | elastīga programmas apguve |
| Programmas finansējums | no valsts budžeta līdzekļiem, no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem | no valsts budžeta līdzekļiem, no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem |
| Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība | saskaņā ar Noteikumiem Nr.685 [5] noteikto | saskaņā ar Noteikumiem Nr. 685 noteikto |
| Rezidenta alga | atbilstoši Noteikumiem Nr.685 | Noteikumiem Nr.685 – par faktiski nostrādātām stundām apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvē |
| Pēc rezidentūras atstrāde | saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto | saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto |
| Rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksa | saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto | saskaņā ar Noteikumos Nr.685 noteikto |
Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, Noteikumu projekta 204.punkts paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 650.punktu, ka rezidenti, kuri attiecīgajā rezidentūras programmā apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvei ir imatrikulēti līdz 2024. gada 30.septembrim, rezidentūras programmas apguvi beidz atbilstoši tai rezidentūras programmas izglītības formai un ilgumam, kāds bija spēkā 2024. gada 30.septembrī.
Ņemot vērā, ka augstskolām ir nepieciešams laiks, lai uzsāktu īstenot profesionālās tālākizglītības programmas Noteikumu projekta 204.punktā, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 649. punktu, tiek noteikts ka attiecīgās tiesību normas stājas spēkā 2024.gada 1.oktobrī.
Direktīva 2005/36/EK 25. pantā ir noteiktas prasības ārsta profesijas specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Direktīva 2005/36/EK nenosaka kvalifikācijas ieguves formātu. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka Direktīvā 2005/36/EK noteiktais neaizliedz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs organizēt profesionālās tālākizglītības programmas formātā, ja tiek izpildītas tās 25. pantā noteiktās prasības.
Lai ārsta profesijas specialitātes - alergologs, imunologs, neirofiziologs, kas ir iekļautas Direktīvā 2005/36/EK[6], rezidentūra varētu tikt veikta profesionālās tālākizglītības programmā, ir nepieciešami grozījumi likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 10. panta pirmajā daļā, Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumos Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai". Grozījumu mērķis ir noteikt, ka Latvijā pārņemtās Direktīvas 2005/36/EK prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas specialitātē tiktu attiecinātas arī uz profesionālās tālākizglītības programmām.
[1] Profesionālās izglītības likuma 27.panta sestās daļas 5.punkts
[2] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 12.punkts
[3] Profesionālās izglītības likuma 6.panta 10 daļa
[4] Augstskolu likuma 1.panta pirmais un astotais punkts https://likumi.lv/ta/id/37967
[5] Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu V pielikuma 5.1.3. apakšpunktā “Apmācību kursu nosaukumi specializētajā medicīnā”
Problēmas apraksts
2. Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumā Nr. 939 "Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam" paredzēto aktivitāšu 6.rīcības virziena "Cilvēkresursi psihiatrijā" 6.1. pasākums nosaka pārskatīt psihiatra, bērnu psihiatra, narkologa, psihoterapeita un tiesu psihiatrijas eksperta specialitāšu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu noteiktajām prasībām studiju ilgumam un saturam, tai skaitā izvērtēt atbilstošākos veidus tiesu psihiatrijas eksperta un narkologa specializācijas iegūšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pieejamus speciālistus pusaudžiem un pieaugušajiem ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem un personām ar dubultdiagnozēm (komorbiditāti), kā piemērotākais specializācijas iegūšanas veids narkoloģijā tiek piedāvāts to noteikt kā psihiatra apakšspecialitāti, kuru iespējams apgūt profesionālā tālākizglītības programmā, kas ir akreditētas rezidentūras programmas daļa (Noteikumu projekta 71.punkts). Uz šo specialitāti ir attiecināms ir Noteikumu projekta 204. punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 650.punktu, proti, profesionālās tālākizglītības programmu īsteno izglītības iestāde, kas īsteno akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu, un par programmas apguvi izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību par iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras astotajam līmenim. Rezidenti, kuri attiecīgajā rezidentūras programmā apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvei ir imatrikulēti līdz 2024. gada 30.septembrim, rezidentūras programmas apguvi beidz atbilstoši tai rezidentūras programmas izglītības formai un ilgumam, kāds bija spēkā 2024. gada 30.septembrī.
Problēmas apraksts
3. Valsts kontrole Revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē?”[1] konstatē, ka reģistrētām ārstniecības personām un sertificētām ārstniecības personām, kuras ir ieguvušas specialitātei nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, kompetence ir vienāda, revidentu vērtējumā tas rada nevajadzīgu administratīvu un finansiālu slogu ārstniecības personām. Iepriekš minētais konstatējums attiecas uz šādām ārstniecības personu profesijām un specialitātēm[2]:
vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists.
Ārstniecības personu kompetence un prasmes, zināšanas ir ietvertas profesijas standartā un tās tiek dublētas arī Noteikumos Nr.268. Bez tam jāatzīmē, ka profesijas standartā ietverts daudz detalizetāks attiecīgās profesijas zināšanu, prasmju un kompetenču apraksts.
Pēdējo gadu laikā ir aktualizēti un apstiprināti ārstniecības personu profesiju standarti un tajos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības (aktualizācijas procesā vēl ir mākslas terapeita, tehniskā ortopēda un uztura speciālista profesijas standarts. Aktualizācija vēl nepieciešama militārā paramediķa profesijas standartam). Profesijas standartā ir ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence. Profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments, tad mācību/studiju laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Līdz ar to, lai veiktu ārstniecisko darbību, konkrētā profesijā speciālistam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Pēc profesijas standarta aktualizācijas ir nepieciešams aktualizēt Noteikumos Nr.268 ietverto ārstniecības personas profesijas kompetences un teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu jautājumus, kas rada liekas birokrātiskas procedūras un dublē prasības.
[1] Valsts kontroles Revīzijas ziņojuma “Cilvēkresursi veselības aprūpē?” 14.lpp. Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/revizija/cilvekresursi-veselibas-aprupe/
[2] Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikuma 4.1.apakšpunkts
vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists.
Ārstniecības personu kompetence un prasmes, zināšanas ir ietvertas profesijas standartā un tās tiek dublētas arī Noteikumos Nr.268. Bez tam jāatzīmē, ka profesijas standartā ietverts daudz detalizetāks attiecīgās profesijas zināšanu, prasmju un kompetenču apraksts.
Pēdējo gadu laikā ir aktualizēti un apstiprināti ārstniecības personu profesiju standarti un tajos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības (aktualizācijas procesā vēl ir mākslas terapeita, tehniskā ortopēda un uztura speciālista profesijas standarts. Aktualizācija vēl nepieciešama militārā paramediķa profesijas standartam). Profesijas standartā ir ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence. Profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments, tad mācību/studiju laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Līdz ar to, lai veiktu ārstniecisko darbību, konkrētā profesijā speciālistam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Pēc profesijas standarta aktualizācijas ir nepieciešams aktualizēt Noteikumos Nr.268 ietverto ārstniecības personas profesijas kompetences un teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu jautājumus, kas rada liekas birokrātiskas procedūras un dublē prasības.
[1] Valsts kontroles Revīzijas ziņojuma “Cilvēkresursi veselības aprūpē?” 14.lpp. Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/revizija/cilvekresursi-veselibas-aprupe/
[2] Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikuma 4.1.apakšpunkts
Risinājuma apraksts
Lai novērstu Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē?”[1] konstatēto, ka reģistrētām ārstniecības personām un sertificētām ārstniecības personām, kuras ir ieguvušas specialitātei nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, kompetence ir vienāda, Veselības ministrija ar Noteikumu projektu precizē (Noteikumu projekta 3.punkts, kas precizē Noteikumu Nr.268 9.un 10.punktu),159., 170., 171., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 178., 185., 186., 187., 188., 189., 190., 193., 194., 195., 196., 197., 198., 199., 200., 201., 202., 203. punkts), ka ārstniecības personas profesijas kompetence atbilst attiecīgās profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Piemēram, ergoterapeita kompetence atbilst ergoterapeita profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Ergoterapeita profesijas standarts nosaka ergoterapeita kompetenci ergoterapijas pakalpojuma nodrošināšanā, ergoterapijas prakses procesa realizēšanā, personu un personu grupu nodarbes vajadzību un funkcionēšanas novērtēšanā, personas, nodarbes un vides mijiedarbības veicināšanā u.c. Kā arī teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, piemēram, lietošanas līmenī ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par konceptuāliem prakses modeļiem un standartizētas novērtēšanas instrumentiem (Bartela indeksa u.c. instrumentu pielietošana terapijas rezultātu novērtēšanai); standartizēti novērtēšanas instrumenti tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamības, atbilstības un lietošanas novērtēšanai u.c.
Persona, kas ir ieguvusi profesijas kvalifikāciju ir apguvusi attiecīgās profesijas standartā noteiktās teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un kompetences. Līdz ar to var secināt, ka Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta ārstniecības persona var nodarboties ar ārstniecību atbilstoši profesijai noteiktajiem pienākumiem un uzdevumiem. Vienlaikus veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā var būt noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai. Sertificētas ārstniecības personas (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists) loma tiek iezīmēta attiecībā uz noteiktu profesionālo darbību, pienākumu veikšanu, medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu, ko nosaka veselības aprūpes jomas normatīvais regulējums. Piemēram, ergoterapeitam ārstniecības personas sertifikāts ir nepieciešams, lai iesaistītos mobilās komandas darbā, nodrošinot paliatīvo aprūpi mājās vai lai sniegtu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem mājās. Līdz ar to tiek veidota piebilde par attiecīgās specialitātes ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību gadījumā, ja to nosaka normatīvais regulējums, piemēram noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un apmaksas kārtību. Ārstniecības personas sertifikāts tiek piešķirts pēc sekmīga sertifikācijas eksāmena nokārtošanas. Sertifikāts tiek piešķirts uz pieciem gadiem. Lai pretendētu uz resertifikāciju, ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā ir ne tikai jāpraktizē savā specialitātē, bet arī jāapmeklē tālākizglītības pasākumi, jāseko līdzi jaunākajām zinātnes un prakses atziņām savā specialitātē.
Iepriekš minētajos Noteikuma projekta punkti tiek papildināti ar attiecīgās profesijas profesionālās kvalifikācijas līmeni un aizstāts vārds "kompetence" ar vārdiem "profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi. Ņemot vērā, ka profesijas standarts ir viens izglītības programmas pamatdokumentiem, tad, lai veiktu ārstniecisko darbību attiecīgā profesijā personai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Līdz ar to novēršot profesijas standartā ietvertā satura dublēšanu ar Noteikumiem Nr.268.
Ārsta, zobārsta, māsas un vecmātes profesijas studiju ilgumu nosaka likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" III nodaļa.
Ergoterapeita asistenta profesija un fizioterapeita profesija ir vēsturiskas profesijas, kurās jaunu speciālistu apmācība vairs nenotiek, līdz ar to arī Noteikumos Nr.268 nenosaka mācību ilgumu.
Noteikumi Nr.268 joprojām noteiks profesionālās kvalifikācijas līmeni, profesionālos pienākumus un uzdevumus, studiju, mācību ilgumu, kā arī teorētisko zināšanu un praktiskās iemaņu kopumu, lai veiktu ārstniecisko darbību ārsta profesijas pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs, zobārsta profesijas apakšspecialitātēs, ārsta palīga profesijas pamatspecialitātēs un māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācijas jomās.
Persona, kas ir ieguvusi profesijas kvalifikāciju ir apguvusi attiecīgās profesijas standartā noteiktās teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un kompetences. Līdz ar to var secināt, ka Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta ārstniecības persona var nodarboties ar ārstniecību atbilstoši profesijai noteiktajiem pienākumiem un uzdevumiem. Vienlaikus veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā var būt noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību konkrētu profesionālo darbību, pienākumu veikšanai. Sertificētas ārstniecības personas (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists) loma tiek iezīmēta attiecībā uz noteiktu profesionālo darbību, pienākumu veikšanu, medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu, ko nosaka veselības aprūpes jomas normatīvais regulējums. Piemēram, ergoterapeitam ārstniecības personas sertifikāts ir nepieciešams, lai iesaistītos mobilās komandas darbā, nodrošinot paliatīvo aprūpi mājās vai lai sniegtu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem mājās. Līdz ar to tiek veidota piebilde par attiecīgās specialitātes ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību gadījumā, ja to nosaka normatīvais regulējums, piemēram noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un apmaksas kārtību. Ārstniecības personas sertifikāts tiek piešķirts pēc sekmīga sertifikācijas eksāmena nokārtošanas. Sertifikāts tiek piešķirts uz pieciem gadiem. Lai pretendētu uz resertifikāciju, ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā ir ne tikai jāpraktizē savā specialitātē, bet arī jāapmeklē tālākizglītības pasākumi, jāseko līdzi jaunākajām zinātnes un prakses atziņām savā specialitātē.
Iepriekš minētajos Noteikuma projekta punkti tiek papildināti ar attiecīgās profesijas profesionālās kvalifikācijas līmeni un aizstāts vārds "kompetence" ar vārdiem "profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi. Ņemot vērā, ka profesijas standarts ir viens izglītības programmas pamatdokumentiem, tad, lai veiktu ārstniecisko darbību attiecīgā profesijā personai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši profesijas standartā un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Līdz ar to novēršot profesijas standartā ietvertā satura dublēšanu ar Noteikumiem Nr.268.
Ārsta, zobārsta, māsas un vecmātes profesijas studiju ilgumu nosaka likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" III nodaļa.
Ergoterapeita asistenta profesija un fizioterapeita profesija ir vēsturiskas profesijas, kurās jaunu speciālistu apmācība vairs nenotiek, līdz ar to arī Noteikumos Nr.268 nenosaka mācību ilgumu.
Noteikumi Nr.268 joprojām noteiks profesionālās kvalifikācijas līmeni, profesionālos pienākumus un uzdevumus, studiju, mācību ilgumu, kā arī teorētisko zināšanu un praktiskās iemaņu kopumu, lai veiktu ārstniecisko darbību ārsta profesijas pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs, zobārsta profesijas apakšspecialitātēs, ārsta palīga profesijas pamatspecialitātēs un māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācijas jomās.
Problēmas apraksts
4. Veselības ministrija pēc slimnīcu iniciatīvas uzsāka diskusiju ar Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociāciju, Latvijas Gastroenterologu asociāciju, Veselības aprūpes darba devēju asociāciju un Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju ar mērķi izvērtēt sniegto pakalpojumu gastrointestinālā endoskopijas metodes ārstu praksē pieejamību un apzināt priekšlikumus pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Daudzprofilu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā ir jānodrošina funkcionālo un instrumentālo diagnostisko izmeklējumu pieejamība, t.sk. gremošanas sistēmas endoskopija[1].
Saskaņā ar 2018.gadā veiktajām izmaiņām ārsta profesijas papildspecialitāšu sarakstā un ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā gastrointestinālā endoskopija ir noteiktā kā ārstnieciskās un diagnostiskās metodes ārstu praksē[2]. Tika izskatīti jautājumi - vai pašreizējā speciālistu sagatavošana ir atbilstoša, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību, kas uzlabotu no valsts apmaksāto medicīnas pakalpojuma “Gastrointestinālā endoskopija” pieejamību. Kā arī slimnīcas (piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība) aktualizēja jautājumu, ka slimnīcas jau vairākus gadus nespēj pieteikt ārstus nevienos endoskopijas metodes kursos. Vienlaikus izsakot priekšlikumu par iespēju citu pamatspecialitāšu ārstiem iziet apmācības kursu un iegūt endoskopijas metodes sertifikātu, lai visā Latvijā spētu sniegt endoskopiskos neatliekamos un endoskopiski diagnostiskos pakalpojumus kā stacionāri tā ambulatori.
Diskusiju dalībnieki vienojās, ka nepieciešams pārskatīt gastrointestinālo endoskopijas pakalpojuma sniegšanu kopumā: tarifi, valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas, nepamatotu izmeklējumu samazināšana, izvērtēt rezidentūras programmas pilnveides nepieciešamību, metodes apguves iespējas citiem speciālistiem, piemēram, ķirurgiem, profesionālās pilnveides mācības ģimenes ārstiem par nosūtīšanas indikācijām. Ārstnieciskā un diagnostiskā metode “M17 - Gastrointestinālā endoskopija”, kas paredzēta tieši gatroenteroloģisku patoloģiju diagnostikai un atsevišķos gadījumos arī ārstēšanai, ir jānošķir no citu specialitāšu, piemēram, ķirurgu, anesteziologu, reanimatologu, u.c. tiesībām izmantot endoskopijas iekārtas savas specialitātes kompetences ietvaros. Ja endoskopijas iekārtu pielietošana citas specialitātes ārstnieciskajā darbā ir specialitātes kompetencē un tiek apgūta rezidentūras ietvaros, tad to pielietošanai nav nepieciešams sertifikāts M17 metodē, bet pietiek tikai ar konkrētās specialitātes sertifikātu[3].
Citu valstu pieredze atspoguļo, ka Lietuvā gastrointestinālo endoskopiju pēc rezidentūras ir tiesīgi veikt gastroenterologi, ķirurgi, abdominālie ķirurgi, bērnu ķirurgi, bet pēc īpašiem medicīnas prakses kursiem, kurus organizē augstskolas, to var darīt kā arī citu specialitāšu ārsti. Īrijā gastrointestinālo endoskopiju ir tiesīgi veikt gastroenterologi, ķirurgi, proktologi, kā arī paplašinātas kompetences māsas. Horvātijā - gastroenterologu speciālisti, vienlaikus norādot, ka neliels skaits vecākās paaudzes ķirurgu joprojām veic gastrointestinālās endoskopijas, bet jaunākās paaudzes ķirurgi to nedara. Spānijā -speciālisti gastroenteroloģijā un ķirurģijā. Čehijā ķirurgs ir tiesīgs veikt gastrointestinālo endoskopiju, ja ir pabeidzis endoskopiskās apmācības kursu un ieguvis licenci. Turklāt Luksemburgā un Vācijā gastrointestinālo endoskopiju var veikt jebkurš ārsts, kurš pārvalda attiecīgo tehniku. Vācija piebilsts, ka tas vienmēr ir atkarīgs no tā vai persona ir apguvusi nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Gastrointestinālo endoskopiju jomā pēdējos gados notikusi būtiska transformācija, un šobrīd par akūtiem uzskatāmi izmeklējumi, kuri jāveic tuvākajās 12—24 stundās. Un tikai atsevišķos gadījumos izmeklējumu nepieciešams nodrošināt ātrāk. Būtiskākā pacientu grupa, ar ko var saskarties jebkurš klīnicists, ir pacienti ar asiņošanu no kuņģa zarnu trakta[4]. Daži no augšējās endoskopijas kvalitātes rādītājiem ir noteikti kā prioritāri kvalitātes rādītāji precīzas standartizētas terminoloģijas lietošana, izmeklējuma fotodokumentācija un slēdziens, komplikāciju uzraudzība pēc terapeitiskām manipulācijām[5].
Izvērtējot Nacionālā veselības dienesta iesniegto informāciju par 2022.gadā uzņemšanas nodaļās pacientiem, kuri bijuši uzņemšanas nodaļā, bet nav stacionēti ir veiktajām neatliekamām ezofagoskopijām un/vai gastroskopijām un/vai parciālām duodenoskopijām, secināms, ka gastrointestinālās endoskopijas diferenciāldiagnostikas nolūkos ir bijuši iesaistīti internisti un ķirurgi.
Veselības ministrijā ir saņemts Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikums, lai veicinātu efektīvāku veselības aprūpes personāla izmantošanu pacienta interesēs, nodrošinot ātrāku pieejamību ultrasonogrāfijas izmeklējumam, paplašināt speciālistu loku, kas varētu savā profesionālajā darbībā pielietot mērķētās ultrasonogrāfijas metodi diferenciāldiagnostikas nolūkos. Veselības ministrijā un Latvijas Ārstu biedrībā ir notikušas diskusijas iesaistot profesionālo asociāciju pārstāvjus. Ārsta profesijas standartā izpratnes līmenī ir ietverts jautājums par medicīnas tehnoloģiju pielietojumu dažādās klīniskajās situācijās. Ultrasoogrāfijas kompetence ir ietverta radiologa specialitātes kompetencēs. Turklāt internists rezidentūras laikā iegūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā šīs metodes standarta prasību līmenī (ultrasonogrāfijas veikšanai nepieciešams diagnostiskās metodes sertifikāts "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija"). Ir vēl citu specialitāšu ārsti, kas rezidentūras ietvaros apgūst specialitātes kompetences ietvaros ultrasonogrāfijas izmeklējumu veikšanu, piemēram, pneimonologs - plaušu un pleiras ultrasonogrāfija, reimatologs - skrīninga muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas veikšana un iegūto rezultātu interpretācija.
[1] Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" 105.punkts.
[2] Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 368 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" 39.punkts
[3] Latvijas Ārstu biedrības 01.06.2021. vēstule Nr. 01.23.2/107 “Par gastrointestinālo endoskopijas pakalpojumu pieejamību”
[4] I. Kikuste, O. Basina, I. Vilkoite, E. Krustiņš, A. Lapiņa “Endoskopiskie izmeklējumi gastroenteroloģijā” (Publicēts tīmekļa vietnē Doctus 20.10.2022.), pieejams: https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/endoskopiskie-izmeklejumi-gastroenterologija-5466/
[5] I. Kikuste, O. Basina, I. Vilkoite, E. Krustiņš, A. Lapiņa “Endoskopiskie izmeklējumi gastroenteroloģijā” (Publicēts tīmekļa vietnē Doctus 20.10.2022.), pieejams: https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/endoskopiskie-izmeklejumi-gastroenterologija-5466/
Saskaņā ar 2018.gadā veiktajām izmaiņām ārsta profesijas papildspecialitāšu sarakstā un ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā gastrointestinālā endoskopija ir noteiktā kā ārstnieciskās un diagnostiskās metodes ārstu praksē[2]. Tika izskatīti jautājumi - vai pašreizējā speciālistu sagatavošana ir atbilstoša, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību, kas uzlabotu no valsts apmaksāto medicīnas pakalpojuma “Gastrointestinālā endoskopija” pieejamību. Kā arī slimnīcas (piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība) aktualizēja jautājumu, ka slimnīcas jau vairākus gadus nespēj pieteikt ārstus nevienos endoskopijas metodes kursos. Vienlaikus izsakot priekšlikumu par iespēju citu pamatspecialitāšu ārstiem iziet apmācības kursu un iegūt endoskopijas metodes sertifikātu, lai visā Latvijā spētu sniegt endoskopiskos neatliekamos un endoskopiski diagnostiskos pakalpojumus kā stacionāri tā ambulatori.
Diskusiju dalībnieki vienojās, ka nepieciešams pārskatīt gastrointestinālo endoskopijas pakalpojuma sniegšanu kopumā: tarifi, valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas, nepamatotu izmeklējumu samazināšana, izvērtēt rezidentūras programmas pilnveides nepieciešamību, metodes apguves iespējas citiem speciālistiem, piemēram, ķirurgiem, profesionālās pilnveides mācības ģimenes ārstiem par nosūtīšanas indikācijām. Ārstnieciskā un diagnostiskā metode “M17 - Gastrointestinālā endoskopija”, kas paredzēta tieši gatroenteroloģisku patoloģiju diagnostikai un atsevišķos gadījumos arī ārstēšanai, ir jānošķir no citu specialitāšu, piemēram, ķirurgu, anesteziologu, reanimatologu, u.c. tiesībām izmantot endoskopijas iekārtas savas specialitātes kompetences ietvaros. Ja endoskopijas iekārtu pielietošana citas specialitātes ārstnieciskajā darbā ir specialitātes kompetencē un tiek apgūta rezidentūras ietvaros, tad to pielietošanai nav nepieciešams sertifikāts M17 metodē, bet pietiek tikai ar konkrētās specialitātes sertifikātu[3].
Citu valstu pieredze atspoguļo, ka Lietuvā gastrointestinālo endoskopiju pēc rezidentūras ir tiesīgi veikt gastroenterologi, ķirurgi, abdominālie ķirurgi, bērnu ķirurgi, bet pēc īpašiem medicīnas prakses kursiem, kurus organizē augstskolas, to var darīt kā arī citu specialitāšu ārsti. Īrijā gastrointestinālo endoskopiju ir tiesīgi veikt gastroenterologi, ķirurgi, proktologi, kā arī paplašinātas kompetences māsas. Horvātijā - gastroenterologu speciālisti, vienlaikus norādot, ka neliels skaits vecākās paaudzes ķirurgu joprojām veic gastrointestinālās endoskopijas, bet jaunākās paaudzes ķirurgi to nedara. Spānijā -speciālisti gastroenteroloģijā un ķirurģijā. Čehijā ķirurgs ir tiesīgs veikt gastrointestinālo endoskopiju, ja ir pabeidzis endoskopiskās apmācības kursu un ieguvis licenci. Turklāt Luksemburgā un Vācijā gastrointestinālo endoskopiju var veikt jebkurš ārsts, kurš pārvalda attiecīgo tehniku. Vācija piebilsts, ka tas vienmēr ir atkarīgs no tā vai persona ir apguvusi nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Gastrointestinālo endoskopiju jomā pēdējos gados notikusi būtiska transformācija, un šobrīd par akūtiem uzskatāmi izmeklējumi, kuri jāveic tuvākajās 12—24 stundās. Un tikai atsevišķos gadījumos izmeklējumu nepieciešams nodrošināt ātrāk. Būtiskākā pacientu grupa, ar ko var saskarties jebkurš klīnicists, ir pacienti ar asiņošanu no kuņģa zarnu trakta[4]. Daži no augšējās endoskopijas kvalitātes rādītājiem ir noteikti kā prioritāri kvalitātes rādītāji precīzas standartizētas terminoloģijas lietošana, izmeklējuma fotodokumentācija un slēdziens, komplikāciju uzraudzība pēc terapeitiskām manipulācijām[5].
Izvērtējot Nacionālā veselības dienesta iesniegto informāciju par 2022.gadā uzņemšanas nodaļās pacientiem, kuri bijuši uzņemšanas nodaļā, bet nav stacionēti ir veiktajām neatliekamām ezofagoskopijām un/vai gastroskopijām un/vai parciālām duodenoskopijām, secināms, ka gastrointestinālās endoskopijas diferenciāldiagnostikas nolūkos ir bijuši iesaistīti internisti un ķirurgi.
Veselības ministrijā ir saņemts Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikums, lai veicinātu efektīvāku veselības aprūpes personāla izmantošanu pacienta interesēs, nodrošinot ātrāku pieejamību ultrasonogrāfijas izmeklējumam, paplašināt speciālistu loku, kas varētu savā profesionālajā darbībā pielietot mērķētās ultrasonogrāfijas metodi diferenciāldiagnostikas nolūkos. Veselības ministrijā un Latvijas Ārstu biedrībā ir notikušas diskusijas iesaistot profesionālo asociāciju pārstāvjus. Ārsta profesijas standartā izpratnes līmenī ir ietverts jautājums par medicīnas tehnoloģiju pielietojumu dažādās klīniskajās situācijās. Ultrasoogrāfijas kompetence ir ietverta radiologa specialitātes kompetencēs. Turklāt internists rezidentūras laikā iegūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā šīs metodes standarta prasību līmenī (ultrasonogrāfijas veikšanai nepieciešams diagnostiskās metodes sertifikāts "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija"). Ir vēl citu specialitāšu ārsti, kas rezidentūras ietvaros apgūst specialitātes kompetences ietvaros ultrasonogrāfijas izmeklējumu veikšanu, piemēram, pneimonologs - plaušu un pleiras ultrasonogrāfija, reimatologs - skrīninga muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas veikšana un iegūto rezultātu interpretācija.
[1] Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" 105.punkts.
[2] Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 368 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" 39.punkts
[3] Latvijas Ārstu biedrības 01.06.2021. vēstule Nr. 01.23.2/107 “Par gastrointestinālo endoskopijas pakalpojumu pieejamību”
[4] I. Kikuste, O. Basina, I. Vilkoite, E. Krustiņš, A. Lapiņa “Endoskopiskie izmeklējumi gastroenteroloģijā” (Publicēts tīmekļa vietnē Doctus 20.10.2022.), pieejams: https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/endoskopiskie-izmeklejumi-gastroenterologija-5466/
[5] I. Kikuste, O. Basina, I. Vilkoite, E. Krustiņš, A. Lapiņa “Endoskopiskie izmeklējumi gastroenteroloģijā” (Publicēts tīmekļa vietnē Doctus 20.10.2022.), pieejams: https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/endoskopiskie-izmeklejumi-gastroenterologija-5466/
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā virzītās izmaiņas internista, ķirurga un neatliekamās palīdzības ārsta profesionālās darbības pienākumos un uzdevumos, tās paplašinot ar gastrointestinālās endoskopijas veikšanu specialitātes ietvaros ir viens no soļiem, lai risinātu neatliekamo gastrointestinālo endoskopiju pieejamību stacionāru uzņemšanas nodaļās (vairums ir saistītas ar asiņošanām un svešķermeņiem gremošanas sistēmā). Kā jau problēmas aprakstā ir minēts, tad vēl ir nepieciešama manipulācijas apmaksas tarifa pārskatīšana u.c. Noteikumu projekts nosaka, ka endoskopijas iekārtu pielietošana internista, ķirurga un neatliekamās medicīnas ārsta ārstnieciskajā darbā ir ietverta specialitātes profesionālajos pienākumos un uzdevumos un tiks apgūta rezidentūras ietvaros, tad to pielietošanai nav nepieciešams sertifikāts M17 "Gastrointestinālā endoskopija" metodē, bet pietiek tikai ar konkrētās specialitātes sertifikātu. Turklāt jau sertificēti internisti, ķirurgi un neatliekamās medicīnas ārsti šīs prasmes varēs apgūt profesionālā tālākizglītības programmā un ārstnieciskajā darbā specialitātes kompetencē varēs pielietot endoskopijas iekārtu. Šajā arī gadījumā nebūs nepieciešams sertifikāts metodē M17 "Gastrointestinālā endoskopija", bet tikai konkrētās specialitātes sertifikāts (Noteikumu projekta 204. punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 652.punktu).
Noteikumu projekts paredz papildināt ģimenes ārsta, ķirurga un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus, tur ietverot mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija 25.03.2021. vēstulē ir paudusi atbalstu ultrasonogrāfijas kā skrīninga metodes iekļaušanai ģimenes ārsta rezidentūras programmā. Ģimenes ārsts ultrasonogrāfiju veiktu tikai kā papildus izmeklējumu pie neskaidras diferenciāldiagnozes. Zināšanas un prasmes ultrasonogrāfijā atvieglotu ikdienas darbu ģimenes ārstam, mazāk noslogotu slimnīcu speciālistus un pacientiem uzlabotu pieejamību kvalitatīvam veselības aprūpes pakalpojumam. Ģimenes ārsts varētu precīzāk noteikt diagnozi un nekavējoties uzsākt piemērotāko ārstēšanu. Būtu iespējama precīzāka slimību diferenciāldiagnostika (nierakmeņi, žultsakmeņi, atlieku urīns ar vai bez sastrēguma nierēs, u.t.t.). Skrīniga rezultātā, konstatējot komplicētus saslimšanas gadījumus, pacients tiktu ātrāk nosūtīts pie nepieciešamā speciālista - radiologa, ķirurga, endokrinologa u.c. Iespēja savlaicīgi diagnosticēt pacienta slimības samazinātu komplikāciju rašanās riskus un iespējamo mirstību. Rīgas Stradiņa universitāte jau šobrīd veiksmīgi organizē mācību kursu sertificētiem ģimenes ārstiem mērķētas ultrosonogrāfijas veikšanā. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija 25.03.2021. vēstulē Nr.3 norāda, ka izvēlei apgūt skrīninga ultrasonogrāfijas metodi jāatstāj paša rezidenta/ jaunā speciālista ieskatos, kā izvēles kursu. Latvijas Lielo slimnīcu asociācija 06.05.2021. vēstulē Nr.02-06-120/2021 ir paudusi atbalstu mērķētas ultrasonogrāfijas metodes padziļinātas apgūšanas ieviešanai rezidentūras programmās un tikai atsevišķās specialitātēs (piemēram, anesteziologs reanimatologs, intensīvās terapijas un uzņemšanas struktūrvienību ārsti, neonatologi) un šis process būtu jāvirza uz atsevišķu prioritāro nozaru izvēli.
Latvijas Radiologu asociācijas 29.03.2021. vēstulē Nr. 1/03/2021 ir pausts Latvijas Radiologu asociācijas un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas viedoklis, ka mērķēta ultrasonogrāfija, kas fokusēta uz šauru neatliekamu problēmu risinājumu, ir attīstāma. Katrai specialitātei mērķēta ultrasonogrāfija ir veidojama ar savu saturu. Sertificēti ģimenes ārsti (vispārējās aprūpes ārsti), ķirurgi un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, kuri rezidentūras programmas ietvaros nav apguvuši teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā un, kuri vēlas apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā to varēs pagūt profesionālā tālākizglītības programmā (Noteikumu projekta 204.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 653.punktu).
Saskaņā ar iepriekš minēto:
Noteikumu projekta 6., 7. punktā papildināti internista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ar gastrointestinālo endoskopiju diferenciāldiagnostikas nolūkos,
Noteikumu projekta 17., 18., 81. un 82. punktā papildināti ķirurga un neatliekamās palīdzības ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ar gastrointestinālo endoskopiju diferenciāldiagnostikas nolūkos, mērķēto ultrasonogrāfiju diferenciāldiagnostikas nolūkos,
Noteikumu projekta 14., 15.punktā papildināti ģimenes ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ar mērķēto ultrasonogrāfiju diferenciāldiagnostikas nolūkos.
Plānots, ka sākot ar 2024. gada 1.oktobri tiks nodrošināta iespēja rezidentūras programmas internista, ģimenes ārsta, ķirurga un neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē ietvaros apgūt iepriekš minētās prasmes (Noteikumu projekta 204.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 651.punktu).
Noteikumu projekts paredz papildināt ģimenes ārsta, ķirurga un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus, tur ietverot mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanu diferenciāldiagnostikas nolūkos. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija 25.03.2021. vēstulē ir paudusi atbalstu ultrasonogrāfijas kā skrīninga metodes iekļaušanai ģimenes ārsta rezidentūras programmā. Ģimenes ārsts ultrasonogrāfiju veiktu tikai kā papildus izmeklējumu pie neskaidras diferenciāldiagnozes. Zināšanas un prasmes ultrasonogrāfijā atvieglotu ikdienas darbu ģimenes ārstam, mazāk noslogotu slimnīcu speciālistus un pacientiem uzlabotu pieejamību kvalitatīvam veselības aprūpes pakalpojumam. Ģimenes ārsts varētu precīzāk noteikt diagnozi un nekavējoties uzsākt piemērotāko ārstēšanu. Būtu iespējama precīzāka slimību diferenciāldiagnostika (nierakmeņi, žultsakmeņi, atlieku urīns ar vai bez sastrēguma nierēs, u.t.t.). Skrīniga rezultātā, konstatējot komplicētus saslimšanas gadījumus, pacients tiktu ātrāk nosūtīts pie nepieciešamā speciālista - radiologa, ķirurga, endokrinologa u.c. Iespēja savlaicīgi diagnosticēt pacienta slimības samazinātu komplikāciju rašanās riskus un iespējamo mirstību. Rīgas Stradiņa universitāte jau šobrīd veiksmīgi organizē mācību kursu sertificētiem ģimenes ārstiem mērķētas ultrosonogrāfijas veikšanā. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija 25.03.2021. vēstulē Nr.3 norāda, ka izvēlei apgūt skrīninga ultrasonogrāfijas metodi jāatstāj paša rezidenta/ jaunā speciālista ieskatos, kā izvēles kursu. Latvijas Lielo slimnīcu asociācija 06.05.2021. vēstulē Nr.02-06-120/2021 ir paudusi atbalstu mērķētas ultrasonogrāfijas metodes padziļinātas apgūšanas ieviešanai rezidentūras programmās un tikai atsevišķās specialitātēs (piemēram, anesteziologs reanimatologs, intensīvās terapijas un uzņemšanas struktūrvienību ārsti, neonatologi) un šis process būtu jāvirza uz atsevišķu prioritāro nozaru izvēli.
Latvijas Radiologu asociācijas 29.03.2021. vēstulē Nr. 1/03/2021 ir pausts Latvijas Radiologu asociācijas un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas viedoklis, ka mērķēta ultrasonogrāfija, kas fokusēta uz šauru neatliekamu problēmu risinājumu, ir attīstāma. Katrai specialitātei mērķēta ultrasonogrāfija ir veidojama ar savu saturu. Sertificēti ģimenes ārsti (vispārējās aprūpes ārsti), ķirurgi un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, kuri rezidentūras programmas ietvaros nav apguvuši teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā un, kuri vēlas apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā to varēs pagūt profesionālā tālākizglītības programmā (Noteikumu projekta 204.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 653.punktu).
Saskaņā ar iepriekš minēto:
Noteikumu projekta 6., 7. punktā papildināti internista profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ar gastrointestinālo endoskopiju diferenciāldiagnostikas nolūkos,
Noteikumu projekta 17., 18., 81. un 82. punktā papildināti ķirurga un neatliekamās palīdzības ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ar gastrointestinālo endoskopiju diferenciāldiagnostikas nolūkos, mērķēto ultrasonogrāfiju diferenciāldiagnostikas nolūkos,
Noteikumu projekta 14., 15.punktā papildināti ģimenes ārsta profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi ar mērķēto ultrasonogrāfiju diferenciāldiagnostikas nolūkos.
Plānots, ka sākot ar 2024. gada 1.oktobri tiks nodrošināta iespēja rezidentūras programmas internista, ģimenes ārsta, ķirurga un neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē ietvaros apgūt iepriekš minētās prasmes (Noteikumu projekta 204.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 651.punktu).
Problēmas apraksts
5.Veselības ministrija ir saņēmusi ārstniecības personu profesionālo organizāciju priekšlikumus grozījumiem Noteikumos Nr.268:
5.1.Saskaņā ar Latvijas Arodslimību ārstu biedrības iesniegto ierosinājumu tiek samazināts rezidentūras ilgums arodveselības un arodslimību ārsta specialitātē par vienu gadu – no pieciem gadiem uz četriem gadiem, tādējādi veicinot straujāku paaudžu nomaiņu un jauno speciālistu ienākšanu darba tirgū. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitāte apliecina, ka četru gadu laikā var nodrošināt rezidentūras programmas izpildi, adekvātu studiju kvalitāti un atbilstību prasībām (zināšanas, prasmes, kompetences) [1]. Rezidentūras ilgums četri gadi atbilst Direktīvas 2005/36/EK, kā arī Eiropas Medicīnas speciālistu savienības (UEMS) rekomendācijai.
5.2. Atbilstoši Latvijas Neirofiziologu biedrības paustajam ierosinājumam, lai piesaistītu neirofiziologa specialitātei ārstus, kuriem interesē instrumentālās metodes, ir nepieciešams noteikt neirofiziologa specialitāti kā ārsta profesijas pamatspecialitāti.
5.3. Neonatologs ir pediatra apakšspecialitāte, kuru var apgūt ārsti ar pediatra sertifikātu. Šobrīd ir 85 sertificēti neonatologi, no tiem uzrāda pamata darba vietu neonotaloga specialitātē 47 personas. Darbspējas vecumā ir 55% no sertificēto neonatologu skaita. Plānotās rezidentūras vietas regulāri netiek aizpildītas vai tiek aizpildītas daļēji. Līdz ar to nenotiek paaudžu nomaiņa.
5.4. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (07.10.2020.vēstule Nr. VADDA-2020/27) un Rīgas Stradiņa universitātes (12.10.2020. vēstule Nr. 60-6/400/2020) priekšlikums ir noteikt, ka papildspecialitāti eksperts var iegūt arī zobārsts. Šo priekšlikumu atbalsta Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Labklājības ministrija.
5.5. Latvijas Andrologu biedrības (12.05.2023. vēstule) priekšlikums noteikt, ka androloga papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti.
5.6. Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) 30.11.2021. vēstuli Nr. 02-06-280/2021 priekšlikumu Noteikumos Nr.268 skaidri definēt, ka bērnu mikroķirurģija ir neatņemama bērnu ķirurga kompetence. BKUS jau šobrīd sniedz pakalpojumus bērnu mikroķirurģijas nozarē un apkalpo pacientus ar iedzimtām augšējās ekstremitātes deformācijām, veic mikrovaskulāru lēveru, t.sk. apasiņotu kaulu transplantāciju un pārējos gadījumos, papildinot un/vai nobeidzot līdz galīgam atrisinājumam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pakalpojumus, vai arī, primāri uzņemot pacientu ar smagiem rokas un ekstremitāšu ievainojumiem (catastrophic hand, amputācijas, traumatiski vai paredzami audu defekti, kompromitēta asinsrite traumu gadījumos), politrauma, apdegumi un to sekas, vaļēji garo stobra kaulu lūzumi, kur nepieciešamas vai paredzamas komplicētas audu pārstādīšanas. Speciālistiem, kas strādā ar bērnu kontingentu nepieciešama izglītība bērnu ķirurģijā.
[1] Latvijas Arodslimību ārstu biedrības 31.03.2023. vēstule "Par arodveselības un arodslimību ārstu specialitātes apguves īstenošanu" un Rīgas Stradiņa universitātes 14.04.2023. vēstule Nr.3-DPAD-6/186/2023 "Par studiju ilguma izvērtēšanu".
5.1.Saskaņā ar Latvijas Arodslimību ārstu biedrības iesniegto ierosinājumu tiek samazināts rezidentūras ilgums arodveselības un arodslimību ārsta specialitātē par vienu gadu – no pieciem gadiem uz četriem gadiem, tādējādi veicinot straujāku paaudžu nomaiņu un jauno speciālistu ienākšanu darba tirgū. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitāte apliecina, ka četru gadu laikā var nodrošināt rezidentūras programmas izpildi, adekvātu studiju kvalitāti un atbilstību prasībām (zināšanas, prasmes, kompetences) [1]. Rezidentūras ilgums četri gadi atbilst Direktīvas 2005/36/EK, kā arī Eiropas Medicīnas speciālistu savienības (UEMS) rekomendācijai.
5.2. Atbilstoši Latvijas Neirofiziologu biedrības paustajam ierosinājumam, lai piesaistītu neirofiziologa specialitātei ārstus, kuriem interesē instrumentālās metodes, ir nepieciešams noteikt neirofiziologa specialitāti kā ārsta profesijas pamatspecialitāti.
5.3. Neonatologs ir pediatra apakšspecialitāte, kuru var apgūt ārsti ar pediatra sertifikātu. Šobrīd ir 85 sertificēti neonatologi, no tiem uzrāda pamata darba vietu neonotaloga specialitātē 47 personas. Darbspējas vecumā ir 55% no sertificēto neonatologu skaita. Plānotās rezidentūras vietas regulāri netiek aizpildītas vai tiek aizpildītas daļēji. Līdz ar to nenotiek paaudžu nomaiņa.
5.4. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (07.10.2020.vēstule Nr. VADDA-2020/27) un Rīgas Stradiņa universitātes (12.10.2020. vēstule Nr. 60-6/400/2020) priekšlikums ir noteikt, ka papildspecialitāti eksperts var iegūt arī zobārsts. Šo priekšlikumu atbalsta Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Labklājības ministrija.
5.5. Latvijas Andrologu biedrības (12.05.2023. vēstule) priekšlikums noteikt, ka androloga papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti.
5.6. Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) 30.11.2021. vēstuli Nr. 02-06-280/2021 priekšlikumu Noteikumos Nr.268 skaidri definēt, ka bērnu mikroķirurģija ir neatņemama bērnu ķirurga kompetence. BKUS jau šobrīd sniedz pakalpojumus bērnu mikroķirurģijas nozarē un apkalpo pacientus ar iedzimtām augšējās ekstremitātes deformācijām, veic mikrovaskulāru lēveru, t.sk. apasiņotu kaulu transplantāciju un pārējos gadījumos, papildinot un/vai nobeidzot līdz galīgam atrisinājumam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pakalpojumus, vai arī, primāri uzņemot pacientu ar smagiem rokas un ekstremitāšu ievainojumiem (catastrophic hand, amputācijas, traumatiski vai paredzami audu defekti, kompromitēta asinsrite traumu gadījumos), politrauma, apdegumi un to sekas, vaļēji garo stobra kaulu lūzumi, kur nepieciešamas vai paredzamas komplicētas audu pārstādīšanas. Speciālistiem, kas strādā ar bērnu kontingentu nepieciešama izglītība bērnu ķirurģijā.
[1] Latvijas Arodslimību ārstu biedrības 31.03.2023. vēstule "Par arodveselības un arodslimību ārstu specialitātes apguves īstenošanu" un Rīgas Stradiņa universitātes 14.04.2023. vēstule Nr.3-DPAD-6/186/2023 "Par studiju ilguma izvērtēšanu".
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ietvertās izmaiņas atbilstoši saņemtajiem ārstniecības personu profesionālo organizāciju ierosinājumiem:
1. Noteikumu projekta 91.punkts paredz samazināt rezidentūras ilgumu arodveselības un arodslimību ārsta specialitātē no 5 uz 4 gadiem, nodrošinot arodveselības un arodslimību ārsta specialitātei nepieciešamo kompetenču apguvi. Tas sekmētu ātrāku speciālistu nokļūšanu darba tirgū. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība ir izvērtējusi arodveselības un arodslimību ārsta specialitātes mācību programmu un secināja, ka četros apguves gados programmu var īstenot, nezaudējot specialitātes apguves kvalitāti. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedra ir sagatavojušas jaunu rezidentu apmācības programmu, kurā ir paredzēta 4 gadu rezidentūra un nevis 5 gadu kā pašlaik.
2. Noteikumu projekta 62. punkts nosaka, ka neirofiziologs ir ārsta pamatspecialitāte, nodrošinot Direktīvas 2005/36/EK V pielikumā noteikto minimālo apmācību ilgumu četri gadi. Vienlaikus tiek noteikts, ka rezidenti, kuri ir uzsākuši neirofiziologa apakšspecialitātes apguvi to pabeidz atbilstoši tam normatīvajam regulējumam, kāds bija spēkā uzsākot rezidentūras studijas neirofizologa apakšspecialitātē. Iespēja ārstiem apgūt ārsta pamatspecialitāti "Neirofiziologs" tiks nodrošināta no 2024.gada 1.oktobra (Noteikumu projekta 204 punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 655.punktu).
3. Turpmāk neonatologa specialitātes apguvi varēs uzsākt arī ārsti bez iepriekš iegūtas pediatra kvalifikācijas, pamatspecialitātes (Noteikumu projekta 34. punkts), pirmajā, otrajā un trešajā studiju gadā apgūstot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pediatra specialitātē. Pēc sekmīgas rezidentūras programmas apguves tiks iegūta gan pediatra, gan neonatologa profesionālā kvalifikācija (Noteikumu projekta 204. punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 654.punktu). Ar šādu mehānismu tiek plānots neonatologa specialitātē piesaistīt jaunus speciālistus.
4. Noteikumu projekta 116.punktā ir ietverts Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikums, ka papildspecialitāti eksperts var iegūt arī zobārsts.
5. Atbilstoši Latvijas Andrologu biedrības priekšlikumam ir precizēts Noteikumu Nr. 268 404.punkts, nosakot, ka androloga papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti (Noteikumu projekta 139.punkts).
6. Ir papildināts Noteikumu Nr.268 133.4 apakšpunkts ar ierakstu, ka ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīnikā arī bērnu mikroķirurģijā (Noteikumu projekta 25.punkts).
1. Noteikumu projekta 91.punkts paredz samazināt rezidentūras ilgumu arodveselības un arodslimību ārsta specialitātē no 5 uz 4 gadiem, nodrošinot arodveselības un arodslimību ārsta specialitātei nepieciešamo kompetenču apguvi. Tas sekmētu ātrāku speciālistu nokļūšanu darba tirgū. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība ir izvērtējusi arodveselības un arodslimību ārsta specialitātes mācību programmu un secināja, ka četros apguves gados programmu var īstenot, nezaudējot specialitātes apguves kvalitāti. Latvijas Arodslimību ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedra ir sagatavojušas jaunu rezidentu apmācības programmu, kurā ir paredzēta 4 gadu rezidentūra un nevis 5 gadu kā pašlaik.
2. Noteikumu projekta 62. punkts nosaka, ka neirofiziologs ir ārsta pamatspecialitāte, nodrošinot Direktīvas 2005/36/EK V pielikumā noteikto minimālo apmācību ilgumu četri gadi. Vienlaikus tiek noteikts, ka rezidenti, kuri ir uzsākuši neirofiziologa apakšspecialitātes apguvi to pabeidz atbilstoši tam normatīvajam regulējumam, kāds bija spēkā uzsākot rezidentūras studijas neirofizologa apakšspecialitātē. Iespēja ārstiem apgūt ārsta pamatspecialitāti "Neirofiziologs" tiks nodrošināta no 2024.gada 1.oktobra (Noteikumu projekta 204 punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 655.punktu).
3. Turpmāk neonatologa specialitātes apguvi varēs uzsākt arī ārsti bez iepriekš iegūtas pediatra kvalifikācijas, pamatspecialitātes (Noteikumu projekta 34. punkts), pirmajā, otrajā un trešajā studiju gadā apgūstot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pediatra specialitātē. Pēc sekmīgas rezidentūras programmas apguves tiks iegūta gan pediatra, gan neonatologa profesionālā kvalifikācija (Noteikumu projekta 204. punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 654.punktu). Ar šādu mehānismu tiek plānots neonatologa specialitātē piesaistīt jaunus speciālistus.
4. Noteikumu projekta 116.punktā ir ietverts Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikums, ka papildspecialitāti eksperts var iegūt arī zobārsts.
5. Atbilstoši Latvijas Andrologu biedrības priekšlikumam ir precizēts Noteikumu Nr. 268 404.punkts, nosakot, ka androloga papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti (Noteikumu projekta 139.punkts).
6. Ir papildināts Noteikumu Nr.268 133.4 apakšpunkts ar ierakstu, ka ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīnikā arī bērnu mikroķirurģijā (Noteikumu projekta 25.punkts).
Problēmas apraksts
6.Saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.panta otrajā daļā noteikto - patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā māsas profesijas specialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas izglītības dokumentu par attiecīgās specialitātes apguvi. Līdz ar to māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā un tās specialitātēs ir tikai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētas māsas (sertifikācija vairs netiek piemērota). Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.268 4., 5. un 5.1 punktus.
Atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumam un likumprojektā “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA-231) ietvertajām tiesību normām tiek precizēta Ārstniecības likuma 33.panta 2.1 daļa, atceļot prasību par vismaz piecu gadu darba stāžu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ārstam, kurš veic rezidentu apmācību ārstniecības iestādē. Līdz ar to ir nepieciešami precizējumi Noteikumu Nr.268 11., 12. un 13.punktā.
Saskaņā ar Veselības ministrijas Informatīvais ziņojuma par izmaiņām slimnīcu tīklā (23-TA-1886) VI nodaļas 4.punktu - noteikt pēdējo gadu rezidentu lomu un kompetenci veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.
Atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumam un likumprojektā “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA-231) ietvertajām tiesību normām tiek precizēta Ārstniecības likuma 33.panta 2.1 daļa, atceļot prasību par vismaz piecu gadu darba stāžu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ārstam, kurš veic rezidentu apmācību ārstniecības iestādē. Līdz ar to ir nepieciešami precizējumi Noteikumu Nr.268 11., 12. un 13.punktā.
Saskaņā ar Veselības ministrijas Informatīvais ziņojuma par izmaiņām slimnīcu tīklā (23-TA-1886) VI nodaļas 4.punktu - noteikt pēdējo gadu rezidentu lomu un kompetenci veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.
Risinājuma apraksts
Lai Noteikumu Nr.268 4., 5. un 5.1 punkti atbilstu Ārstniecības likuma 26.panta otrajā daļā noteiktajam, Noteikumu projekta 2. punkts paredz tos precizēt. Tiek noteikts, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā medicīnas asistents profesionālo darbību veic ārstniecības personu reģistrā reģistrētas māsas (vispārējās aprūpes māsas) uzraudzībā.
Noteikumu Nr.268 11., 12. un 13. punktā ir ietvertas tiesību normas, kas paskaidro Ārstniecības likuma 33.panta 2.1 daļā ietvertās normas īstenošanu. Ņemot vērā, ka likumprojektā “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA-231) tiek precizēta Ārstniecības likuma 33.panta 2.1 daļa ir nepieciešams precizēt, proti, svītrot Noteikumu Nr. 268 11., 12. un 13. punktā minēto prasību par vismaz piecu gadu darba stāžu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ārstam, kurš veic rezidentu apmācību (uzrauga vai vada rezidenta darbu rezidentūras programmas ietvaros) ārstniecības iestādē (Noteikumu projekta 3.punkts). Noteikumu projekta 3.punktā ietvertās izmaiņas Noteikumu 11., 12. un 13.punktā stājas spēkā vienlaikus ar likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA-231) spēkā stāšanos.
Noteikumu projekta 4.punkts nosaka pēdējo gadu rezidentu (t.i.rezidents, kurš apgūst pamatspecialitāti sākot ar trešo studiju gadu un rezidents, kurš apgūst apakšspecialitāti vai papildspecialitāti) lomu un kompetenci veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Rezidentūras programmas pēdējo gadu rezidentam var būt patstāvīgā darba apjoms specialitātē (kompetence veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā), proti, patstāvīgi var veikt rezidentūras programmā apgūtās un novērtētās kompetences, ko apliecina augstskola.
Noteikumu Nr.268 11., 12. un 13. punktā ir ietvertas tiesību normas, kas paskaidro Ārstniecības likuma 33.panta 2.1 daļā ietvertās normas īstenošanu. Ņemot vērā, ka likumprojektā “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA-231) tiek precizēta Ārstniecības likuma 33.panta 2.1 daļa ir nepieciešams precizēt, proti, svītrot Noteikumu Nr. 268 11., 12. un 13. punktā minēto prasību par vismaz piecu gadu darba stāžu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ārstam, kurš veic rezidentu apmācību (uzrauga vai vada rezidenta darbu rezidentūras programmas ietvaros) ārstniecības iestādē (Noteikumu projekta 3.punkts). Noteikumu projekta 3.punktā ietvertās izmaiņas Noteikumu 11., 12. un 13.punktā stājas spēkā vienlaikus ar likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (22-TA-231) spēkā stāšanos.
Noteikumu projekta 4.punkts nosaka pēdējo gadu rezidentu (t.i.rezidents, kurš apgūst pamatspecialitāti sākot ar trešo studiju gadu un rezidents, kurš apgūst apakšspecialitāti vai papildspecialitāti) lomu un kompetenci veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Rezidentūras programmas pēdējo gadu rezidentam var būt patstāvīgā darba apjoms specialitātē (kompetence veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā), proti, patstāvīgi var veikt rezidentūras programmā apgūtās un novērtētās kompetences, ko apliecina augstskola.
Problēmas apraksts
7. Izdienas pensiju piešķir atsevišķās profesijās vai amatos strādājošajiem (t.sk. Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā strādājošiem ārsta palīgiem). Šo pensiju var saņemt, ja amatā vai profesijā ir nostrādāts likumdošanā noteiktais laiks, sasniegts noteikts vecums, un turpmākais darbs vairs nav amatā vai profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Turklāt, lai veicinātu mūžiglītības iespējas, neatliekamās medicīnas ārsta palīgi, kuri ir devušies izdienas pensijā, varētu apgūt jaunas prasmes un ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences, nepieciešams noteikt elastīgāku, vienkāršāku iespēju ārsta palīgiem ar jau apgūtu ārsta palīga profesijas pamatspecialitāti apgūt otru ārsta palīga profesijas pamatspecialitāti. Pašreizējā situācijā, lai neatliekamās medicīnas ārsta palīgs varētu apgūt ambulatorā dienesta ārsta palīga teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ir jāmācās profesionālajā pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ne mazāk kā četri mēneši (vismaz 600 stundas). Izvērtējot neatliekamās medicīnas ārsta palīga un ambulatorā dienesta ārsta palīga izglītības programmas secināms, ka daļu no neatliekamās medicīnas ārsta palīga izglītības programmas satura iespējams pielīdzināt ambulatorā dienesta ārsta palīga izglītības saturam un līdz ar to samazinot mācību ilgumu neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem, kuri vēlas apgūt ambulatorā dienesta ārsta palīga teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Lai neatliekamās palīdzības ārsta palīgiem, kuri ir izdienas pensijā, saīsinātu profesionālās pilnveides programmā (ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences apguvei) apgūstamo stundu skaitu, tam ir jābūt noteiktam normatīvajā regulējumā.
Noteikumu Nr.268 564.punktā ietvertais formulējums par izglītības dokumentu, kas apliecina ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences apguvi neatbilst Profesionālās izglītības likumā noteiktajam par valsts atzītu profesionālās pilnveides izglītību apliecinošu dokumentu. Proti, atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 6.panta trešās daļas 1.punktam un 12.daļai tā ir apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi.
Noteikumu Nr.268 564.punktā ietvertais formulējums par izglītības dokumentu, kas apliecina ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences apguvi neatbilst Profesionālās izglītības likumā noteiktajam par valsts atzītu profesionālās pilnveides izglītību apliecinošu dokumentu. Proti, atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 6.panta trešās daļas 1.punktam un 12.daļai tā ir apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 184.punkts paredz papildināt Noteikumu Nr.268 567.punktu, nosakot, ka neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem, kuri ir izdienas pensijā, mācību ilgums profesionālajā pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ar iepriekš iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju ir ne mazāk kā 160 stundas, ietverot, piemēram, darba organizācija ambulatorā dienesta ārsta palīga praksē, pacienta aprūpe mājās, sabiedrības veselība un profilakse. Ņemot vērā, ka medicīnas koledžām ir nepieciešams laiks attiecīgas profesionālās pilnveides programmas precizēšanai, tad Noteikumu projekta 204. punkts, kas paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 656.punktu, nosaka, ka ilgumu profesionālās pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē personām ar iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju stājas spēkā 2024.gada 1.septembrī.
2. Redakcionāli tiek precizēts Noteikumu Nr.268 564.punkts (Noteikumu projekta 183.punkts), lai nepārprotami noteiktu, ka ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences apguvi apliecina apliecība par profesionālās pilnveides izglītības programmas ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetencē apguvi. Iepriekš minētai Noteikuma projekta punkts tiek papildināts ar profesijas profesionālās kvalifikācijas līmeni un aizstāts vārds "kompetence" ar vārdiem "profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi.
2. Redakcionāli tiek precizēts Noteikumu Nr.268 564.punkts (Noteikumu projekta 183.punkts), lai nepārprotami noteiktu, ka ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetences apguvi apliecina apliecība par profesionālās pilnveides izglītības programmas ambulatorā dienesta ārsta palīga kompetencē apguvi. Iepriekš minētai Noteikuma projekta punkts tiek papildināts ar profesijas profesionālās kvalifikācijas līmeni un aizstāts vārds "kompetence" ar vārdiem "profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi.
Problēmas apraksts
8. Profesijai “Vecmāte” bija divi profesijas standarti: vecmātes profesijas standarts (koledžas studiju programmai), kurš apstiprināts 2004. gada 17. septembrī, un galvenās vecmātes profesijas standarts (profesionālā bakalaura studiju programmai, kas apstiprināts 2008. gada 22. oktobrī). Aktualizējot iepriekš minēto profesijas standartus tika pieņemts lēmums, ka vecmātes profesijā ir nepieciešams viens profesijas standarts, kas ietvertu visus vecmātes profesijai būtiskos profesionālās darbības pienākumus un pamatuzdevumus, saskaņojot tos ar vecmātes profesionālajām kompetencēm, tostarp apgūstamajām prasmēm un zināšanām, kas nodrošinātu veselības nozares un darba tirgus prasībām atbilstoša speciālista sagatavošanu, kā arī ievērojot Direktīvā 2005/36/EK[1] noteiktās prasības. Turklāt Pasaules Veselības Organizācija un Starptautiskā vecmāšu konfederācija (ICM) 2019. gadā publicēja darbības stratēģiju vecmāšu darba spēka uzlabošanai “Strengthening Quality Midwifery Education“, kurā definēja, kā noteicošo drošai mātes un bērna veselības aprūpei, vecmātes izglītību atbilstoši vecmātes izglītības ICM prasībām[2]. Līdz ar to profesijas standarta “Galvenā vecmāte” nosaukumā tika aizstāti vārdi “Galvenā vecmāte” ar vārdu “Vecmāte”, vienlaikus veicot profesijas standarta saturisku aktualizāciju. Profesijas standarts “Vecmāte” (6PKL) ir saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2023. gada 7. jūnija sēdē, protokols Nr. 3 un publicēts Valsts izglītības satura centra tīmekļa vietnē (https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-256.pdf). Vecmātes profesija ir apgūstama profesionālā bakalaura studiju programmā (šobrīd šādu programmu īsteno Rīgas Stradiņa universitāte). Noteikumos Nr.268 ir nepieciešams noteikt periodu līdz kuram vecmātes profesija vēl ir apgūstama koledžas izglītības programmā.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu; 40., 41., 42.pants, V. pielikuma 5.daļas 5.5.1. apakšpunkts.
Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32005L0036
[2] PVO, ICM, UNICEF, UNFPA, 2019. Strengthening Quality Midwifery Education Pieejams: file:///C:/Users/User/AppData/Local/Temp/9789241515849-eng.pdf; ICM, 2021. ICM GLOBAL STANDARDS FOR MIDWIFERY EDUCATION (REVISED 2021) Pieejams: https://www.internationalmidwives.org/assets/files/general-files/2021/09/global-standards-for-midwifery-education_2021_en.pdf
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu; 40., 41., 42.pants, V. pielikuma 5.daļas 5.5.1. apakšpunkts.
Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32005L0036
[2] PVO, ICM, UNICEF, UNFPA, 2019. Strengthening Quality Midwifery Education Pieejams: file:///C:/Users/User/AppData/Local/Temp/9789241515849-eng.pdf; ICM, 2021. ICM GLOBAL STANDARDS FOR MIDWIFERY EDUCATION (REVISED 2021) Pieejams: https://www.internationalmidwives.org/assets/files/general-files/2021/09/global-standards-for-midwifery-education_2021_en.pdf
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 204.punkts paredz papildināt Noteikumus Nr.268 ar 657.punktu, ka uzņemšana pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā “Vecmāte” sākot ar 2024.gada 1.janvāri netiek organizēta. Studējošie, kuri imatrikulēti pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā ''Vecmāte'' līdz 2023. gada 31. decembrim, izglītības programmas apguvi beidz atbilstoši tam izglītības programmas ilgumam un saturam kāds atbilst pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmai “Vecmāte”. Ņemot vērā, ka mācību ilgums koledžā ir trīs gadi, 2025./2026.mācību gadā vecmātes kvalifikāciju iegūs tie studējošie, kas uzsāka mācības 2023./2024.mācību gadā. Studējošiem, kas līdz 2023.gada 31.decembrim uzsāka mācības koledžas studiju programmā, pēc programmas absolvēšanas tiks reģistrēti ārstniecības personu reģistrā un piešķirtas tiesības praktizēt vecmātes profesijā, kā arī pretendēt uz sertifikāta saņemšanu vecmātes specialitātē. Vienlaikus jāatzīmē, ka koledžas programmā “Vecmāte” studējošie, saņemot no koledžas akadēmisko izziņu, mācību laikā var pāriet uz profesionālo bakalaura studiju programmu, kurā tiek iegūta vecmātes profesionālā kvalifikācija.
Problēmas apraksts
9. No 2022.gada 11.oktobra[1] Latvijā ir ieviesti trīs augstākās izglītības cikli iepriekš minēto izglītības līmeņu vietā, kā rezultātā pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas pašlaik ir īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas[2], kurās iespējams saņemt 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju[3], bet otrā līmeņa profesionālās studiju programmas ir vai nu pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 6.līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās iegūst 7.līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Kā arī ņemot vērā, ka veselības aprūpes jomas ārstniecības personu profesionālos kvalifikāciju līmeņus varēja identificēt pēc attiecīgā profesijas standartā norādītā profesionālās kvalifikācijas līmeņa vai studiju programmas koda atbilstības Latvijas izglītības klasifikācijai, tad šobrīd ir nepieciešams veikt tehniskus precizējumus Noteikumos Nr.268, lai nodrošinātu atbilstību izglītības jomas normatīvajam regulējumam.
[1] Likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, pieņemti 15.09.2022., stājas spēkā 11.10.2022.
[2] Attiecībā par izglītības cikliem skat. Augstskolu likuma 57.panta pirmo un trešā daļa
[3] Attiecībā par profesionālās kvalifikācijas līmeņiem skat. Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 10.-10.1punktu, 11.-11.1punktu, 5.pantu
[1] Likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, pieņemti 15.09.2022., stājas spēkā 11.10.2022.
[2] Attiecībā par izglītības cikliem skat. Augstskolu likuma 57.panta pirmo un trešā daļa
[3] Attiecībā par profesionālās kvalifikācijas līmeņiem skat. Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 10.-10.1punktu, 11.-11.1punktu, 5.pantu
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu korelāciju Profesionālās izglītības likumā noteikto ar Noteikumos Nr.268 lietotajiem izglītības līmeņiem un ieviestu Profesionālās izglītības likumā lietotos profesionālās kvalifikācijas līmeņus, ievērojot Latvijas izglītības klasifikāciju[1], visām ārstniecības personu profesijām un specialitātēm tiek noteikti profesionālās kvalifikācijas līmeņi. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ir Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu [3]. Noteikumu projektā ietvertie profesionālās kvalifikācijas līmeņi ir noteikti atbilstoši attīecīgās profesijas profesijas standartā noteiktajam vai izglītības programmas koda atbilstībai Latvijas izglītības klasifikācijai. Piemēram, studiju programmas ārsta kvalifikācijas pamatspecialitātē vai ārsta kvalifikācijas papildspecialitātē un apakšspecialitātē ir klasificētas ar kodu “50” un tajā iegūstama kvalifikācija atbilst 8.līmeņa kvalifikācijai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā, kas atbilst trešā cikla profesionālajai augstākajai izglītībai. Vienlaikus Noteikumu Nr.268 tiek aizstāts vārds "kompetence" ar vārdiem "profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi". Katrai profesijai, specialitātei ir atbilstoši profesionālās darbības pamatuzdevumi un pienākumi, profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietver prasmes, attieksmes un kompetences. Profesijās tas ir noteikts profesijas standartā un ārstniecības personu profesiju specialitātēs to nosaka Noteikumi Nr.268. Iepriekš minēto atspoguļo Noteikumu projekta 1., 5., 8., 9., 10. 11. 12.13., 16., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 29., 30., 32., 33., 36., 38., 40., 42., 44., 47., 50., 52., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 61., 63., 64., 66., 68., 69., 70., ,72., 73., 74., 75., 77., 78., 79., 80., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 95., 97., 98., 100., 101., 103., 104., 106., 107., 109., 110., 112., 113., 114., 118., 119., 121., 122., 124., 125., 127., 128., 130., 131., 133., 134., 135., 136., 137., 141., 142., 144., 145., 147., 148., 150., 151., 153., 154., 156., 157., 160., 162., 164., 166., 168., 179., 180., 181., 182., 191., 192., punkts.
[1] Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 1. Un 2.punkts, 1.pielikuma 1.tabula
[2] Kas atbilst tāda paša līmeņa profesionālās kvalifikācijas līmenim, skat. Profesionālās izglītības likuma 5.pantu
[3] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 8.punkts
[1] Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 1. Un 2.punkts, 1.pielikuma 1.tabula
[2] Kas atbilst tāda paša līmeņa profesionālās kvalifikācijas līmenim, skat. Profesionālās izglītības likuma 5.pantu
[3] Profesionālās izglītības likuma 1.panta 8.punkts
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Par mikrokvalifikāciju ieviešanas iespējām augstākās izglītības iestāžu tālākizglītības piedāvājumā. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras Nacionālā koordinācijas punkta (Akadēmiskās informācijas centrs) mājaslapas lapā ir publicēts pētījuma ziņojums ”Mikrokvalifikācijas Latvijā” par mikrokvalifikāciju ieviešanas iespējām augstākās izglītības iestāžu tālākizglītības piedāvājumā (2021.). Autors: Dr. sc. admin. Anita Līce.
https://www.nki-latvija.lv/content/files/2021_Zinojums_MiKv_AL_1.pdf
Profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības pieejams: https://www.visc.gov.lv/lv/profesiju-standarti-un-profesionalas-kvalifikacijas-prasibas
https://www.nki-latvija.lv/content/files/2021_Zinojums_MiKv_AL_1.pdf
Profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības pieejams: https://www.visc.gov.lv/lv/profesiju-standarti-un-profesionalas-kvalifikacijas-prasibas
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Precizēt jautājumus par rezidenta apmācību saistīto izdevumu segšanu augstskolās un rezidenta darba samaksu specialitātēs, ko var apgūt profesionālā tālākizglītības programmā.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"
Pamatojums un apraksts
Lai kvalifikācijas ieguve ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs varētu tikt veikta profesionālās tālākizglītības programmā, ir nepieciešami grozījumi likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 10. panta pirmajā daļā. Noteikt, ka Latvijā pārņemtās Direktīvas 2005/36/EK prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas specialitātē tiktu attiecinātas arī uz profesionālās tālākizglītības programmām.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumi Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai"
Pamatojums un apraksts
Noteikt, ka Latvijā pārņemtās Direktīvas 2005/36/EK prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas specialitātē tiktu attiecinātas arī uz profesionālās tālākizglītības programmām.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Rīgas Stradiņa universitāte, Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” Noteikumu projekts ir pieejams publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/0077b8a6-be9a-40b7-8235-b9eee5d64660
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/0077b8a6-be9a-40b7-8235-b9eee5d64660
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek veidota elastīgāka ārsta apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu un zobārsta apakšspecialitāšu apguves veids, kas varētu veicināt specialitāšu apguvi. Līdz ar to nodrošinot iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpokjumu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta būtība un saturs paplašinās mācību iespējas un nostiprinās mūžizglītības dimensiju rezidentūrā, jo tiek piedāvāts elastīgāks, uz ārstu kā mācību guvēju vērsts izglītības veids. Ārsta pamatspecialitāti apguvis ārsts elastīgākā mācību sistēmā varēs apgūt ārsta profesijas apakšspecialitātes, papildspecialitātes zināšanas, prasmes vai kompetences.
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" pielikumā "Profesionālās darbības reglamentētajā profesijā uzsākšanas vai veikšanas prasību samērīguma novērtējums" ietvertie izvērtējuma aspektus noteikumu projekts neskar. Skaidrojam, ka noteikumu projekts neskar profesionālās darbības veicēju piekļuvi profesionālai darbībai reglamentētajā profesijā, jo netiek izvirzītas jaunas prasības. Noteikumu projekts neparedz izmaiņas reglamentētās profesijas ietvaros veicamajās profesionālajās darbībās, kā arī nemaina normatīvajos aktos izvirzītās prasības izglītībai (ārsta prrofesijas apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs un zobārsta profesijas apakšspecialitātēs tiek mainīta izglītības ieguves forma) un profesionālajai kvalifikācijai. Noteikumu projekts nemaina reglamentētās profesijas ietvaros veicamo uzdevumu sarežģītību un nepieciešamību to veikšanai iegūt noteiktu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, tostarp nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes apjomu, saturisko būtību un ilgumu. Noteikumu projekts nerada negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību.
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" pielikumā "Profesionālās darbības reglamentētajā profesijā uzsākšanas vai veikšanas prasību samērīguma novērtējums" ietvertie izvērtējuma aspektus noteikumu projekts neskar. Skaidrojam, ka noteikumu projekts neskar profesionālās darbības veicēju piekļuvi profesionālai darbībai reglamentētajā profesijā, jo netiek izvirzītas jaunas prasības. Noteikumu projekts neparedz izmaiņas reglamentētās profesijas ietvaros veicamajās profesionālajās darbībās, kā arī nemaina normatīvajos aktos izvirzītās prasības izglītībai (ārsta prrofesijas apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs un zobārsta profesijas apakšspecialitātēs tiek mainīta izglītības ieguves forma) un profesionālajai kvalifikācijai. Noteikumu projekts nemaina reglamentētās profesijas ietvaros veicamo uzdevumu sarežģītību un nepieciešamību to veikšanai iegūt noteiktu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, tostarp nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes apjomu, saturisko būtību un ilgumu. Noteikumu projekts nerada negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi