Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu Nr.617 mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.  
Kopumā SAM 1.2.2. līmenī līdz 2023.gada 31.decembrim ir  noteikts sasniegt atbalstīto komersantu skaitu - 1300 komersanti, taču ir secināms, ka šobrīd SAM 1.2.2. līmenī pēc Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk - KPVIS) datiem atbalstīto komersantu skaits ir 1303 komersanti:  
*REACT- EU finansējuma ietvaros ir atbalstīts 194 komersants, kas saņem grantus, un 4718 personas, kuras saņem nefinanšu atbalstu;
*ERAF finansējuma ietvaros ir atbalstīti 1214 komersanti, un 92 946 personas, kuras saņem nefinansiālu atbalstu. 
Kopumā ir sasniegts SAM 1.2.2. līmenī apmācāmo komersantu skaits.
Vienlaikus šobrīd līdz ar noslēgtajiem līgumiem starp Centrālā finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) kā sadarbības iestādei un Finansējuma saņēmējiem ir identificēta situācija, kad, lai arī kopējais SAM rādītājs ir sasniegts, atsevišķi Finansējuma saņēmēji nav sasnieguši plānotos rādītājus (atbalstīto komersantu skaits), un kopējais sniegums ir pateicoties citu Finansējuma saņēmēju augstākam sniegumam.
Attiecīgi secināms, ka MK noteikumu Nr. 617 ietvaros noteiktie uzraudzības rādītāji rada finanšu korekcijas risku, ja Finansējuma saņēmējs nav spējīgs sasniegt sākumā plānotos rādītājus.
MK noteikumu Nr. 617 noteikto uzraudzības rādītāju sniegumu ietekmējusi komersantu prioritāšu maiņa, ko izraisīja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā rezultātā komersanti brīvos līdzekļus neieguldīja darbinieku apmācību līdzfinansējumā. Ņemot vērā, ka iepriekš minētajās krīzes periodā vairāk komersanti koncentrējās uz izmaksu segšanu, kas bija saistīta ar apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, mācību skaits klātienē bija samazinātas vai tās tika pārtrauktas vairāk kā pusotru gadu Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu ietvaros, līdz ar to tika ierobežotas apmācību kursu apguves iespējas, kas sākotnēji tika noteikta klātienes dalībai konkrētu iekārtu apguvei, kas sekmējas ar apmācāmo dalībnieku skaita samazināšanos apmācību ietvaros.  Tāpat iepriekš esošās ievainojamības dēļ (COVID-19 pandēmijas) uzņēmumiem arī 2022.gada un 2023.gada ietvaros nav skaidrs, cik lielā mērā uzņēmumi var reaģēt uz papildu šoku, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā arī inflācija dēļ nepieejamiem energoresursiem. Vērtējot tautsaimniecības attīstību, secināms, ka pēc diviem ļoti nestabiliem gadiem, 2023. gadā Latvijas rūpniecībā ir vērojama lejupslīde. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada martā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,2 % salīdzinājumā ar 2022. gada martu. Piemēram, poligrāfijā ražošanas apjomi saruka par 30,9 %, ķīmisko vielu ražošanas samazinājās par 22,1 % un dažādu iekārtu ražošana kritās par 14,9 %. Tomēr atsevišķas rūpniecības nozares Latvijā turpina strauji augt un, piemēram, datoru un optisko iekārtu ražošana pieauga par 61,4 %, elektrisko iekārtu ražošana – par 21,5 %, savukārt apģērbu ražošana – par 5,1 %. Līdz ar to rūpniecības lejupslīde Latvijā šobrīd ir mērenāka. Vienlaikus jūtami sabremzējies ir arī cenu straujais kāpums, un apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā eiro izteiksmē martā pieauga vien par 4,5 %. Eiropas rūpniecībai liels izaicinājums pēdējā gada laikā ir bijušas augstās enerģijas cenas. Enerģijas sadārdzinājuma ietekme uz pamatinflāciju nebūt nav bijusi maza. Teju pusi no pamatinflācijas kāpuma, proti, energoresursu sadārdzināšanās dēļ rūpniecības preču un pakalpojumu cenas 2022. gada izskaņā bijusi teju par 6% augstākas nekā 2021. gadā. Šobrīd enerģijas cenas Eiropā ir normalizējušās, tomēr ražošanas apjoma kritumi rūpniecībā turpinās. Tas liek domāt, ka vājš ārējais pieprasījums Latvijas rūpniecībā saglabāsies līdz 2023.gada beigām, un tuvākajos mēnešos situācijas uzlabošanos nav pamata gaidīt. Attiecīgi MK noteikumu projektā samazinātās sasniedzamo uzraudzības rādītāju vērtības, ņemot vērā līdz ar MK rīkojumu Nr. 259 samazinātās vērtības, vienlaikus ir izslēgta norma, kas paredz finanšu korekciju piemērošanu, jo ir sasniegts uzraudzības rādītājs SAM pasākuma līmenī, ņemot vērā, ka 2022. gada 21. marta Vadošās iestādes izstrādāto vadlīniju Nr. 2.7. “Vadlīniju par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – Vadlīnijas Nr. 2.7.) izņēmumu. 

MK Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus: 
1. Rādītāju samazinājums un Finansējuma saņēmēju līguma grozījumi 
Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 259 noteiktajiem REACT-EU samazinātajiem specifiskajiem atbalsta rādītājiem, kas jāsasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim:
- Atbalstīto komersantu skaits: 170;
- Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus: 170;
- Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu: 1008.

Ar MK rīkojumu Nr. 259 jaunos noteiktos uzraudzības rādītājus nepieciešams sadalīt starp MK noteikumiem Nr. 617 un Ministru kabineta 2016. gada 17. jūnija MK noteikumiem Nr. 365 ''Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto  apmācības (ERAF)" īstenošanas noteikumiem. Noteikumu projekts paredz samazināt MK noteikumu Nr. 617 plānotās rādītāju vērtības.

Skaidrojam, ka iepriekš minētās vērtības ir 13.1.6. SAM kopējās plānotās vērtības atbilstoši Darbības programmas grozījumiem.


2. precizēt nosacījumu par finansējuma atbalsta intensitātes un apmēru finansējuma saņēmējam rādītāju nesasniegšanas gadījumā
Ar Noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 617 49. punkts, kas paredz - ja projektā faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā plānotais, tad jānodrošina, ka projekta ietvaros faktiski sasniegtie rādītāji (komersantu skaits un apmācīto darbinieku skaits) nodrošina sniegumu specifiskā atbalsta mērķa kopējo plānoto rādītāju sasniegšanu. Minētajā gadījumā projektam apstiprināto intensitāti un finansējuma apjomu samazina, pieprasot starpposma vai noslēguma maksājumu, atbilstoši faktiskajam apmācīto nodarbināto skaitam no sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem.

Ekonomikas ministrija ir veikusi Finansējuma saņēmēju iesniegtās informācijas apkopošanu par sasniegtajiem rādītājiem un ir secinājusi, ka kopējais sasniedzamais rādītājs SAM ietvaros gan 1.2.2.1. pasākumā, gan 13.1.6. SAM ir sasniegts. Taču apzinoties, ka daži Finansējuma saņēmēji projekta ietvaros nevarēs sasniegt plānoto sasniedzamo rādītāju vai tie būs zemāki par 65 procentiem, tad CFLA ir tiesīga atsevišķi vienoties ar katru Finansējuma saņēmēju par rādītāju samazināšanu. Pēc pašreizējām aplēsēm finanšu korekcija varētu skart 6 asociācijas, kuras var nesasniegt projekta līmenī noteiktos rādītājus.

Vadlīniju Nr. 2.7. piektajā pielikuma 1. punkts paredz, ka CFLA var lemt par finanšu korekcijas apjoma samazinājumu 25%, 10%, 5% 2%, atkarībā no pārkāpuma būtības vai nespējas pildīt līguma nosacījumus vai CFLA var lemt par finanšu korekcijas nepiemērošanu, ja Finansējuma saņēmējs ir sniedzis informāciju par rādītāju nesasniegšanu, kas ietekmējis projekta rādītājus, saistībā ar sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekmi, valsts ekonomiku vai nepārvaramas varas un ārkārtēja rakstura apstākļus (force majeure). Ņemot vērā anotācijā aprakstīto situāciju par ekonomikas attīstības tendencēm un krīzes periodiem 2022.gadā un 2023.gadā, Ekonomikas ministrijas ieskatā CFLA ir jāpiemēro vadlīniju Nr. 2.7. noteiktais izņēmumu gadījums (force majeure) ņemot vērā, ka kopējais SAM rādītājs ir sasniegts. Pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās, CFLA apzina no finansējuma saņēmējiem aktuālo situāciju projektu līmenī, kas ietekmējis nesasniegt  noteiktos sasniedzamos rādītājus projekta līmenī. CFLA izvērtē saņemto informāciju un informē Ekonomikas ministriju, kā atbildīgo iestādi, par apstākļiem, kas traucēja nesasniegt rādītājus. Kad Atbildīgā iestāde ir saskaņojusi saņemto informāciju, CFLA veic līgumu grozījumus ar finansējuma saņēmējiem samazinot projekta līmenī noteiktos sasniedzamos rādītājus attiecībā pret plānotajiem sākumā noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem.
Vienlaikus līgumu grozījumu ietvaros ir jānodrošina, lai visi projekti kopā sasniegtu MK Noteikumos Nr. 617 un ar šo Noteikumu projektu precizētos sasniedzamos rādītājus, kas savukārt veicinātu Darbības programmā paredzēto 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" un 13.1.6. SAM rādītāju sasniegšanu. Attiecīgi Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde, saskaņojot no CFLA saņemto  informāciju par ierosinātajiem projekta līguma  grozījumiem un iesniegto aktuālo informāciju par sasniegtajiem rādītājiem,  pārliecināsies, lai visi projekti kopā sasniegtu noteiktos sasniedzamos SAM līmeņa rādītājus.