Anotācija (ex-ante)

Centrālāzijas reģiona starptautiskā nozīme turpina pieaugt. Reģions atrodas ģeogrāfiskās un ģeopolitiskās krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, robežojas ar Krieviju un Ķīnu, Irānu un Afganistānu. Pēdējos gados reģions arī piedzīvo strauju ekonomisko un demogrāfisko izaugsmi, ko sekmē reģiona valstu modernizācijas centieni. Reģionā atrodas ievērojami dabas resursi, īpaši nafta, gāze, zelts, urāns, tāpat arī ievērojams kritisko izejvielu, t.sk. retzemju elementu krājumi. Reģionam ir būtiska nozīme cīņā pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēktirdzniecību un nelegālo migrāciju, kas lielā mērā saistīts ar trīs reģiona valstu kopējām robežām ar Afganistānu. Sadarbības stiprināšana ar Centrālāzijas valstīm, tai skaitā Uzbekistānu ir svarīga arī jaunu, multi-modālu transporta ceļu, tai skaitā Transkaspijas transporta koridora attīstības kontekstā, sniedzot iespējas apjomīgai kravu kustībai kontinentā, apejot agresorvalsti Krieviju.
ES un tās dalībvalstis apzinās nepieciešamību padziļināt attiecības ar Centrālāziju, lai nodrošinātu ES interešu, tai skaitā politisko un ekonomisko aizstāvību, veicinātu mieru, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību reģionā, kā arī lai stiprinātu ES interešu aizstāvību starptautiskajā arēnā.  Viens no būtiskākajiem ES mērķiem ir mazināt reģiona valstu vēsturisko atkarību no Krievijas un veicināt Centrālāzijas valstu atbalstu starptautiskajās tiesībās balstītai pasaules kārtībai, tādējādi sekmējot Krievijas un Baltkrievijas starptautisko izolāciju. Arī Centrālāzijas valstis saskaņā ar savu daudzvektoru ārpolitiku cenšas diversificēt savu politisko un ekonomisko sadarbību, lai sabalansētu vēsturisko Krievijas un augošo Ķīnas ietekmi reģionā. Pirmajā ES-Centrālāzijas valstu samitā 2025. gada 3.-4. aprīlī Samarkandā puses apliecināja interesi padziļināt sadarbību un deklarēja ES-Centrālāzijas valstu attiecību paaugstināšanu stratēģiskās partnerības līmenī. Centrālāzijas valstu līderi pauda gatavību turpināt sadarboties sankciju apiešanas izskaušanas jautājumos, tai skaitā re-eksporta kontrolē. ES ir viens no lielākajiem investoriem reģionā un nozīmīgs tirdzniecības partneris.

Šajā kontekstā nolīgums ir svarīgs solis ceļā uz ES politiskās un ekonomiskās sadarbības stiprināšanu ar Uzbekistānas Republiku un Centrālāzijas reģionu kopumā. Uzbekistāna ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā valsts reģionā ar 37 milj. iedzīvotāju. Valsti raksturo strauja ekonomiskā izaugsme, visaptverošu reformu un modernizācijas gaita. Jo īpaši pēdējā desmitgadē valsts ir demonstrējusi arī ievērojamu progresu demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas stiprināšanā. Uzbekistāna kā reģiona ģeogrāfiski centrālā un iedzīvotāju skaita ziņā lielākā valsts, kas robežojas ar pārējām četrām Centrālāzijas valstīm, ir sevi pieteikusi kā reģionālās sadarbības lokomotīvi, sekmējot labas un uz sadarbību orientētas kaimiņattiecības starp piecām valstīm.

ES līdz šim ir noslēgusi Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu ar Kazahstānu (stājās spēkā 2020. gadā), kā arī 25.06.2024 parakstījusi ar Kirgizstānu. Tāpat 2024. g. šāda tipa nolīguma teksts ir saskaņots ar Tadžikistānu.

 

Nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kas aptver jomas, kuras ir Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītajā un papildinošajā kompetencē, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību. Saskaņā ar nolīguma 353.pantu tā „Puses” ir Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām, no vienas puses, un Uzbekistānas Republika, no otras puses.
Nolīgums modernizēs esošo Partnerības un sadarbības līgumu, paplašinot tā darbības jomas un ievērojami uzlabojot savstarpējo tirdzniecības un ekonomisko attiecību tiesisko regulējumu saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.
Nolīgumā ir iekļautas ES standarta klauzulas par cilvēktiesībām, Starptautisko Krimināltiesu, masu iznīcināšanas ieročiem, kājnieku un vieglajiem ieročiem un cīņu pret terorismu. Tajā aptverta arī sadarbība tādās jomās kā veselība, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, nodokļi, izglītība un kultūra, darbaspēks, nodarbinātība un sociālie jautājumi, zinātne un tehnoloģija, kā arī transports. Nolīgumā sīkāk pievēršas tādām jomām kā tiesiskā sadarbība, tiesiskums, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana, organizētā noziedzība un korupcija. Paredzams, ka nolīguma tirdzniecības daļa nodrošinās labāku normatīvo vidi uzņēmējiem un tādējādi sniegs ES uzņēmumiem būtiskus ekonomiskus ieguvumus un stiprinās tiesisko aizsardzību. 
Ar nolīgumu izveido institucionālu satvaru, kas sastāv no Sadarbības padomes, Sadarbības komitejas un Parlamentārās sadarbības komitejas (sk. VIII sadaļu “Institucionālie noteikumi”), kā arī Intelektuālā īpašuma tiesību apakškomitejas. Nolīgumā ir paredzēta iespēja izveidot apakškomitejas un citas struktūras, kuras palīdz pildīt Sadarbības komitejas pienākumus. Ar nolīgumu arī izveido pienākumu izpildes mehānismu, kura mērķis ir novērst to, ka kāda Puse nepilda pienākumus, ko tā uzņēmusies saskaņā ar nolīgumu.
Latvija var īstenot nolīgumā paredzēto sadarbību ar Uzbekistānas Republiku ES jauktās kompetences jomās, ja tās rīcība nenonāk pretrunā ar ES politiku vai interesēm konkrētajā jomā. Jomu jeb kompetenču sadalījumu indikatīvi sniedz jomu uzskaitījums, kas ietverts atbilstoša ES Padomes lēmuma 2.pantā (ST9196/25 PADOMES LĒMUMS par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses).

Gaidāmā nolīguma ietekme ir gan politiska – ES mērķis ir stiprināt partnervalsts politisko kursu un stiprināt ES politisko kapitālu Uzbekistānas Republikā, tai skaitā, lai stiprinātu ES intereses starptautiskajā dienaskārtībā, gan ekonomiska – stiprināta attiecīgā sadarbība un instrumenti, paredzams tirdzniecības pieaugums, pateicoties uzlabotajai uzņēmējdarbības videi partnervalstī. Potenciālās pozitīvās sociālās sekas partnervalstī galvenokārt ir saistītas ar paredzētajiem noteikumiem par tiesiskumu, cilvēktiesībām un drošību.

Ņemot vērā, ka nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kurš satur gan ES, gan dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus, lai tas stātos spēkā, ir nepieciešama šī nolīguma apstiprināšana ES, dalībvalstīs un Uzbekistānas Republikā saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām. Vienlaikus nolīgumam paredzēta pagaidu piemērošana, lai pozitīvu ietekmi varētu sagaidīt vēl pirms nolīguma spēkā stāšanās.