Anotācija (ex-ante)

22-TA-3622: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnijā noteikumos Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” (turpmāk - MK Noteikumu projekts) izstrādāts, lai veiktu finansējuma pārdali starp 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākumiem tiešo finanšu instrumentu veidā, pārdalot finansējumu 9 000 000 euro apmērā no pasākuma "MVU izveide un attīstība" garantiju veidā uz pasākumu "Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju attīstības veicināšanai".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK Noteikumu projekts izstrādāts, lai veiktu Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma pārdali starp 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākumiem tiešo finanšu instrumentu veidā. Ekonomikas ministrija rosina pārdalīt React-EU (ERAF) un valsts budžeta finansējumu kopumā 9 000 000 euro apmērā no pasākuma "MVU izveide un attīstība" (atbalsta garantiju veidā) uz pasākumu "Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju attīstības veicināšanai" (atbalstu aizdevumu veidā).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumu Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1065.) 5.punktā noteikto 13.1.1.1. pasākuma ietvaros atbalstam tiešo finanšu instrumentu sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem atbilstoši MK noteikumu Nr. 1065 7.1. un 7.2. apakšpunktiem apgrozāmo un investīciju aizdevumu finansēšanai ir pieejams React-EU (ERAF) finansējums 5 950 000 euro un valsts budžeta finansējums 1 050 000 euro apmērā – kopumā 7 000 000 euro apmērā.

Saskaņā ar akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum) sniegto informāciju, pieprasījums pēc programmas ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, īpaši ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju, būtiski pieaudzis un minētais finansējums programmā nav pietiekošs, līdz ar to tiks apturēta aizdevumu izsniegšana, ņemot vērā, ka vairs nav pieejams programmā paredzētais React-EU finansējums.


Vienlaikus 13.1.1.1. pasākuma ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumu Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 383) 7.4. apakšpunktu atbalstam garantiju veidā ir pieejams React-EU (Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 15 109 282 euro un valsts budžeta finansējums 2 890 719 euro - kopumā 18 000 001 euro apmērā. Ņemot vērā Altum prognozes par finansējuma apguvi, kā arī papildinošām atbalsta programmām saimnieciskās darbības veicējiem garantiju veidā, kas tiek sniegtas atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 377 “Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai”, sagaidāms, ka React-EU finansējums 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa garantiju pasākumā pilnā mērā netiks apgūts līdz 2023. gada beigām. Programmā piešķirtais React – EU finansējums tika sākts izmantot tikai 2022. gada trešajā ceturksnī un programmas ietvaros atbalstīti 18 komersanti par kopējo garantijas summu 3 300 000 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai mazinātu 13.1.1.1. pasākumā piešķirto ERAF finansējuma neapgūšanas riskus attiecināmības perioda ietvaros, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES)2 Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula 1303/2013) noteikts līdz 2023.gada 31.decembrim.
Vienlaikus, lai nodrošinātu 13.1.1.1 pasākuma nepārtrauktību un ERAF finansējuma pilnīgu apguvi ES fondu ietvaros līdz attiecināmības perioda beigām, Ekonomikas ministrija rosina veikt finansējuma pārdali no 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākuma tiešo finanšu instrumentu veidā, pārdalot React-EU (ERAF) finansējumu 7 650 000 euro un valsts budžeta finansējumu 1 350 000 euro - kopumā 9 000 000 euro apmērā - no pasākuma "MVU izveide un attīstība" uz pasākumu "Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju attīstības veicināšanai". Papildus finansējuma neapgūšanas riskam, nepieciešams nodrošināt MVU aizdevumu programmas īstenošanu, kur šobrīd pieejamais finansējums ir pilnībā piešķirts, taču pieprasījums pēc šajā programmā pieejamā atbalsta ir būtisks. Vienlaikus norādāms, ka minētās finansējuma pārdales neietekmē jau izsniegto atbalstu. Vienlaikus skaidrojam, ka pārdale neietekmēs garantiju programmas izsniegto atbalstu un netiks radīti papildus riski.
Pēc finansējuma pārdales 13.1.1.1 pasākumā pieejamais React- EU un valsts budžeta finansējums atbalstam aizdevumu veidā būs kopumā 16 000 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 13 600 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 2 400 000 euro apmērā, savukārt garantiju veidā - ERAF finansējums 7 459 281 euro un valsts budžeta finansējums 1 54 0719 euro - kopumā 9 000 000 euro.
Risinājuma apraksts
Izmaiņas sasniedzamajos rādītājos 

Ar MK noteikumu projektu tiek precizēts 13.1.1.1. pasākuma sasniedzamie rādītāji garantiju programmas ietvaros: 
Ņemot vērā, ka saskaņā ar papildinošu valsts atbalsta programmu īstenošanu Covid-19 seku mazināšanai, šo noteikumu ietvaros 13.1.1.1 pasākuma paredzētā finansējuma izmantošana tika uzsākta tikai 2022.gadā, Ekonomikas ministrija rosina precizēt programmā sasniedzamos iznākuma rādītāju, attiecinot uz 2023.gada beigām. Attiecīgi precizēts MK noteikumu Nr. 383. 7.1 punkts un tā apakšpunkti.
1) Ņemot vērā samazināto programmas finansējumu, tiek precizēts rādītājs “Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam”, attiecīgi veicot grozījumus MK noteikumu Nr. 383 7.12. apakšpunktā un noteikts, ka rādītājs ir 20 000 000 euro. Vēršam uzmanību, ka šis rādītājs ir jāsasniedz līdz 2023.gada beigām.
2) Tāpat ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 383 711. apakšpunktā precizēts iznākuma rādītājs -  to saimnieciskās darbības veicēju skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti – 20 komersanti. 

Vienlaikus, lai noteiktu vienotu pieeju MK noteikumu Nr. 383 normu interpretāciju attiecībā uz Altum pārvaldības izdevumu segšanai pieejamā finansējuma izmantošanu, tiek, pirmkārt,precizēts MK noteikumu Nr. 383 32.2. apakšpunkts, nosakot pieeju pārvaldības izmaksu un kapitāla atdeves kompensēšanas mehānismam Fondu fonda aizdevumu garantijām 3.1.1.1. pasākuma ietvaros, tādejādi veikts labojums noteikumu 32.2. apakšpunktā Otrkārt, lai noteiktu vispārēju pieeju kapitāla atdeves kompensēšanai un noteikumos minēto finanšu instrumentu kredītrisku, operacionālo risku un citu risku segšanai, ievērojot atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likumam izstrādāto programmu novērtējumu garantiju programmām, tiek veikti labojumi 36. punktā, proti, tiek noteikts, ka šo izmaksu segšanai.


Atbalsta saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības nozare ir NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības"

2020.gada pavasarī pasaule piedzīvoja vēl nepieredzētu veselības krīzi, kas ir ietekmējusi visas globālās ekonomikas nozares. Papildus satricinājumu deva 2022.gada februārī Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā, izraisot energoresursu strauju cenu kāpumu. Faktiskajā kontekstā tūrisma nozari gan Covid-19, gan karadarbība Ukrainā ietekmē īpaši. Komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēji bija spiesti ne tikai pārtraukt jaunu ceļojumu rezervēšanu, bet arī atcelt rezervācijas, kas veiktas pirms 2020. gada, par tām atgriežot iemaksātos avansa maksājumus ceļotājiem pilnā apmērā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK5 (turpmāk – Direktīva) paredz tūrisma operatoram pienākumu veikt naudas atgriešanu, ja ceļojums tiek atcelts neparedzētu apstākļu dēļ. Direktīvas 12. panta 2. punkts nosaka, ka ceļotājam ir tiesības izbeigt kompleksā ceļojuma līgumu pirms kompleksā pakalpojuma sākuma, nemaksājot nekādu izbeigšanas maksu, ja galamērķa vietā vai tās tiešā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtēji apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi. Ja kompleksā ceļojuma līgums tiek izbeigts saskaņā ar šo punktu, ceļotājam ir tiesības uz pilnīgu visu tādu maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso pakalpojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.
Būtiski piebilst, ka tūrisma operatoru darbības specifika kompleksu tūrisma pakalpojumu veidošanā un pārdošanā ir tāda, ka tūrisma operators veic pamata pakalpojumu (tūristu mītne, avio biļetes u.c.) iegādi ar priekšapmaksu (tūrisma operators iepērk pakalpojumu, piemēram, rezervē viesnīcas istabu, pat gadu uz priekšu). Tas nozīmē, ka ceļotāju iemaksātās avansa summas pie operatora nepaliek, tās tiek novirzītas pakalpojumu priekšapmaksai. Attiecīgi Covid-19 laikā tūrisma operatoriem radās līdzekļu iztrūkums, jo no ceļotājiem avansā saņemtā nauda bija samaksāta par nākotnes pakalpojumiem ārvalstīs, savukārt ārvalstu pakalpojumu sniedzēji šo naudu lielākā daļā gadījumu operatoriem neatgrieza atpakaļ, kad pakalpojums tika atcelts, pamatojoties uz attiecīgo valstu force majeure regulējumiem un noslēgto līgumu noteikumiem. 
Tāpēc daudziem tūrisma operatoriem neizdevās izdzīvot, un tie, kam izdevās, šobrīd cīnās ar apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu, kritušos pieprasījumu, zudušiem vai iesaldētiem avansa maksājumiem partneriem – individuālo tūrisma pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, avio, izmitināšana u.c., kuriem Direktīva  neuzliek par pienākumu avansa maksājumu atgriešanu patērētājiem vai sadarbības partneriem par nesniegtiem vai pilnībā nesniegtiem pakalpojumiem), straujo energoresursu cenu kāpumu, kā arī tūrisma nozares kā augsti riskantas nozares apdrošināšanas izmaksu un papildus prasību straujo pieaugumu.
Direktīva ir pilnās harmonizācijas Direktīva, līdz ar to Direktīvas prasības ir precīzi pārņemtas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, t.sk. Tūrisma likumā (1.panta pirmās daļas 5., 19., 20., 29.-33.punkts, kā arī otrā un trešā daļa, 8.1 pants, 16. un 16.2 pants, kā arī 20.pants) un Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumos Nr.380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.380).
Latvijā ieviestā regulējuma uzraudzības sistēma paredz, ka nodrošinājums tūrisma operatoram ir apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise vai kredītiestādes izsniegta garantija. Savukārt nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoram nav mazāks par ceļotāju vai ceļotāju vārdā veikto avansa maksājumu summu par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, ko tūrisma operators saņēmis saskaņā ar visiem noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem līgumiem.
Latvijas apdrošināšanas asociācijas 2022. gada 4. novembrī apkopotā trīs apdrošināšanas kompāniju sniegtā informācija liecina, ka lai arī kopumā apdrošināšanas prēmija sastāda vien 1.34% no nodrošinājuma summas, 87% gadījumu tiek pieprasītas papildus garantijas: visbiežāk galvinieks, kā arī depozīts vai hipotēka.
Līdz ar to, tūrisma operatoru sektorā šobrīd ir kritiska situācija – lielai daļai tūrisma operatoru šobrīd strauji palielinās saņemto avansa maksājumu summas, jo ceļotāji aktīvi sāk pirkt kompleksos tūrisma pakalpojumus. Taču minētās avansa summas tūrisma operators novirza tālāk pakalpojumu rezervēšanai, attiecīgi operatoram nav iespējams veikt uzkrājumu, lai varētu atļauties maksāt gan apdrošināšanas polises prēmiju, gan iemaksāt (iesaldēt) garantijas depozītu vai hipotēku. Tas, savukārt, nozīmē, ka tūrisma operatori masveidā nevarēs atļauties saņemt nodrošinājumus uz turpmāko periodu un zaudēs savas tūrisma operatoru darbības licences, tādējādi tūrisma operatori būs spiesti pārtraukt savu darbību, kas daudziem nozīmē – maksātnespēja.
2022. gada decembrī reģistrēti 109 tūrisma operatori ar licenci un aktuālu nodrošinājumu, no tiem 97 tūrisma operatoriem nodrošinājums beigsies 2023. gadā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra 13.janvārī sniegtā informācija liecina, ka šī brīža kopējais komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kam ir aktīva darbības licence (kopā 110 komersanti), nodrošinājums ir 13 964 500 euro, savukārt kopējais nepietiekamais nodrošinājuma apmērs (avansa maksājumu kopsumma pārsniedz nodrošinājuma kopsummu) ir 3 415 809.03 EUR. Lai palīdzētu tūrisma operatoru sektoram atkopties no Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekām, ir nepieciešams efektīvs risinājums, lai tūrisma operatori varētu gan saņemt nākošā perioda nodrošinājumu, gan nokārtot savas neizpildītās saistības pret klientiem.
Lai arī ekonomiskā aktivitāte pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas pamazām sāk pieaug, daļa uzņēmumu joprojām nevar atsākt darboties ar pilnu jaudu, līdz ar to rodas grūtības noturēt darbiniekus daļējas dīkstāves dēļ.
Laika posmā pirms pandēmijas tūrisms Latvijas kopējā pakalpojumu eksportā sastādīja 16,8% (2018. gadā) un 16,43% (2019. gadā). 2020. gadā šis rādītājs nokrita līdz 8,6% un 2021. gadā turpināja samazināties, veidojot vien 5,0% no pakalpojumu eksporta.
Kaut arī 2022.  gadā tūrisma nozare Eiropā  kopumā atveseļojas pēc Covid-19 pandēmijas postošās ietekmes, Latvijas tūrisma nozare 2022.  gadā saskaras ar jaunu krīzi saistībā ar Krievijas uzsākto militāro konfliktu Ukrainā, kā ietekme uz tūrisma nozari ir divējāda: pirmkārt - zaudēts ienākošā tūrisma tirgus no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, otrkārt - prognozējama zemāka ienākošā tūrisma plūsma uz Eiropu, īpaši uz karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstīm, tostarp - Baltijas valstīm.  Jāuzsver, ka militārais konflikts ir izraisījis strauju enerģijas cenu kāpumu, kas tieši ietekmēs transporta un tūrisma pakalpojumu izmaksas, vienlaikus radot riskus plašākam patērētāju pieprasījuma kritumam Eiropā. Arī izejošais uz šo reģionu, protams, ir skarts - arī ņemot vērā avio ierobežojumus minēto valstu gaisa telpās. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosina papildināt noteikumus ar garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, piedāvājot atbalstu, kas paredzēts uzņēmējdarbības pilnvērtīgai atsākšanai un darbinieku noturēšanai.
Vienlaikus skaidrojam, ka subsīdijas ekvivalents tik rēķināts saskaņā ar MK noteikumu Nr. 383 20. punktu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumu projekts tiek papildināts ar 19.1 apakšpunktu, kas nosaka, saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības nozare ir NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības", šo noteikumu 8.5. apakšpunkta minēto finanšu pakalpojumu garantēšanai prēmiju, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu, var samazināt, bet ne vairāk kā 90% apmērā. 

Vienlaikus, ja garantiju noteikumu ietvaros sniegs saskaņā ar 19.1 apakšpunktu, subsīdijas ekvivalenta aprēķins tiks veikts saskaņā ar MK noteikumu Nr.383 noteikto kārtību, t.i.  sīkajam (mikro), mazajam un vidējam saimnieciskās darbības veicējam ekvivalentu aprēķina saskaņā ar noteikumu 20.punktu kā starpību starp atbilstošās kredīta kvalitātes klases gada drošās zonas prēmijas likmi un piemēroto gada prēmijas likmi naudas izteiksmē vai piemērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 4. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus, savukārt, ja saskaņā ar MK noteikumu projektu 19.1  apakšpunktu atbalsts tiks sniegts lielajam komersantam, subsīdijas ekvivalentu aprēķina saskaņā ar MK noteikumu Nr.383 21.punktu, piemērojot Komisijas regulas Nr.  1407/2013 4. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija skaidro, ka atbilstoši piedāvātajam  19.1 apakšpunktam Noteikumu projekts nosaka, ka noteiktos gadījumos komersantiem, kas NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības",  var samazināt, bet ne vairāk kā 90% apmērā.
Skaidrojam, ka piemēroto garantijas maksas starpību Ekonomikas Ministrijas piedāvātajā mehānismā – t.i. konkrētā komersanta gadījumā faktiski piemēroto starpību, uzskaita nevis kā faktiskos garantiju prēmijas ieņēmumus, bet gan uzskata kā papildus atbalstu konkrētajam atbalsta saņēmējam.  
Ņemot vērā, ka šādu iespēju jau pieļauj Komisijas Regula 1303/2013, lai nodrošinātu nepārprotamu normas interpretāciju, piedāvājam izteikt šādā redakcijā:
19.1 saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības nozare ir NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības", šo noteikumu 8.5. apakšpunkta minēto finanšu pakalpojumu garantēšanai prēmiju, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu, var samazināt, bet ne vairāk kā 90% apmērā.

Vienlaikus skaidrojam, ka Noteikumu projekta 6. punktā ietvertajam grozījumam attiecībā uz nosacījumu kapitālā atdeves segšanai izmanto atmaksāto publisko finansējumu vidēji 10 % apmērā gadā visā programmas īstenošanas laikā. Minētais labojums "Visā programmas īstenošanas laikā” ir redakcionāls precizējums (papildinājums), saistībā ar šī panta piemērošanu, kas skaidrāk izsaka, ka to piemēro gan ERAF resursu attiecināmības periodā, gan pēc tā.

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES)2 Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 noteikumus Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai tirgus nepilnības novērtējumu, ko plānots izskatīt Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejā.
Vienlaikus MK noteikumu projekts ir papildināts ar 42. punktu nosakot, ka šo noteikumu 19.1 apakšpunkts stājas spēkā pēc tirgus nepilnību izvērtējuma saskaņošanas ar Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 noteikumu 37. panta 3. punkta trešo daļu." Ņemot vērā iepriekš minēto, Altum piemēros normu tikai pēc Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas apstiprinājuma.
Papildus skaidrojam, ka ņemot vērā, ka komersanti ir īpaši cietusi Covid-19 krīzē, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, izstrādātais atbalsta instruments ļautu piemērot īpaši labvēlīgus garantijas prēmijas nosacījumus komersantiem, ko vērtētu katrā gadījumā individuāli.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • mikrouzņēmumi
  • mazie uzņēmumi
  • vidējie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka projekta mērķis ir React-EU (ERAF) un valsts budžeta finansējuma pārdale uz pasākumu "Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju attīstības veicināšanai", tādējādi nodrošinot atbalstu aizdevumu veidā mikro, mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem to attīstības veicināšanai, tad MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
15 109 282
-7 650 000
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
15 109 282
-7 650 000
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
18 000 001
-9 000 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
18 000 001
-9 000 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-2 890 719
1 350 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-2 890 719
1 350 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
1 350 000
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
1 350 000
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
13.1.1.1.pasākuma "MVU izveide un attīstība" īstenošanai Ekonomikas ministrija rosina paredzēto finansējumu veikt finansējuma pārdali no 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākumiem tiešo finanšu instrumentu veidā, 2023.gadā pārdalot React-EU (ERAF) 7 650 000 euro un valsts budžeta finansējumu 1 350 000 euro – kopumā 9 000 000 euro apmērā no  MK noteikumiem Nr. 383 uz MK noteikumiem Nr. 1065.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-

4.1.1. Noteikumi par finanšu instrumentu un fondu fonda īstenošanas kārtību darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" pasākumu, 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" pasākumu un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākuma "MVU izveide un attīstība" ieviešanai

Pamatojums un apraksts
Finanšu instrumentu virsnoteikumos jāgroza sasniedzamie rādītāji. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumus Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (turpmāk - MVU aizdevumu programma)

Pamatojums un apraksts
Jāveic pārdale no MK noteikumiem Nr.383 uz MVU aizdevumu programmu
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
MK Noteikumu projekts tiks virzīts apstiprināšanai uz MK sēdi vienlaicīgi ar grozījumiem MVU aizdevumu programmā
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Nav nepieciešama sabiedrības līdzdalība. MK noteikumu projekts paredz papildus finansējumu programmas ietvaros. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk