Anotācija (ex-ante)

Lai mazinātu 13.1.1.1. pasākumā piešķirto ERAF finansējuma neapgūšanas riskus attiecināmības perioda ietvaros, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES)2 Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula 1303/2013) noteikts līdz 2023.gada 31.decembrim.
Vienlaikus, lai nodrošinātu 13.1.1.1 pasākuma nepārtrauktību un ERAF finansējuma pilnīgu apguvi ES fondu ietvaros līdz attiecināmības perioda beigām, Ekonomikas ministrija rosina veikt finansējuma pārdali no 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākuma tiešo finanšu instrumentu veidā, pārdalot React-EU (ERAF) finansējumu 7 650 000 euro un valsts budžeta finansējumu 1 350 000 euro - kopumā 9 000 000 euro apmērā - no pasākuma "MVU izveide un attīstība" uz pasākumu "Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju attīstības veicināšanai". Papildus finansējuma neapgūšanas riskam, nepieciešams nodrošināt MVU aizdevumu programmas īstenošanu, kur šobrīd pieejamais finansējums ir pilnībā piešķirts, taču pieprasījums pēc šajā programmā pieejamā atbalsta ir būtisks. Vienlaikus norādāms, ka minētās finansējuma pārdales neietekmē jau izsniegto atbalstu. Vienlaikus skaidrojam, ka pārdale neietekmēs garantiju programmas izsniegto atbalstu un netiks radīti papildus riski.
Pēc finansējuma pārdales 13.1.1.1 pasākumā pieejamais React- EU un valsts budžeta finansējums atbalstam aizdevumu veidā būs kopumā 16 000 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 13 600 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 2 400 000 euro apmērā, savukārt garantiju veidā - ERAF finansējums 7 459 281 euro un valsts budžeta finansējums 1 54 0719 euro - kopumā 9 000 000 euro.

Izmaiņas sasniedzamajos rādītājos 

Ar MK noteikumu projektu tiek precizēts 13.1.1.1. pasākuma sasniedzamie rādītāji garantiju programmas ietvaros: 
Ņemot vērā, ka saskaņā ar papildinošu valsts atbalsta programmu īstenošanu Covid-19 seku mazināšanai, šo noteikumu ietvaros 13.1.1.1 pasākuma paredzētā finansējuma izmantošana tika uzsākta tikai 2022.gadā, Ekonomikas ministrija rosina precizēt programmā sasniedzamos iznākuma rādītāju, attiecinot uz 2023.gada beigām. Attiecīgi precizēts MK noteikumu Nr. 383. 7.¹ punkts un tā apakšpunkti.
1) Ņemot vērā samazināto programmas finansējumu, tiek precizēts rādītājs “Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam”, attiecīgi veicot grozījumus MK noteikumu Nr. 383 7.¹2. apakšpunktā un noteikts, ka rādītājs ir 20 000 000 euro. Vēršam uzmanību, ka šis rādītājs ir jāsasniedz līdz 2023.gada beigām.
2) Tāpat ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 383 7¹1. apakšpunktā precizēts iznākuma rādītājs -  to saimnieciskās darbības veicēju skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti – 20 komersanti. 

Vienlaikus, lai noteiktu vienotu pieeju MK noteikumu Nr. 383 normu interpretāciju attiecībā uz Altum pārvaldības izdevumu segšanai pieejamā finansējuma izmantošanu, tiek, pirmkārt,precizēts MK noteikumu Nr. 383 32.2. apakšpunkts, nosakot pieeju pārvaldības izmaksu un kapitāla atdeves kompensēšanas mehānismam Fondu fonda aizdevumu garantijām 3.1.1.1. pasākuma ietvaros, tādejādi veikts labojums noteikumu 32.2. apakšpunktā Otrkārt, lai noteiktu vispārēju pieeju kapitāla atdeves kompensēšanai un noteikumos minēto finanšu instrumentu kredītrisku, operacionālo risku un citu risku segšanai, ievērojot atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likumam izstrādāto programmu novērtējumu garantiju programmām, tiek veikti labojumi 36. punktā, proti, tiek noteikts, ka šo izmaksu segšanai.


Atbalsta saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības nozare ir NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības"

2020.gada pavasarī pasaule piedzīvoja vēl nepieredzētu veselības krīzi, kas ir ietekmējusi visas globālās ekonomikas nozares. Papildus satricinājumu deva 2022.gada februārī Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā, izraisot energoresursu strauju cenu kāpumu. Faktiskajā kontekstā tūrisma nozari gan Covid-19, gan karadarbība Ukrainā ietekmē īpaši. Komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēji bija spiesti ne tikai pārtraukt jaunu ceļojumu rezervēšanu, bet arī atcelt rezervācijas, kas veiktas pirms 2020. gada, par tām atgriežot iemaksātos avansa maksājumus ceļotājiem pilnā apmērā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK5 (turpmāk – Direktīva) paredz tūrisma operatoram pienākumu veikt naudas atgriešanu, ja ceļojums tiek atcelts neparedzētu apstākļu dēļ. Direktīvas 12. panta 2. punkts nosaka, ka ceļotājam ir tiesības izbeigt kompleksā ceļojuma līgumu pirms kompleksā pakalpojuma sākuma, nemaksājot nekādu izbeigšanas maksu, ja galamērķa vietā vai tās tiešā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtēji apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi. Ja kompleksā ceļojuma līgums tiek izbeigts saskaņā ar šo punktu, ceļotājam ir tiesības uz pilnīgu visu tādu maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso pakalpojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.
Būtiski piebilst, ka tūrisma operatoru darbības specifika kompleksu tūrisma pakalpojumu veidošanā un pārdošanā ir tāda, ka tūrisma operators veic pamata pakalpojumu (tūristu mītne, avio biļetes u.c.) iegādi ar priekšapmaksu (tūrisma operators iepērk pakalpojumu, piemēram, rezervē viesnīcas istabu, pat gadu uz priekšu). Tas nozīmē, ka ceļotāju iemaksātās avansa summas pie operatora nepaliek, tās tiek novirzītas pakalpojumu priekšapmaksai. Attiecīgi Covid-19 laikā tūrisma operatoriem radās līdzekļu iztrūkums, jo no ceļotājiem avansā saņemtā nauda bija samaksāta par nākotnes pakalpojumiem ārvalstīs, savukārt ārvalstu pakalpojumu sniedzēji šo naudu lielākā daļā gadījumu operatoriem neatgrieza atpakaļ, kad pakalpojums tika atcelts, pamatojoties uz attiecīgo valstu force majeure regulējumiem un noslēgto līgumu noteikumiem. 
Tāpēc daudziem tūrisma operatoriem neizdevās izdzīvot, un tie, kam izdevās, šobrīd cīnās ar apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu, kritušos pieprasījumu, zudušiem vai iesaldētiem avansa maksājumiem partneriem – individuālo tūrisma pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, avio, izmitināšana u.c., kuriem Direktīva  neuzliek par pienākumu avansa maksājumu atgriešanu patērētājiem vai sadarbības partneriem par nesniegtiem vai pilnībā nesniegtiem pakalpojumiem), straujo energoresursu cenu kāpumu, kā arī tūrisma nozares kā augsti riskantas nozares apdrošināšanas izmaksu un papildus prasību straujo pieaugumu.
Direktīva ir pilnās harmonizācijas Direktīva, līdz ar to Direktīvas prasības ir precīzi pārņemtas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, t.sk. Tūrisma likumā (1.panta pirmās daļas 5., 19., 20., 29.-33.punkts, kā arī otrā un trešā daļa, 8.¹ pants, 16. un 16.² pants, kā arī 20.pants) un Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumos Nr.380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.380).
Latvijā ieviestā regulējuma uzraudzības sistēma paredz, ka nodrošinājums tūrisma operatoram ir apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise vai kredītiestādes izsniegta garantija. Savukārt nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoram nav mazāks par ceļotāju vai ceļotāju vārdā veikto avansa maksājumu summu par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, ko tūrisma operators saņēmis saskaņā ar visiem noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem līgumiem.
Latvijas apdrošināšanas asociācijas 2022. gada 4. novembrī apkopotā trīs apdrošināšanas kompāniju sniegtā informācija liecina, ka lai arī kopumā apdrošināšanas prēmija sastāda vien 1.34% no nodrošinājuma summas, 87% gadījumu tiek pieprasītas papildus garantijas: visbiežāk galvinieks, kā arī depozīts vai hipotēka.
Līdz ar to, tūrisma operatoru sektorā šobrīd ir kritiska situācija – lielai daļai tūrisma operatoru šobrīd strauji palielinās saņemto avansa maksājumu summas, jo ceļotāji aktīvi sāk pirkt kompleksos tūrisma pakalpojumus. Taču minētās avansa summas tūrisma operators novirza tālāk pakalpojumu rezervēšanai, attiecīgi operatoram nav iespējams veikt uzkrājumu, lai varētu atļauties maksāt gan apdrošināšanas polises prēmiju, gan iemaksāt (iesaldēt) garantijas depozītu vai hipotēku. Tas, savukārt, nozīmē, ka tūrisma operatori masveidā nevarēs atļauties saņemt nodrošinājumus uz turpmāko periodu un zaudēs savas tūrisma operatoru darbības licences, tādējādi tūrisma operatori būs spiesti pārtraukt savu darbību, kas daudziem nozīmē – maksātnespēja.
2022. gada decembrī reģistrēti 109 tūrisma operatori ar licenci un aktuālu nodrošinājumu, no tiem 97 tūrisma operatoriem nodrošinājums beigsies 2023. gadā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra 13.janvārī sniegtā informācija liecina, ka šī brīža kopējais komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kam ir aktīva darbības licence (kopā 110 komersanti), nodrošinājums ir 13 964 500 euro, savukārt kopējais nepietiekamais nodrošinājuma apmērs (avansa maksājumu kopsumma pārsniedz nodrošinājuma kopsummu) ir 3 415 809.03 EUR. Lai palīdzētu tūrisma operatoru sektoram atkopties no Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekām, ir nepieciešams efektīvs risinājums, lai tūrisma operatori varētu gan saņemt nākošā perioda nodrošinājumu, gan nokārtot savas neizpildītās saistības pret klientiem.
Lai arī ekonomiskā aktivitāte pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas pamazām sāk pieaug, daļa uzņēmumu joprojām nevar atsākt darboties ar pilnu jaudu, līdz ar to rodas grūtības noturēt darbiniekus daļējas dīkstāves dēļ.
Laika posmā pirms pandēmijas tūrisms Latvijas kopējā pakalpojumu eksportā sastādīja 16,8% (2018. gadā) un 16,43% (2019. gadā). 2020. gadā šis rādītājs nokrita līdz 8,6% un 2021. gadā turpināja samazināties, veidojot vien 5,0% no pakalpojumu eksporta.
Kaut arī 2022.  gadā tūrisma nozare Eiropā  kopumā atveseļojas pēc Covid-19 pandēmijas postošās ietekmes, Latvijas tūrisma nozare 2022.  gadā saskaras ar jaunu krīzi saistībā ar Krievijas uzsākto militāro konfliktu Ukrainā, kā ietekme uz tūrisma nozari ir divējāda: pirmkārt - zaudēts ienākošā tūrisma tirgus no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, otrkārt - prognozējama zemāka ienākošā tūrisma plūsma uz Eiropu, īpaši uz karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstīm, tostarp - Baltijas valstīm.  Jāuzsver, ka militārais konflikts ir izraisījis strauju enerģijas cenu kāpumu, kas tieši ietekmēs transporta un tūrisma pakalpojumu izmaksas, vienlaikus radot riskus plašākam patērētāju pieprasījuma kritumam Eiropā. Arī izejošais uz šo reģionu, protams, ir skarts - arī ņemot vērā avio ierobežojumus minēto valstu gaisa telpās. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosina papildināt noteikumus ar garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, piedāvājot atbalstu, kas paredzēts uzņēmējdarbības pilnvērtīgai atsākšanai un darbinieku noturēšanai.
Vienlaikus skaidrojam, ka subsīdijas ekvivalents tik rēķināts saskaņā ar MK noteikumu Nr. 383 20. punktu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumu projekts tiek papildināts ar 19.¹ apakšpunktu, kas nosaka, saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības nozare ir NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības", šo noteikumu 8.5. apakšpunkta minēto finanšu pakalpojumu garantēšanai prēmiju, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu, var samazināt, bet ne vairāk kā 90% apmērā. 

Vienlaikus, ja garantiju noteikumu ietvaros sniegs saskaņā ar 19.¹ apakšpunktu, subsīdijas ekvivalenta aprēķins tiks veikts saskaņā ar MK noteikumu Nr.383 noteikto kārtību, t.i.  sīkajam (mikro), mazajam un vidējam saimnieciskās darbības veicējam ekvivalentu aprēķina saskaņā ar noteikumu 20.punktu kā starpību starp atbilstošās kredīta kvalitātes klases gada drošās zonas prēmijas likmi un piemēroto gada prēmijas likmi naudas izteiksmē vai piemērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 4. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus, savukārt, ja saskaņā ar MK noteikumu projektu 19.¹  apakšpunktu atbalsts tiks sniegts lielajam komersantam, subsīdijas ekvivalentu aprēķina saskaņā ar MK noteikumu Nr.383 21.punktu, piemērojot Komisijas regulas Nr.  1407/2013 4. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija skaidro, ka atbilstoši piedāvātajam  19.¹ apakšpunktam Noteikumu projekts nosaka, ka noteiktos gadījumos komersantiem, kas NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības",  var samazināt, bet ne vairāk kā 90% apmērā.
Skaidrojam, ka piemēroto garantijas maksas starpību Ekonomikas Ministrijas piedāvātajā mehānismā – t.i. konkrētā komersanta gadījumā faktiski piemēroto starpību, uzskaita nevis kā faktiskos garantiju prēmijas ieņēmumus, bet gan uzskata kā papildus atbalstu konkrētajam atbalsta saņēmējam.  
Ņemot vērā, ka šādu iespēju jau pieļauj Komisijas Regula 1303/2013, lai nodrošinātu nepārprotamu normas interpretāciju, piedāvājam izteikt šādā redakcijā:
19.¹ saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības nozare ir NACE 2.redakcijas grupa "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības", šo noteikumu 8.5. apakšpunkta minēto finanšu pakalpojumu garantēšanai prēmiju, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu, var samazināt, bet ne vairāk kā 90% apmērā.

Vienlaikus skaidrojam, ka Noteikumu projekta 6. punktā ietvertajam grozījumam attiecībā uz nosacījumu kapitālā atdeves segšanai izmanto atmaksāto publisko finansējumu vidēji 10 % apmērā gadā visā programmas īstenošanas laikā. Minētais labojums "Visā programmas īstenošanas laikā” ir redakcionāls precizējums (papildinājums), saistībā ar šī panta piemērošanu, kas skaidrāk izsaka, ka to piemēro gan ERAF resursu attiecināmības periodā, gan pēc tā.

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES)2 Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 noteikumus Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai tirgus nepilnības novērtējumu, ko plānots izskatīt Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejā.
Vienlaikus MK noteikumu projekts ir papildināts ar 42. punktu nosakot, ka šo noteikumu 19.¹ apakšpunkts stājas spēkā pēc tirgus nepilnību izvērtējuma saskaņošanas ar Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 noteikumu 37. panta 3. punkta trešo daļu." Ņemot vērā iepriekš minēto, Altum piemēros normu tikai pēc Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas apstiprinājuma.
Papildus skaidrojam, ka ņemot vērā, ka komersanti ir īpaši cietusi Covid-19 krīzē, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, izstrādātais atbalsta instruments ļautu piemērot īpaši labvēlīgus garantijas prēmijas nosacījumus komersantiem, ko vērtētu katrā gadījumā individuāli.