21-TA-1021: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Nacionālās aplikācijas aizstājēja noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - likums) 24.2 panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - Aģentūra) Latvijas Republikā nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula (EK) Nr. 987/2009) 4. pantā minētā piekļuves punkta darbību, kā arī Aģentūras Nacionālās aplikācijas aizstājēja (turpmāk — RINA) darbību strukturēto elektronisko dokumentu sagatavošanai, lai nodrošinātu elektronisku informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula (EK) Nr. 883/2004) 3. pantā.
Likuma 24.2 panta sestā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka Aģentūras RINA apstrādājamo informāciju un tās apstrādes kārtību.
Likuma 24.2 panta sestā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka Aģentūras RINA apstrādājamo informāciju un tās apstrādes kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
RINA (Reference Implementation of National Application) – informācijas sistēma, kurā apstrādā datus, lai noteiktu tiesības saņemt pensijas un pabalstus personām, kuras dzīvojušas un strādājušas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Šveices Konfederācijas un Apvienotajā Karalistē. Ministru kabineta noteikumu mērķis ir noteikt Aģentūras RINA apstrādājamo informāciju un tās apstrādes kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) personu brīva pārvietošanās ir viena no vienotā tirgus četrām brīvībām, un migrējošā darbaspēka sociālo tiesību saglabāšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas rada priekšnoteikumus šīs brīvības nodrošināšanai. Sociālās drošības sistēmas izveidošana, funkcionēšanas nodrošināšana un tās sniegtā sociālās aizsardzības līmeņa noteikšana ir katras ES dalībvalsts atbildība, un tas netiek pakļauts vienotam regulējumam. Lai iedzīvotāji, pārvietojoties no vienas valsts uz otru, neatkarīgi no valsts sociālās drošības sistēmas īpatnībām, nezaudētu savas tiesības uz pensijām, pabalstiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, vai tieši pretēji – nenotiktu to pārklāšanās un to vienlaikus nefinansētu vairākas valstis, būtiska nozīme ir ES dalībvalstu sociālās drošības iestāžu koordinētai rīcībai. Tādējādi, pārvietošanās brīvība ES nevarētu tikt realizēta bez sociālās drošības sistēmu koordinācijas un kompetento iestāžu sadarbības, kas ietver arī sociālās drošības tiesību realizācijai nepieciešamo strukturēto datu apmaiņu.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas noteikumus nosaka Regula (EK) Nr. 883/2004, kas attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveici. Lai izpildītu šos koordinācijas noteikumus, kompetentās iestādes apmainās ar sociālās drošības informāciju, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 prasībām ir juridiski nozīmīga, lai noteiktu migrējošo personu tiesības uz pensijām, pabalstiem un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu vai piemērojamo likumdošanu.
Regulā (EK) Nr. 883/2004 noteikto koordinācijas noteikumu īstenošanai nepieciešamās procedūras un informācijas apmaiņas kārtība ir noteikta Regulā (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004.
Regulas (EK) Nr. 987/2009 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka iestādes nekavējoties nodrošina vai apmainās ar visiem vajadzīgajiem datiem, lai noteiktu to personu tiesības un pienākumus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004. Savukārt Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka datu pārsūtīšana starp institūcijām vai sadarbības struktūrām notiek elektroniski, tieši vai netieši – caur piekļuves punktiem, kas iekļauti kopējā Eiropas Sociālās drošības informācijas elektroniskās apmaiņas sistēmā (turpmāk - EESSI), kura var garantēt datu apmaiņas konfidencialitāti un aizsardzību.
EESSI tīklā, kas nodrošina sadarbību starp valstu komeptentajām institūcijām, lai nodrošinātu Regulā (EK) Nr. 883/2004 un Regulā (EK) Nr. 987/2009 noteikto uzdevumu izpildi sociālās drošības jomā, Aģentūra iekļaujas, izmantojot Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izstrādāto un uzturēto informācijas sistēmu RINA, kuru Aģentūra uzsāka lietot 2019. gadā.
2020. gada 29. janvārī EK sniedza paziņojumu ES dalībvalstīm, ka pārtrauks RINA programmatūras izstrādi un uzturēšanu un to nodos uzturēšanai un tālākai attīstīšanai ES dalībvalstu, kā arī Eiropas ekonomiskās zonas valstu un Šveices kompetentajām institūcijām sociālās drošības jomā.
Līdz ar to jau līdz pārejas brīdim izmantotā sistēma RINA, kuru pēc pārņemšanas ir jāuztur Latvijas Republikai, tika noteikta kā valsts informācijas sistēma „Aģentūras RINA” ar likuma 24.2 pantu.
Likuma 24.2 pants. Informācijas apmaiņas nodrošināšana ar citām dalībvalstīm:
(1) Aģentūra Latvijas Republikā nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 4. pantā minētā piekļuves punkta darbību, kā arī RINA darbību strukturēto elektronisko dokumentu sagatavošanai, lai nodrošinātu elektronisku informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā.
(2) Piekļuves punkts ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Aģentūra.
(3) Piekļuves punktā saņemtā informācija, kas attiecas uz aģentūras funkciju izpildi, tiek apstrādāta Aģentūras RINA un SAIS.
(4) Aģentūras RINA ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek saņemti un sagatavoti strukturēti elektroniski dokumenti datu apmaiņai ar citām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveices konfederāciju.
(5) Aģentūras RINA pārzinis ir Aģentūra.
(6) Ministru kabinets nosaka Aģentūras RINA apstrādājamo informāciju un tās apstrādes kārtību.
(7) Piekļuves punktā saņemtā informācija, kas attiecas uz Nacionālā veselības dienesta funkciju izpildi, tiek automatizēti pārsūtīta šim dienestam, kur tā tiek apstrādāta Nacionālā veselības dienesta RINA un Starptautiskās sadarbības informācijas sistēmā.
(8) Aģentūra un Nacionālais veselības dienests izmanto piekļuves punktu, lai nosūtītu citām dalībvalstīm iestādes rīcībā esošo informāciju sociālā nodrošinājuma jomā atbilstoši iestādes kompetencei.
Jau šobrīd Aģentūra ar RINA sistēmu strādā un apstrādā tajā iekļautos datus, pamatojoties uz likuma 24.2 panta pirmo daļu.
Aģentūras RINA iekļaujamo strukturēto elektronisko dokumentu (turpmāk - SED) veidus, SED datu struktūru, nepieciešamās informācijas apjomu katram SED veidam un darbību secību, kādā SED jānosūta, nosaka EK. Piesaistīta Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai (Administratīvā komisija), kas sastāv no katras dalībvalsts valdību pārstāvjiem.
Personas datu apstrādes RINA sistēmā tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu). Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 3. punktu: 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar ES tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Bez tam Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka īpašu kategoriju datu personas datu apstrāde ir pamatojama, ja “apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj ES vai dalībvalstu tiesību akti [..]”.
Jau līdz šim lietotās Aģentūras RINA, kura pirms tam bija EK pārziņā, datu apstrādes tiesiskais pamats noteikts ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009.
Aģentūras RINA sistēma nodrošina drošu ziņu apmaiņu ar citu ES sociālās drošības sistēmas kompetentajām institūcijām, izmantojot iepriekš definētas veidlapas – SED. Aģentūras RINA sistēma nodrošina šo veidlapu pareizu aizpildīšanu un veidlapu nosūtīšanu pareizā secībā atbilstoši EK definētiem biznesa lietojumu scenārijiem (turpmāk – BUC). SED veidlapas satur gan strukturētus datu laukus, gan brīvā teksta laukus, kuros valstis pēc saviem ieskatiem var norādīt jebkādu citu papildu informāciju, kas nepieciešama sociālo pakalpojumu koordinēšanai. Pēc nepieciešamības jebkāda informācija dalībvalsts ieskatā, kas nepieciešama pakalpojuma nodrošināšanai, tajā skaitā dzimšanas apliecība, miršanas apliecība, laulības apliecība, iesniegums, darba grāmatiņa, medicīniskās izziņas, slimības vēsture, izglītību apliecinoši dokumenti, rēķini u.tml. tiek pievienota SED kā pielikums.
Lai arī EK 2020. gada janvārī paziņoja par atteikumu uzturēt RINA sistēmu, tā joprojām saglabā pilnvaras noteikt veidlapu, jeb strukturēto elektronisko dokumentu saturu un secību, kādā nodrošināma strukturēto elektronisko dokumentu apmaiņa.
Administratīvās komisijas tiesības definēt strukturēto elektronisko dokumentu struktūru, saturu un formu un sīki izstrādātus noteikumus to apmaiņai ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. panta 1. punktā, bet Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. panta 2. punkts paredz, ka datu pārsūtīšana starp iestādēm vai sadarbības struktūrām ES dalībvalstīs, EEZ valstīs un Šveicē notiek elektroniski, tieši vai netieši – caur piekļuves punktiem, kas iekļauti kopējā drošības sistēmā, kura var garantēt datu apmaiņas konfidencialitāti un aizsardzību.
Regulas (EK) Nr. 883/2004 72. pantā ir noteikti Administratīvās komisijas uzdevumi, tostarp, nodarboties ar visiem administratīviem jautājumiem un interpretācijas jautājumiem, ko rada Regulas (EK) Nr. 883/2004 vai Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumi (šie Administratīvās komisijas lēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā noteikto atbilstīgi publiskojami), iespēju robežās veicināt jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai atvieglinātu personu brīvu pārvietošanos, jo īpaši, modernizējot procedūras, kas paredzētas informācijas apmaiņai un starp iestāžu informācijas plūsmas pielāgošanai apmaiņai ar elektroniskiem līdzekļiem, ņemot vērā datu apstrādes attīstību katrā dalībvalstī un pieņemt kopīgus strukturālus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, jo īpaši par drošību un standartu izmantošanu, un paredz noteikumus attiecībā uz šo pakalpojumu kopīgās daļas darbību.
Administratīvā komisija pilnvaru apstiprināt SED saturu un BUC secību, kādā nodrošināma strukturēto elektronisko dokumentu apmaiņa, ir īstenojusi 2017. gada 27.-28. jūnijā, apstiprinot izstrādātos SED un BUC Administratīvās komisijas sēdē. Administratīvās komisijas 351. sēdes protokols (AC261/17 pieejams šeit: https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=19995&langId=en
2019. gada 27. jūnijā Administratīvā komisija pieņēma lēmumu E7, kura 1. punkts nosaka, ka “no 2019. gada 3. jūlija datu pārraidi starp iestādēm veic ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot EESSI sistēmu un pamatojoties uz strukturēto elektronisko dokumentu (SED) apmaiņu attiecīgajos biznesa lietojumscenāriju (Business Use Cases (BUC)) gadījumos”. Minētais Administratīvās komisijas lēmums publicēts Eiropas Savienības oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32020D0306(01)&from=EN#d1e36-5-1
Šādai datu apmaiņai risinājums ir vienveidīgs, standartizēts un tiek pielietots jau pastāvošās ES līmeņa IT sistēmas (EESSI) ietvarā.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas noteikumus nosaka Regula (EK) Nr. 883/2004, kas attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveici. Lai izpildītu šos koordinācijas noteikumus, kompetentās iestādes apmainās ar sociālās drošības informāciju, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 prasībām ir juridiski nozīmīga, lai noteiktu migrējošo personu tiesības uz pensijām, pabalstiem un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu vai piemērojamo likumdošanu.
Regulā (EK) Nr. 883/2004 noteikto koordinācijas noteikumu īstenošanai nepieciešamās procedūras un informācijas apmaiņas kārtība ir noteikta Regulā (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004.
Regulas (EK) Nr. 987/2009 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka iestādes nekavējoties nodrošina vai apmainās ar visiem vajadzīgajiem datiem, lai noteiktu to personu tiesības un pienākumus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004. Savukārt Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka datu pārsūtīšana starp institūcijām vai sadarbības struktūrām notiek elektroniski, tieši vai netieši – caur piekļuves punktiem, kas iekļauti kopējā Eiropas Sociālās drošības informācijas elektroniskās apmaiņas sistēmā (turpmāk - EESSI), kura var garantēt datu apmaiņas konfidencialitāti un aizsardzību.
EESSI tīklā, kas nodrošina sadarbību starp valstu komeptentajām institūcijām, lai nodrošinātu Regulā (EK) Nr. 883/2004 un Regulā (EK) Nr. 987/2009 noteikto uzdevumu izpildi sociālās drošības jomā, Aģentūra iekļaujas, izmantojot Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izstrādāto un uzturēto informācijas sistēmu RINA, kuru Aģentūra uzsāka lietot 2019. gadā.
2020. gada 29. janvārī EK sniedza paziņojumu ES dalībvalstīm, ka pārtrauks RINA programmatūras izstrādi un uzturēšanu un to nodos uzturēšanai un tālākai attīstīšanai ES dalībvalstu, kā arī Eiropas ekonomiskās zonas valstu un Šveices kompetentajām institūcijām sociālās drošības jomā.
Līdz ar to jau līdz pārejas brīdim izmantotā sistēma RINA, kuru pēc pārņemšanas ir jāuztur Latvijas Republikai, tika noteikta kā valsts informācijas sistēma „Aģentūras RINA” ar likuma 24.2 pantu.
Likuma 24.2 pants. Informācijas apmaiņas nodrošināšana ar citām dalībvalstīm:
(1) Aģentūra Latvijas Republikā nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 4. pantā minētā piekļuves punkta darbību, kā arī RINA darbību strukturēto elektronisko dokumentu sagatavošanai, lai nodrošinātu elektronisku informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā.
(2) Piekļuves punkts ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Aģentūra.
(3) Piekļuves punktā saņemtā informācija, kas attiecas uz aģentūras funkciju izpildi, tiek apstrādāta Aģentūras RINA un SAIS.
(4) Aģentūras RINA ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek saņemti un sagatavoti strukturēti elektroniski dokumenti datu apmaiņai ar citām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveices konfederāciju.
(5) Aģentūras RINA pārzinis ir Aģentūra.
(6) Ministru kabinets nosaka Aģentūras RINA apstrādājamo informāciju un tās apstrādes kārtību.
(7) Piekļuves punktā saņemtā informācija, kas attiecas uz Nacionālā veselības dienesta funkciju izpildi, tiek automatizēti pārsūtīta šim dienestam, kur tā tiek apstrādāta Nacionālā veselības dienesta RINA un Starptautiskās sadarbības informācijas sistēmā.
(8) Aģentūra un Nacionālais veselības dienests izmanto piekļuves punktu, lai nosūtītu citām dalībvalstīm iestādes rīcībā esošo informāciju sociālā nodrošinājuma jomā atbilstoši iestādes kompetencei.
Jau šobrīd Aģentūra ar RINA sistēmu strādā un apstrādā tajā iekļautos datus, pamatojoties uz likuma 24.2 panta pirmo daļu.
Aģentūras RINA iekļaujamo strukturēto elektronisko dokumentu (turpmāk - SED) veidus, SED datu struktūru, nepieciešamās informācijas apjomu katram SED veidam un darbību secību, kādā SED jānosūta, nosaka EK. Piesaistīta Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai (Administratīvā komisija), kas sastāv no katras dalībvalsts valdību pārstāvjiem.
Personas datu apstrādes RINA sistēmā tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu). Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 3. punktu: 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar ES tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Bez tam Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka īpašu kategoriju datu personas datu apstrāde ir pamatojama, ja “apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj ES vai dalībvalstu tiesību akti [..]”.
Jau līdz šim lietotās Aģentūras RINA, kura pirms tam bija EK pārziņā, datu apstrādes tiesiskais pamats noteikts ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009.
Aģentūras RINA sistēma nodrošina drošu ziņu apmaiņu ar citu ES sociālās drošības sistēmas kompetentajām institūcijām, izmantojot iepriekš definētas veidlapas – SED. Aģentūras RINA sistēma nodrošina šo veidlapu pareizu aizpildīšanu un veidlapu nosūtīšanu pareizā secībā atbilstoši EK definētiem biznesa lietojumu scenārijiem (turpmāk – BUC). SED veidlapas satur gan strukturētus datu laukus, gan brīvā teksta laukus, kuros valstis pēc saviem ieskatiem var norādīt jebkādu citu papildu informāciju, kas nepieciešama sociālo pakalpojumu koordinēšanai. Pēc nepieciešamības jebkāda informācija dalībvalsts ieskatā, kas nepieciešama pakalpojuma nodrošināšanai, tajā skaitā dzimšanas apliecība, miršanas apliecība, laulības apliecība, iesniegums, darba grāmatiņa, medicīniskās izziņas, slimības vēsture, izglītību apliecinoši dokumenti, rēķini u.tml. tiek pievienota SED kā pielikums.
Lai arī EK 2020. gada janvārī paziņoja par atteikumu uzturēt RINA sistēmu, tā joprojām saglabā pilnvaras noteikt veidlapu, jeb strukturēto elektronisko dokumentu saturu un secību, kādā nodrošināma strukturēto elektronisko dokumentu apmaiņa.
Administratīvās komisijas tiesības definēt strukturēto elektronisko dokumentu struktūru, saturu un formu un sīki izstrādātus noteikumus to apmaiņai ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. panta 1. punktā, bet Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. panta 2. punkts paredz, ka datu pārsūtīšana starp iestādēm vai sadarbības struktūrām ES dalībvalstīs, EEZ valstīs un Šveicē notiek elektroniski, tieši vai netieši – caur piekļuves punktiem, kas iekļauti kopējā drošības sistēmā, kura var garantēt datu apmaiņas konfidencialitāti un aizsardzību.
Regulas (EK) Nr. 883/2004 72. pantā ir noteikti Administratīvās komisijas uzdevumi, tostarp, nodarboties ar visiem administratīviem jautājumiem un interpretācijas jautājumiem, ko rada Regulas (EK) Nr. 883/2004 vai Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumi (šie Administratīvās komisijas lēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā noteikto atbilstīgi publiskojami), iespēju robežās veicināt jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai atvieglinātu personu brīvu pārvietošanos, jo īpaši, modernizējot procedūras, kas paredzētas informācijas apmaiņai un starp iestāžu informācijas plūsmas pielāgošanai apmaiņai ar elektroniskiem līdzekļiem, ņemot vērā datu apstrādes attīstību katrā dalībvalstī un pieņemt kopīgus strukturālus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, jo īpaši par drošību un standartu izmantošanu, un paredz noteikumus attiecībā uz šo pakalpojumu kopīgās daļas darbību.
Administratīvā komisija pilnvaru apstiprināt SED saturu un BUC secību, kādā nodrošināma strukturēto elektronisko dokumentu apmaiņa, ir īstenojusi 2017. gada 27.-28. jūnijā, apstiprinot izstrādātos SED un BUC Administratīvās komisijas sēdē. Administratīvās komisijas 351. sēdes protokols (AC261/17 pieejams šeit: https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=19995&langId=en
2019. gada 27. jūnijā Administratīvā komisija pieņēma lēmumu E7, kura 1. punkts nosaka, ka “no 2019. gada 3. jūlija datu pārraidi starp iestādēm veic ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot EESSI sistēmu un pamatojoties uz strukturēto elektronisko dokumentu (SED) apmaiņu attiecīgajos biznesa lietojumscenāriju (Business Use Cases (BUC)) gadījumos”. Minētais Administratīvās komisijas lēmums publicēts Eiropas Savienības oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32020D0306(01)&from=EN#d1e36-5-1
Šādai datu apmaiņai risinājums ir vienveidīgs, standartizēts un tiek pielietots jau pastāvošās ES līmeņa IT sistēmas (EESSI) ietvarā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un apstrādi, Ministru kabinetam nepieciešams noteikt Aģentūras RINA apstrādājamo informāciju un tās apstrādes kārtību.
Risinājuma apraksts
Likuma pārejas noteikumu 93. punkts nosaka, ka Ministru kabinets izdod šā likuma 24.2 panta sestajā daļā minētos noteikumus, kas nosaka RINA apstrādājamo informāciju un tās apstrādes kārtību, jo no šī brīža EK nodod RINA sistēmu dalībvalstu pārziņā un dalībvalstis pašas ir atbildīgas par to.
Lai tiktu nodrošināta sociālās drošības sistēmu koordinēšanai nepieciešamā informācija par personām, kuras nodarbinātas vai dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Šveices Konfederācijas un Apvienotajā Karalistē, un kuras pieprasa vai saņem pensijas vai pabalstus, izstrādāts noteikumu projekts, kurā noteikta Aģentūras RINA apstrādājamā informācija un tās apstrādes kārtība.
Noteikumu projekts paredz, ka Aģentūras RINA apstrādā strukturētus elektroniskus dokumentus (SED), kas, izmantojot noteikta veida darbību secību, tiek sagatavoti, nosūtīti citām Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes kompetentajām institūcijām, kā arī saņemti no citām Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu elektronisku informācijas apmaiņu sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā.
Noteikumu projektā ir iekļauta Aģentūras RINA apstrādājamā informācija, paredzot, ka aģentūra saņem un nosūta citām Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes kompetentajām institūcijām šādus SED veidus šādās grupās:
“Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības”;
“Ģimenes pabalsti”;
“Piemērojamie tiesību akti”;
“Pensijas”;
“Pārmaksas”;
“Slimības”;
“Bezdarbs”;
“Dažādi”;
“Horizontāla informācijas apmaiņa”.
Attiecīgi informācijas veidi, kurus satur SED, noteikti noteikumu projekta pielikumā.
Noteikumu projektā ir atrunāts, ka katru informācijas apstrādi aģentūras RINA auditē.
Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrā daļa nosaka:
“(2) Ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi”.
Aģentūras RINA ir noteikta kā paaugstinātas drošības informācijas sistēma.
Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 442 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 442) 24. punkts nosaka, ka “izstrādājot sistēmas drošības politiku paaugstinātas drošības sistēmām, ņem vērā šo noteikumu 15. punktā minētās prasības un papildus paredz, ka:[..]
24.6. tiek nodrošināta sistēmas (gan servisa, gan operētājsistēmas) pierakstu veidošana (ietverot sistēmas auditācijas datus – autentifikācijas datus un tīkla plūsmas auditācijas datus, domēna vārdu sistēmas (DNS) servera pierakstus, ielaušanās atklāšanas sistēmu (IDS) pierakstus, operētājsistēmas autentifikācijas pierakstus) un uzglabāšana vismaz 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas, uzglabājot sistēmas pierakstus vai to kopijas atsevišķi – nodalīti no attiecīgās sistēmas; [..]”.
Ņemot vērā minēto, auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš RINA sistēmā ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 442 24.6. apakšpunktam, t.i., 18 mēneši.
Izstrādājot iekšējos normatīvos aktus saistībā ar apstrādājamo informāciju, Aģentūra analizēja informāciju – cik vidēji ilgi informācija atkarībā no informācijas izmantošanas vajadzībām glabājama. Izanalizējot datu glabāšanas nepieciešamības ilgumu, tika secināts, ka šis periods ir līdz 10 gadiem. Līdz ar to arī noteikumu projektā ir iekļauts iepriekš minētais informācijas glabāšanas termiņš, paredzot, ka glabāšanas termiņš Aģentūras RINA iekļautajiem SED ir līdz desmit gadiem. Tuvojoties informācijas glabāšanas termiņa beigām, Aģentūra pārskata turpmākas informācijas glabāšanas nepieciešamību un samērīgumu. Ja Aģentūra uzskata, ka informācijas glabāšana ir turpināma, tā var pagarināt informācijas glabāšanas termiņu uz desmit gadiem.
Lai tiktu nodrošināta sociālās drošības sistēmu koordinēšanai nepieciešamā informācija par personām, kuras nodarbinātas vai dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Šveices Konfederācijas un Apvienotajā Karalistē, un kuras pieprasa vai saņem pensijas vai pabalstus, izstrādāts noteikumu projekts, kurā noteikta Aģentūras RINA apstrādājamā informācija un tās apstrādes kārtība.
Noteikumu projekts paredz, ka Aģentūras RINA apstrādā strukturētus elektroniskus dokumentus (SED), kas, izmantojot noteikta veida darbību secību, tiek sagatavoti, nosūtīti citām Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes kompetentajām institūcijām, kā arī saņemti no citām Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu elektronisku informācijas apmaiņu sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā.
Noteikumu projektā ir iekļauta Aģentūras RINA apstrādājamā informācija, paredzot, ka aģentūra saņem un nosūta citām Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes kompetentajām institūcijām šādus SED veidus šādās grupās:
“Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības”;
“Ģimenes pabalsti”;
“Piemērojamie tiesību akti”;
“Pensijas”;
“Pārmaksas”;
“Slimības”;
“Bezdarbs”;
“Dažādi”;
“Horizontāla informācijas apmaiņa”.
Attiecīgi informācijas veidi, kurus satur SED, noteikti noteikumu projekta pielikumā.
Noteikumu projektā ir atrunāts, ka katru informācijas apstrādi aģentūras RINA auditē.
Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrā daļa nosaka:
“(2) Ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi”.
Aģentūras RINA ir noteikta kā paaugstinātas drošības informācijas sistēma.
Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 442 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 442) 24. punkts nosaka, ka “izstrādājot sistēmas drošības politiku paaugstinātas drošības sistēmām, ņem vērā šo noteikumu 15. punktā minētās prasības un papildus paredz, ka:[..]
24.6. tiek nodrošināta sistēmas (gan servisa, gan operētājsistēmas) pierakstu veidošana (ietverot sistēmas auditācijas datus – autentifikācijas datus un tīkla plūsmas auditācijas datus, domēna vārdu sistēmas (DNS) servera pierakstus, ielaušanās atklāšanas sistēmu (IDS) pierakstus, operētājsistēmas autentifikācijas pierakstus) un uzglabāšana vismaz 18 mēnešus pēc ieraksta izdarīšanas, uzglabājot sistēmas pierakstus vai to kopijas atsevišķi – nodalīti no attiecīgās sistēmas; [..]”.
Ņemot vērā minēto, auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš RINA sistēmā ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 442 24.6. apakšpunktam, t.i., 18 mēneši.
Izstrādājot iekšējos normatīvos aktus saistībā ar apstrādājamo informāciju, Aģentūra analizēja informāciju – cik vidēji ilgi informācija atkarībā no informācijas izmantošanas vajadzībām glabājama. Izanalizējot datu glabāšanas nepieciešamības ilgumu, tika secināts, ka šis periods ir līdz 10 gadiem. Līdz ar to arī noteikumu projektā ir iekļauts iepriekš minētais informācijas glabāšanas termiņš, paredzot, ka glabāšanas termiņš Aģentūras RINA iekļautajiem SED ir līdz desmit gadiem. Tuvojoties informācijas glabāšanas termiņa beigām, Aģentūra pārskata turpmākas informācijas glabāšanas nepieciešamību un samērīgumu. Ja Aģentūra uzskata, ka informācijas glabāšana ir turpināma, tā var pagarināt informācijas glabāšanas termiņu uz desmit gadiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- diaspora
- personas, kuras dzīvo un strādā vairākās Eiropas valstīs
- personas, kuras pieprasa vai saņem pensijas un pabalstus
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta sociālās drošības sistēmu koordinēšanai nepieciešamā informācija par personām, kuras dzīvo un strādā Eiropas valstīs, un par personām, kuras pieprasa vai saņem ES pensijas un pabalstus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
271 203
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
80 935
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
190 268
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
271 203
0
0
242 806
0
242 806
242 806
2.1. valsts pamatbudžets
80 935
0
0
80 935
0
80 935
80 935
2.2. valsts speciālais budžets
190 268
0
0
161 871
0
161 871
161 871
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-242 806
0
-242 806
-242 806
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-80 935
0
-80 935
-80 935
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-161 871
0
-161 871
-161 871
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-242 806
-242 806
-242 806
5.1. valsts pamatbudžets
0
-80 935
-80 935
-80 935
5.2. speciālais budžets
0
-161 871
-161 871
-161 871
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Ministru kabineta 24.09.2021. sēdē (prot.Nr.63 1.§), izskatot un atbalstot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022.–2024. gadam”, LM un VM viena gada ietvarā atbalstīts papildu finansējums prioritārā pasākuma “Informācijas sistēmas RINA integrācija ar VSAA sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu un NVD starptautiskās sadarbības informācijas sistēmu" (Nr.18_01_H) īstenošanai, lai nodrošinātu IS RINA programmatūras izstrādes un uzturēšanas pārņemšanu dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, atbildībā, nodrošinot IS RINA programmatūras attīstību un turpmāko uzturēšanu elektroniskai datu apmaiņai ar ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici 271 203 euro apmērā, tai skaitā:
- LM 190 268 euro apmērā speciālā budžeta apakšprogrammai 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets", saņemot transferta pārskaitījumu no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde";
- VM 80 935 euro apmērā apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" (NVD).
Tomēr, ņemot vērā, ka IS RINA programmatūras pilnvērtīga darbība ir jānodrošina nepārtraukti arī turpmākajos gadus, papildu finansējums ir nepieciešams arī 2023.gadā un turpmāk ik gadu provizoriski 242 806 euro* apmērā, tai skaitā:
- LM 161 871 euro apmērā speciālā budžeta apakšprogrammai 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets", saņemot transferta pārskaitījumu no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde";
- VM 80 935 euro apmērā apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" (NVD).
* nepieciešamais izdevumu apmērs 2023.gadā un turpmākajos gados tiks aprēķināts ņemot vērā Vienošanās dokumentā par kopīgo iepirkumu ietvertās formulas un būs atkarīga no RINA instalāciju skaita, iestāžu skaita un apmainīto ziņojumu skaita gada laikā.
EK provizoriski aprēķinātās izmaksas informācijas sistēmas RINA programmatūras izstrādes un uzturēšanas Centralizētā risinājuma gadījumā ir: vienreizējās – 28 397 euro, ikgadējās – 242 806 euro no dalībvalsts.
Šīs izmaksas saistītas ar RINA programmatūras uzturēšanu un attīstību, tomēr tās ir atkarīgas no tā, kādas cenas piedāvās konkursa uzvarētājs.
Lai nodrošinātu, ka RINA tiek iekļautas visas nepieciešamās izmaiņas un novērstas sistēmas darbības neprecizitātes pēc RINA nodošanas dalībvalstu pārziņā, VSAA un NVD nepieciešams finansējums RINA programmatūras turpmākai izstrādei un uzturēšanai. 2022.gadā tas tiks nodrošināts prioritāram pasākumam piešķirto līdzekļu ietvaros, bet 2023. un 2024. gadā izmaksas tiks aprēķinātas pēc Vienošanās par kopīgo iepirkumu minētās formulas un būs atkarīga no RINA instalāciju skaita, iestāžu skaita un apmainīto ziņojumu skaita gada laikā.
Finansējums nepieciešams gan VSAA RINA, gan NVD RINA programmatūras izstrādes un uzturēšanas izmaksu nodrošināšanai. Tā kā VSAA un NVD administrē atšķirīgu elektroniskās apmaiņas daļu, nepieciešamais finansējums dalāms proporcionāli apstrādes apjomam: divas trešdaļas Labklājības ministrijas budžetā un viena trešdaļa Veselības ministrijas budžetā.
- LM 190 268 euro apmērā speciālā budžeta apakšprogrammai 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets", saņemot transferta pārskaitījumu no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde";
- VM 80 935 euro apmērā apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" (NVD).
Tomēr, ņemot vērā, ka IS RINA programmatūras pilnvērtīga darbība ir jānodrošina nepārtraukti arī turpmākajos gadus, papildu finansējums ir nepieciešams arī 2023.gadā un turpmāk ik gadu provizoriski 242 806 euro* apmērā, tai skaitā:
- LM 161 871 euro apmērā speciālā budžeta apakšprogrammai 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets", saņemot transferta pārskaitījumu no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde";
- VM 80 935 euro apmērā apakšprogrammai 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" (NVD).
* nepieciešamais izdevumu apmērs 2023.gadā un turpmākajos gados tiks aprēķināts ņemot vērā Vienošanās dokumentā par kopīgo iepirkumu ietvertās formulas un būs atkarīga no RINA instalāciju skaita, iestāžu skaita un apmainīto ziņojumu skaita gada laikā.
EK provizoriski aprēķinātās izmaksas informācijas sistēmas RINA programmatūras izstrādes un uzturēšanas Centralizētā risinājuma gadījumā ir: vienreizējās – 28 397 euro, ikgadējās – 242 806 euro no dalībvalsts.
Šīs izmaksas saistītas ar RINA programmatūras uzturēšanu un attīstību, tomēr tās ir atkarīgas no tā, kādas cenas piedāvās konkursa uzvarētājs.
Lai nodrošinātu, ka RINA tiek iekļautas visas nepieciešamās izmaiņas un novērstas sistēmas darbības neprecizitātes pēc RINA nodošanas dalībvalstu pārziņā, VSAA un NVD nepieciešams finansējums RINA programmatūras turpmākai izstrādei un uzturēšanai. 2022.gadā tas tiks nodrošināts prioritāram pasākumam piešķirto līdzekļu ietvaros, bet 2023. un 2024. gadā izmaksas tiks aprēķinātas pēc Vienošanās par kopīgo iepirkumu minētās formulas un būs atkarīga no RINA instalāciju skaita, iestāžu skaita un apmainīto ziņojumu skaita gada laikā.
Finansējums nepieciešams gan VSAA RINA, gan NVD RINA programmatūras izstrādes un uzturēšanas izmaksu nodrošināšanai. Tā kā VSAA un NVD administrē atšķirīgu elektroniskās apmaiņas daļu, nepieciešamais finansējums dalāms proporcionāli apstrādes apjomam: divas trešdaļas Labklājības ministrijas budžetā un viena trešdaļa Veselības ministrijas budžetā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums LM un VM, lai nodrošinātu RINA programmatūras attīstību un uzturēšanu 2022. gadā, tiks nodrošināts 2022. gadam LM un VM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Savukārt, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu LM (VSAA) un VM (NVD), lai nodrošinātu RINA programmatūras attīstību un tās turpmāko uzturēšanu, 2023. gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Minētā pasākuma īstenošana ir jānodrošina ilgtermiņā arī turpmākos gadus, līdz ar to, gadījumā, ja papildu finansējums 2023. gadā netiks piešķirts, LM sadarbībā ar VM vērtēs un pieņems turpmākus lēmumus, lai nodrošinātu pasākuma īstenošanas nepārtrauktību LM un VM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Savukārt, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu LM (VSAA) un VM (NVD), lai nodrošinātu RINA programmatūras attīstību un tās turpmāko uzturēšanu, 2023. gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Minētā pasākuma īstenošana ir jānodrošina ilgtermiņā arī turpmākos gadus, līdz ar to, gadījumā, ja papildu finansējums 2023. gadā netiks piešķirts, LM sadarbībā ar VM vērtēs un pieņems turpmākus lēmumus, lai nodrošinātu pasākuma īstenošanas nepārtrauktību LM un VM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
CELEX numurs: 32004R0883
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Eiropas Parlaments un Padome; regula; 883; 01.05.2010OV L 166, 30.4.2004., 1.–123. lpp.).
Apraksts
Ar to nosaka kopīgus noteikumus sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzībai situācijās, kad persona pārvietojas ES teritorijā (kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). Iestādēm pieņemamā termiņā ir jāsniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem, un attiecīgajām personām jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai viņas varētu izmantot tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo regulu. Regulā ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka ES valstu iestādes var cieši sadarboties un savstarpēji palīdzēt viena otrai iedzīvotāju labā.
ES tiesību akta CELEX numurs
CELEX numurs: 32009R0987
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Eiropas Parlaments un Padome; regula; 987; 01.05.2010OV L 284, 30.10.2009., 1.–42. lpp.).
Apraksts
Īstenošanas regula, ar kuru modernizē un vienkāršo noteikumus, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu Savienībā piemērošanu. Šī regula nodrošina, ka, īstenojot Regulu (EK) Nr. 883/2004, iedzīvotājiem ir vieglāk realizēt savas tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā studiju, brīvā laika pavadīšanas vai profesionālos nolūkos, un garantē, lai viņi nenonāktu nelabvēlīgā situācijā sociālā nodrošinājuma jomā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Eiropas Parlaments un Padome; regula; 883; 01.05.2010OV L 166, 30.4.2004., 1.–123. lpp.).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 883/2004 66. - 69. pants
Noteikumu projekta 3.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 11. – 16. pants
Noteikumu projekta 3.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 6., 44., 45., 48. – 60., 76. pants
Noteikumu projekta 3.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 6., 21., 34. pants
Noteikumu projekta 3.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 2., 61. – 62., 64. – 65. pants
Noteikumu projekta 3.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 42., - 43., 66., 70. pants
Noteikumu projekta 3.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 21., 36., 76., 82., - 83. pants
Noteikumu projekta 3.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 21., 36. – 39. pants
Noteikumu projekta 3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 883/2004 3. pants
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Eiropas Parlaments un Padome; regula; 987; 01.05.2010OV L 284, 30.10.2009., 1.–42. lpp.).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 987/2009 2. panta 2. punkts; 4. panta 2. punkts
Noteikumu projekts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 58. – 61. un 72. – 74. pants
Noteikumu projekta 3.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 14. - 18. pants
Noteikumu projekta 3.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 12., 44. – 51. pants
Noteikumu projekta 3.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 37., 72. – 85. pants
Noteikumu projekta 3.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 2., 3., 12., 27. – 28., 31. pants
Noteikumu projekta 3.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 54. – 56., 68., 70. pants
Noteikumu projekta 3.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 42. pants
Noteikumu projekta 3.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 2., 11., 20., 27. – 28., 33., 52., 87. pants
Noteikumu projekta 3.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 987/2009 24.-25., 27., 33. – 41. pants
Noteikumu projekta 3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka likuma 24.2 pants nosaka informācijas apmaiņas nodrošināšanu ar citām dalībvalstīm, noteikumu projekts paredz Aģentūras RINA apstrādājamo informācijas un tās apstrādes tehnisko risinājumu. Līdz ar to sabiedrības līdzdalība uz šo projektu nav attiecināma.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projektu izstrādāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka personu datus, kurus apstrādās Aģentūra.
SED, kas tiks nodoti citām institūcijām, tiks pārsūtīti ar pavadvēstuli un elektronisko parakstu kā nosūtāmie dokumenti.
Sadarbība regulāras datu apmaiņas veidā ar citām iestādēm nav paredzēta.
SED, kas tiks nodoti citām institūcijām, tiks pārsūtīti ar pavadvēstuli un elektronisko parakstu kā nosūtāmie dokumenti.
Sadarbība regulāras datu apmaiņas veidā ar citām iestādēm nav paredzēta.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Diaspora, kura nodarbināta vai dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Šveices Konfederācijas un Apvienotajā Karalistē.
un kura pieprasa vai saņem pensijas vai pabalstus.
Tiks atvieglota pensiju un pabalstu piešķiršanai un izmaksai nepieciešamās informācijas saņemšana.
un kura pieprasa vai saņem pensijas vai pabalstus.
Tiks atvieglota pensiju un pabalstu piešķiršanai un izmaksai nepieciešamās informācijas saņemšana.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi