22-TA-3512: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu likuma “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (pieņemti Saeimā 16.06.2022.) nosacījumu piemērošanu attiecībā uz paternitātes pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas nosacījumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt, ka personai, kurai piešķir paternitātes pabalstu, to aprēķina atbilstoši likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteiktajam.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
likums “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (pieņemti Saeimā 16.06.2022.) stājās spēkā 01.08.2022.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.1 pantā noteiktajam paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma 10 darbadienām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - Aģentūra) informāciju par pabalsta pieprasītāja atvaļinājumu saņem no Valsts ieņēmumu dienesta, kuram darba devējs norāda attiecīgo dienu skaitu vai periodu, kurā darbinieks atradīsies atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu (atbilstoši Darba likuma 155.panta pirmajai daļai). Savukārt, ja paternitātes pabalstu pieprasa pašnodarbināta persona, paternitātes pabalstu Aģentūra piešķir un aprēķina par tām darbdienām, kuras persona būs norādījusi kā dienas, kurās tā negūst ienākumus bērna piedzimšanas dēļ. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumiem Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" paternitātes pabalstu visiem aprēķina par kalendāra dienām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu, ka personai, kurai ir piešķirts paternitātes pabalsts, pabalsts aprēķināms par darbdienām, ir jāveic atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi".
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt, ka paternitātes pabalstu Aģentūra aprēķinās par darbdienām, atbilstoši Darba likumā noteiktajam bērna tēva atvaļinājuma dienu skaitam un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteiktajai paternitātes pabalsta aprēķināšanas un saņemšanas kārtībai.
Spēkā esošais regulējums paredz iespēju darbiniekam strādāt dažādās darba formās, piemēram, summēto darba laiku vai nepilnu darba laiku, kā arī pašnodarbinātas personas gadījumā tiesiskais regulējums neprasa uzskaitīt darbdienas. Līdz ar to, nosakot paternitātes pabalsta aprēķinu par darbdienām, vērtējot katru individuālu gadījumu, veidotos nesamērīgs administratīvais slogs darba devējiem un pašnodarbinātām personām (citos sociālās apdrošināšanas pabalstu gadījumos pabalstu rēķina par kalendāra dienām).
Ņemot vērā minēto, Projekts paredz noteikt, ka paternitātes pabalsts tiek rēķināts par darbdienām pēc vienotas aprēķina metodes visiem, esošajā pabalsta aprēķina formulā iekļaujot koeficientu “1,46”.
Koeficients aprēķināts, attiecīgā gadā kopējo kalendāra dienu skaitu attiecinot pret darbdienu skaitu (proti, kalendāra dienu skaits, no kā atskaitītas sestdienas, svētdienas un valsts noteiktās svētku dienas). Tā ir vidējā vērtība piecu kalendāro gadu (2018. - 2022.gads) periodā. Piecu gadu periods noteikts, lai koeficienta aprēķinā ietilptu arī garais kalendārais gads. Šajā periodā minētā attiecība variē no “1,44” līdz “1,46”, bet piecos gados vidējā vērtība “1,455” noapaļota līdz divām zīmēm aiz komata, pieņemot, ka turpmāk būtiski nemainīsies valstī noteikto svētku dienu skaits. Līdzīga prakse tiek īstenota arī Lietuvā, kur paternitātes pabalstu aprēķina pēc viena principa visiem, pieņemot, ka gada ietvaros vienā mēnesī vidēji ir 30 kalendāra dienas un 21 darbdiena.
Tādējādi Projektā iekļautais risinājums palielinās paternitātes pabalsta apmēru visiem pēc vienota principa, nesamērīgi nepalielinot administratīvo slogu darba devējiem un pašnodarbinātām personām.
Spēkā esošais regulējums paredz iespēju darbiniekam strādāt dažādās darba formās, piemēram, summēto darba laiku vai nepilnu darba laiku, kā arī pašnodarbinātas personas gadījumā tiesiskais regulējums neprasa uzskaitīt darbdienas. Līdz ar to, nosakot paternitātes pabalsta aprēķinu par darbdienām, vērtējot katru individuālu gadījumu, veidotos nesamērīgs administratīvais slogs darba devējiem un pašnodarbinātām personām (citos sociālās apdrošināšanas pabalstu gadījumos pabalstu rēķina par kalendāra dienām).
Ņemot vērā minēto, Projekts paredz noteikt, ka paternitātes pabalsts tiek rēķināts par darbdienām pēc vienotas aprēķina metodes visiem, esošajā pabalsta aprēķina formulā iekļaujot koeficientu “1,46”.
Koeficients aprēķināts, attiecīgā gadā kopējo kalendāra dienu skaitu attiecinot pret darbdienu skaitu (proti, kalendāra dienu skaits, no kā atskaitītas sestdienas, svētdienas un valsts noteiktās svētku dienas). Tā ir vidējā vērtība piecu kalendāro gadu (2018. - 2022.gads) periodā. Piecu gadu periods noteikts, lai koeficienta aprēķinā ietilptu arī garais kalendārais gads. Šajā periodā minētā attiecība variē no “1,44” līdz “1,46”, bet piecos gados vidējā vērtība “1,455” noapaļota līdz divām zīmēm aiz komata, pieņemot, ka turpmāk būtiski nemainīsies valstī noteikto svētku dienu skaits. Līdzīga prakse tiek īstenota arī Lietuvā, kur paternitātes pabalstu aprēķina pēc viena principa visiem, pieņemot, ka gada ietvaros vienā mēnesī vidēji ir 30 kalendāra dienas un 21 darbdiena.
Tādējādi Projektā iekļautais risinājums palielinās paternitātes pabalsta apmēru visiem pēc vienota principa, nesamērīgi nepalielinot administratīvo slogu darba devējiem un pašnodarbinātām personām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 83.pantam iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. – 88.panta noteikumiem. Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka, lai nodrošinātu paternitātes pabalsta izmaksu jaunajā apmērā un par iepriekšējo mēnesi, aģentūrai ir nepieciešams veikt izmaiņas informācijas sistēmā (IS), kas vidēji prasa piecus mēnešus, Aģentūra par bērniem, kuri dzimuši no 2022. gada 1. augusta , paternitātes pabalstu līdz 2023. gada 31. martam piešķir un izmaksā tādā apmērā, kādu to noteica normatīvais regulējums, kas būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Savukārt ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. aprīlim veiks pabalsta pārrēķinu atbilstoši Projekta redakcijas 24. punktam un nodrošinās pabalsta starpības izmaksu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sociāli apdrošinātās personas, kurām ir tiesības uz paternitātes pabalstu.
Ietekmes apraksts
Personām būs labvēlīgāki paternitātes pabalsta aprēķina nosacījumi
Juridiskās personas
- Darba devēji
Ietekmes apraksts
Netiks palielināts administratīvais slogs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
968 406 471
0
974 938 585
0
1 036 816 461
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
968 406 471
0
974 938 585
0
1 036 816 461
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
968 406 471
0
974 938 585
2 178 185
1 036 816 461
2 293 451
2 410 412
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
968 406 471
0
974 938 585
2 178 185
1 036 816 461
2 293 451
2 410 412
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-2 178 185
0
-2 293 451
-2 410 412
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-2 178 185
0
-2 293 451
-2 410 412
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-2 178 185
-2 293 451
-2 410 412
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
-2 178 185
-2 293 451
-2 410 412
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
* ar Finanšu ministrijas rīkojumiem līdz 25.11.2022.; speciālā budžeta izdevumus veido speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumi, ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekta ieviešana ietekmē minētās apakšprogrammas izdevumus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.
Papildus nepieciešamais finansējums Ministru kabineta noteikumu projekta ieviešanai tiek prognozēts speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem paternitātes pabalstam 2023.gadā 2 178 185 euro, 2024.gadā 2 293 451 euro, 2025.gadā 2 410 412 euro apmērā.
Minētie izdevumi ir iekļauti speciālā budžeta bāzes izdevumos 2023., 2024. un 2025.gadam, kas apstiprināti Ministru kabineta 11.10.2022. sēdē (prot. Nr.52 3. § “Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam”” 1.punkts).
Papildus nepieciešamais finansējums Ministru kabineta noteikumu projekta ieviešanai tiek prognozēts speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem paternitātes pabalstam 2023.gadā 2 178 185 euro, 2024.gadā 2 293 451 euro, 2025.gadā 2 410 412 euro apmērā.
Minētie izdevumi ir iekļauti speciālā budžeta bāzes izdevumos 2023., 2024. un 2025.gadam, kas apstiprināti Ministru kabineta 11.10.2022. sēdē (prot. Nr.52 3. § “Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam”” 1.punkts).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums Ministru kabineta noteikumu projekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas speciālā budžeta bāzes izdevumu kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi