25-TA-496: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu 2021. — 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu. MK noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu atlases veidu, par pasākuma īstenošanu atbildīgo iestādi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un projekta īstenošanas nosacījumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izstrādāt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” 2.2.1.1. pasākuma “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" (turpmāk – Pasākums) otrās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – otrā kārta) īstenošanas noteikumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (turpmāk – Direktīva 2024/3019), kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2024. gada 12. decembrī, nosaka papildu prasības (salīdzinot ar iepriekšējo Direktīvas redakciju) tām ūdenssaimniecības aglomerācijām (turpmāk - aglomerācija), kuru slodze lielāka par 10 000 CE, un jo īpaši visām aglomerācijām, kuru slodze pārsniedz 100 000 cilvēkekvivalenta vienību (turpmāk – CE), prasības piemērojot notekūdeņu attīrīšanai, energoneitralitātei, lietusūdeņu apsaimniekošanai, kā arī monitoringam. 2025. gada sākumā Latvijā ir tikai viena aglomerācija, kur CE ir lielāks par 100 000, un tā ir Rīgas aglomerācija.
Saskaņā ar Direktīvu 2024/3019 aglomerācijām ar CE lielāku nekā 100 000 netiek mainītas prasības attiecībā uz bioķīmisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu un suspendētajām vielām, taču līdz 2039. gada 31. decembrim jāuzsāk šādu jaunu normatīvu piemērošana:
kopējais fosfors:
- koncentrācija – 0,5 mg/l (līdz šim 1 mg/l);
- samazinājums – 90,5 % (līdz šim 80 %);
kopējais slāpeklis:
- koncentrācija – 8 mg/l (līdz šim 10 mg/l);
- samazinājums – 90,5 % (līdz šim 70-80 %).
Minētajā direktīvā norādīts, ka aglomerāciju ar CE lielāku nekā 100 000 attīrīšanas iekārtām un kanalizācijas tīkliem līdz 2028. gada 31. decembrim jāveic energoaudits, sasniedzot noteiktu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (turpmāk – NAI) pašu ražoto atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk - Notekūdeņu investīciju plāns) 6.6. punktā norādīts, ka ieguldījumi NAI nepieciešami Rīgas aglomerācijā, kur iespējamas problēmas ar jaudu nepietiekamību, pieaugot iedzīvotāju skaitam tai tuvējās Pierīgas aglomerācijās (piemēram, Ķekava, Mārupe, Babīte, Jūrmala), kas notekūdeņus pārsūknē uz SIA “Rīgas ūdens” NAI. Ieguldījumu rezultātā tiktu uzlabota ne vien NAI attīrīšanas jauda, bet arī to efektivitāte.
Notekūdeņu investīciju plāna 4.6. apakšnodaļā “Ieguldījumu novērtējums notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumos” secināts, ka aglomerācijās ar CE lielāku nekā 100 000 būtiska ir notekūdeņu dūņu kā izejmateriāla vai resursa izmantošanas veicināšana. Ņemot vērā, ka uz SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva” tiek pārsūknēti notekūdeņi arī no tuvējām Pierīgas aglomerāciju pašvaldībām, tajā rodas liels notekūdeņu dūņu apjoms, turklāt Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā 2024.-2027. gadam (turpmāk - Dūņu apsaimniekošanas plāns) prognozēts, ka iekšējās migrācijas ietekmē Pierīgas aglomerāciju pašvaldībās radīto notekūdeņu apjoma dēļ pieaugs arī NAI radīto dūņu apjoms. Notekūdeņu dūņu apstrādei nepieciešamās investīcijas SIA “Rīgas ūdens” NAI identificētas arī Dūņu apsaimniekošanas plānā (4.4. tabula).
Saskaņā ar Direktīvu 2024/3019 aglomerācijām ar CE lielāku nekā 100 000 netiek mainītas prasības attiecībā uz bioķīmisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu un suspendētajām vielām, taču līdz 2039. gada 31. decembrim jāuzsāk šādu jaunu normatīvu piemērošana:
kopējais fosfors:
- koncentrācija – 0,5 mg/l (līdz šim 1 mg/l);
- samazinājums – 90,5 % (līdz šim 80 %);
kopējais slāpeklis:
- koncentrācija – 8 mg/l (līdz šim 10 mg/l);
- samazinājums – 90,5 % (līdz šim 70-80 %).
Minētajā direktīvā norādīts, ka aglomerāciju ar CE lielāku nekā 100 000 attīrīšanas iekārtām un kanalizācijas tīkliem līdz 2028. gada 31. decembrim jāveic energoaudits, sasniedzot noteiktu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (turpmāk – NAI) pašu ražoto atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk - Notekūdeņu investīciju plāns) 6.6. punktā norādīts, ka ieguldījumi NAI nepieciešami Rīgas aglomerācijā, kur iespējamas problēmas ar jaudu nepietiekamību, pieaugot iedzīvotāju skaitam tai tuvējās Pierīgas aglomerācijās (piemēram, Ķekava, Mārupe, Babīte, Jūrmala), kas notekūdeņus pārsūknē uz SIA “Rīgas ūdens” NAI. Ieguldījumu rezultātā tiktu uzlabota ne vien NAI attīrīšanas jauda, bet arī to efektivitāte.
Notekūdeņu investīciju plāna 4.6. apakšnodaļā “Ieguldījumu novērtējums notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumos” secināts, ka aglomerācijās ar CE lielāku nekā 100 000 būtiska ir notekūdeņu dūņu kā izejmateriāla vai resursa izmantošanas veicināšana. Ņemot vērā, ka uz SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva” tiek pārsūknēti notekūdeņi arī no tuvējām Pierīgas aglomerāciju pašvaldībām, tajā rodas liels notekūdeņu dūņu apjoms, turklāt Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā 2024.-2027. gadam (turpmāk - Dūņu apsaimniekošanas plāns) prognozēts, ka iekšējās migrācijas ietekmē Pierīgas aglomerāciju pašvaldībās radīto notekūdeņu apjoma dēļ pieaugs arī NAI radīto dūņu apjoms. Notekūdeņu dūņu apstrādei nepieciešamās investīcijas SIA “Rīgas ūdens” NAI identificētas arī Dūņu apsaimniekošanas plānā (4.4. tabula).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāti nosacījumi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējuma atbalstu darbību īstenošanai Rīgas aglomerācijā, kur CE pārsniedz 100 000.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts MK noteikumu projekts, ņemot vērā iepriekš aprakstīto, tostarp plānošanas dokumentos identificētās investīciju vajadzības, kā arī izmaiņas, kas ieviešamas saistībā ar Direktīvas 2024/3019 stāšanos spēkā, sekmējot atbilstību stingrākām prasībām, un vienlaikus turpinot iepriekšējā plānošanas periodā Rīgas aglomerācijā veiktās investīcijas infrastruktūras izbūvē, pārbūvē vai atjaunošanā.
Pasākuma otrajā atlases kārtā īstenojamās darbības tieši sekmēs Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu, darbību rezultātā uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un samazinot barības vielu satura koncentrāciju attīrītajos notekūdeņos (tostarp sekmējot Direktīvas 2024/3019 prasību izpildi), vienlaikus samazinot barības elementu (slāpekļa un fosfora) nonākšanu no punktveida piesārņojuma avotiem virszemes ūdeņos, kā arī Baltijas jūrā (“Nutri” politikas plānošanas virziena 2. darbība “Samazināt barības vielu emisijas no apdzīvotām vietām un citiem punktveida avotiem”).
Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji
Pasākuma otrās atlases kārtas darbību īstenošanai plānotais ERAF finansējums ir 22 309 636 euro. ERAF finansējuma apmērs Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros nepārsniedz 50 procentus no projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un līdzfinansējums ir vismaz 50 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir noteikts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projekta aktivitātēm, turklāt atbalsta intensitāte noteikta, ņemot vērā būtiskos ES fondu ieguldījumus ūdenssaimniecības infrastruktūrā iepriekšējos ES fondu periodos un sākotnēji plānoto, ka atbalsts tiktu sniegts finanšu instrumentu veidā.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mikrouzņēmumi, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot atbalstu vienam uzņēmumam;
- rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju skaits, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte, ir vismaz 613 637 iedzīvotāji. Rādītāja vērtībā ņem vērā arī to Rīgas aglomerācijai pieguļošo Pierīgas aglomerāciju iedzīvotājus, kuru radītos notekūdeņu pārsūknē attīrīšanai uz SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, ievērojot, ka lielākā daļa darbību paredz būvdarbus, kā arī iekārtu piegādi.
Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Pasākuma otrā atlases kārta plānota kā ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā, ievērojot nozares plānošanas dokumentos noteiktās investīciju vajadzības, kā projekta iesniedzējs finansējuma saņēmējs noteikts SIA “Rīgas ūdens”, sniedzot atbalstu kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts paredz investīciju veikšanu Rīgas aglomerācijā īstenojamam projektam, tai skaitā atjaunināto Komunālo notekūdeņu direktīvas prasību ieviešanas sekmēšanai, ņemot vērā, ka Direktīvā 2024/3019 noteiktas būtiski stingrākas notekūdeņu attīrīšanas prasības, kas aprakstītas sadaļā “Pašreizējā situācija”, kā arī plānots sniegt atbalstu Notekūdeņu investīciju plānā un Dūņu apsaimniekošanas plānā identificēto mērķu sasniegšanai.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai:
- NAI efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana, tai skaitā trešējās notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanai (tostarp, piemēram, papildu attīrīšanas metodes, kas nodrošina slāpekļa un fosfora atdalīšanu no notekūdeņiem);
- notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtu izveide, pārbūve vai atjaunošana, pamatojot siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - SEG) samazinājumu, notekūdeņu nostādinātāju atjaunošana;
- ar sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu saistīto inženiertīklu izveide, pārbūve vai rekonstrukcija.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, tas ir, attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, kā arī saistītās nepieciešamās darbības šo procesu nodrošināšanai, projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas (izmaksu un ieguvumu analīzes, SEG emisiju ietaupījuma aprēķina izmaksas), projekta komunikācijas un vizuālās identitātes izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai, piemēram, zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu). Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamās izmaksas (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums vai grozījumu sagatavošana piesārņojošās darbības atļaujā) jāsedz finansējuma saņēmējam par saviem līdzekļiem, ar otrajā atlases kārtā piešķiramo finansējumu galvenokārt sedzot tehnisko, tehnoloģisko risinājumu, ar to ieviešanu saistītās izmaksas, tostarp būvdarbu izmaksas.
Atbilstoši plānotajām atbalstāmajām darbībām MK noteikumu projektā noteikti attiecināmo izmaksu veidi, paredzot ar būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā būvprojekta izstrādes un uzraudzības izmaksas), arī tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas.
Projektā var plānot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vai rezerves izmaksas. Tas ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros var tikt veikta arī būvniecība, MK noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5 procentu apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām).
Pasākuma otrās atlases kārtas projektā ir pieļaujams, ka projektā tā mērķa sasniegšanai tiek paredzētas darbības ārpus projekta. Tādos gadījumos projekta iesniegumā jānorāda visa informācija par tām. Attiecīgi arī noteikta prasība projektā plānotajiem objektiem būt funkcionējošiem (jādarbojas) ne vēlāk kā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Tādējādi tiek pieļauta kumulācija ar citu projektu (tai skaitā ar komercdarbības atbalstu īstenotu) vai pašu īstenotām darbībām, ja vien tiek novērsts dubultās finansēšanas risks.
Noteikumu projektā nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, jo pasākuma otrajā atlases kārtā tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nevienā atbalstāmo darbību gadījumā nav iespējamas izmaksas, kas ir zemākas par 200 000 euro (ieskaitot).
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus.
Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības noteikumiem.
Komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi
ERAF finansējumu otrajā atlases kārtā piešķir, piemērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisko nozīmi. Tas nosaka arī prasības attiecībā uz projekta iesniedzēja un pašvaldību noslēgto pakalpojuma līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ietveramās prasības. Viena no prasībām ir saistīta ar pārkompensācijas uzraudzību, kur funkcijas uzlicējam noteikts, ka, lai funkcijas uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumā ir iekļaujams detalizēts pārkompensācijas kontroles mehānisma apraksts. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.
Neatbalstāmās darbības
Neatbalstāmo darbību loks MK noteikumu projektā noteikts saskaņā ar komercdarbības atbalsta regulējuma ierobežojumiem un nolūkā samazināt darbību pārklāšanos ar citām ES fondu investīciju programmām.
Horizontālie principi
Ieguldījumiem projektā noteikti horizontālo principu (turpmāk – HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", “Klimatdrošināšana”, "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.
Tieša ietekme noteikta attiecībā uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projekta ietvaros īstenojot darbības, kas sekmē enerģijas ietaupījumu, kā arī citas darbības, kas ir izmaksefektīvi, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgi alternatīvi pasākumi, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteikti nosacījumi, kas ir saistoši finansējuma saņēmējam:
- ievērot zaļā publiskā iepirkuma principu ievērošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. un 2. pielikumu, kur tas attiecināms;
- izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi;
- aprēķināt SEG emisiju ietaupījumu (izpilda arī HP “Klimatdrošināšana” prasību izpildi);
- veikt dūņu apstrādi saskaņā ar Dūņu apsaimniekošanas plānā noteikto;
- paredzēt, ka vismaz 70 procenti no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai;
- būvniecības procesa laikā ievērot prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un jānodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm;
- projektā paredzētajām darbībām ir veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu.
Pasākuma otrajā atlases kārtā nav ietekmes uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, ņemot vērā, ka projekta mērķis ir saistīts ar tehniskām darbībām, tas ir, iekārtu maiņu vai pielāgošanu, turklāt tehniskās telpas nav pieejamas publiskai lietošanai, tādēļ projektā jāiekļauj tikai viena vispārīga darbība, to attiecinot uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības principu, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).
Citi nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 61. panta prasībām.
Pasākuma otrajā atlases kārtā īstenojamās darbības tieši sekmēs Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu, darbību rezultātā uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un samazinot barības vielu satura koncentrāciju attīrītajos notekūdeņos (tostarp sekmējot Direktīvas 2024/3019 prasību izpildi), vienlaikus samazinot barības elementu (slāpekļa un fosfora) nonākšanu no punktveida piesārņojuma avotiem virszemes ūdeņos, kā arī Baltijas jūrā (“Nutri” politikas plānošanas virziena 2. darbība “Samazināt barības vielu emisijas no apdzīvotām vietām un citiem punktveida avotiem”).
Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji
Pasākuma otrās atlases kārtas darbību īstenošanai plānotais ERAF finansējums ir 22 309 636 euro. ERAF finansējuma apmērs Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros nepārsniedz 50 procentus no projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un līdzfinansējums ir vismaz 50 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir noteikts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projekta aktivitātēm, turklāt atbalsta intensitāte noteikta, ņemot vērā būtiskos ES fondu ieguldījumus ūdenssaimniecības infrastruktūrā iepriekšējos ES fondu periodos un sākotnēji plānoto, ka atbalsts tiktu sniegts finanšu instrumentu veidā.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mikrouzņēmumi, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot atbalstu vienam uzņēmumam;
- rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju skaits, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte, ir vismaz 613 637 iedzīvotāji. Rādītāja vērtībā ņem vērā arī to Rīgas aglomerācijai pieguļošo Pierīgas aglomerāciju iedzīvotājus, kuru radītos notekūdeņu pārsūknē attīrīšanai uz SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, ievērojot, ka lielākā daļa darbību paredz būvdarbus, kā arī iekārtu piegādi.
Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Pasākuma otrā atlases kārta plānota kā ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā, ievērojot nozares plānošanas dokumentos noteiktās investīciju vajadzības, kā projekta iesniedzējs finansējuma saņēmējs noteikts SIA “Rīgas ūdens”, sniedzot atbalstu kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts paredz investīciju veikšanu Rīgas aglomerācijā īstenojamam projektam, tai skaitā atjaunināto Komunālo notekūdeņu direktīvas prasību ieviešanas sekmēšanai, ņemot vērā, ka Direktīvā 2024/3019 noteiktas būtiski stingrākas notekūdeņu attīrīšanas prasības, kas aprakstītas sadaļā “Pašreizējā situācija”, kā arī plānots sniegt atbalstu Notekūdeņu investīciju plānā un Dūņu apsaimniekošanas plānā identificēto mērķu sasniegšanai.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai:
- NAI efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana, tai skaitā trešējās notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanai (tostarp, piemēram, papildu attīrīšanas metodes, kas nodrošina slāpekļa un fosfora atdalīšanu no notekūdeņiem);
- notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtu izveide, pārbūve vai atjaunošana, pamatojot siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - SEG) samazinājumu, notekūdeņu nostādinātāju atjaunošana;
- ar sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu saistīto inženiertīklu izveide, pārbūve vai rekonstrukcija.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, tas ir, attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, kā arī saistītās nepieciešamās darbības šo procesu nodrošināšanai, projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas (izmaksu un ieguvumu analīzes, SEG emisiju ietaupījuma aprēķina izmaksas), projekta komunikācijas un vizuālās identitātes izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai, piemēram, zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu). Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamās izmaksas (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums vai grozījumu sagatavošana piesārņojošās darbības atļaujā) jāsedz finansējuma saņēmējam par saviem līdzekļiem, ar otrajā atlases kārtā piešķiramo finansējumu galvenokārt sedzot tehnisko, tehnoloģisko risinājumu, ar to ieviešanu saistītās izmaksas, tostarp būvdarbu izmaksas.
Atbilstoši plānotajām atbalstāmajām darbībām MK noteikumu projektā noteikti attiecināmo izmaksu veidi, paredzot ar būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā būvprojekta izstrādes un uzraudzības izmaksas), arī tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas.
Projektā var plānot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vai rezerves izmaksas. Tas ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros var tikt veikta arī būvniecība, MK noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5 procentu apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām).
Pasākuma otrās atlases kārtas projektā ir pieļaujams, ka projektā tā mērķa sasniegšanai tiek paredzētas darbības ārpus projekta. Tādos gadījumos projekta iesniegumā jānorāda visa informācija par tām. Attiecīgi arī noteikta prasība projektā plānotajiem objektiem būt funkcionējošiem (jādarbojas) ne vēlāk kā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Tādējādi tiek pieļauta kumulācija ar citu projektu (tai skaitā ar komercdarbības atbalstu īstenotu) vai pašu īstenotām darbībām, ja vien tiek novērsts dubultās finansēšanas risks.
Noteikumu projektā nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, jo pasākuma otrajā atlases kārtā tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nevienā atbalstāmo darbību gadījumā nav iespējamas izmaksas, kas ir zemākas par 200 000 euro (ieskaitot).
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus.
Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības noteikumiem.
Komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi
ERAF finansējumu otrajā atlases kārtā piešķir, piemērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisko nozīmi. Tas nosaka arī prasības attiecībā uz projekta iesniedzēja un pašvaldību noslēgto pakalpojuma līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ietveramās prasības. Viena no prasībām ir saistīta ar pārkompensācijas uzraudzību, kur funkcijas uzlicējam noteikts, ka, lai funkcijas uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumā ir iekļaujams detalizēts pārkompensācijas kontroles mehānisma apraksts. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.
Neatbalstāmās darbības
Neatbalstāmo darbību loks MK noteikumu projektā noteikts saskaņā ar komercdarbības atbalsta regulējuma ierobežojumiem un nolūkā samazināt darbību pārklāšanos ar citām ES fondu investīciju programmām.
Horizontālie principi
Ieguldījumiem projektā noteikti horizontālo principu (turpmāk – HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", “Klimatdrošināšana”, "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.
Tieša ietekme noteikta attiecībā uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projekta ietvaros īstenojot darbības, kas sekmē enerģijas ietaupījumu, kā arī citas darbības, kas ir izmaksefektīvi, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgi alternatīvi pasākumi, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteikti nosacījumi, kas ir saistoši finansējuma saņēmējam:
- ievērot zaļā publiskā iepirkuma principu ievērošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. un 2. pielikumu, kur tas attiecināms;
- izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi;
- aprēķināt SEG emisiju ietaupījumu (izpilda arī HP “Klimatdrošināšana” prasību izpildi);
- veikt dūņu apstrādi saskaņā ar Dūņu apsaimniekošanas plānā noteikto;
- paredzēt, ka vismaz 70 procenti no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai;
- būvniecības procesa laikā ievērot prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un jānodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm;
- projektā paredzētajām darbībām ir veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu.
Pasākuma otrajā atlases kārtā nav ietekmes uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, ņemot vērā, ka projekta mērķis ir saistīts ar tehniskām darbībām, tas ir, iekārtu maiņu vai pielāgošanu, turklāt tehniskās telpas nav pieejamas publiskai lietošanai, tādēļ projektā jāiekļauj tikai viena vispārīga darbība, to attiecinot uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības principu, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).
Citi nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 61. panta prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta iesniedzējam tiks izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, tādējādi norādot uz gaidāmajām izmaksām, riskiem, tostarp ekonomisko ietekmi projekta īstenošanas rezultātā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027. gadam
Apraksts
Noteikumu projekta izstrādē ņemti vērā Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam un tā pielikumos iekļautie dati, kas sagatavoti, veicot aptaujas ar ūdenssaimniecības uzņēmumu pārstāvjiem, tostarp SIA “Rīgas ūdens”, veicot nepieciešamo investīciju aprēķinus, kā arī norādot uz investīciju nepieciešamību.
Nosaukums
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam
Apraksts
Noteikumu projekta izstrādē ņemti vērā Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna 2024.-2027. gadam aprakstītie investīciju virzieni, kā arī plānā norādītās alternatīvas.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Īstenojot projektu, iedzīvotājiem tiks uzlabota notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte, tādējādi tiks paaugstināta attīrīto notekūdeņu kvalitāte, kas attiecīgi ietekmē kopējo apkārtējās vides kvalitāti.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs SIA “Rīgas ūdens” pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums, kritēriji projekta iesniegšanai un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākuma otrās atlases kārtas investīciju īstenošanai nav paredzama būtiska, tieša ietekme uz tautsaimniecību un makroekonomisko vidi, tomēr tā netieši pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības attīstību, to saistot ar plānoto pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu līgumu izpildi, īstenojot atbalstāmās, tostarp tehniskās un tehnoloģiskās, darbības.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākuma otrās atlases kārtas investīciju īstenošanai nav paredzama būtiska, tieša ietekme uz tautsaimniecību un makroekonomisko vidi, tomēr darbību īstenošanas rezultātā sagaidāma pozitīva ietekme uz tādu komersantu darbību, kas nodarbojas ar atbalstāmajās darbības iekļauto tehnisko vai tehnoloģisko risinājumu projektēšanu, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi, uzturēšanu, arī tādiem komersantiem, kas nodrošina būvdarbus, būvuzraudzību, kas nepieciešams projektā paredzēto darbību īstenošanai.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieguldījumi atbalstāmajās darbībās sekmēs ne vien mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, bet arī sniegs pozitīvu ietekmi šādu uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pozitīvi ietekmēs paša sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja darbinieku darbu, tas ir, projekta īstenošanā veikto ieguldījumu rezultātā nepieciešama ikdienas darbības uzraudzība, apkope un citu pienākumu veikšana.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 500 000
0
2 969 560
0
5 280 025
5 650 021
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 500 000
0
2 969 560
0
5 280 025
5 650 021
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 500 000
0
2 969 560
0
5 280 025
5 650 021
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 500 000
0
2 969 560
0
5 280 025
5 650 021
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījums pa gadiem paredz:
- 2025. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 1 500 000 euro, ņemot vērā projekta iesnieguma sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas laiku, kā arī projekta gatavību noteikumu projekta izstrādes laikā);
- 2026. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 2 969 560 euro;
- 2027. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 5 280 025 euro;
- 2028. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 5 650 021 euro;
- 2029. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 5 528 027 euro;
- 2030. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 1 382 003 euro.
Visas Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" noteiktajiem intervences kodiem:
064 "Ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, konkrēti pasākumi, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, atkalizmantošana, noplūdes mazināšana)" - 14 055 071 euro;
069 "Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi" - 4 015 734 euro;
065 "Notekūdeņu savākšana un apstrāde" - 4 238 831 euro.
Ieguldījumus plānots uzsākt 2025. gadā (maksājumu pieprasījumus arī iesniedzot 2025. gadā) un turpināt līdz 2029.gada beigām, kas ir maksimālais termiņš projektu īstenošanai.
- 2025. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 1 500 000 euro, ņemot vērā projekta iesnieguma sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas laiku, kā arī projekta gatavību noteikumu projekta izstrādes laikā);
- 2026. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 2 969 560 euro;
- 2027. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 5 280 025 euro;
- 2028. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 5 650 021 euro;
- 2029. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 5 528 027 euro;
- 2030. gadā maksājumus finansējuma saņēmējam 1 382 003 euro.
Visas Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" noteiktajiem intervences kodiem:
064 "Ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, konkrēti pasākumi, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, atkalizmantošana, noplūdes mazināšana)" - 14 055 071 euro;
069 "Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi" - 4 015 734 euro;
065 "Notekūdeņu savākšana un apstrāde" - 4 238 831 euro.
Ieguldījumus plānots uzsākt 2025. gadā (maksājumu pieprasījumus arī iesniedzot 2025. gadā) un turpināt līdz 2029.gada beigām, kas ir maksimālais termiņš projektu īstenošanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā ERAF finansējuma daļa
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi plānoti kā ERAF finansējuma daļa
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts neietekmē amata vietu skaita izmaiņas
Cita informācija
Finansējums projekta īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pēc projekta īstenošanas finansējums infrastruktūras uzturēšanai finansējuma saņēmējam būs jāsedz no saviem līdzekļiem, finansējuma saņēmējs izvērtē spēju izdevumus segt patstāvīgi.
Pēc projekta īstenošanas finansējums infrastruktūras uzturēšanai finansējuma saņēmējam būs jāsedz no saviem līdzekļiem, finansējuma saņēmējs izvērtē spēju izdevumus segt patstāvīgi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, TPF un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz projektā nodrošināmo komunikācijas un vizuālās identitātes prasībām un pievienotās vērtības nodokļa attiecināmību, projekta vadības izmaksām un netiešo likmju piemērošanu, neparedzot stingrākas prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, neparedzot stingrākas prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
Noteikumu projektā sniegta atsauce uz minēto regulu saistībā ar grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, TPF un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
64. panta 1. punkta c) apakšpunkts
26.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47. pants
32.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
32.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
32.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasībhas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 18. punkts
14. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija", Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Būs pieejama TAP portālā MK noteikumu projekta sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija tiks precizēta pēc sabiedriskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projektu izstrādā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja attiecināms) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma atlases otrā kārta pozitīvi ietekmē publisko pakalpojumu attīstību, MK noteikumu projektā paredzētajām aktivitātēm uzlabojot sabiedriskā pakalpojuma veikšanas kvalitāti, kā arī, ja attiecināms, ietekmē NAI jaudu, SEG emisiju ietaupījumu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta aktivitātes ietekmē Nacionālā attīstības plāna 2021.˗2027. gadam rīcības virziena “Daba un vide “Zaļais kurss” rīcības virziena uzdevuma Nr. 284 “Augstas un labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdensobjektu īpatsvara palielinājuma panākšana, kā arī iekšzemes ūdensobjektu un jūras vides stāvokļa uzlabošana un pazemes ūdens resursu aizsardzība, samazinot antropogēno slodzi, t. sk. notekūdeņu kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem un vidi, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izveidi un veicinot notekūdeņu dūņu apstrādi” mērķu sasniegšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta aktivitāšu veikšana palīdzēs mazināt antropogēno piesārņojumu, arī gaisa piesārņojuma mazināšanu NAI tuvumā.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attiecināma HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” darbību īstenošana, izpildot nepieciešamās prasības HP īstenošanā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projektā paredzēto aktivitāšu īstenošana sekmēs NAI darbības uzlabošanu, kā arī SEG emisiju ietaupījumu, sekmējot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, tostarp attiecināma HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā” darbību īstenošana. Projekta ietvaros, kur tas attiecināms, piemērojams zaļais publiskais iepirkums preču un pakalpojumu grupām, kam tas noteikts MK noteikumos Nr. 353.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta iesniedzēju un finansējuma saņēmēju veiktās darbības tiks daļēji segtas no ERAF finansējuma, mazinot iespējamo notekūdeņu apsaimniekošanas tarifu kāpumu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Ņemot vērā, ka Pasākuma otrajai atlases kārtai nav noteikta ietekme uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, projektā jāiekļauj viena vispārīga šī HP darbība attiecībā uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Noteikumu izstrādes laikā ņemtas vērā Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027).
Tādēļ finansējuma saņēmējs aicināts nodrošināt šādu vispārīgu darbību īstenošanu:
- projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa “Viegli lasīt”, kurā iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download (“Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”));
- informācija tīmeklī ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skatīt VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (pieejams: https://pieklustamiba.varam.gov.lv)).
Attiecībā publisko iepirkumu rīkošanu un HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” finansējuma saņēmējs aicināts projektā īstenot sociāli atbildīgs iepirkumus, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027).
Projektā var iekļaut arī citas vispārīgas darbības, kas izriet no projekta satura un paredz vienlīdzības, iekļaušanas, nediskriminācijas un pamattiesību ievērošanu un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
Tādēļ finansējuma saņēmējs aicināts nodrošināt šādu vispārīgu darbību īstenošanu:
- projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa “Viegli lasīt”, kurā iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download (“Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”));
- informācija tīmeklī ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skatīt VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (pieejams: https://pieklustamiba.varam.gov.lv)).
Attiecībā publisko iepirkumu rīkošanu un HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” finansējuma saņēmējs aicināts projektā īstenot sociāli atbildīgs iepirkumus, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027).
Projektā var iekļaut arī citas vispārīgas darbības, kas izriet no projekta satura un paredz vienlīdzības, iekļaušanas, nediskriminācijas un pamattiesību ievērošanu un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
Pielikumi