26-TA-50: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi. Civillikuma 853. pants.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē un valstij piederošās 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Codes iela 34, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 006 0321) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 006 0321) 0,0964 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 001), kopā ar divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2100 006 0321 002 un 2100 006 0321 004) - Ventspils ielā 20, Rēzeknē.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, nostiprinātas Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000600503 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums zemes vienībai 18.05.2020., lēmuma datums būvei (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 001) - 10.09.2025.
Būves pārņemtas valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā no Valsts ieņēmumu dienesta ar 17.07.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4706R/25 (VID), akts Nr. A/2025/4000 (VNĪ).
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS ) nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 006 0321) 0,0964 ha platībā.
Zemes vienībai NĪVKIS noteikts lietošanas mērķis: 0601- “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,0964 ha; zemes lietošanas veidi: zeme zem ēkām, platība 0,0964 ha.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0004 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0,0020 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0020 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0004 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0004 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0027 ha.
2) būve (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 001) - “dzīvojamā māja” ar kopējo platību 65,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1110) -“viena dzīvokļa mājas”, būves tips (11100102) “individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2;
3) būve (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 002)- “šķūnis” ar kopējo platību 23.0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274)- “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
4) būve (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 004) - “pagrabs” ar kopējo platību 5.0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274)- “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar 2025.gada 17.jūlija pielikumu pie Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 4706R/25 (VNĪ Akta Nr. A/2025/4000) būvju tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā:
– “dzīvojamā māja” kopumā raksturojama kā neapmierinošā stāvoklī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka būve netiek lietota, bet no ēkas ārpuse var redzēt, ka dzīvojamās mājas logi ir izsisti, pamati drūp, ēkas fasāde ir neapmierinošā stāvoklī, iekštelpas netika apsekotas, ņemot vērā ēkas bīstamības pazīmes;
– “šķūnis” un “pagrabs” kopumā ir neapmierinošā stāvoklī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka minētās būves netiek lietotas.
NĪVKIS nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, sastāvā reģistrēto, bet zemesgrāmatā neierakstīto būvju (būvju kadastra apzīmējumi 2100 006 0321 002 un 2100 006 0321 004) tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un tās atrodas Finanšu ministrijas bilancē. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to izstrādātais projekts paredz kopā ar nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, pārdot arī NĪVKIS nekustamā īpašuma sastāvā reģistrētās būves, t.i. šķūni un pagrabu, kas ir nesaraujami saistītas ar valsts nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, un tiks atsavināta kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, izsoles noteikumos.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Ventspils ielā 20, Rēzeknē, noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 23.12.2025. fiskālā kadastrālā vērtība 12 541 euro apmērā;
2) uz 21.08.2025. universālā kadastrālā vērtība 15 412 euro apmērā.
Valsts nekustamais īpašums Ventspils ielā 20, Rēzeknē, nav iznomāts.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde ar 13.10.2025. vēstuli Nr. 1.15/25/388 informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu;
- zemes vienība, saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas teritorijas plānojumu 2018.-2030. gadam (apstiprināts ar 12.04.2018. Rēzeknes pilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr.4), atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS).
Atbilstoši iepriekš minētajam teritorijas plānojumam, Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve;
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Ventspils ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 2100 006 0125).
Papildus Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar 04.11.2024. vēstuli Nr. 3.1.1.20/1346 ir informējusi ka būves, tai skaitā dzīvojamā māja, kuras atrodas Ventspils ielā 20, Rēzeknē, nav nepieciešamas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai.
II. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 106 0072) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 106 0072) 0,1911 ha kopplatībā un sešām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 106 0072 001, 0100 106 0072 002, 0100 106 0072 003, 0100 106 0072 004, 0100 106 0072 006 un 0100 106 0072 007) – Codes iela 34, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Nekustamais īpašums Codes iela 34, Rīgā, ir valsts un divu fizisku personu kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Codes iela 34, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25413:
1) 6/35 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums zemes vienībai 30.09.2003., lēmuma datums būvēm 06.10.2025.); Pamats būvju pievienošanai: Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 7.maija spriedums lietā Nr. C771752724 par juridiska fakta konstatēšanu, atzīstot 6/35 domājamās daļas no uz zemes esošajām būvēm par bezīpašnieka mantu, kas piekritīga valstij Finanšu ministrijas personā un 16.09.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4705R/25 (VNĪ Akta Nr. A/2025/4291);
2) 9/35 domājamo daļu apmērā un 4/7 domājamo daļu apmērā divām fiziskām personām.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, nekustamā Codes iela 34, Rīgā, sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 106 0072) 0,1911 ha kopplatībā.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0131 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0314 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, platība 0,0142 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0019 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,1911 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0040 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0012 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0314 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0,0040 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0314 ha.
2) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 001) -“dzīvojamā ēka”, platība 212,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1121) “divu dzīvokļu mājas”, būves tips (11210101) “dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas”;
3) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 002) - “saimniecības ēka”, platība 28,4 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”
4) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 003) - “šķūnis”, platība 7,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
5) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 004)- “šķūnis”, platība ir 10,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
6) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 006) -“ateja”, platība ir 1,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
7) būve (būves kadastra “šķūnis”, kadastra apzīmējums 0100 106 0072 007, platība ir 1,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”.
Saskaņā ar pielikumu pie 2025.gada 16.septembra Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 4705R/25 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) (VNĪ Akta Nr. A/2025/4291) būvju tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā:
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 001) – “dzīvojamā māja” ir labā tehniskā stāvoklī;
- būves (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 002, 0100 106 0072 003, 0100 106 0072 006 un 01001060072007) – (saimniecības ēka, šķūņi, ateja) ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 004) – “šķūnis” ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, uz zemes vienības atrodas vēl viena mazēka – “nojume” (būves kadastra apzīmējumu 0100 106 0072 005), platība 5,9 m2. NĪVKIS kā iepriekš minētās mazēkas tiesiskais valdītājs, 9/35 domājamo daļu apmērā, norādīta cita fiziska persona, kurai nav reģistrētas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz nekustamā īpašuma domājamām daļām. Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pants noteic, ka zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas mazēkas, izņemot garāžas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi" 2.20.apakšpunktu mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 kvm.
Informācija par uz zemes vienības esošo mazēku, kas netiek atsavināta ar minēto rīkojumu, un tās valdītāju, tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, izsoles noteikumos. Mazēkas tiesiskajam valdītājam nerodas pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 6/35 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Codes ielā 34, Rīgā, noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 23.12.2025. fiskālā kadastrālā vērtība 104 922 euro apmērā (tai skaitā 6/35 domājamo daļu fiskālā kadastrālā vērtība 18 640 euro )
2) uz 01.01.2025. universālā kadastrālā vērtība 168 751 euro apmērā (tai skaitā 6/35 domājamo daļu universālā kadastrālā vērtība 28 929 euro).
Valstij piederošās 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, nav iznomātas.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 05.11.2025. vēstuli Nr. DA-25-32839-nd informē, ka:
- saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- izvērtējot, vai uz Zemes vienības atsavināšanu ir attiecināmi likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, Departaments savas kompetences ietvaros informē, ka Zemes vienība neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 2021.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma karti, zemes vienība lielākajā daļā platības atrodas savrupmāju apbūves teritorijā ar indeksu DzS1;
- zemes vienība pieguļ ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve. Zemes vienība robežojas ar pašvaldības Codes (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 106 9017) un Kalvenes (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 106 0232) ielām.
Papildus Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvalde ar 02.10.2024. vēstuli Nr. DINIP-24-793-nd informē, ka dzīvojamās mājas Codes ielā 34, Rīgā, 6/35 domājamās daļas, nav nepieciešamas pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. Ņemot vērā minēto, nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minēto 6/35 domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu. Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta trešajai daļai, ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā daļā un 45.pantā minētos gadījumus), tiek rīkota izsole starp šīm personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, nostiprinātas Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000600503 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums zemes vienībai 18.05.2020., lēmuma datums būvei (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 001) - 10.09.2025.
Būves pārņemtas valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā no Valsts ieņēmumu dienesta ar 17.07.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4706R/25 (VID), akts Nr. A/2025/4000 (VNĪ).
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS ) nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 006 0321) 0,0964 ha platībā.
Zemes vienībai NĪVKIS noteikts lietošanas mērķis: 0601- “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,0964 ha; zemes lietošanas veidi: zeme zem ēkām, platība 0,0964 ha.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0004 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0,0020 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0020 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0004 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0004 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0027 ha.
2) būve (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 001) - “dzīvojamā māja” ar kopējo platību 65,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids (1110) -“viena dzīvokļa mājas”, būves tips (11100102) “individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2;
3) būve (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 002)- “šķūnis” ar kopējo platību 23.0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274)- “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
4) būve (būves kadastra apzīmējums 2100 006 0321 004) - “pagrabs” ar kopējo platību 5.0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274)- “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar 2025.gada 17.jūlija pielikumu pie Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 4706R/25 (VNĪ Akta Nr. A/2025/4000) būvju tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā:
– “dzīvojamā māja” kopumā raksturojama kā neapmierinošā stāvoklī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka būve netiek lietota, bet no ēkas ārpuse var redzēt, ka dzīvojamās mājas logi ir izsisti, pamati drūp, ēkas fasāde ir neapmierinošā stāvoklī, iekštelpas netika apsekotas, ņemot vērā ēkas bīstamības pazīmes;
– “šķūnis” un “pagrabs” kopumā ir neapmierinošā stāvoklī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka minētās būves netiek lietotas.
NĪVKIS nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, sastāvā reģistrēto, bet zemesgrāmatā neierakstīto būvju (būvju kadastra apzīmējumi 2100 006 0321 002 un 2100 006 0321 004) tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un tās atrodas Finanšu ministrijas bilancē. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to izstrādātais projekts paredz kopā ar nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, pārdot arī NĪVKIS nekustamā īpašuma sastāvā reģistrētās būves, t.i. šķūni un pagrabu, kas ir nesaraujami saistītas ar valsts nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, un tiks atsavināta kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, izsoles noteikumos.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Ventspils ielā 20, Rēzeknē, noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 23.12.2025. fiskālā kadastrālā vērtība 12 541 euro apmērā;
2) uz 21.08.2025. universālā kadastrālā vērtība 15 412 euro apmērā.
Valsts nekustamais īpašums Ventspils ielā 20, Rēzeknē, nav iznomāts.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde ar 13.10.2025. vēstuli Nr. 1.15/25/388 informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu;
- zemes vienība, saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas teritorijas plānojumu 2018.-2030. gadam (apstiprināts ar 12.04.2018. Rēzeknes pilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr.4), atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS).
Atbilstoši iepriekš minētajam teritorijas plānojumam, Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve;
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Ventspils ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 2100 006 0125).
Papildus Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar 04.11.2024. vēstuli Nr. 3.1.1.20/1346 ir informējusi ka būves, tai skaitā dzīvojamā māja, kuras atrodas Ventspils ielā 20, Rēzeknē, nav nepieciešamas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai.
II. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 106 0072) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 106 0072) 0,1911 ha kopplatībā un sešām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 106 0072 001, 0100 106 0072 002, 0100 106 0072 003, 0100 106 0072 004, 0100 106 0072 006 un 0100 106 0072 007) – Codes iela 34, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Nekustamais īpašums Codes iela 34, Rīgā, ir valsts un divu fizisku personu kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Codes iela 34, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25413:
1) 6/35 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums zemes vienībai 30.09.2003., lēmuma datums būvēm 06.10.2025.); Pamats būvju pievienošanai: Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 7.maija spriedums lietā Nr. C771752724 par juridiska fakta konstatēšanu, atzīstot 6/35 domājamās daļas no uz zemes esošajām būvēm par bezīpašnieka mantu, kas piekritīga valstij Finanšu ministrijas personā un 16.09.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4705R/25 (VNĪ Akta Nr. A/2025/4291);
2) 9/35 domājamo daļu apmērā un 4/7 domājamo daļu apmērā divām fiziskām personām.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, nekustamā Codes iela 34, Rīgā, sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 106 0072) 0,1911 ha kopplatībā.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0131 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0314 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, platība 0,0142 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0019 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,1911 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0040 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0012 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0314 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0,0040 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0314 ha.
2) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 001) -“dzīvojamā ēka”, platība 212,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1121) “divu dzīvokļu mājas”, būves tips (11210101) “dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas”;
3) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 002) - “saimniecības ēka”, platība 28,4 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”
4) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 003) - “šķūnis”, platība 7,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
5) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 004)- “šķūnis”, platība ir 10,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
6) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 006) -“ateja”, platība ir 1,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
7) būve (būves kadastra “šķūnis”, kadastra apzīmējums 0100 106 0072 007, platība ir 1,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”.
Saskaņā ar pielikumu pie 2025.gada 16.septembra Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 4705R/25 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) (VNĪ Akta Nr. A/2025/4291) būvju tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā:
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 001) – “dzīvojamā māja” ir labā tehniskā stāvoklī;
- būves (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 002, 0100 106 0072 003, 0100 106 0072 006 un 01001060072007) – (saimniecības ēka, šķūņi, ateja) ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 106 0072 004) – “šķūnis” ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, uz zemes vienības atrodas vēl viena mazēka – “nojume” (būves kadastra apzīmējumu 0100 106 0072 005), platība 5,9 m2. NĪVKIS kā iepriekš minētās mazēkas tiesiskais valdītājs, 9/35 domājamo daļu apmērā, norādīta cita fiziska persona, kurai nav reģistrētas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz nekustamā īpašuma domājamām daļām. Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pants noteic, ka zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas mazēkas, izņemot garāžas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi" 2.20.apakšpunktu mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 kvm.
Informācija par uz zemes vienības esošo mazēku, kas netiek atsavināta ar minēto rīkojumu, un tās valdītāju, tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, izsoles noteikumos. Mazēkas tiesiskajam valdītājam nerodas pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 6/35 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Codes ielā 34, Rīgā, noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 23.12.2025. fiskālā kadastrālā vērtība 104 922 euro apmērā (tai skaitā 6/35 domājamo daļu fiskālā kadastrālā vērtība 18 640 euro )
2) uz 01.01.2025. universālā kadastrālā vērtība 168 751 euro apmērā (tai skaitā 6/35 domājamo daļu universālā kadastrālā vērtība 28 929 euro).
Valstij piederošās 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, nav iznomātas.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 05.11.2025. vēstuli Nr. DA-25-32839-nd informē, ka:
- saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- izvērtējot, vai uz Zemes vienības atsavināšanu ir attiecināmi likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi, Departaments savas kompetences ietvaros informē, ka Zemes vienība neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 2021.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma karti, zemes vienība lielākajā daļā platības atrodas savrupmāju apbūves teritorijā ar indeksu DzS1;
- zemes vienība pieguļ ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve. Zemes vienība robežojas ar pašvaldības Codes (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 106 9017) un Kalvenes (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 106 0232) ielām.
Papildus Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvalde ar 02.10.2024. vēstuli Nr. DINIP-24-793-nd informē, ka dzīvojamās mājas Codes ielā 34, Rīgā, 6/35 domājamās daļas, nav nepieciešamas pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. Ņemot vērā minēto, nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minēto 6/35 domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu. Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta trešajai daļai, ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā daļā un 45.pantā minētos gadījumus), tiek rīkota izsole starp šīm personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstij piederošie nekustamie īpašumi – valstij piederošās 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, un valsts nekustamais īpašums Ventspils ielā 20, Rēzeknē, nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu– valstij piederošo 6/35 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, un valsts nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamos īpašumus būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus: – valstij piederošās 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus un valsts nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē.
Izsoles noteikumos tiks norādīts rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu sastāvs, stāvoklis, kā arī tiks norādīts, ka nekustamais īpašums Codes iela 34, Rīgā, ir valsts un vēl divu fizisku personu kopīpašums.
Nekustamajiem īpašumiem noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Ņemot vērā rīkojuma projektā minētajam nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. pantā minētajiem ierobežojumiem darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu– valstij piederošo 6/35 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, un valsts nekustamā īpašuma Ventspils ielā 20, Rēzeknē, tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamos īpašumus būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus: – valstij piederošās 6/35 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus un valsts nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē.
Izsoles noteikumos tiks norādīts rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu sastāvs, stāvoklis, kā arī tiks norādīts, ka nekustamais īpašums Codes iela 34, Rīgā, ir valsts un vēl divu fizisku personu kopīpašums.
Nekustamajiem īpašumiem noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Ņemot vērā rīkojuma projektā minētajam nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. pantā minētajiem ierobežojumiem darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu;
Attiecībā uz valstij piederošajām 6/35 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, –sākotnēji pirmpirkuma tiesīgās personas – kopīpašnieki. Ja kopīpašnieki savas tiesības nerealizē, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas.
Attiecībā uz valstij piederošajām 6/35 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, –sākotnēji pirmpirkuma tiesīgās personas – kopīpašnieki. Ja kopīpašnieki savas tiesības nerealizē, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz nekustamo īpašumu Ventspils ielā 20, Rēzeknē, jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu;
Attiecībā uz valstij piederošajām 6/35 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, –sākotnēji pirmpirkuma tiesīgās personas – kopīpašnieki. Ja kopīpašnieki savas tiesības nerealizē, tad jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas.
Attiecībā uz valstij piederošajām 6/35 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Codes ielā 34, Rīgā, –sākotnēji pirmpirkuma tiesīgās personas – kopīpašnieki. Ja kopīpašnieki savas tiesības nerealizē, tad jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi