Anotācija

24-TA-2767: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, lai noteiktu minimālo dzīves dārdzības koeficientu, kas tiktu izmantots, lai aprēķinātu sociālās garantijas personu lokam, uz kuriem attiecināms Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 602) regulējums, dienesta valstī ar ļoti zemu Eiropas Savienības noteikto dzīves dārdzības (korekcijas) koeficientu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (turpmāk - dzīves dārdzības koeficients).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt zemāko robežu piemērojamam dzīves dārdzības koeficientam, tādējādi līdzsvarojot iespējamās statistiskas datu deformācijas ārvalstīs ar strauji mainīgu ekonomisko situāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Dzīves dārdzības koeficients tiek publiskots katru pusgadu un nākamās dzīves dārdzības koeficienta izmaiņas tiks publicētas 2025. gada 1. janvārī. Noteikumu projekta stāšanās spēkā ar 2025. gada 1. janvāri ļaus risināt dzīves dārdzības koeficienta svārstību riskus atsevišķās dienesta vietās ārvalstīs, kur situācija ir kritiska.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz kompensāciju diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām un darbiniekiem, specializētajiem atašejiem, valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem algas pabalsta par dienestu ārvalstī, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru noteikt atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar dzīves dārdzības koeficientu. Dzīves dārdzības koeficients dažādās dienesta valstīs būtiski atšķiras, t.sk. vairākās no tām tas ir ļoti zems, piemēram, Turcijā - 0.412, Ēģiptē - 0.628, Baltkrievijā - 0.629 un Uzbekistānā 0.676.
Dzīves dārdzības koeficienta svārstības pašreiz īpaši izjūtamas Turcijā, proti, ja 2023. gada 1. jūlijā dzīves dārdzības koeficients Turcijā bija 0.429, tad jau 2024. gada 1. janvārī koeficients nokritās līdz 0.359 (83,68% no iepriekšējā koeficienta). Lai arī ar 2024. gada 1. jūliju dzīves dārdzības koeficients Turcijā ir 0.412, biežās svārstības būtiski ietekmē amatpersonas un darbiniekus, kas nosūtīti pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu Latvijas vēstniecībā Turcijā, jo katru pusgadu mainās dzīves dārdzības koeficients, pēc kura tiek aprēķināti un izmaksāti MK noteikumu Nr. 602 noteiktie algas pabalsti, pabalsti par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsti par bērna uzturēšanos ārvalstī. Koeficienta svārstību dēļ nav iespējams nodrošināt darbiniekiem stabilu minimālu sociālo garantiju apmērā valstīs ar zemu dzīves dārdzības koeficientu un augstu inflāciju. Jāmin, ka dzīves dārdzības koeficienta zemais un mainīgais līmenis pašlaik būtiski ietekmē Latvijas vēstniecības Turcijā darbības nepārtrauktību, jo darbinieki nevēlas tikt nosūtīti dienestā uz valsti, kurā ir zems un mainīgs dzīves dārdzības koeficients.  Norādāms, ka pastāv risks, ka dzīves dārdzības līmenis Ēģiptē varētu nokristies zem koeficienta 0.550, jo no 2022. gada 1. jūlija dzīves dārdzības koeficients ir krities no 0.883 līdz 0.628 un nav pazīmes, ka koeficients varētu nostabilizēties vai pieaugt. Tādējādi valstu skaits, kurās dzīves dārdzības koeficients var mainīties uz negatīvo pusi, nav precīzi nosakāms, bet koeficienta negatīvās izmaiņas var ietekmēt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs (turpmāk - pārstāvniecības) darbību, kuras atrodas valstīs ar svārstīgu dzīves dārdzības koeficientu, un nepieciešamā personāla piesaisti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā dzīves dārdzības koeficienta aprēķināšanas specifiku, tas virknē trešo valstu, it sevišķi – valstu, kuras pārdzīvo straujas ekonomiskas un politiskas izmaiņas, kā arī kuru valsts pārvaldes sistēmas nav uzskatāmas par transparentām, neatspoguļo faktisko dzīves dārdzības situāciju. Saskaņā ar Eurostat sniegto informāciju par minētā koeficienta aprēķināšanas metodoloģiju, tajā tiek izmantoti ārvalstu oficiālo nacionālo statistikas institūciju publicētie dati1. Šādās valstīs šie dati bieži vien neatspoguļo to patieso ekonomisko situāciju, piemēram, realitātē pastāvošo patēriņa cenu inflāciju. Vienlaikus šādās valstīs oficiālā informācija ir tendēta uzrādīt pozitīvākus ekonomikas izaugsmes un inflācijas datus, tādējādi cenšoties uzlabot valsts tēlu tās iedzīvotāju un starptautisko institūciju vidū. Piemēram, saskaņā ar oficiālajiem inflācijas datiem ikgadējā inflācija Turcijā 2024. gada septembrī sasniedza 49.38 %, savukārt neoficiālie dati (piemēram, ENAGroup faktiskās patēriņa inflācijas aprēķini) liecina par 88.63% gada inflāciju 2024. gada septembrī. Dzīves dārdzības koeficienti šādās valstīs līdz ar koriģēto statistiskas datu izmantošanu mākslīgi tiek pazemināti un neatspoguļo reālo ekonomisko situāciju.
Augsta inflācija un mainīgs dzīves dārdzības līmenis negatīvi ietekmē darbinieku ikdienas preču iegādes un pakalpojumu saņemšanas iespējas, jo nav iespējams prognozēt faktiskās izmaksas augstās inflācijas dēļ, kas ar mainīgo sociālo garantiju līmeni, dzīves dārdzības koeficienta svārstību dēļ, neveicina stabilitāti un negatīvi ietekmē darbinieku ģimeņu emocionālo komfortu. Vienlaikus darbinieki, kuri pilda dienestu ārvalstīs, savā ikdienas dzīvē uzņemas civiltiesiskas saistības. Saistību apjomi var mainīties neprognozējami līdz ar faktiskajām ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Jāmin, ka iepriekšējos gados Turciju ir skārušas postošas dabas katastrofas, kas joprojām ietekmē valsts ekonomisko stabilitāti.
Gadījumos, ja ārvalsts ir koriģējusi savus statistikas datus, kas sekojoši tiek izmantoti dzīves dārdzības koeficienta aprēķināšanai, darbinieki nonāk situācijā, kur to ikdienas izmaksas un saistības mainās neatbilstoši minētajiem koeficientiem. Inflācijas ietekmē nesamērīgi aug preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā pat pirmās nepieciešamības preču iegāde jau kļūst nesamērīgi dārga. Piemēram, Turcijas liras oficiālais kurss pret euro saglabājies relatīvi stabils, proti, ja 2024. gada 2. janvārī atbilstoši Latvijas Bankas datiem par 32,56 Turcijas lirām varēja iegādāties 1 euro, tad 2024. gada 31. oktobrī par 1 euro varēja iegādāties 37,26 Turcijas liras. Minētais parāda, ka faktiskais izmaksu pieaugums nav saistāms ar valsts oficiāli sniegto informāciju un ir daudz augstāks.

Ņemot vērā to, ka nav iespējams paredzēt citu valstu pieņemtos lēmumus un objektīvi izvērtēt statistiskas datu atbilstību, saskaņā ar kuriem tiek noteikts dzīves dārdzības koeficients, kā arī to, ka zems dzīves dārdzības koeficients tiek noteikts valstīs ar sarežģītu ekonomisko situāciju, nolūkā pasargāt pārstāvniecībās nodarbinātos no sociālo garantiju svārstībām, nepieciešams noteikt minimālo piemērojamo dzīves dārdzības koeficienta līmeni.

[1] Correction coefficients outside the European Union (Duty stations) - index (Brussels = 100) (prc_colc_ext),
Reference Metadata in Euro SDMX Metadata Structure (ESMS), pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/prc_colc_ext_esms.htm#accuracy1606122383519
Risinājuma apraksts
Lielākajā daļā ārvalstu, kurās atrodas pārstāvniecības, dzīves dārdzības koeficients svārstās starp 0.600 – 1.450. Tādēļ kā minimālais dzīves dārdzības koeficienta līmenis Noteikumos Nr. 602 nosakāms vismaz 0.550 apmērā, kas ļautu vienādot pārstāvniecību darbiniekiem, uz kuriem ir attiecināmi minētie noteikumi, valstīs ar zemu dzīves dārdzības koeficientu kompensāciju līmeni, kas to zemākajos gadījumos ir pietuvināts zemākajai vidējai robežai. Vienlaikus šāda zemākās robežas noteikšana ievērojami uzlabotu pārstāvniecībā nepieciešamā personāla piesaisti darbam ārvalstīs ar zemākiem dzīves dārdzības koeficientiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas un darbinieki, specializētie atašeji, valsts tiešās pārvaldes amatpersonas (darbinieki), karavīri, prokurori un sakaru virsnieki laikā, kad tie pilda dienestu ārvalstī, šo amatpersonu ģimenes locekļi (laulātais, bērni).
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projekta īstenošana tiks nodrošināta Ārlietu ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Netiek ieviestas jaunas politiskās iniciatīvas.
Projekts skar valsts pārvaldes iekšējos procesus un nav saistīts ar plašākas sabiedrības interešu īstenošanu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk