23-TA-701: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 34. pants, kas nosaka, ka lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Ministru kabinets, izdodot rīkojumu uz attiecīgās pašvaldības iesnieguma pamata, un Rīgas domes 2022. gada 14. decembra sēdes lēmums Nr. RD-22-2083-le (prot. Nr. 78, 31 §) "Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā" (turpmāk – Lēmums), ar kuru Rīgas dome apliecina, ka Rīgas valstspilsētas teritorijā ir pabeigts zemes reformas process.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pabeigt zemes reformu Rīgas valstspilsētā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 5. panta pirmo daļu zemes reforma uzskatāma par pabeigtu, ja pilsētas pašvaldības teritorijā ir izpildīti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 6., 7. un 8. pantā paredzētie darbi.
Pamatojoties uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 6. pantu, līdz 2014. gada 30. novembrim attiecīgā pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam (turpmāk – Dienests) paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu un pārskatu par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi, tai skaitā, norādot zemes platības, uz kurām īpašuma tiesības saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (turpmāk – Nostiprināšanas likums) nostiprināmas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, zemes platības un personas, kuras noslēgušas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Ministru kabineta noteiktu institūciju vai kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības, kā arī informāciju par līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā ieskaitīto un neizmantoto zemi.
Rīgas dome ar Lēmumu apstiprināja Rīgas domes sadarbībā ar Dienestu sagatavoto pārskatu par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi Rīgas valstspilsētā un apliecināja gatavību pabeigt zemes reformu Rīgas valstspilsētas teritorijā, lūdzot Dienestam sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā.
Pamatojoties uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 6. pantu, līdz 2014. gada 30. novembrim attiecīgā pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam (turpmāk – Dienests) paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu un pārskatu par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi, tai skaitā, norādot zemes platības, uz kurām īpašuma tiesības saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (turpmāk – Nostiprināšanas likums) nostiprināmas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, zemes platības un personas, kuras noslēgušas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Ministru kabineta noteiktu institūciju vai kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības, kā arī informāciju par līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā ieskaitīto un neizmantoto zemi.
Rīgas dome ar Lēmumu apstiprināja Rīgas domes sadarbībā ar Dienestu sagatavoto pārskatu par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi Rīgas valstspilsētā un apliecināja gatavību pabeigt zemes reformu Rīgas valstspilsētas teritorijā, lūdzot Dienestam sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav pabeigta zemes reforma Rīgas valstspilsētā.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem pārskata par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi Rīgas valstspilsētā sagatavošanas brīdī, t.i., 2022. gada 9. novembrī, Rīgas valstspilsētas platība sastādīja 33446,81 ha, no kuras 86,27 % jau bija ierakstīti zemesgrāmatā.
No 13,73 % Rīgas valstspilsētas kopplatības zemesgrāmatā neierakstītās zemes 0,33 % (175 zemes vienības) sastādīja zeme, par kuru pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu, 0,35 % (181 zemes vienība) – fizisku un juridisku personu tiesiskajā valdījumā esošā zeme, 9,26 % (4838 zemes vienības) – pašvaldībai piekritīgā zeme, 2,62 % (1370 zemes vienības) – rezerves zemes fonda zeme, 0,29 % (154 zemes vienības) – valstij piekritīgā zeme, 0,73 % (380 zemes vienības) – zemes reformas pabeigšanai paredzētā zeme, 0,05 % (27 zemes vienības) – zemes lietojums un 0,1 % (52 zemes vienības) valsts īpašumā uz normatīvo aktu pamata reģistrētā zeme (līdz 2017. gada 6. aprīlim – publisko ūdeņu zeme).
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem un pārskatā par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi sniegtajai informācijai visām zemesgrāmatā neierakstītajām zemes vienībām ir noteikts to piederības vai piekritības statuss un tas atbilst pašvaldības rīcībā esošajiem dokumentiem.
Ņemot vērā minēto, kā arī, pamatojoties uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 7. pantu, kur noteikts, ka tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam izskatīšanai Dienesta sagatavotos rīkojuma projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā, ir izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā".
No 13,73 % Rīgas valstspilsētas kopplatības zemesgrāmatā neierakstītās zemes 0,33 % (175 zemes vienības) sastādīja zeme, par kuru pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu, 0,35 % (181 zemes vienība) – fizisku un juridisku personu tiesiskajā valdījumā esošā zeme, 9,26 % (4838 zemes vienības) – pašvaldībai piekritīgā zeme, 2,62 % (1370 zemes vienības) – rezerves zemes fonda zeme, 0,29 % (154 zemes vienības) – valstij piekritīgā zeme, 0,73 % (380 zemes vienības) – zemes reformas pabeigšanai paredzētā zeme, 0,05 % (27 zemes vienības) – zemes lietojums un 0,1 % (52 zemes vienības) valsts īpašumā uz normatīvo aktu pamata reģistrētā zeme (līdz 2017. gada 6. aprīlim – publisko ūdeņu zeme).
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem un pārskatā par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi sniegtajai informācijai visām zemesgrāmatā neierakstītajām zemes vienībām ir noteikts to piederības vai piekritības statuss un tas atbilst pašvaldības rīcībā esošajiem dokumentiem.
Ņemot vērā minēto, kā arī, pamatojoties uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 7. pantu, kur noteikts, ka tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam izskatīšanai Dienesta sagatavotos rīkojuma projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā, ir izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministru kabineta rīkojums "Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā" būs konstatējošs dokuments, līdz ar to tam nav tiešas ietekmes uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu, valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Nostiprināšanas likuma 1. pants noteic, ka šis likums reglamentē atbilstoši zemes reformas un valsts un pašvaldību zemes īpašuma privatizācijas un atsavināšanas likumiem valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valstij un pašvaldībām piekrītošā zemes īpašuma izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Tāpat Nostiprināšanas likuma 2., 3., 4., 4.1 un 4.2 panta ievaddaļās ietverto tiesību normu vārdiskā izteiksme norāda, ka, pastāvot likumā noteiktiem nosacījumiem, pašvaldība vai valsts lemj par zemes reformas laikā piekritīgo vai piederīgo zemi valstij vai pašvaldībai. Ievērojot minēto, kā arī Nostiprināšanas likuma 7. pantā, kas bija spēkā līdz 2007. gada 1. augustam, noteikto, ka pēc zemes reformas pabeigšanas bezīpašnieka zeme piekrīt valstij un ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda, secināms, ka sākotnēji Nostiprināšanas likumā zemes reformas pabeigšana tika saistīta ar valstij vai pašvaldībai piekritīgās vai piederīgās zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Saeimas 2007. gada 21. jūnijā pieņemtais likums "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", ar kuru cita starpā tika izslēgts Nostiprināšanas likuma 7. pants, norāda, ka likumdevējs izšķīries par elastīgāku risinājumu un pieļāvis, ka īpašuma tiesības nostiprināmas arī pēc lēmuma par zemes reformas pabeigšanu pieņemšanas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabineta rīkojuma par zemes reformas pabeigšanu pieņemšana nevar būt šķērslis īpašuma tiesību nostiprināšanai ne valstij vai pašvaldībai uz zemi, kura tai piederējusi vai piekritusi zemes reformas laikā un par kuras piederību vai piekritību pieņemti attiecīgi lēmumi, ne arī privātpersonai.
Nostiprināšanas likuma 1. pants noteic, ka šis likums reglamentē atbilstoši zemes reformas un valsts un pašvaldību zemes īpašuma privatizācijas un atsavināšanas likumiem valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valstij un pašvaldībām piekrītošā zemes īpašuma izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Tāpat Nostiprināšanas likuma 2., 3., 4., 4.1 un 4.2 panta ievaddaļās ietverto tiesību normu vārdiskā izteiksme norāda, ka, pastāvot likumā noteiktiem nosacījumiem, pašvaldība vai valsts lemj par zemes reformas laikā piekritīgo vai piederīgo zemi valstij vai pašvaldībai. Ievērojot minēto, kā arī Nostiprināšanas likuma 7. pantā, kas bija spēkā līdz 2007. gada 1. augustam, noteikto, ka pēc zemes reformas pabeigšanas bezīpašnieka zeme piekrīt valstij un ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda, secināms, ka sākotnēji Nostiprināšanas likumā zemes reformas pabeigšana tika saistīta ar valstij vai pašvaldībai piekritīgās vai piederīgās zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Saeimas 2007. gada 21. jūnijā pieņemtais likums "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", ar kuru cita starpā tika izslēgts Nostiprināšanas likuma 7. pants, norāda, ka likumdevējs izšķīries par elastīgāku risinājumu un pieļāvis, ka īpašuma tiesības nostiprināmas arī pēc lēmuma par zemes reformas pabeigšanu pieņemšanas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabineta rīkojuma par zemes reformas pabeigšanu pieņemšana nevar būt šķērslis īpašuma tiesību nostiprināšanai ne valstij vai pašvaldībai uz zemi, kura tai piederējusi vai piekritusi zemes reformas laikā un par kuras piederību vai piekritību pieņemti attiecīgi lēmumi, ne arī privātpersonai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi