22-TA-2954: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par meža zemes "Juglas Ziedi", Suntažu pagastā, Ogres novadā, atsavināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Meža likuma 44.panta ceturtā daļas 5.punkts un piektā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktajam saņemtu Ministru kabineta atļauju atsavināt nekustamā īpašuma “Juglas Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.74880040047) sastāvā esošo valsts meža zemi 1.2500 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
2021.gada 8.jūnijā SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) saņemts un reģistrēts (Nr.1.22/2519) zemesgabala “Juglas Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040047 (kas robežojas ar atsavināšanas ierosinājuma iesniedzēja īpašumā esošo nekustamo īpašumu “Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040008), atsavināšanas ierosinājums.
Zemesgabals “Juglas Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040047, (turpmāk – Zemesgabals), kas sastāv no zemes vienības 1.2500 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 74880040045) 2018.gada 7.augustā ierakstīts Suntažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000580605 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Zemesgabals ir neapbūvēts un nav iznomāts.
Zemesgabals tika izveidots, atdalot to no valsts nekustamā īpašuma “Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040008, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7488 004 0030.
Nekustamais īpašums “Ziedi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.74880040008) Suntažu pagastā, Ogres novadā – divas zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 74880040008 un 74880040030) un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 74880040008002 un 7488004 0008003) tika nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.542 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (1.1.apakšpunkts).
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Zemesgabalam reģistrēts zemes lietošanas veids - mežu platība 1.2500 ha un apgrūtinājumi - tauvas joslas teritorija gar upi (0.08 ha) un vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos (1.10 ha); zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2021.gada 1.janvāri noteikta 118 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta pirmās daļas 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Savukārt saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu minētā likuma objekts ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs. Tādējādi viss zemesgabals Meža likuma izpratnē ir valsts meža zeme.
Saskaņā 2020.gada 12.novembra meža inventarizācijas datiem Zemesgabalā ir meža zemes nogabals 1.10 ha platībā. Zemesgabals robežojas ar Mazās Juglas upi un atbilstoši Zemesgabala situācijas plāna lietošanas veidu eksplikācijai Zemesgabala lietošanas veidi ir: meži – 1.10 ha, ūdens objektu zeme – 0.15 ha.
Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu. Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai. Savukārt šā panta piektajā daļā noteikts, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta “b” apakšpunktu, starpgabals lauku apvidos ir zemesgabals, kura platība ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Saskaņā ar Ogres novada teritorijas plānojumu (2012.-2024.gadam) un 2012.gada 21.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.16/2012 “Ogres novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” Zemesgabals atrodas Zaļās teritorijas zonā (Z) - zemes vienības (vai to daļas), kas ietver mežus, purvus un ar tiem saistītu izmantošanu. Minēto teritoriju atļautā izmantošana ir mežs un parks.
Ievērojot, ka Zemesgabalam nav nodrošināta piekļuve no koplietošanas ceļiem, tas Atsavināšanas likuma izpratnē ir starpgabals.
2021.gada 8.jūnijā SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) saņemts un reģistrēts (Nr.1.22/2519) zemesgabala “Juglas Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040047 (kas robežojas ar atsavināšanas ierosinājuma iesniedzēja īpašumā esošo nekustamo īpašumu “Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040008), atsavināšanas ierosinājums.
Zemesgabals “Juglas Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040047, (turpmāk – Zemesgabals), kas sastāv no zemes vienības 1.2500 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 74880040045) 2018.gada 7.augustā ierakstīts Suntažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000580605 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Zemesgabals ir neapbūvēts un nav iznomāts.
Zemesgabals tika izveidots, atdalot to no valsts nekustamā īpašuma “Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040008, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7488 004 0030.
Nekustamais īpašums “Ziedi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.74880040008) Suntažu pagastā, Ogres novadā – divas zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 74880040008 un 74880040030) un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 74880040008002 un 7488004 0008003) tika nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.542 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (1.1.apakšpunkts).
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Zemesgabalam reģistrēts zemes lietošanas veids - mežu platība 1.2500 ha un apgrūtinājumi - tauvas joslas teritorija gar upi (0.08 ha) un vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos (1.10 ha); zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2021.gada 1.janvāri noteikta 118 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta pirmās daļas 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Savukārt saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu minētā likuma objekts ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs. Tādējādi viss zemesgabals Meža likuma izpratnē ir valsts meža zeme.
Saskaņā 2020.gada 12.novembra meža inventarizācijas datiem Zemesgabalā ir meža zemes nogabals 1.10 ha platībā. Zemesgabals robežojas ar Mazās Juglas upi un atbilstoši Zemesgabala situācijas plāna lietošanas veidu eksplikācijai Zemesgabala lietošanas veidi ir: meži – 1.10 ha, ūdens objektu zeme – 0.15 ha.
Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu. Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai. Savukārt šā panta piektajā daļā noteikts, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta “b” apakšpunktu, starpgabals lauku apvidos ir zemesgabals, kura platība ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Saskaņā ar Ogres novada teritorijas plānojumu (2012.-2024.gadam) un 2012.gada 21.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.16/2012 “Ogres novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” Zemesgabals atrodas Zaļās teritorijas zonā (Z) - zemes vienības (vai to daļas), kas ietver mežus, purvus un ar tiem saistītu izmantošanu. Minēto teritoriju atļautā izmantošana ir mežs un parks.
Ievērojot, ka Zemesgabalam nav nodrošināta piekļuve no koplietošanas ceļiem, tas Atsavināšanas likuma izpratnē ir starpgabals.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturto daļu valstij piederošā meža zeme zemesgrāmatās tiek ierakstīta uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Uz Possessor lūgumu Zemkopības ministrijai izskatīt iespēju pārņemt Zemesgabalu tās valdījumā, Zemkopības ministrija 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva, gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo Zemesgabalu daļēji apgrūtina Mazās Juglas vides un dabas resursu aizsargjosla un tauvas joslas teritorija, tam nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības ceļa, kā arī tas nerobežojas ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošajām platībām.
Tādējādi secināms, ka tā kā Zemesgabals visā savā kopībā ir starpgabals, ko nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, tad jebkādas Zemesgabala dalīšanas rezultātā var iegūt tikai starpgabalus Atsavināšanas likuma izpratnē, kurus nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, t.i., Zemesgabalam ir piemērojams Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktais regulējums.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Zemesgabals robežojas ar trim privātpersonām piederošiem zemesgabaliem, tai skaitā ar atsavināšanas ierosinājuma iesniedzēja īpašumā esošo nekustamā īpašuma “Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040008, sastāvā ietilpstošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 74880040046 un Mazās Juglas upi.
Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktā noteikts, ka zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals. Vienlaicīgi Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa nosaka, ka 44.panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā nekustamo īpašumu nevar pārdot izsolē vispārējā kārtībā, t.i., Zemesgabalu drīkst atsavināt tikai blakus esošo trīs zemesgabalu īpašniekiem.
Uz Possessor lūgumu Zemkopības ministrijai izskatīt iespēju pārņemt Zemesgabalu tās valdījumā, Zemkopības ministrija 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva, gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo Zemesgabalu daļēji apgrūtina Mazās Juglas vides un dabas resursu aizsargjosla un tauvas joslas teritorija, tam nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības ceļa, kā arī tas nerobežojas ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošajām platībām.
Tādējādi secināms, ka tā kā Zemesgabals visā savā kopībā ir starpgabals, ko nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, tad jebkādas Zemesgabala dalīšanas rezultātā var iegūt tikai starpgabalus Atsavināšanas likuma izpratnē, kurus nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, t.i., Zemesgabalam ir piemērojams Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktais regulējums.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Zemesgabals robežojas ar trim privātpersonām piederošiem zemesgabaliem, tai skaitā ar atsavināšanas ierosinājuma iesniedzēja īpašumā esošo nekustamā īpašuma “Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā, kadastra Nr.74880040008, sastāvā ietilpstošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 74880040046 un Mazās Juglas upi.
Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktā noteikts, ka zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals. Vienlaicīgi Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa nosaka, ka 44.panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā nekustamo īpašumu nevar pārdot izsolē vispārējā kārtībā, t.i., Zemesgabalu drīkst atsavināt tikai blakus esošo trīs zemesgabalu īpašniekiem.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosūta tām atsavināšanas paziņojumu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta 3.1 daļai Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 „Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” Possessor ir Zemesgabala privatizāciju veicošā institūcija.
Zemesgabala privatizācijas tiesības netika izmantotas Meža likumā noteikto ierobežojumu dēļ, kas bija spēkā līdz 2021.gada 19.maijam.
Arī Atsavināšanas likuma 5.panta 33 daļa noteic, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama valsts zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro. Lēmumu par šajā panta daļā minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs. Ja Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. vai 3. punktā minētā persona iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, lēmumu par zemes starpgabala pārdošanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.
Ņemot vērā, ka Zemesgabalā visā platībā ir valsts meža zeme, Meža likuma tiesību normas ir speciālās tiesību normas attiecībā uz Zemesgabalu un to var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta 1.3 daļu, ja nekustamais īpašums ir Possessor valdījumā, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē Possessor.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 8.panta 1.3 daļu un sesto daļu Possessor organizēs Zemesgabala novērtēšanu, pieaicinot sertificētus vērtētājus.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktie nosacījumi.
Ievērojot Zemkopības ministrijas viedokli, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva, saņemto atsavināšanas ierosinājumu un Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju atsavināt valsts meža zemi 1.2500 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Juglas Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.74880040047) – zemes vienību 1.2500 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 74880040045), sastāvā, un nekustamo īpašumu pārdotu izsolē Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā un 44.panta astotās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 13.punktu, ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona divu nedēļu laikā pēc tam, kad Ministru kabineta rīkojuma projekts par attiecīgā īpašuma nodošanu atsavināšanai izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, par to paziņo ministrijai, kura Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā noteiktā kārtībā nodrošina Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par atsavināšanas ierosinājuma atteikumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta 3.1 daļai Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 „Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” Possessor ir Zemesgabala privatizāciju veicošā institūcija.
Zemesgabala privatizācijas tiesības netika izmantotas Meža likumā noteikto ierobežojumu dēļ, kas bija spēkā līdz 2021.gada 19.maijam.
Arī Atsavināšanas likuma 5.panta 33 daļa noteic, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama valsts zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro. Lēmumu par šajā panta daļā minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs. Ja Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. vai 3. punktā minētā persona iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, lēmumu par zemes starpgabala pārdošanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.
Ņemot vērā, ka Zemesgabalā visā platībā ir valsts meža zeme, Meža likuma tiesību normas ir speciālās tiesību normas attiecībā uz Zemesgabalu un to var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta 1.3 daļu, ja nekustamais īpašums ir Possessor valdījumā, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē Possessor.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 8.panta 1.3 daļu un sesto daļu Possessor organizēs Zemesgabala novērtēšanu, pieaicinot sertificētus vērtētājus.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktie nosacījumi.
Ievērojot Zemkopības ministrijas viedokli, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva, saņemto atsavināšanas ierosinājumu un Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju atsavināt valsts meža zemi 1.2500 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Juglas Ziedi”, Suntažu pagastā, Ogres novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.74880040047) – zemes vienību 1.2500 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 74880040045), sastāvā, un nekustamo īpašumu pārdotu izsolē Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā un 44.panta astotās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 13.punktu, ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona divu nedēļu laikā pēc tam, kad Ministru kabineta rīkojuma projekts par attiecīgā īpašuma nodošanu atsavināšanai izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, par to paziņo ministrijai, kura Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā noteiktā kārtībā nodrošina Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par atsavināšanas ierosinājuma atteikumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuru īpašumam piegul Zemesgabals.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuru īpašumam piegul Zemesgabals.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Possessor veiks savas funkcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos. Saistībā ar Rīkojuma projekta izpildi nav plānots radīt jaunas valsts pārvaldes institūcijas vai likvidēt esošās valsts pārvaldes institūcijas, vai reorganizēt esošās valsts pārvaldes institūcijas. Rīkojuma projekta izpilde neietekmēs iesaistīto institūciju pieejamos cilvēkresursus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi