Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar 2021. gada 27. aprīlī (protokols Nr. 36 27. §) Ministru kabinetā apstiprināto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plānu un Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr. 621  “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (TA- 2091) (turpmāk – MK noteikumi Nr. 621).

Vispārējā kārtība

Lai novērstu COVID19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinets (turpmāk - MK) apstiprināja Atveseļošanas fonda  plānu [1], kurš iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gada 30. aprīlī. 2021. gada 13. jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums  apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). Atveseļošanas fonda plāna ietvaros veselības sektoram plānots piešķirt 181 500 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN)), lai attīstītu uz pacientorientētu integrētu un visaptverošu veselības aprūpi, paaugstinātu pakalpojumu efektivitāti un stiprinātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks ieviests ES Atveseļošanas fonda plāna 4.komponentes “Veselība” reformu un investīciju virziena 4.1. “Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs” 4.1.1.r. reformas “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība” atskaites punkts “Nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā” (turpmāk – reformas atskaites punkts).
Reformas atskaites punkta ietvaros veiktās projekta darbības tieši vērstas uz Atveseļošanas fonda plāna reformas 4.1.1.r. "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" ieviešanu un tiek īstenotas saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam [2] un Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.-2024. gadam [3] (turpmāk – onkoloģijas plāns) noteikto.

Onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas horizontālajām prioritātēm. Šobrīd onkoloģijas jomā sistēma ir sadrumstalota, netiek nodrošināta integrēta un vienota pieeja onkoloģisko saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā. Ir nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas un kvalitatīvas pārvaldības sistēmas izveidi, nodrošinot metodisko vadību un kompetenču centra izveidi. Būtiski ir veikt arī visaptverošas vēža pacientu ārstēšanas un aprūpes infrastruktūras uzlabošanu, lai Latvija nākotnē varētu iekļauties ES kopējā Vēža centru tīklojumā.
Eiropas Komisija 2021.gada 3.februārī publicēja Eiropas Vēža apkarošanas plānu [4]. Onkoloģija ir EK prioritāte veselības jomā. Eiropas Vēža apkarošanas plānam ir 4 galvenās darbības jomas ar 10 pamatiniciatīvām un vairākām atbalsta darbībām. Plānu īstenos, izmantojot visus Komisijas finanšu instrumentus, kopumā atvēlot 4 miljardus eiro, tai skaitā no programmām EU4Health [5], Horizon Europe [6] un Digitālā Eiropa [7]. Plāns sasaucas arī ar Eiropas veselības savienības ideju. Plāna dokumentā ir noteikta jauna ES pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un aprūpei, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, pētniecības sasniegumus un inovācijas. Plāns attiecas uz visiem posmiem, sākot ar vēža profilaksi un līdz vēža pacientu dzīves kvalitātei. Eiropas Vēža apkarošanas plāna galvenās darbības jomas:
1.profilakse – mazinot riska faktorus kā smēķēšana (mērķis – līdz 2040. gadam smēķē mazāk nekā 5% iedzīvotāju), alkohola patēriņš, vides piesārņojums un bīstamas vielas; kampaņa “HealthyLifestyle4All”, lai veicinātu veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes. Lai novērstu infekciju izraisītu vēzi, vēža plāna mērķis ir vakcinēt ar vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) vismaz 90% no ES meiteņu mērķa populācijas un līdz 2030. gadam ievērojami palielināt zēnu vakcināciju, novēršot dzemdes kakla vēzi;
2.agrīna vēža atklāšana – uzlabojot piekļuvi, kvalitāti un diagnostiku, lai nodrošinātu, ka līdz 2025. gadam 90% ES iedzīvotāju, kam būtu jāveic krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīnings, tas tiek piedāvāts. Tiks izstrādāta jaunā ES vēža skrīninga shēma;
3.diagnostika un ārstēšana – darbības, lai nodrošinātu labāk integrētu un visaptverošu vēža aprūpi un novērstu nevienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai aprūpei un zālēm. Līdz 2030. gadam 90% pacientu ir jābūt piekļuvei Nacionālajiem visaptverošajiem vēža centriem, kas būs saistīti ar jauno ES tīklu. 2021. gadā tika uzsākta jauna iniciatīva “Vēža diagnostika un ārstēšana visiem”, lai uzlabotu piekļuvi inovatīvai diagnostikai un ārstēšanai;
4.uzlabot vēža pacientu un izdzīvojušo dzīves kvalitāti, tai skaitā rehabilitāciju, aprūpi iespējamas audzēja atkārtošanās un metastātiskas slimības gadījumos, kā arī pasākumus sociālās  integrācijas un reintegrācijas atbalstam darba vietā. Tiks uzsākta iniciatīva “Labāka dzīve vēža pacientiem”, koncentrējoties uz turpmāko aprūpi.
Eiropas Vēža apkarošanas plāna ietvaros tiks veidots ES līmeņa Vēža zināšanu centrs, lai koordinētu zinātnes un tehnikas iniciatīvas. Tiks izveidota Eiropas Vēža attēlveides iniciatīva, kas atbalstīs jaunu datorizētu rīku izstrādi personalizētās medicīnas un novatorisku risinājumu uzlabošanai.
Eiropas Vēža apkarošanas plāna izpilde ir balstīta uz nopietnām ilgtermiņa investīcijām. Plāna pārvaldes un īstenošanas uzraudzībai tiks izveidota EK Veselības veicināšanas, slimību profilakses un neinfekcijas slimību pārvaldības vadības grupa, vēža apakšgrupa ar skaidru mandātu.
Dalībvalstis tiek stingri mudinātas pilnībā izmantot visas iespējas īstenot Eiropas Vēža apkarošanas plānā iekļautos pasākumus, izmantojot ES piedāvātos mehānismus, atbalstu un investīcijas.
Eiropas Komisijas uzdevumā ar mērķi līdz 2030. gadam: izglābt vairāk nekā 3 miljonus dzīvību, dzīvot ilgāk un labāk, panākt pilnīgu izpratni par vēzi, novērst to, kas ir novēršams, optimizēt diagnostiku un ārstēšanu, atbalstīt visu ar vēzi saistīto cilvēku dzīves kvalitāti un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi iepriekš minētajam visā Eiropā, tika izveidota vēža misija. Vēža misija 2021.gada septembrī ir publicējusi savu gala ziņojumu [8], kurā eksperti ir izstrādājuši rekomendācijas dalībvalstīm, kas sasaucas arī ar Eiropas Vēža apkarošanas plānu:
1.uzlabot pastāvošās skrīninga programmas un izstrādāt jaunas skrīninga un vēža agrīnas diagnostikas metodes;
2.veicināt un ieviest personalizētas medicīnas pieeju visiem vēža pacientiem Eiropā;
3.izstrādāt Eiropas Vēža pacientu digitālo centru, kurā vēža pacienti var uzglabāt un dalīties ar saviem datiem, lai nodrošinātu personalizētu aprūpi;
4.panākt vienlīdzīgu pieeju visiem vēža pacientiem ES visos slimības posmos;
5.izveidot Visaptverošo vēža infrastruktūras (Comprehensive Cancer Infrastructures) tīklu dalībvalstīs un visā ES, lai celtu pētniecības un aprūpes kvalitāti.
Saskaņā ar Eiropas Vēža apkarošanas plānu un Eiropas vēža misijas uzdevumiem arī Latvijā ir nepieciešams izveidot vēža centru, tādejādi nodrošinot labāk integrētu un visaptverošu vēža aprūpi un novērst nevienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai aprūpei un zālēm. Līdz 2030. gadam 90% pacientu ir jābūt piekļuvei Nacionālajiem visaptverošajiem vēža centriem, kas būs saistīti ar jauno ES tīklu.
Vēža centru izveidi reglamentē un akreditē starptautiskā Eiropas vēža institūtu organizācija  (Organisation European Cancer Institute (OECI) [9].

Finansējuma saņēmējs:
Reformas atskaites punkta īstenotājs un finansējuma saņēmējs ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Attiecīgi Latvijā vēža centra izveides funkcija ir deleģējama vadošajai iestādei onkoloģijā, proti SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, kas nodrošina kompleksas onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas iespējas valstī. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas” stacionārs "Latvijas Onkoloģijas centrs" ir vadošais stacionārs onkoloģisko pacientu ārstēšanā Latvijā ar 70 gadu pieredzi onkoloģisko saslimšanu pētniecībā un ārstēšanā, kurā tiek ārstēti 98% pacienti ar hematoloģiskajām onkoloģiskajām saslimšanām. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir vienīgā ārstniecības iestāde, kurā tiek ārstēti acu un otorinolaringoloģijas onkoloģisko slimību pacienti, kā arī vienīgā ārstniecības iestāde, kur onkoloģisko hematoloģisko slimību gadījumos tiek veikta autologa un allogēna cilmes šūnu transplantācija. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir lielākā onkoloģisko pacientu plūsma, kurā ik gadu tiek ārstēti 85% Latvijas onkoloģiskie pacienti jeb aptuveni 30 000 pacienti gadā. Kā nosaka onkoloģijas plāna rīcības virziens “Onkoloģijas nozares metodiskās vadības izveidošana Latvijā” – 2024. gada 2. pusgadā ir jānodrošina priekšnosacījumi vēža centra izveidei uz SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” bāzes.
Tiesību aktu portālā (turpmāk – TAP) 26.11.2021. tika saņemts Tieslietu ministrijas iebildums informatīvajam ziņojumam 21-TA-974 “Par 4.1.1.r. reformas “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība” atskaites punkta “Nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā” 4.komponentes “Veselība” 4.1. reformu un investīciju virziena “Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs” 4.1.1.r. reformas “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība” atskaites punkta “Nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā” īstenošanu” īstenošanu”, skaidrojot, ka tas nav uzskatāms par atbilstošu un juridiski korektu ietvaru reformas īstenošanas kārtības noteikšanai un, ka informatīvā ziņojuma tālāka virzība nav atbalstāma.

Attiecīgi sagatavots šis tiesību akts kā ārējais normatīvais akts.  Paralēli saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otro daļu privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus. Tādejādi šobrīd paralēli tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, tostarp par metodiskās vadības funkciju onkoloģijas jomā (projekta ID Tiesību aktu portālā 22-TA-231 pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7eb7de77-cf9f-401d-b321-b4302235b942 ), paredzot deleģējumu, ka MK nosaka: 1)kārtību, kādā tiek piešķirts metodiskās vadības institūcijas (tai skaitā arī onkoloģijas nozarē) statuss, tā anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība, kā arī metodiskās vadības institūcijas pienākumus un tiesības;  
2) kārtību publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā.".
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs" tiek veikta ļaundabīgu audzēju kompleksa ārstēšana – ķirurģiska ārstēšana, staru terapija, radionuklīdā terapija, medikamentozā terapija (audzēju ķīmijterapija, hormonterapija, imūnterapija).
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionārs "Latvijas Onkoloģijas centrs" ir vienīgais stacionārs Latvijā, kur pacientiem ar onkoloģiskajām hematoloģiskajām slimībām un dažu solitāru audzēju gadījumos var nodrošināt nepieciešamo perifērisko asiņu cilmes šūnu  autologo vai allogēno no ģimenes donora transplantāciju, pirms tam saņemot augstu devu ķīmijterapiju. Pēc daudzu hematoloģisko slimību ārstēšanas vadlīnijām transplantācija ir rekomendēta kā plānveida ārstēšana akūtu leikožu, ne Hodžkina limfomu, Hodžkina slimības, mielomas slimības, aplastisku anēmiju un citu hematoloģisku slimību gadījumā. 2020. gada beigās tika pabeigta SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” tīrtelpu izbūve audu un šūnu apstrādes centra izveidei. Šajā Cilvēka audu un šūnu apstrādes centrā tiks apstrādātas un sagatavotas cilmes šūnas, nākotnē iespējama šūnu un audu apstrāde, kas būs nepieciešamas citu audzēju, piemēram, kaulu sistēmas audzēju gadījumos, kā arī citos gadījumos, ja tas tiks ietverts ārstēšanas algoritmos.
Šobrīd nav vienotu pamatprincipu onkoloģijas jomas attīstībai, nedz infrastruktūrai un funkcionalitātei, ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā un sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama. Attiecīgi ir  nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojuma infrastruktūru un to sniegšanu, kas atbilstu noteiktām kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām.

Saskaņā ar MK 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 10.punktu finansējuma saņēmējs nodrošina Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši nosacījumiem un termiņiem, kas tiek pārnestas uz šo noteikumu projektu:
nodrošina atskaites punktu un mērķu atbilstošu sasniegšanu, datu ticamību un izsekojamību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītajai informācijai;
atbilstoši kompetencei un ievērojot noteiktos termiņus un kārtību, ievada vadības informācijas sistēmā informāciju Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas progresa pusgada ziņojuma (saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 27. pantu) un maksājuma pieprasījuma (saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 22. pantu) sagatavošanai;
nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu (ja attiecināms);
ievēro Atveseļošanas fonda plāna publicitātes prasības;
veic Atveseļošanas fonda plāna īstenošanai nepieciešamās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidi vai izstrādi (ja attiecināms);
saskaņā ar līgumā noteiktā kārtībā atmaksā Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros piešķirto finansējumu, ja tas nav izlietots atbilstoši līgumā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.
Nozares ministrija nodrošina pārbaudes atbilstoši iekšējās kontroles sistēmai, kas tiks izstrādāta atbilstoši MK 2012.gada 8.maija noteikumiem Nr.326 [10] “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs” un atbilstoši 2017.gada 17.oktobra MK noteikumiem Nr. 630 [11] “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” un noteiks pamatprasības korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā, kā arī dubultā finansējuma novēršanai.

Reformas atskaites punkta mērķis ir nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā, kas iekļauj:
Latvijas Vēža centra izveidi un sagatavošanu akreditācijai, veicinot vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī sadarbības tīkla izveidi starp slimnīcām, kas specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē;
vienotu onkoloģisko pacientu ceļu konkrētiem audzēju veidiem izveidošanu un ieviešanu onkoloģijas jomā Latvijā saskaņā ar Eiropas vēža institūtu organizācijas noteiktajiem vēža centra akreditācijas standartiem;
vadlīniju izstrādi onkoloģijas jomas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības un aprūpes iestādēs.
Ņemot vērā, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir valsts funkcijas – vadošās iestādes onkoloģijā – īstenotājs, kas, izmantojot starptautisku ekspertu iesaisti, nodrošinās sekojošas darbības:
nozares metodisko vadību - nepieciešamās procedūras, pārvaldības modeli, kā arī veiks nepieciešamās izmaiņas un pārkārtojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē visā valstī tādā veidā, lai nostiprinātu vadošās iestādes statusu onkoloģijas jomā, kā arī izvērtētu vēža centra akreditācijai nepieciešamos nosacījumus;
nepieciešamās darbības Latvijas Vēža centra akreditācijai;
jomas partneris (kompetenču centrs) sagatavos vadlīnijas vēža ārstniecības un institūciju infrastruktūras attīstībai, tai skaitā nodrošinās starpinstitucionālas komisijas izveidi, arī iesaistot sociālos partnerus.
Papildus jau šobrīd uz SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” bāzes ir izveidots Patoloģijas centrs. Patoloģijas centrs ir lielākā patoloģijas laboratorija Latvijā, kas pilda valsts funkcijas ar mērķi uzlabot izmeklējumu pieejamību un kvalitāti, panākot efektīvu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu ar inovatīvām tehnoloģijām. Patoloģijas centrs nodrošina kvalitatīvu slimību morfoloģisko un citoloģisko diagnostiku un tā struktūru veido divas funkcionāli saistītas nodaļas – Patoloģijas un Citoloģijas nodaļa. Patoloģijas centrā un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” laboratorijā ir uzsākts veikt arī audzēju molekulārās diagnostikas analīzes, kas būtiski uzlabo noteiktu onkoloģisko slimību ārstēšanu.  Patoloģijas centrs nodrošina citu ārstniecības iestāžu konsultēšanu patoloģijas jomā, kā arī statistiskās informācijas sniegšanu valsts pārvaldes iestādēm pēc to pieprasījuma. 

Reformas  ietvaros plānotās projekta darbības tieši vērstas uz reformas īstenošanu un ieviešanu.
Par reformas atskaites punkta ieviešanu atbildīgā nozares ministrija – Veselības ministrija (turpmāk – nozares ministrija) saskaņā ar MK  2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.621 noteiktajām funkcijām.
Reformas atskaites punkta projekta īstenotājs un finansējuma saņēmējs ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk - finansējuma saņēmējs). 
Reformas atskaites punkta ietvaros atbalstu sniedz un līgumu par projekta īstenošanu slēdz nozares ministrija.

Reformas atskaites punkta ietvaros saskaņā ar Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0340&from=EN) un saskaņā ar MK 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 90 "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija " (prot. Nr. 5 65. §) apstiprināto Pielikumu Komisijas Lēmumam, ar kuru apstiprina Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 (turpmāk – darbības kārtība), kuras 1.pielikumā ir  precizēti Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktie atskaites punkti, mērķi un attiecīgie rādītāji, ir noteikti sasniedzami šādi rādītāji:
līdz 2026. gada 30. septembrim – nodrošināta onkoloģijas jomas metodiskā vadība (134.rādītājs).

Lai nodrošinātu reformas mērķu rādītāju sasniegšanu, saskaņā ar darbības kārtības 2.pielikumu ir precizēta Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktā atskaites punktu, mērķu un attiecīgie rādītāju uzraudzības kārtība un grafiks, attiecīgi noteikti šādi sasniedzamie uzraudzības rādītāji:
līdz 2025. gada 31. augustam – izveidots Latvijas onkoloģiskās aprūpes centrs un pieņemtas vadlīnijas onkoloģiskās aprūpes infrastruktūrai (134.1. uzraudzības rādītājs). (Saskaņā ar Valsts valodas centra tulkojumu atskaites punktā minētais rādītājs - Latvijas onkoloģiskās aprūpes centrs ir Latvijas Vēža centrs).

Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu un darbības kārtības 1.un 2.pielikumā noteiktie rādītāji un uzraudzības rādītāji, to uzraudzības kārtība un grafiks nedrīkst tikt mainīti, tos no angļu valodas tulkojis Latviešu valodas centrs. Tie precīzi tiks pārņemti vadības informācijas sistēmā.

Nozares ministrija apstiprina projekta mērķa sasniegšanu, pamatojoties uz šo sekojošu dokumentu kopumu. Dokumentu kopums, kas apliecinās reformas atskaites punkta rādītāju sasniegšanu atbilstoši šo noteikumu minētajam rādītājam - reformas atskaites punkta mērķis tiks uzskatīts par sasniegtu, kad Veselības ministrija apstiprinās dokumentus, kas nodrošina vienotas metodoloģiskās vadības ieviešanu onkoloģijas jomā, kas tiks iekļauti Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna projektā nākamajam attīstības plānošanas posmam:
- kopija metodoloģiskajiem dokumentiem onkoloģijas ārstēšanas infrastruktūrai;
- kopija plānošanas dokumentam, ar kuru ievieš vienotu metodoloģisko vadību onkoloģijas jomā;
- kopija Veselības ministrijas vai tās padotībā esošās struktūras lēmumam, ar kuru apstiprina metodoloģiskos dokumentus.

Valsts atbalsts:
Atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Atbalsts tiek sniegts pasākumam bez ekonomiskās aktivitātes, kas nesniedz ekonomiskas priekšrocības citu komersantu starpā. Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un citos ES aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:
 finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai ES līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk – valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū.
Analizējot atskaites punkta atbalstu SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, secināms:
atbalstu sniedz Atveseļošanas fonds, par atbalstu atbildīga ir nozares ministrija;
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” neiegūst ekonomiskas priekšrocības, jo īsteno valsts funkcijas. Tirgus apstākļos neviens uzņēmums nav ieinteresēts izveidot vēža centra, kas atbilst starptautiskās Eiropas Vēžu Institūtu Organizācijas prasībām, kas ir ES dalībvalsts pienākums;
atbalsts paredzēts tikai SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, jo saskaņā ar MK 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 6. pielikuma “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi” SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 1.1.2. un 2.15.punktu ir noteikta kā viena no onkoloģijas profila stacionārajam iestādēm. Atbilstoši EK vēža apakšgrupas Veselības veicināšanas, slimību profilakses un neinfekcijas slimību pārvaldības grupas [12] ietvaros definētajiem nosacījumiem un OECI [13] vienīgā institūcija, kas atbilst noteiktajām prasībām vēža centra izveidei Latvijā ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”. Tāpat saskaņā ar onkoloģijas plāna 4. rīcības virzienu – onkoloģijas nozares metodiskās vadības izveidošana Latvijā, plāna 15.1. pasākuma “Metodoloģiskās vadības izveide onkoloģijā” ietvaros ir paredzēts izveidot vēža centru uz SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” bāzes. Attiecīgi reformas atskaites punkta sasniegšana ir viens no posmiem uz onkoloģijas nozares metodiskās vadības izveidošana Latvijā.
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Latvijas Vēža centra izveide un akreditācija nekādi  neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū, jo ir ar EK atbalstu virzīts pasākums.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas:
Reformas atskaites punkta ietvaros atbalstāmās darbības iekļauj metodiskās vadības onkoloģijas jomā nodrošināšanu, tai skaitā:
-pasākumus Latvijas Vēža centra izveidei (tostarp klīnisko ceļu izstrādi un ieviešanu onkoloģijā un starptautiskās Eiropas vēža institūtu organizācijas  (Organisation European Cancer Institute (OECI)) prasību izpildi);
-pasākumus vadlīniju izstrādei vēža ārstniecības institūciju infrastruktūras attīstībai (tostarp vadlīniju izstrādi un saskaņošanu ar nozares partneriem).
Reformas atskaites punkta ietvaros attiecināmas izmaksas, kas radušās saistībā ar metodiskās vadības onkoloģijas jomā nodrošināšanu, tai skaitā:
-ekspertu izmaksas esošās vēža centra infrastruktūras izpētē un vadošās iestādes onkoloģijā infrastruktūras atjaunošanas plānošanā (piemēram, ekspertu, kuri izstrādā vadlīnijas, atlīdzības izmaksas);
- apmācību un semināru izmaksas;
-pakalpojumu izmaksas saistībā ar vadlīniju izstrādi vēža ārstniecības institūciju infrastruktūras attīstībai un Latvijas Vēža centra izveidi (piemēram, tulkošanas pakalpojumi un citi pakalpojumi, kas iepirkti ārpakalpojumā).
Ir atbalstāmas reformas atskaites punkta atbalstāmo darbību īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi, un ir terminētas uz reformas atskaites punkta un mērķa īstenošanas laiku.

Indikatīvie izmaksu aprēķini balstīti uz Atveseļošanas fonda plānā 2.pielikuma 2.tabulā “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme” ietverto izmaksu pamatojošo informāciju pa konkrētām darbību pozīcijām. Reformas atskaites punkta izmaksas veido onkoloģijas metodiskās vadības ieviešana, kurā atbilstoši Atveseļošanas fonda plānam ietilpst:
vēža centra izveidei nepieciešamās kvalitātes sistēmas izstrādes un ieviešanas izmaksas 448 823,00 euro apmērā, kas iekļauj Atveseļošanas fonda finansējumu 395 920,00 euro, un valsts budžeta līdzfinansējumu PVN segšanai 52 903,00 euro apmērā, kurās atbilstoši Atveseļošanas fonda  plānam ietilpst:
kvalitātes sistēmas izstrāde – 99 420,00 euro;
apmācību izmaksas kvalitātes sistēmas darbības nodrošināšanai – 76 000,00 euro; 
ekspertu izmaksas  – 144 000,00 euro;
kvalitātes sistēmas ieviešanas izmaksas – 76 500,00 euro.
infrastruktūras vadlīniju izstrādes izmaksas 125 937,00 euro apmērā, kas iekļauj Atveseļošanas fonda finansējumu 104 080,00 euro, un valsts budžeta līdzfinansējumu PVN segšanai 21 857,00 euro apmērā, kurās atbilstoši Atveseļošanas fonda plānam ietilpst:
ekspertu izmaksas – 43 868,00 euro;
vadlīniju sagatavošana – 60 212,00 euro.
Šeit minētajiem reformas atskaites punkta mērķa sasniegšanas izmaksu aprēķiniem ir informatīvs raksturs. Finansējuma saņēmējs, saskaņojot ar nozares ministriju, var veikt izmaiņas augstāk minētajās izmaksu pozīcijās tiktāl, cik to veikšana neietekmē reformas atskaites punkta mērķu sasniegšanu.

Projekta sagatavošana, vērtēšana.
Pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, projektu vadības informācijas sistēmā vērtē nozares ministrija. Par cik regulas Nr. 2021/241 prasības, Atveseļošanas fonda plāns un Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu ir saistošas dalībvalstij, bet finansējuma saņēmējs ir trešā persona, kurai nav saistošas Atveseļošanas fonda plānā noteiktās darbības, tās tiek definētas noteikuma projektā. Proti, ne vēlāk kā mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās brīža finansējuma saņēmējs sagatavo projektu un iesniedz to vadības informācijas sistēmā, aizpildot definētās projekta sadaļas. Definētās projekta sadaļas ir aktīvās sadaļas vadības informācijas sistēmā, kas jāaizpilda finansējuma saņēmējam un, kas attiecas uz konkrēto reformu vai investīciju. Projektu vadības informācijas sistēmā vērtē nozares ministrijas atbilstoši normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktajām kompetencēm, t.sk. izvērtē:

projekts atbilst reformas mērķim – attīstīt uz cilvēku centrētu, visaptverošu, integrētu veselības aprūpes sistēmu un nodrošinātu tās ilgtspēju un noturību, veicot investīcijas sistēmiskās izmaiņās - vienotu principu izstrāde onkoloģijas jomā;
projekta darbības atbilst Atveseļošanas fonda plānā noteiktajam reformas mērķim:
vienotu ārstniecības vadlīniju ieviešanu onkoloģijas jomā Latvijā – izveidojot un sagatavojot akreditācijai Latvijas vēža centru, kā arī nodrošinot vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī slimnīcu, kas specializējas onkoloģisku pacientu ārstēšanā un aprūpe, sadarbības tīkla izveidi;
paredzēts izstrādāt vadlīnijas onkoloģijas jomas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības un aprūpes iestādēs. Kā finansējuma saņēmēju paredzēts piesaistīt onkoloģijas jomas partneri, piesaistot Veselības ministriju un citas nozarē iesaistītās kompetentās iestādes.
Kā finansējuma saņēmējs tiks piesaistīta vadošā iestāde onkoloģijas jomā, kas, izmantojot starptautisku ekspertu iesaisti, nodrošinās sekojošas darbības:
onkoloģijas nozares metodisko vadību – nepieciešamās procedūras, pārvaldības modeli, kā arī veiks nepieciešamās izmaiņas un pārkārtojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē visā valstī tādā veidā, lai nostiprinātu vadošās iestādes statusu onkoloģijas jomā, kā arī izvērtētu Latvijas Vēža centra akreditācijai nepieciešamos nosacījumus;
izvērtēs nepieciešamās darbības Latvijas Vēža centra akreditācijai;
onkoloģijas jomas partneris (kompetenču centrs) sagatavos vadlīnijas vēža infrastruktūras attīstībai, tai skaitā nodrošinās starpinstitucionālas komisijas izveidi, arī iesaistot sociālos partnerus. Starpinstitucionālas komisijas mērķis ir nodrošināt infrastruktūras vadlīniju saskaņošanu ar nozares ekspertiem un sociālajiem partneriem.
finansējuma saņēmējs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.panta “Izslēgšanas kritēriji un lēmumi par izslēgšanu” noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem. Kritēriju pārbauda, nozares ministrijai sadarbojoties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.
finansējuma saņēmējam uz projekta iesniegšanas brīdi Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

Nozares ministrija vērtējumu par projektu nosūta finansējuma saņēmējam ne vēlāk kā mēneša laikā kopš finansējuma saņēmējs ir ievadījis projekta datus vadības informācijas sistēmā. Projekta vērtējums var būt “atbilst”,  “neatbilst, vai “novēršami trūkumi”.
Ja projekta vērtējums ir “novēršami trūkumi”, finansējuma saņēmējs mēneša laikā no vērtējuma saņemšanas brīža veic precizējumus (tai skaitā papildinājumus, ja nepieciešams) projektā vadības informācijas sistēmā. Nozares ministrija sniedz atkārtotu vērtējumu viena mēneša laikā,  atkārtotos vērtējumus sniedz ne vairāk kā divas reizes.
Ja finansējuma saņēmējs neveic projekta precizējumus vai projekta vērtējums ir “neatbilst”,  projekts netiek saskaņots un līgums par projekta īstenošanu netiek slēgts. Projekta vērtējums ir “neatbilst”, ja finansējuma saņēmējs nav izpildījis šo noteikumu 11. punktā norādītos kritērijus. Nozares ministrija var uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projektu atkārtoti.
Nozares ministrija projekta vērtēšanu iekļaus iekšējās kontroles procedūrā.

Reformas atskaites punkta kopējais attiecināmais finansējums ir 574 760,00 euro, tai skaitā Atveseļošanās fonda finansējums ir 500 000,00 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) ne vairāk kā 74 760,00 euro PVN segšanai.

Atveseļošanas fonda finansējums nesedz PVN izmaksas.
PVN izmaksas ir iekļaujamas projektā atbilstoši FM "Vadlīniju informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu" 23.punktā minētajam.
Atbilstoši nozares ministrijas izvērtējumam reformas ietvaros atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam un noteiktajām nodokļa likmēm (https://www.vid.gov.lv/lv/pievienotas-vertibas-nodokla-likmes) ietvaros visas atbalstāmās darbības un izmaksu pozīcijas, izņemot atbalstāmās darbības “projekta vadības nodrošināšana” izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata, iekļauj ar PVN apliekamus darījumus un visi apliekami ar 21% PVN likmi Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda plānā netika plānotas projekta vadības izmaksas, t.sk. uz darba līgumu pamata, nozares ministrija visiem finansējuma saņēmējiem sākotnēji ir saplānojusi maksimālo PVN daļu (21%).
Nozares ministrija projektu plānošanas brīdī nevar veikt vēl detālu projekta darbību atbilstības izvērtējumu ar PVN apliekamu vai nepaliekamu projektu darbību īstenošanai, tas vērtējams projektu uzraudzības procesā no nozares ministrijas puses, izvērtējot projekta ietvaros noslēgties preču piegādes un pakalpojumu līgumus.
Lai nodrošinātu dubultā finansējuma novēršanu un nodrošinātu, ka no valsts budžeta attiecinātās PVN izmaksas netiek atgūtas caur priekšnodokli, un lai netiek no valsts budžeta atbalstītas vairāk izmaksas nekā nepieciešamas ar PVN apliekamu projektu darbību segšanai, tiek noteikts:
finansējuma saņēmējs pie katra projekta maksājuma pieprasījumam pievieno apliecinājumu, ka minētās izmaksas nav un netiks atgūtas no valsts budžeta priekšnodokļa veidā;
finansējuma saņēmējam tiek noteikts pienākums nodrošināt atsevišķu projekta izmaksu, t.sk. PVN izmaksu, uzskaiti un nodalīšanu, un noteikts, ka gadījumā, ja sākotnēji plānotais PVN apjoms būs lielāks, nekā faktiski nepieciešamais, finansējuma saņēmējs nodrošina pārmaksātā PVN atgriešanu.
No valsts budžeta piešķirto PVN izmaksu attiecināmības nosacījumus un atgūšanas priekšnodokļa veidā dubultā finansējuma risku uzrauga nozares ministrija pie katra maksājumu pieprasījuma pārliecinoties par finansējuma saņēmēja iesniegtu apliecinājumu, ka tas PVN izmaksas nav atguvis un neatgūs no valsts budžeta priekšnodokļa veidā. Nozares ministrija seko līdzi vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai par PVN izmaksām katrai projekta darbībai. Nozares ministrija seko līdzi projekta ietvaros noslēgtajiem preču piegāžu un pakalpojumu līgumiem, vai tajos norādītā informācija par PVN apliekamām summām atbilst vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai.

Noteikumu projektam pievienots protokollēmums, kurš nosaka, ka Atveseļošanas fonda reformas atskaites punkta maksimālā PVN daļa 74 760 euro apmērā tiks segta no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nosakot maksimālo valsts budžeta līdzfinansējumu PVN segšanai 21% apmērā no attīstības izmaksām. Precīzi PVN apmērs būs zināms projekta faktiskās īstenošanas laikā, šajos noteikumos un protokollēmumā norādīts iespējamais maksimālais.
Ar projekta administrēšanu saistītos izdevumus sedz finansējuma saņēmējs no privātiem līdzekļiem. Projekta administrēšana iekļauj izdevumus par projekta administrēšanas personāla atlīdzības izdevumiem, piemēram personālam veicot pienākumus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu, atskaišu sagatavošanu un citām administratīvām lietām. Administrēšana neieļauj reformas atskaites punkta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.

Reformas atskaites punkta projekta īstenošanas laikā saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējs var saņemt:
1.starpposma maksājumus;
2.noslēguma maksājumu, ievērojot reformas atskaites punkta rādītāja sasniegšanu.

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/241  17. panta 2. punkta prasībām projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās sākot ar 2021. gada 1. janvāri. Projektā neiekļauj darbības, kas ir pabeigtas līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī, ar pabeigtām darbībām saprotot šo noteikumu atskaites punkta rādītāja sasniegšanu. Finanšu ministrijas 26.11.2021. izstrādātās vadlīnijas Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai MK noteikumu izstrādei par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu”[14] 23.punkta zemsvītras atsauce paskaidro, ko nozīmē pabeigtas darbības. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 139.panta 3.punkts “Dotācijas nepiešķir ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtiem pasākumiem” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32018R1046).

Finansējuma saņēmējs 2021. – 2022. gadā  plānotos izdevumus sākotnēji sedz no saviem līdzekļiem, pēc šī noteikumu projekta pieņemšanas, projekta vērtēšanas un  līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas iesniedz apmaksai nozares ministrijai.

Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda plāna atbalsts ir sniegts valsts deleģētās funkcijas izpildei, reformas atskaites punkta finansējums tiks plānots nozares ministrijas budžetā, un saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nozares ministrija nodrošinās ikgadējo finansējumu projekta īstenošanai.
Nozares ministrija finansējumu projekta īstenošanai un PVN finansējumu pieprasa no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” valsts budžeta līdzekļiem.
ANM plāna 2. pielikuma 2. tabulā “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme” ir noteikts reformas finansējuma (bez PVN) sadalījums pa gadiem. Faktiskais atskaites punkta finansējums (bez PVN)  500 000,00 euro apmērā sadalījumā pa gadiem ir sekojošs: 2022. gadā 131 224,00 euro, 2023. gadā 110 408,00 euro, 2024. gadā 139 592,00 euro un 2025. gadā 118 776,00 euro.
Saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu reformas atskaites punkta sasniegšanai būs ietekme uz valsts budžetu par finansējumu PVN segšanai 74 760,00 euro apmērā. Tā provizoriskais sadalījums par gadiem ir sekojošs: 2022. gadā 21 509,00 euro, 2023. gadā 17 138,00 euro, 2024. gadā 20 242,00 euro un 2025. gadā 15 871,00 euro.

Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam,  "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022. –2024. gadam" un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2027.gadam);
Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).

Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti REACT-EU finansējuma ietvaros paredzētas investīcijas tūlītējiem, neatliekamiem pasākumiem COVID19 krīzes mazināšanai, Atveseļošanas fonda ietvaros paredzēts finansējums integrētu un epidemioloģiski drošu un ilgtspējīgu pakalpojumu attīstības sistēmas ieviešanai veselības jomā, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.

Īstenošanas nosacījumi:
Finansējuma saņēmējs un nozares ministrija slēdz līgumu par projekta īstenošanu, kurā nosaka finansēšanas plāna iesniegšanas kārtību, iepirkumu plāna iesniegšanas kārtību, dubultā finansējuma riska neiestāšanās nodrošināšanas kārtību, plānoto starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniegšanas kārtību. Nosaka dokumentu kopumu, kas apliecinās reformas atskaites punkta mērķa  rādītāju  sasniegšanu.
Finansējuma saņēmējs nodrošina normatīvajā aktā par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību 10.2. apakšpunktā noteiktā pienākuma izpildi, maksājuma pieprasījuma datus uzkrāj un ievada vadības informācijas sistēmā līdz kārtējā gada 10. janvārim (ar statusu uz iepriekšējā gada 31. decembri) un 10. jūlijam (ar statusu uz kārtējā gada 30. jūniju).
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteikto (turpmāk - dizaina vadlīnijas). Atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 6.4.apakšpunktu Finanšu ministrija sadarbībā ar pārējām šo noteikumu 2. punktā minētajām iestādēm izstrādā jaunas vai pielāgo esošās ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadlīnijas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības uzdevumu izpildei. Ievērojot minēto Finanšu ministrija ir izstrādājusi dizaina vadlīnijas, kurās cita starpā ir noteiktas prasības komunikācijai un publicitātei Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējiem. Turklāt atbilstoši minēto MK noteikumu prasībām finansējuma saņēmējiem ir jāievēro Atveseļošanas fonda plāna publicitātes prasības. Pienākumu finansējuma saņēmējam ievērot vadlīniju prasības iekļauj līgumā par projekta īstenošanu.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/241 22.pantam Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka visā projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti normatīvā regulējuma ietvaros regulētie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret finansējuma saņēmēju var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības saskaņā ar MK 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr. 621.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka normatīvajā aktā par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām ir pieejama ar reformas atskaites punkta projekta īstenošanu saistītā dokumentācija līdz 2031.gada beigām saskaņā ar “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 81.punktu.

Atveseļošanas fonda plāna izstrādes brīdi tika veikts atskaites punkta darbību izvērtējums regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām, kas nodrošina, ka tiek ievēroti principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Atskaites punkta projektam nav ietekmes  uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultā finansējuma riska mazināšanai.
ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
 ievērojot šo noteikumu atbalsta dokumentu uzglabāšanas nosacījumus;
nodrošina, ka  gadījumos, kad reformas atskaites punkta īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, ņemot vērā attiecīgās reformas atskaites punkta specifiku, tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajai informācijai par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums. Vienlaikus aicinām izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai; pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download;  Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Ārvalstu prakses apkopojums; pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download);
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 27. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  (“Finanšu regula”) nosacījumiem pienākumi noteikti dalībvalstij, bet attiecīgi saņemot finanšu atbalstu (Atveseļošanas fonda plānā noteiktie atbalsta saņēmēji) tie ar šiem noteikumiem ir piemērojami finansējuma saņēmējam. Datu ievades lauki tiks noteikti vadības informācijas sistēmā.

Reformas atskaites punkta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31.augustam, ievērojot, ka finansējuma saņēmējs izdevumus var veikt līdz 2026.gada 30.jūnijam un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2026.gada 15.jūlijam. Savukārt nozares ministrija projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi veic un noslēguma maksājumu veic līdz 2026.gada 31.augustam.

Šī atskaites punkta projekta ietvaros finansējuma saņēmējam nav nepieciešams uzkrāt informāciju par investīcijas dalībniekiem un Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģētā regulā (ES) 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu noteiktajiem Atveseļošanas fonda plāna kopējiem rādītājiem.

Nozares ministrijas tiesības un pienākumi:
Nozares ministrijai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
1.finansējuma saņēmējs nepilda līguma par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt rādītāju sasniegšanu;
2.finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;
3.citos gadījumos, ko paredz līgums par projekta īstenošanu.

Nozares ministrija apstiprina projekta mērķa sasniegšanu, pamatojoties uz dokumentu kopumu, kas apliecinās rādītāju  sasniegšanu.
Nozares ministrija izlases veidā veic šādas normatīvajos aktos par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktās pārbaudes:
pārbaudes par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, un dubultā finansējuma riska pazīmēm;
pārbaudes projektu īstenošanas vietās;
projekta ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudes;
datu ticamības pārbaudes.
Nozares ministrijas nodrošinās pārbaudes atbilstoši iekšējās kontroles sistēmai, kas atbilstoši MK noteikumiem Nr.326 un atbilstoši MK noteikumiem Nr. 630 un noteiktas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā.

Attiecībā uz funkciju – pārkāpumi un korektīvas darbības,  - Atveseļošanas fonda koordinējošās iestāde – Finanšu ministrija plāno izstrādāt “Skaidrojumi par pārkāpumu konstatēšanu, ziņošanu un atgūšanu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā” bāzes nosacījumus pārkāpumu konstatēšanai, ziņošanai, atgūšanai ar mērķi informēt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanā iesaistītos un veidot vienotu izpratni par prasībām attiecībā uz nepieciešamo dalībvalsts rīcību konstatēto Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna pārkāpumu gadījumos, t.sk. korektīvām darbībām, kā arī to piemērošanu un ziņošanu.

Citi nosacījumi.
Izvērtējot biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaisti atskaites punkta ieviešanā, skaidrojam, ka biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaiste tika nodrošināta atskaites punkta nosacījumu un regulējuma izstrādes brīdī, kā arī tie var līdzdarbojas projektā, attiecīgi tiekot iesaistīti Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā.
Reformas atskaites punkts ir saistīts ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātam (DG REFORM) Tehniskā atbalsta instrumenta (SRSS) ietvaros Latvija Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta īstenojamo projektu onkoloģijas jomas attīstībai “Improving cancer care coordination and screening in Latvia”, kur atbalsts tiek sniegts strukturālo reformu stratēģiskai plānošanai un pamatojumam vēža aprūpē un vēža profilaksē Latvijā, ievērojot principus, kas noteikti Eiropas Vēža apkarošanas plānā. Projekta un atskaites punkta sasniedzamie rezultāti un darbības nepārklājas, bet tiem ir savstarpēji papildinoša ietekme Eiropas vēža plāna mērķu un Vēža misijas uzdoto uzdevumu sasniegšanā.

[1] Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu  

[2] “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”, pieņemtas Ministru kabineta sēdē 24.05.2022., pieejamas: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

[3] “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024.gadam”, pieņemts 05.07.2022. Ministru kabineta sēdē, pieejams:  https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/4a1e017d-3a7f-4996-820e-20db4d258a4f

[4] Pieejams:  https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-health-union/cancer-plan-europe_en

[5] Pieejams: https://ec.europa.eu/health/funding/eu4health-2021-2027-vision-healthier-european-union_en

[6] Pieejams: https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/cluster-1-health_en

[7]  Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_21_342

[8] Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/research_and_innovation/funding/documents/cancer_implementation_plan_for_publication_final_v2.pdf

[9] Pieejams: https://www.oeci.eu/

[10] Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=247746

[11] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/294518-noteikumi-par-ieksejas-kontroles-sistemas-pamatprasibam-korupcijas-un-interesu-konflikta-riska-noversanai-publiskas-personas-institucija

[12] Pieejams: https://ec.europa.eu/health/non-communicable-diseases/events_en?f%5B0%5D=topic_topic%3A183

[13] Pieejams: https://www.oeci.eu/Default.aspx

[14] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1
 

Nē

Nē

-

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-