23-TA-2072: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekta "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (TAP Nr.: 23-TA-1390) pārejas noteikumu 4. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) mērķis ir līdzās ar likuma "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" atcelšanu saglabāt iespēju arī turpmāk organizēt rūpniecisko avāriju objektu drošības pārskatu un rūpniecisko avāriju novēršanas programmu publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) vai hibrīdformā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrā daļa.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patlaban Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 20. panta pirmā daļa nosaka, ka, cita starpā, Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" (turpmāk - MKN 131) paredzēto drošības pārskatu un rūpniecisko avāriju novēršanas programmu publisko apspriešanu organizē neklātienes formā (attālināti). Minētā likuma piemērošanas gaitā ir konstatēts, ka publiskā apspriešana neklātienes formā būtiski samazina administratīvo slogu un optimizē resursus (piemēram, laiku, degvielu, kas tiek patērēta pārbraucienos u.tml.).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MKN 131 62. punkts šobrīd tiešā veidā neparedz iespēju publisko apspriešanu nodrošināt neklātienes formā (attālināti) vai hibrīdformā. Tādēļ, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumam zaudējot spēku, faktiski tiks liegta iespēja turpināt sabiedrisko apspriešanu nodrošināt neklātienes formā (attālināti) vai hibrīdformā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minētos lietderības apsvērumus un nodrošinot iespēju arī turpmāk - pēc tam, kad Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudēs spēku, - organizēt drošības pārskatu un rūpniecisko avāriju riska programmu publisko apspriešanu neklātienes formā vai hibrīdformā, ar Noteikumu projektu MKN 131 tiek papildināti ar jaunu 61.1 punktu, nosakot, ka publiskā apspriešana ir rīkojama klātienes, neklātienes vai hibrīdformā pēc atbildīgās personas ieskatiem. Ar neklātienes sanāksmi šo noteikumu izpratnē saprot sanāksmi, kur visi tās dalībnieki atrodas neklātienē (attālināti), bet ar hibrīdsanāksmi - sanāksmi, kur daļa tās dalībnieku atrodas klātienē (parasti sanāksmju telpā), bet otra ir pieslēgušies attālināti. Veidojot hibrīdsanāksmes, ir jādod vienlīdzīgas iespējas iesaistīties un izteikties visiem (gan klātienē esošajiem, gan arī tiem, kuri pieslēgušies attālināti) tās dalībniekiem. Rīkojot neklātienes formas vai hibrīdformas sanāksmes, tieši tā pat kā organizējot klātienes sanāksmes, sabiedrība ir jāinformē par to, publicējot paziņojumu. Neatkarīgi no publiskās apspriešanas sanāksmes rīkošanas formas ir piemērojamas MKN 131 68.2. punkta prasības, proti, ka Vides pārraudzības valsts birojs savā tīmekļvietnē dara pieejamu īsu skaidrojumu par to, kā lēmumā ņemts vērā sabiedrības viedoklis. Tāpat, atzīmējams, ka publisko apspriešanu pieļaujams rīkot neklātienes formā vai hibrīdformā tikai tad, ja atbildīgā persona var nodrošināt atbilstošu tehnisko nodrošinājumu, proti, tādu, kas, cita starpā, ļauj neklātienē esošajiem publiskās apspriešanas dalībniekiem uzklausīt personas, uzdot jautājumus un saņemt atbildes uz tiem tādā pašā apjomā un ne sliktākā kvalitātē, kāda būtu gadījumā, ja tiktu rīkota klātienes sanāksme. Līdztekus minētajiem grozījumiem ar Noteikumu projektu tiek precizēts arī 62. punkts, papildinot to ar jaunu 5. apakšpunktu, nosakot speciālas (papildu) prasības attiecībā uz neklātienes formā un hibrīdformā rīkojamo publisko apspriešanu paziņojumos norādāmo informāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Vides pārraudzības valsts birojsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.prim punktu sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties attīstības plānošanā, rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi