Anotācija (ex-ante)

Tiesībām streikot ir konstitucionāls rangs, jo Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 108. pantā paredzēts, ka strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 8. panta 1. punkta “d” apakšpunktā noteikts, ka pakta dalībvalstis apņemas sekmēt tiesības streikot, ja tās tiek īstenotas saskaņā ar katras valsts likumiem. Neņemot to vērā, Starptautiskā darba organizācija (turpmāk – SDO) nav atzinusi tiesības uz streiku kā atsevišķas tiesības un tās nav paredzētas nevienā SDO konvencijā, tomēr SDO 1948. gada Konvencijas par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (C87), skaidrojumos SDO atzinusi, ka tiesības apvienoties ietver streikošanas tiesību garantiju. Tiesības uz streiku nostiprinātas arī Eiropas Sociālās hartas 6. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantā. Atbilstoši Streiku likuma 16. pantā noteiktajam streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Savukārt darba devējs un streika komiteja nodrošina, lai sabiedrībai nepieciešamajos dienestos streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.

Streiku likuma 17. panta otrajā daļā uzskaitīti sabiedrībai nepieciešamie dienesti Streiku likuma izpratnē, un starp šiem dienestiem nav minēts Valsts ieņēmumu dienests.

Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1. pantu, Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 1., 2., 4. un 7. punktā ir noteikti galvenie Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi:
1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
2) piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku;
3) novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā;
4) nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 1., 2., 4. un 7. punktā noteiktos uzdevumus Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes ierēdņi un darbinieki (turpmāk – nodarbinātie) veic sabiedrības interešu aizsardzības nodrošināšanai. Minēto uzdevumu izpildes pārtraukšana Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un Muitas pārvaldē nodarbināto streika laikā radītu draudus valsts ekonomikai un drošībai, proti:
1) apturētas transportlīdzekļu kustības gadījumā pāri Eiropas Savienības ārējai robežai var tikt apturēti vai aizkavēti starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi, t. sk. dzelzceļa pārvadājumi, un tas var negatīvi ietekmēt valsts konkurētspēju pārrobežu tirdzniecības veicināšanā, kravu loģistikā un starptautisko pasažieru pārvadāšanā;
2) palielinātos risks, ka pieaugs mēģinājumu skaits pārvietot nedeklarētu skaidru naudu vai preces pāri Eiropas Savienības ārējai robežai, kas likumsakarīgi var nodarīt kaitējumu arī sabiedrības un valsts ekonomiskajai labklājībai un apdraudēt indivīda un sabiedrības drošību, kā arī pastāvētu risks ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumam. Vienlaikus starptautisko pārvadājumu (gan kravu, gan pasažieru) aizkavēšanas vai apturēšanas gadījumā Latvijas muitas dienests neizpildītu saskaņā ar starpvalstu līgumiem uzņemtās saistības;
3) ja netiks novērsti un atklāti noziedzīgie nodarījumi valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā, valstij var tikt nodarīti zaudējumi, kas likumsakarīgi var nodarīt kaitējumu arī sabiedrības un valsts ekonomiskajai labklājībai, kā arī apdraudēt indivīda un sabiedrības drošību.

Šobrīd normatīvais regulējums paredz: lai novērstu draudus valsts, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai, streikot ir aizliegts Valsts policijas darbiniekiem, kuri veic līdzīgas funkcijas kā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē nodarbinātie, un robežsargiem, kuri veic pienākumus uz valsts robežas līdzās Muitas pārvaldē nodarbinātajiem.

Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un Muitas pārvaldē nodarbinātie veic funkcijas, kuru pārtraukšana var radīt draudus valsts, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai, nepieciešams nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes nepārtrauktu darbu.

Lai noteiktu, kurās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes struktūrvienībās streika laikā būs jānodrošina nepārtraukts darbs, Valsts ieņēmumu dienestā veikts minēto pārvalžu struktūrvienību darba specifikas izvērtējums.

No Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes veiktā izvērtējuma izriet, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386. pantā noteiktajam Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir izmeklēšanas iestāde un saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 25. pantā noteikto arī operatīvās darbības subjekts.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 14. pantā Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai ir noteikti vairāki specifiski uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā:
- veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā;
- veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā;
- pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitas lietu jomu;
- veikt izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā un likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā;
- ja nepieciešams, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem un to objektu apsardzi, kuros viņi atrodas.

Lai nodrošinātu minēto uzdevumu izpildi, jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes struktūrvienībās nodarbinātie veic funkcijas, kuru pārtraukšana var ietekmēt un radīt būtiskus draudus valsts ekonomiskajai un sabiedrības drošībai, kā arī labklājībai.

Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā nav iespējams noteikt minimālo darba apjomu (t. sk. atsevišķus amatus), kas varētu tikt veikts streika gadījumā, jo Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes noteikto uzdevumu izpilde tiek nodrošināta nepārtrauktas un savstarpēji pakārtotas struktūrvienību sadarbības rezultātā.

Lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, ir ļoti būtiski kvalitatīvi veikt kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības un operatīvā ceļā iegūtās informācijas analīzi, uzkrāšanu, apkopošanu un novērtēšanu, ko nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļa, Muitas lietu izlūkošanas daļa un Izlūkošanas analītiskā daļa. Vienlaikus muitas lietu jomā ir ļoti svarīga informācijas un atbalsta nodrošināšana diennakts režīmā (24/7) Latvijas un ārvalstu muitas struktūrvienībām, t. sk. starptautiskajām organizācijām, kā arī starptautiskajām muitas operācijām, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Sadarbības daļas un Taktisko uzdevumu daļas kompetencē. Papildus tam, lai tiktu nodrošināta efektīva citu specifisku procesu izpilde, tiek iesaistītas arī vairākas citas struktūrvienības, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Specializēto uzdevumu daļa nodrošina operatīvās darbības pasākumu izpildi informācijas tehnoloģiju  jomā vai izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī, ja nepieciešams, veic slēpto novērošanu, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Taktisko uzdevumu daļas amatpersonas nodrošina kriminālprocesā meklējamo personu atrašanu, veic efektīvus kontroles pasākumus un procesuālās darbības, nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku apsardzi, kā arī viņu atrašanās vietu apsardzi atbilstoši nepieciešamībai.

Vienlaikus pamatdarbības procesu īstenošanai ir būtiski svarīga arī atbalsta funkciju nodrošināšana, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Sadarbības daļa nodrošina kriminālprocesuālo dokumentu uzskaiti, Slepenības režīma nodrošināšanas un informācijas tehnoloģiju atbalsta daļa nodrošina slepenības režīma, valsts noslēpuma objektu, Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju, Eiropas Savienības klasificētās informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību, informācijas sistēmu darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem un Valsts ieņēmumu dienesta izvirzītajām prasībām, lietotāju darbības nepārtrauktību, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstības pasākumu plānošanu un īstenošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļa nodrošina operatīvu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes struktūrvienību dokumentu apriti, sistematizēšanu un glabāšanu.

Lai efektīvi un profesionāli izmeklētu pirmstiesas kriminālprocesus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, ko nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklēšanas struktūrvienību amatpersonas, ir būtiska visu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes struktūrvienību iesaiste. 2020. gada desmit mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai kopumā ir nosūtījusi 200 kriminālprocesus. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītajos kriminālprocesos konstatētais valstij nodarītais zaudējumu apjoms ir 7 451 138 EUR, savukārt novērstais kaitējums gadījumos, kad to ir iespējams aprēķināt, ir nosakāms 830 360 EUR apmērā. Norādītajā periodā ir atklāta un pārtraukta 14 organizētu noziedzīgu grupējumu darbība – astoņi grupējumi darbojās muitas lietu jomā (pieci – akcīzes preču aprites jomā, trīs – narkotisko vielu aprites jomā), un seši grupējumi – valsts ieņēmumu jomā. Turklāt 940 466 EUR ir atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un ieskaitāmi valsts budžetā.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes 87 % amatpersonu galvenie amata pienākumi ir tieši saistīti ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, bet veiksmīgā, efektīvā un uz rezultātu orientētā pamatdarbības funkciju nodrošināšanā būtiski liela ietekme ir atbalsta funkciju struktūrvienību sniegtajam ieguldījumam un darba kvalitātei. Tādēļ sekmīgas un efektīvas tiesībaizsardzības iestādes pamatdarbības funkciju nodrošināšanas pamatā ir mērķtiecīga struktūrvienību savstarpējā sadarbība.

Streiku likuma 16. pantā ir noteikts, ka streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos. Atbilstoši likuma “Par policiju” 3. pantā noteiktajam viens no policijas uzdevumiem ir novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus un atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un tas salīdzināms ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 14. pantā noteiktajiem Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas  uzdevumiem.

Ņemot vērā izklāstītos argumentus, secināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē nodarbinātie veic līdzvērtīgas nozīmes darba uzdevumus kā citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas un tādējādi ir iekļaujami Streiku likuma 16. pantā līdzās citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kurām ir noteikts aizliegums streikot.

Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes funkcijas, konstatēts, ka Muitas pārvalde arī atsevišķās struktūrvienībās nodarbināto streika gadījumā nevarētu nodrošināt muitai noteikto funkciju izpildi, jo muita būtībā ir komplicēta struktūra, kur katrs tās elements nodrošina tādu funkciju izpildi, no kurām ir tieši atkarīga citu elementu funkciju izpilde, tādējādi, lai kopumā nodrošinātu muitas funkcijas, ir nepieciešams, ka šo funkciju nodrošināšanā bez kavēkļiem piedalās visās Muitas pārvaldes struktūrvienībās nodarbinātie. Piemēram, lai nodrošinātu muitas kontroli attiecībā uz personām, kuras ieceļo Latvijas Republikā vai izceļo no Latvijas Republikas, tādā apjomā, kas nepasliktina šo personu stāvokli salīdzinājumā ar stāvokli, kad streiks nenotiek, kā arī nodrošinātu Muitas likuma 19.¹ pantā minēto muitošanu, tādu preču muitošanu, kuras ieved Latvijas Republikā vai izved no tās saistībā ar ārkārtēju situāciju, katastrofu seku novēršanu, personu glābšanu, stihiskām nelaimēm, humanitāro krīzi, vienlaikus nodrošinot, ka muitas kontrole notiek pilnvērtīgi attiecībā uz iespējamiem riskiem sabiedrības drošumam un drošībai, ir nepieciešams, lai tiešos pienākumus pilnā apjomā veiktu arī citās Muitas pārvaldes struktūrvienībās nodarbinātie, ne vien tieši Muitas pārvaldes muitas kontroles punktā, caur kuru persona ieceļo Latvijas Republikā vai izceļo no tās vai caur kuru tiek pārvietotas attiecīgās preces. Būtiski ir nodrošināt Muitas pārvaldē izmantoto informācijas tehnoloģiju sistēmu darbību (sistēmu darbības atteikumu gadījumā var tikt paralizēts muitas darbs), muitas procedūru izpildes uzraudzību (nepietiekamas uzraudzības gadījumā Latvijas Republikai varētu rasties finansiālas saistības attiecībā pret Eiropas Savienības budžetu), Eiropas Savienības un nacionālo muitas risku vadību, juridisko atbalstu, tarifu kvotu administrēšanu, maksājumu administrēšanu. Īpaši ņemams vērā tas, ka uz muitošanai pakļautu preču pārvietošanu attiecas visā Eiropas Savienībā tieši piemērojamas tiesību normas, un muitas amatpersonas lēmuma kavēta pieņemšana var ietekmēt citas Eiropas Savienības valsts muitas dienesta darbību (piemēram, tranzīta procedūras izpildes uzraudzību).

Tādējādi, veicot detalizētu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju izvērtējumu, secināts, ka nav iespējams noteikt konkrētus amatus vai struktūrvienības, kurām streika gadījumā būtu jānodrošina darbs minimālajā apjomā. Gan Muitas pārvaldes, gan Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atsevišķas struktūrvienības nespēs nodrošināt savu darbu autonomi, nesadarbojoties un nesaņemot atbalstu no citām struktūrvienībām. Ņemot to vērā, Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā vienīgais veids, kā nodrošināt nepārtrauktu Muitas pārvaldes un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbu, neradot draudus valsts, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai, ir aizliegt minēto pārvalžu darbiniekiem streikot.

Strādājošo tiesības streikot ir nostiprinātas Satversmes 108. pantā, kas noteic, ka strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Strādājošo tiesības uz streiku nav absolūtas. Satversmes 116. pants expressis verbis noteic, ka Satversmes 108. pantā ietvertās personas tiesības streikot var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Nosakot kārtību, kādā strādājošie var īstenot savas tiesības streikot, valsts var paredzēt arī šo tiesību ierobežojumus. Tādā veidā valsts gan nodrošina attiecīgo pamattiesību izmantošanu, gan arī aizsargā citu personu tiesības un pārējās konstitucionālās vērtības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2006-42-01 7., 8. punktu).

Pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos. Tādējādi strādājošo tiesības streikot var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu svarīgu interešu, t. i., leģitīma mērķa, labad un ir samērīgs (proporcionāls) ar šo mērķi (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2005-24-01 8. punktu). Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro:
1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;
2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi;
3) vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 28. punktu).

Turklāt, kā norādīts zinātniskajā literatūrā, pagaidu ierobežojumi tiesībām streikot var būt attaisnojami, ja tie noteikti, lai veicinātu vispārējo labklājību un nav pārmērīgs apgrūtinājums strādājošajiem, kuri vēlas streikot (sk. Matthew C.R. Craven, The International Cove­nant on Economic, Social, and Cultural Rights. A Perspective on its Development, Oxford, Clarendon Press, 1995, 285. lpp.).

Saistībā ar tiesībām streikot vērā ņemams, ka šādas pamattiesības nostiprinātas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – konvencija) – starptautiskajā līgumā, kas reglamentē cilvēktiesības. Tādējādi konvencija pēc sava priekšmeta ir viens no līgumiem, kas minēti Satversmes 89. pantā. Konvencija Latvijas formālajā tiesību normu hierarhijā stājas aiz Satversmes, tomēr Satversmes 8. nodaļa pēc būtības tiek interpretēta atbilstoši konvencijas normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai (sk.  Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 18.8. apakšpunktu). Atbilstoši  minētajam likumprojekts jāaplūko arī no konvencijas aspekta.

Tiesības streikot netieši ietvertas konvencijas 11. panta 1. punktā, kas paredz, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses. Savukārt atbilstoši konvencijas 11. panta 2. punktam šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tiem, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, vai citu cilvēku tiesības un brīvības. Šis pants nekavē noteikt likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanā personām, kas ir bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā.

No norādītās tiesību normas izriet, ka tiesības uz streiku iespējams ierobežot, ja ierobežojums noteikts ar likumu un ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Šāda pieeja konvencijas interpretācijā nostiprināta arī ECT judikatūrā, paredzot, ka šādas tiesības nav absolūtas un tās var būt pakļautas noteikumiem saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem (sk., piemēram, ECT 2009. gada 21. aprīļa sprieduma lietā “Enerji Yapı-Yol Sen pret Turciju”, Nr. 68959/01, 32. punktu). Turklāt, lai arī valstij ir pienākums ievērot savu nodarbināto pulcēšanās un biedrošanās brīvību, attiecībā uz bruņotajiem spēkiem, policiju vai valsts pārvaldē nodarbinātajiem konvencijas 11. panta 2. punkts ļauj šo tiesību īstenošanai noteikt likumīgus ierobežojumus (sk. ECT 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā “Demirs [Demir] un Baikara [Baykara] pret Turciju”, Nr. 34503/97, 96. punktu) – lai gan konvencijas 11. panta 2. punkta otrajā teikumā nav tieši norādīts uz nepieciešamības pamatojumu, ECT atzinusi, ka šādam likumīgam ierobežojumam jāatbilst arī aktuālai sociālajai vajadzībai un jābūt “nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā” (sk. ECT 2012. gada 25. septembra sprieduma lietā “Slovākijas Republikas Policijas arodbiedrība un citi pret Slovākiju”, Nr. 11828/08, 62. punktu). Atbilstoši minētajam konvencija paredz iespēju iejaukties tiesībās streikot, ja vien šāds ierobežojums ir: 1)  noteikts ar likumu; 2) tam ir viens vai vairāki leģitīmi mērķi saskaņā ar konvencijas 11. panta 2. punktu; 3) tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā šāda mērķa vai mērķu sasniegšanai (sk.  ECT 2013. gada 11. aprīļa sprieduma lietā “Verencovs [Vyerentsov] pret Ukrainu”, Nr. 20372/11, 51. punktu).

Turklāt ECT secina, ka valstīm ir plaša rīcības brīvība, nosakot, kurām valsts amatpersonām vai valsts varu īstenojošu iestāžu darbiniekiem noteikt ierobežojumus konvencijas 11. pantā garantētajām tiesībām. ECT uzsver nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu valsts funkciju izpildi un secina, ka tas ir būtisks aspekts, kas jāņem vērā, nosakot ierobežojumus (sk. ECT 2015. gada 21. aprīļa sprieduma lietā “Junta Rectora del Ertzainen Nazional Elkarta Suna (ER. N.E.) pret Spāniju”,  Nr. 45892/09, 37.–39. rindkopu).

Ņemot vērā, ka tiesību streikot ierobežojuma pieļaujamības izvērtēšanas shēma gan konvencijā, gan Satversmē ir analoga, turpmāk veiktais tiesību streikot ierobežojuma konstitucionalitātes tests attiecināms ne tikai uz likumprojekta atbilstības Satversmei, bet arī konvencijai pārbaudi.

Likumprojektā iekļautajai normai ir leģitīms mērķis – panākt atbilstošu līdzsvaru starp nodarbināto tiesībām un likumiskajām interesēm un aizsargāt citu personu tiesības.

Izvērtējot likumprojekta samērību, norādāms, ka likumprojekta mērķis ir nepieļaut sabiedriskās kārtības, indivīda drošības un ekonomiskās labklājības apdraudējumu un izraudzītais līdzeklis, proti, ierobežojums Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un Muitas pārvaldē nodarbinātajiem streikot, ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 23. aprīļa sprieduma lietā
Nr. 2013-15-01 15.2. apakšpunktu).

Veicot likumprojekta nepieciešamības izvērtējumu, konstatējams, ka minēto leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, jo uz streika laiku, ja darbs Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un Muitas pārvaldē netiek veikts pat minimālā apjomā, nav iespējams nodot funkciju izpildi citiem dienestiem tāpēc, ka nodarbinātajiem ir nepieciešamas speciālās zināšanas, izglītība un pieredze attiecīgajā jomā, kā arī tiesības lietot funkciju veikšanai nepieciešamās datubāzes. Attiecībā uz atbilstības vērtējumu secināms, ka labums, ko sabiedrība iegūst ar likumprojektā paredzētajiem ierobežojumiem, ir lielāks nekā atsevišķu nodarbināto tiesību ierobežojums, turklāt streikot ir aizliegts Valsts policijas darbiniekiem, kuri veic līdzīgas funkcijas kā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodarbinātie, un robežsargiem, kuri veic pienākumus uz valsts robežas līdzās Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē nodarbinātajiem. Ņemot vērā minēto, tiesību streikot ierobežojums ir samērīgs.

Pētot citu Eiropas Savienības valstu praksi attiecībā uz ierobežojumiem muitas amatpersonām streikot, secināts, ka Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Slovākijas un Vācijas muitas amatpersonām ir aizliegts streikot. Savukārt Spānijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Luksemburgā, Bulgārijā un Ungārijā muitas amatpersonām streika gadījumā ir jānodrošina iestādei noteikto minimālo pakalpojumu un funkciju izpilde.

Francijas muitas darbiniekiem ir noteikti daži ierobežojumi – streika gadījumā muitas amatpersonām, kuras strādā robežkontroles punktos, jānodrošina migrācijas kontrole, drošības un aizsardzības kontrole Lamanša tunelī u. tml. Savukārt Somijā, Zviedrijā, Horvātijā, Kiprā un Rumānijā muitas amatpersonām piemēro vispārīgus noteikumus, kas nacionālajos tiesību aktos reglamentē civildienesta ierēdņu un darbinieku darba attiecības, ar nelielām atšķirībām katrā valstī, piemēram, Zviedrijā atsevišķiem muitas augstākā līmeņa vadītājiem ir liegtas tiesības streikot.

Tikai Beļģijas, Īrijas un Maltas nacionālie normatīvie tiesību akti neaizliedz un nenosaka īpašus ierobežojumus/nosacījumus muitas amatpersonām streikot (Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes 2020. gada 19. maijā apkopotā informācija, kas saņemta no ārvalstu partneriem pieredzes apmaiņas procesā).

Attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Muitas pārvaldi – likumprojektā ir lietoti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un Kriminālprocesa likumā lietotie termini “Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija” un “muitas iestādes”.
 

lai nodrošinātu likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteikto uzdevumu izpildi un nepieļautu sabiedriskās kārtības, indivīda drošības un ekonomiskās labklājības apdraudējumu, nepieciešams veikt grozījumus Streiku likuma 16.pantā.