Anotācija

Rīkojuma projekta mērķis ir pārdalīt finansējumu 2 000 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem", lai nodrošinātu 2025. gadā finansējuma pieejamību Latvijā reģistrētiem komersantiem, ja investīciju vai apgrozāmo līdzekļu aizdevums nepieciešams preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai vai uzņēmumu kapitāla daļu iegādei, kas veicina Ukrainas infrastruktūras rekonstrukciju un attīstību, un ekonomiskās darbības atjaunošanu.

Vispārējā kārtība

Ukraina tradicionāli ir bijis nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris ar kuru vieno plaša praktiskā sadarbība. Ukrainai, atrodoties kara stāvoklī, tās ekonomiskā sadarbība ar ārējiem partneriem nenoris pēc ierastās kārtības un Ukrainas šī brīža vajadzības atšķiras no miera laika vajadzībām.
Latvijas valdība plāno iesaistīties Ukrainas atjaunošanā ilgtermiņā. 2024. gada 11. aprīlī parakstītā Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām nosaka, ka Ukrainas rekonstrukcijas pamatuzdevums ir veicināt Ukrainas valsts nākotnes noturību. Tās dalībnieki apliecina, ka sadarbosies, lai atbalstītu Ukrainu, atjaunojot kara laikā sagrauto civilo un kritisko valsts un privāto infrastruktūru un īpašumus, tādējādi veicinot modernākas un attīstītākas Ukrainas valsts un sabiedrības izveidi. Šim mērķim, laika posmā no 2024. gada līdz 2026. gadam Latvija rezervē finansējumu 15 milj. EUR apmērā, lai īstenotu rekonstrukcijas projektus, savas aktivitātes un ieguldījumu, prioritāri koncentrējot Ukrainas Čerņihivas apgabalā un Čerņihivas pilsētā tādos virzienos kā sociālo infrastruktūras objektu atjaunošana, ekspertīzes nodošana, īpaši ar Eiropas Savienības integrāciju saistītos jautājumos. Puses arī apņemas turpināt veicināt G7 iniciēto Daudzpusējo donoru koordinācijas platformu, kā arī citus koordinācijas mehānismus, sekmējot kopīgus starptautiskus centienus Ukrainas atjaunošanai un Ukrainas reformu progresam.

Privātajā sektorā Kijivā, valsts rietumu daļā un valsts centrālajos apgabalos ekonomika funkcionē un pēc būtības nav īpaši pielīdzināma kara laika ekonomikai. Savukārt Čerņihivas apgabals, par kuru kā Latvijas prioritāro rekonstrukcijas apgabalu Latvijas valdība vienojās 2022. gada septembrī, robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, un Krievijas uzbrukumam tas bija pakļauts jau no pirmajām pilna mēroga kara dienām 2022. gada februāra beigās. Reģiona ekonomika ir cietusi no karadarbības un neattīstās strauji - Krievijas agresijas rezultātā apmēram 150 000 apgabala iedzīvotāju bija spiesti pamest savus mājokļus, tika iznīcinātas ap 9200 māju un infrastruktūras objektu, tajā skaitā slimnīcas un izglītības iestādes, ap 500 uzņēmumu saimnieciskā darbība tika pārtraukta vai arī izbeigta. Uzņēmējdarbības vides atjaunošana un attīstība, lai veidotu jaunu reģiona ekonomiku un jaunas darba vietas tādos virzienos kā lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, vieglā rūpniecība, mašīnbūve, informācijas tehnoloģijas un kokrūpniecība, ir viens no reģiona stratēģiskajiem mērķiem.

Latvijai tas nozīmē ekonomiskās sadarbības akcentēšanu uz atsevišķām nozarēm, kur pašreizējos apstākļos ir pieprasījums, un kurās Latvijas uzņēmumi var nodrošināt piedāvājumu. Šo nozaru vidū ir aizsardzības industrija, tehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), transports un loģistika, būvniecība.
No 2023. gada Latvija Černihivas apgabalā iesaistās plānveida atbalstā, sadarbībā ar Ukrainas oficiālajam iestādēm apzinot potenciālos rekonstrukcijas objektus un cita veida nepieciešamo atbalstu.
Latvijas uzņēmēju interesi sadarboties ar Ukrainu apliecināja arī plašā uzņēmēju delegācija, kas piedalījās Ekonomikas ministrijas amatpersonu vizītēs uz Ukrainu 2024. gadā.

Nē

-