26-TA-586: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par akciju sabiedrības "LAU Infra Grupa" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) īstenošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets ar 2025. gada 7. oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 41, 90. §), 25-TA-1607 (IP) konceptuāli piekrita pakāpeniskai valsts līdzdalības samazināšanai "LAU Infra Grupa" AS (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs”) ar reģistrācijas numuru: 40003356530 (turpmāk – LAU vai Sabiedrība), saglabājot publiskas personas izšķirošo ietekmi un valsts līdzdalību vismaz 75,01% apmērā, kā arī uzdeva "LAU Infra Grupa" AS Satiksmes ministrijas pārraudzībā uzsākt akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) dokumentācijas procesu un sagatavot prospektu un citu nepieciešamo dokumentāciju. Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra sēdes protokollēmuma 6. punktam Satiksmes ministrijai jāinformē Ministru kabinets par "LAU Infra Grupa" AS akciju sākotnējam publiskam piedāvājumam (IPO) nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un procesa virzību ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šī lēmuma pieņemšanas.
Sabiedrības akciju publiskais piedāvājums jeb IPO atbalstīs 2023. gada 15. septembra Valdības deklarācijā noteikto mērķi attīstīt kapitāla tirgus, kurā ietverta apņemšanās mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēt biržā, tādējādi piesaistot investīcijām nepieciešamo kapitālu un stiprinot šo sabiedrību korporatīvo pārvaldību. Sabiedrība būs pirmā Latvijas publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras akcijas tiks kotētas biržā. Sabiedrības IPO realizēšana palīdzēs arī palielināt Latvijas akciju tirgus kapitalizāciju pret IKP, kas atbilstoši Finanšu ministrijas datiem 2023. gadā bija tikai 1,8 %[1]. 2023. gada 16. maijā Ministru kabineta sēdē (prot. Nr. 26, 27. §, 23-TA-860) tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību", kas nosaka, ka līdz 2027. gadam jāsasniedz kapitāla tirgus rezultatīvais rādītājs – akciju tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP. Sabiedrības IPO dos būtisku ieguldījumu Latvijas kapitāla tirgus attīstībā un veicinās tuvošanos izvirzītajam mērķim.
Sabiedrības atbalstu publiskas personas kapitālsabiedrību kotācijai biržā apliecina 2025. gadā pētījumu aģentūras Norstat sadarbībā ar iniciatīvu "Celt valsti, nevis nodokļus!" veiktā reprezentatīvā aptauja. Tās dati liecina, ka 62 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta valsts uzņēmumu kotāciju biržā, savukārt 87 % uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jākļūst efektīvākiem, aktīvāk jādarbojas eksporta tirgos un jānodrošina lielāki ieņēmumi valsts budžetā, tādējādi mazinot nepieciešamību celt nodokļus. Šo tendenci apstiprina arī pētījuma "Investor Pulse 2025"[2] dati, saskaņā ar kuriem 60 % privāto investoru būtu gatavi ieguldīt valsts vai pašvaldību uzņēmumu vērtspapīru emisijās, ja šāda iespēja tiktu piedāvāta. Apkopotie dati apliecina, ka Sabiedrības IPO atbilst gan plašākas sabiedrības, gan investoru kopienā pausto gaidu un interešu lokam.
[1] https://www.fm.gov.lv/lv/media/20649/download?attachment
[2] https://springchanges.com/static/Investor_Pulse_Latvian_Report_2025_0411-d1dc92c69d80881601fbf1f307cf9c41.pdf
Sabiedrības akciju publiskais piedāvājums jeb IPO atbalstīs 2023. gada 15. septembra Valdības deklarācijā noteikto mērķi attīstīt kapitāla tirgus, kurā ietverta apņemšanās mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēt biržā, tādējādi piesaistot investīcijām nepieciešamo kapitālu un stiprinot šo sabiedrību korporatīvo pārvaldību. Sabiedrība būs pirmā Latvijas publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras akcijas tiks kotētas biržā. Sabiedrības IPO realizēšana palīdzēs arī palielināt Latvijas akciju tirgus kapitalizāciju pret IKP, kas atbilstoši Finanšu ministrijas datiem 2023. gadā bija tikai 1,8 %[1]. 2023. gada 16. maijā Ministru kabineta sēdē (prot. Nr. 26, 27. §, 23-TA-860) tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību", kas nosaka, ka līdz 2027. gadam jāsasniedz kapitāla tirgus rezultatīvais rādītājs – akciju tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP. Sabiedrības IPO dos būtisku ieguldījumu Latvijas kapitāla tirgus attīstībā un veicinās tuvošanos izvirzītajam mērķim.
Sabiedrības atbalstu publiskas personas kapitālsabiedrību kotācijai biržā apliecina 2025. gadā pētījumu aģentūras Norstat sadarbībā ar iniciatīvu "Celt valsti, nevis nodokļus!" veiktā reprezentatīvā aptauja. Tās dati liecina, ka 62 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta valsts uzņēmumu kotāciju biržā, savukārt 87 % uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jākļūst efektīvākiem, aktīvāk jādarbojas eksporta tirgos un jānodrošina lielāki ieņēmumi valsts budžetā, tādējādi mazinot nepieciešamību celt nodokļus. Šo tendenci apstiprina arī pētījuma "Investor Pulse 2025"[2] dati, saskaņā ar kuriem 60 % privāto investoru būtu gatavi ieguldīt valsts vai pašvaldību uzņēmumu vērtspapīru emisijās, ja šāda iespēja tiktu piedāvāta. Apkopotie dati apliecina, ka Sabiedrības IPO atbilst gan plašākas sabiedrības, gan investoru kopienā pausto gaidu un interešu lokam.
[1] https://www.fm.gov.lv/lv/media/20649/download?attachment
[2] https://springchanges.com/static/Investor_Pulse_Latvian_Report_2025_0411-d1dc92c69d80881601fbf1f307cf9c41.pdf
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Informēt Ministru kabinetu par Sabiedrības akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) dokumentu sagatavošanu un procesa virzību, vienlaikus iesniedzot apstiprināšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par kapitāla piesaisti Sabiedrībai un atskaitījumiem pēc IPO, nodrošinot sekmīgu LAU akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma IPO īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabinets ar 2025. gada 7. oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 41, 90. §), 25-TA-1607 (IP) (turpmāk – Lēmums) pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" iespējām īstenot kapitāla restrukturizāciju, izmantojot akciju publisku emisiju un iekļaušanu kapitāla tirgū" (turpmāk – Ziņojums), kurā norādīti trīs veidi, kā iespējams veikt akciju publisko piedāvājumu jeb IPO, attiecīgi:
-palielinot pamatkapitālu un publiski piedāvājot jaunās emisijas akcijas;
-publiski piedāvājot esošā akcionāra akcijas; vai
-abu augstāk minēto variantu jauktā veidā.
Ziņojumā norādīts, ka IPO ietvaros visas publiski piedāvātās akcijas būs esošā akcionāra akcijas, tomēr investīciju stāsta (angliski: equity story) izstrādes gaitā tiks vērtēta arī jaunu akciju emisija, gala lēmumu par izdevīgāko variantu balstot uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un izaugsmes iespējām, kā arī iespēju iegūt augstāko vienas akcijas pārdošanas cenu.
Ministru kabinets 2025. gada 7. oktobrī pieņēma Lēmumu konceptuāli piekrist pakāpeniskai valsts līdzdalības samazināšanai Sabiedrībā, vienlaikus saglabājot publiskas personas izšķirošo ietekmi Sabiedrībā, kā arī nolēma atbalstīt ierosinājumu par Sabiedrības valsts kapitāla daļu atsavināšanu līdz 24,99% apmērā, īstenojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), saglabājot valsts līdzdalību vismaz 75,01% apmērā. Tādējādi Ministru kabinets ir pieņēmis Lēmumu par LAU Infra Grupa AS kapitāla daļu pārdošanu vērtspapīru publiskajā piedāvājumā, atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1451. panta un 138. panta nosacījumiem. Lēmumā noteikts, ka Sabiedrība Satiksmes ministrijas pārraudzībā uzsāk IPO procesu un sagatavo nepieciešamo dokumentāciju IPO (tostarp prospektu). Vienlaikus Ministru kabinets ir deleģējis Satiksmes ministriju pārstāvēt augstāko lēmējinstitūciju un apstiprināt piedāvājuma prospektu un tajā iekļaujamo un norādāmo informāciju. Attiecīgi paredzēts, ka prospektā, kuru atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam apstiprinās Satiksmes ministrija, tiks norādīta detalizēta informācija par pārdošanas organizētāju, pārdošanas kārtību un iegūto līdzekļu sadali.
Ministru kabinets 2025. gada 7. oktobrī nolēma pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu (ierobežotas pieejamības informācija) (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvajam ziņojumam tika pievienoti pielikumi, attiecīgi, 2. pielikums "Kapitāla piesaistes salīdzinājums", kas tika sagatavots atbilstoši Valsts kancelejas Vadlīnijām valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai un 3. pielikums "Kapitālsabiedrības gatavības kapitāla tirgus iespēju izmantošanai izvērtējums", kas sagatavots saskaņā ar Valsts kancelejas Vadlīnijām valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai. Informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka saskaņā ar 2024.gadā veikto indikatīvo uzņēmuma novērtējumu uzņēmuma vērtība, balstoties uz 2023.gada finanšu rādītājiem, tika aplēsta 25-40 miljoni EUR robežās. Potenciāli iespējamais kopējais investoru pieprasījums pēc Sabiedrības akcijām varētu sasniegt 5-10 miljonu EUR. Tas vērtējams kā būtisks ieguvums valstij, jo IPO ietvaros piesaistītais kapitāls tiktu atgūts kā daļa no iepriekš veiktajiem ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā, vienlaikus stiprinot kapitāla tirgu Latvijā. Precīzu Sabiedrības vērtību būt iespējams noteikt īsi pirms IPO, publicējot Sabiedrības IPO prospektu.
Ieņēmumi no valstij piederošo akciju atsavināšanas IPO ietvaros.
Sabiedrības IPO paredz daļēju valstij piederošo Sabiedrības akciju publisku piedāvāšanu vērtspapīru tirgū, tādējādi nodrošinot iespēju investoriem iegādāties attiecīgo akciju apjomu atbilstoši prospektā noteiktajiem nosacījumiem. Ieņēmumi, kas tiks gūti no valstij piederošo akciju pārdošanas publiskā piedāvājuma ietvaros tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Izņemot šajā anotācijā un rīkojuma projektā norādītos Ministru kabineta pieņemamos lēmumus, papildu lēmumi Ministru kabinetam IPO procesa norisē nav jāpieņem. Vienlaikus, Satiksmes ministrija turpinās informēt Ministru kabinetu par IPO procesa virzību. Atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam paredzēts, kā Satiksmes ministrija apstiprinās Sabiedrības prospektu pirms tā iesniegšanas reģistrēšanai (apstiprināšanai) Latvijas Bankā. Šis lēmums provizoriski paredzēts jūnijā. Satiksmes ministrija kā akciju turētājs, atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, pieņems arī citus IPO procesā nepieciešamos lēmumus, tostarp, lēmumu par Sabiedrības politiku apstiprināšanu (Dividenžu politika, Atalgojuma politika), kā arī pieņems nepieciešamos lēmums IPO norisei, tostarp, apstiprinās pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un statūtu grozījumus. Šo lēmumu pieņemšana Sabiedrības akcionāru sapulcēs plānota provizoriski aprīlī un maijā. IPO procesa ietvaros nav konstatēta nepieciešamība pēc izmaiņām normatīvajā regulējumā.
Sabiedrība atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam Satiksmes ministrijas pārraudzībā ir uzsākusi sagatavošanās procesu IPO un ir panākts būtisks progress virzībā uz IPO. Turpmāk apkopoti būtiskākie IPO sagatavošanās procesa virzieni un Sabiedrības paveiktais katrā no tiem.
1. IPO komandas izveide un ārējo konsultantu piesaiste.
Sabiedrībā ir izveidota multidisciplināra IPO projekta vadības komanda, kurā iesaistīta valde, finanšu, juridisko, komunikācijas un stratēģiskās attīstības jomu vadītāji. Paralēli piesaistīti ārējie finanšu, juridiskie un komunikācijas konsultanti, kas nodrošina Sabiedrības finanšu analīzi, investīciju stāsta izstrādi, prospekta un citu ar IPO saistītu dokumentu sagatavošanu, kā arī investoru attiecību un komunikācijas stratēģijas izstrādi. IPO projekta vadība tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju kā Sabiedrības kapitāla daļu turētāju. Sabiedrība nodrošina IPO sagatavošanas procesu un slēdz līgumus ar konsultantiem, savukārt pēc IPO pabeigšanas paredzēts segt ar atsavināšanas procesa organizēšanu saistītās izmaksas no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem atbilstoši normatīvajam regulējumam.
2. Jauna zīmola un stratēģiskās identitātes izstrāde.
Sabiedrība ir uzsākusi jaunas stratēģiskās identitātes izstrādi. Tā simbolizē transformāciju no tradicionāla ceļu uzturēšanas uzņēmuma uz plašāku vertikāli integrētu transporta, civilās un aizsardzības infrastruktūras pakalpojumu grupu ar starptautiska mēroga ambīcijām. Plānots attīstīt zīmolu “LAU Infra Grupa”, kas ietvers zīmola stratēģijas izstrādi, vizuālās identitātes atjaunošanu un pozicionēšanu starptautiskajā tirgū. Zīmola attīstība ir būtiska investoru komunikācijas sastāvdaļa un veicina Sabiedrības atpazīstamību kapitāla tirgū.
3. Investīciju stāsta un stratēģijas izstrāde.
Ir izstrādāts Sabiedrības investīciju stāsts, kas balstās uz Sabiedrības stratēģisko lomu valsts autoceļu un kritiskās infrastruktūras uzturēšanā, darbību brīvā tirgus apstākļos bez valsts budžeta finansējuma, kā arī Sabiedrības biznesa modeļa stabilitāti un darbības diversifikāciju. Strādājot brīvā tirgus apstākļos un balstoties uz saimnieciski atbildīgu pieeju, uzņēmuma izaugsmes stratēģija balstās uz modernizāciju, ekspansiju ārpus Latvijas un pakalpojumu diversifikāciju. Sabiedrības investīciju stāsta un stratēģijas pamatā ir potenciāls būt par līderi nākotnes infrastruktūras attīstībā un veidot Sabiedrību ar jauno zīmolu – LAU Infra Grupa – par mūsdienīgu infrastruktūras būvniecības un ceļu uzturēšanas uzņēmumu ar izaugsmes potenciālu Latvijā un ārpus tās. Sabiedrība ieņem unikālu pozīciju, kurā efektīva tās darbība tieši papildina valsts aizsardzības prioritātes. Pieaugot NATO sabiedroto klātbūtnei un valstij mērķtiecīgi investējot aizsardzības infrastruktūrā, LAU Infra Grupa apliecina savu nozīmi tirgū ar reālu pieredzi un tūlītēju gatavību dalībai šādos projektos.
Sabiedrība pēdējos gados ir uzrādījusi stabilu izaugsmi – neto apgrozījums pieaudzis no 67,3 miljoniem euro 2023. gadā līdz 97,1 miljonam euro 2025. gadā, EBITDA sasniedzot 14,2 miljonus euro un neto peļņai 7,7 miljonus euro. Kā norādīts Ziņojumā iepriekš, IPO ietvaros sākotnēji bija paredzēts publiski piedāvāt tikai esošā akcionāra akcijas, tomēr atbilstoši Ziņojumā paredzētajam investīciju stāsta izstrādes gaitā tika izvērtēta arī iespēja īstenot jaunu akciju emisiju. Izvērtējot Sabiedrības attīstības perspektīvas, investīciju stāsta izstrādes ietvaros secināts, ka IPO ietvaros būtu lietderīgi piesaistīt kapitālu attīstībai jaunos tirgos un pakalpojumu portfeļa paplašināšanai, darba kapacitātes stiprināšanai, kā arī investīcijām tehnoloģijās. Ņemot vērā minēto, paredzēts, ka IPO tiks īstenots, publiski piedāvājot gan esošā akcionāra akcijas, gan arī jaunās emisijas akcijas, vienlaikus palielinot Sabiedrības pamatkapitālu, jebkurā gadījumā saglabājot valsts līdzdalību vismaz 75,01 % apmērā. Šāda IPO struktūra ļautu vienlaikus nodrošināt kapitāla piesaisti Sabiedrības attīstībai un veicināt tās ilgtermiņa vērtības pieaugumu, stiprinot Sabiedrības konkurētspēju un nodrošinot akcionāra interešu ievērošanu ilgtermiņā.
Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu ir plānots veikt no privātā kapitāla, proti, no līdzekļiem, kas tiks piesaistīti no privātajiem un institucionālajiem investoriem, kuri iegādāsies Sabiedrības jaunās emisijas akcijas IPO ietvaros. Līdz ar to Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana netiks veikta no publiskajiem (valsts budžeta) līdzekļiem, un pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi būs privātā kapitāla investīcijas. Attiecīgi, tā kā pamatkapitāla palielināšanai netiks izmantoti valsts līdzekļi, pamatkapitāla palielināšana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē, jo nav konstatējama valsts līdzekļu iesaiste (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 1. punkts).
4. Korporatīvās pārvaldības un iekšējo dokumentu pilnveide.
IPO sagatavošanās procesā secināts, ka Sabiedrības ieviestie korporatīvās pārvaldības principi un prakse, tostarp informācijas atklāšanas apjoms un finanšu pārskatu sagatavošanā piemērotie grāmatvedības standarti, kopumā atbilst prasībām, kas tiek piemērotas biržas regulētā tirgus emitentiem. Tas nodrošina priekšnoteikumus Sabiedrībai turpināt virzību uz akciju kotāciju biržas regulētajā tirgū – tirgus segmentā, kuram piemērojamas augstākās informācijas atklātības prasības un vienoti regulējuma standarti Eiropas Savienības līmenī. Sabiedrība pilnveido korporatīvās pārvaldības sistēmu un iekšējās politikas, nodrošinot pilnīgu atbilstību kapitāla tirgus prasībām un labākajai starptautiskajai praksei. Šie pasākumi balstās uz iepriekš veiktu juridisko izvērtējumu (Limited Scope Legal Assessment), kurā identificēti nepieciešamie pilnveidošanas virzieni. Ir sagatavoti statūtu grozījumi IPO īstenošanai un atalgojuma politikas projekts, kā arī turpinās darbs pie citu ar IPO saistītu dokumentu un procesu pilnveides.
Sabiedrība izstrādā atalgojuma politiku atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu prasībām, kā arī labākajai kapitāla tirgus praksei, kas noteiks vienotu atalgojuma sistēmas ietvaru valdes, padomes locekļiem un darbiniekiem. Politikā tostarp tiks noteikti atalgojuma struktūras principi, fiksētā un mainīgā atalgojuma elementi, to piešķiršanas kritēriji, kā arī regulēti citi ar valdes un darbinieku motivāciju saistīti aspekti. Vienlaikus tiek izvērtēta iespēja pēc veiksmīgas IPO realizācijas ieviest akciju vai ar akcijām saistītus motivācijas instrumentus, tostarp personāla opciju programmu, kas veicinātu vadības un darbinieku ilgtermiņa motivāciju un interešu saskaņošanu ar akcionāru interesēm. Atalgojuma politiku paredzēts apstiprināt Sabiedrības akcionāru sapulcē pirms IPO, nosakot, ka tā stājas spēkā ar brīdi, kad Sabiedrības akcijas tiek iekļautas biržā. Savukārt attiecībā uz personāla opciju programmu, ja tāda tiktu īstenota, paredzēts, ka šādu programmu ar atsevišķu lēmumu apstiprinātu Sabiedrības akcionāru sapulce pēc IPO, izvērtējot tās ieviešanas lietderību, kritērijus un atbilstību Sabiedrības attīstības mērķiem un iespējām.
5. IPO prospekta sagatavošana.
Sabiedrība ir uzsākusi IPO prospekta sagatavošanu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma un Regulas Nr. 2017/1129 (Prospekta regula) prasībām. Prospekta izstrādes ietvaros tiek apkopota un strukturēta finanšu, juridiskā, operacionālā un stratēģiskā informācija, tostarp identificēti riska faktori, sagatavots korporatīvās pārvaldības apraksts, integrēts investīciju stāsts, kā arī aprakstīta Sabiedrības darbības vēsture, biznesa modelis un piedāvājuma struktūra. Prospekta sagatavošana un apstiprināšana Latvijas Bankā ir priekšnoteikums IPO uzsākšanai.
Prospektā tiks noteikta arī akciju piedāvājuma cena, kas atspoguļos Sabiedrības novērtējumu (valuāciju) un piedāvājuma nosacījumus konkrētajā brīdī, ņemot vērā kapitāla tirgus situāciju, investoru pieprasījumu un finanšu konsultanta veiktos vērtējumus. Līdz ar to precīzu akcijas cenu un Sabiedrības tirgus novērtējumu ir iespējams noteikt tikai prospekta sagatavošanas noslēguma posmā, tieši pirms publiskā piedāvājuma uzsākšanas, kad būs pieejams Latvijas Bankas apstiprināts Sabiedrības prospekts.
Prospektu plānots apstiprināt indikatīvi 2026. gada jūnijā. Atbilstoši Ministru kabineta Lēmuma 7. punktam Ministru kabinets ir deleģējis Satiksmes ministriju pārstāvēt augstāko lēmējinstitūciju un apstiprināt piedāvājuma prospektu un tajā iekļaujamo informāciju. Tādējādi pirms Sabiedrības prospekta iesniegšanas apstiprināšanai Latvijas Bankā, prospektu atbilstoši deleģējumam apstiprinās Satiksmes ministrija.
6. Komunikācijas un investoru attiecību sagatavošana.
Paralēli juridiskajai un finanšu sagatavošanai ir izstrādāta komunikācijas un investoru attiecību stratēģija, kas aptver privātos investorus, medijus un sabiedrību, kā arī Sabiedrības darbiniekus. Stratēģija veidota atbilstoši kapitāla tirgus informācijas atklāšanas principiem un ietver komunikācijas plānošanu pirms un pēc IPO, kā arī sagatavošanos Intention to Float (ITF) paziņojuma publicēšanai.
Vienlaikus veiksmīgai IPO norisei ir būtiski nodrošināt ar IPO saistītās informācijas konfidencialitāti, lai tā informācija, kas tiek izplatīta publiskajā telpā, būtu precīza un atbilstu kapitāla tirgus regulējuma prasībām, tostarp prospektā iekļautajai informācijai. Komunikācijas plāna sagatavošanas ietvaros tiek identificēti un izvērtēti ar komunikāciju saistītie riski un noteiktas veicamās komunikācijas aktivitātes.
Ņemot vērā minēto, ar IPO sagatavošanas procesu saistītā informācija līdz tās oficiālai publiskošanai prospektā ir izpaužama tikai ierobežotā apjomā. Attiecīgi publiska komunikācija par IPO procesu, tā iespējamiem parametriem vai plānotajiem turpmākajiem soļiem būtu īstenojama saskaņā ar komunikācijas plānu un iepriekš saskaņojot to ar Sabiedrību un IPO procesā iesaistītajām pusēm. Šāda pieeja palīdz mazināt priekšlaicīgas vai neatbilstošas informācijas izpaušanas risku un iespējamu ietekmi uz kapitāla tirgu, tostarp uz Sabiedrības iespējām publiskajā piedāvājumā noteikt optimālu akcijas cenu.
-palielinot pamatkapitālu un publiski piedāvājot jaunās emisijas akcijas;
-publiski piedāvājot esošā akcionāra akcijas; vai
-abu augstāk minēto variantu jauktā veidā.
Ziņojumā norādīts, ka IPO ietvaros visas publiski piedāvātās akcijas būs esošā akcionāra akcijas, tomēr investīciju stāsta (angliski: equity story) izstrādes gaitā tiks vērtēta arī jaunu akciju emisija, gala lēmumu par izdevīgāko variantu balstot uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un izaugsmes iespējām, kā arī iespēju iegūt augstāko vienas akcijas pārdošanas cenu.
Ministru kabinets 2025. gada 7. oktobrī pieņēma Lēmumu konceptuāli piekrist pakāpeniskai valsts līdzdalības samazināšanai Sabiedrībā, vienlaikus saglabājot publiskas personas izšķirošo ietekmi Sabiedrībā, kā arī nolēma atbalstīt ierosinājumu par Sabiedrības valsts kapitāla daļu atsavināšanu līdz 24,99% apmērā, īstenojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), saglabājot valsts līdzdalību vismaz 75,01% apmērā. Tādējādi Ministru kabinets ir pieņēmis Lēmumu par LAU Infra Grupa AS kapitāla daļu pārdošanu vērtspapīru publiskajā piedāvājumā, atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1451. panta un 138. panta nosacījumiem. Lēmumā noteikts, ka Sabiedrība Satiksmes ministrijas pārraudzībā uzsāk IPO procesu un sagatavo nepieciešamo dokumentāciju IPO (tostarp prospektu). Vienlaikus Ministru kabinets ir deleģējis Satiksmes ministriju pārstāvēt augstāko lēmējinstitūciju un apstiprināt piedāvājuma prospektu un tajā iekļaujamo un norādāmo informāciju. Attiecīgi paredzēts, ka prospektā, kuru atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam apstiprinās Satiksmes ministrija, tiks norādīta detalizēta informācija par pārdošanas organizētāju, pārdošanas kārtību un iegūto līdzekļu sadali.
Ministru kabinets 2025. gada 7. oktobrī nolēma pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu (ierobežotas pieejamības informācija) (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvajam ziņojumam tika pievienoti pielikumi, attiecīgi, 2. pielikums "Kapitāla piesaistes salīdzinājums", kas tika sagatavots atbilstoši Valsts kancelejas Vadlīnijām valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai un 3. pielikums "Kapitālsabiedrības gatavības kapitāla tirgus iespēju izmantošanai izvērtējums", kas sagatavots saskaņā ar Valsts kancelejas Vadlīnijām valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai. Informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka saskaņā ar 2024.gadā veikto indikatīvo uzņēmuma novērtējumu uzņēmuma vērtība, balstoties uz 2023.gada finanšu rādītājiem, tika aplēsta 25-40 miljoni EUR robežās. Potenciāli iespējamais kopējais investoru pieprasījums pēc Sabiedrības akcijām varētu sasniegt 5-10 miljonu EUR. Tas vērtējams kā būtisks ieguvums valstij, jo IPO ietvaros piesaistītais kapitāls tiktu atgūts kā daļa no iepriekš veiktajiem ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā, vienlaikus stiprinot kapitāla tirgu Latvijā. Precīzu Sabiedrības vērtību būt iespējams noteikt īsi pirms IPO, publicējot Sabiedrības IPO prospektu.
Ieņēmumi no valstij piederošo akciju atsavināšanas IPO ietvaros.
Sabiedrības IPO paredz daļēju valstij piederošo Sabiedrības akciju publisku piedāvāšanu vērtspapīru tirgū, tādējādi nodrošinot iespēju investoriem iegādāties attiecīgo akciju apjomu atbilstoši prospektā noteiktajiem nosacījumiem. Ieņēmumi, kas tiks gūti no valstij piederošo akciju pārdošanas publiskā piedāvājuma ietvaros tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Izņemot šajā anotācijā un rīkojuma projektā norādītos Ministru kabineta pieņemamos lēmumus, papildu lēmumi Ministru kabinetam IPO procesa norisē nav jāpieņem. Vienlaikus, Satiksmes ministrija turpinās informēt Ministru kabinetu par IPO procesa virzību. Atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam paredzēts, kā Satiksmes ministrija apstiprinās Sabiedrības prospektu pirms tā iesniegšanas reģistrēšanai (apstiprināšanai) Latvijas Bankā. Šis lēmums provizoriski paredzēts jūnijā. Satiksmes ministrija kā akciju turētājs, atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, pieņems arī citus IPO procesā nepieciešamos lēmumus, tostarp, lēmumu par Sabiedrības politiku apstiprināšanu (Dividenžu politika, Atalgojuma politika), kā arī pieņems nepieciešamos lēmums IPO norisei, tostarp, apstiprinās pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un statūtu grozījumus. Šo lēmumu pieņemšana Sabiedrības akcionāru sapulcēs plānota provizoriski aprīlī un maijā. IPO procesa ietvaros nav konstatēta nepieciešamība pēc izmaiņām normatīvajā regulējumā.
Sabiedrība atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam Satiksmes ministrijas pārraudzībā ir uzsākusi sagatavošanās procesu IPO un ir panākts būtisks progress virzībā uz IPO. Turpmāk apkopoti būtiskākie IPO sagatavošanās procesa virzieni un Sabiedrības paveiktais katrā no tiem.
1. IPO komandas izveide un ārējo konsultantu piesaiste.
Sabiedrībā ir izveidota multidisciplināra IPO projekta vadības komanda, kurā iesaistīta valde, finanšu, juridisko, komunikācijas un stratēģiskās attīstības jomu vadītāji. Paralēli piesaistīti ārējie finanšu, juridiskie un komunikācijas konsultanti, kas nodrošina Sabiedrības finanšu analīzi, investīciju stāsta izstrādi, prospekta un citu ar IPO saistītu dokumentu sagatavošanu, kā arī investoru attiecību un komunikācijas stratēģijas izstrādi. IPO projekta vadība tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju kā Sabiedrības kapitāla daļu turētāju. Sabiedrība nodrošina IPO sagatavošanas procesu un slēdz līgumus ar konsultantiem, savukārt pēc IPO pabeigšanas paredzēts segt ar atsavināšanas procesa organizēšanu saistītās izmaksas no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem atbilstoši normatīvajam regulējumam.
2. Jauna zīmola un stratēģiskās identitātes izstrāde.
Sabiedrība ir uzsākusi jaunas stratēģiskās identitātes izstrādi. Tā simbolizē transformāciju no tradicionāla ceļu uzturēšanas uzņēmuma uz plašāku vertikāli integrētu transporta, civilās un aizsardzības infrastruktūras pakalpojumu grupu ar starptautiska mēroga ambīcijām. Plānots attīstīt zīmolu “LAU Infra Grupa”, kas ietvers zīmola stratēģijas izstrādi, vizuālās identitātes atjaunošanu un pozicionēšanu starptautiskajā tirgū. Zīmola attīstība ir būtiska investoru komunikācijas sastāvdaļa un veicina Sabiedrības atpazīstamību kapitāla tirgū.
3. Investīciju stāsta un stratēģijas izstrāde.
Ir izstrādāts Sabiedrības investīciju stāsts, kas balstās uz Sabiedrības stratēģisko lomu valsts autoceļu un kritiskās infrastruktūras uzturēšanā, darbību brīvā tirgus apstākļos bez valsts budžeta finansējuma, kā arī Sabiedrības biznesa modeļa stabilitāti un darbības diversifikāciju. Strādājot brīvā tirgus apstākļos un balstoties uz saimnieciski atbildīgu pieeju, uzņēmuma izaugsmes stratēģija balstās uz modernizāciju, ekspansiju ārpus Latvijas un pakalpojumu diversifikāciju. Sabiedrības investīciju stāsta un stratēģijas pamatā ir potenciāls būt par līderi nākotnes infrastruktūras attīstībā un veidot Sabiedrību ar jauno zīmolu – LAU Infra Grupa – par mūsdienīgu infrastruktūras būvniecības un ceļu uzturēšanas uzņēmumu ar izaugsmes potenciālu Latvijā un ārpus tās. Sabiedrība ieņem unikālu pozīciju, kurā efektīva tās darbība tieši papildina valsts aizsardzības prioritātes. Pieaugot NATO sabiedroto klātbūtnei un valstij mērķtiecīgi investējot aizsardzības infrastruktūrā, LAU Infra Grupa apliecina savu nozīmi tirgū ar reālu pieredzi un tūlītēju gatavību dalībai šādos projektos.
Sabiedrība pēdējos gados ir uzrādījusi stabilu izaugsmi – neto apgrozījums pieaudzis no 67,3 miljoniem euro 2023. gadā līdz 97,1 miljonam euro 2025. gadā, EBITDA sasniedzot 14,2 miljonus euro un neto peļņai 7,7 miljonus euro. Kā norādīts Ziņojumā iepriekš, IPO ietvaros sākotnēji bija paredzēts publiski piedāvāt tikai esošā akcionāra akcijas, tomēr atbilstoši Ziņojumā paredzētajam investīciju stāsta izstrādes gaitā tika izvērtēta arī iespēja īstenot jaunu akciju emisiju. Izvērtējot Sabiedrības attīstības perspektīvas, investīciju stāsta izstrādes ietvaros secināts, ka IPO ietvaros būtu lietderīgi piesaistīt kapitālu attīstībai jaunos tirgos un pakalpojumu portfeļa paplašināšanai, darba kapacitātes stiprināšanai, kā arī investīcijām tehnoloģijās. Ņemot vērā minēto, paredzēts, ka IPO tiks īstenots, publiski piedāvājot gan esošā akcionāra akcijas, gan arī jaunās emisijas akcijas, vienlaikus palielinot Sabiedrības pamatkapitālu, jebkurā gadījumā saglabājot valsts līdzdalību vismaz 75,01 % apmērā. Šāda IPO struktūra ļautu vienlaikus nodrošināt kapitāla piesaisti Sabiedrības attīstībai un veicināt tās ilgtermiņa vērtības pieaugumu, stiprinot Sabiedrības konkurētspēju un nodrošinot akcionāra interešu ievērošanu ilgtermiņā.
Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu ir plānots veikt no privātā kapitāla, proti, no līdzekļiem, kas tiks piesaistīti no privātajiem un institucionālajiem investoriem, kuri iegādāsies Sabiedrības jaunās emisijas akcijas IPO ietvaros. Līdz ar to Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana netiks veikta no publiskajiem (valsts budžeta) līdzekļiem, un pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi būs privātā kapitāla investīcijas. Attiecīgi, tā kā pamatkapitāla palielināšanai netiks izmantoti valsts līdzekļi, pamatkapitāla palielināšana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē, jo nav konstatējama valsts līdzekļu iesaiste (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 1. punkts).
4. Korporatīvās pārvaldības un iekšējo dokumentu pilnveide.
IPO sagatavošanās procesā secināts, ka Sabiedrības ieviestie korporatīvās pārvaldības principi un prakse, tostarp informācijas atklāšanas apjoms un finanšu pārskatu sagatavošanā piemērotie grāmatvedības standarti, kopumā atbilst prasībām, kas tiek piemērotas biržas regulētā tirgus emitentiem. Tas nodrošina priekšnoteikumus Sabiedrībai turpināt virzību uz akciju kotāciju biržas regulētajā tirgū – tirgus segmentā, kuram piemērojamas augstākās informācijas atklātības prasības un vienoti regulējuma standarti Eiropas Savienības līmenī. Sabiedrība pilnveido korporatīvās pārvaldības sistēmu un iekšējās politikas, nodrošinot pilnīgu atbilstību kapitāla tirgus prasībām un labākajai starptautiskajai praksei. Šie pasākumi balstās uz iepriekš veiktu juridisko izvērtējumu (Limited Scope Legal Assessment), kurā identificēti nepieciešamie pilnveidošanas virzieni. Ir sagatavoti statūtu grozījumi IPO īstenošanai un atalgojuma politikas projekts, kā arī turpinās darbs pie citu ar IPO saistītu dokumentu un procesu pilnveides.
Sabiedrība izstrādā atalgojuma politiku atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu prasībām, kā arī labākajai kapitāla tirgus praksei, kas noteiks vienotu atalgojuma sistēmas ietvaru valdes, padomes locekļiem un darbiniekiem. Politikā tostarp tiks noteikti atalgojuma struktūras principi, fiksētā un mainīgā atalgojuma elementi, to piešķiršanas kritēriji, kā arī regulēti citi ar valdes un darbinieku motivāciju saistīti aspekti. Vienlaikus tiek izvērtēta iespēja pēc veiksmīgas IPO realizācijas ieviest akciju vai ar akcijām saistītus motivācijas instrumentus, tostarp personāla opciju programmu, kas veicinātu vadības un darbinieku ilgtermiņa motivāciju un interešu saskaņošanu ar akcionāru interesēm. Atalgojuma politiku paredzēts apstiprināt Sabiedrības akcionāru sapulcē pirms IPO, nosakot, ka tā stājas spēkā ar brīdi, kad Sabiedrības akcijas tiek iekļautas biržā. Savukārt attiecībā uz personāla opciju programmu, ja tāda tiktu īstenota, paredzēts, ka šādu programmu ar atsevišķu lēmumu apstiprinātu Sabiedrības akcionāru sapulce pēc IPO, izvērtējot tās ieviešanas lietderību, kritērijus un atbilstību Sabiedrības attīstības mērķiem un iespējām.
5. IPO prospekta sagatavošana.
Sabiedrība ir uzsākusi IPO prospekta sagatavošanu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma un Regulas Nr. 2017/1129 (Prospekta regula) prasībām. Prospekta izstrādes ietvaros tiek apkopota un strukturēta finanšu, juridiskā, operacionālā un stratēģiskā informācija, tostarp identificēti riska faktori, sagatavots korporatīvās pārvaldības apraksts, integrēts investīciju stāsts, kā arī aprakstīta Sabiedrības darbības vēsture, biznesa modelis un piedāvājuma struktūra. Prospekta sagatavošana un apstiprināšana Latvijas Bankā ir priekšnoteikums IPO uzsākšanai.
Prospektā tiks noteikta arī akciju piedāvājuma cena, kas atspoguļos Sabiedrības novērtējumu (valuāciju) un piedāvājuma nosacījumus konkrētajā brīdī, ņemot vērā kapitāla tirgus situāciju, investoru pieprasījumu un finanšu konsultanta veiktos vērtējumus. Līdz ar to precīzu akcijas cenu un Sabiedrības tirgus novērtējumu ir iespējams noteikt tikai prospekta sagatavošanas noslēguma posmā, tieši pirms publiskā piedāvājuma uzsākšanas, kad būs pieejams Latvijas Bankas apstiprināts Sabiedrības prospekts.
Prospektu plānots apstiprināt indikatīvi 2026. gada jūnijā. Atbilstoši Ministru kabineta Lēmuma 7. punktam Ministru kabinets ir deleģējis Satiksmes ministriju pārstāvēt augstāko lēmējinstitūciju un apstiprināt piedāvājuma prospektu un tajā iekļaujamo informāciju. Tādējādi pirms Sabiedrības prospekta iesniegšanas apstiprināšanai Latvijas Bankā, prospektu atbilstoši deleģējumam apstiprinās Satiksmes ministrija.
6. Komunikācijas un investoru attiecību sagatavošana.
Paralēli juridiskajai un finanšu sagatavošanai ir izstrādāta komunikācijas un investoru attiecību stratēģija, kas aptver privātos investorus, medijus un sabiedrību, kā arī Sabiedrības darbiniekus. Stratēģija veidota atbilstoši kapitāla tirgus informācijas atklāšanas principiem un ietver komunikācijas plānošanu pirms un pēc IPO, kā arī sagatavošanos Intention to Float (ITF) paziņojuma publicēšanai.
Vienlaikus veiksmīgai IPO norisei ir būtiski nodrošināt ar IPO saistītās informācijas konfidencialitāti, lai tā informācija, kas tiek izplatīta publiskajā telpā, būtu precīza un atbilstu kapitāla tirgus regulējuma prasībām, tostarp prospektā iekļautajai informācijai. Komunikācijas plāna sagatavošanas ietvaros tiek identificēti un izvērtēti ar komunikāciju saistītie riski un noteiktas veicamās komunikācijas aktivitātes.
Ņemot vērā minēto, ar IPO sagatavošanas procesu saistītā informācija līdz tās oficiālai publiskošanai prospektā ir izpaužama tikai ierobežotā apjomā. Attiecīgi publiska komunikācija par IPO procesu, tā iespējamiem parametriem vai plānotajiem turpmākajiem soļiem būtu īstenojama saskaņā ar komunikācijas plānu un iepriekš saskaņojot to ar Sabiedrību un IPO procesā iesaistītajām pusēm. Šāda pieeja palīdz mazināt priekšlaicīgas vai neatbilstošas informācijas izpaušanas risku un iespējamu ietekmi uz kapitāla tirgu, tostarp uz Sabiedrības iespējām publiskajā piedāvājumā noteikt optimālu akcijas cenu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Akciju publiskā piedāvājuma īstenošanas veids
2025. gada 7. oktobra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai Ziņojums. Ziņojumā tika norādīts, ka sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) kā akciju publisku piedāvājumu potenciāliem investoriem pamatā iespējams īstenot trīs veidos:
- palielinot pamatkapitālu un publiski piedāvājot jaunās emisijas akcijas;
- publiski piedāvājot esošā akcionāra akcijas;
- abu minēto variantu kombinētā jeb jauktā veidā.
Ziņojumā tika plānots, ka IPO ietvaros visas publiski piedāvātās akcijas būtu esošā akcionāra akcijas. Vienlaikus gan Ziņojumā tika norādīts, ka IPO sagatavošanas procesā, izstrādājot sabiedrības investoru piedāvājuma stāstu (equity story), tiks izvērtēta arī jaunu akciju emisijas iespējamība. Lēmumu par izdevīgāko IPO struktūru bija paredzēts balstīt uz sabiedrības ilgtermiņa attīstības un izaugsmes iespējām, kā arī iespēju iegūt augstāko vienas akcijas pārdošanas cenu.
Ministru kabinets 2025. gada 7. oktobrī ar Lēmuma 3. punktu atbalstīja ierosinājumu par Sabiedrības valsts kapitāla daļu atsavināšanu līdz 24,99% apmērā, īstenojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), vienlaikus saglabājot valsts līdzdalību sabiedrībā vismaz 75,01% apmērā.
IPO sagatavošanas procesa gaitā, izstrādājot Sabiedrības investīciju stāstu un izvērtējot Sabiedrības turpmākās attīstības iespējas, ir konstatēts, ka Sabiedrības ilgtermiņa attīstības mērķu nodrošināšanai būtu lietderīgi IPO īstenot kombinētā veidā, apvienojot valstij piederošo akciju publisku piedāvājumu ar Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un jaunemitēto akciju publisku piedāvājumu.
Kombinēta IPO pieeja, piedāvājot gan esošā akcionāra daļas, gan jaunas emisijas akcijas, atbilst arī citu Baltijas valstu IPO, kur vairāki nozīmīgi valsts vai pašvaldības kontrolē esošu uzņēmumu IPO ir īstenoti piesaistot jaunu kapitālu vai kombinētā struktūrā, nodrošinot arī papildu finansējuma piesaisti uzņēmumu turpmākai attīstībai. Papildu kapitāls izaugsmei piesaistīts, piemēram, Ignitis Grupe, Enefit Green, Tallina Sadam akciju sākotnējos publiskajos piedāvājumos jeb IPO.
LAU Infra Grupa atbilstoši 2025. gada 17. septembra akcionāra gaidu vēstulē iekļautajiem mērķiem primāri investēs tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu iegādē, jaunu pakalpojumu attīstībā, zemes gabalu un bioloģisko aktīvu iegādē un Sabiedrības attīstībā starptautiskos tirgos. Atbilstoši Sabiedrības vidēja termiņa stratēģijas projektā 2026.-2028. gadam noteiktajiem attīstības virzieniem, paredzēts, ka 2028. gadā Sabiedrības ieņēmumi no darbības ārvalstu tirgos varētu sasniegt aptuveni 5% no apgrozījuma.
Sabiedrības investīciju programma 2023.-2028. gadam, paredz kopējos ieguldījumus 49,7 milj. EUR apmērā. No tiem 2023. gadā faktiski ieguldīti 2,5 milj. EUR, 2024. gadā – 3,3 milj. EUR un 2025. gadā – 9,3 milj. EUR. Savukārt 2026.–2028. gada plānošanas periodā paredzēti mērķtiecīgi kapitālieguldījumi 34,4 milj. EUR apmērā (provizoriski: 2026. gadā – 12,6 milj. EUR, 2027. gadā – 12,0 milj. EUR, 2028. gadā – 10,0 milj. EUR), ar lielāko investīciju īpatsvaru tehnoloģiskajās iekārtās un ierīcēs, kas tieši ietekmē ražošanas jaudu, efektivitāti un konkurētspēju. Investīciju programmas īstenošanai paredzēts izmantot gan Sabiedrības uzkrātos finanšu līdzekļus, gan piesaistīt ārējus finansējuma avotus, tostarp akciju publiskā piedāvājuma (IPO) ietvaros potenciāli iegūtos līdzekļus.
Detalizētāka informācija par papildu finansējuma izlietojumu, kas varētu tikt iegūts Sabiedrības jaunās emisijas akciju piedāvājumā IPO ietvaros, ir uzskatāma par Sabiedrības komercnoslēpumu. Prospektā tiks atklāta normatīvajos aktos paredzētā informācija par jaunās emisijas akciju piedāvājumā iegūto līdzekļu paredzēto izlietojumu, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/980. Jāņem vērā, ka prospektu regulējošais Eiropas Savienības tiesiskais ietvars ir balstīts uz principu, ka investoram ir jāsaņem pietiekama un objektīva informācija informēta ieguldījuma lēmuma pieņemšanai (Padomes Regulas (ES) 2017/1129 6. pants), un par prospektā sniegto informāciju ir atbildīgas prospektā norādītās emitenta atbildīgās personas (Finanšu instrumentu tirgus likuma 20. un 46. pants). Lai Sabiedrības prospektā ietvertā informācija būtu konsekventa, pilnīga un saskaņota ar citviet pausto informāciju par Sabiedrību, šobrīd nav juridiska pamata ārpus normatīvajos aktos paredzētās kārtības detalizētāk izklāstīt informāciju par papildu finansējuma izlietojumu, kas varētu tikt iegūts Sabiedrības jaunās emisijas akciju piedāvājumā IPO ietvaros. Šāda informācijas izpaušana varētu radīt arī informācijas nevienlīdzīgas pieejamības riskus potenciālo Sabiedrības investoru vidū. Vienlaikus ir jāņem vērā arī tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014. Gatavojoties IPO, Sabiedrībai ir jānodrošina, ka informācija, kas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var kvalificēties kā iekšējā informācija, tiek pienācīgi aizsargāta un atklāta ārējos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Ņemot vērā, ka detalizētāka informācija par papildu finansējuma izlietojumu ir Sabiedrības komercnoslēpums un tās atklāšana nav paredzēta, pretējā gadījumā kaitējot Sabiedrības interesēm, Sabiedrībai ir jāizvairās no situācijas, kurā būtiska cenu ietekmējoša informācija tiktu izpausta ārpus normatīvajos aktos paredzētās informācijas atklāšanas kārtības vai selektīvi nodota atsevišķām personām bez skaidra tiesiskā pamata un bez atbilstošiem konfidencialitātes un informācijas aprites kontroles mehānismiem.
Saskaņā ar spēkā esošo Lēmumu IPO īstenošana šobrīd paredz tikai valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu līdz 24,99% apmērā. Līdz ar to Sabiedrībai šobrīd nav iespējas IPO ietvaros piedāvāt jaunemitētas akcijas un palielināt pamatkapitālu, tādējādi piesaistot papildu finansējumu Sabiedrības attīstībai un maksimizējot potenciālo akciju vērtību publiskajā piedāvājumā. Attiecīgi esošais regulējums ierobežo iespēju IPO īstenot tādā struktūrā, kas vienlaikus nodrošinātu gan daļēju valsts kapitāla daļu atsavināšanu, gan kapitāla piesaisti pašai sabiedrībai, tādējādi palielinot Sabiedrības vērtību un izaugsmes iespējas.
2025. gada 7. oktobra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai Ziņojums. Ziņojumā tika norādīts, ka sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) kā akciju publisku piedāvājumu potenciāliem investoriem pamatā iespējams īstenot trīs veidos:
- palielinot pamatkapitālu un publiski piedāvājot jaunās emisijas akcijas;
- publiski piedāvājot esošā akcionāra akcijas;
- abu minēto variantu kombinētā jeb jauktā veidā.
Ziņojumā tika plānots, ka IPO ietvaros visas publiski piedāvātās akcijas būtu esošā akcionāra akcijas. Vienlaikus gan Ziņojumā tika norādīts, ka IPO sagatavošanas procesā, izstrādājot sabiedrības investoru piedāvājuma stāstu (equity story), tiks izvērtēta arī jaunu akciju emisijas iespējamība. Lēmumu par izdevīgāko IPO struktūru bija paredzēts balstīt uz sabiedrības ilgtermiņa attīstības un izaugsmes iespējām, kā arī iespēju iegūt augstāko vienas akcijas pārdošanas cenu.
Ministru kabinets 2025. gada 7. oktobrī ar Lēmuma 3. punktu atbalstīja ierosinājumu par Sabiedrības valsts kapitāla daļu atsavināšanu līdz 24,99% apmērā, īstenojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), vienlaikus saglabājot valsts līdzdalību sabiedrībā vismaz 75,01% apmērā.
IPO sagatavošanas procesa gaitā, izstrādājot Sabiedrības investīciju stāstu un izvērtējot Sabiedrības turpmākās attīstības iespējas, ir konstatēts, ka Sabiedrības ilgtermiņa attīstības mērķu nodrošināšanai būtu lietderīgi IPO īstenot kombinētā veidā, apvienojot valstij piederošo akciju publisku piedāvājumu ar Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un jaunemitēto akciju publisku piedāvājumu.
Kombinēta IPO pieeja, piedāvājot gan esošā akcionāra daļas, gan jaunas emisijas akcijas, atbilst arī citu Baltijas valstu IPO, kur vairāki nozīmīgi valsts vai pašvaldības kontrolē esošu uzņēmumu IPO ir īstenoti piesaistot jaunu kapitālu vai kombinētā struktūrā, nodrošinot arī papildu finansējuma piesaisti uzņēmumu turpmākai attīstībai. Papildu kapitāls izaugsmei piesaistīts, piemēram, Ignitis Grupe, Enefit Green, Tallina Sadam akciju sākotnējos publiskajos piedāvājumos jeb IPO.
LAU Infra Grupa atbilstoši 2025. gada 17. septembra akcionāra gaidu vēstulē iekļautajiem mērķiem primāri investēs tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu iegādē, jaunu pakalpojumu attīstībā, zemes gabalu un bioloģisko aktīvu iegādē un Sabiedrības attīstībā starptautiskos tirgos. Atbilstoši Sabiedrības vidēja termiņa stratēģijas projektā 2026.-2028. gadam noteiktajiem attīstības virzieniem, paredzēts, ka 2028. gadā Sabiedrības ieņēmumi no darbības ārvalstu tirgos varētu sasniegt aptuveni 5% no apgrozījuma.
Sabiedrības investīciju programma 2023.-2028. gadam, paredz kopējos ieguldījumus 49,7 milj. EUR apmērā. No tiem 2023. gadā faktiski ieguldīti 2,5 milj. EUR, 2024. gadā – 3,3 milj. EUR un 2025. gadā – 9,3 milj. EUR. Savukārt 2026.–2028. gada plānošanas periodā paredzēti mērķtiecīgi kapitālieguldījumi 34,4 milj. EUR apmērā (provizoriski: 2026. gadā – 12,6 milj. EUR, 2027. gadā – 12,0 milj. EUR, 2028. gadā – 10,0 milj. EUR), ar lielāko investīciju īpatsvaru tehnoloģiskajās iekārtās un ierīcēs, kas tieši ietekmē ražošanas jaudu, efektivitāti un konkurētspēju. Investīciju programmas īstenošanai paredzēts izmantot gan Sabiedrības uzkrātos finanšu līdzekļus, gan piesaistīt ārējus finansējuma avotus, tostarp akciju publiskā piedāvājuma (IPO) ietvaros potenciāli iegūtos līdzekļus.
Detalizētāka informācija par papildu finansējuma izlietojumu, kas varētu tikt iegūts Sabiedrības jaunās emisijas akciju piedāvājumā IPO ietvaros, ir uzskatāma par Sabiedrības komercnoslēpumu. Prospektā tiks atklāta normatīvajos aktos paredzētā informācija par jaunās emisijas akciju piedāvājumā iegūto līdzekļu paredzēto izlietojumu, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/980. Jāņem vērā, ka prospektu regulējošais Eiropas Savienības tiesiskais ietvars ir balstīts uz principu, ka investoram ir jāsaņem pietiekama un objektīva informācija informēta ieguldījuma lēmuma pieņemšanai (Padomes Regulas (ES) 2017/1129 6. pants), un par prospektā sniegto informāciju ir atbildīgas prospektā norādītās emitenta atbildīgās personas (Finanšu instrumentu tirgus likuma 20. un 46. pants). Lai Sabiedrības prospektā ietvertā informācija būtu konsekventa, pilnīga un saskaņota ar citviet pausto informāciju par Sabiedrību, šobrīd nav juridiska pamata ārpus normatīvajos aktos paredzētās kārtības detalizētāk izklāstīt informāciju par papildu finansējuma izlietojumu, kas varētu tikt iegūts Sabiedrības jaunās emisijas akciju piedāvājumā IPO ietvaros. Šāda informācijas izpaušana varētu radīt arī informācijas nevienlīdzīgas pieejamības riskus potenciālo Sabiedrības investoru vidū. Vienlaikus ir jāņem vērā arī tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014. Gatavojoties IPO, Sabiedrībai ir jānodrošina, ka informācija, kas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var kvalificēties kā iekšējā informācija, tiek pienācīgi aizsargāta un atklāta ārējos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Ņemot vērā, ka detalizētāka informācija par papildu finansējuma izlietojumu ir Sabiedrības komercnoslēpums un tās atklāšana nav paredzēta, pretējā gadījumā kaitējot Sabiedrības interesēm, Sabiedrībai ir jāizvairās no situācijas, kurā būtiska cenu ietekmējoša informācija tiktu izpausta ārpus normatīvajos aktos paredzētās informācijas atklāšanas kārtības vai selektīvi nodota atsevišķām personām bez skaidra tiesiskā pamata un bez atbilstošiem konfidencialitātes un informācijas aprites kontroles mehānismiem.
Saskaņā ar spēkā esošo Lēmumu IPO īstenošana šobrīd paredz tikai valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu līdz 24,99% apmērā. Līdz ar to Sabiedrībai šobrīd nav iespējas IPO ietvaros piedāvāt jaunemitētas akcijas un palielināt pamatkapitālu, tādējādi piesaistot papildu finansējumu Sabiedrības attīstībai un maksimizējot potenciālo akciju vērtību publiskajā piedāvājumā. Attiecīgi esošais regulējums ierobežo iespēju IPO īstenot tādā struktūrā, kas vienlaikus nodrošinātu gan daļēju valsts kapitāla daļu atsavināšanu, gan kapitāla piesaisti pašai sabiedrībai, tādējādi palielinot Sabiedrības vērtību un izaugsmes iespējas.
Risinājuma apraksts
Akciju publiskā piedāvājuma īstenošanas veids
Lai nodrošinātu Sabiedrībai iespēju IPO ietvaros piesaistīt papildu kapitālu tās attīstības mērķu īstenošanai, ir nepieciešams precizēt Lēmumu attiecībā uz Sabiedrības akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma struktūru.
Ar šo Ministru kabineta rīkojumu paredzēts noteikt, ka Sabiedrības IPO var tikt īstenots kombinētā veidā, vienlaikus publiski piedāvājot gan valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas, gan Sabiedrības jaunemitētās akcijas, palielinot sabiedrības pamatkapitālu. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka pēc IPO īstenošanas valsts līdzdalība Sabiedrībā nedrīkst būt mazāka par 75,01% no Sabiedrības pamatkapitāla, tādējādi nodrošinot valsts kontrolpaketes saglabāšanu. Šāds risinājums ļautu Sabiedrībai juridiski īstenot IPO tādā veidā, ka līdztekus valsts kapitāla daļu daļējai atsavināšanai Sabiedrība varētu piesaistīt arī papildu kapitālu, emitējot un publiski piedāvājot jaunās emisijas akcijas.
Konkrētā proporcija starp valstij piederošo akciju skaitu, kas tiks piedāvātas publiskajā piedāvājumā, un Sabiedrības jaunemitēto akciju apjoms tiks noteikts, apstiprinot Sabiedrības prospektu pirms IPO īstenošanas, izvērtējot tirgus apstākļus, investoru pieprasījumu, kā arī nodrošinot sabalansētu pieeju starp Sabiedrības attīstības interesēm un valsts kā akcionāra interesēm. Vienlaikus tiek paredzēts, ka būtiska daļa no IPO ietvaros publiski piedāvātajām akcijām joprojām būs valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas.
Piedāvājuma alokācijā prioritāte tiek piešķirta valstij piederošo akciju atsavināšanai, tādējādi nodrošinot Ministru kabineta lēmuma par valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu izpildi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kopējais investoru pieprasījums publiskajā piedāvājumā ir ierobežots, vispirms tiek nodrošināta valstij piederošo akciju atsavināšana pilnā prospektā paredzētajā apjomā, un tikai pēc tam atlikušais pieprasījums tiek apmierināts ar Sabiedrības jaunemitētajām akcijām.
Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu ir plānots veikt no privātā kapitāla, proti, no līdzekļiem, kas tiks piesaistīti no privātajiem un institucionālajiem investoriem, kuri iegādāsies Sabiedrības jaunās emisijas akcijas IPO ietvaros. Līdz ar to Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana netiks veikta no publiskajiem (valsts budžeta) līdzekļiem, un pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi būs privātā kapitāla investīcijas. Attiecīgi, tā kā pamatkapitāla palielināšanai netiks izmantoti valsts līdzekļi, pamatkapitāla palielināšana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē, jo nav konstatējama valsts līdzekļu iesaiste (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 1. punkts).
Precīzie piedāvājuma parametri, tostarp piedāvāto akciju struktūra, proporcija starp esošajām un jaunemitētajām akcijām, kā arī piedāvājuma cena, tiks noteikti IPO prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, ņemot vērā tirgus situāciju un investoru interesi. Kapitāla tirgus praksē piedāvāto akciju skaits un akciju cena tiek noteikta īsi pirms publiskā piedāvājuma uzsākšanas, jo tās noteikšanā tiek ņemta vērā aktuālā tirgus situācija, investoru interese, finanšu konsultantu veiktā Sabiedrības finanšu analīze un citi ar piedāvājumu saistīti faktori. Šāda pieeja ļauj noteikt piedāvājuma apjomu un akcijas cenu, kas vislabāk atspoguļo Sabiedrības vērtību konkrētajos tirgus apstākļos un veicina iespējami augstāku vērtības realizāciju gan Sabiedrībai, gan valstij kā akcionāram.
Lai nodrošinātu Sabiedrībai iespēju IPO ietvaros piesaistīt papildu kapitālu tās attīstības mērķu īstenošanai, ir nepieciešams precizēt Lēmumu attiecībā uz Sabiedrības akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma struktūru.
Ar šo Ministru kabineta rīkojumu paredzēts noteikt, ka Sabiedrības IPO var tikt īstenots kombinētā veidā, vienlaikus publiski piedāvājot gan valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas, gan Sabiedrības jaunemitētās akcijas, palielinot sabiedrības pamatkapitālu. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka pēc IPO īstenošanas valsts līdzdalība Sabiedrībā nedrīkst būt mazāka par 75,01% no Sabiedrības pamatkapitāla, tādējādi nodrošinot valsts kontrolpaketes saglabāšanu. Šāds risinājums ļautu Sabiedrībai juridiski īstenot IPO tādā veidā, ka līdztekus valsts kapitāla daļu daļējai atsavināšanai Sabiedrība varētu piesaistīt arī papildu kapitālu, emitējot un publiski piedāvājot jaunās emisijas akcijas.
Konkrētā proporcija starp valstij piederošo akciju skaitu, kas tiks piedāvātas publiskajā piedāvājumā, un Sabiedrības jaunemitēto akciju apjoms tiks noteikts, apstiprinot Sabiedrības prospektu pirms IPO īstenošanas, izvērtējot tirgus apstākļus, investoru pieprasījumu, kā arī nodrošinot sabalansētu pieeju starp Sabiedrības attīstības interesēm un valsts kā akcionāra interesēm. Vienlaikus tiek paredzēts, ka būtiska daļa no IPO ietvaros publiski piedāvātajām akcijām joprojām būs valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas.
Piedāvājuma alokācijā prioritāte tiek piešķirta valstij piederošo akciju atsavināšanai, tādējādi nodrošinot Ministru kabineta lēmuma par valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu izpildi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kopējais investoru pieprasījums publiskajā piedāvājumā ir ierobežots, vispirms tiek nodrošināta valstij piederošo akciju atsavināšana pilnā prospektā paredzētajā apjomā, un tikai pēc tam atlikušais pieprasījums tiek apmierināts ar Sabiedrības jaunemitētajām akcijām.
Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu ir plānots veikt no privātā kapitāla, proti, no līdzekļiem, kas tiks piesaistīti no privātajiem un institucionālajiem investoriem, kuri iegādāsies Sabiedrības jaunās emisijas akcijas IPO ietvaros. Līdz ar to Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana netiks veikta no publiskajiem (valsts budžeta) līdzekļiem, un pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi būs privātā kapitāla investīcijas. Attiecīgi, tā kā pamatkapitāla palielināšanai netiks izmantoti valsts līdzekļi, pamatkapitāla palielināšana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē, jo nav konstatējama valsts līdzekļu iesaiste (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 1. punkts).
Precīzie piedāvājuma parametri, tostarp piedāvāto akciju struktūra, proporcija starp esošajām un jaunemitētajām akcijām, kā arī piedāvājuma cena, tiks noteikti IPO prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, ņemot vērā tirgus situāciju un investoru interesi. Kapitāla tirgus praksē piedāvāto akciju skaits un akciju cena tiek noteikta īsi pirms publiskā piedāvājuma uzsākšanas, jo tās noteikšanā tiek ņemta vērā aktuālā tirgus situācija, investoru interese, finanšu konsultantu veiktā Sabiedrības finanšu analīze un citi ar piedāvājumu saistīti faktori. Šāda pieeja ļauj noteikt piedāvājuma apjomu un akcijas cenu, kas vislabāk atspoguļo Sabiedrības vērtību konkrētajos tirgus apstākļos un veicina iespējami augstāku vērtības realizāciju gan Sabiedrībai, gan valstij kā akcionāram.
Problēmas apraksts
Atskaitījumu apmērs no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem
Atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam Sabiedrības sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) ietvaros paredzēta valstij piederošo Sabiedrības kapitāla daļu atsavināšana līdz 24,99 % apmērā. Lai arī ar plānoto rīkojumu paredzēts noteikt, ka Sabiedrības IPO ietvaros vienlaikus valstij piederošo Sabiedrības akciju piedāvāšanai publiski varēs tikt piedāvātas Sabiedrības jaunemitētās akcijas, palielinot sabiedrības pamatkapitālu, pamatprincips, ka IPO ietvaros tiks pārdotas valstij piederošās Sabiedrības akcijas, netiek mainīts, turklāt paredzēts, ka būtiska daļa no IPO ietvaros publiski piedāvātajām akcijām joprojām būs valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas, turklāt valstij piederošās akcijas IPO ietvaros tiks atsavinātas prioritārā kārtībā.
Ņemot vērā, ka IPO ietvaros paredzēta daļa valstij piederošo Sabiedrības kapitāla daļu pārdošana, Sabiedrība nesaņems ienākumus no valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas, jo ieņēmumi no šo kapitāla daļu pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Vienlaikus Sabiedrība nodrošina IPO sagatavošanu un īstenošanu. Atbilstoši Ministru kabineta Lēmuma 4. punktam Sabiedrība organizē IPO procesu, tostarp valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu, un šajā nolūkā slēdz līgumus ar ārējiem konsultantiem (piemēram, finanšu, juridiskajiem un citiem profesionālajiem konsultantiem), kā arī nodrošina citus ar IPO sagatavošanu un īstenošanu saistītus organizatoriskos un administratīvos pasākumus.
Minētās darbības Sabiedrībai rada ar IPO sagatavošanu un īstenošanu saistītas izmaksas, kas noteiktā apmērā attiecas arī uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas organizēšanu. Balstoties uz šajā brīdī Sabiedrībai pieejamo informāciju, ar IPO saistītās izmaksas, kas proporcionāli varētu būt attiecināmas uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas organizēšanu, nepārsniegtu 300 000 EUR. Tā kā Sabiedrība no valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas nesaņem ieņēmumus, attiecīgās izmaksas Sabiedrībai veidojas kā papildu finanšu slogs, kas nav tieši saistīts ar Sabiedrības saimniecisko darbību un tās ieņēmumu gūšanu.
Šāda situācija var radīt divējādas sekas. Pirmkārt, Sabiedrībai rodas papildu izdevumi, kas citādi varētu tikt novirzīti Sabiedrības attīstībai un investīciju projektu īstenošanai. Otrkārt, pastāv risks, ka ar valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu saistītās izmaksas nodokļu piemērošanas kontekstā varētu netikt pilnībā uzskatītas par ar Sabiedrības saimniecisko darbību saistītām izmaksām, kas potenciāli var radīt papildu nodokļu sekas Sabiedrībai.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt mehānismu, kas ļautu Sabiedrībai segt ar valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu saistītās izmaksas, vienlaikus nodrošinot atbilstību normatīvajam regulējumam par publiskas personas kapitāla daļu atsavināšanu.
Atbilstoši Ministru kabineta Lēmumam Sabiedrības sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) ietvaros paredzēta valstij piederošo Sabiedrības kapitāla daļu atsavināšana līdz 24,99 % apmērā. Lai arī ar plānoto rīkojumu paredzēts noteikt, ka Sabiedrības IPO ietvaros vienlaikus valstij piederošo Sabiedrības akciju piedāvāšanai publiski varēs tikt piedāvātas Sabiedrības jaunemitētās akcijas, palielinot sabiedrības pamatkapitālu, pamatprincips, ka IPO ietvaros tiks pārdotas valstij piederošās Sabiedrības akcijas, netiek mainīts, turklāt paredzēts, ka būtiska daļa no IPO ietvaros publiski piedāvātajām akcijām joprojām būs valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas, turklāt valstij piederošās akcijas IPO ietvaros tiks atsavinātas prioritārā kārtībā.
Ņemot vērā, ka IPO ietvaros paredzēta daļa valstij piederošo Sabiedrības kapitāla daļu pārdošana, Sabiedrība nesaņems ienākumus no valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas, jo ieņēmumi no šo kapitāla daļu pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Vienlaikus Sabiedrība nodrošina IPO sagatavošanu un īstenošanu. Atbilstoši Ministru kabineta Lēmuma 4. punktam Sabiedrība organizē IPO procesu, tostarp valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu, un šajā nolūkā slēdz līgumus ar ārējiem konsultantiem (piemēram, finanšu, juridiskajiem un citiem profesionālajiem konsultantiem), kā arī nodrošina citus ar IPO sagatavošanu un īstenošanu saistītus organizatoriskos un administratīvos pasākumus.
Minētās darbības Sabiedrībai rada ar IPO sagatavošanu un īstenošanu saistītas izmaksas, kas noteiktā apmērā attiecas arī uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas organizēšanu. Balstoties uz šajā brīdī Sabiedrībai pieejamo informāciju, ar IPO saistītās izmaksas, kas proporcionāli varētu būt attiecināmas uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas organizēšanu, nepārsniegtu 300 000 EUR. Tā kā Sabiedrība no valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas nesaņem ieņēmumus, attiecīgās izmaksas Sabiedrībai veidojas kā papildu finanšu slogs, kas nav tieši saistīts ar Sabiedrības saimniecisko darbību un tās ieņēmumu gūšanu.
Šāda situācija var radīt divējādas sekas. Pirmkārt, Sabiedrībai rodas papildu izdevumi, kas citādi varētu tikt novirzīti Sabiedrības attīstībai un investīciju projektu īstenošanai. Otrkārt, pastāv risks, ka ar valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu saistītās izmaksas nodokļu piemērošanas kontekstā varētu netikt pilnībā uzskatītas par ar Sabiedrības saimniecisko darbību saistītām izmaksām, kas potenciāli var radīt papildu nodokļu sekas Sabiedrībai.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt mehānismu, kas ļautu Sabiedrībai segt ar valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu saistītās izmaksas, vienlaikus nodrošinot atbilstību normatīvajam regulējumam par publiskas personas kapitāla daļu atsavināšanu.
Risinājuma apraksts
Atskaitījumu apmērs no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem.
Lai novērstu situāciju, kurā Sabiedrībai rodas papildu izdevumi un potenciālas nodokļu sekas saistībā ar valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu IPO ietvaros, ar rīkojumu paredzēts noteikt mehānismu, kas paredz Sabiedrībai tiesības saņemt atskaitījumu no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem, proporcionāli sedzot Sabiedrībai radušās izmaksas par valsts kapitāla daļu atsavināšanu IPO ietvaros, vienlaikus nosakot, ka atskaitījuma apmērs no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem nepārsniedz 300 000 EUR.
Atskaitījuma apmēru paredzēts aprēķināt proporcionāli atsavināto valstij piederošo akciju īpatsvaram no kopējā IPO ietvaros publiski piedāvāto akciju apjoma. Šāds aprēķina princips nodrošina, ka Sabiedrībai tiek kompensēta tā izmaksu daļa, kas attiecināma uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu, nevis uz IPO procesu kopumā. Tādējādi tiek ievērots samērīguma princips – Sabiedrība sedz izmaksas, kas saistītas ar tās jaunās emisijas akciju pārdošanu IPO ietvaros, savukārt izmaksas, kas proporcionāli attiecināmas uz valstij piederošo akciju atsavināšanu, tiek segtas no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem. Vienlaikus, lai valsts kā Sabiedrības akcionārs varētu saprātīgi paredzēt ar IPO saistītos iespējamos izdevumus un ņemt tos vērā budžeta plānošanā un izpildē, paredzēts noteikt, ka atskaitījuma apmērs no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem nepārsniedz 300 000 EUR. Minētais apmērs, balstoties uz Sabiedrībai šobrīd pieejamo informāciju, atbilst izmaksu daļai, kas proporcionāli varētu būt attiecināma uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas organizēšanu.
Atskaitījuma izmaksu Sabiedrībai paredzēts veikt pēc IPO īstenošanas, Satiksmes ministrijai kā kapitāla daļu turētājam pieņemot atsevišķu lēmumu atbilstoši faktiskajam IPO ietvaros atsavinātajam valstij piederošo akciju apjomam un aprēķinot to proporcionāli kopējām IPO izmaksām. Šāda pieeja nodrošina, ka atskaitījuma apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz faktiskajiem IPO rezultātiem, tostarp faktisko atsavināto valstij piederošo akciju apjomu un kopējo publiski piedāvāto akciju skaitu.
Rīkojuma projektā paredzētais iespējamais atskaitījums Sabiedrībai no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem ir izvērtējams Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā. Saskaņā ar rīkojuma projektu IPO izmaksas tiek sadalītas proporcionāli starp valsti un Sabiedrību atbilstoši attiecīgi valsts atsavināmo un Sabiedrības jauno emitējamo akciju īpatsvaram kopējā IPO piedāvājuma apjomā – valsts no atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem sedz to izmaksu daļu, kas attiecināma uz valstij piederošo akciju pārdošanu, savukārt Sabiedrība sedz izmaksu daļu, kas attiecināma uz jaunās emisijas akciju piedāvāšanu kapitāla piesaistei Sabiedrībai. Šāds izmaksu sadales modelis atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka principam, kā noteikts Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 4.2. sadaļā, jo katra puse sedz savus izdevumus proporcionāli gūtajam labumam un neviena puse neuzņemas otras puses izmaksas. Līdz ar to Sabiedrība neiegūst ekonomisku priekšrocību, kādu tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2. punkts), un rīkojuma projektā paredzētā atskaitījuma novirzīšana Sabiedrībai IPO izmaksu segšanai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.
Lai novērstu situāciju, kurā Sabiedrībai rodas papildu izdevumi un potenciālas nodokļu sekas saistībā ar valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu IPO ietvaros, ar rīkojumu paredzēts noteikt mehānismu, kas paredz Sabiedrībai tiesības saņemt atskaitījumu no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem, proporcionāli sedzot Sabiedrībai radušās izmaksas par valsts kapitāla daļu atsavināšanu IPO ietvaros, vienlaikus nosakot, ka atskaitījuma apmērs no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem nepārsniedz 300 000 EUR.
Atskaitījuma apmēru paredzēts aprēķināt proporcionāli atsavināto valstij piederošo akciju īpatsvaram no kopējā IPO ietvaros publiski piedāvāto akciju apjoma. Šāds aprēķina princips nodrošina, ka Sabiedrībai tiek kompensēta tā izmaksu daļa, kas attiecināma uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu, nevis uz IPO procesu kopumā. Tādējādi tiek ievērots samērīguma princips – Sabiedrība sedz izmaksas, kas saistītas ar tās jaunās emisijas akciju pārdošanu IPO ietvaros, savukārt izmaksas, kas proporcionāli attiecināmas uz valstij piederošo akciju atsavināšanu, tiek segtas no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem. Vienlaikus, lai valsts kā Sabiedrības akcionārs varētu saprātīgi paredzēt ar IPO saistītos iespējamos izdevumus un ņemt tos vērā budžeta plānošanā un izpildē, paredzēts noteikt, ka atskaitījuma apmērs no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem nepārsniedz 300 000 EUR. Minētais apmērs, balstoties uz Sabiedrībai šobrīd pieejamo informāciju, atbilst izmaksu daļai, kas proporcionāli varētu būt attiecināma uz valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas organizēšanu.
Atskaitījuma izmaksu Sabiedrībai paredzēts veikt pēc IPO īstenošanas, Satiksmes ministrijai kā kapitāla daļu turētājam pieņemot atsevišķu lēmumu atbilstoši faktiskajam IPO ietvaros atsavinātajam valstij piederošo akciju apjomam un aprēķinot to proporcionāli kopējām IPO izmaksām. Šāda pieeja nodrošina, ka atskaitījuma apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz faktiskajiem IPO rezultātiem, tostarp faktisko atsavināto valstij piederošo akciju apjomu un kopējo publiski piedāvāto akciju skaitu.
Rīkojuma projektā paredzētais iespējamais atskaitījums Sabiedrībai no valsts kapitāla daļu atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem ir izvērtējams Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā. Saskaņā ar rīkojuma projektu IPO izmaksas tiek sadalītas proporcionāli starp valsti un Sabiedrību atbilstoši attiecīgi valsts atsavināmo un Sabiedrības jauno emitējamo akciju īpatsvaram kopējā IPO piedāvājuma apjomā – valsts no atsavināšanā gūtajiem ieņēmumiem sedz to izmaksu daļu, kas attiecināma uz valstij piederošo akciju pārdošanu, savukārt Sabiedrība sedz izmaksu daļu, kas attiecināma uz jaunās emisijas akciju piedāvāšanu kapitāla piesaistei Sabiedrībai. Šāds izmaksu sadales modelis atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka principam, kā noteikts Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 4.2. sadaļā, jo katra puse sedz savus izdevumus proporcionāli gūtajam labumam un neviena puse neuzņemas otras puses izmaksas. Līdz ar to Sabiedrība neiegūst ekonomisku priekšrocību, kādu tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2. punkts), un rīkojuma projektā paredzētā atskaitījuma novirzīšana Sabiedrībai IPO izmaksu segšanai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
LAU Infra Grupa AS ir vispārējās valdības sektorā klasificēta kapitālsabiedrība, kas, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, ar savu saimniecisko un finanšu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, kapitāla daļu atsavināšana, kuras rezultātā ieņēmumi no šo kapitāla daļu pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā, ir uzskatāma par finanšu darījumu, kas netiek uzskaitīti kā vispārējās valdības budžeta ieņēmumi. Vispārējās valdības sektorā klasificēto kapitālsabiedrību valsts budžetā iemaksātās dividendes netiek uzskatītas par vispārējās valdības budžeta ieņēmumiem.
2025. gada 7. oktobra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai Ziņojums. Ziņojumā, balstoties uz 2024. gadā veikto indikatīvo Sabiedrības novērtējumu, kas sagatavots, izmantojot 2023. gada finanšu rādītājus, Sabiedrības vērtība tika aplēsta 25-40 miljonu euro robežās. Vienlaikus tika norādīts, ka potenciāli iespējamais investoru pieprasījums pēc Sabiedrības akcijām varētu sasniegt 5-10 miljonus euro. Ziņojums arī paredzēja, ka sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) ietvaros publiski tiktu piedāvātas tikai valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas vismaz 15%, bet ne vairāk kā 24,99% apmērā no Sabiedrības pamatkapitāla, attiecīgi samazinot valsts līdzdalību sabiedrībā no 100% līdz ne mazāk kā 75,01%.
Gatavojoties IPO, ir secināts, ka Sabiedrības turpmākās attīstības un kapitāla struktūras optimizācijas nodrošināšanai ir lietderīgi paredzēt IPO īstenošanu kombinētā veidā, apvienojot valstij piederošo akciju publisku piedāvājumu ar Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un jaunemitēto akciju publisku piedāvājumu. Šāda pieeja ļautu valstij kā esošajam akcionāram daļēji atsavināt tai piederošās akcijas un vienlaikus piesaistīt Sabiedrībai papildu kapitālu Sabiedrības turpmākas attīstības un izaugsmes vajadzībām – ekspansijai jaunos tirgos, pakalpojumu portfeļa paplašināšanai, darba kapacitātes stiprināšanai, kā arī investīcijām tehnoloģijās. Minētā pieeja ir ekonomiski pamatota, jo tā vienlaikus rada iespēju piesaistīt Sabiedrībai papildu kapitālu turpmākās attīstības un investīciju projektu īstenošanai, kā arī nodrošina iespēju valstij kā akcionāram daļēji atsavināt tai piederošās akcijas. Šāda pieeja veicina Sabiedrības izaugsmi un vērtības palielināšanu ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot akcionāru, tostarp valsts kā esošā akcionāra, interešu ievērošanu, stiprinot pelnītspēju un tādējādi arī potenciāli palielinot nākotnē izmaksājamo dividenžu apmēru.
Ņemot vērā minēto, potenciālais valsts ieņēmumu apjoms no IPO ietvaros atsavināmajām akcijām varētu atšķirties no Ziņojumā sākotnēji aplēstā, jo faktiskā Sabiedrības vērtība un vienas akcijas piedāvājuma cena tiks noteikta IPO prospekta apstiprināšanas brīdī. Akcijas cena, kas tiks norādīta prospektā, tiks noteikta izvērtējot tirgus apstākļus, investoru pieprasījumu un nodrošinot sabalansētu pieeju starp Sabiedrības attīstības interesēm un valsts kā akcionāra interesēm.
Vienlaikus plānots mainīt Sabiedrības IPO īstenošanas veidu, paredzot, ka publiskajā piedāvājumā tiks piedāvātas ne tikai valstij kā esošajam akcionāram piederošās Sabiedrības akcijas, bet arī Sabiedrības jaunās emisijas akcijas. Iepriekš Ziņojumā tika paredzēts, ka IPO ietvaros publiski tiktu piedāvātas tikai valstij piederošās akcijas vismaz 15% apmērā no Sabiedrības pamatkapitāla. Ar rīkojumu plānots atkāpties no šī minimālā valstij piederošo akciju atsavināšanas apmēra, jo IPO plānots īstenot kombinētā veidā, piedāvājot gan valstij piederošās akcijas, gan Sabiedrības jaunemitētās akcijas. Līdz ar to precīzs valstij piederošo akciju apjoms, kas tiks piedāvāts publiskajā piedāvājumā, pirms prospekta apstiprināšanas nav nosakāms. Attiecīgā proporcija starp valstij piederošajām akcijām un Sabiedrības jaunemitētajām akcijām tiks noteikta IPO prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā tieši pirms IPO īstenošanas. Vienlaikus tiek paredzēts, ka būtiska daļa no IPO ietvaros piedāvātajām akcijām joprojām būs valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas.
Līdzekļi, kas tiks iegūti no jaunemitēto akciju pārdošanas, tiks novirzīti Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai un tās attīstības finansēšanai. Sabiedrība šobrīd turpina IPO sagatavošanās darbus iepriekš Ziņojumā norādītās projekta 1. un 2. fāzes ietvaros.
Detalizētāki aprēķini par Sabiedrības vērtību, piedāvājuma akciju cenu, kā arī par precīzu piedāvājuma struktūru un iespējamo ietekmi uz valsts budžetu tiks veikti pēc paziņojuma par nodomu veikt akciju publisko piedāvājumu (Intention to Float (ITF)) publiskošanas. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas tiks uzsākta komunikācija ar potenciālajiem investoriem un tirgus dalībniekiem, kas ļaus noteikt Sabiedrības vērtību jeb valuāciju, noteikt precīzu piedāvājuma akcijas cenu un attiecīgi arī potenciālos ieņēmumus valstij no tai piederošo akciju atsavināšanas.
Precīzie piedāvājuma parametri, tostarp piedāvāto akciju struktūra, proporcija starp esošajām un jaunemitētajām akcijām, kā arī piedāvājuma cena, tiks noteikti IPO prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, ņemot vērā tirgus situāciju un investoru interesi.
Atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, kapitāla daļu atsavināšana, kuras rezultātā ieņēmumi no šo kapitāla daļu pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā, ir uzskatāma par finanšu darījumu, kas netiek uzskaitīti kā vispārējās valdības budžeta ieņēmumi. Vispārējās valdības sektorā klasificēto kapitālsabiedrību valsts budžetā iemaksātās dividendes netiek uzskatītas par vispārējās valdības budžeta ieņēmumiem.
2025. gada 7. oktobra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai Ziņojums. Ziņojumā, balstoties uz 2024. gadā veikto indikatīvo Sabiedrības novērtējumu, kas sagatavots, izmantojot 2023. gada finanšu rādītājus, Sabiedrības vērtība tika aplēsta 25-40 miljonu euro robežās. Vienlaikus tika norādīts, ka potenciāli iespējamais investoru pieprasījums pēc Sabiedrības akcijām varētu sasniegt 5-10 miljonus euro. Ziņojums arī paredzēja, ka sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) ietvaros publiski tiktu piedāvātas tikai valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas vismaz 15%, bet ne vairāk kā 24,99% apmērā no Sabiedrības pamatkapitāla, attiecīgi samazinot valsts līdzdalību sabiedrībā no 100% līdz ne mazāk kā 75,01%.
Gatavojoties IPO, ir secināts, ka Sabiedrības turpmākās attīstības un kapitāla struktūras optimizācijas nodrošināšanai ir lietderīgi paredzēt IPO īstenošanu kombinētā veidā, apvienojot valstij piederošo akciju publisku piedāvājumu ar Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un jaunemitēto akciju publisku piedāvājumu. Šāda pieeja ļautu valstij kā esošajam akcionāram daļēji atsavināt tai piederošās akcijas un vienlaikus piesaistīt Sabiedrībai papildu kapitālu Sabiedrības turpmākas attīstības un izaugsmes vajadzībām – ekspansijai jaunos tirgos, pakalpojumu portfeļa paplašināšanai, darba kapacitātes stiprināšanai, kā arī investīcijām tehnoloģijās. Minētā pieeja ir ekonomiski pamatota, jo tā vienlaikus rada iespēju piesaistīt Sabiedrībai papildu kapitālu turpmākās attīstības un investīciju projektu īstenošanai, kā arī nodrošina iespēju valstij kā akcionāram daļēji atsavināt tai piederošās akcijas. Šāda pieeja veicina Sabiedrības izaugsmi un vērtības palielināšanu ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot akcionāru, tostarp valsts kā esošā akcionāra, interešu ievērošanu, stiprinot pelnītspēju un tādējādi arī potenciāli palielinot nākotnē izmaksājamo dividenžu apmēru.
Ņemot vērā minēto, potenciālais valsts ieņēmumu apjoms no IPO ietvaros atsavināmajām akcijām varētu atšķirties no Ziņojumā sākotnēji aplēstā, jo faktiskā Sabiedrības vērtība un vienas akcijas piedāvājuma cena tiks noteikta IPO prospekta apstiprināšanas brīdī. Akcijas cena, kas tiks norādīta prospektā, tiks noteikta izvērtējot tirgus apstākļus, investoru pieprasījumu un nodrošinot sabalansētu pieeju starp Sabiedrības attīstības interesēm un valsts kā akcionāra interesēm.
Vienlaikus plānots mainīt Sabiedrības IPO īstenošanas veidu, paredzot, ka publiskajā piedāvājumā tiks piedāvātas ne tikai valstij kā esošajam akcionāram piederošās Sabiedrības akcijas, bet arī Sabiedrības jaunās emisijas akcijas. Iepriekš Ziņojumā tika paredzēts, ka IPO ietvaros publiski tiktu piedāvātas tikai valstij piederošās akcijas vismaz 15% apmērā no Sabiedrības pamatkapitāla. Ar rīkojumu plānots atkāpties no šī minimālā valstij piederošo akciju atsavināšanas apmēra, jo IPO plānots īstenot kombinētā veidā, piedāvājot gan valstij piederošās akcijas, gan Sabiedrības jaunemitētās akcijas. Līdz ar to precīzs valstij piederošo akciju apjoms, kas tiks piedāvāts publiskajā piedāvājumā, pirms prospekta apstiprināšanas nav nosakāms. Attiecīgā proporcija starp valstij piederošajām akcijām un Sabiedrības jaunemitētajām akcijām tiks noteikta IPO prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā tieši pirms IPO īstenošanas. Vienlaikus tiek paredzēts, ka būtiska daļa no IPO ietvaros piedāvātajām akcijām joprojām būs valstij kā esošajam akcionāram piederošās akcijas.
Līdzekļi, kas tiks iegūti no jaunemitēto akciju pārdošanas, tiks novirzīti Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai un tās attīstības finansēšanai. Sabiedrība šobrīd turpina IPO sagatavošanās darbus iepriekš Ziņojumā norādītās projekta 1. un 2. fāzes ietvaros.
Detalizētāki aprēķini par Sabiedrības vērtību, piedāvājuma akciju cenu, kā arī par precīzu piedāvājuma struktūru un iespējamo ietekmi uz valsts budžetu tiks veikti pēc paziņojuma par nodomu veikt akciju publisko piedāvājumu (Intention to Float (ITF)) publiskošanas. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas tiks uzsākta komunikācija ar potenciālajiem investoriem un tirgus dalībniekiem, kas ļaus noteikt Sabiedrības vērtību jeb valuāciju, noteikt precīzu piedāvājuma akcijas cenu un attiecīgi arī potenciālos ieņēmumus valstij no tai piederošo akciju atsavināšanas.
Precīzie piedāvājuma parametri, tostarp piedāvāto akciju struktūra, proporcija starp esošajām un jaunemitētajām akcijām, kā arī piedāvājuma cena, tiks noteikti IPO prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, ņemot vērā tirgus situāciju un investoru interesi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi