Anotācija (ex-ante)

1. Būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kurām pašām nav neatkarīgo ekspertu sertifikāta un piesaistītu speciālistu, nav iespēju pilnvērtīgi uzraudzīt neatkarīgo ekspertu darbību. Tas rada uzraudzības nepilnības, lai gan tirgū jau ir pietiekams neatkarīgo ekspertu skaits, kas nodrošina šo pakalpojumu pieejamību bez būvspeciālistu iesaistes.

Noteikumu projektā paredzēts svītrot būvspeciālistu tiesības veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta. Tas nodrošinās, ka šādus pakalpojumus sniedz tikai neatkarīgie eksperti, kuru darbība šajā jomā ir tieši uzraugāma, tādējādi uzlabojot uzraudzības kvalitāti un novēršot kontroles riskus nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai.

2. MK noteikumu Nr. 531 41. punkts nosaka, ka par sertificēšanas pakalpojumiem persona maksā pirms šo pakalpojumu saņemšanas, kas nozīmē, ka arī uzraudzības maksa par tekošo gadu būtu jāveic gada sākumā. Pašreizējais apmaksas termiņš (1. aprīlis) rada situāciju, ka gada pirmajos mēnešos KPI var trūkt apgrozāmo līdzekļu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu neatkarīgu ekspertu uzraudzības procesu.

Noteikumu projektā paredzēts pārcelt neatkarīgu ekspertu uzraudzības maksas apmaksas termiņu no 1. aprīļa uz 1. februāri. Šāds risinājums nodrošinās, ka uzraudzības maksa par tekošo gadu tiek samaksāta jau pašā gada sākumā un KPI būs nepieciešamais finansējums deleģēto uzdevumu nepārtrauktai izpildei.

3. Neatkarīgo ekspertu uzraudzības kārtība MK noteikumos nav pietiekami precīzi nodalījusi ikgadējās pārbaudes, kas paredzētas energoefektivitātes sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes kontrolei neatkarīgas kontroles sistēmas nodrošināšanai atbilstoši Direktīvas 2024/1275 27. pnata 1. un 2. daļas prasībām, un vispārējās uzraudzības pārbaudes, kas tiek veiktas reizi piecos gados, kas vērstas uz profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses izvērtēšanu, kas neizriet no Direktīvas 2024/1275 prasībām. 

Noteikumu projektā paredzēts:
Ikgadējās pārbaudes — veikt atbilstoši Direktīvas 2024/1275 27.panta 1. un 2. daļas un VI pielikuma prasībām, piemērojot statistiskās izlases apjomu nodrošinot, ka izvērtējamajā periodā, kas nepārsniedz vienu gadu, vismaz 90 % izdoto energosnieguma sertifikātu ir derīgi ar statistisko ticamību 95 %. Balstoties uz šādu aprēķinu, statistiski nozīmīgs apjoms būtu 150 dokumentu pārbaudes gadā, ja kopā gada laikā tiek izdoti 6000 - 10000 energosertifikācijas vai apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes dokumenti.
KPI pildot valsts deleģēto uzdevumu ir eleģēšanas līgumā noteiktos uzdevumus, atrodas Ministrijas funkcionālā pakļautībā. Papildus noteikumu projektā paredzēts, ka KPI pati veiks pārbaudāmo dokumentu atlasi, jo visi dokumenti tai ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, līdz ar to šīs funkcijas veikšanai nav nepieciešams piesaistīt Būvniecības valsts kontroles biroju.

Vispārējās uzraudzības pārbaudes, kas tiek veiktas reizi piecos gados, kas neizriet no Direktīvas 2024/1275 prasībām — veikt atsevišķi no ikgadējām pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka neatkarīgie eksperti izpilda KPI noteiktās profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses programmas.

4. Pašreizējie noteikumi neparedz noilguma termiņu sūdzību izskatīšanai par neatkarīgo ekspertu darbību, tādēļ iespējams vērtēt arī senus pārkāpumus. Tas nav samērīgi, jo eksperta kompetence un pieeja darbam laika gaitā var būt būtiski mainījusies, un soda piemērošana vairs nesasniedz preventīvo mērķi.

Noteikumu projektā paredzēts ieviest 10 gadu noilgumu sūdzību izskatīšanai par neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības pārkāpumiem, skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Pārkāpuma izdarīšanas brīdis energoefektivitātes sertifikāta vai inspekcijas ziņojuma sagatavošanā tiek noteikts ar attiecīgā dokumenta izsniegšanas datumu. Termiņš noteikts, ņemot vērā līdzīgu pieeju regulējumā par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, ņemot vēra, ka maksimālais būvdarbu veikšanas laiks ir 8 gadi, līdz ar to noilguma termiņam ir jābūt pietiekoši garam lai iespējamos neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības pārkāpumus , kas pieļauti būvprojekta izstrādes laikā var konstatēt arī pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

5. MK noteikumu Nr. 531 redakcija paredzēja KPI lēmumu apstrīdēšanu BVKB direktoram, lai gan BVKB nav deleģējuma devējs un tam nav kompetences šādu lēmumu pārskatīšanai. KPI izpilda valsts pārvaldes uzdevumu Ekonomikas ministrijas deleģējuma ietvaros, un tieši ministrija ir augstākā iestāde attiecībā uz deleģējuma izpildi.

Noteikumu projektā paredzēts, ka KPI pieņemtos lēmumus mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Ekonomikas ministrijas lēmumus mēneša laikā no to spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt tiesā. Šāds risinājums nodrošina deleģējuma attiecību konsekvenci, precizē apstrīdēšanas kārtību un novērš neskaidrības par augstāko iestādi KPI lēmumu pārskatīšanā.

6. Noteikumi nesniedz skaidru iespēju KPI izmantot no sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus neatkarīgo ekspertu kompetences celšanai. Rezultātā gadījumos, kad rodas uzkrājumi no uzraudzības maksas, KPI nav normatīvi nostiprinātu tiesību tos mērķtiecīgi novirzīt nozares profesionālās kapacitātes stiprināšanai, lai gan šāda nepieciešamība un iespēja pastāv.

Noteikumu projektā paredzēts, ka par sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus KPI var izlietot arī neatkarīgo ekspertu kompetences celšanai, ja tas paredzēts deleģēšanas līgumā. Šāds regulējums ļaus lietderīgi izmantot uzkrātos līdzekļus nozarē, veicinot profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un ilgtermiņā uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti.

7. MK noteikumos Nr. 26 noteiktās maksas par neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu (214,96 euro) un ikgadējo uzraudzību (216,62 euro) ir spēkā kopš 2019. gada un šajā laikā nav mainītas, lai gan inflācija ir sasniegusi 41,9 %. Faktiskās izmaksas šobrīd ievērojami pārsniedz noteiktās maksas, īpaši ikgadējās uzraudzības gadījumā, kur ietilpst gan ikgadējās pārbaudes, gan piecgades pārbaudes, sūdzību izskatīšana un administratīvie izdevumi. Esošā maksa nesedz izmaksas un rada finansiālu risku pakalpojumu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai.

Noteikumu projektā paredzēts paaugstināt maksu:
par neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu no 214,96 euro uz 250 euro (balstoties uz zemāk esošo aprēķinu),
par ikgadējo uzraudzību no 216,62 euro uz 345 euro (balstoties uz zemāk esošo aprēķinu).
Jaunās maksas noteiktas, balstoties uz KPI faktiskajām izmaksām, iekļaujot tiešās (ekspertu darba laiks, dokumentu pārbaude, sūdzību izskatīšana) un netiešās izmaksas (administrācija, telpu uzturēšana, IT un programmatūra, akreditācija, apdrošināšana, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi). Maksas paaugstināšana nodrošinās finansiālu ilgtspēju, atbilstību tirgus izmaksu līmenim un nepieciešamo kvalitātes līmeni neatkarīgo ekspertu uzraudzībā un sertificēšanā. 2025.gada augustā kopā ir 111 neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā (energosertificēšanas un pagaidu energosertificēšanas jomā 80 un apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā 31).

Kompetences novērtēšanas pakalpojuma izmaksu aprēķins:

Nr.p.k.	Rādītājs (izmaksu veids)	Skaits	Eksperta stundas likme (euro/h)	Laika ieguldījums (h)	Izmaksu apjoms (euro)
1.	Ekspertu izmaksas	2	60	2.00	240
2.	Administratīvā personāla izmaksas	1	20	0.50	10
Kopā (euro):					250

Uzraudzība izmaksu aprēķins:
Uzraudzības izmaksu aprēķinā tiek ņemtas vērā izmaksas par dažādām pārbaudēm, kuras uzraudzības ietvaros veic KPI, tostarp:
100% pārbaude - šo pārbaudi veic administratīvais personāls, un tajā tiek pārbaudīts vai neatkarīgie eksperti ir veikuši ikgadējās uzraudzības maksas apmaksu. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka neatkarīgais eksperts to nav izpildījis, KPI ir jāpieprasa šī pienākuma izpilde.
20% pārbaude - šo pārbaudi veic KPI eksperts un tajā tiek pārbaudīts vai neatkarīgais eksperts ir izpildījis KPI noteikto profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses apjomu. Šo pārbaudi katram neatkarīgam ekspertam veic ne retāk kā reizi piecos gados, līdz ar to katru gadu vidēji jāpārbauda 20% no kopējā neatkarīgo ekspertu skaita. Šī pārbaude tiek veikta, komunicējot ar pārbaudāmo neatkarīgo ekspertu – informējot par pārbaudi un nepieciešamības gadījumā pieprasot iesniegt papildus informāciju.
Sūdzību izvērtēšana - šo pārbaudi veic KPI eksperti. Sūdzību izvērtēšanā ir jāizvērtē sarežģītas situācijas, atsevišķos gadījumos vienlaicīgi iesaistot vairākus neatkarīgos ekspertus un juristu, kā arī apsekojot ēkas, par kurām ir saņemtas sūdzības. Sūdzību skaits gadā sastāda vidēji 5% no kopējā neatkarīgo ekspertu skaita.
Energodokumentu pārbaude - šo pārbaudi veic KPI eksperti atbilstoši Direktīvas 2024/1275 prasībām. Piemērojot statistiskās izlases apjomu pārbaude nodrošina, ka izvērtējamajā periodā, kas nepārsniedz vienu gadu, vismaz 90 % izdoto energosnieguma sertifikātu ir derīgi ar statistisko ticamību 95 %. Balstoties uz šādu aprēķinu, statistiski nozīmīgs apjoms būtu 150 dokumentu pārbaudes gadā, ja kopā gada laikā tiek izdoti 6000 - 10000 energosertifikācijas vai apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes dokumenti. Šajā pārbaudē tiek veikta tādu datu pilnīga pārbaude, kurus izmantoja, lai izsniegtu ēkas energoefektivitātes sertifikātu, pilnīga sertifikātā norādīto rezultātu, tostarp sniegto ieteikumu verifikācija.

Tiešas izmaksas

Nr.p.k.	Pārbaudes nosaukums	Gadījumu skaits gadā	Stundas likme (euro)	Stundu skaits	Kopā (euro)
1.	100% pārbaude	111	20	0.5	1110
2.	20% pārbaude	22	60	2	2640
3.	Sūdzību izvērtēšana	6	60	20	7200
4.	Energodokumentu pārbaude	150	60	2	18000
Kopā tiešās izmaksas (euro):					28950
Kopā tiešās izmaksas uz 1 neatkarīgo ekspertu (euro):					261

Netiešās izmaksas

Nr. p.k.	Nosaukums	Izmaksas (euro)
1.	Telpu īre un uzturēšanas izdevumi (ieskaitot komunālos maksājumus)	1500
2.	KPI vadītājs	2200
3.	KPI vadītāja vietnieks	1100
4.	Cits personāls (1 vecākā projektu vadītāja)	2000
5.	Grāmatvedības pakalpojumi	500
6.	IT tehnika un programmatūra, sakaru pakalpojumi	100
7.	Kancelejas un pasta izdevumi	50
8.	Transporta izmaksas	200
9.	Finanšu audita izmaksas	200
10.	Akreditācijas izmaksas	500
11.	Civiltiesiskā apdrošināšana, pirmā pieprasījuma garantija	200
12.	Ekspertu kvalifikācijas celšana pasākumi	200
13.	Citi izdevumi	600
Kopā netiešās izmaksas (euro):		9350
Kopā netiešās izmaksas uz 1 neatkarīgo ekspertu (euro):		84

No jaunajām tiešo un netiešo izmaksu vērtībām izriet, ka, lai nosegtu izmaksas par neatkarīgo ekspertu uzraudzību, neatkarīgiem ekspertiem par katru aktīvo jomu ir jāmaksā 261+84 = 345,00 euro gadā. Šajā maksā nav iekļauta gada maksa par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu 30 euro apmērā.

Cenrādī noteiktajiem maksas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, jo atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 12.panta piektajai un sestajai daļām, neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību deleģē privātpersonai un maksu par minēto uzdevumu veikšanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus, lai mazinātu normatīvo aktu sadrumstalotību,KPI maksas pakalpojumu cenas tiks noteiktas MK noteikumos Nr.531 un Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumi Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis" tiks atzīti par spēku zaudējušiem.

Maksas pakalpojumu sniedz privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, nevis valsts iestāde, līdz ar to cenrāža aprēķins nav saistīts ar valsts budžeta plānošanas un uzskaites kārtību.