23-TA-2552: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas profesionālās izglītības iestādes statusa un nosaukuma maiņu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Profesionālās izglītības likuma 16. 1 panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktais.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt Jēkabpils Agrobiznesa koledžas (turpmāk - koledža) statusu un nosaukumu, ņemot vērā Profesionālās izglītības likumā noteiktos kritērijus attiecīgā statusa profesionālās izglītības iestādēm, kā arī koledžā īstenotās izglītības programmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022. gada 3. martā tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, ieviešot jaunus izglītības iestāžu veidus: tehnikums, mākslu izglītības kompetences centrs, profesionālā vidusskola, profesionālās tālākizglītības centrs un koledža, kā arī noteikts, ka profesionālās izglītības iestādes statusu nosaka tās dibinātājs. Ar minētajiem grozījumiem arī noteikts, ka profesionālās izglītības iestādes atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam izvērtē izglītības iestādes akreditācijas procesā.
Savukārt 2022. gada 15. septembrī tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītība likumā, kas nosaka koledžu institucionālo statusu un darbības mērķus.
Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta sestā daļa līdz devītajai daļai nosaka nosacījumus, kādi ņemami vērā vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību statusam. Savukārt turpmākie panti nosaka katras profesionālās izglītības iestādes definīciju, īstenojamās programmas un darbības mērķus: 16.2 pants – tehnikumam, 16.3- mākslu izglītības kompetences centram, 16.4 pants – profesionālajai vidusskolai, 16.5 pants – profesionālās tālākizglītības centram, 16.7 pants – koledžai.
Attiecībā uz koledžām Profesionālās izglītības likuma 16.7 pants nosaka, ka koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās izglītības tematiskajās jomās, kurās koledža īsteno atbilstošas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tāpat koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās koledža īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.
Vienlaicīgi atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta piektajā daļā un 16.7 panta pirmajā daļā noteiktajam īsā cikla augstākās izglītības programmām jāveido lielāko daļu no koledžās īstenojamām profesionālās izglītības programmām, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.
Koledža ir viena no senākajām profesionālās izglītības iestādēm Latvijā, ar 95 gadu pieredzi profesionālās izglītības īstenošanā. Vēsturiski koledža ir zināma kā tehnikums, kas īstenoja profesionālās vidējās izglītības programmas, bet pēdējos 20 gadus tā ir augstākās izglītības iestāde. Ar Ministru kabineta 2016. gada 18. jūlija rīkojumu Nr. 394 "Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un Barkavas Profesionālās vidusskolas reorganizāciju un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas izveidi" tika reorganizētas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās valsts izglītības iestādes - Jēkabpils Agrobiznesa koledža un Barkavas Profesionālā vidusskola -, apvienojot tās un izveidojot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošu izglītības iestādi - Jēkabpils Agrobiznesa koledžu ar struktūrvienību Barkavā.
Patreiz koledža īsteno šādas izglītības programmas:
īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas - 3
profesionālās vidējās izglītības programmas – 13
tālākizglītības programmas – 1
profesionālās pilnveides izglītības programmas – 3
neformālās izglītības programmas – vidēji 16
Izstrādājot “Jēkabpils Agrobiznesa koledžas attīstības un investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam” (saskaņota Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas 2022.gada 27.aprīļa sēdē, protokols Nr.7-3e/22/41), tika izvirzīta vīzija “Stiprināt profesionālās vidējās izglītības programmas un attīstīt mūžizglītības piedāvājumu tautsaimniecības nozarēs pieprasīto speciālistu sagatavošanā, nodrošinot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu izglītību ikvienam interesentam”.
Savukārt 2022. gada 15. septembrī tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītība likumā, kas nosaka koledžu institucionālo statusu un darbības mērķus.
Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta sestā daļa līdz devītajai daļai nosaka nosacījumus, kādi ņemami vērā vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību statusam. Savukārt turpmākie panti nosaka katras profesionālās izglītības iestādes definīciju, īstenojamās programmas un darbības mērķus: 16.2 pants – tehnikumam, 16.3- mākslu izglītības kompetences centram, 16.4 pants – profesionālajai vidusskolai, 16.5 pants – profesionālās tālākizglītības centram, 16.7 pants – koledžai.
Attiecībā uz koledžām Profesionālās izglītības likuma 16.7 pants nosaka, ka koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās izglītības tematiskajās jomās, kurās koledža īsteno atbilstošas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tāpat koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās koledža īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.
Vienlaicīgi atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta piektajā daļā un 16.7 panta pirmajā daļā noteiktajam īsā cikla augstākās izglītības programmām jāveido lielāko daļu no koledžās īstenojamām profesionālās izglītības programmām, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.
Koledža ir viena no senākajām profesionālās izglītības iestādēm Latvijā, ar 95 gadu pieredzi profesionālās izglītības īstenošanā. Vēsturiski koledža ir zināma kā tehnikums, kas īstenoja profesionālās vidējās izglītības programmas, bet pēdējos 20 gadus tā ir augstākās izglītības iestāde. Ar Ministru kabineta 2016. gada 18. jūlija rīkojumu Nr. 394 "Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un Barkavas Profesionālās vidusskolas reorganizāciju un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas izveidi" tika reorganizētas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās valsts izglītības iestādes - Jēkabpils Agrobiznesa koledža un Barkavas Profesionālā vidusskola -, apvienojot tās un izveidojot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošu izglītības iestādi - Jēkabpils Agrobiznesa koledžu ar struktūrvienību Barkavā.
Patreiz koledža īsteno šādas izglītības programmas:
īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas - 3
profesionālās vidējās izglītības programmas – 13
tālākizglītības programmas – 1
profesionālās pilnveides izglītības programmas – 3
neformālās izglītības programmas – vidēji 16
Izstrādājot “Jēkabpils Agrobiznesa koledžas attīstības un investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam” (saskaņota Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas 2022.gada 27.aprīļa sēdē, protokols Nr.7-3e/22/41), tika izvirzīta vīzija “Stiprināt profesionālās vidējās izglītības programmas un attīstīt mūžizglītības piedāvājumu tautsaimniecības nozarēs pieprasīto speciālistu sagatavošanā, nodrošinot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu izglītību ikvienam interesentam”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izskatot koledžas īstenotās izglītības programmas, konstatējams, ka koledža patreiz lielāko daļu īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas ir maza daļa no koledžas īstenotajām programmām. Tādējādi jau pašreiz ir risks, ka koledža nevarēs izpildīt koledžām Profesionālās izglītības likumā noteikto kritēriju attiecībā uz īsā cikla profesionālās izglītības programmu īstenošanu.
Šādus riskus ir saskatījusi arī koledžas padome, kura izskatot jautājumu par koledžas attīstību Augstskolu likuma un Profesionālās izglītības likuma kontekstā, izteikusi atbalstu koledžas pārveidei par tehnikumu kā spēcīgu profesionālās vidējās izglītības iestādi (padome 24.11.2021. protokols Nr.3).
Šādus riskus ir saskatījusi arī koledžas padome, kura izskatot jautājumu par koledžas attīstību Augstskolu likuma un Profesionālās izglītības likuma kontekstā, izteikusi atbalstu koledžas pārveidei par tehnikumu kā spēcīgu profesionālās vidējās izglītības iestādi (padome 24.11.2021. protokols Nr.3).
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, nepieciešams lemt par koledžas statusu, ņemot vērā tajā īstenojamās izglītības programmas, kā arī Jēkabpils Agrobiznesa koledžas attīstības un investīciju stratēģijā 2021.-2027.gadam” noteikto par nepieciešamību stiprināt profesionālās vidējās izglītības programmas un attīstīt mūžizglītības piedāvājumu tautsaimniecības nozarēs pieprasīto speciālistu sagatavošanā, nodrošinot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu izglītību ikvienam interesentam.
Profesionālās izglītības likuma 16. 1 panta piektā daļa nosaka, ka, vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) izglītojamo skaita rādītājus;
2) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos;
3) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde tādas īsteno;
4) īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstību saskaņā ar 16.2 panta pirmajā daļā, 16.3 panta pirmajā daļā, 16.4 panta pirmajā daļā un 16.7 panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.
Profesionālās izglītības likuma 16. 1 panta sestā daļa nosaka, ka vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību tehnikuma statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:
1) darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji;
2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;
3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.
Izvērtējot minēto kritēriju izpildi koledžā, secināms turpmāk minētais:
1) Attiecībā uz kritēriju “izglītojamo skaita rādītāji”, ir šādi rādītāji:
2020./2021. KOPĀ - 754
audzēkņi - 592
Barkavā - 211; Jēkabpilī - 381
Studējošie - 153
2021./2022. KOPĀ - 730
Audzēkņi - 592
Barkavā - 203; Jēkabpilī - 389
Studējošie - 138
2022./2023. KOPĀ - 658
Audzēkņi - 589
Barkavā - 199; Jēkabpilī - 390
Studējošie - 69
2023./2024. KOPĀ - 598
Audzēkņi - 617
Barkavā - 176; Jēkabpilī - 426
Studējošie - 15
Secināms, ka izglītojamo skaits pēdējā gadā ir samazinājies, jo ir samazinājies studējošo skaits. Savukārt izglītojamo skaits citās profesionālās izglītības programmā pēdējos gados nav mazāks par 580 izglītojamiem.
2) Attiecībā uz kritēriju “izglītojamo rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos”, secināms, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmenus rezultāti 2021./2022.m.g. vidēji ir 7,4 balles. Jāatzīmē, ka atsevišķās programmās kā "Multimediju dizains", "Augkopība" un "Skaistumkopšana" vidējie eksāmena rezultāti ir vēl augstāki ir 8 balles - 8,8 balles. Tāds pats vidējais rādītājs - 7,4 balles, ir arī 2022., 2023. m.g. profesionālās kvalifikācijas eksāmenos. Savukārt programmās "Multimediju dizains" un "Grāmatvedība" vidējie vērtējumi ir 9,2 un 9,5 balles.
Centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā, latviešu valodā, angļu valodā ir atbilstoši vidējiem rezultātiem valstī, angļu valodā tie pat ir augstāki.
Tādējādi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultāti un centralizēto eksāmenu rezultāti vērtējami kā labi.
3) Izvērtējot koledžā īstenotās izglītības programmas, konstatējams, ka koledža īsteno šādas profesionālās vidējās izglītības programmas:
- personām ar iegūtu pamatizglītību: "Augkopība", "Būvdarbi","Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli", "Grāmatvedība", "Komerczinības", "Komunikācijas dizains", "Loģistika", Programmēšana", "viesnīcu pakalpojumi";
- personām ar iegūtu vidējo izglītību: "Skaistumkopšanas pakalpojumi", "Augkopība", "Būvdarbi"
- tālākizglītības programmu “Būvniecība un civilā celtniecība”;
- profesionālās pilnveides izglītības programmas: “Java”, “Kiberdrošība”, “Digitālās prasmes iesācējiem”, “Digitālās prasmes (ar priekšzināšanām), “Digitālais mārketings” , “Praktiskā grāmatvedība (ar priekšzināšanām)”, “Praktiskā grāmatvedība (bez priekšzināšanām)”, “Datu analīze un pārskatu sagatavošana MS Excel vidē”;
- Neformālās izglītības programmas informācijas tehnoloģiju jomā, grāmatvedībā, finanšu pratībā, mārketingā, viesmīlībā, skaistumkopšanā, veselīga dzīvesveida, dārzkopībā u.c.
Tādējādi secināms, ka koledža pamatā īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst tehnikumu darbības mērķiem.
4)Attiecībā uz kritēriju “profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītāji” secināms, ka atbildoši augstāk minētajam koledža īsteno tālākizglītības programmu un vairākas profesionālās pilnveides izglītības programmas.
Mūžizglītības jomas attīstība.
Profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveide izglītības programmu īstenošanai nosaka koledžas 15.12.2017.gada 15. decembra iekšējie noteikumi Nr.1.-7/1 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta neformālās izglītības, profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu īstenošana Jēkabpils Agrobiznesa koledžā”.
Koledža darbojas šādos projektos, kuru mērķis ir pieaugušo izglītības programmu, tai skaitā profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana:
a) 2017. – 2023.g. ESF projekts „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” Nr.8.4.1.0/16/I/001 - pieaugušo interesentu apmācība;
b) 2019 – 2020.g. Erasmus+ projekts Nr.2018-1-UK01-KA204-048179 “Finanšu izglītība izglītotājiem” (FEES):
Lai pēc projekta īstenošanas Koledžas mācībspēki varētu vadīt finanšu pratības nodarbības koledžas izglītojamiem un pieaugušajiem un integrēt finanšu pratības jautājumus citu mācību priekšmetu nodarbībās, projekta ietvaros līgums paredz piedalīties finanšu izglītības programmas izstrādē; piedalīties finanšu izglītības e-mācību materiālu sagatavošanā; iepazīt finanšu izglītības pieredzi un metodes partnervalstīs un izplatīt šo pieredzi Latvijā;
Koledža darbojas arī Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platformā EPALE, kas paredzēta skolotājiem, apmācību vadītājiem, pētniekiem, pasniedzējiem, bibliotekāriem, politikas veidotājiem un ikvienai citai personai, kas strādā pieaugušo izglītības jomā visā Eiropā.
Koledžā īsteno izglītojošus pasākumus/programmas pēc darba devēju pasūtījuma (piem., SIA “GEFA Latvija” darbiniekiem neformālās izglītības programma “Datorzinības”; Jēkabpils novada bibliotekāru apmācība “Digitālie rīki prezentāciju veidošanai ar “Canva””
5) Attiecībā uz kritēriju “darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji” secināms, ka darba vidē balstītas mācības koledžā 2021./2022. mācību gadā īstenotas 28 izglītojamiem, 2022./2023. mācību gadā – 37. Prakse 2021./2022. mācību gadā īstenota 57 izglītojamiem, 2022./2023.mācību gadā – 66 izglītojamiem.
Koledžai ir veiksmīga sadarbība ar darba devējiem - ir noslēgti vairāk kā 30 līgumi par darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanu.
6) Izvērtējot kritēriju par metodiskā darba rezultatīvajiem rādītājiem, secināms, ka koledžā darbojas sešas metodiskās komisijas, kuru pienākumos ietilpst mācību satura izstrāde un pilnveide.
Koledžas nodarbinātie ir piedalījusies arī Valsts izglītības satura centra darba grupās, kas izglītības programmās “Viesnīcu pakalpojumi”, “Augkopība” "Grāmatvedība",“Komercdarbība” profesionālās kvalifikācijas "Mazumtirdzniecības komercdarbinieks" izstrādāja kvalifikācijas eksāmenu saturu , kā arī izglītības programmās “Viesnīcu pakalpojumi”, “Augkopība” aktualizēja uzdevumu banku.
Koledžas pedagogi piedalījās izglītības programmas “Grāmatvedība” Valmieras tehnikumā un “Komerczinības”, “Loģistika” Liepājas Valsts tehnikumā satura pilnveidošanā.
Koledžas pedagogi dalās metodiskā darba pieredzē ar citām izglītības iestādēm semināros u.c. pasākumos.
Koledža laika periodā no 2021. - 2023. gadam ir izstrādājusi arī vairākus metodiskos un mācību materiālus , piemēram; “Zināšanu nostiprināšanas uzdevumi modulī “Biznesa plāna izstrāde”, “Mācību līdzeklis modulī “Preču uzskaite un dokumentēšana”, “Biroja darba organizēšana” ; mācību materiāli modulim “Mazā uzņēmuma darba vadīšana”; mācību materiāli modulim “Vienkāršu algoritmu izstrāde”; mācību materiāli modulim “Multimediju un tīmekļa vietņu tehnoloģijas”; metodiskie materiāli “Modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas”; metodiskais materiāls “Radošais konkurss profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem “Grāmatnieki un valodnieki”.
7) Attiecībā uz kritēriju "absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji" secināms, ka, lai arī nav noteikti kritēriji minētā rādītāja izvērtēšanai, tomēr, Centrālās statistikas pārvaldes absolventu monitoringa dati norāda sekojošo:
- Absolventu skaits 2018. gadā: 181, no,kuriem 68 % nodarbināti (vidēji valstī - 66, 3%) , bet 17.1 % absolventu ir nodarbināti un studē;
- Absolventu skaits 2019. gadā: 111, no kuriem 53, 2 % ir nodarbināti (vidēji valstī - 62,9 %), bet 7,2% absolventi ir nodarbināti un studē;
- Absolventu skaits 2020. gadā: 139, no kuriem 58,3 % ir nodarbināti (vidēji valstī - 64,5 %), bet 12,9 % ir nodarbināti un studē.
Secināms, ka vidēji 60% no koledžas absolventiem pēc tās beigšanas ir nodarbināti un vidēji 12% no absolventiem ir nodarbināti un studē, un minētie rādītāji attiecībā uz nodarbinātību ir atbilstoši vidējiem rādītājiem valstī.
Atbilstoši minēto kritēriju izpildei, kā arī atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem koledžās darbības mērķiem un statusa atbilstības kritērijiem, secināms, ka koledžā īstenojamo programmu īpatsvars neatbilst koledžas kritērijiem. Vienlaicīgi secināms, ka koledžā īstenojamās izglītības programmas, kā arī citu profesionālās izglītības iestāžu kritēriju izpilde atbilst profesionālās izglītības iestādes statusam - tehnikums. Ievērojot minēto koledžai būtu nosakāms tehnikuma statuss.
Lai nodrošinātu koledžā studējošo tiesības iegūt augstāko izglītību, atbilstoši 2018. gada 23. novembrī noslēgtā sadarbības līguma RTA reģ. Nr 4.5/12 2.9. punktā noteiktajam – ja īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas apgūšana koledžā tiek pārtraukta, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija nodrošina studiju tālākās iespējas atbilstošās studiju programmās koledžas studentiem uz vispārējiem akadēmijas studiju noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija 2023. gada 29. maija vēstulē Nr. 4-6e/23/1484 "Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas studentu pāreju uz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju" uzdeva koledžai un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai līdz 2022./23. akadēmiskā gada beigām nodrošināt, ka tiek veiktas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu koledžas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu studentu pāreju uz atbilstošām akadēmijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmām, sākot ar 2023. gada rudens semestri, saglabājot studējošajiem ar koledžu noslēgto studiju līgumu nosacījumus.
Koledžā studijas 2023/2024. akadēmiskā gada rudens semestrī turpina tiek tie 15 studenti, kuri studiju programmu absolvēs līdz 2023. gada 31. decembrim.
Tādējādi jauni studējošie vairs netiks uzņemti.
Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.1 pantam otrajai daļai profesionālās izglītības iestādes nosaukumu izvēlas atbilstoši Izglītības likumā un šā panta pirmajā daļā noteiktajam, tas ir ņemot vērā profesionālās izglītības iestādes statusu. Nosaukumā var ietvert norādi uz izglītības programmas veidu un profesionālo jomu, kā arī ģeogrāfisko vietu. Savukārt Izglītības likuma 26. panta pirmā daļa paredz, ka izglītības iestādes nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.
Tādējādi, lai izglītības iestādes nosaukums atbilstu statusam, izglītības iestādes nosaukumā vairs nevar būt norāde uz koledžas statusu.
Ievērojot minēto, tiesību akta projekts paredz noteikt, ka koledžas nosaukums ar 2024. gada 1. janvāri ir " Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums".
Izvēle pamatojas koledžas esošajās kvalitātēs:
- vēsturiski kopš 90-ajiem gadiem prioritāte - “Digitālās tehnoloģijas”;
- īstenotās izglītības programmas;
- atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums;
- sasniegumi konkursos;
- veiksmīga sadarbība ar darba devējiem.
Vārds “Jēkabpils” atbilst izglītības iestādes atrašanās ģeogrāfiskā vietai. Tehnikums tāpat kā koledža veiksmīgi iekļaujas Jēkabpils izglītības ekosistēmā un ir atpazīstams.
Jēkabpils tehnikuma vēsturiskā atpazīstamība.
Savukārt vārda “Tehnoloģijas” iekļaušana ne tikai norāda uz tehnikuma darbības virzienu, bet arī kā apzīmējums mūsdienīgiem, racionāliem, produktīviem, straujiem, progresīviem risinājumiem attiecīgi pozicionē izglītības iestādi sabiedrībā.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 43.punktā noteikto Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.197 "Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikums" būs piemērojami līdz 2023.gada 31.decembrim. Ievērojot minēto, kā arī koledžas statusa maiņu, pēc šī projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, tiks sagatavots Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma nolikums, ko atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 8. panta 8. punktam apstiprinās Izglītības un zinātnes ministrija.
Profesionālās izglītības likuma 16. 1 panta piektā daļa nosaka, ka, vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) izglītojamo skaita rādītājus;
2) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos;
3) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde tādas īsteno;
4) īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstību saskaņā ar 16.2 panta pirmajā daļā, 16.3 panta pirmajā daļā, 16.4 panta pirmajā daļā un 16.7 panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.
Profesionālās izglītības likuma 16. 1 panta sestā daļa nosaka, ka vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību tehnikuma statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:
1) darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji;
2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;
3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.
Izvērtējot minēto kritēriju izpildi koledžā, secināms turpmāk minētais:
1) Attiecībā uz kritēriju “izglītojamo skaita rādītāji”, ir šādi rādītāji:
2020./2021. KOPĀ - 754
audzēkņi - 592
Barkavā - 211; Jēkabpilī - 381
Studējošie - 153
2021./2022. KOPĀ - 730
Audzēkņi - 592
Barkavā - 203; Jēkabpilī - 389
Studējošie - 138
2022./2023. KOPĀ - 658
Audzēkņi - 589
Barkavā - 199; Jēkabpilī - 390
Studējošie - 69
2023./2024. KOPĀ - 598
Audzēkņi - 617
Barkavā - 176; Jēkabpilī - 426
Studējošie - 15
Secināms, ka izglītojamo skaits pēdējā gadā ir samazinājies, jo ir samazinājies studējošo skaits. Savukārt izglītojamo skaits citās profesionālās izglītības programmā pēdējos gados nav mazāks par 580 izglītojamiem.
2) Attiecībā uz kritēriju “izglītojamo rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos”, secināms, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmenus rezultāti 2021./2022.m.g. vidēji ir 7,4 balles. Jāatzīmē, ka atsevišķās programmās kā "Multimediju dizains", "Augkopība" un "Skaistumkopšana" vidējie eksāmena rezultāti ir vēl augstāki ir 8 balles - 8,8 balles. Tāds pats vidējais rādītājs - 7,4 balles, ir arī 2022., 2023. m.g. profesionālās kvalifikācijas eksāmenos. Savukārt programmās "Multimediju dizains" un "Grāmatvedība" vidējie vērtējumi ir 9,2 un 9,5 balles.
Centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā, latviešu valodā, angļu valodā ir atbilstoši vidējiem rezultātiem valstī, angļu valodā tie pat ir augstāki.
Tādējādi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultāti un centralizēto eksāmenu rezultāti vērtējami kā labi.
3) Izvērtējot koledžā īstenotās izglītības programmas, konstatējams, ka koledža īsteno šādas profesionālās vidējās izglītības programmas:
- personām ar iegūtu pamatizglītību: "Augkopība", "Būvdarbi","Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli", "Grāmatvedība", "Komerczinības", "Komunikācijas dizains", "Loģistika", Programmēšana", "viesnīcu pakalpojumi";
- personām ar iegūtu vidējo izglītību: "Skaistumkopšanas pakalpojumi", "Augkopība", "Būvdarbi"
- tālākizglītības programmu “Būvniecība un civilā celtniecība”;
- profesionālās pilnveides izglītības programmas: “Java”, “Kiberdrošība”, “Digitālās prasmes iesācējiem”, “Digitālās prasmes (ar priekšzināšanām), “Digitālais mārketings” , “Praktiskā grāmatvedība (ar priekšzināšanām)”, “Praktiskā grāmatvedība (bez priekšzināšanām)”, “Datu analīze un pārskatu sagatavošana MS Excel vidē”;
- Neformālās izglītības programmas informācijas tehnoloģiju jomā, grāmatvedībā, finanšu pratībā, mārketingā, viesmīlībā, skaistumkopšanā, veselīga dzīvesveida, dārzkopībā u.c.
Tādējādi secināms, ka koledža pamatā īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst tehnikumu darbības mērķiem.
4)Attiecībā uz kritēriju “profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītāji” secināms, ka atbildoši augstāk minētajam koledža īsteno tālākizglītības programmu un vairākas profesionālās pilnveides izglītības programmas.
Mūžizglītības jomas attīstība.
Profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveide izglītības programmu īstenošanai nosaka koledžas 15.12.2017.gada 15. decembra iekšējie noteikumi Nr.1.-7/1 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta neformālās izglītības, profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu īstenošana Jēkabpils Agrobiznesa koledžā”.
Koledža darbojas šādos projektos, kuru mērķis ir pieaugušo izglītības programmu, tai skaitā profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana:
a) 2017. – 2023.g. ESF projekts „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” Nr.8.4.1.0/16/I/001 - pieaugušo interesentu apmācība;
b) 2019 – 2020.g. Erasmus+ projekts Nr.2018-1-UK01-KA204-048179 “Finanšu izglītība izglītotājiem” (FEES):
Lai pēc projekta īstenošanas Koledžas mācībspēki varētu vadīt finanšu pratības nodarbības koledžas izglītojamiem un pieaugušajiem un integrēt finanšu pratības jautājumus citu mācību priekšmetu nodarbībās, projekta ietvaros līgums paredz piedalīties finanšu izglītības programmas izstrādē; piedalīties finanšu izglītības e-mācību materiālu sagatavošanā; iepazīt finanšu izglītības pieredzi un metodes partnervalstīs un izplatīt šo pieredzi Latvijā;
Koledža darbojas arī Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platformā EPALE, kas paredzēta skolotājiem, apmācību vadītājiem, pētniekiem, pasniedzējiem, bibliotekāriem, politikas veidotājiem un ikvienai citai personai, kas strādā pieaugušo izglītības jomā visā Eiropā.
Koledžā īsteno izglītojošus pasākumus/programmas pēc darba devēju pasūtījuma (piem., SIA “GEFA Latvija” darbiniekiem neformālās izglītības programma “Datorzinības”; Jēkabpils novada bibliotekāru apmācība “Digitālie rīki prezentāciju veidošanai ar “Canva””
5) Attiecībā uz kritēriju “darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji” secināms, ka darba vidē balstītas mācības koledžā 2021./2022. mācību gadā īstenotas 28 izglītojamiem, 2022./2023. mācību gadā – 37. Prakse 2021./2022. mācību gadā īstenota 57 izglītojamiem, 2022./2023.mācību gadā – 66 izglītojamiem.
Koledžai ir veiksmīga sadarbība ar darba devējiem - ir noslēgti vairāk kā 30 līgumi par darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanu.
6) Izvērtējot kritēriju par metodiskā darba rezultatīvajiem rādītājiem, secināms, ka koledžā darbojas sešas metodiskās komisijas, kuru pienākumos ietilpst mācību satura izstrāde un pilnveide.
Koledžas nodarbinātie ir piedalījusies arī Valsts izglītības satura centra darba grupās, kas izglītības programmās “Viesnīcu pakalpojumi”, “Augkopība” "Grāmatvedība",“Komercdarbība” profesionālās kvalifikācijas "Mazumtirdzniecības komercdarbinieks" izstrādāja kvalifikācijas eksāmenu saturu , kā arī izglītības programmās “Viesnīcu pakalpojumi”, “Augkopība” aktualizēja uzdevumu banku.
Koledžas pedagogi piedalījās izglītības programmas “Grāmatvedība” Valmieras tehnikumā un “Komerczinības”, “Loģistika” Liepājas Valsts tehnikumā satura pilnveidošanā.
Koledžas pedagogi dalās metodiskā darba pieredzē ar citām izglītības iestādēm semināros u.c. pasākumos.
Koledža laika periodā no 2021. - 2023. gadam ir izstrādājusi arī vairākus metodiskos un mācību materiālus , piemēram; “Zināšanu nostiprināšanas uzdevumi modulī “Biznesa plāna izstrāde”, “Mācību līdzeklis modulī “Preču uzskaite un dokumentēšana”, “Biroja darba organizēšana” ; mācību materiāli modulim “Mazā uzņēmuma darba vadīšana”; mācību materiāli modulim “Vienkāršu algoritmu izstrāde”; mācību materiāli modulim “Multimediju un tīmekļa vietņu tehnoloģijas”; metodiskie materiāli “Modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas”; metodiskais materiāls “Radošais konkurss profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem “Grāmatnieki un valodnieki”.
7) Attiecībā uz kritēriju "absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji" secināms, ka, lai arī nav noteikti kritēriji minētā rādītāja izvērtēšanai, tomēr, Centrālās statistikas pārvaldes absolventu monitoringa dati norāda sekojošo:
- Absolventu skaits 2018. gadā: 181, no,kuriem 68 % nodarbināti (vidēji valstī - 66, 3%) , bet 17.1 % absolventu ir nodarbināti un studē;
- Absolventu skaits 2019. gadā: 111, no kuriem 53, 2 % ir nodarbināti (vidēji valstī - 62,9 %), bet 7,2% absolventi ir nodarbināti un studē;
- Absolventu skaits 2020. gadā: 139, no kuriem 58,3 % ir nodarbināti (vidēji valstī - 64,5 %), bet 12,9 % ir nodarbināti un studē.
Secināms, ka vidēji 60% no koledžas absolventiem pēc tās beigšanas ir nodarbināti un vidēji 12% no absolventiem ir nodarbināti un studē, un minētie rādītāji attiecībā uz nodarbinātību ir atbilstoši vidējiem rādītājiem valstī.
Atbilstoši minēto kritēriju izpildei, kā arī atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem koledžās darbības mērķiem un statusa atbilstības kritērijiem, secināms, ka koledžā īstenojamo programmu īpatsvars neatbilst koledžas kritērijiem. Vienlaicīgi secināms, ka koledžā īstenojamās izglītības programmas, kā arī citu profesionālās izglītības iestāžu kritēriju izpilde atbilst profesionālās izglītības iestādes statusam - tehnikums. Ievērojot minēto koledžai būtu nosakāms tehnikuma statuss.
Lai nodrošinātu koledžā studējošo tiesības iegūt augstāko izglītību, atbilstoši 2018. gada 23. novembrī noslēgtā sadarbības līguma RTA reģ. Nr 4.5/12 2.9. punktā noteiktajam – ja īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas apgūšana koledžā tiek pārtraukta, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija nodrošina studiju tālākās iespējas atbilstošās studiju programmās koledžas studentiem uz vispārējiem akadēmijas studiju noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija 2023. gada 29. maija vēstulē Nr. 4-6e/23/1484 "Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas studentu pāreju uz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju" uzdeva koledžai un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai līdz 2022./23. akadēmiskā gada beigām nodrošināt, ka tiek veiktas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu koledžas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu studentu pāreju uz atbilstošām akadēmijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmām, sākot ar 2023. gada rudens semestri, saglabājot studējošajiem ar koledžu noslēgto studiju līgumu nosacījumus.
Koledžā studijas 2023/2024. akadēmiskā gada rudens semestrī turpina tiek tie 15 studenti, kuri studiju programmu absolvēs līdz 2023. gada 31. decembrim.
Tādējādi jauni studējošie vairs netiks uzņemti.
Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.1 pantam otrajai daļai profesionālās izglītības iestādes nosaukumu izvēlas atbilstoši Izglītības likumā un šā panta pirmajā daļā noteiktajam, tas ir ņemot vērā profesionālās izglītības iestādes statusu. Nosaukumā var ietvert norādi uz izglītības programmas veidu un profesionālo jomu, kā arī ģeogrāfisko vietu. Savukārt Izglītības likuma 26. panta pirmā daļa paredz, ka izglītības iestādes nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.
Tādējādi, lai izglītības iestādes nosaukums atbilstu statusam, izglītības iestādes nosaukumā vairs nevar būt norāde uz koledžas statusu.
Ievērojot minēto, tiesību akta projekts paredz noteikt, ka koledžas nosaukums ar 2024. gada 1. janvāri ir " Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums".
Izvēle pamatojas koledžas esošajās kvalitātēs:
- vēsturiski kopš 90-ajiem gadiem prioritāte - “Digitālās tehnoloģijas”;
- īstenotās izglītības programmas;
- atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums;
- sasniegumi konkursos;
- veiksmīga sadarbība ar darba devējiem.
Vārds “Jēkabpils” atbilst izglītības iestādes atrašanās ģeogrāfiskā vietai. Tehnikums tāpat kā koledža veiksmīgi iekļaujas Jēkabpils izglītības ekosistēmā un ir atpazīstams.
Jēkabpils tehnikuma vēsturiskā atpazīstamība.
Savukārt vārda “Tehnoloģijas” iekļaušana ne tikai norāda uz tehnikuma darbības virzienu, bet arī kā apzīmējums mūsdienīgiem, racionāliem, produktīviem, straujiem, progresīviem risinājumiem attiecīgi pozicionē izglītības iestādi sabiedrībā.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 43.punktā noteikto Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.197 "Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikums" būs piemērojami līdz 2023.gada 31.decembrim. Ievērojot minēto, kā arī koledžas statusa maiņu, pēc šī projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, tiks sagatavots Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma nolikums, ko atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 8. panta 8. punktam apstiprinās Izglītības un zinātnes ministrija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Jēkabpils Agrobiznesa koledžas personāls, izglītojamie, to vecāki.
Ietekmes apraksts
Jēkabpils Agrobiznesa koledžas izglītojamo, to vecāku pienākumi un tiesības nemainās. Esošie studējošie varēs pabeigt izglītības programmas 2023. gada decembrī un sākot no 2024. gada 1. janvāra minētajā izglītības iestādē netiks īstenotas studiju programmas un līdz ar to nebūs arī jauni studējošie. Savukārt pārējie izglītojamie, kas apgūst vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmas, tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmas, turpinās mācības tajā pašā iestādē, bet ar citu statusu un citu nosaukumu un viņiem sniegto izglītības pakalpojumu kvalitāte nemainīsies.
Saistībā ar koledžas statusa maiņu nodarbināto pienākumi un tiesības pamatā paliks nemainīgas. Ievērojot to, ka studējošo skaits jau šobrīd ir neliels, attiecīgi jau ir pārskatīti amati un veicamie pienākumi nodarbinātajiem, kas nodrošināja studiju procesu. Koledžas direktorei pēc tehnikuma statusa noteikšanas tiks pārskatīta alga un tā noteikta atbilstoši tehnikumu direktoriem noteiktajiem kritērijiem.
Vienlaicīgi koledžas pedagogiem līdz ar tehnikuma statusa noteikšanu tiks noteikta piemaksa par tehnikuma statusu.
Saistībā ar koledžas statusa maiņu nodarbināto pienākumi un tiesības pamatā paliks nemainīgas. Ievērojot to, ka studējošo skaits jau šobrīd ir neliels, attiecīgi jau ir pārskatīti amati un veicamie pienākumi nodarbinātajiem, kas nodrošināja studiju procesu. Koledžas direktorei pēc tehnikuma statusa noteikšanas tiks pārskatīta alga un tā noteikta atbilstoši tehnikumu direktoriem noteiktajiem kritērijiem.
Vienlaicīgi koledžas pedagogiem līdz ar tehnikuma statusa noteikšanu tiks noteikta piemaksa par tehnikuma statusu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ar statusa un nosaukuma maiņu saistītie izdevumi tiks segti koledžas esošā budžeta finansējuma ietvaros.
Ar 2024. gada 1. janvāri koledža kā tehnikums tiek finansēta no budžeta apakšprogrammas 02.01.00 “Profesionālo izglītības programmu īstenošana”. Piemaksa pedagogiem par tehnikuma statusu atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 22. punktam tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros. 2024.gadā budžeta apakšprogrammas 02.01.00 “Profesionālo izglītības programmu īstenošana” ietvaros tas indikatīvi būs 112 155 euro.
Ar 2024. gada 1. janvāri koledža kā tehnikums tiek finansēta no budžeta apakšprogrammas 02.01.00 “Profesionālo izglītības programmu īstenošana”. Piemaksa pedagogiem par tehnikuma statusu atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 22. punktam tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros. 2024.gadā budžeta apakšprogrammas 02.01.00 “Profesionālo izglītības programmu īstenošana” ietvaros tas indikatīvi būs 112 155 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumi Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus, precizējot profesionālās izglītības iestādes "Jēkabpils Agrobiznesa koledža" statusu un nosaukumu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr.131 "Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus noteikumu pielikumā, papildinot to ar Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma cenrādi.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2021. gada 18. marta noteikumi Nr.171 "Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo koledžu maksas pakalpojumu cenrādis"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus, svītrojot no pielikuma Jēkabpils Agrobiznesa koledžas cenrādi.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.4. Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma nolikums
Pamatojums un apraksts
Ievērojot koledžas statusa maiņu, tiks sagatavots Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma nolikums, kurā tiks norādītas Profesionālās izglītības likuma 17. pantā noteiktās ziņas.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
Ņemot vērā to, ka koledžas arī ir profesionālās izglītības iestādes, Izglītības un zinātnes ministrija, izstrādājot jauno Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi, gan koledžu, gan profesionālo vidējo izglītības iestāžu cenrādi apvienos vienos Ministru kabineta noteikumos.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Izglītības iestādes nosaukuma maiņa pārrunāta un saskaņota ar profesionālās izglītības iestādi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Izglītības kvalitātes valsts dienests
- Jēkabpils Agrobiznesa koledža
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Profesionālās izglītības iestāde īstenos tikai profesionālās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet neīstenos vairs īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi