25-TA-1310: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Iepakojuma likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regula (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK (turpmāk - Regula 2025/40).
Regulas 2025/40 mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Regula 2025/40 paredz novērst šķēršļus iepakojuma apritīgumam. Tādējādi līdz 2030. gadam ekonomiski dzīvotspējīgā veidā panāktu, ka viss Eiropas Savienības tirgū sastopamais iepakojums ir otrreizēji pārstrādājams. Tāpat Regulas 2025/40 mērķis ir samazināt vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem un izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu, ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielinot pārstrādātas plastmasas izmantošanu iepakojumā.
Regulas 2025/40 mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Regula 2025/40 paredz novērst šķēršļus iepakojuma apritīgumam. Tādējādi līdz 2030. gadam ekonomiski dzīvotspējīgā veidā panāktu, ka viss Eiropas Savienības tirgū sastopamais iepakojums ir otrreizēji pārstrādājams. Tāpat Regulas 2025/40 mērķis ir samazināt vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem un izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu, ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielinot pārstrādātas plastmasas izmantošanu iepakojumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Iepakojuma likumu atbilstoši Regulai 2025/40.
Spēkā stāšanās termiņš
12.08.2026.
Pamatojums
Tā kā Regulu 2025/40 piemēro no 2026. gada 12. augusta, paredzēts, ka arī likums stājas spēkā 2026. gada 12. augustā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Regula 2025/40 stājās spēkā 2025. gada 12. februārī, to piemēro no 2026. gada 12. augusta.
Regulas 2025/40 70. pants paredz šādus parejas noteikumus:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (turpmāk – Direktīva 94/62/EK) atceļ no 2026. gada 12. augusta, izņemot:
a) Direktīvas 94/62/EK 8. panta 2. punktu turpina piemērot līdz 30 mēnešiem no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot šīs regulas 12. panta 6. punktu;
b) attiecībā uz pamatprasībām saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK II pielikuma 1. punkta pirmo ievilkumu minētās direktīvas 9. panta 1. un 2. punktu turpina piemērot līdz 2029. gada 31. decembrim;
C) Direktīvas 94/62/EK 5. panta 2. un 3. punktu, 6. panta 1. punkta “d” un “e” apakšpunktu, kā arī 6.a pantu turpina piemērot līdz 2028. gada 31. decembrim;
d) Direktīvas 94/62/EK 12. panta 3.a, 3.b, 3.c un 4. punktu turpina piemērot līdz 2028. gada 31. decembrim, izņemot datu nosūtīšanu Eiropas Komisijai (turpmāk - Komisija), attiecībā uz ko to turpina piemērot līdz 2029. gada 31. decembrim.
2. Komisijas 1997. gada 28. janvāra Lēmumu, ar ko izveido iepakojuma materiālu identifikācijas sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu atceļ no 2028. gada 12. augusta.
3. Komisijas 2001. gada 19. februāra Lēmums 2001/171/EK, ar ko izveido nosacījumus atkāpei attiecībā uz stikla taru saistībā ar smago metālu koncentrācijas līmeņiem, kuri noteikti ar Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un Komisijas 2009. gada 24. marta Lēmums 2009/292/EK, ar kuru ievieš nosacījumus par atkāpšanos no prasībām attiecībā uz plastmasas redeļu kastēm un plastmasas paliktņiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu noteiktajiem smago metālu koncentrācijas līmeņiem paliek spēkā, un tos turpina piemērot līdz brīdim, kad tos atceļ ar deleģētajiem aktiem, kurus Komisija pieņēmusi, ievērojot šīs regulas 5. panta 8. punktu.
4. Dalībvalstis līdz 2030. gada 1. janvārim var saglabāt valsts noteikumus, kas ierobežo tāda iepakojuma laišanu tirgū, kura formāts un lietojumi uzskaitīti Regulas 2025/40 V pielikuma 2. un 3. punktā. Regulas 2025/40 4. panta 3. punktu attiecībā uz minētajiem valsts pasākumiem nepiemēro līdz 2030. gada 1. janvārim.
5. Atsauces uz atcelto Direktīvu 94/62/EK uzskata par atsaucēm uz šo Regulu 2025/40, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas XIII pielikumā.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, tas pat ir aizliegts.
Tāpēc ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus tiesību aktos, lai nodrošinātu to atbilstību Regulai 2025/40 un tās efektīvu piemērošanu.
Direktīvas 94/62/EK prasības ir pārņemtas vairākos Latvijas Republikas tiesību aktos:
1) Iepakojuma likuma 1., 1.1, 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12.1, 13., 14., 15., 19., 20. un 21. pantā.
Iepakojuma likuma 1. pantā noteikti likumā lietotie termini.
Iepakojuma likuma 1.1 pantā definēts iepakojuma jēdziens.
Iepakojuma likuma 3. pantā noteikts likuma objekti un subjekti.
Iepakojuma likumā 5. pantā noteikti iepakojam veidi.
Iepakojuma likumā 6. pantā noteikti iepakojam izvirzāmās prasības.
Iepakojuma likumā 7. pantā noteikts smago metālu koncentrācijas līmenis iepakojumā.
Iepakojuma likumā 8. pantā noteiktas prasības atkārtotai lietošanai paredzētajam iepakojumam.
Iepakojuma likumā 9. pantā noteiktas reģenerācijai paredzētajam iepakojumam izvirzāmas prasības.
Iepakojuma likumā 10. pants paredz marķēšanas prasības.
Iepakojuma likumā 12.1 pantā noteiktas prasības plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanai.
Iepakojuma likumā 13. pantā noteikti iepakotāja pienākumi.
Iepakojuma likumā 14. pants paredz izlietotā iepakojuma rašanās novēršanas programmu un pasākumus.
Iepakojuma likumā 15. pantā noteikti iepakojuma apsaimniekotāja pienākumi.
Iepakojuma likumā 19. pantā noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sistēmu.
Iepakojuma likumā 20. pants paredz ziņošanas pienākumu.
Iepakojuma likumā 21. pants paredz valsts institūciju kompetenci.
2) Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 983), kuros ir noteikti izlietotā iepakojuma reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un termiņi to izpildei; noteikta kārtība, kādā iesniedzams ziņojums par izlietoto iepakojumu un Īstenošanas plāns, kā arī šo dokumentu paraugi; noteikti iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēri un prasības attiecībā uz smago metālu saturu.
3) Ministru kabineta 2002. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi", kuri nosaka iepakojuma klasifikāciju un marķēšanas kārtību (turpmāk – MK noteikumi Nr. 140).
Lai nodrošinātu Regulas 2025/40 piemērošanu, tiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 983, kā arī paredzēts, ka MK noteikumi Nr. 140 zaudēs spēku 2028. gada 12. augustā.
Iepakojums ir dabas resursu nodokļa objekts atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 7. pielikuma 1. tabulai. Uz izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem" prasības.
Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu organizē četras ražotāju atbildības organizācijas (iepakojuma apsaimniektāji): akciju sabiedrība “AJ Power Recycling”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Zaļais punkts", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zaļā josta", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zaļais centrs".
Iepakojums ietverts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkta terminā “sadzīves atkritumi”.
Izlietoto iepakojumu apsaimnieko (tai skaitā savāc, pārstrādā un reģenerē) saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” (23-TA-1068) (turpmāk – Noteikumu projekts) 25. punkts ir papildināts ar 3. apakšpunktu, kurā noteikts, ka uz konteinera izvieto marķējumu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Noteikumu projekta anotācijas 5.1. sadaļā “Saistības pret Eiropas Savienību” skaidrots:
Noteikumu projektā ir ietvertas prasības marķējumam konteineriem, kuros ievieto nešķirotus sadzīves atkritumus, koksni, papīru un kartonu, kas nav iepakojums, plastmasas atkritumus, cita veida stikla atkritumus, metāllūžņus, bioloģiski noārdāmos atkritumus, sadzīvē radušos bīstamo atkritumus, smēreļļas, dažādu veidu akumulatorus un baterijas, visu veidu riepas, eļļas filtrus, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, apģērbus un tekstilizstrādājumus, liela izmēra atkritumus.
Regulas 2025/40 13. panta 1. punkts noteic, ka līdz 2028. gada 12. augustam vai 30 mēnešiem no 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas (2029. gada 12. februāris) dalībvalstis nodrošina, ka visām iepakojuma atkritumu savākšanai paredzētajām atkritumu tvertnēm redzami, salasāmi un neizdzēšami piestiprina, uz tām iespiež vai iegravē saskaņotu marķējumu, kurš dod iespēju dalīti savākt katru iepakojuma atkritumu materiāla frakciju, ko paredzēts izmest atsevišķās tvertnēs. Uz iepakojuma atkritumu tvertnes var būt vairāk nekā viens marķējums. Noteikumu projektā nav ietverta prasība, ka izlietotā iepakojuma savākšanai paredzēto tvertņu marķējums uz tām ir neizdzēšami jāpiestiprina, jāiespiež vai jāiegravē, ņemot vērā noteikumu projekta 11. punktā paredzēto rīcības brīvību atkritumu apsaimniekotājam uz marķējuma izvietošanas veidu. Regulas 2025/40 13. panta 2. punkts noteic, ka līdz 2026. gada 12. augustam Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izstrādātu saskaņotu marķējumu un marķēšanas prasību specifikācijas un marķēšanas formātus šā panta 1. punktā minēto tvertņu marķēšanai. Komisija, izstrādājot minētos īstenošanas aktus, ņem vērā dalībvalstīs ieviesto savākšanas sistēmu specifiku, kā arī kompozītā iepakojuma specifiku. Pēc tam, kad Komisija pieņems Regulas 2025/40 13. panta 2. punktā minēto ieviešanas aktu, būs jāveic atkārtoti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām”, lai ietvertu atsauces normu uz Regulas 13. panta 2. punktā minēto ieviešanas aktu attiecībā uz specifiskām prasībām izlietotā iepakojuma dalītajai savākšanai paredzēto tvertņu marķēšanu (ja ieviešanas akts ir Komisijas regula) vai veicot citus pasākumus ieviešanas akta prasību pārņemšanai (ja ieviešanas akts ir Komisijas lēmums).
Depozīta sistēma dzērienu iepakojumam darbojas no 2022. gada 1. februāra atbilstoši Iepakojuma likuma III1 nodaļā un Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 519 "Depozīta sistēmas darbības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 519) noteiktajām prasībām.
Regulas 2025/40 50. panta 11. punktā noteiktā rīcības brīvība ir izmantota, proti, Latvija turpinās piemērot depozīta sistēmu atbilstoši spēkā esošajiem tiesības aktiem.
Lai nodrošinātu Regulas 2025/40 50. panta 1. punkta piemērošanu, tiks veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 519 3. pielikumā (palielinot līdz 90% pieņemšanas apjomu (īpatsvaru %) 2029. gadā noteiktajiem depozīta iepakojuma veidiem).
Regulas 2025/40 70. pants paredz šādus parejas noteikumus:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (turpmāk – Direktīva 94/62/EK) atceļ no 2026. gada 12. augusta, izņemot:
a) Direktīvas 94/62/EK 8. panta 2. punktu turpina piemērot līdz 30 mēnešiem no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot šīs regulas 12. panta 6. punktu;
b) attiecībā uz pamatprasībām saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK II pielikuma 1. punkta pirmo ievilkumu minētās direktīvas 9. panta 1. un 2. punktu turpina piemērot līdz 2029. gada 31. decembrim;
C) Direktīvas 94/62/EK 5. panta 2. un 3. punktu, 6. panta 1. punkta “d” un “e” apakšpunktu, kā arī 6.a pantu turpina piemērot līdz 2028. gada 31. decembrim;
d) Direktīvas 94/62/EK 12. panta 3.a, 3.b, 3.c un 4. punktu turpina piemērot līdz 2028. gada 31. decembrim, izņemot datu nosūtīšanu Eiropas Komisijai (turpmāk - Komisija), attiecībā uz ko to turpina piemērot līdz 2029. gada 31. decembrim.
2. Komisijas 1997. gada 28. janvāra Lēmumu, ar ko izveido iepakojuma materiālu identifikācijas sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu atceļ no 2028. gada 12. augusta.
3. Komisijas 2001. gada 19. februāra Lēmums 2001/171/EK, ar ko izveido nosacījumus atkāpei attiecībā uz stikla taru saistībā ar smago metālu koncentrācijas līmeņiem, kuri noteikti ar Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un Komisijas 2009. gada 24. marta Lēmums 2009/292/EK, ar kuru ievieš nosacījumus par atkāpšanos no prasībām attiecībā uz plastmasas redeļu kastēm un plastmasas paliktņiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu noteiktajiem smago metālu koncentrācijas līmeņiem paliek spēkā, un tos turpina piemērot līdz brīdim, kad tos atceļ ar deleģētajiem aktiem, kurus Komisija pieņēmusi, ievērojot šīs regulas 5. panta 8. punktu.
4. Dalībvalstis līdz 2030. gada 1. janvārim var saglabāt valsts noteikumus, kas ierobežo tāda iepakojuma laišanu tirgū, kura formāts un lietojumi uzskaitīti Regulas 2025/40 V pielikuma 2. un 3. punktā. Regulas 2025/40 4. panta 3. punktu attiecībā uz minētajiem valsts pasākumiem nepiemēro līdz 2030. gada 1. janvārim.
5. Atsauces uz atcelto Direktīvu 94/62/EK uzskata par atsaucēm uz šo Regulu 2025/40, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas XIII pielikumā.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, tas pat ir aizliegts.
Tāpēc ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus tiesību aktos, lai nodrošinātu to atbilstību Regulai 2025/40 un tās efektīvu piemērošanu.
Direktīvas 94/62/EK prasības ir pārņemtas vairākos Latvijas Republikas tiesību aktos:
1) Iepakojuma likuma 1., 1.1, 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12.1, 13., 14., 15., 19., 20. un 21. pantā.
Iepakojuma likuma 1. pantā noteikti likumā lietotie termini.
Iepakojuma likuma 1.1 pantā definēts iepakojuma jēdziens.
Iepakojuma likuma 3. pantā noteikts likuma objekti un subjekti.
Iepakojuma likumā 5. pantā noteikti iepakojam veidi.
Iepakojuma likumā 6. pantā noteikti iepakojam izvirzāmās prasības.
Iepakojuma likumā 7. pantā noteikts smago metālu koncentrācijas līmenis iepakojumā.
Iepakojuma likumā 8. pantā noteiktas prasības atkārtotai lietošanai paredzētajam iepakojumam.
Iepakojuma likumā 9. pantā noteiktas reģenerācijai paredzētajam iepakojumam izvirzāmas prasības.
Iepakojuma likumā 10. pants paredz marķēšanas prasības.
Iepakojuma likumā 12.1 pantā noteiktas prasības plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanai.
Iepakojuma likumā 13. pantā noteikti iepakotāja pienākumi.
Iepakojuma likumā 14. pants paredz izlietotā iepakojuma rašanās novēršanas programmu un pasākumus.
Iepakojuma likumā 15. pantā noteikti iepakojuma apsaimniekotāja pienākumi.
Iepakojuma likumā 19. pantā noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sistēmu.
Iepakojuma likumā 20. pants paredz ziņošanas pienākumu.
Iepakojuma likumā 21. pants paredz valsts institūciju kompetenci.
2) Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 983), kuros ir noteikti izlietotā iepakojuma reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un termiņi to izpildei; noteikta kārtība, kādā iesniedzams ziņojums par izlietoto iepakojumu un Īstenošanas plāns, kā arī šo dokumentu paraugi; noteikti iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēri un prasības attiecībā uz smago metālu saturu.
3) Ministru kabineta 2002. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi", kuri nosaka iepakojuma klasifikāciju un marķēšanas kārtību (turpmāk – MK noteikumi Nr. 140).
Lai nodrošinātu Regulas 2025/40 piemērošanu, tiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 983, kā arī paredzēts, ka MK noteikumi Nr. 140 zaudēs spēku 2028. gada 12. augustā.
Iepakojums ir dabas resursu nodokļa objekts atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 7. pielikuma 1. tabulai. Uz izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem" prasības.
Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu organizē četras ražotāju atbildības organizācijas (iepakojuma apsaimniektāji): akciju sabiedrība “AJ Power Recycling”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Zaļais punkts", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zaļā josta", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zaļais centrs".
Iepakojums ietverts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkta terminā “sadzīves atkritumi”.
Izlietoto iepakojumu apsaimnieko (tai skaitā savāc, pārstrādā un reģenerē) saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” (23-TA-1068) (turpmāk – Noteikumu projekts) 25. punkts ir papildināts ar 3. apakšpunktu, kurā noteikts, ka uz konteinera izvieto marķējumu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Noteikumu projekta anotācijas 5.1. sadaļā “Saistības pret Eiropas Savienību” skaidrots:
Noteikumu projektā ir ietvertas prasības marķējumam konteineriem, kuros ievieto nešķirotus sadzīves atkritumus, koksni, papīru un kartonu, kas nav iepakojums, plastmasas atkritumus, cita veida stikla atkritumus, metāllūžņus, bioloģiski noārdāmos atkritumus, sadzīvē radušos bīstamo atkritumus, smēreļļas, dažādu veidu akumulatorus un baterijas, visu veidu riepas, eļļas filtrus, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, apģērbus un tekstilizstrādājumus, liela izmēra atkritumus.
Regulas 2025/40 13. panta 1. punkts noteic, ka līdz 2028. gada 12. augustam vai 30 mēnešiem no 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas (2029. gada 12. februāris) dalībvalstis nodrošina, ka visām iepakojuma atkritumu savākšanai paredzētajām atkritumu tvertnēm redzami, salasāmi un neizdzēšami piestiprina, uz tām iespiež vai iegravē saskaņotu marķējumu, kurš dod iespēju dalīti savākt katru iepakojuma atkritumu materiāla frakciju, ko paredzēts izmest atsevišķās tvertnēs. Uz iepakojuma atkritumu tvertnes var būt vairāk nekā viens marķējums. Noteikumu projektā nav ietverta prasība, ka izlietotā iepakojuma savākšanai paredzēto tvertņu marķējums uz tām ir neizdzēšami jāpiestiprina, jāiespiež vai jāiegravē, ņemot vērā noteikumu projekta 11. punktā paredzēto rīcības brīvību atkritumu apsaimniekotājam uz marķējuma izvietošanas veidu. Regulas 2025/40 13. panta 2. punkts noteic, ka līdz 2026. gada 12. augustam Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izstrādātu saskaņotu marķējumu un marķēšanas prasību specifikācijas un marķēšanas formātus šā panta 1. punktā minēto tvertņu marķēšanai. Komisija, izstrādājot minētos īstenošanas aktus, ņem vērā dalībvalstīs ieviesto savākšanas sistēmu specifiku, kā arī kompozītā iepakojuma specifiku. Pēc tam, kad Komisija pieņems Regulas 2025/40 13. panta 2. punktā minēto ieviešanas aktu, būs jāveic atkārtoti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām”, lai ietvertu atsauces normu uz Regulas 13. panta 2. punktā minēto ieviešanas aktu attiecībā uz specifiskām prasībām izlietotā iepakojuma dalītajai savākšanai paredzēto tvertņu marķēšanu (ja ieviešanas akts ir Komisijas regula) vai veicot citus pasākumus ieviešanas akta prasību pārņemšanai (ja ieviešanas akts ir Komisijas lēmums).
Depozīta sistēma dzērienu iepakojumam darbojas no 2022. gada 1. februāra atbilstoši Iepakojuma likuma III1 nodaļā un Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 519 "Depozīta sistēmas darbības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 519) noteiktajām prasībām.
Regulas 2025/40 50. panta 11. punktā noteiktā rīcības brīvība ir izmantota, proti, Latvija turpinās piemērot depozīta sistēmu atbilstoši spēkā esošajiem tiesības aktiem.
Lai nodrošinātu Regulas 2025/40 50. panta 1. punkta piemērošanu, tiks veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 519 3. pielikumā (palielinot līdz 90% pieņemšanas apjomu (īpatsvaru %) 2029. gadā noteiktajiem depozīta iepakojuma veidiem).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Eiropas Savienības augstāka juridiska spēka principu attiecības starp Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības institūciju izdotajiem aktiem, no vienas puses, un Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktiem, no otras puses, ir tādas, ka minētie Eiropas Savienības noteikumi un tiesību akti ne tikai automātiski padara par nepiemērojamiem visus Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktu pretrunīgos noteikumus ar savu spēkā stāšanos, bet, būdami katras Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā piemērojamā tiesiskā regulējuma būtiska un prioritāra sastāvdaļa, tie arī nepieļauj tādu jaunu Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktu pieņemšanu, kas varētu būt nesaderīgi ar Eiropas Savienības tiesību aktu normām.
Ņemot vērā, ka Direktīva 94/62/EK zaudē spēku 2026. gada 12. augustā, ir nepieciešams precizēt attiecīgās Iepakojuma likuma normas, kurās ir pārņemtas minētās direktīvas prasības.
Regulas 2025/40 panti, uz kuriem nepieciešams atsaukties vai kuru prasības nepieciešams ieviest:
Regulas 2025/40 3. pants nosaka šajā regulā piemērojamās definīcijas.
Regulas 2025/40 5. pantā noteiktas prasības attiecībā uz iepakojumā esošām vielām.
Regulas 2025/40 6. pants nosaka iepakojuma pārstrādājamībai izvirzāmās prasības.
Regulas 2025/40 7. pantā noteikti mērķrādītāji minimālajām pārstrādāta materiāla saturam plastmasas iepakojumā.
Regulas 2025/40 10. pantā noteiktās prasības iepakojuma minimizēšanai.
Regulas 2025/40 11. pants nosaka atkārtotai lietošanai paredzētajam iepakojumam izvirzāmās prasības.
Regulas 2025/40 12. pants nosaka prasības iepakojuma marķēšanai.
Regulas 2025/40 40. pants nosaka, kādai jābūt kompetentajai iestādei.
Regulas 2025/40 42. un 43. pants attiecas uz iepakojuma atkritumu rašanās novēršanu.
Regulas 2025/40 44. pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido ražotāju reģistrs, nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā ražotāju reģistrāciju saskaņā ar minēto regulas pantu. Regulas 2025/40 44. panta 3. punkts nosaka, ka "šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā uz rakstiskas pilnvaras pamata var pildīt pilnvarotais par paplašināto ražotāja atbildību atbildīgais pārstāvis".
Regulas 2025/40 45., 46, un 47. pants nosaka prasības attiecīgi paplašinātai ražotāja atbildībai, to organizācijai un pilnvarojumam pildīt paplašinātās ražotāja atbildības pienākumus.
Regulas 2025/40 56. pants nosaka ziņošanas pienākumus Eiropas Komisijai.
Regulas 2025/40 57. pants nosaka prasības iepakojuma datubāzei.
2025/40 58., 59., 60. un 61. pants paredz drošības procedūras, nosakot tirgus uzraudzības iestādes pienākumus attiecībā uz rīcību ar iepakojumu, kas rada risku, un Eiropas Savienības tirgū ievedamā iepakojuma kontroli.
Regulas 2025/40 62. pants nosaka rīcību formālas neatbilstības novēršanai.
Ņemot vērā, ka Direktīva 94/62/EK zaudē spēku 2026. gada 12. augustā, ir nepieciešams precizēt attiecīgās Iepakojuma likuma normas, kurās ir pārņemtas minētās direktīvas prasības.
Regulas 2025/40 panti, uz kuriem nepieciešams atsaukties vai kuru prasības nepieciešams ieviest:
Regulas 2025/40 3. pants nosaka šajā regulā piemērojamās definīcijas.
Regulas 2025/40 5. pantā noteiktas prasības attiecībā uz iepakojumā esošām vielām.
Regulas 2025/40 6. pants nosaka iepakojuma pārstrādājamībai izvirzāmās prasības.
Regulas 2025/40 7. pantā noteikti mērķrādītāji minimālajām pārstrādāta materiāla saturam plastmasas iepakojumā.
Regulas 2025/40 10. pantā noteiktās prasības iepakojuma minimizēšanai.
Regulas 2025/40 11. pants nosaka atkārtotai lietošanai paredzētajam iepakojumam izvirzāmās prasības.
Regulas 2025/40 12. pants nosaka prasības iepakojuma marķēšanai.
Regulas 2025/40 40. pants nosaka, kādai jābūt kompetentajai iestādei.
Regulas 2025/40 42. un 43. pants attiecas uz iepakojuma atkritumu rašanās novēršanu.
Regulas 2025/40 44. pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido ražotāju reģistrs, nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā ražotāju reģistrāciju saskaņā ar minēto regulas pantu. Regulas 2025/40 44. panta 3. punkts nosaka, ka "šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā uz rakstiskas pilnvaras pamata var pildīt pilnvarotais par paplašināto ražotāja atbildību atbildīgais pārstāvis".
Regulas 2025/40 45., 46, un 47. pants nosaka prasības attiecīgi paplašinātai ražotāja atbildībai, to organizācijai un pilnvarojumam pildīt paplašinātās ražotāja atbildības pienākumus.
Regulas 2025/40 56. pants nosaka ziņošanas pienākumus Eiropas Komisijai.
Regulas 2025/40 57. pants nosaka prasības iepakojuma datubāzei.
2025/40 58., 59., 60. un 61. pants paredz drošības procedūras, nosakot tirgus uzraudzības iestādes pienākumus attiecībā uz rīcību ar iepakojumu, kas rada risku, un Eiropas Savienības tirgū ievedamā iepakojuma kontroli.
Regulas 2025/40 62. pants nosaka rīcību formālas neatbilstības novēršanai.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā “Grozījumi Iepakojuma likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredzēti grozījumi, lai nodrošinātu Iepakojuma likuma atbilstību Regulai 2025/40 un tās vienotu un efektīvu piemērošanu ražotājiem un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantiem (iepakojuma apsaimniekotājiem).
Iepakojuma likuma 1. pants precizēts (izslēgts 1., 1.1, 3., 4., 6., 7., 9., 10., 11., 12. un 13. punkts) un papildināts ar atsaucēm uz Regulu 2025/40, lai neradītu pretrunas ar Regulas 2025/40 3. pantu, kas ir tieši piemērojams.
Iepakojuma likuma 1. pants papildināts ar atsauci uz Dabas resursu nodokļa likumu attiecībā uz Iepakojuma likumā lietoto terminu "ražotāja paplašinātā atbildības sistēma".
Līdzīgi grozījumi veikti Iepakojuma likuma 1.1, 5., 6. un 10. pantā, papildinot uzskaitītos pantus ar atsaucēm uz tieši piemērojamiem Regulas 2025/40 pantiem (Regulas 2025/40 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. pants). Iepakojuma likuma 7., 8. un 9. panti ir izslēgti, tā kā daļēji dublē Regulas 2025/40 pantus un ir zaudējuši aktualitāti.
Iepakojuma likuma 12.1 pants papildināts ar otro daļu, lai precizētu prasības attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem atbilstoši Regulas 2025/40 3. panta 57. punktam un 34. panta 4. punktam
Iepakojuma likuma 14. pants papildināts ar trešo daļu, precizējot prasības iepakojuma atkritumu rašanās novēršanai – norādot Klimata un enerģētikas ministrijas pienākumu izstrādāt noteikto programmu un atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna nodaļu, kā arī nosakot skaitliskus mērķus iepakojuma apjoma samazināšanai uz vienu iedzīvotāju, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 42. un 43. panta izpildi.
Iepakojuma likuma 15. panta 3.1 daļā precizētas prasības datubāzei un Valsts vides dienesta ziņošanas pienākumam, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 56. un 57. panta izpildi.
Iepakojuma likuma 15. panta piektā daļa paredz papildināt spēkā esošo regulējumu attiecībā uz izmaksām, kuras sedz ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību atbilstoši Regulas 2025/40 45. pantam.
Iepakojuma likuma 15. pants papildināts ar sesto daļu, nosakot Valsts vides dienesta pilnvarojumu kā kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 47. panta izpildi. Paredzēts, ka ražotājs var slēgt līgumu ar ražotāju atbildības organizāciju, kura nodrošina iepakojuma apsaimniekošanu (iepakojuma apsaimniekotāju), šādi izpildot ražotāja paplašinātās atbildības pienākumus.
Iepakojuma likuma 19. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, nosakot reģistrēšanas prasības ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim, paredzot, ka to veiks Klimata un enerģētikas ministrijas pilnvarota iestāde.
Iepakojuma likuma 20. pantā precizēta iepakojuma ziņojuma sagatavošana un iesniegšana, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 56. panta izpildi.
Iepakojuma likuma un 21. panta trešā daļa nosaka Klimata un enerģētikas ministrijas pienākumu attiecībā uz īstenošanas plāna sagatavošanu un iesniegšanu, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 52. panta izpildi.
Iepakojuma likuma 21. panta jauna ceturtā daļa nosaka, ka Valsts vides dienests pilda Regulas 2025/40 40. pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus, nodrošinot minētās regulas uzskaitīto pantu prasību ieviešanu.
Iepakojuma likuma 21. panta jauna piektā daļa nosaka, ka Valsts vides dienests nodrošina ekonomikas operatoru formālas neatbilstības novēršanu atbilstoši Regulas 2025/40 62. pantam.
Iepakojuma likuma 21. panta jauna sestā daļa nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši kompetencei pilda Regulas 2025/40 58., 60. un 61. pantā noteiktās tirgus uzraudzības iestādes pienākumus.
Regulā 2025/40 piemēro terminu “tirgus uzraudzība”, “tirgus uzraudzības iestāde”, “izpildes pakalpojumu sniedzējs”, “korektīvs pasākums”, “risks”, “atsaukšana” un “izņemšana” definīcijas, kas sniegtas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – Regula 2019/1020) 3. panta 3., 4., 11., 16., 18., 22. un 23. punktā. Regula 2019/1020 ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību.
Ievērojot minēto, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tirgus uzraudzības iestāde Regulas 2025/40 izpratnē.
Iepakojuma likumu paredzēts papildināt ar 19. panta piekto daļu un pārejas noteikumu 15. punktu, kas noteic, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 12. februārim izdos Ministru kabineta noteikumus par ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju, par kārtību, kādā ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis sniedz reģistram informāciju atbilstoši Regulas 2025/40 44. pantam, kā arī par ražotāju datu uzturēšanas maksu.
Papildus Iepakojuma likumā tiek aizstāts vārds "iepakotājs" ar vārdu "ražotājs", vārdi "izlietotais iepakojums" – ar "iepakojuma atkritumi" un vārdi “iepakojuma ražotājs” – ar "izgatavotājs", lai ieviestu Regulā 2025/40 noteiktos terminus.
Tā kā Regulu 2025/40 piemēro no 2026. gada 12. augusta, paredzēts, ka arī likums stājas spēkā 2026. gada 12. augustā.
Atbilstoši likuma pārejas noteikumu 16. punktam par atsevišķu grozījumu spēkā stāšanos paredzēts, ka grozījumi attiecībā uz iepakojuma marķēšanu stājas spēkā 2028. gada 12. augustā. Tas atbilst Regulas 2025/40 12. panta 1. punktam: “No 2028. gada 12. augusta vai no 24 mēnešiem no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot šā panta 6. vai 7. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, iepakojumu, ko laiž tirgū, marķē ar saskaņotu marķējumu, kurā ir ietverta informācija par tā materiāla sastāvu, lai patērētājiem atvieglotu šķirošanu.”.
Tā kā Regula 2025/40 atceļ Direktīvu 94/62/EK, ar Likumprojektu izslēgta aktualitāti zaudējusi informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.
Iepakojuma likuma 1. pants precizēts (izslēgts 1., 1.1, 3., 4., 6., 7., 9., 10., 11., 12. un 13. punkts) un papildināts ar atsaucēm uz Regulu 2025/40, lai neradītu pretrunas ar Regulas 2025/40 3. pantu, kas ir tieši piemērojams.
Iepakojuma likuma 1. pants papildināts ar atsauci uz Dabas resursu nodokļa likumu attiecībā uz Iepakojuma likumā lietoto terminu "ražotāja paplašinātā atbildības sistēma".
Līdzīgi grozījumi veikti Iepakojuma likuma 1.1, 5., 6. un 10. pantā, papildinot uzskaitītos pantus ar atsaucēm uz tieši piemērojamiem Regulas 2025/40 pantiem (Regulas 2025/40 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. pants). Iepakojuma likuma 7., 8. un 9. panti ir izslēgti, tā kā daļēji dublē Regulas 2025/40 pantus un ir zaudējuši aktualitāti.
Iepakojuma likuma 12.1 pants papildināts ar otro daļu, lai precizētu prasības attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem atbilstoši Regulas 2025/40 3. panta 57. punktam un 34. panta 4. punktam
Iepakojuma likuma 14. pants papildināts ar trešo daļu, precizējot prasības iepakojuma atkritumu rašanās novēršanai – norādot Klimata un enerģētikas ministrijas pienākumu izstrādāt noteikto programmu un atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna nodaļu, kā arī nosakot skaitliskus mērķus iepakojuma apjoma samazināšanai uz vienu iedzīvotāju, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 42. un 43. panta izpildi.
Iepakojuma likuma 15. panta 3.1 daļā precizētas prasības datubāzei un Valsts vides dienesta ziņošanas pienākumam, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 56. un 57. panta izpildi.
Iepakojuma likuma 15. panta piektā daļa paredz papildināt spēkā esošo regulējumu attiecībā uz izmaksām, kuras sedz ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību atbilstoši Regulas 2025/40 45. pantam.
Iepakojuma likuma 15. pants papildināts ar sesto daļu, nosakot Valsts vides dienesta pilnvarojumu kā kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 47. panta izpildi. Paredzēts, ka ražotājs var slēgt līgumu ar ražotāju atbildības organizāciju, kura nodrošina iepakojuma apsaimniekošanu (iepakojuma apsaimniekotāju), šādi izpildot ražotāja paplašinātās atbildības pienākumus.
Iepakojuma likuma 19. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, nosakot reģistrēšanas prasības ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim, paredzot, ka to veiks Klimata un enerģētikas ministrijas pilnvarota iestāde.
Iepakojuma likuma 20. pantā precizēta iepakojuma ziņojuma sagatavošana un iesniegšana, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 56. panta izpildi.
Iepakojuma likuma un 21. panta trešā daļa nosaka Klimata un enerģētikas ministrijas pienākumu attiecībā uz īstenošanas plāna sagatavošanu un iesniegšanu, lai nodrošinātu Regulas 2025/40 52. panta izpildi.
Iepakojuma likuma 21. panta jauna ceturtā daļa nosaka, ka Valsts vides dienests pilda Regulas 2025/40 40. pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus, nodrošinot minētās regulas uzskaitīto pantu prasību ieviešanu.
Iepakojuma likuma 21. panta jauna piektā daļa nosaka, ka Valsts vides dienests nodrošina ekonomikas operatoru formālas neatbilstības novēršanu atbilstoši Regulas 2025/40 62. pantam.
Iepakojuma likuma 21. panta jauna sestā daļa nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši kompetencei pilda Regulas 2025/40 58., 60. un 61. pantā noteiktās tirgus uzraudzības iestādes pienākumus.
Regulā 2025/40 piemēro terminu “tirgus uzraudzība”, “tirgus uzraudzības iestāde”, “izpildes pakalpojumu sniedzējs”, “korektīvs pasākums”, “risks”, “atsaukšana” un “izņemšana” definīcijas, kas sniegtas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – Regula 2019/1020) 3. panta 3., 4., 11., 16., 18., 22. un 23. punktā. Regula 2019/1020 ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību.
Ievērojot minēto, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tirgus uzraudzības iestāde Regulas 2025/40 izpratnē.
Iepakojuma likumu paredzēts papildināt ar 19. panta piekto daļu un pārejas noteikumu 15. punktu, kas noteic, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 12. februārim izdos Ministru kabineta noteikumus par ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju, par kārtību, kādā ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis sniedz reģistram informāciju atbilstoši Regulas 2025/40 44. pantam, kā arī par ražotāju datu uzturēšanas maksu.
Papildus Iepakojuma likumā tiek aizstāts vārds "iepakotājs" ar vārdu "ražotājs", vārdi "izlietotais iepakojums" – ar "iepakojuma atkritumi" un vārdi “iepakojuma ražotājs” – ar "izgatavotājs", lai ieviestu Regulā 2025/40 noteiktos terminus.
Tā kā Regulu 2025/40 piemēro no 2026. gada 12. augusta, paredzēts, ka arī likums stājas spēkā 2026. gada 12. augustā.
Atbilstoši likuma pārejas noteikumu 16. punktam par atsevišķu grozījumu spēkā stāšanos paredzēts, ka grozījumi attiecībā uz iepakojuma marķēšanu stājas spēkā 2028. gada 12. augustā. Tas atbilst Regulas 2025/40 12. panta 1. punktam: “No 2028. gada 12. augusta vai no 24 mēnešiem no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot šā panta 6. vai 7. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, iepakojumu, ko laiž tirgū, marķē ar saskaņotu marķējumu, kurā ir ietverta informācija par tā materiāla sastāvu, lai patērētājiem atvieglotu šķirošanu.”.
Tā kā Regula 2025/40 atceļ Direktīvu 94/62/EK, ar Likumprojektu izslēgta aktualitāti zaudējusi informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 2. punktu Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Saskaņā ar minētā rīkojuma 5. punktu Klimata un enerģētikas ministrija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz vides aizsardzības jomu. Savukārt reorganizētā ministrija tika pārsaukta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzētie grozījumi paredz visā Iepakojuma likumā vārdus "vides aizsardzības un reģionālās attīstības" aizstāt ar vārdiem "klimata un enerģētikas".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvi risinājumi nav paredzēti.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā noteiktās prasības un izmaksas ir samērīgas pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministrijas ieskatā ex-post novērtējuma veikšana nebūtu samērīga ministrijas resursiem. Vienlaikus ministrija uzsver, ka tiesību akti neparedz pienākumu veikt ikviena tiesību akta ex-post novērtējumu. Kopumā Likumprojekts paredz uzlabot iepakojuma un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
1) Ražotājiem (iepakotājiem), ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantiem (iepakojuma apsaimniekotājiem), kas nodrošina iepakojuma un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Regulas 2025/40 prasībām, tiks vienkāršotas normatīvo aktu prasības un tiks novērsta iespējama tiesību normu dublēšanās, tā kā Regula 2025/40 ir tieši piemērojams tiesību akts.
2) Ārvalstu ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod iepakotās preces Latvijā, izmantojot distances līgumu, rakstveidā būs jāpilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu komersanta saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteiktā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas prasību izpildi. Citi ārvalstu ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod iepakotās preces Latvijā, drīkst rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu komersanta saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteiktā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas prasību izpildi.
2) Ārvalstu ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod iepakotās preces Latvijā, izmantojot distances līgumu, rakstveidā būs jāpilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu komersanta saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteiktā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas prasību izpildi. Citi ārvalstu ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod iepakotās preces Latvijā, drīkst rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu komersanta saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteiktā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas prasību izpildi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valsts vides dienests Likumprojektā paredzētos uzdevumus īstenos Valsts vides dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par iepakojuma datu uzturēšanu"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projektā tiks noteiktas prasības ražotāju reģistrācijai atbilstoši Iepakojuma likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajam deleģējumam un Regulas 2025/40 44. pantam. Ir nepieciešams paredzēt, kā tiek reģistrēti arī ražotāju pilnvarotie pārstāvji saistībā ar ražotāja paplašinātu atbildību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem"”
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts tiks precizēts atbilstoši aktuālajiem pilnvarojumiem Ministru kabinetam.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
Vienlaikus ar Likumprojektu ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Iepakojuma likumā" (25-TAP-2958). Norādām, ka abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti un ievieš Regulas 2025/40 prasības.
Līdz ar Iepakojuma likuma pārejas noteikumu 16. punkta spēkā stāšanos Ministru kabineta 2002. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi" zaudēs spēku, jo vairs nebūs attiecīga deleģējuma.
Līdz ar Iepakojuma likuma pārejas noteikumu 16. punkta spēkā stāšanos Ministru kabineta 2002. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi" zaudēs spēku, jo vairs nebūs attiecīga deleģējuma.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32025R0040
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regula (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK (turpmāk - Regula 2025/40)
Apraksts
Regulas 2025/40 mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Regula 2025/40 paredz novērst šķēršļus iepakojuma apritīgumam. Tādējādi līdz 2030. gadam ekonomiski dzīvotspējīgā veidā panāktu, ka viss ES tirgū sastopamais iepakojums ir otrreizēji pārstrādājams. Tāpat minētās regulas mērķis ir samazināt vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem un izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu, ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielinot pārstrādātas plastmasas izmantošanu iepakojumā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regula (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK (turpmāk - Regula 2025/40)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
40. pants
20. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
43. panta 1. punkts
12. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
44. panta 7. punkts
17. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
44. panta 8. punkts
17. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
44. panta 10. punkts
17. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
45. pants
13. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
47. pants
13. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
52. panta 2. punkta "d" apakšpunkts
20. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
56. pants
13. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
57. pants
13. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
58. pants
20. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
60. pants
20. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
61. pants
20. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
62. pants
20. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2025/40 9. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis var pieprasīt, ka turpmāk uzskaitītais iepakojums pirmo reizi tiek darīts pieejams to teritorijā tikai tad, ja iepakojums ir kompostējams. Minētā rīcības brīvība nav izmantota, jo neatbilst Latvijas atkritumu savākšanas praksei un atkritumu apstrādes infrastruktūrai.
Regulas 2025/40 12. panta 1. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā nav nepieciešams iepakojumam, uz kuru attiecas depozīta un nodošanas sistēmas, marķēšanai izvirzīt papildu prasības.
Regulas 2025/40 23. pants nosaka, ka tad, ja par iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu ir atbildīgas publiskās iestādes, iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas operatori katru gadu šādām publiskajām iestādēm sniedz noteikto informāciju. Minētā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā Latvijā nav attiecīgu publisko iestāžu.
Regulas 2025/40 25. panta 2. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijas tiesību aktos nav paredzēti ierobežojumi attiecibā uz iepakojuma laišanu tirgū.
Regulas 2025/40 25. panta 4. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijas tiesību aktos nav paredzēti papildu atvieglojumi HORECA nozares komersantiem attiecībā uz Regulas 2025/40 V pielikuma 3. punktā uzskaitītajiem iepakojuma veidiem.
Regulas 2025/40 34. panta 3. un 4. punktā noteiktā rīcības brīvība ir izmantota – Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta piektajā daļā noteiktas nodokļa likmes plastmasas iepirkumu maisiņiem; Iepakojuma likuma 12.1 pantā paredzēta atkāpe ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem.
Regulas 2025/40 43. panta 3. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijā nav izveidotas atsevišķas iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas sistēmas.
Regulas 2025/40 43. panta 8. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota - Latvija līdz 2025. gada 31. decembrim nepieprasīs Komisijai noteikto mērķrādītāju aprēķināšanai izmantot citu bāzes gadu, nevis 2018. gadu, jo neatbilst minētajā regulas punktā uzskaitītiem pamatotiem pierādījumiem.
Regulas 2025/40 12. panta 1. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā nav nepieciešams iepakojumam, uz kuru attiecas depozīta un nodošanas sistēmas, marķēšanai izvirzīt papildu prasības.
Regulas 2025/40 23. pants nosaka, ka tad, ja par iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu ir atbildīgas publiskās iestādes, iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas operatori katru gadu šādām publiskajām iestādēm sniedz noteikto informāciju. Minētā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā Latvijā nav attiecīgu publisko iestāžu.
Regulas 2025/40 25. panta 2. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijas tiesību aktos nav paredzēti ierobežojumi attiecibā uz iepakojuma laišanu tirgū.
Regulas 2025/40 25. panta 4. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijas tiesību aktos nav paredzēti papildu atvieglojumi HORECA nozares komersantiem attiecībā uz Regulas 2025/40 V pielikuma 3. punktā uzskaitītajiem iepakojuma veidiem.
Regulas 2025/40 34. panta 3. un 4. punktā noteiktā rīcības brīvība ir izmantota – Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta piektajā daļā noteiktas nodokļa likmes plastmasas iepirkumu maisiņiem; Iepakojuma likuma 12.1 pantā paredzēta atkāpe ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem.
Regulas 2025/40 43. panta 3. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijā nav izveidotas atsevišķas iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas sistēmas.
Regulas 2025/40 43. panta 8. punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota - Latvija līdz 2025. gada 31. decembrim nepieprasīs Komisijai noteikto mērķrādītāju aprēķināšanai izmantot citu bāzes gadu, nevis 2018. gadu, jo neatbilst minētajā regulas punktā uzskaitītiem pamatotiem pierādījumiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Likumprojekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, par kuru jāsniedz informācija Eiropas Komisijai saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” (turpmāk – instrukcija) noteikto kārtību.
Saskaņā ar instrukcijas 7. punktu Likumprojekts tiks iesniegts Ekonomikas ministrijai paziņošanai Eiropas Komisijai pēc izskatīšanas Ministru kabinets sēdē.
Saskaņā ar instrukcijas 7. punktu Likumprojekts tiks iesniegts Ekonomikas ministrijai paziņošanai Eiropas Komisijai pēc izskatīšanas Ministru kabinets sēdē.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts nosaka, ka Valsts vides dienests pildīs Regulas 2025/40 40. pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz izlietotā iepakojuma (iepakojuma atkritumu) apsaimniekošanu. Minētie kompetentās iestādes pienākumi lielā mērā atbilst Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 "Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem" un Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 519 "Depozīta sistēmas darbības noteikumi" noteiktajām Valsts vides dienestam kompetencēm.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir pozitīva ietekme uz iepakojuma un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu, līdz ar to ilgtermiņā – uz vidi kopumā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi