Anotācija

Pienākums dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem reģistrēt kaķi un mājas (istabas) sesku ir noteikts Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 19. punktā. Savukārt Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 6.¹ punktā ir noteikts jauns pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt izņēmumus, kad kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrāciju nav obligāta.

Atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 6.¹ punktā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam, noteikumos Nr. 359 jāpapildina norāde norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi sagatavoti, kā arī noteikumi jāpapildina ar 1.3. apakšpunktu, paredzot, ka noteikumi nosaka izņēmumus, kad kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrāciju nav obligāta.
Noteikumi Nr. 359 3.2. apakšpunktā jāuzskaita kaķu un mājas (istabas) sesku kategorijas, kas ir jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē datubāzē, lai nodrošinātu attiecīgajos normatīvajos aktos dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā noteikto prasību izpildi.
Obligāti jāapzīmē un jāreģistrē datubāzē kaķus un mājas (istabas) seskus, kas atbilst šādām kategorijām:
1) pirms kaķa un mājas (istabas) seska nodošanas dzīvnieku viesnīcā to apzīmē un reģistrē datubāzē atbilstoši noteikumiem par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām;
2) ja kaķis un mājas (istabas) sesks ir nonācis dzīvnieku patversmē un nav apzīmēts un reģistrēts datubāzē, apzīmēšanu un reģistrāciju nodrošina dzīvnieku patversme atbilstoši noteikumiem par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām. Ja kaķis vai mājas (istabas) sesks tiek atdots no patversmes jaunajam dzīvnieka īpašniekam, datubāzē veic dzīvnieka īpašnieka maiņu uz jaunā dzīvnieka īpašnieka vārda;
3) pirms kaķa un mājas (istabas) seska dalības izstādē vai citā publiskā pasākumā to apzīmē un reģistrē datubāzē, atbilstoši  noteikumiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos;
4) kaķus un mājas (istabas) seskus, kurus izmanto pavairošanai, apzīmē un reģistrē atbilstoši noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieka — suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska — pavairošanu, lai nodrošinātu to izsekojamību. Tas ir būtiski gan dzīvnieka izcelsmes izsekojamībai, gan dzīvnieka labturības uzraudzības un kontroles nodrošināšanai, piemēram uzraugot, vai dzīvnieka mazuļu metienu skaits vai mazuļu atsavināšanas vecums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām labturības prasībām. Savukārt noteikumu Nr. 359 3.² punktā tiks noteikts termiņš, kādā reģistrē pavairotu dzīvnieku.
Attiecībā uz kaķu un mājas (istabas) sesku, kurus izmanto pavairošanai, apzīmēšanu un reģistrāciju ir noteikts normas spēkā stāšanās datums - 2025. gada 1. janvāris, kas atbilst Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.² panta spēkā stāšanās datumam, kas nosaka prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku — suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku — pavairošanu;
5) kaķi un mājas (istabas) sesku, kas tiek atsavināts, apzīmē un reģistrē atbilstoši noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu;
6) kaķi un mājas (istabas) sesku, kas brīvi uzturas ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas, apzīmē un reģistrē atbilstoši noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību;
7) kaķis un mājas (istabas) sesks, ko ieved no citas valsts, pamatojoties uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, jau ir apzīmēts ar mikroshēmu un tā reģistrācija datubāzē jāveic 10 dienu laikā pēc ievešanas.
Noteiktajām kaķu un mājas (istabas) sesku kategorijām ir salīdzinoši lielāks risks noklīst un palikt bez tā īpašnieka vai turētāja aprūpes un tādējādi nokļūt dzīvnieku patversmē. Savukārt noklīdušam dzīvniekam, kas ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, atrast tā īpašnieku ir iespējams nolasot mikroshēmas numuru un izmantojot datubāzi iegūt dzīvnieka īpašnieka kontaktus un līdz ar to dzīvniekam pēc iespējas ātrāk nokļūt atpakaļ mājās. Tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu, kā arī uztur dzīvnieku patversmes, tad vienlaikus samazinoties  patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitam vai samazinoties dzīvnieka uzturēšanās laikam patversmē, arī samazināsies pašvaldību izdevumi.
Noteikumi Nr. 359 jāpapildina ar 3.³ punktu, nosakot, ka kaķa un mājas (istabas) seska, kas neatbilst šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajām kategorijām, apzīmēšana un reģistrācija datubāzē nav obligāta, bet tas var tikt apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, ja dzīvnieka īpašnieks to vēlas.
Saskaņā ar noteikumu projektu nav noteikts obligāts pienākums apzīmēt ar mikroshēmu un reģistrēt datubāzē kaķus un mājas (istabas) seskus, kas netiek pavairoti, netiek laisti ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, netiek nodoti viesnīcā, nepiedalās izstādēs vai citos publiskos pasākumos, kā arī bezsaimnieku ielu koloniju kaķi, kas tiek sterilizēti un apzīmēti nogriežot auss galu.

Noteikumu Nr. 359 8. punktā noteikts, kādu informāciju par mājas (istabas) dzīvnieku praktizējošs veterinārārsts reģistrē datubāzē.
Noteikumu Nr. 359 8.1.2. apakšpunkts paredz, ka praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē ziņas par mājas (istabas) dzīvnieka šķirni. Šobrīd praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē dzīvnieka šķirni pēc dzīvnieka īpašnieka norādījumiem. Savukārt dzīvnieka īpašnieki mēdz norādīt dzīvnieka šķirni bez to apliecinošiem dokumentiem, kaut arī būtībā šie dzīvnieki ir bezšķirnes. Lai praktizējošs veterinārārsts datubāzē nereģistrētu maldinošu informāciju, tad jānosaka prasība norādīt datubāzē dzīvnieka šķirni atbilstoši ciltsrakstos norādītajam.

Datubāzē pirmreizēji reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieku, tā izcelsme nav zināma un nav iespējams izsekot, kuram pavairotajam dzīvniekam ir dzimuši attiecīgie mazuļi. Tādējādi kontrolējošām institūcijām nav nodrošināta dzīvnieku izsekojamība, piemēram, lai kontrolētu, vai iegūto mazuļu metienu skaits nepārsniedz dzīvnieku labturības jomas normatīvajos aktos noteiktajam.

Noteikumu Nr. 359 8.1.2. apakšpunktā jānosaka, ka dzīvnieka šķirni norāda tikai tajā gadījumā, ja tā šķirni apliecina dokumenti (ciltsraksti), kas izsniegti  atbilstoši normatīvajiem aktiem dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā. Savukārt dzīvniekam, kam nav ciltsrakstu, norāda, ka dzīvnieks ir bezšķirnes un sniedz aprakstu par dzīvnieku, piemēram norāda tā krāsu un īpašas pazīmes.
Datubāzē pirmreizēji reģistrējot suņa, kaķa un mājas (istabas) seska mazuļus, par kuru māti datubāzē norādīts, ka tā tiek izmantota pavairošanai, norāda to mātes mikroshēmas numuru. Šāda prasība iekļauta noteikumu projektā, lai nodrošinātu mājas (istabas) dzīvnieku izsekojamību un līdz ar to atvieglotu dzīvnieku pavairotāju uzraudzību un kontroli. Savukārt reģistrējot jau pieaugušu mājas (istabas) dzīvnieku vai patversmēm reģistrējot dzīvnieku, tā izcelsme nav zināma un nav iespējams norādīt mātes mikroshēmas numuru. Tādēļ noteikumu projekts papildināts ar prasību pie reģistrācijas datubāzē norādīt mātes mikroshēmas numuru, ja iespējams. Šai prasībai noteikts spēkā stāšanās datums 2025. gada 1. janvāris, jo datubāzes funkciju pilnveidošanai nepieciešams attiecīgs laika periods.

Noteikumu Nr. 359 9. punktā ir noteikts, kā praktizējošam veterinārārstam jārīkojas, ja suns ir apzīmēts ar mikroshēmu, tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase, bet tas nav reģistrēts datubāzē, savukārt 10. punktā ir noteikts, kā praktizējošam veterinārārstam jārīkojas, ja suns ir apzīmēts ar mikroshēmu, bet tas nav reģistrēts datubāzē. Tā kā noteikumu projekts ir papildināts ar kārtību kādā reģistrē arī kaķi un mājas (istabas) sesku, tad nepieciešams precizēt arī noteikumu Nr. 359 9. un 10. punktu, nosakot kā šajos gadījumos rīkoties arī attiecībā uz kaķi un mājas (istabas) sesku.

Noteikumu Nr. 359 9. un 10. punkts jāpapildina, nosakot kā rīkoties, ja kaķis un mājas (istabas) sesks ir apzīmēts ar mikroshēmu, tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase, bet tas nav reģistrēts datubāzē, un kā rīkoties, ja kaķis un mājas (istabas) sesks ir apzīmēts ar mikroshēmu, bet tas nav reģistrēts datubāzē.

Suņa, kaķa un mājas (istabas) seska, kas ir nonācis dzīvnieku patversmē un nav apzīmēts un reģistrēts datubāzē, apzīmēšana un reģistrācija ir jānodrošina dzīvnieku patversmei atbilstoši noteikumiem par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām. Izdevumus par dzīvnieka apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē sedz dzīvnieku patversme par saviem līdzekļiem vai arī patversmēm, kam ir līgums ar pašvaldību par klaiņojošo dzīvnieku uzturēšanu un aprūpi, izdevumus sedz attiecīgā pašvaldība. Savukārt, lai samazinātu dzīvnieku patversmēm izdevumus, kas saistīti ar suņa, kaķa un mājas (istabas) seska apzīmēšanu un reģistrāciju, un nodrošinātu visu no dzīvnieku patversmēm atsavināto suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšanu un reģistrāciju, nepieciešams noteikt, ka dzīvnieku patversmei, suņa, kaķa un mājas (istabas) seska reģistrācija datubāzē ir bez maksas.
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 880 “Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis” reģistrācijas maksu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē nepiemēro par dzīvnieku patversmes suni. Tā kā noteikumu projekts nosaka arī patversmes kaķu un sesku obligātu reģistrāciju, tad attiecīgi atbrīvojums no  reģistrācijas maksas datubāzē jānosaka arī par kaķi un mājas (istabas) sesku.  

Papildināt noteikumus Nr. 359 ar 15.2. apakšpunktu, kas nosaka, ka par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska reģistrāciju datubāzē nepiemēro maksu, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādi par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē.

Noteikumu Nr. 359 16. punktā noteikts, ka datubāzē reģistrē izmaiņas informācijā par reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku (notikums ar dzīvnieku), un veikts uzskaitījums, kāda informācija jāreģistrē.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.² panta pirmā daļa nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieka — suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” redakcijā, kas pieņemts Saeimā 2024. gada 14. martā un stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā).
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.² panta pirmajā daļā noteiktajam, ka mājas (istabas) dzīvnieka — suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, noteikumu projektā tiek noteikta kārtība, kādā tiek reģistrēts pavairošanas fakts pie datubāzē jau pirmreizēji reģistrēta dzīvnieka.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.² pantā noteikts, ka suni aizliegts turēt piesietu, izņemot mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos minētos gadījumus, savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumu 23. punktā ir noteikts, ka aizliegums suni turēt piesietu nav attiecināms uz tādiem suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam. Tādējādi suni, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam, ņemot vērā Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto drīkst turēt piesietu. Bet ir dzīvnieku īpašnieki, kuri suni, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam, netur piesietu un ņemot vērā, ka dzīvniekam ir jānodrošina pēc iespējas labākas labturības prasības, šādu suni nevajadzētu arī turpmāk turēt piesietu.
Šobrīd noteikumos Nr. 359 nav noteikts laika periods, kādā reģistrē dzīvnieka īpašnieka maiņu atsavinot dzīvnieku. Nosakot pienākumu reģistrēt dzīvnieka īpašnieka maiņu, bet nenosakot termiņu tā izpildei, pienākums var vispār netikt izpildīts. Bet datubāzē ir svarīgi, lai attiecībā uz dzīvnieka īpašnieku tiktu norādīta aktuāla informācija par dzīvnieka īpašnieku, jo piemēram dzīvnieka noklīšanas gadījumā ir svarīgi sazināties ar esošo dzīvnieka īpašnieku, lai dzīvnieku būtu iespējams pēc iespējas ātrāk nogādāt atpakaļ mājās.  

Noteikumu Nr. 359 16. punkts jāpapildina ar diviem notikumiem ar dzīvnieku, ko reģistrē datubāzē par jau pirmreizēji reģistrētu dzīvnieku:
1) datubāzē reģistrē dzīvnieka pavairošanas faktu 72 stundu laikā pēc mazuļu piedzimšanas, norādot mazuļu dzimšanas datumu un mazuļu skaitu metienā;
2) datubāzē reģistrē informāciju vai suns, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam ir turēts piesiets.
Minētos notikumus ar dzīvnieku reģistrē datubāzē 72 stundu laikā pēc notikuma vienā no noteikumu Nr. 359 18. punktā noteiktajiem veidiem.
Dzīvnieka īpašnieka maiņas reģistrācijai datubāzē ir noteikts samērīgs laika periods 72 stundas.
Noteikumu Nr. 359 16.10. un 16.11. apakšpunkts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, jo datubāzes funkciju pilnveidošanai nepieciešams attiecīgs laika periods.

Noteikumu Nr. 359 22. punktā noteikti Lauksaimniecības datu centra pienākumi attiecībā uz darbībām ar datubāzi. Noteikumu Nr. 359 22.4. apakšpunktā noteikts, ka datu centrs izslēdz no datubāzes mājas (istabas) dzīvnieku, ja 20 gadu laikā pēc tā reģistrācijas datubāzē nav reģistrēts neviens notikumu ar dzīvnieku. Dzīvnieka reģistrācijas laiks datubāzē var būt ļoti atšķirīgs – dzīvnieku var piereģistrēt dažu mēnešu vecumā vai, piemēram, 10 gadu vecumā. Ja dzīvnieku reģistrē datubāzē, piemēram 10 gadu vecumā, tā atlikušais dzīves ilgums ir salīdzinoši mazāks, nekā dzīvnieks, kas ir reģistrēts datubāzē dažu mēnešu vecumā. Tādēļ jānosaka ka datu centrs izslēdz no datubāzes mājas (istabas) dzīvnieku, ja 25 gadu laikā pēc tā dzimšanas datuma nav reģistrēts neviens notikums ar dzīvnieku.
Noteikumu Nr. 359 22.8. apakšpunktā noteikts, ka Lauksaimniecības datu centrs savā tīmekļvietnē ievieto un uztur to veterinārmedicīniskās prakses iestāžu sarakstu, ar kurām ir noslēgts līgums par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē. Savukārt nav noteikts, kāda informācija jānorāda iepriekš minētajā sarakstā.

Lai datubāzē netiktu glabāta informācija par dzīvniekiem, kas ir miruši, bet nav izslēgti no datubāzes, jāprecizē noteikumu Nr. 359 22.4. apakšpunkts, paredzot, ka datu centrs izslēdz no datubāzes mājas (istabas) dzīvnieku, ja 25 gadu laikā pēc tā dzimšanas datuma datubāzē nav reģistrēts neviens notikums ar dzīvnieku. Noteiktais 25 gadu termiņš ir tuvu maksimālajam mājas (istabas) dzīvnieka mūža ilgumam.
Savukārt noteikumu Nr. 359 22.8. apakšpunkts jāpapildina ar informāciju, kas jānorāda veterinārmedicīniskās prakses iestāžu sarakstā, ar kurām ir noslēgts līgums par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē. Sarakstā norāda informāciju ar attiecīgās iestādes nosaukumu (fiziskai personai - vārdu, uzvārdu), faktisko adresi un kontakttālruni. Norādāmā informācija ir minimālais datu apjoms, kāds nepieciešams, lai identificētu attiecīgo veterinārmedicīniskās prakses iestādi, saņemtu pakalpojumu attiecīgajā prakses vietā un sazinātos ar to.